«2003. gads bija lūzuma gads, jo valdība nolēma jaunus ilgtermiņa mežizstrādes līgumus neslēgt un esošos nepagarināt, turklāt būtiski palielināt apaļkoku sortimentu tirdzniecību valsts mežos,» secina Latvijas mežizstrādātāju savienības prezidents Andrejs Cunskis. Viņš norāda, ka tādējādi mežizstrādātājs Latvijā labākajā gadījumā kļūst par pakalpojuma sniedzēju valsts mežu apsaimniekotājam, nevis uzņēmums, kurš pērk augošus koku, tos izstrādā un pārdod gatavu sortimentu. «Tieši šī iemesla dēļ, ka beidzās ilgtermiņa mežizstrādes līgumi, vairāki uzņēmumi likvidēja savu mežizstrādes biznesu, bet tiem, kuriem bija savas pārstrādes jaudas, ķērās pie aktīvas koksnes izejvielu meklēšanas ārpus Latvijas,» skaidro A. Cunskis. Viņš norāda, ka šo faktoru rezultātā pieauga koksnes importa apjomi no tuvākajām ārzemēm. «Valsts ar saviem lēmumiem ir radījusi nestabilu situāciju mežizstrādē, un pat lielu, stipru un konkurētspējīgu uzņēmumu īpašnieki un vadība sāk nodrošināties pret visādām nejaušībām,» skaidro A. Cunskis. Šī iemesla dēļ mežizstrādes uzņēmumos mainās kapitāldaļu īpašnieki, jo neredzot perspektīvu izdevīk pārdot vēl strādājošu nekā jau bankrotējošu uzņēmumu, secina A. Cunskis. Viņš pieļauj, ka minēto apsvērumu dēļ pērn viena no Latvijas lielākā mežizstrādes uzņēmuma ievērojamu kapitāldaļu īpašnieks Varis Sīpols pārdeva tās otram līdzīpašniekam — Zviedrijas kompānijai Korsnas. A. Cunskis arī prognozē, ka minēto iemeslu dēļ mežizstrādes uzņēmumos turpināsies īpašnieku maiņa.