Ražošana

Latvijas lielākais masīvkoka mēbeļu ražotājs iegulda vairāk nekā 45 miljonus eiro attīstībā

Db.lv, 12.10.2023

Jaunākais izdevums

SIA Avoti jaunas rūpnīcas izveidei iegādājusies un renovējusi ēku, plānota jaunu iekārtu iegāde, kā arī saules parka izveide uzņēmuma vajadzībām. Projekta kopējās izmaksas mērāmas vairāk nekā 45 miljonu eiro apmērā, no kuriem vairāk nekā 21 miljons piesaistīti no Swedbank.

Kā uzsver SIA Avoti valdes priekšsēdētājs Uldis Misiņš, “Uzņēmuma attīstība Rēzeknē ir likumsakarīgs solis, jo līdztekus attīstītai infrastruktūrai un darbaspēkam, pieejams arī atbalsts uzņēmējiem. Straujākai uzņēmuma izaugsmei turpinām attīstību un veicam investīcijas, lai ne tikai palielinātu ražošanas jaudas, bet turpinātu atbildīgu un ilgtspējīgu uzņēmējdarbību, kas ir bijusi mūsu uzņēmuma prioritāte jau no darbības pirmsākumiem. Regulāri pārskatām ražošanas procesus, lai samazinātu savas darbības radīto ietekmi uz vidi. Šogad bijām arī viens no pirmajiem uzņēmumiem Latvijā, kas veica izmēģinājuma braucienus ar elektrisko kravas auto, un tagad ejam soli tālāk – attīstot saules parku uzņēmuma vajadzībām un “zaļākam” ražošanas procesam”.

SIA Avoti ir viens no modernākajiem kokapstrādes uzņēmumiem Baltijā, kas lielos apjomos ražo priedes masīvkoka mēbeles, kā arī kokskaidu granulas. Uzņēmuma darbības pamatā ir aprites ekonomikas principi - preces tiek radītas ilgstošai lietošanai. Šis modelis iekļauj arī bezatlikumu ražošanu - zāģmateriāli tiek izmantoti iespējami efektīvi, savukārt koksnes atlikumi (ražošanas procesā radušās skaidas un atgriezumi) tiek centralizēti savākti un kļūst par izejvielām granulu un brikešu ražošanai.

Swedbank Uzņēmumu pārvaldes vadītājs Jevgenijs Ivanovs norāda, “Ulda Misiņa degsme, apņēmība un neatlaidība vairāku gadu garumā ir palīdzējušas pārvarēt izaicinājumus, radīt uzticību sadarbības partneros un izaugt par ģimenes uzņēmumu, kas šodien ir viens no Latvijas eksporta veiksmes stāstiem un var kalpot par piemēru daudziem. Kā viens no lielākajiem finansētājiem Latvijā, vērtējam arī uzņēmuma darbības principus un soļus ilgtspējīgas uzņēmējdarbības ieviešanai. Man ir liels prieks par abpusējās vērtībās balstītu uzticību, kas ļāvusi Swedbank komandai kļūt par finanšu partneri uzņēmuma ilgtspējīgā izaugsmē.”

Papildus bezatlikumu ražošanai, uzņēmumā ir ieviesta ISO 50001 energopārvaldības sistēma, kas apliecina apņēmību racionāli un efektīvi izmantot enerģiju un uzlabot energoefektivitāti. SIA Avoti ir ieviesuši arī ISO 14001 vides vadības sistēmu, kas pierāda, ka ražošanas un preču izplatīšanas procesā uzņēmums plāno un kontrolē savu ietekmi uz apkārtējo vidi attiecībā uz izejvielu patēriņu, enerģijas avotu izmantošanu, atkritumu apsaimniekošanu, produktu transportēšanu u. c.

SIA Avoti pasūtītāji ir pasaulē pazīstami mēbeļu mazumtirdzniecības tīkli, kuri ir apņēmušies samazināt savu ietekmi uz klimatu un ar savu mērķtiecību motivē arī uzņēmumu ieviest ilgtspējas principus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attēls: idmebeles.lv

Iestājoties 2024. gadam, interjera dizaina pasaule turpina attīstīties, piedāvājot aizraujošas un inovatīvas mēbeļu tendences, kas transformē mūsu dzīvojamo telpu vizuālo un funkcionālo pieredzi. Šajā rakstā mēs izpētīsim jaunākās tendences, kas sola veidot mēbeļu ainavu nākamajā gadā.

Ilgtspēja visa centrā

2024. gadā ilgtspēja ir ne tikai modes vārds; tas ir vadlīnijas princips mēbeļu dizainā. Slavenā vides arhitekte Līsa Grīnfīlda uzsver, "Patērētāji arvien vairāk apzinās savu ietekmi uz vidi, un mēbeļu dizaineri reaģē uz to ar videi draudzīgiem materiāliem un ilgtspējīgu ražošanas praksi." Šī tendence saskan ar nesenajiem nozares ziņojumiem, kas atklāj pieaugošo pieprasījumu pēc mēbelēm, kas ne tikai uzlabo interjerus, bet arī veicina zaļāku, ilgtspējīgu dzīvesveidu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Cross Timber Systems maina īpašnieku

Db.lv, 26.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavas masīvkoka paneļu ražotnei SIA “Cross Timber Systems” notikusi īpašnieku maiņa, un 67,04% uzņēmuma daļu šobrīd pieder SIA “CLT Profi”.

Līdz šim galvenais ražotnes daļu turētājs bija holdinga kompānija “Skonto Group”. Iegādes procesu konsultēja revīzijas un biznesa konsultāciju uzņēmums “KPMG Baltics” un darījumam nepieciešamo finansējumu nodrošināja aizdevējs “BluOr Bank”.

