Pagājušā gada janvāra vētra skujkoku kokzāģētājiem deva vienreizēju necerētu izdevību zāģbaļķus iegādāties par zemākām cenām, nekā pirms vētras, turklāt daļai zāģētavu dabas dāvana deva iespēju palielināt savus ražošanas apjomus, ja vien to ļāva uzņēmuma jaudas, bet daļai nelielo zāģētavu — pat otro elpu. To liecian Db veiktā kokzāģētavu aptauja un pašu uzņēmēju sacītais. Tiesa, kā un cik veiksmīgi šo negaidīto dabas dāvanu būs izmantojuši paši kokzāģētāji, to rādīs turpmākie gadi. Iepriekšējos gados Latvijas kokrūpnieki, jo īpaši kokzāģētāji, arvien vairāk izjuta baļķu trūkumu tāpēc, ka Latvijā esošās koksnes pārstrādes jaudas pārsniedz valstī pieejamos resursus un līdz ar to aug to cenas, taču pēc 2005. gada vētras kokzāģētavas reizēm bija «iekrautas» baļķos. Nenoliedzami, ka vētra deva jaunas iespējas kokzāģētājiem, jo īpaši nelielajiem un vidējiem, kuri atradās pirmsbankrota stāvoklī vai arī apsvēra aiziešanu no kokzāģēšanas. Šāds secinājums balstīts uz to, ka, krītoties no vētrā cietušās koksnes iegūto baļķu cenām, kas pēdējo gadu laikā bija tikai augušas un atsevišķos sortimentos sasniegušas pat Eiropas cenu līmeni, nelielie kokzāģētāji tos varēs iegādāties, un ražos zāģmateriālus. Piepildījās arī prognozes par to, ka vētras rezultātā palielinoties apaļkoku piedāvājumam, cenas kritīsies, taču tas būs īslaicīgi, jo mežu īpašnieki Latvijā, lai drīzāk atgrieztos pirmsvētras cenas, pieturēja koksni un negāja mežā cirst.

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

2003. gads ir nesis pārmaiņas Latvijas lielākajiem kokzāģētājiem, jo lielie zāģmateriālu ražotāji ir kļuvuši vēl lielāki, bet nelielās kokzāģētavas koksnes augsto cenu dēļ ir bijušas spiestas specializēties, samazināt savus ražošanas apjomus vai vispār to pārtraukt. To liecina Db pētījums par Latvijas lielākajiem zāģētās produkcijas ražotājiem. Tiesa, tas nebūt nenozīmē, ka visi mazie kokzāģētāji izzūd, piemēram, SIA Eivo pērn saražotās zāģētās produkcijas apjoms ir gandrīz divkāršojies salīdzinājumā ar 2002. gadu. Tas liecina par to, ka nelielos kokzāģētājus vēl ir pāragri norakstīt, kaut arī apstākļos, kad Latvijā legāli iegūstamo zāģbaļku daudzums ir krietni mazāks par izveidotajām kokapstrādes jaudām cīņa par resursiem kļūst arvien dārgāka un arī nežēlīgāka. Vairāki kokzāģētāji apzināti samazina kokzāģēšanas apjomus un pāriet uz koksnes izstrādājumu ražošanu ar augstāku pievienoto vērtību, kuru ržošanai vajadzīgs mazāks koksnes daudzums, bet pārdodot — gūti lielāki ieņēmumi. To, ka nekas cits neatliek, kā šādos skaudros apstākļos specializēties dārgāku produktu razošanā, atzīst arī vairāku kokzāģētavu vadītāji. «Mēs apzināti mazinām kokzāģēšanas apjoms,» atzīst SIA Žīguru MRS direktors Ēvalds Macāns. Arī SIA Holzwerke Lubāna ģenerāldirektors Jānis Žeiers atzīst, ka pamatproblēma ir apaļkoksnes ieguve, jo uzņēmumam beidzas ilgtermiņa mežizstrādes līgumi un tie vairs netiek ne pagarināti ne atjaunoti. Savukārt cits meža nozares uznēmums a/s Strenču MRS pēc akcionāru maiņas kokzāģēšanu pārtrauca pērnā gada septembrī, tādējādi aizejot no šī biznesa sektora.

