Parasti maksātnespējas gadījumu skaits pieaug, kad ekonomikā vērojama lejupslīde. Tomēr 2020. gadā, kad iestājās pandēmija, maksātnespējas gadījumu skaits samazinājās visās lielākajās eirozonas valstīs.

Var uzskatīt, ka valdību atbalsta mehānismi daudzus trauslus uzņēmumus uztur - vai šobrīd vērojams “klusums pirms vētras”, gaidot maksātnespēju vilni? Ir ievērojams skaits maksātnespēju, kas ir atliktas, bet nav novērstas, iespējams, visvairāk tādu ir tūrisma, ēdināšanas un transporta nozarēs.

Covid-19 krīzes patiesā ietekme paliks neskaidra, kamēr uzņēmumi nepublicēs savus finanšu pārskatus. Tāpēc “Coface” ir simulējusi uzņēmumu finansiālo stāvokli, aprēķinot nozaru maksātspējas koeficientu (bruto darbības peļņa / neto parāds), ņemot vērā gan šoku, ko radīja negatīvais ieņēmumu apmērs, gan valstu valdību sniegtās palīdzības pozitīvo efektu. Kopumā simulācijā tika apskatīta nozaru izlase, kas parasti veido ~ 80% no visām maksātnespējām.

Par AS Latvijas kuģniecība darījumiem, kuri pēc minoritārā investora Atholl Greeсe domām vedot uz kompānijas maksātnespēju, esot ieinteresējusies Drošības policija.

Tikmēr paši Atholl Greeсe paziņojuši , ka gatavo prasības tiesai lai vērstos pret Latvijas kuģniecību. Latvijas kuģniecības vadība savukārt jau iepriekš noraidīja visus pārmetumus un aizdomas par uzņēmuma darbību uzsverot, ka Grieķijā reģistrētā kompānija esot "neskaidras izcelsmes uzņēmums", kas dibināts tikai 2008. gada 30. decembrī. Ši uzņēmuma aktivitātes esot jāskata ciešā kontekstā ar LK centieniem atšķetināt kuģu frakta krāpšanas shēmas, kas daudzu gadu garumā noteiktai cilvēku grupai esot ļāvušas piesavināties 30 - 40 miljonu ASV dolāru.

Latvijas kuģniecības vadība īsti nezina, kam pieder uzņēmuma 27.55 % akcijas 55 miljonu latu nominālvērtībā. Tas savukārt vadību dara bažīgu, šodien žurnālistiem atzina Kuģniecības (LK) valdes loceklis Raivis Veckāgans un arī zvērināts advokāts Agris Bitāns.

Saskaņā ar biržai sniegto informāciju par akcionāriem uz 2009. gada 30. aprīli, Kuģniecības 49.94 % pieder a/s Ventspils nafta, bet 27.55 % - International Baltic Investments (IBI), kas, saskaņā ar LK vadības rīcībās esošo IBI gada pārskatu, pieder Arnim Nīcgalim, Mārtiņam Kvēpam un SIA Heidelberga. Tomēr Kuģniecības vadība apšauba IBI likumīgās īpašumtiesības uz šīm akcijām, tā 2009. gada pavasarī iesniegusi arī prasības pieteikumu Rīgas apgabaltiesā, lūdzot atzīt par spēkā neesošiem darījumus ar LK akcijām starp IBI un ārzonas kompānijām – līdzšinējām 27 % LK akciju īpašniecēm – Ojay Limited un Eastgate Properties Limited.

Latvijas kuģniecības administratīvo ēku Elizabetes ielā 1 pēcpusdienā algoti strādnieki apjozuši ar stiepļu žogu un no iekšpuses apklājuši ar melnu pārsegu. Latvijas kuģniecības valde īsteno visus nepieciešamos drošības pasākumus, lai aizsargātu sabiedrības vairāk nekā 5000 akcionāru īpašumu, teikts LK paziņojumā.