“CLT Profi” nodarbojas ar masīvkoka jeb krustām līmētu koka (CLT) materiālu projektēšanu, piegādi un montāžu eksporta tirgos. Uzņēmums ir lielākais masīvkoka paneļu eksportētājs Latvijā, ārvalstīs realizējot 99% produkcijas. Jau līdz šim uzņēmums nodrošināja lielāko daļu ražošanas apjoma “Cross Timber Systems” ražotnē, kuras darbība tika uzsākta 2015. gadā. Ražotnes kopējā platība aizņem 10000 m2 un uzņēmumā nodarbināti vairāk nekā 60 darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome trešdien pieņēma pašvaldības šī gada budžetu, kurā izdevumi plānoti par nepilniem 200 miljoniem eiro lielāki nekā ieņēmumi.

Pašvaldības budžeta ieņēmumi plānoti 1,354 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - vairāk nekā 1,545 miljardu eiro apmērā, bet budžeta tēriņu starpību 191 miljona eiro apmērā plānots finansēt no budžeta atlikuma un aizņēmumiem.

Pērn pieņemot 2023.gadā budžetu, tajā ieņēmumi tika lēsti 1,2 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 1,4 miljardu eiro apmērā, attiecīgi arī togad izdevumi bija aptuveni par 200 miljoniem eiro lielāki par ieņēmumiem. Vēlāk dome budžetā veica arī grozījumus. Šā gada budžetā ieņēmumi plānoti par 162 miljoniem eiro lielāki nekā pērn, bet izdevumi - par 141 miljonu eiro lielāki nekā pērn.

Ieņēmumu palielinājumu nosaka galvenokārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plānotais pieaugums par 75 miljoniem eiro. Pašvaldības budžetā pieaug arī ieņēmumi no valsts budžeta, galvenokārt pedagogu darba samaksas pieauguma ietekmē par 47 miljoniem eiro un no atbalsta Kundziņsalas pārvada būvniecībai par 23,5 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mēbeļu segmentā izdzīvošanas laiks

Māris Ķirsons, 04.09.2023

Mēbeļu ražotāju asociācijas Latvijā prezidents un SIAMarks M valdes priekšsēdētājs Juris Griķis.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēbeļu eksports 2023. gada pirmajos sešos mēnešos sasniedza 97, 58 milj. eiro, kas ir par 24, 3% jeb teju 31 milj. eiro mazāks nekā analogā laikā pērn, kad bija 128, 85 milj. eiro līmenī.

"Latvijas mēbeļu ražotāju tradicionālie noieta tirgi stāv uz vietas, Skandināvijas tirgos ir sava veida stagnācija, kas arī ietekmē eksporta rādītājus," situāciju komentē Mēbeļu ražotāju asociācijas Latvijā prezidents un SIA Marks M valdes priekšsēdētājs Juris Griķis. Viņš piebilst, ka cenu krituma nav, bet tieši pretēji ir cenu kāpums, jo izmaksas Latvijā ir pieaugušas." Cik katrs ražotājs sarunās ar saviem partneriem ārzemēs spēja, tik arī dabūja cenu indeksāciju," tā J. Griķis.

Ārvalstu tirgus stagnācija samazina ienākumus par piektdaļu 

Meža nozares produkcijas eksporta ieņēmumi šā gada pirmajā pusgadā sasnieguši 1,76 miljardus...

Viņš arī pašmāju tirgū 2023. gada pirmos mēnešus uzskata par sava veida izdzīvošanas laiku. To apliecinot arī mēbeļu importa dati, kuri rāda, ka šogad tas bijis tikai 40, 39 milj. eiro līmenī, kamēr analogā laikā pērn 51, 8 milj. eiro — kritums par 22%. "Augusts jau bija salīdzinoši labs mēnesis, bet kāds būs gads kopumā, pašlaik vēl pāragri spriest, jo mēbeļu segmentā ļoti nozīmīgs ir tieši otrais pusgads, jo īpaši septembris, oktobris, novembris," uz jautājumu par to, kāda situācija ir pašlaik, atbild J. Griķis. Viņš secina, ka ierastais darba ritms ir pazudis jau kopš Covid-19 pandēmijas.

"Faktiski pēc pandēmijas laika svētkiem mēbeļu segmentā ir savdabīga krīzes situācija ar jautājumu, kas būs tālāk, tomēr tas nav pamats nokārt degunu, un, piemēram, Nakts mēbeles ver vaļā dārgo mēbeļu salonu Polijā (Heavens Polska), kas ir viens no lielākajiem mēbeļu ražotājiem un eksportētājiem," optimismu nezaudē J. Griķis.

Visu rakstu Ārvalstu tirgus stagnācija samazina ienākumus par piektdaļu lasiet 29.augusta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Abonē arī digitāli!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas koka mēbeļu eksports šogad pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar 2022.gada attiecīgo periodu samazinājies par 24,3%, tostarp visvairāk koka mēbeļu joprojām realizēts Dānijā, liecina Zemkopības ministrijas apkopotie dati.

Koka mēbeles sešos mēnešos šogad no Latvijas izvestas kopumā 97,576 miljonu eiro apmērā, tostarp uz Dāniju - 26,805 miljonu eiro apmērā, kas ir 27,5% (pirms gada - 28,5%) no kopējā koka mēbeļu eksporta un par 27% mazāk nekā 2022.gada sešos mēnešos.