Latvijas kokrūpnieki, jo īpaši kokzāģētāji, arvien vairāk izjūt baļķu trūkumu, kura pamatā ir ne tikai fakts, ka Latvijā esošās koksnes pārstrādes jaudas pārsniedz valstī pieejamos resursus, bet arī bažas par Krievijas apaļkoksnes importa nosacījumu maiņu ar šā gada 1. martu. Pērnā gada lietainais rudens un bezsala periods liedza izcirst ne vienu vien cirsmu Latvijas mežos, tas atstāja būtisku ietekmi ne tikai uz Latvijas kokrūpniekiem, to dīkstāvēm, bet arī mežizstrādātājiem un to apjomiem. To atzīst neviens vien kokrūpnieks, tostarp arī lieli kokzāģētāji. «Sarežģītie laika apstākļi — slapjais laiks pērn — Latvijā lika 2004. gadā aktīvi pievērsties egles zāģbaļķu importam ar kuģiem no Krievijas,» skaidro SIA Komiss īpašnieks un valdes priekšsēdētājs Nikolajs Perlovskis. Viņš norāda, ka pērnā gada nogalē izdevies ievest vairākus kuģus no Krievijas ar zāģbaļķiem, tāpēc arī neesot bijis vajadzības startēt valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži rīkotajās apaļkoku sortimentu izsolēs. Tomēr perspektīvā — uz apaļkoku piegādēm 2005. gada II pusgadam SIA Komiss, pēc N. Perlovska teiktā, plānojot startēt. Viņš gan atzina, ka kokrūpnieku savstarpējā sāncensība cenu izsolē ir izdevīga mežu īpašniekam – apsaimniekotājam, bet nebūt nav izdevīga pašiem kokrūpniekiem. «Būtiskākais ieguvums no šīm apaļķoku sortimentu izsolēm ir tas, ka kokrūpniekam ir iespēja parādīt koksnes izstrādājumu pircējam šo līgumu kā garantu izstrādājumu ražošanai un savlaicīgai piegādei,» atzīst N. Perlovskis.

Nenoliedzami, ka vētra ir radījusi zaudējumus mežu īpašniekiem, tomēr tajā pašā laikā ir devusi jaunas iespējas kokzāģētājiem, jo īpaši nelielajiem un vidējiem, kuri atradās pirmsbankrota stāvoklī vai arī apsvēra aiziešanu no kokzāģēšanas. To atzīst vairāki aptaujātie speciālisti, kā arī paši nelielo kompāniju vadītāji. Vētra uz laiku ir noņēmusi Damokla zobenu, kurš karājas virs daudziem kokrūpniekiem,» uzsver kokmateriālu tirdzniecības un ražošanas SIA Marko līdzīpašnieks Māris Peilāns. Viņš norāda, ka. Šādus secinājumus M. Peilānam liek izdarīt fakts, ka, krītoties no vētrā cietušas koksnes iegūto baļķu cenām, kas pēdējo gadu laikā bija tikai augušas un atsevišķos sortimentos sasniegušas pat Eiropas cenu līmeni, nelielie kokzāģētāji tos varēs iegādāties, un ražos zāģmateriālus, kas lielākoties nav konstrukciju materiāls. M. Peilāns arī atzīst, ka vissmagāk zāģbaļķu cenu kāpumu līdz šim ir izjutuši vidēja lieluma zāģētāji, kuri ir apgrūtināti ar dažādām saistībām — kredītiem, lielu skaitu darbinieku, noslēgtiem līgumiem ar pircējiem utt., taču daudz elastīgāki tirgū ir mazie kokzāģētāji, kuri var atļauties pat kādu brīdi nestrādāt, turklāt, ļoti ātri spēj pārorientēties uz citu uzņēmējdarbības jomu. «Esmu pārliecināts», saka M. Peilāns «ka tik daudz kokzāģētāju, cik bija deviņdesmito gadu vidū Latvijā nekad nebūs.» Pie tam M.Peilāns uzskata, ka vētras rezultātā palielinoties apaļkoku piedāvājumam, cenu kritums ir tikai loģisks, tomēr tas būs īslaicīgi un šo dabas doto laiku mazajiem un vidējiem uzņēmumiem vajadzētu izmantot lietderīgi, lai atrastu savu nišu kokapstrādē.

Viena no lielākajiem zāģētās produkcijas ražotājiem Latvijā — SIA Vika Wood neto apgrozījums 2003. gadā sasniedza 203 miljonus Ls, kas ir par 61 % vairāk nekā 2002. gadā. «Ienākumu pieaugums ir pērn veikto ieguldījumu — 4.1 milj. Ls —, ražošanas apjomu un darba ražīguma kāpuma rezultāts,» apgrozījuma straujo kāpumu skaidro SIA Vika Wood direktors Andris Krecers. Viņš norāda, ka pērn saražoti 188 162 m3 zāģmateriālu, kas ir par 54.8 % vairāk nekā 2002. gadā, kad saražoja 121 548 m3. Lai palielinātu kokzāģēšanas jaudu līdz 220 000 m3 zāģētās produkcijas gadā, uzņēmumā ir uzstādīta Vācijas kompānijas Linck kokzāģēšanas profilēšanas līnija. Tā ir būtiski kāpinājusi ražību, jo 2002. gada nogalē vienā stundā tika saražoti 14.38 m3, bet tagad — 44.89 m3. Ražošanas jaudas ir kāpinājis ne tikai SIA Vika Wood, bet arī citi Latvijas lielākie kokzāģētāji SIA Kurekss, SIA Nelss, SIA Swedwood, a/s Stora Enso Timber. Ieguldījumu avots — kredīts a/s Unibanka (pārfinansēti arī iepriekšējie kredīti) un atlikusī daļa — pašu nopelnītais. A. Krecers arī atzīst, ka uzņēmuma modernizācijai nākotnē labprāt pretendētu uz ES līdzfinansējuma saņemšanu.