Šādu a/sLatvijas kuģniecība rīcību izraisījuša bažas par piektdien gaidāmo akcionāru sapulci. Db.lv jau vēstīja, ka Ventspils nafta (VN) nepiekrīt Latvijas kuģniecības (LK) valdes lēmumam pārcelt 8.oktobrī paredzēto kuģniecības akcionāru sapulci un plāno to noturēt (Elizabetes ielā 21, Monika Centrum Hotel), aicinot piedalīties arī valdības pārstāvjus.

Latvijas kuģniecības bažas šajā situācijā pastiprinājušas ziņas, ka LK no trešo personu puses, iespējams, plānots ieņemt ar spēku, izmantojot tās pašas privātās apsardzes firmas TM Security pakalpojumus, kas šāgada pavasarī bija iesaistīta vardarbībā Ventspils uzņēmuma Ventbunkers birojā Ventspilī vairākkārtējā ēku ieņemšanā. AS Latvijas kuģniecība rīcībā esošā informācija liecina, ka uzbrukumā uzņēmumam ieinteresēta akcionāru grupa, kas krāpniecisku darbību rezultātā nodarījusi ievērojamus zaudējumus uzņēmumam un pārējiem tā vairāk nekā 5000 akcionāru, teikts LK Valdes priekšsēdētāja palīga Ģirta Apsīša paziņojumā.

Latvijas kuģniecības akcionāru sapulcē, kurā tika apstiprināts kompānijas gada pārskats, netika ielaisti akcionāri, kurus dēvē par Lemberga oponentiem un kas pārstāv teju trešdaļu akciju.

Par to, ka bez īpašiem paskaidrojumiem Ventspils naftai piederošās (49.94 %) kuģniecības akcionāru sapulcē neielaida kuģniecības akcionāru - International Baltic Investments LTD (27.55 %), Db zināja stāstīt advokāts Mārtiņš Kvēps.

Kuģniecība šodien biržai paziņojusi, ka tā iesniegusi prasības pieteikumu Rīgas apgabaltiesā, lūdzot atzīt par spēkā neesošiem darījumus ar LK akcijām starp International Baltic Investments LTD un ārzonas kompāniju Ojay Limited (Ojay) 35 315 568 akciju iegādi un Eastgate Properties Limited (Eastgate) par LK 19 783 784 akciju iegādi. M. Kvēps atzina, ka šis paziņojums nevarēja kalpot par oficiālu iemeslu akcionāra neielaišanai sapulcē.

Kuģošanas kompānijas Latvijas kuģniecība plāno palielināt pamatkapitālu līdz 120 miljoniem eiro, emitējot jaunas akcijas slegtajā akciju emisijā, liecina paziņojums Nasdaq Rīga.

Paziņojumā teikts, ka pamatojoties uz akcionāra Vitol Netherlands B.V. (Vitol) pieprasījumu, jautājums par pamatkapitāla palileināšanu iekļauts ārkārtas akcionāru sapulcē, kas notiks 19.septembrī.

Akcionāru sapulcē plānots atbalstīt pamatkapitāla palielināšanu par 60 miljoniem eiro līdz 120 miljoniem eiro, emitējot jaunas akcijas slēgtajā (ne publiskajā) akciju emisijā ar mērķi refinansēt kuģošanas biznesa parādsaistības.

Jau vēstīts, ka Latvijas kuģniecība koncerns šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 43,69 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, taču koncerns guva peļņu 8,597 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Saskaņā ar Latvijas kuģniecības akcionāru ārkārtas sapulces lēmumiem, kompānijas padomē atgriežas Olga Pētersone, pret kuru un vairākiem citiem bijušajiem padomes locekļiem nolemts celt prasību par kuģniecības nodarīto zaudējumu atlīdzību, kā arī par netaisnu iedzīvošanos.