Savukārt uz Vāciju šogad pirmajā pusgadā koka mēbeles vestas 11,592 miljonu eiro vērtībā, kas ir kāpums par 3,4% salīdzinājumā ar 2022.gada pirmo pusgadu, bet uz Zviedriju - 8,106 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 21,6%. Koka mēbeļu izvedums uz Vāciju bija 11,9% (pirms gada - 8,7%) no kopējā koka mēbeļu eksporta, bet uz Zviedriju - 8,3% (pirms gada - 8%).

Vienlaikus Latvijā koka mēbeles šogad pirmajos sešos mēnešos ievestas 40,393 miljonu eiro vērtībā, kas ir kritums par 22% salīdzinājumā ar pirmo pusgadu pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Lapkoku finiera lokšņu eksportā Latvija - devītā pasaulē

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 18.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2010. līdz 2019. gadam Latvijas ienākumi no lapu koku finiera eksporta bija visai nenozīmīgi, bet pašlaik tā ir ļoti strauji augoša eksporta nozare.

To tāda Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati par finiera eksporta ienākumiem uz vienu valsts iedzīvotāju. Lai arī Latvijā finieri ražo lielos apjomos, tomēr vairums tā tiek salīmēts saplāksnī, un tikai pavisam neliels tā apjoms tiek eksportēts kā finieris. Eksporta ienākumu uzrāviens ir saistāms ar triju finiera ražotāju izveidi un ražošanas apjomu pieaugumu — SIA AmberBirch Jekabpilī, SIA Kornbest Olainē, SIA Baltic Birch Wave Aizkrauklē, kā arī Rīgā ilgstoši strādājošo SIA Riga Venner.

Bērza pievilcība

Latvija, kas ir tikai 0,02% no pasaules iedzīvotajiem, piegādā 2,1% no visā pasaulē nepieciešamajiem meža nozares produktiem. 2022. gadā Latvija pēc kopējā meža nozares produkcijas eksporta bija 14. vietā pasaulē, un tas sagādāja Latvijai 3,7 miljardu eiro ienākumus. Latvijas galvenā specializācija pasaulē meža nozarē ir gan ražot preces, kuras jau ir gatavas patēriņam (koka paletes, vīnogulāju balsti utt.), gan arī ražot un eksportēt produkciju, kas tiek izmantota citu preču ražošanai, un pakalpojumus ražošanā, būvniecībā, remontos u.c. Ikvienā pasaules mēbeļu veikalā vai celtnē, kurā tiek izmantots saplāksnis vai finiera loksnes, visai ticami, ka būs atrodama Latvijas eksportētā produkcija. Latvijas meža nozarē ir preču grupas, kuru kopējie gada ienākumi no eksporta pārsniedz pusmiljardu eiro, taču ir preces, kuru pienesums Latvijas eksportā ir mērāms tikai desmitos miljonu eiro, bet kurās tik un tā Latvija ir starp pasaules līderiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Tirgus krituma apstākļos redz izaugsmes iespējas

Māris Ķirsons, 05.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mainoties nosacījumiem un situācijai tirgū, ir nemitīgi jābūt gataviem pielāgoties jaunajiem apstākļiem, vienlaikus savlaicīgi izpildīt mājasdarbus, kas ļauj ne tikai noturēties tirgū, bet vēl jo vairāk saglabāt konkurētspēju un izaugsmi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Rīgas Krēslu fabrika valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Aldis Circenis. Viņaprāt, arī pašreizējā situācijā, kad daudzos sektoros ir jūtama recesijas skarbā elpa, var sekmīgi attīstīties, izmantojot tās situācijas, kuras ir tirgū.

Kāda pašlaik ir situācija mēbeļu ražošanā, pārdošanā?

Dažādu faktoru dēļ situācija mēbeļu tirdzniecībā un līdz ar to arī ražošanā nav spoža. No kolēģiem ražotājiem atkarībā no konkrētā mēbeļu sortimenta skan neiepriecinošas ziņas par 10% - 15% mazākiem ienākumiem 2023. gadā salīdzinājumā ar 2022. gadu. No mēbeļu ražošanas uzņēmumiem ir dzirdēts par darbinieku atlaišanu, par nodokļu parādu rašanos, pat to pieaugumu, kas ir virziens uz saimnieciskās darbības pārtraukšanu. Iemesls ir pārdošanas apjomu sarukums gan ārvalstu — Eiropas -, gan arī Latvijas tirgū. Ārvalstu tirgotāji pēdējos mēnešos zīmē nepievilcīgu ainu, jo potenciālie patērētāji mēbeļu veikaliem ejot garām, savukārt jauni sabiedrisko objektu būvdarbi netiekot uzsākti. Ir viedoklis, ka Covid-19 pandēmijas laikā iekrātā (ceļojumos un izklaidēs nenotērētā) nauda ir iztērēta un arī mājoklis ir atjaunots ar jaunām mēbelēm, un tagad kādu brīdi pieprasījums pēc šīm ilgtermiņa lietošanas precēm būs mazāks nekā iepriekš. Nenoliedzami sava ietekme uz mēbeļu iegādi ir arī Eiropas Centrālas bankas lēmumam par procentlikmju paaugstināšanu, lai bremzētu nepieredzēti augsto inflācijas kāpumu, kā ietekmē ir ļoti sabremzējusies nekustamo īpašumu būvniecība un rekonstrukcija, kas ietekmē arī hipotekāro kredītu ņēmējus. Šāda situācija nav tikai kādu atsevišķu valsti, bet gan būtībā visu Eiropu raksturojoša tendence. Protams, tā, kā bija vakar, tā vairs nav šodien, un tā noteikti nebūs rītdien, jo kaut kad jau situācija tirgū mainīsies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Latvijas mēbeļu ražotājiem nemitīgi noticis aktīvs darbs ar pilnīgi jaunajiem klientiem un jauniem produktiem, aģentūrai LETA stāstīja Mēbeļu ražotāju asociācijas Latvijā izpilddirektore Ieva Erele.