Pērn lielākie nodokļu maksātāji valsts budžetā bija a/s Kurzemes degviela, SIA Latvija Statoil un SIA Lattelekom, bet desmit lielākie nodokļu maksātāji kopumā nodokļos nomaksājuši 285.92 milj. Ls jeb 15.7 % no visiem nomaksātajiem nodokļiem. Valsts ieņēmumu dienests (VID) trešdien jau septīto reizi rīkoja Latvijas lielāko nodokļu maksātāju godināšanu. Līdz 12. maijam notiks pieci reģionālie lielāko nodokļu maksātāju godināšanas pasākumi Latgalē, Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē un Rīgā. Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš, uzrunājot uzņēmējus, kuru vadītie uzņēmumi pērn bijuši lielākie nodokļu maksātāji Latvijā, uzsvēra, ka VID un citu valsts institūciju galvenais pienākums pret šiem uzņēmējiem ir turpināt cīņu pret nodokļu nemaksātājiem un aplokšņu algām, lai novērstu negodīgu konkurenci, kuras dēļ cieš godīgie nodokļu maksātāji. Lielākie uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātāji pērn bija trīs vadošie telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēji — SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT), SIA Tele 2 un SIA Lattelekom. Desmit lielākie UIN maksātāji pērn nomaksājuši UIN 33.05 milj. Ls apmērā, kas ir 35.2 % no kopējiem UIN nomaksātajiem līdzekļiem. Lielākie pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāji 2003. gadā bija a/s Latvijas gāze, SIA LMT un a/s Latvenergo. Desmit lielākie PVN maksātāji pērn PVN samaksājuši 97. 8 milj. Ls jeb 21.3 % no kopējiem PVN nomaksātajiem līdzekļiem. Lielākie akcīzes nodokļa maksātāji pērn bija a/s Kurzemes degviela, SIA Latvija Statoil un a/s Latvijas Balzams. Lielākie valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji 2003. gadā bija a/s Latvijas Dzelzceļš, a/s Latvenergo un SIA Lattelekom.

Valsts ieņēmumu dienesta Latgales reģionālā iestāde (VID LRI) godināja lielākos reģiona nodokļu maksātājus, kas noteikti pēc veikto summu iemaksām valsts budžetā, ņemot vērā parādu esamību un administratīvos vai citus pārkāpumus to darbībā. Nodokļu maksātāji godināti vairākās nominācijās — Lielākais maksātājs valsts budžetā, Lielākais lauksaimniecības un pārtikas produkcijas ražotājs un Lielākais rūpniecības preču ražotājs — eksportētājs, kā arī noteikti konkursa Grāmatvedis 2004 uzvarētāji. VID LRI administrē nodokļus Daugavpils, Krāslavas, Preiļu, Ludzas un Rēzeknes rajonos. Lielākie maksātāji valsts kopbudžetā 2003. gadā SIA Ingrid A SIA Rota un K Latvijas — Baltkrievijas kopuzņēmums SA Inter Gaz SIA Verems SIA Dauer D SIA Daugavpils gaļās kombināts R SIA Lettglas SIA Gādība SIA Nemo SIA Kora Lielakie uzņēmumu ienākuma nodokļu maksātāji valsts budžetā 2003. gadā SIA Rhodia Industrial Yarns SIA Axon cable SIA Anda optec Lielākie pievienotās vērtības maksātāji valsts budžetā 2003. gadā SIA Ingrid A SIA Rota un K Latvijas — Baltkrievijas kopuzņēmums SA Inter Gaz Lielākie akcīzes nodokļa maksātāji valsts budžetā 2003. gadā SIA Ingrid A Latvijas — Baltkrievijas kopuzņēmums SA Inter Gaz Lielākie iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji valsts budžetā 2003. gadā SIA Verems SIA Lettglas SIA Dauer D Lielākie valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēji valsts budžetā 2003. gadā SIA Verems SIA Dauer D SIA Lettglas Lielākie lauksaimnieciskās un pārtikas produkcijas ražotāji 2003. gadā SIA Daugavpils gaļas kombināts R SIA Vecā maiznīca A/s Rēzeknes dzirnavnieks SIA Ludzas maiznīca SIA Rēzeknes gaļas kombināts A/s Latgales piens SIA Daugavpils putni SIA Ariols A/s Latgales bekons SIA Cirmas bekons Lielākie rūpniecības preču ražotāji — eksportētāji 2003. gadā SIA Rhodia Industrial Yarns SIA Axon cable SIA Zieglera mašīnbūve SIA Nemo SIA Rezekne fashion SIA Krebsar Sabiedrisko organizāciju uzņēmums Dana SIA Peter Willemsen SIA Anda optec SIA Lettglas Konkursa Grāmatvedis 2004 uzvarētāji Olga Višņakova Olga Jurkāne Ilona Gavarāne Avots: VID LRI