Akcionāru sapulcē piedalījās akcionāri, kas pārstāvēja 90,08% no balsstiesīgo akciju skaita. Tie nolēma uzdot S. Bodijam sasaukt LK jaunievēlētās padomes pirmo sēdi, paziņot padomes locekļiem par padomes sēdes norises laiku un vietu, noteikt LK jaunievēlētās padomes pirmās sēdes darba kārtību, kā arī veikt citas nepieciešamās darbības, kas saistītas ar LK jaunievēlētās padomes pirmās sēdes sasaukšanu un noturēšanu. Paredzēts, ka kuģniecības padome strādās bez atlīdzības.

Tāpat kuģniecības akcionāri tomēr izskatīja kompānijas 2009.gada pārskatu un zaudējumus 17,59 miljonu latu apmērā segt no nākamo periodu peļņas.

Valdes loceklim ir jāvada uzņēmums kā krietnam un rūpīgam saimniekam, kas sevī ietver arī pienākumu nepieļaut nepamatotu parādasaistību rašanos.

Diemžēl mūsu valstī izplatīta ir saistību izpildes kavēšana kā rezultātā darījuma partneri ir spiesti aprēķināt dažādas soda sankcijas. Nereti arī nodokļu pārbaudēs uzņēmumiem tiek veikti uzrēķini par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Vispārpieņemta ir finanšu grūtībās nonākušo uzņēmumu maksātnespējas pieteikšanas novilcināšana, lai sagaidītu noilguma termiņu iestāšanos administratora tiesībām atgūt izsaimniekoto mantu, tādejādi uzņēmumiem ilgstoši turpina pieaugt soda naudas, nokavējuma procenti un līgumsodi.

Līdz šim valdes locekļiem nebija jāatbild par prettiesiskas darbības vai bezdarbības rezultātā radītu parādsaistību pieaugumu, jo tiesu praksē bija nostiprinājies uzskats, ka uzņēmumam aprēķinātās soda sankcijas nav zaudējums, ja tās nav reāli apmaksātas. Īpaši saudzīga līdzšinējā tiesu prakse bija pret valdes locekļiem, kuru uzņēmumiem nodokļu auditos bija veikti uzrēķini un pret kuriem maksātnespējas administratori bija cēluši prasības par zaudējumu piedziņu. Administratoru prasības, praktiski, vienmēr tika noraidītas aizbildinoties ar uzskatu, ka nodokļu auditā netiek vērtēta valdes locekļa civiltiesiskā atbildība un, ka auditā uzrēķinātās soda sankcijas nav atzīstamas par zaudējumu.

Saskatot negodprātīgu rīcību, AS Latvijas kuģniecība ir pārliecināta, ka AS Ventspils nafta lielākais akcionārs Euromin Holdings Limited apzināti grib izputināt kuģniecības meitas uzņēmumu.

«Publiskās akciju sabiedrības Ventspils nafta (VN) lielākais akcionārs Kipras ārzonas kompānija Euromin Holdings (Cyprus) Limited, kas publiski sevi dēvē par Vitol uzņēmumu, īsteno agresīvu AS Latvijas kuģniecība (LK) meitas sabiedrības SIA LASCO Investment apzinātas iznīcināšanas politiku,» pauž kuģniecības izplatītais paziņojums.

Šādu Euromin nodomu skaidri apliecinot uzņēmuma pārstāvju rīcība VN 2010.gada 11.novembra kārtējā akcionāru sapulcē, kad šis akcionārs, it kā ļaunprātīgi izmantojot savu vairākuma stāvokli VN, vienīgais balsoja gan pret sevis paša kontrolētās valdes un padomes atsaukšanu, gan arī pret darījuma līguma ar LASCO Investment restrukturizāciju.

Šovasar pasaules ekonomika varētu piedzīvot izaugsmi, ko ietekmēs veiksmīgie vakcinācijas rezultāti, potenciāli ļaujot darboties arvien lielākam skaitam nozaru. Tomēr vietējiem uzņēmumiem būtu jāvēro "slēptās" maksātnespējas Vācijā, ņemot vērā ievērojamās tirdzniecības saites ar šo valsti un tās uzņēmumu lomu dažādās piegāžu ķēdēs, liecina tirdzniecības kredītu apdrošināšanas un riska pārvaldības uzņēmuma Coface prognozes.