Tāpat viņa norādīja, ka liela daļa uzņēmumu patlaban investē uzņēmumā un veido atsevišķas jauno produktu attīstības daļas vai filiāles.

"Kopumā paredzams, ka gads noslēgsies ar 10-18% kritumu atsevišķos sektoros, līdz pat 25% kritumu atsevišķos uzņēmumos, taču darbs notiek, pēc iespējas cenšoties saglabāt nodarbināto skaitu," stāstīja Erele.

Raugoties uz pasūtījumu apjomu, Erele atzina, ka vēl ir nepieciešams sasniegt labākus pārdošanas rādītājus, lai atsāktu domāt par tālākajām investīcijām jaunās iekārtās, digitalizācijā un atjaunojamās enerģijas piemērošanā. Patlaban pasūtījumu sarukumu izjūt gandrīz katrs nozarē strādājošs uzņēmums.

Erele stāstīja, ka patlaban cenas atsevišķās materiālu kategorijās ir jau mazinājušās un, lai gan situāciju joprojām apgrūtina karš Ukrainā, loģistikas problēmas un sadārdzinājumi, kopumā dažādu nozarei nepieciešamo materiālu pieejamība vērtējama kā laba.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirgū sāk parādīties pieprasījums pēc ilgtspējīgākiem produktiem, sacīja Mēbeļu ražotāju asociācijas Latvijā izpilddirektore Ieva Erele.

"Pamazām tirgu sāk manīt Zaļā kursa ietekmi ne tikai pārkārtošanās ziņā, oglekļa dioksīda (CO2) pēdas mērīšanā, bet tostarp ienāk "zaļākas" mēbeles, materiāli, gan jaunu produktu inovācijās, gan arī vietu rod atjaunotas, restaurētas, labotas mēbeles, īpaši mājsaimniecībās," stāstīja Erele.

Tāpat viņa piebilda, ka patlaban Eiropas līmenī notiek aktīvs darbs pie standarta "Mēbeles kā pakalpojums" jeb īres pakalpojuma ieviešanas. Līdz ar ko, šī iezīme sāks parādīties Eiropas publiskajos iepirkumos.

"Šādas un vēl citas iezīmes, tostarp par paplašināto ražotāju atbildību ienāks tirgū regulējošā, rekomendējošā veidā un bez šaubām liks mainīties un pielāgoties ražotājiem," atzīmēja asociācijas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar mērķi pieteikt Latvijā ražotās mēbeles ārvalstīs veikta Rīgas Krēslu fabrikas zīmolu un prečuzīmju apvienošana.

Turpmāk Rīgas Krēslu fabrikas zīmoli būs pazīstami ar vienotu nosaukumu – ARTICUL. Ar jaunu zīmolu un mūsdienīgu identitāti plānots paplašināt darbību eksporta tirgos un stiprināt attiecības ar pasūtītājiem vietējā tirgū.

Rīgas Krēslu fabrika dibināta 1999. gadā kā interjera dizaina uzņēmuma un sabiedrisku telpu iekārtošanas Coppa Ltd māsas uzņēmums. Laika gaitā uzņēmums būtiski attīstījis ergonomisko biroja mēbeļu ražošanas tehnoloģijas, pilnveidojis un paplašinājis produktu klāstu, šobrīd produktu portfelim sasniedzot 150 vienības.

Tuvojoties Rīgas Krēslu fabrikas 25. jubilejai, uzņēmuma vadība izlēma apvienot tā atsevišķos zīmolus un prečuzīmes – Rīgas Krēslu fabrika, Coppa Ltd, Riga ChAIR un SKOLAI.LV, lai turpmāk darbotos kā ARTICUL. Uzņēmuma darbības fokuss paliek nemainīgs – nodrošināt pilna cikla kvalitatīvu un ergonomisku mēbeļu ražošanu no plānošanas un idejas līdz gatavam produktam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Izsniedz 2,5 miljonu eiro finansējumu Daiļrade Koks attīstībai

Db.lv, 05.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Reģionālā investīciju banka (RIB) noslēgusi finansēšanas darījumu ar SIA Daiļrade Koks, kura ietvaros banka mēbeļu ražotājam izsniegs 2,5 miljonu eiro kredītu uzņēmuma attīstībai – jaunas ražošanas iekārtas iegādei, apgrozāmajiem līdzekļiem un esošo saistību refinansēšanai.

Daiļrade Koks ir viens no vadošajiem Latvijas mēbeļu ražotājiem un mēbeļu furnitūras vairumtirgotājiem, kas nodarbina gandrīz 500 darbiniekus četrās ražotnēs – Valmierā, Vaiņodē un divās ražotnēs Tukumā.

“Banka mērķtiecīgi meklē jaunus uzņēmumus kreditēšanai – tādus, kuriem jau ir gan spēcīgas tirgus pozīcijas, gan būtisks nākotnes potenciāls. Daiļrade Koks ir uzņēmums, kas ir izveidojis diversificētu un veiksmīgu darbību, eksportējot vairāk kā 90% visas produkcijas, pie tam, uz atšķirīgiem tirgiem, kuros ir dažādas pircēju prasības. Tāpat uzņēmumam ir sabalansēts, elastīgs ražošanas portfelis. Daiļrade Koks ir piemērs tam, kādi Latvijas uzņēmumi spēj attīstīties un piesaistīt kredītus, un esam gandarīti par šo sadarbības iespēju,” saka Aleksandrs Jakovļevs, RIB valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Pieprasījums pēc bērza lobskaidas ļauj plānot izaugsmi

Māris Ķirsons, 18.10.2023

SIA AmberBirch valdes priekšsēdētājs Raimonds Spūls-Vilcāns: „Esošā lobskaidas ražošanas iekārta var izmantot finierklučus, kuru diametrs nepārsniedz 30 centimetrus, kas nozīmē, ka resnākus klučus par šo diametru esam spiesti pārdot, jo paši nespējam pārstrādāt, tāpēc strādājam pie projekta, kurš ļautu uzstādīt vēl vienu lobmašīnu, kura spētu pārstrādāt resnākus apaļkokus par 30 centimetriem.”