Lai arī jau pašlaik uzņēmuma rīcībā ir trīs augstspiediena impregnēšanas iekārtas, tomēr koksnes ķīmiskās apstrādes SIA Carlat izpilddirektors Andris Jansons plāno uzbūvēt vēl vienu šādu iekārtu kaimiņos esošā uzņēmuma SIA Magnāts teritorijā, tādējādi palielinot kopējās impregnēšanas jaudas. Pēc provizoriskām aplēsēm šie darbi izmaksās ap 100 000 Ls. Tas ļautu palielināt ne tikai kopējo apstrādājamo kokmateriālu apjomus, bet arī uzņēmuma neto apgrozījumu. Kopumā SIA Carlat attīstībā ir ieguldīti ap 0.45 milj. Ls. Līdz šā gada vidum SIA Carlat ar kokmateriāliem apgādāja savam īpašniekam Lielbritānijā piederošos celtniecības tirdzniecības uzņēmumus ar nepieciešamajām precēm. Pašlaik ir rasti arī citi Latvijā ražoto zāģmateriālu un to izstrādājumu pircēji, atzīst A. Jansons. Viņš norāda, ka zāģmateriālu piegādātāju vidū ir ne tikai nelielie kokzāģetāji un tirgotāji, bet arī Latvijas apstākļos par lielajiem dēvētie un arī Krievijā esošie ražotāji. Lai gan uzņēmumam neto apgrozījums ir audzis ļoti strauji, tomēr tīrā peļņa ir augusi nedaudz, jo ir lieli kapitālieguldijumi. A. Jansons skaidro, ka apstrādātu zāģmateriālu eksports lielu peļņu, ņemot vērā vairākkārtīgi pieaugušās zāģbaļķu cenas, Latvijā nedod, taču peļņas avots ir pakalpojumu sniegšana. To rāda arī 2003. gada uzņēmuma prognozētie finanšu darbības rādītāji, kad neto apgrozījums pieaugs līdz 5.5 milj. Ls, bet tīrā peļņa labākajā gadījumā sasniegs apmēram 75 000 Ls, kas ir mazāk nekā 2002. gadā.vairākkārtīgi pieaugušās zāģbaļķu cenas, Latvijā nedod, taču peļņas avots ir pakalpojumu sniegšana. To rāda arī 2003. gada uzņēmuma prognozētie finanšu darbības rādītāji, kad neto apgrozījums pieaugs līdz 5.5 milj. Ls, bet tīrā peļņa labākajā gadījumā sasniegs apmēram 75 000 Ls, kas ir mazāk nekā 2002. gadā.

Eksporta apjoms uz Eiropas Savienības (ES) valstīm pērn audzis par 20 %, palielinot arī eksporta īpatsvru uz ES no 60,4 % 2002. gadā līdz 61,8 % pērn. Savukārt importa īpatsvars uz ES valstīm ir sarucis no attiecīgi no 53 % 2002. gadā līdz 51 % pērn. Taču negatīvā tirdzniecības bilance ar ES ir palielinājusies, proti, ja 2002. gadā imports no ES pārsniedza eksportu par 471,5 milj. Ls, tad 2003. gadā jau par 502,4 milj. Ls. Savukārt preču eksporta īpatsvars uz NVS pērn, salīdzinot ar 2002. gadu nedaudz saruka — sasniedzot 9,8 % (2002.g. — 10 %), savukārt importa apjoma īpatsvars no NVS ir palielinājies līdz 14,5 % (2002.g. — 13,1 %). Rezultātā ir audzis tirdzniecības negatīvais saldo, sasniedzot 271,3 milj. Ls. Pērn par lielāko ekporta partneri ir kļuvusi Lielbritānija (iepriekš — 2.), otrajā vietā atstājot 2002. gada lielāko — Vāciju. Savukārt lielākie importa partneri nav mainījušies, izņemot 5. vietā ienākusi Igaunija no pirmā piecinieka izspiežot Zviedriju.