Kopumā “Coface” ir pārskatījis globālās izaugsmes prognozi, palielinot to 2021. gadam par pus punktu (+ 5,1%). Tas noticis, pateicoties straujākai izaugsmei ASV, kas pozitīvi ietekmēs arī Baltijas valstis.

ASV ir liela ietekme uz pasaules ekonomiku kopumā, ņemot vērā tās ekonomikas politiku un spēju regulēt valsts ekonomiskos rādītājus. Pašlaik ASV atlabšana ir paātrinājusies, salīdzinot ar Eiropu. Izaugsmes atšķirības ir par labu ASV, jo tā gan 2020., gan 2021. gadā ieviesa mazākus mobilitātes ierobežojumus nekā eirozona. Savukārt straujāks vakcinācijas process ļauj tās ekonomikai atveseļoties ātrāk. Vēl jo vairāk - lielāks fiskālais atbalsts ļaus ASV ekonomikai jau šogad atgriezties pirmskrīzes IKP līmenī kāds tas bija 2019. gadā, turpretim eirozonai būs jāgaida līdz 2022. gadam.

Swedbank izmantojusi apšaubāmu shēmu, lai ātrāk panāktu nekustamo īpašumu attīstītājas SIA Rietumu krasts maksātnespēju.

Tā iebildumos tiesai norādījis SIA Rietumu krasts pārstāvis, uzņēmējs Ivars Kesenfelds. Swedbank kā nodrošinātais kreditors saskaņā ar likumu nedrīkst ierosināt parādnieka maksātnespēju, taču banka cedējusi daļu no parāda savam meitas uzņēmumam Swedbank līzings, un tas kā nenodrošinātais kreditors iesniedzis tiesā prasību, Db.lv uzzināja tiesā.

2005. gadā Swedbank aizdevusi parādniekamvairāk nekā 4 miljonu eiro aizdevumu, bet 2009. gadā parādnieks sācis kavēt pamatsummas un procentu maksājumus. Šī gada 28. jūnijā noslēgts cesijas līgums, ar kuru banka 25 tūkstošus eiro no kopējās parāda summas cedējusi Swedbank līzings, kas septembrī vērsās tiesā ar prasību atzīt SIA Rietumu krasts maksātnespēju. Liepājas tiesas tiesnese atzina, ka tiesu struktūrā pastāv debates par šādu bankas rīcību, jo cesiju likums neaizliedz, taču strīdīga ir situācija, kad parāds cedēts nodrošinātā kreditora meitasuzņēmumam.

Latvijas kuģniecība (LK) nosūtījusi oficiālus iesniegumus vairākām Latvijas varas institūcijām, lūdzot pārbaudīt 27.55 % LK akciju ieguves darījuma likumību un iespējamo izvairīšanos no nodokļu nomaksas International Baltic Investments Ltd. (IBI) darbībās.

Kā liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā, iesniegumi adresēti Valsts ieņēmumu dienestam, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam, Finanšu policijai, Ekonomikas policijai un Uzņēmumu reģistram. LK norāda uz iespējamām pretrunām IBI publiski paustajās pretenzijās uz minētās vismaz 55 miljonu latu vērtās LK akciju paketes īpašumtiesībām un IBI oficiālo finanšu dokumentāciju, kurā neatspoguļojas ne minētās akcijas, ne īpašumtiesības uz tām, ne arī it kā ar tām veiktais darījums vai vispār valstij maksāti jebkādi nodokļi.

Pavasarī LK iesniedza prasības pieteikumu Rīgas apgabaltiesā, lūdzot atzīt par spēkā neesošiem darījumus ar LK akcijām starp IBI un ārzonas kompānijām Ojay Limited (Ojay) un Eastgate Properties Limited (Eastgate). Tiesa šo LK pieteikumu ir pieņēmusi izskatīšanai, un pirmā tiesas sēde ir paredzēta decembrī.