Foto: Dāvis Vītoliņš

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bērza specifisko īpašību dēļ šīs koksnes finieris un no tā ražotie izstrādājumi bija un būs pieprasīti ne tikai Eiropas, bet visas pasaules tirgos, kas Latvijā strādājošajiem finierskaidas ražotājiem rada labas attīstības perspektīvas.

„Pieprasījums pēc bērza finierskaidas Eiropā tikai pieaug,” skaidro finierskaidas ražošanas SIA AmberBirch valdes priekšsēdētājs Raimonds Spūls-Vilcāns.

Viņš norāda, ka bērza finierskaidas patērētāji ir no divām būtiskām sfērām — saplākšņa un mēbeļu, jo īpaši liekti līmēto detaļu ražotāji. „Transportā – kravas auto puspiekabēs, kuģos – bez bērza saplākšņa, ko ražo, līmējot finierskaidu, iztikt nav iespējams,” stāsta R. Spūls-Vilcāns.

Lapkoku finiera lokšņu eksportā Latvija - devītā pasaulē 

No 2010. līdz 2019. gadam Latvijas ienākumi no lapu koku finiera eksporta...

Finierskaidas pieprasījums Eiropā ir pieaudzis, jo juridiski Eiropas Savienībā Krievijas izcelsmes finierskaidu un saplāksni kopš pērnā jūlija nevar ieviest un pārdot. „Pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā Krievija bija milzīgs finierskaidas un saplākšņa piegādātājs Eiropas Savienībai, taču tagad tā vairs nav, kaut arī pēkšņi uz Eiropu ir sākušas vai būtiski palielinājušas šo produktu piegādes tās valstis, kurās ražošana agrāk bijusi neliela un arī minimāli piegāžu apjomi uz ES,” norāda R. Spūls-Vilcāns. Viņš skaidro, ka pašlaik 99% SIA AmberBirch saražotās bērza finierskaidas tiek eksportēti. „Lielākie noieta tirgi — Polija, Lietuva, krietni mazākos apjomos Jēkabpilī ražotā finierskaida realizēta Igaunijā, Itālijā un Rumānijā. „No Latvijā strādājošajiem ražotājiem vislielāko apjomu pērk liekti līmēto mēbeļu ražotājs SIA Dižozols Plus, taču no saražotā lobskaidas apjoma tas ir tikai aptuveni 1%,” uz jautājumu par Latvijas pircējiem atbild R. Spūls-Vilcāns. Iepriekšējos gados finierskaidas piegādes bijušas arī uz Spāniju, Portugāli un Ameriku. „Pēdējo divu triju gadu laikā AmberBirch noieta tirgos ir notikušas būtiskas pārmaiņas,” tā R. Spūls-Vilcāns. Viņš tās skaidro ar Covid-19 pandēmijas pārrautajām piegāžu ķēdēm, kam papildu ietekmi ir radījis karš Ukrainā, kā ietekmē izmainījušies Krievijā ražoto produktu piegādes tirgi.

„Savulaik AmberBirch vairāk bērza finierskaidas piegādāja Āzijas valstu patērētājiem, kuru vidū bija Indija, Indonēzija, Ķīna, Vjetnama, taču pašlaik šī reģiona patērētāji var iegādāties to pašu produktu no Krievijas par būtiski zemāku cenu, nekā spēj piegādā Latvijā vai citās ES dalībvalstīs strādājošie ražotāji,” uz jautājumu par pārmaiņām Āzijas tirgos atbild R. Spūls-Vilcāns. Viņš arī atzīst, ka pirmo būtisko triecienu finierskaidas piegādēm uz Āziju ir radījusi Covid-19 pandēmija. „Pasūtījumi bija, bet, kā tos nogādāt patērētājiem — pircējiem Āzijā, nebija skaidrs, jo nebija konteineru, kuros varētu šo produktu sūtīt uz šo reģionu, vēl jo vairāk, ja kādu brīdi bloķēts bija Suecas kanāls,” atceras R. Spūls-Vilcāns. Viņš norāda, ka, piemēram, pircēji no Vjetnamas Jēkabpilī ražoto finierskaidu līmēja un izmantoja kā pamatni cēlkoka parketa ražošanai, savukārt pircēji no Ķīnas to izmantoja liekti līmēto gultas līstu ražošanai, kas bija, ir un arī būs svarīgs mēbeļu ražošanai nepieciešams komplektējošais materiāls.

„No bērza finierskaidas ražotās gultas līstes izmērs ir tikai 9 milimetri, savukārt, lai nodrošinātu tādu pašu izturību ar citu koku finierskaidu, šādas līstes izmēram jābūt par trešdaļu biezākam — 12 milimetri, kas savukārt nozīmē lielāku kopējo produktu, kam vajadzīgs lielāks pārvadājumu apjoms, kas rezultējas ar augstākām cenām patērētājiem, bet to neviens ražotājs nevēlas,” uz jautājumu par bērza finierskaidas priekšrocībām atbild R. Spūls-Vilcāns. Viņš norāda, ka tādējādi var prognozēt stabilu pieprasījumu pēc bērza izstrādājumiem, vienlaikus bērzam neesot ekonomiski pamatoti tikt izmantotam kā izejmateriālam koka iepakojuma ražošanā, kas bijusi salīdzinoši izplatīta parādība, jo bija iespēja tos lēti iegādāties no ražotājiem Krievijā, bet pašlaik tādas iespējas vairs nav.