Informācijas tehnoloģiju sabiedrība Lursoft IT, sadarbībā ar Uzņēmumu reģistru, analizējot komercdarbības tendences Latvijas rajonos, secina, ka situācija, salīdzinot ar iepriekšējo gadu ir ievērojami uzlabojusies. Kā jau tika minēts, pagājušā gadā jaunu uzņēmumu reģistrācijas skaits pieaudzis par 22% salīdzinot ar 2002. gadu. Visstraujāk- par 133.8% tas noticis Jelgavā un Jelgavas rajonā (kopā tiek skaitīti pilsētas un tai piederošā rajona uzņēmumi). Jelgavā pagājušajā gadā no jauna dibināti un reģistrēti 367 (2002. gadā- 157) uzņēmumi, bet likvidēti - 103 (2002. gadā- 64). Īpaši uzsverams arī Preiļu rajons- ar 103% jaunreģistrēto uzņēmumu pieaugumu 2003. gadā salīdzinot ar gadu iepriekš tas ieņem «otro vietu» šajā rādītāju topā. Atgādināsim, ka iepriekšējā gadā tendences Preiļos šajā jomā tika vērtētas kā izteikti negatīvas. Diemžēl, kopējās uzņēmējdarbības attīstības rādītāji Preiļu pilsētā / rajonā joprojām ir negatīvas- tāpat kā 2002. gadā, arī 2003. gadā absolūtais uzņēmumu skaita pieaugums ir negatīvs- gadā likvidēto uzņēmumu skaits ir lielāks kā jaunreģistrēto skaits, norādīts SIA Lursoft IT informācijā. Kā viena no šobrīd veiksmīgākajām pilsētām ekonomiskās attīstības ziņā ilgtermiņā (stabils uzņēmumu skaita pieaugums (3 vieta valstī 2003. gadā), salīdzinoši liels piesaistīto ārvalstu investīciju apjoms uzņēmumu pamatkapitāliem (4), liela aktivitāte kredītu piesaistē uzņēmumos, izmantojot komercķīlas (2), liels un pieaugošs vidējais uzņēmumu statūtkapitāls (2) ir uzskatāma Liepāja un Liepājas rajons. Ja 2002. gadā tikai 4 valsts rajonos bija vērojams absolūtais jaunreģistrēto uzņēmumu pieaugums (jaunreģistrēto uzņēmumu skaits gadā pārsniedz šajā gadā likvidēto uzņēmumu skaitu), tad 2003. gadā šāds absolūtais pieaugums vērojams vairumā Latvijas pilsētu un rajonu, un tikai 5 Latvijas rajonos kopējais uzņēmumu skaits sarucis- likvidēti vairāk uzņēmumu, nekā nodibināti no jauna. Kā būtisks reģionālās attīstības uzlabojums,- lai gan nelielā, bet tomēr tendence uzņēmējdarbības attīstībai ārpus Rīgas- ja 2001. gadā Rīgā tika reģistrēti 66.4% un 2002. gadā- 66.1%, tad 2003. gadā- šis rādītājs samazinājies par 2.3%- Rīgā un rajonā tika reģistrēti 63.7% no valstī jaundibināto uzņēmumu un komersantu kopskaita. Rīgā ir visaktīvākās uzņēmumu likvidācijas tendences, tādēļ ja apskatām absolūto uzņēmumu skaita pieaugumu (jaunreģistrētie mīnus likvidētie Rīgā), tad 2002. gadā tas Rīgā bija 79%, savukārt 2003. gadā- 75% pret valstī kopā absolūto rādītāju,norādīts SIA Lursoft IT informācijā. Tradicionālais līderis pēc jaunu uzņēmumu reģistrācijas skaita arī 2003. gadā bija Rīga un rajons- tika jaunreģistrēti 4906 komersanti (2002. gadā- 4154).Visnegatīvākās tendences jaunu uzņēmumu veidošanas procesā vērojamas Aizkraukles, Alūksnes, Ludzas, Krāslavas pilsētās. Jaunizveidoto uzņēmumu skaits samazinājies salīdzinot ar iepriekšējo gadu ir samazinājies, turklāt arī dažās- vairāk likvidēto uzņēmumu, salīdzinot ar jaundibinātiem,norādīts SIA Lursoft IT informācijā.

«Specializācijai ir perspektīva, jo tā ļauj samazināt uzņēmuma izmaksas un strādāt efektīvāk,» secina investīciju bankas pakalpojumu uzņēmuma SIA Prudentia partneris Juris Eizentāls. Viņš atzīst, ka efektīvi var strādāt tad, ja uzņēmums dara pilnīgi visu vai arī specilaizējas ļoti šaurā jomā. Latvijā meža nozarē ir veiksmīgi piemēri kā vienā varintā tā otrā. Savukārt vairāki aptautājie meža nozares uzņēmēji atzīst, ka specializācija vismaz nelielo Latvijas kompāniju vidū varētu tikai pieaugt. Tāpat tiek norādīts, ka šobrīd Latvijas lielākie kokzāģetāji SIA Vika Wood un a/s Stroa Enso Timber nodarbojas tikai ar kokapstrādi, bet nenodarbojas ar zāģbaļku sagādi, kurus pirmajam piegādā Latvijas lielākais mežizstrādēs un viens no lielākajiem koktirdzniecības uzņēmumiem SIA Silva, bet otram viens no lielākajiem koktirdzniecības uznēmumiem SIA Stora Enso Mežs. Pēc meža nozares portāla Latvianwood datiem Latvijā ar kokapstrādi nodarbojas nedaudz vairāk par apmēram 1000 uzņēmumu, bet tikai ar mežizstrādi un meža apsaimniekošanu ap 150.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Latvijā strādājošo kokzāģētavu neto apgrozījums pēdējo piecu gadu laikā pieaudzis, tomēr sarukusi to rentabilitāte attiecībā pret apgrozījumu

To liecina DNB bankas ekspertu aprēķini, vērtējot Latvijas lielāko kokzāģētavu (ar gada neto apgrozījumu 10 milj. eiro vai vairāk – SIA AKZ, SIA Kurekss, SIA Vika Wood, SIA Gaujas koks, SIA BSW Latvia, SIA Lameko Impex, SIA Timberex Group, AS Pata Saldus, SIA Jēkabpils mežrūpsaimniecība, SIA Rettenmeier Industry Latvia, SIA Rettenmeier Baltic Timber) gada pārskatus. Šie uzņēmumi ir lieli zāģētās produkcijas ražotāji un arīdzan eksportētāji, to vidū ir gan tādi, kuri tikai ražo, gan tādi, kuri saviem ārvalstu partneriem piegādā citu ražotāju saražoto (iepērk un eksportē). Bez tam teju vai visi šajā sarakstā minētie uzņēmumi pēdējo piecu gadu (2011.-2015.) laikā ir īstenojuši vērienīgus investīciju projektus, kuri ir bijuši vērsti ne tikai uz darba ražīguma paaugstināšanu, koksnes resursu ekonomiskāku un racionālāku izmantošanu, bet arī jaunu produktu ražošanas uzsākšanu.