RBSSKALS grupas uzņēmumam SIA RBSSKALS Būvsabiedrība pieteikta maksātnespēja, liecina Maksātnespējas administrācijas dati.

Maksātnespēju pieteicis maksātnespējīgais SIA Tapeks.

Šodien Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā paredzēts lemt par procesa ierosināšanu un maksātnespējas administratora iecelšanu. Administratora kandidāts ir zvērināts advokāts Ēriks Spurelis.

Paredzēts, ka tiesa notiks šodien 14:00, taču Db rīcībā esošā informācija liecina, ka abas puses mēģina vienoties vēl pirms tiesas.

Tapeks piesaka maksātnespēju emRBSSKALS Būvsabiedrībai/emTapeks piesaka maksātnespēju emRBSSKALS Būvsabiedrībai/emJau ziņots, ka šī gada martā būvmateriālu tirgotājs SIA Tapeks atzīts par maksātnespējīgu un kopš tā laika šī uzņēmuma maksātnespējas administrators piesaka maksātnespēju visiem Tapeks parādniekiem, tādējādi maksātnespējas procesu izmantojot kā parādu piedzīšanas mehānismu. Lielākoties uzņēmumi, kuriem Tapeks piesaka maksātnespēju ir bez maksātnespējas pazīmēm, un lietas netiek uzsāktas.

Lietuvai nav pieņemami jaunie piedāvājumi sarunās par taisnīgām gāzes cenām, ko tā rakstveidā saņēmusi no Krievijas koncerna Gazprom, bet sarunas ir jāturpina - šādu pārliecību otrdien paudusi prezidente Daļa Grībauskaite.

«Šis dokuments (..) ir ļoti līdzīgs memorandam, ko mēs saņēmām pirms gada. Atšķirības ir tikai cenu piedāvājumā ļoti neilgam laikam - trim gadiem, bet piedāvājumu būtība ir tāda pati kā pirms gada, kad es atzinu, ka tādi noteikumi Lietuvai nav pieņemami,» viņa sacījusi žurnālistiem pēc tikšanās ar premjeru Aļģirdu Butkeviču.

Valdības vadītājs no savas puses uzskata par sasniegumu Lietuvai piedāvāto zemāko cenu. «Nekad vēl Lietuvai nav piedāvātas tik zemas cenas, kādas tagad panāktas sarunu rezultātā,» viņš paziņojis.

«Atlaides tiek piedāvātas uz mūsu pašu rēķina,» iebildusi prezidente.

Kādreizējā Rīgas domniece un Pasažieru vilciena vadītāja Linda Baltiņa kopā ar meitu Malvīni atvērs jaunu veikalu Tirgus galerija.

Veikals būs tirgus miniatūrā un tajā paredzēts tirgoties ar lauksaimniecisko produkciju – pienu, gaļu, olām un citiem labumiem, Db pastāstīja Baltiņa. Jau noslēgti nodomu protokoli ar zemnieku saimniecībām, kas varēs realizēt saražoto.

«Mana doma ir maksimāli izslēgt starpniekus un realizēt produkciju pa tiešo. Bija nepieciešamība rīkoties, jo centrā, izejot no mājas, redzam, ka nekur nav iespēja nopirkt svaigus lauku produktus,» viņa pastāstīja.

Veikals ar kopējo platību 120 m2 atradīsies Rīga, Stabu ielā un tajā būs 14 tirdzniecības vietas. Kopējās investīcijas projektā ir aptuveni 70 tūkstoši Ls, kas ņemti no personīgā kredīta.

L. Baltiņa neslēpj, ka viņa ir tikai uzņēmuma akcionāre un palīdz ar savu padomu meitai Malvīnei, kas aktīvi piedalās veikala izveidē un būs reālā darbu darītāja. «Tik skaistu veikalu jūs vēl nebūsit redzējuši,» sola SIA Inceina akcionāre L. Baltiņa, neatklājot smalkākas nianses.

Šodien NASDAQ OMX Riga biržā par 8 % samazinājās Latvijas kuģniecības akciju cena, pēdējā darījumā sasniedzot 46 santīmus par vienu akciju.

