Latvijas kuģniecības vadība īsti nezina, kam pieder uzņēmuma 27.55 % akcijas 55 miljonu latu nominālvērtībā. Tas savukārt vadību dara bažīgu, šodien žurnālistiem atzina Kuģniecības (LK) valdes loceklis Raivis Veckāgans un arī zvērināts advokāts Agris Bitāns.

Saskaņā ar biržai sniegto informāciju par akcionāriem uz 2009. gada 30. aprīli, Kuģniecības 49.94 % pieder a/s Ventspils nafta, bet 27.55 % - International Baltic Investments (IBI), kas, saskaņā ar LK vadības rīcībās esošo IBI gada pārskatu, pieder Arnim Nīcgalim, Mārtiņam Kvēpam un SIA Heidelberga. Tomēr Kuģniecības vadība apšauba IBI likumīgās īpašumtiesības uz šīm akcijām, tā 2009. gada pavasarī iesniegusi arī prasības pieteikumu Rīgas apgabaltiesā, lūdzot atzīt par spēkā neesošiem darījumus ar LK akcijām starp IBI un ārzonas kompānijām – līdzšinējām 27 % LK akciju īpašniecēm – Ojay Limited un Eastgate Properties Limited.

Latvijas kuģniecības akcionāru sapulcē, kurā tika apstiprināts kompānijas gada pārskats, netika ielaisti akcionāri, kurus dēvē par Lemberga oponentiem un kas pārstāv teju trešdaļu akciju.

Par to, ka bez īpašiem paskaidrojumiem Ventspils naftai piederošās (49.94 %) kuģniecības akcionāru sapulcē neielaida kuģniecības akcionāru - International Baltic Investments LTD (27.55 %), Db zināja stāstīt advokāts Mārtiņš Kvēps.

Kuģniecība šodien biržai paziņojusi, ka tā iesniegusi prasības pieteikumu Rīgas apgabaltiesā, lūdzot atzīt par spēkā neesošiem darījumus ar LK akcijām starp International Baltic Investments LTD un ārzonas kompāniju Ojay Limited (Ojay) 35 315 568 akciju iegādi un Eastgate Properties Limited (Eastgate) par LK 19 783 784 akciju iegādi. M. Kvēps atzina, ka šis paziņojums nevarēja kalpot par oficiālu iemeslu akcionāra neielaišanai sapulcē.

Kuģošanas kompānijas Latvijas kuģniecība plāno palielināt pamatkapitālu līdz 120 miljoniem eiro, emitējot jaunas akcijas slegtajā akciju emisijā, liecina paziņojums Nasdaq Rīga.

Paziņojumā teikts, ka pamatojoties uz akcionāra Vitol Netherlands B.V. (Vitol) pieprasījumu, jautājums par pamatkapitāla palileināšanu iekļauts ārkārtas akcionāru sapulcē, kas notiks 19.septembrī.

Akcionāru sapulcē plānots atbalstīt pamatkapitāla palielināšanu par 60 miljoniem eiro līdz 120 miljoniem eiro, emitējot jaunas akcijas slēgtajā (ne publiskajā) akciju emisijā ar mērķi refinansēt kuģošanas biznesa parādsaistības.

Jau vēstīts, ka Latvijas kuģniecība koncerns šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 43,69 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, taču koncerns guva peļņu 8,597 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Par AS Latvijas kuģniecība darījumiem, kuri pēc minoritārā investora Atholl Greeсe domām vedot uz kompānijas maksātnespēju, esot ieinteresējusies Drošības policija.

Tikmēr paši Atholl Greeсe paziņojuši , ka gatavo prasības tiesai lai vērstos pret Latvijas kuģniecību. Latvijas kuģniecības vadība savukārt jau iepriekš noraidīja visus pārmetumus un aizdomas par uzņēmuma darbību uzsverot, ka Grieķijā reģistrētā kompānija esot "neskaidras izcelsmes uzņēmums", kas dibināts tikai 2008. gada 30. decembrī. Ši uzņēmuma aktivitātes esot jāskata ciešā kontekstā ar LK centieniem atšķetināt kuģu frakta krāpšanas shēmas, kas daudzu gadu garumā noteiktai cilvēku grupai esot ļāvušas piesavināties 30 - 40 miljonu ASV dolāru.