A 1.aprīli Krievija, paceļot izvedmuitu baļķiem, to izvešanu padara par vēsturi, tādējādi kokrūpniekiem liekot revidēt nospraustos plānus.

Krievija turpina tās valdības 2007. gada februārī nolemtā izpildi -paaugstināt minimālo izvedmuitu zāģbaļķiem - pat neraugoties uz Eiropas Savienības un atsevišķu tās dalībvalstu, it īpaši Somijas aktīviem protestiem un draudiem ar iespējamo veto Krievijas uzņemšanai Pasaules tirdzniecības organizācijā. Jārēķinās, ka lēmums būtiski paaugstināt izvedmuitu apaļkoksnei ietekmēs ne tikai Latvijas, bet arī Igaunijas un vēl jo vairāk Somijas, Zviedrijas, Vācijas, Japānas un Ķīnas kokrūpniekus. Minimālo izvedmuitu skujkoku apaļkokiem Krievija palielina pakāpeniski - ar šā gada 1. aprīli no pašreizējiem 10 eiro/m3 to palielinot līdz 15 eiro/m3. Nākamais paaugstinājums paredzēts 2009. gadā, kad minimālā likme varētu sasniegt jau 50 eiro/m3 likmi. Uzņēmējiem jārēķinās, ka izvedmuita tiek noteikta % no darījumu vērtības, kas ar 1. aprīli būs 25 % (līdz šim 20 %) un 15 eiro (līdz šim 10 eiro) ir maksimāli iespējami mazākā summa.

Pērn pirmo reizi kāds no Latvijas uzņēmumiem — lielākais zāģmateriālu eksportētājs SIA Nelss ir nosūtījis uz ārzemēm vairāk nekā 300 000 m3 zāģētās produkcijas. To liecina Db pētījums par Latvijas lielākajiem zāģmateriālu eksportētājiem. «Jau vairākus gadus 300 000 m3 robeža bija teju vai ar roku aizsniedzama, taču tikai 2005. gadā izdevās nosūtīt piegādātājiem ārpus Latvijas apmēram 315 000 m3,» skaidro SIA Nelss direktors Uldis Asars. Viņš gan atzīst, ka svarīgākais jau nav piegāžu apjoms uz ārzemēm, bet gan iespēja gūt pēc iespējas lielākus ienākumus un peļņu, nevis eksportēt tikai eksporta apjomu dēļ. Milzīgo vējgāžu sekas zāģmateriālu tirgū bijušas mazākas nekā tika prognozēts, jo Zviedrijas kokzāģētāji neiepludināja tirgū milzīgu daudzumu lētu zāģmateriālu, kuri ražoti no vētrā cietušās koksnes, atceras U. Asars. Viņš gan atzīst, ka zāģmateriālu tirgus Eiropā ir piesātināts, tāpēc arī Nelss arvien lielāku vērību pievērš Japānas, ASV, Korejas un Ķīnas tirgum.

«Latvijas tirgus ir pārāk mazs, lai tajā strādātu tikai ar vienu konkrētu produktu, kā to dara lielajos tirgos, piemēram, ASV, Vācijā, Polijā utt.,» secina zāģlenšu ražotājs un vairāku citu koksnes apstrādes iekārtu izplatītājkompānijas SIA Oberts prezidents Vilmārs Jansons. Viņš norāda, ka šobrīd pat ne tuvu nav iespējams realizēt tik zāģlenšu, cik realizēja 1996. gadā, kad mēnesī pārdeva 5000. Tas arī viņaprāt ir saprotams, jo vietējiem uzņēmīgajiem cilvēkiem nebija tik daudz līdzekļu un arī iespēju tos aizņemties, lai pirktu ļoti dārgas kokzāģēšanas līnijas, un vajadzēja sākt ar kaut ko nelielu un ne pārāk dārgu, kāds ir lentzāģis. Turklāt Latvijā vietējie ražotāji sāka ražot SIA Oberts Latvijā izplatītajam ASV koncerna Wood-Mizer lentzāģiem līdzīgus, bet lētākus zāģus. Tādējādi nelielie kokzāģētāji varēja nopelnīt naudu, lai investētu tālākā koksnes pārstrādē vai arī ieguldītu citā biznesā, piemēram, lauksaimniecības tehnikas iegādē, celt viesu mājas un labiekārtot apkārtni utt., skaidro V. Jansons. Viņš atzīst, ka 2000. gada nogalē izveidotā Baltijā vinīgā Wood - Mizer zāģlenšu ražotne ir ļāvusi samazināt to realizācijas cenas, tomēr tikai ar vienu pašu šo nozari nebūtu iespējams pelnīt. «Zināju šo tirgus īstenību, tāpēc arī Oberts tirgū piedāvā ne tikai zāģlentas, bet arī daudzus citus nozarei nepieciešamus produktus, ko ražo ārzemēs, piemēram, pakošanas materiālus no Fromm, Holtec šķirošanas linijas un garināšanas sistēmas, koksnes atlikumu apkures katlus Tabotts, četrpusīgās ēveles no Taivanas, Valon Kone baļķu mizošanas iekārtas utt., nodarbojas pat ar ozola dēļu žāvēšanas pakalpojumu sniegšanu,» skaidro V. Jansons. Viņš norāda, ka pašlaik strādā pie tā, lai varētu uzņēmumā sākt mizotāju nažu atjaunošanu. Tas nenozīmē, ka zāģlenšu ražošana ir atstāta novārtā, taču tikai ar to vien izdzīvot nebūtu iespējams, pat šīs zāģlentas realizējot aiz Latvijas robežām. «Uzņēmējdarbības riskus esam diversificējuši un neesam atkarīgi tikai no Wood - Mizer lentzāģu tirdzniecības un servisa apkalpošanas, kā tas bija 1994. gadā,» norāda V. Jansons. Tomēr tas nenozīmē, ka uzņēmēji vairs nepērk Wood — Mizer lentzāģus, jo tikko netālu no Ludzas ir uzstādīts šīs kompānijas jaunākais modelis, kas, pēc V. Jansona teiktā, ir pirmais visā Eiropā.