Biržas informācija liecina, ka ar Baltijas oficiālajā sarakstā kotētajām kuģniecības akcijām veikti 7 darījumi, kuros tirgotas 1450 akcijas. Iespējams, akciju cenas straujš samazinājums bija saistīts ar Kuģniecības mazā akcionāra Atholl Greece LTD pausto satraukumu par uzņēmuma darbību un izteiktajām bažām par kuģniecības iespējamu maksātnespēju. Tiesa, pati kuģniecība šos pārmetumus noraida.

No oficiālā saraksta iekļautajiem uzņēmumiem visvairāk darījumi – 15 – tika veikti ar Olainfarm akcijām – kopumā tirgotas 6.2 tūkstoši akcijas 3.1 tūkstoša latu apjomā.

Savukārt Baltijas Otrajā sarakstā no Rīgas biržas uzņēmumiem visaktīvāk tirgotas Valmieras stikla šķiedras akcijas – veikts 41 darījums ar 27.5 tūkstoši akcijām. Kopumā darījumos dominējuši pārdevēji, jo kompānijas akciju cena dienas laikā noslīdējusi par 8.57 % un pēdējā darījumā cena bija 32 santīmi par akciju.

Politiķi baidās, ka tiesu sistēma varētu būt pārāk spēcīga. Kam patiesībā kalpo Saeimā sēdošie tautas kalpi, ko Latvijā nozīmē būt «savējam» politiskajām aprindām, un — vai pie mums politiķi rēķinās ar demokrātiskas valsts tradīcijām, ko var izdarīt, ja īpašumā ir medijs?

Par to visu intervijā stāsta bijušais Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs, tagad — AT Senāta Administratīvo lietu departamenta senators Andris Guļāns.

Ekonomikas krīze ir ieviesusi savas korekcijas daudzās jomās. Kā tā ir ietekmējusi situāciju tiesu sistēmā?

Tie procesi, kas notiek visā valstī, ietekmē arī tiesu sistēmu, tajā strādājošos. No vienas puses, es saprotu, ka ir krīze, un mums visiem ir jādod sava artava, jācieš savi zaudējumi. Turklāt domāju, ka tiesu sistēmā strādājošie nav tik sliktā situācijā kā zemnieki vai skolotāji. Tajā pašā laikā budžeta un algu samazināšana, kas šobrīd notiek, ilgākā laika periodā atstās ļoti negatīvu iespaidu.

Latvijas kuģniecības padome ir atbalstījusi abu koncerna flotē esošo gāzvedējkuģu Vidzeme un Kurzeme pārdošanu, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Tādējādi Latvijas kuģniecība turpina mērķtiecīgi iesākto flotes reorganizāciju, koncentrējot un izvēršot darbību vidēja izmēra tankkuģu pārvadājumos.

«No Latvijas kuģniecības prioritārajam tankkuģu segmentam neatbilstošo kuģu realizācijas iegūtie līdzekļi tiks akumulēti četru vidēja izmēra produktu tankkuģu jaunbūvju līguma izpildei,» teikts paziņojumā. Jaunos Korejā pasūtītos tankkuģus Latvijas kuģniecība plāno saņemt laika posmā no 2011. līdz 2012. gadam.

Izvērtējot Latvijas kuģniecības flotes turpmākās attīstības iespējas, koncerna vadošo speciālistu darba grupa un kuģošanas biznesā starptautiski atzīti brokeri un konsultanti norādīja, ka, ņemot vērā būtisku gāzvedējkuģu jaunbūvju pieplūdumu tirgū globālās finanšu krīzes apstākļos, tuvāko 3-4 gadu laikā ir prognozējama negatīva gāzvedējkuģu frakts likmju un kuģu pārdošanas cenu dinamika.

Neraugoties uz a/s Latvijas kuģniecība vakar paziņoto agrāk ieplānotās akcionāru sapulces pārcelšanu uz 2011. gada 28. janvāri, tomēr tā tika noturēta apsardzes kompānijas TM Security mikroautobusā.