Izstrādā paplašināšanās projektu

Pašlaik AmberBirch ik gadu pārstrādā 90 000 m3 bērza finierkluču un saražo apmēram 45 000 m3 finierskaidas, taču izstrādē atrodas būtisks ražošanas paplašināšanas projekts. „Esošā lobskaidas ražošanas iekārta var izmantot finierklučus, kuru diametrs nepārsniedz 30 centimetrus, kas nozīmē, ka resnākus klučus par šo diametru esam spiesti pārdot, jo paši tos nespējam pārstrādāt, tāpēc strādājam pie projekta, kurš ļautu uzstādīt vēl vienu lobmašīnu, kas spētu pārstrādāt resnākus apaļkokus par 30 centimetriem,” uz jautājumu par iespējamo paplašināšanās projektu atbild R. Spūls -Vilcāns. Viņš norāda, ka šim mērķim – projekta izstrādei, iekārtu iegādei, ražošanas infrastruktūras paplašināšanai, kā arī iekārtu testēšanai – būs nepieciešams laiks vismaz divi līdz trīs gadi. „Iecere dubultot ražošanu līdz 90 000 m3 gatavās produkcijas ir uzņēmuma nākotnes perspektīva, kura balstās uz faktu, ka pieprasījums pēc bērza lobskaidas nesamazināsies, tas tikai pieaugs,” uz jautājumu par nākotnes izaugsmes pamatojumu atbild R. Spūls-Vilcāns.

Viņš norāda, ka šādu paplašināšanās projekta īstenošanu ļauj arī esošā teritorija, kur bijis Krustpils lidlauks. „Bērza resursu Latvijā pietiek, vēl jo vairāk, ja finierklučus neeksportēsim, bet pārstrādāsim tepat Latvijā, tādējādi radot jaunas darbavietas un papildu nodokļu ieņēmumus. 2022.gadā AmberBirch nodokļos samaksāja 1,5 milj. eiro, kas ir aptuveni 15 eiro par kubikmetru finierkluču, dubultojot apjomu, nomaksāto nodokļu apmērs arī palielināsies divas reizes,” uz jautājumu par finierkluču resursu pieejamību atbild R. Spūls-Vilcāns. Viņš steidz piemetināt, ka pašlaik patērētie apmēram 90 000 m3 bērza finierkluču tiek iepirkti no apkaimes mežiem. „Pašlaik par kopējiem investīciju apjomiem ir pāragri runāt, jo inflācija ir izmainījusi visas cenas, tostarp arī iekārtu cenas un piegāžu termiņus,” uz jautājumu par iespējamo investīciju apmēru atbild R. Spūls-Vilcāns. Viņš atzīst, ka, lai arī daudzi uzņēmumi sūdzas par darbinieku deficītu, taču AmberBirch nav problēmu ar darbaspēku, vēl jo vairāk - kadru mainība ir gandrīz nulles līmenī, jo no 85 strādājošajiem gada laikā nomainījušies tikai divi.

Sava elektrība

Pēdējo trīs gadu laikā ir notikušas daudzas dažādas pārmaiņas: pandēmijas izaicinājumi, kara Ukrainā blakusefekts inflācijas lēciens, jo īpaši energoresursu – elektroenerģijas – cenās. „2022. gada vasarā pieredzējām kaut ko no fantastikas, jo elektroenerģijas cena lobskaidas ražošanai sasniedza 4000 eiro par MWh, kas nozīmētu, ka visi ienākumi no viena kubikmetra saražotās finierskaidas ir jānovirza tikai samaksai par elektrību, kas patērēta tās saražošanai, un ekonomiski izdevīgāk bija neko neražot un darbiniekiem samaksāt dīkstāves pabalstu. Lai līdzīga situācija neatkārtotos, tika nolemts izveidot pašiem savu saules paneļu elektrostaciju ar 1 MW jaudu,” skaidro R. Spūls -Vilcāns. Viņš norāda, ka plāns bijis saulainā laikā dienā 50% no iegūtās elektroenerģijas patērēt pašiem ražotnē un pārējos 50% nodot tīklā, savukārt nakts maiņā tos pašus pa dienu tīklā atdotos 50% saražotās elektroenerģijas paņemt atpakaļ. „Ir neliela aizķeršanas ar dokumentāciju,” lakoniski pašreizējo situāciju komentē R. Spūls-Vilcāns.

Viedoklis

Izaicinājums ir cilvēkresursu un izejmateriāla pieejamība

Artūrs Bukonts, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors

Finiera ražošanas nozīmība ir nozares diversifikācijā un šī starpprodukta tālākapstrādes potenciālā. Liekti līmētas detaļas ir turpat katras mūsdienīgas mēbeles vai cita interjera objekta sastāvdaļa, un tieši finieris ir visbiežāk izmantotais materiāls šādu dizaina risinājumu praktiskajā īstenošanā. Līdzīgi kā jebkuram citam nozares uzņēmumam, arī finiera ražotājiem lielākais izaicinājums ir cilvēkresursu un izejmateriāla pieejamība.