Tas, ka Latvija pēc Holz Journal datiem ir lielākais zāģmateriālu ražotājs no visām Eiropas Savienības kandidātvalstīm un viena no lielākajiem kokzāģētājām Eiropā pēc Latvijas meža nozares speciālistu domām ir saistāmi ne tikai ar Latvijā pieejamās apaļkoksnes racionālu pārstrādi, bet arī sekmīgu Krievijas un Baltkrievijas koksnes piesaisti vietējām kokzāģētavām. Jāņem vērā, ka pēdējo gadu laikā ir strauji attīstījusies tā dēvētās sīkkoksnes – no 10 cm diametrā — pārstrāde, kuru līdz tam lielākoties realizēja kā papīrmalku vai malku, tādējādi būtiski palielinot šīs sīkkoksnes cenu. Db 17. februāra numurā rakstīja, ka SIA Swedwood Latvia varētu izveidot eksperimentālu kokzāģētavu, kurā pārstrādātu baļķus 8 – 10 cm diametrā. Pārstrādājot šāda diametra apaļkoksni, pēc būtības uzņēmumi resursu iegādē konkurē ar papīrmalkas pircējiem un pārstrādātājiem, bet nākotnē, ja tiks uzcelta celulozes rūpnīca Latvijā, tad arī ar to, secina Latvijas kokmateriālu eksportētāju asociācijas izpilddirektors Harijs Jordāns. Viņaprāt, Latvijā var pastāvēt gan lieljaudas kokzāģētavas kā masveida produktu ražotāji, gan arī mazie kokzāģētāji, kuri specializēsies nišas produktu ražošanā. Pēc H. Jordāna domām, lieljaudas kokzāģētavas nenodarbosies ar nelielu specpasūtījumu ražošanu, bet mazie — ar masveida produkcijas izlaidi.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

«Vēsturiski Zviedrijas ieguldījumi koksnes pārstrādē Latvijā ir devuši impulsu nozares attīstībai,» secina Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Harijs Jordāns. Viņš norāda, ka savulaik ar Zviedrijas kapitālu Latvijā tapa viena no pirmajā modernajām kokzāģētavām Latvijā — SIA Vika Wood, savukārt Svensk Brikettenergi AB ieguldījumu rezultātā tapa pirmā lieljaudas kokskaidu granulu ražotne, bet a/s Almo Hardwood parādīja, kā var pārstrādāt mēbeļu sagatavēs bērzu. «Šie projekti vietējiem deva iespēju mācīties un pašiem veidot līdzīgus projektus gan koksnes pārstrādē, gan arī granulu ražošanā,» uzsver H. Jordāns. Bez tam, pēc H. Jordāna teiktā, Zviedrijas investīcijas meža sektorā ir ļāvušas Latvijā ieplūst jaunām tehnoloģijām, piekļūt tirgiem, kā arī iegūt zināšanas un pieredzi mārketingā un menedžmentā. Šobrīd vietējie kokzāģētāji nebūt nav apstājušies pie lieljaudas masveida produktu ražošanas, bet gan nemitīgi iegulda jaunu produktu ar augstāku pievienoto vērtību ražošanā.