Uzņēmuma izziņotās akcionāru sapulces vietā Kuldīgas rajona Rendas pagasta Lejastiezumos bija ieradušies akcionāru (aptuveni 78% no uzņēmuma apmakstātā pamatkapitāla) pārstāvji, tostarp Latvijas kuģniecības lielākā (49%) akcionāra a/s Ventspils nafta pārstāvis.

Tieši tādēļ arī tika nolemts akcionāru sapulci noturēt. Tās vadīšanu uzņēmās zvērināts advokāts Uģis Grūbe. Sapulcē tika izskatīti visi paredzētie dienaskārtības jautājumi. Akcionāru sapulce nolēma atcelt līdzešinējo Latvijas kuģniecības padomi un tās vietā ievēlēt jaunu. Tā kā neviens cits, izņemot a/s Ventspils nafta no akcionāru pārstāvjiem savus pārstāvjus uz uzņēmuma padomi neizvirzīja, tad tika apstiprināta Latvijas kuģniecības jaunā padome nepilnā (septiņu locekļu) sastāvā. Jaunās Latvijas kuģniecības padomes pirmo sēdi sasaukt tika uzticēts a/s Ventspils nafta padomes priekšsēdētājam Saimonam Bodijam. Tāpat nolemts izteikt neuzticību četriem no pieciem pašreizējiem uzņēmuma valdes locekļiem. Latvijas kuģniecības akcionāru sapulces gaitu novēroja arī zvērināts tiesu izpildītājs.

Latvijas kuģniecības pirmā ceturkšņa neto peļņa sasniegusi 7.6 miljonus ASV dolāru (3.81 miljonu latu), liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Būtiski samazinoties ienākumiem no novecojušo Latvijas kuģniecības flotē ietilpstošo kuģu pārdošanas, 2009. gadā gūtā peļņa ir par 7.8 miljoniem dolāru zemāka, salīdzinot ar pagājušā gada pirmā ceturkšņa rezultātiem.

«Svarīgākais, ka arī ekonomikas recesijas laikā Latvijas kuģniecības darbība nes peļņu, un rezultāts no kuģu darbības ir pat uzlabojies, ja salīdzinām ar pagājušā gada pirmo ceturksni. To izdevās panākt, pastāvīgi izvērtējot izmaksu lietderību. Tomēr jāatzīst, ka no ekonomikas lejupslīdes negatīvajām sekām izvairīties neizdosies arī mums, ņemot vērā, ka pasaules izejvielu transporta tirgū pieprasījums pēc tankkuģu nomas ir daudz zemāks par piedāvājumu, kā rezultātā krasi krītas kuģu frakts likmes,» norāda Latvijas kuģniecības padomes priekšsēdētājs Māris Gailis.

A/s Ventspils nafta pārstāvji uz pašu sasaukto a/s Latvijas kuģniecība (LK) akcionāru sapulci nav ieradušies.

Viesnīcā Monika Centrum Hotel atrodas tikai LK puse. Tās pārstāvis Zigurds Krastiņš viesnīcas foajē sanākušiem cilvēkiem paziņoja, ka nekāda akcionāru sapulce nenotiks, jo tā ir pārcelta uz 17.decembri. Savukārt kā novēroja DB pie LK administratīvās ēkas Elizabetes ielā 1, kas vakar pēcpusdienā tika apjozta ar stiepļu žogu un no iekšpuses apklāta ar melnu pārsegu, ir četras apsardzes mašīnas.

Vakar, 7.oktobrī, LK izplatītajā paziņojumā bija norādīts, ka LK īsteno visus nepieciešamos drošības pasākumus, lai aizsargātu sabiedrības vairāk nekā 5000 akcionāru īpašumu.

DB jau vēstīja, ka VN nepiekrīt LK valdes lēmumam pārcelt 8.oktobrī paredzēto kuģniecības akcionāru sapulci un plāno to noturēt, aicinot piedalīties arī valdības pārstāvjus.