Latvijas kuģniecības administratīvo ēku Elizabetes ielā 1 pēcpusdienā algoti strādnieki apjozuši ar stiepļu žogu un no iekšpuses apklājuši ar melnu pārsegu. Latvijas kuģniecības valde īsteno visus nepieciešamos drošības pasākumus, lai aizsargātu sabiedrības vairāk nekā 5000 akcionāru īpašumu, teikts LK paziņojumā.

Šādu a/sLatvijas kuģniecība rīcību izraisījuša bažas par piektdien gaidāmo akcionāru sapulci. Db.lv jau vēstīja, ka Ventspils nafta (VN) nepiekrīt Latvijas kuģniecības (LK) valdes lēmumam pārcelt 8.oktobrī paredzēto kuģniecības akcionāru sapulci un plāno to noturēt (Elizabetes ielā 21, Monika Centrum Hotel), aicinot piedalīties arī valdības pārstāvjus.

Latvijas kuģniecības bažas šajā situācijā pastiprinājušas ziņas, ka LK no trešo personu puses, iespējams, plānots ieņemt ar spēku, izmantojot tās pašas privātās apsardzes firmas TM Security pakalpojumus, kas šāgada pavasarī bija iesaistīta vardarbībā Ventspils uzņēmuma Ventbunkers birojā Ventspilī vairākkārtējā ēku ieņemšanā. AS Latvijas kuģniecība rīcībā esošā informācija liecina, ka uzbrukumā uzņēmumam ieinteresēta akcionāru grupa, kas krāpniecisku darbību rezultātā nodarījusi ievērojamus zaudējumus uzņēmumam un pārējiem tā vairāk nekā 5000 akcionāru, teikts LK Valdes priekšsēdētāja palīga Ģirta Apsīša paziņojumā.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Saskaņā ar Latvijas kuģniecības akcionāru ārkārtas sapulces lēmumiem, kompānijas padomē atgriežas Olga Pētersone, pret kuru un vairākiem citiem bijušajiem padomes locekļiem nolemts celt prasību par kuģniecības nodarīto zaudējumu atlīdzību, kā arī par netaisnu iedzīvošanos.

Akcionāru sapulcē piedalījās akcionāri, kas pārstāvēja 90,08% no balsstiesīgo akciju skaita. Tie nolēma uzdot S. Bodijam sasaukt LK jaunievēlētās padomes pirmo sēdi, paziņot padomes locekļiem par padomes sēdes norises laiku un vietu, noteikt LK jaunievēlētās padomes pirmās sēdes darba kārtību, kā arī veikt citas nepieciešamās darbības, kas saistītas ar LK jaunievēlētās padomes pirmās sēdes sasaukšanu un noturēšanu. Paredzēts, ka kuģniecības padome strādās bez atlīdzības.

Tāpat kuģniecības akcionāri tomēr izskatīja kompānijas 2009.gada pārskatu un zaudējumus 17,59 miljonu latu apmērā segt no nākamo periodu peļņas.

Investori, kuru portfeļos ir ieguldījumi akciju tirgos, šogad var justies ļoti apmierināti. Attīstīto valstu akciju tirgi ir snieguši īpaši labu peļņu.

Piemēram, ASV akciju tirgus S&P 500 indeksa vērtība ir pakāpusies šogad par vairāk kā 25%, bet Eiropas uzņēmumu akciju tirgus indeksa STOXX 600 cenas kāpums ir pārsniedzis 15% (pēc Thomson Reuters Datastream informācijas uz 2013.gada 20.novembrī, vērtības ir noapaļotas). Turklāt, S&P 500 indeksa vērtība atrodas vēsturiski augstākajā punktā, pārsniedzot iepriekšējo rekordu, kurš tika sasniegts 2007.gada rudenī. Šī augšupeja bez lielām svārstībām akciju tirgos īstenībā ilgts kopš pagājušā gada vasaras. Kopš 2012.gada jūlija, akciju tirgus cenas gan ASV, gan Eiropā ir pieaugušas par aptuveni 30%.

Ja šodien esmu pieņēmis stratēģisku lēmumu veikt ilgtermiņa ieguldījumus akciju tirgū, investējot daļu sava portfeļa, piemērām, augsti diversificētā akciju ieguldījumu fondā, kāds būtu vidējais sagaidāmais ienesīgums gadā, ar kuru varu saprātīgi rēķināties nākamo 10 gadu laikā? Šis nav triviāls jautājums, jo atšķirības pāris procentu punktu apmērā atstātu nozīmīgu ietekmi uz portfeļa gala vērtību termiņa beigās. Piemēram, izvēles cena starp sagaidāmo gada ienesīgumu 8% vai 10% ir papildus 43.5 eiro pēc desmit gadiem uz katriem sākotnēji ieguldītiem 100 eiro.

Lai iegūtu sākotnējo atskaites punktu ilgtermiņa sagaidāmā ienesīguma līmenim, varētu izmantot akciju tirgus vēsturiski sasniegtos ienesīguma rādītājus. Piemēram, ASV lielāko publisko uzņēmumu akciju tirgus indekss S&P 500 kopējais gada ienesīgums iepriekšējo 5 gadu laikā ir sasniedzis 18.4%, iepriekšējo 10 gadu laikā 7.8%, bet 25 gadu laikā 9.8% (skatīt 1. attēlu). Jāatzīst gan, ka šāda vienkārša vēsturisko datu analīze daudz nepalīdz, jo atšķirības dažādu laika periodu ienesīgumos ir ievērojamas.

1. attēls. ASV akciju tirgus indeksa S&P 500 vēsturiskie iepriekšējo periodu ienesīguma un riska rādītāji uz 31/05/2014

Pasaules akciju tirgus flagmanis šonedēļ atgriezies uz jaunu rekordu sasniegšanas lielceļa.

ASV akciju tirgus dinamiku raksturojošā "Standard & Poor's 500" indeksa (tas apkopo 500 publiski kotēto ASV korporatīvo līderu akciju izmaiņas) vērtība kopš saviem marta zemākajiem punktiem ir palielinājusies jau vairāk nekā par 50%. Tas ir arī bijis pietiekami, lai šonedēļ šis indekss pirmo reizi kopš februāra aizsniegtos līdz jaunam vēsturiskajam maksimumam. Kopš šā gada sākuma ASV "S&P 500" indeksa vērtība nu ir palielinājusies par 4,8%, ko, ņemot vērā bezprecedenta pasaules nozīmīgāko ekonomiku kritumu, var uzskatīt pat par visai unikālu sniegumu. Gandrīz pat varētu teikt tā – cik ātri akciju cenas saruka, tik ātri tās arī pieauga. Iepriekšējais ASV akciju rekords tika fiksēts 2. februārī. Tādējādi, lai atgrieztos pie jauniem vēsturiskiem maksimumiem, ASV akcijām bija nepieciešamas vien 122 tirdzniecības dienas. Tas pēc lāču tirgus (akciju cenu krituma vismaz par 20%) ir visīsākais šāds periods vēsturē.

Pa īsteniem amerikāņu kalniņiem šogad līdz šim braukājusi ASV elektroauto ražotāja "Tesla" vērtība.

Straujš minētā uzņēmuma akcijas cenas kāpums ASV biržā aizsākās pagājušā gada oktobrī. Kopš tā brīža līdz šā gada februāra otrajai pusei "Tesla" akcijas cena bija palielinājusies gandrīz par 300%. Tiesa gan, tad atnāca globālās pandēmijas bažas, kas "Tesla" akcijai no saviem rekordiem līdz 19. martam lika sarukt par 60%.

Kopš tā brīža gan uzņēmuma akcijas cena atkal strauji aug, un tie investori, kas "Tesla" akcijas būtu iegādājušies šā gada sākuma, šobrīd tās varētu nopārdot ar 80% lielu peļņu. Jācer, ka šāds akciju sniegums priekšzīmi sniegs arī kopējam ASV akciju tirgum ilgtermiņā. Katrā ziņā pēdējās nedēļās lielākie pasaules fondu tirgi jau ir bijuši visai optimistiski. Galu galā viens no pamata pieņēmumiem, kādēļ nauda tiek plūdināta akciju virzienā, ir tas, ka šie tirgi ilgākā termiņā, neskatoties uz dažkārt asām īstermiņa vēdergraizēm, ir tendēti uz pieaugumu.