Skujkoku apaļkoksnes importa apjomi pēc janvāra vētras varēja būtiski kristies, pieļauj kokapstrādes SIA Swedwood Latvia apaļkoksnes iepirkšanas vadītājs Juris Menniks. Savu viedokli viņš pamato ar to, ka šā sortimenta baļķu piedāvājums Latvijas tirgū būtiski pieauga un faktiski to deficīts, kas lika maksāt superaugstas un reizēm pat ekonomiski nepamatotas cenas, jau bija ķļuvis par pagātni, taču valdības neizlēmība vairāku nozarei būtisku jautājumu risināšanā, iespējams, koksnes importu un tā apjomu kāpumu lika saglabāt. «Kā lai plāno kokzāģētavas vienmērīgu darbu bez regulārām baļķu piegādēm situācijā, kad jebkurā brīdī pastāvēja risks, ka uz ceļiem tiks noteikti svara ierobežojumi, un legāli tos nepārkāpjot, izcirstos baļķus no meža līdz rūpnīcai nav iespējams piegādāt,» jautā J. Menniks. Viņš norāda, ka šāda problēma neapstāvēja importētajai koksnei. «Dīvaini, bet ceļu slēgšana koksnes izvešanai pie patērētājiem koksnes deficīta apstākļos stimulēja kokrūpniekus izmantot importētos baļķus,» secina J. Menniks. Savukārt vēl citi kokzāģētāji norādīja, ka importētā, it īpaši Krievijas skujkoku — egles — kvalitāte esot augstāka nekā pašu mājās iegūstamajai, turklāt importētajai esot labāka esot cenas un kvalitātes attiecība pret Latvijā iegūstamo.

Iepriekšējos gados līdz ar skujkoku cenu kāpumu virkne nelielo kokzāģētāju, lai nebankrotētu, no skujkoku zāģēšanas «pārmetās» uz lapkoku zāģēšanu, bet 2005. gadā veica lēcienu pretējā virzienā. «Tie nelielie kokzāģētāji, kuri pirms vētras bija pārprofilējušies uz lapkoku zāģmateriālu ražošanu, redzot skujkoku apaļkoku pārpilnību tirgū un to pievilcīgās cenas, pārmetās uz skujkokiem,» atceras kokapstrādes SIA BSW Latvia komercdirektors Inesis Ārgalis. Viņš norāda, ka šo procesu vēl vairāk stimulēja vietējā tirgus pieprasījuma pieaugums, ko radīja būvniecības apjomu kāpums Latvijā. «Tieši vietējais tirgus bija galvenais nelielo skujkoku kokzāģētavu noieta tirgus,» uzsver I. Ārgalis.

Centrālamerikas mazākā valsts Salvadora cieš no rekordaugsta slepkavību skaita un vājas ekonomiskās situācijas, kas piespiedusi emigrēt daudzus valsts iedzīvotājus. Taču vienā pilsētā, tieši pateicoties pirmajam faktoram, iedzīvotājiem ir «darba pilnas rokas», vēsta Reuters.

Jucuapa, kas atrodas 116 kilomentru attālumā no galvaspilsētas Sansalvadoras un kurā reģistrēti 18 tūkstoši iedzīvotāju, 18 uzņēmumi nodarbojas ar zārku ražošanu. Arvien vairāk iedzīvotāju pamet darbu kafijas nozarē un lauksaimniecībā, lai pievērstos šai biznesa nišai.

Zārku darināšanā pilsētā nodarbināti visdažādāko jomu pārstāvji: kokzāģētāji, galdnieki, dekoratori, autovadītāji, tirgotāji, šuvēji un citi. Produktu cenas svārstā no 100 līdz pat 1200 ASV dolāriem.

Salvadorā vidējais slepkavību skaits dienā jau sasniedz skaitli 22, un valsts varētu pārspēt Hondurasu, kļūstot par pasaules slepkavību epicentru.

SIA Swedwood Latvia tirdzniecības vadītājs Ronalds Jurevics un citi kokrūpnieki norāda, ka visām iespējām ir savi «griesti» — gan ražošanas apjomiem, gan resursu pieejamībai Latvijā, gan izmaksu samazināšanai. Viņaprāt baļķu cenām būtu jāseko zāģmateriālu cenām. «Tuvāko gadu laikā, ja nebūs vēl kāda vētra, kokzāģētavu sektorā būs nopietnas pārmaiņas, jo Latvijā būs grūti nopelnīt, tikai pārdodot dēļus, bet peļņas avots ir zāģmateriālu dziļākas pārstrādes produkti,» uzsver R. Jurevics. Viņš norāda, ka šķeldas, skaidu un mizas pārdošana ir Skandināvijā un Baltijā izvietoto zāģētavu priekšrocība pret Krievijā esošajām, kur lielākai daļai nav kur realizēt šos koksnes atlikumus, kas sastāda 50 % no iznākuma pēc baļķa sazāģēšanas. R. Jurevics atzīst, ka vissmagāk zāģbaļķu cenu kāpumu līdz šim ir izjutuši vidēja lieluma zāģētāji, kuri ir apgrūtināti ar dažādām saistībām — kredītiem, lielu skaitu darbinieku, noslēgtiem līgumiem ar pircējiem utt., taču daudz elastīgāki tirgū ir mazie kokzāģētāji, kuri var atļauties pat kādu brīdi nestrādāt, turklāt ļoti ātri spēj pārorientēties uz citu uzņēmējdarbības jomu.