Saka jau, ka slikts tas kareivis, kas negrib kļūt par ģenerāli - var pastāvēt scenāriji, kuros šie rūpniecības uzņēmumi paši attīsta savas tālakapstrādes jaudas saplākšņa vai pat mēbeļu ražošanā, bet tikpat pamatots būtu uzņēmēja lēmums palikt šajā ķēdes posmā un attīstīt tikai un vienīgi finiera lobīšanas "know-how".

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada septiņos mēnešos 88,2 miljonu eiro pārpalikums

Db.lv, 28.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Valsts kases publicētajiem datiem 2023. gada septiņos mēnešos konsolidētā kopbudžeta bilance uzlabojusies par 186,5 miljoniem eiro, sasniedzot 88,2 miljonu eiro pārpalikumu, kamēr attiecīgajā periodā pērn bija 98,2 miljonu eiro deficīts, informē Finanšu ministrija.

Ievērojami samazinoties izdevumiem Covid-19 pandēmijas, energoresursu sadārdzinājuma un Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta pasākumiem pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā, kopbudžeta bilance šā gada septiņos mēnešos ir būtiski uzlabojusies, taču joprojām krietni atpaliek no pirmspandēmijas gadu pārpalikuma apmēriem septiņos mēnešos.

Konsolidētā kopbudžeta izdevumi 2023. gada septiņos mēnešos 9 miljardu eiro apmērā bija par 954,9 miljoniem eiro jeb 11,8% augstāki nekā gadu iepriekš. Savukārt kopbudžeta ieņēmumi auguši par 1,1 miljardu eiro jeb 14,3%, salīdzinot ar pērnā gada janvāri-jūliju, un veido 9,1 miljardu eiro.

Kopbudžeta ieņēmumu pieaugumu pamatā nodrošināja nodokļu ieņēmumi, kas šā gada septiņos mēnešos iekasēti 7,2 miljardu eiro apmērā, ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, un bija par 732,1 miljonu eiro jeb 11,4% augstāki nekā pērnā gada janvārī-jūlijā. Joprojām labs pieauguma temps vērojams darbaspēka nodokļu ieņēmumos. Nozarēs ar augstu minimālās algas īpatsvaru nodarbinātajiem vērojams būtisks darbaspēka nodokļu kāpums, kas saistāms ar straujo minimālās algas celšanu valstī ar šā gada 1. janvāri no 500 eiro uz 620 eiro. Savukārt, neskatoties uz straujo PVN ieņēmumu kāpumu periodā kopumā, VID dati liecina par PVN ieņēmumu samazinājumu jūnijā un jūlijā, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgā mēneša datiem, tādās nozarēs kā degvielas un gāzes vairumtirdzniecība, kā arī energoapgādes nozare. Šo nozaro samaksātie nodokļi veido gandrīz pusi no visiem PVN ieņēmumiem, tāpēc šīm izmaiņām ir būtiska ietekme uz kopējiem PVN ieņēmumiem. Pārējo nozaru PVN ieņēmumos vērojams pieaugums. Izceļams arī straujais UIN ieņēmumu kāpums, kas šā gada septiņos mēnešos bijis par 53,1% augstāks nekā attiecīgajā periodā pirms gada. Lielākas šā nodokļa iemaksas vērojamas tirdzniecības, mežsaimniecības, kā arī enerģētikas nozarēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) darījumu skaits un apjoms 2023. gadā Eiropā un Baltijā ir samazinājies augstās inflācijas un procentu likmju kāpuma dēļ. Neskatoties uz pērn valdošo neskaidrību par ekonomikas izaugsmes iespējām, Baltijas valstīs pērn noslēgti 218 M&A darījumi, kuru kopējā vērtība ir 1,5 miljardi eiro, liecina Oaklins dati.

Salīdzinoši aktīvāki pērn bijuši paši Baltijas valstu investori, ieguldot savu valstu uzņēmumos, bet šogad ir sagaidāma investoru aktivitātes atjaunošanās, ja tiks samazinātas procentu likmes.

Noslēgtie 218 M&A darījumi ir par 13% mazāk nekā 2022. gadā. Eiropas Centrālās bankas vairākkārtēji lēmumi par strauju procentu likmju paaugstināšanu atspoguļojās darījumu aktivitātes kritumā Eiropā un Baltijas valstīs. Ņemot vērā, ka šogad tiek prognozēts potenciāls procentu likmju samazinājums, 2024. gadā ir sagaidāms M&A aktivitātes kāpums, tostarp investoru interese par ieguldījumiem Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 26 restorāniem, kas pagājušajā nedēļā guva pasaulē populārākā restorānu ceļveža "Michelin Guide" atzinību, vairākiem reģistrēts nodokļu parāds, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļautā restorāna "Tauro" īpašniecei SIA "Tauro" 24.novembrī bija VID administrēto nodokļu parāds 47 108 eiro apmērā.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "Tauro" pērn strādāja ar 332 935 eiro apgrozījumu un 514 703 eiro zaudējumiem. Miljardierim Jurijam Šefleram pastarpināti piederošais uzņēmums ar zaudējumiem strādā kopš 2010.gada. 2022.gadā "Tauro" nodokļos samaksāja 168 630 eiro, savukārt vidējais uzņēmumā nodarbināt skaits bija 16.