Latvijas kuģniecība (LK) nosūtījusi oficiālus iesniegumus vairākām Latvijas varas institūcijām, lūdzot pārbaudīt 27.55 % LK akciju ieguves darījuma likumību un iespējamo izvairīšanos no nodokļu nomaksas International Baltic Investments Ltd. (IBI) darbībās.

Kā liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā, iesniegumi adresēti Valsts ieņēmumu dienestam, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam, Finanšu policijai, Ekonomikas policijai un Uzņēmumu reģistram. LK norāda uz iespējamām pretrunām IBI publiski paustajās pretenzijās uz minētās vismaz 55 miljonu latu vērtās LK akciju paketes īpašumtiesībām un IBI oficiālo finanšu dokumentāciju, kurā neatspoguļojas ne minētās akcijas, ne īpašumtiesības uz tām, ne arī it kā ar tām veiktais darījums vai vispār valstij maksāti jebkādi nodokļi.

Pavasarī LK iesniedza prasības pieteikumu Rīgas apgabaltiesā, lūdzot atzīt par spēkā neesošiem darījumus ar LK akcijām starp IBI un ārzonas kompānijām Ojay Limited (Ojay) un Eastgate Properties Limited (Eastgate). Tiesa šo LK pieteikumu ir pieņēmusi izskatīšanai, un pirmā tiesas sēde ir paredzēta decembrī.

Latvijas kuģniecības koncerna neto peļņa pagājušajā gadā sasniegusi 67 miljonus ASV dolāru, par 33,3 miljoniem ASV dolāru pārsniedzot 2006. gada attiecīgā perioda rādītāju, liecina šodien notikušajā uzņēmuma akcionāru sapulcē apstiprinātie finanšu rezultāti.

Akcionāru sapulce nolēmusi Latvijas kuģniecības koncerna mātes sabiedrības pārskata gada zaudējumus ieskaitīt iepriekšējo gadu nesegtajos zaudējumos. Par Latvijas kuģniecības revidentu šā gada pārskatu revīzijai tika izvēlēta auditorfirma Ernst & Young Baltic.

Komentējot akcionāru sapulcē pieņemtos lēmumus, Latvijas kuģniecības padomes priekšsēdētājs Uldis Pumpurs atzina, ka akcionāri novērtējuši uzņēmuma attīstību un panākumus saimnieciskajā darbībā. Viņš sacīja, ka savlaicīgi iesāktā un mērķtiecīgi veiktā flotes atjaunošana un kuģniecības darbinieku kopīgs darbs ir pamats arī sekmīgai turpmākajai attīstībai.

Tajā pašā laikā U. Pumpurs pauda neizpratni, sakot, ka «uz Latvijas kuģniecības kārtējo akcionāru sapulci akcijas nebija bloķējis neviens no aizdomīgajiem akciju īpašniekiem, par kuru akciju īpašuma patieso stāvokli uzņēmuma valdei iepriekš tika iesniegti pretrunīgi dokumenti. Cik zināms, vairākas tiesībsargājošās institūcijas veic attiecīgas pārbaudes. Žēl, ka uzņēmuma biznesa rezultāti un saimnieciskā darbība nav vienlīdz svarīgas tēmas visiem akcionāriem.»

Viens no lielākajiem Rīgas Fondu biržas emitentiem - Latvijas kuģniecība - apsver akciju kotāciju Varšavas biržā, jo, iespējams, nevēlas pildīt informācijas atklāšanas prasības.

Varšavas biržas pārstāvis Marcins Prezlovskis (Marcin Przeszłowski) Db informēja, ka Varšavas biržai ar LK notiek sarunas un tā ir saņēmusi vēstuli, kurā biržas pārstāvji aicināti satikties ar uzņēmuma pārstāvjiem, taču patlaban tikšanās datums vēl nav zināms. Oficiāls pieteikums par vēlmi kotēt biržā akcijas nav saņemts, tā M. Prezlovskis. LK paziņojusi Rīgas biržai, ka regulāri interesējas par vērtspapīru tirgus norisēm reģionā. Lai detalizētāk izzinātu vērtspapīru tirgus situāciju, precīzāk izprastu tajā notiekošos procesus un sasaisti ar globālā tirgus aktualitātēm, LK atbildīgie eksperti un speciālisti vēlas mērķtiecīgi iepazīties ar šā tirgus ietekmīgākajām organizācijām un to piedāvātajām iespējām. Patlaban šādi jautājumi minētajā kontekstā LK vadības struktūrās nav skatīti vai pieņemti, teikts LK paziņojumā. LK lielākā akcionāra Ventspils naftas (VN) pārstāve Gundega Vārpa aģentūrai LETA teikusi, ka VN šobrīd neizskata iespēju savas akcijas kotēt citā biržā.

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem astoņos mēnešos straujāks kāpums nekā kopbudžeta izdevumiem, informē Finanšu ministrijas (FM) Komunikāciju departamentā.

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada astoņos mēnešos bijis 367,8 milj. eiro pārpalikums, augusta mēnesī vien, līdz ar straujāku ieņēmumu palielinājumu, palielinoties par 74,2 milj. eiro. Janvārī-augustā konsolidētajā kopbudžetā vērojams nozīmīgs nodokļu ieņēmumu kāpums. Kopbudžetā nodokļi šogad līdz augusta beigām iekasēti 5 235,1 milj. eiro apmērā. Salīdzinot ar 2016.gada astoņu mēnešu periodu, kopbudžetā nodokļu ieņēmumi palielinājušies par 364,8 milj. eiro jeb 7,5%.

«Ņemot vērā darba samaksas līmeņa pieaugumu, kas nodrošināja labākus darba spēka nodokļu ieņēmumus, nodokļu ieņēmumu plāns izpildīts 101,2% apmērā, tādējādi nodokļu ieņēmumi bija 63,4 milj. eiro virs plānotā. Pārējās ieņēmumu pozīcijas kopbudžetā astoņos mēnešos kopumā veidoja ieņēmumu palielinājumu vien par 27,3 milj. eiro jeb 2,3%,» norāda FM.

Aizvadīts vispelnošākais gads Latvijas uzņēmējdarbības mūslaiku vēsturē: ja pirms gada desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, tad tagad šī summa palielinājusies līdz 100 miljoniem latu.

To, ka gada laikā veiksmīgāko uzņēmēju gūtā peļņa ir būtiski palielinājusies, uzskatāmi parāda arī cits rādītājs: vēl pirms gada uzņēmējs, kuram piederošajām kompāniju kapitāldaļām atbilda 610 tūkstošu latu liela peļņas daļa, iekļuva lielākās peļņas guvēju pirmajā septiņdesmitpiecniekā (pirms diviem gadiem slieksnis bija tikai 410 tūkstoši latu). Tagad ar šādu peļņas rādītāju nav iespējams iekļūt pat pirmajā simtniekā – 610 tūkstoši latu dod tikai 129. vietu jaunajā, pēc Lursoft datiem sastādītajā Latvijas 100 visvairāk nopelnījušo uzņēmēju sarakstā.

Reizē ar peļņas rādītāju paaugstināšanos notikusi arī būtiska vispelnošāko nozaru maiņa: pirmajā desmitniekā tranzītuzņēmēji savas pozīcijas acīmredzami atdevuši nekustamo īpašumu jomas pārstāvjiem. Līdz ar to pelnošāko uzņēmēju pirmajā desmitniekā vairs nav atrodami «Ventspils grupējuma» savstarpējos konfliktos iesaistītais Oļegs Stepanovs un kādreizējais Ventspils naftas prezidents Igors Skoks, kā arī ar Ventspils mēra Aivara Lemberga uzņēmumu kapitāldaļām apdāvinātie bērni – Līga un Anrijs Lembergi.

"Repharm" grupas mātesuzņēmums AS "AB City" uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata ieguvusi no 7 174 218 "Olainfarm" akcijām izrietošās balsstiesības, kas veido 50,93% no "Olainfarm" balsstiesīgo akciju skaita, teikts "Olainfarm" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Kopumā "Olainfarm" balsstiesīgo akciju skaits ir 14 085 078.

Paziņojumā biržai teikts, ka "AB Citu" tiešā veidā kontrolē 2 829 349 akcijas jeb 20,09%, bet netiešā veidā - 4 344 869 akcijas jeb 30,84%.

Tostarp "AB City" kontrolē ir 27,89% akciju, "Repharm" meitasuzņēmuma SIA "Farma Fund" kontrolē ir 21,97% akciju, bet "Repharm" meitasuzņēmuma AS "Rīgas farmaceitiskā fabrika" kontrolē ir 1,07% "Olainfarm" akciju.

Jau ziņots, ka 8.novembrī sākas "Repharm" grupas mātesuzņēmuma "AB City" izteiktais zāļu ražotāja "Olainfarm" akciju atpirkšanas obligātais piedāvājums, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publiskotais paziņojums.

Vienas akcijas cena akciju atpirkšanas obligātajā piedāvājumā ir noteikta 9,26 eiro.

Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes Galvenās analītiķes Olgas Ertuganovas komentārs par finanšu tirgiem.

Baltijas akciju tirgus

Latvija

Aizvadītajā nedēļā Baltijas indeksi sabruka par vairāk nekā 10%, kam par iemeslu kalpoja vispārējs sabrukums pasaules finanšu tirgos. Indekss OMX Riga samazinājās par 12.9%, lielu kritumu par 21.2% piedzīvoja Rīgas Fondu biržās likvīdākās akcijas - Latvijas Kuģniecība vērtspapīri. Šī gada deviņu mēnešu laikā Ventspils nafta termināls nodrošināja 46.1% no kopējiem kravu pārkraušanas apjomiem Ventspils ostā, tomēr uzņēmuma pārkraušanās apjoms samazinājās par 1 miljonu, salīdzinājumā ar analoģisko periodu 2007. gadā. Mātes uzņēmuma Ventspils nafta akciju cena aizvadītajā nedēļā samazinājās par 14.7%. Uz kopējā krituma fona ir jāatzīmē Latvijas Balzams kotējumu pieaugums par 1.96%.

Investēšana akcijās, kā brīvo naudas līdzekļu ieguldījumu veids, Latvijā vēl nav sasniedzis tādu popularitātes līmeni kā pie mūsu kaimiņiem Igaunijā un Lietuvā, tomēr, kā redzam pēc MADARA Cosmetics 2017. gada nogalē veiktā sākotnējā publiskā piedāvājuma (initial public offering jeb IPO), kurā uz akcijām pieteicās vairāk nekā 700 privāto investoru, tendence Latvijā ir pozitīva.

Arī uzņēmumi sāk vairāk domāt par kapitāla tirgus sniegtajām iespējām un arvien biežāk dzirdam par vietējo uzņēmumu akciju publiskajiem piedāvājumiem arī privātajiem investoriem. Runājot par investīcijām akcijās, bieži tiek minēti dažādi riski, piemēram, cenu svārstības, kas ir neatņemama akciju tirgu sastāvdaļa. Tomēr nereti nākas dzirdēt arī dažādus mītus. Apskatīsim 5 populārākos un noskaidrosim – kā tad ir patiesībā?

Pirmais un, iespējams, vispopulārākais mīts ir, ka investēšana akcijās ir kā spēlēt kazino – riskanti un iznākums ir atkarīgs no veiksmes.

Jā, ieguldījums akcijās ir riskantāks nekā, piemēram, konservatīvs ieguldījums nekustamajā īpašumā, jo akciju cena var iet gan uz augšu, gan uz leju. Taču ieguldīšanai akcijās nav nekā līdzīga ar kazino, ja vien akciju tirgū jeb biržā neiemaldās cilvēks ar pāris tūkstošiem, kurš sāk pirkt akcijas, balstot savu lēmumu, uz, piemēram, izskatīgāko uzņēmuma logo vai skanīgāko nosaukumu. Akciju cena biržā tiek noteikta piedāvājuma un pieprasījuma rezultātā, līdzīgi kā Rīgas Centrāltirgū, kur neviens jūnijā nepirks poļu zemenes par 10 EUR/kg. Akciju cena var krist un augt tādu iemeslu dēļ kā: uzņēmuma finanšu rezultāti, panākumi eksporta tirgos, globālās ekonomikas pozitīvi/negatīvi faktori. Dažreiz cena var mainīties arī investoru uzvedības (herd behaviour) dēļ, piemēram, ja konkrētas nozares uzņēmuma cena biržā samazinās, investoriem var rasties sajūta, ka arī konkurenta akciju cena kritīs. Būtiskākā atziņa ir, ka akciju cena nemainās nelabvēlīga horoskopa ietekmē, tāpēc nav jālasa iknedēļas horoskops un jāpēta zvaigžņu stāvoklis, bet gan jāseko līdzi faktiem.