SIA "Binvest", kas pārvalda gan konditoreju "Mulberry", gan "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Chef's Corner", nodokļu parāds 24.novembrī bija 35 754 eiro, bet SIA "Zetop", kas pārvalda "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Whitehouse", - 61 448 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sēdošs darbs vai dzīvesveids nozīmē to, ka vidēji dienā sēdus pozīcijā tiek pavadītas astoņas un vairāk stundas. Lai arī varētu šķist, ka, sēžot pie galda, ķermenis netiek noslogots, patiesībā ilgstoša sēdus pozīcija rada palielinātu slodzi ķermenim un var izraisīt ne tikai diskomfortu, pastiprinātu nogurumu vai sāpes muguras un kakla zonā, bet arī veicināt tādu veselības problēmu rašanos kā sirds slimības, diabēts un dziļo vēnu tromboze. Tādēļ ir būtiski maksimāli atvieglot darbu birojā ar piemērotu un ergonomisku biroja mēbeļu izvēli. Mēbeļu salona “Kate” darba galdi un krēsli birojam palīdzēs nodrošināt pareizu sēdus pozīciju un līdz ar to arī komfortablus darba apstākļus.

Kādam ir jābūt labam biroja krēslam?

Darbinieka augumam piemērots biroja krēsls spēj būtiski uzlabot darba produktivitāti, jo spēju koncentrēties un motivāciju darbā neaizēno nogurums un diskomforts. Laba biroja krēsla raksturlielumi ir:

• Ērtai sēdus pozīcijai pietiekošs krēsla sēdes platums un dziļums;

• Individuāli regulējams augstums;

• Mugurkaula izliekumam atbilstoša krēsla atzveltne ar atbalstu muguras lejasdaļai;

• Roku balsti, kas mazina slodzi uz kakla un plecu zonām.

Visas šīs īpašības ir ņemtas vērā, veidojot salona “Kate” biroja krēslu sortimentu. Turklāt, salons “Kate” vienlīdz lielu uzmanību pievērš ne tikai biroja krēslu ergonomikai, bet arī izmantoto materiālu kvalitātei un dizaina izskatam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos pagājušajā gadā iekasēti 13,414 miljardi eiro, kas ir par 356,6 miljoniem eiro jeb 2,7% vairāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus salīdzinājumā ar 2022.gadu nodokļu ieņēmumi pērn pieauguši par 1,188 miljardiem eiro jeb 9,7%.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi 2023.gadā veidoja 12,639 miljardus eiro, kas ir par 352,6 miljoniem eiro jeb 2,9% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 10,514 miljardus eiro, kas ir par 238,9 miljoniem eiro jeb 2,3% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 2,126 miljardu eiro apmērā, kas ir par 113,6 miljoniem eiro jeb 5,6% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi 2023.gadā bija 775,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,7 miljoniem eiro jeb 0,6% vairāk, nekā plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad desmit mēnešos iekasēti 11,202 miljardi eiro, kas ir par 369,9 miljoniem eiro jeb 3,4% vairāk, nekā plānots, informē Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus salīdzinājumā ar 2022.gada desmit mēnešiem nodokļu ieņēmumi šogad desmit mēnešos pieauguši par 1,1 miljardu eiro jeb 10,9%.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad desmit mēnešos veidoja 10,563 miljardus eiro, kas ir par 362,5 miljoniem eiro jeb 3,6% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 8,82 miljardus eiro, kas ir par 275,5 miljoniem eiro jeb 3,2% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,743 miljardu eiro apmērā, kas ir par 87 miljoniem eiro jeb 5,3% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad desmit mēnešos bija 639,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,9 miljoniem eiro jeb 1,3% vairāk, nekā plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad astoņos mēnešos iekasēti 8,909 miljardi eiro, kas ir par 305,7 miljoniem eiro jeb 3,6% vairāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus salīdzinājumā ar 2022.gada astoņiem mēnešiem nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos pieauguši par 944,5 miljoniem eiro jeb 11,9%.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos veidoja 8,406 miljardus eiro, kas ir par 303,2 miljoniem eiro jeb 3,7% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 6,99 miljardus eiro, kas ir par 195,5 miljoniem eiro jeb 2,9% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,416 miljardu eiro apmērā, kas ir par 107,7 miljoniem eiro jeb 8,2% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos bija 503,1 miljona eiro apmērā, kas ir par trim miljoniem eiro jeb 0,6% vairāk, nekā plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos 2023.gada 11 mēnešos iekasēti 12,307 miljardi eiro, kas ir par 358,9 miljoniem eiro jeb 3% vairāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus salīdzinājumā ar 2022.gada 11 mēnešiem nodokļu ieņēmumi pērn 11 mēnešos pieauguši par 1,109 miljardiem eiro jeb 9,9%.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi 2023.gada 11 mēnešos veidoja 11,601 miljardu eiro, kas ir par 352,8 miljoniem eiro jeb 3,1% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 9,655 miljardus eiro, kas ir par 249,6 miljoniem eiro jeb 2,7% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,945 miljardu eiro apmērā, kas ir par 103,2 miljoniem eiro jeb 5,6% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi 2023.gada 11 mēnešos bija 707,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 6,8 miljoniem eiro jeb 1% vairāk, nekā plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad septiņos mēnešos iekasēti 7,762 miljardi eiro, kas ir par 300,3 miljoniem eiro jeb 4% vairāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus salīdzinājumā ar 2022.gada septiņiem mēnešiem nodokļu ieņēmumi šogad septiņos mēnešos pieauguši par 849 miljoniem eiro jeb 12,3%.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad septiņos mēnešos veidoja 7,325 miljardus eiro, kas ir par 297,7 miljoniem eiro jeb 4,2% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 6,116 miljardus eiro, kas ir par 207,2 miljoniem eiro jeb 3,5% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,209 miljardu eiro apmērā, kas ir par 90,4 miljoniem eiro jeb 8,1% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad septiņos mēnešos bija 437,9 miljonu eiro apmērā, kas ir par trim miljoniem eiro jeb 0,7% vairāk, nekā plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru