Šogad, 27. un 28. jūnijā motocentrā Zelta Zirgs pirmo reizi Latvijā un pirmo reizi Baltijā notiks Pasaules motokrosa MX1 un MX2 čempionāts, kas augstākā līmeņa motokrosa sacensības kādas jelkad ir notikušas kādā no Baltijas valstīm.

Pasaules čempionāts prestižajā solo motociklu klasē MX1 bieži tiek salīdzināts ar Formula-1 čempionātu, jo tajā tieši tā pat kā prestižākajās autosacīkstēs līdzās sacenšas gan rūpnīcu, gan privātās komandas.

Šīs ir ļoti aizraujošas, dinamiskas un ekstrēmas sacensības, kas ir augstākais punkts motobraucēju karjerā. Katrs čempionāta posms tiešraidē tiek demonstrēts vismaz 115 pasaules valstīs, un gadā Pasaules motokrosa čempionāta tiešraižu auditorija pārsniedz septiņsimt miljonus. Šogad Latvijas un Baltijas iedzīvotājiem pirmo reizi ir lieliska iespēja šīm sacensībām sekot, stāvot vai sēžot trases malā.

Latvijas Grand Prix būs Pasaules motokrosa MX1 un MX2 čempionāta 10. posms, kurā par uzvaru cīnīsies ne tikai regulārie čempionāta dalībnieki, jo tiem pretī stāsies arī vairāki Latvijas motobraucēji. MX1 klasē kopā ar Fīlipu Kempeli un Ivo Šteinbergu uz starta stāsies vēl trīs latviešu motobraucēji, bet MX2 klasē Matīsam Karro un Augustam Justam pievienosies vēl divi latviešu sportisti.

Drošas Braukšanas Skola (DBS) uzskata, ka ceļu satiksmē motobraucēji piedalās pārlieku pārgalvīgi. Ievērojot pareizu, situācijai adekvātu, braukšanas ātrumu, lietojot pilnu ekipējumu un laicīgi izvairoties no bīstamām situācijām, motobraucēji var no traumām pasargāt gan sevi, gan citus satiksmes dalībniekus.

«Prognozējam, ka šovasar cilvēki aktīvāk izmantos motociklus un motorollerus, tādēļ ne tikai satiksmes dalībniekiem uz diviem riteņiem, bet arī autovadītājiem ir jābūt ļoti uzmanīgiem. Mūsu novērojumi liecina, ka sezonas sākumā situācija uz ceļiem ir ļoti saspringta un bieži rodas bīstamas situācijas. Mazāk pieredzējuši motobraucēji diemžēl izdara arī liktenīgas kļūdas, tādēļ šogad īpašu uzmanību veltīsim motobraucēju apmācībai. Lai uzlabotu situāciju uz Latvijas ceļiem šogad drošas motobraukšanas kursam piedāvāsim trīs reizes zemāku cenu,» iemācīties braukt droši aicina DBS apmācību direktors Andris Pļavenieks.

Lai arī oficiālā motosezonas atklāšana šogad ieplānota 26.aprīlī, salīdzinoši siltie laikapstākļi sekmējuši to, ka motobraucēji OCTA polises pastiprināti sākuši iegādāties jau martā. «Šā gada martā motobraucēju noslēgto OCTA līgumu skaits sasniedzis 6388, kas ir par gandrīz 10% vairāk nekā pērn un pieckārt vairāk nekā 2013.gadā,» informē Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.

Šā gada pirmajos trīs mēnešos motociklu, mopēdu un motorolleru īpašnieki bija noslēguši 7851 OCTA polišu iegādes līgumus.

2014.gadā motobraucēji pavisam kopā iegādājās tuvu 34 000 OCTA polises. «Moto transporta vadītāju iegādāto OCTA polišu skaits pieaug no gada uz gadu. Jāatzīmē, ka proporcionāli lielākais noslēgto līgumu skaita pieaugums vērojams 2012. un 2013.gadā, kas skaidrojams ar to, ka no 2011. gada 26. oktobra spēkā ir likuma norma, ka OCTA polise jāiegādājas arī mopēdu un motorolleru īpašniekiem,» skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs.

«Pēdējos gados novērojam, ka motosezona aizvien pagarinās, kas skaidrojams ar salīdzinoši siltajiem pavasara un rudens mēnešiem. Piemēram, pērn septembrī tika noslēgti 2027 līgumi, bet oktobrī 1155 līgumi. Savukārt šā gada februārī noslēgto līgumu skaits sasniedza 1076,» informē J.Stengrevics, piebilstot, ka lielākā daļa OCTA polišu mototransportam tiek iegādāta uz 6 mēnešiem, savukārt visam gadam polisi iegādājas gandrīz 20% mototransporta līdzekļu īpašnieku.

Tāpat kā paēdušais neēdušo nesaprot, arī pie auto stūres sēdošajiem vienmēr būs savs redzējums par tiem trakajiem, kuri uz motocikliem skrien tiem garām satiksmē. Ikdienas situācijā joprojām nākas saskarties ar viedokli, kur konfliktos starp moto un auto vadītājiem kā visiem pieņemams un pašsaprotams tiek izmantots apgalvojums «tas jau mocis, noteikti atkal pārsniedza ātrumu un skrēja kā traks». Jāatceras, ka dinamika nav tas pats kas ātrums, un nevajadzētu pēc definīcijas pieņemt, ka ar motocikliem brauc tikai psihopāti. Mana pieredze rāda, ka ļoti daudz palīdz spēja «iekāpt otra zābakos».

Jā, motocikls straujāk paātrinās, tas ir izmēros mazāks un lielākoties arī skaļš. Tas nozīmē, ka, no malas skatoties, mums rodas iespaids par vienu traki ātru satiksmes dalībnieku, kaut arī tas nebūt nepārkāpj noteikumus. Šis ir brīdis, kad motociklu nevar likt vienā «maisā» ar auto, kas vienkārši nevar tik strauji pārvietoties. Tāpēc te ir jautājums, vai pats autovadītājs vienmēr ir pietiekami novērtējis situāciju un savu spēju veikt manevru. Ja tā padomā, tad līdzīgs ir iespaids par jaudīgākiem auto – tie taču arī pārvietojas daudz straujāk un dinamiskāk, radot iespaidu, ka pārkāpj noteikumus.

Jau vairākus gadus notiek ļoti laba un patīkama sadzīvošana uz ceļa. Neizbēgami, vienmēr būs kādi atsevišķi gadījumi, kad motobraucēji pārvērtē savas iespējas braukt dinamiski un rada nepatīkamas situācijas ne tikai sev, bet arī pārējiem satiksmes dalībniekiem. Šādu pārgalvju rīcība bojā kopējo iespaidu par visiem motobraucējiem, nenoliedzami, taču vērtēt pēc atsevišķām situācijām visus nebūtu korekti. Šis ir arī iemesls, kādēļ rodas stereotipi par motobraucējiem!

Šveicē šīs nedēļas sākumā izmēģināta lidmašīna Solar Impulse 2, kuru darbina Saules enerģija, vēsta Reuters.

Testa lidojumu veica Vācijas pilots Markus Šerdels (Markus Scherdel).

Šī ir jau otrā lidmašīna Solar Impulse projektā. Projekta mērķis ir apbraukt apkārt pasaulei ar lidmašīnu, kuru darbina tikai Saules enerģija.

Solar Impulse projektu vada Šveices Federālais tehnoloģiju institūts Lozannā (École polytechnique fédérale de Lausanne). Pirmais testa lidojums notika 2009. gadā. Pēc gada veiksmīgi notika ar Saules enerģiju nodrošināts lidojums no Šveices uz Spāniju, bet 2012. gadā – no Šveices uz Maroku. Savukārt pērn tika veikts lidojums pāri ASV. Sākotnēji pilns lidojums apkārt pasaulei ar Solar Impulse lidaparātu tika plānots 2014. gadā, bet tagad tas pārcelts uz nākamo gadu. Jau ziņots, ka 2013. gadā projekts Solar Impulse sāka sadarbību ar tehnoloģiju milzi Google. Iecerētās sadarbības ietvaros paredzēts informēt par plānoto lidojumu apkārt pasaulei ar tādu Google produktu palīdzību, kā YouTube, Google+, Google Earth un Google Glass.

«Latvijas ceļu tīkls uz Latvijas iedzīvotāju mazā skaita ir par lielu. Mēs neesam spējīgi to uzturēt,» intervijā laikrakstam Diena norāda ekspremjers Vilis Krištopans.

«Demogrāfiskā situācija valstī ir katastrofāla. Cilvēku kļūst arvien mazāk, tātad mazāk nodokļu maksātāju. Latvijas teritorija uz vienu iedzīvotāju kļūst aizvien lielāka. Tas ir tas pats, ja jūs sēdētu viens pats trīsistabu dzīvoklī un brīnītos, ka nevarat samaksāt rēķinus, jo tas jums par lielu,» tā V. Krištopans.

«Ja mēs būtu vismaz trīs miljoni kā Lietuvā vai pieci miljoni kā Dānijā uz ievērojami mazāku teritorijas lielumu, tad būtu cita stāvokļa ceļi. Uz Latvijas ceļu problēmu ir jāskatās kompleksi, profesionāli, matemātiski un bez emocijām,» viņš piebilst.

«Lietuvieši ceļos katru gadu ir investējuši par 100 miljoniem vairāk. Lietuvieši pēdējo desmit gadu laikā savos ceļos noteikti ir ielikuši kādu miljardu vairāk nekā latvieši. Lūk, arī rezultāts. Lietuvieši sen jau ir noasfaltējuši visus grants ceļus,» ekspremjers norāda uz nepietiekamo investīciju apjomu Latvijas ceļos.

Laika apstākļos, kad gaisa temperatūra dienā paaugstinās virs 0°C un naktī tā ir negatīva, sliktā tehniskā stāvoklī esošajos autoceļu segumos pastiprināti veidojas bedres. Satiksmei bīstamās bedres tiek remontētas visu gadu, nekavējoties, tūlīt pēc to konstatācijas, šodien izplatītā paziņojumā norāda Latvijas Valsts ceļi.

Tiklīdz ceļa konstrukcija būšot pilnībā atkususi un diennakts vidējā gaisa temperatūra būšot stabili virs +5°C, tiks uzsākts masveida bedrīšu remonts valsts autoceļu tīklā. Kopumā šos darbus vienlaicīgi veikšot līdz 100 remontbrigādēm.

Kā uzsver Latvijas Valsts ceļi, ceļu bedrīšu remonts ir ikgadējs steidzams mērs stipri nolietoto asfaltbetona segumu sakārtošanai pēc ziemas, tādējādi nodrošinot šo ceļu turpmāku lietošanu. Pamattehnoloģija ir bedrīšu aizpildīšana ar šķembām un bitumena emulsiju, kas ir universāla un īpaši piemērota segumiem ar augstu bojājumu pakāpi.

Šīs ziemas trijos mēnešos - novembrī, decembrī, janvārī - saremontēti ap 8500 kvadrātmetri bedru, informēja Latvijas Valsts ceļi.

Vienlaikus vislielākais darbu apjoms attiecoties uz pavasara un vasaras mēnešiem, kad tiek veikts masveida bedrīšu remonts. Kā skaidro uzņēmumā, to iespējams uzsākt, kad diennakts gaisa temperatūra nenoslīd zem plus 5 grādiem pēc Celsija, kas ļauj nodrošināt remontā izmantojamo materiālu noturību, un parasti šādi apstākļi iestājas aprīļa mēnesī.

Tiek prognozēts, ka bedrīšu remonta apjoms šogad būs līdzīgs kā iepriekšējos gados. Vidēji gadā tiek saremontēti 550 - 600 tūkstoši kvadrātmetri bedru. Arī šim mērķim paredzētais finansējums būs līdzīgs kā iepriekš - ap 10 miljoniem eiro gadā.

Pagājušajā gadā valsts autoceļu aprīkojumam nodarīti zaudējumi 656,4 tūkstošu eiro apmērā, kas ir vairāk nekā 2012. gada attiecīgajā periodā, kad zaudējumi bija 598 tūkstoši eiro, liecina VAS Latvijas Valsts ceļi informācija.

Pērn bojātas vai nozagtas 1874 ceļa zīmes, radot 150,9 tūkstošu eiro zaudējumus.

Pērn bojāti 1527 ceļa zīmju stabi, nodarot zaudējumus 84,6 tūkstošu eiro apmērā un bojāti vai nozagti 4215 signālstabiņi 126,0 tūkstošu eiro apmērā.

Pagājušajā gadā bojāti 3575 metri aizsargbarjeru, nodarot zaudējumus 208 tūkstošu eiro vērtībā.

Tāpat salauzti vai nozagti 59 autobusu pieturu soliņi 7,6 tūkstošu eiro apmērā, salauztas vai nozagtas 840 soliņu latas 7,9 tūkstošu eiro vērtībā, bojāti 124 metri tiltu margu 16,2 tūkstošu eiro vērtībā.

Pagājušajā gadā bojāti 38 autobusu pieturvietas paviljoni, nodarot 18,9 tūkstošu eiro zaudējumus, bojāti vai nozagti 868 metri gājēju nožogojuma, nodarot zaudējumus 7,5 tūkstošu eiro apmērā, kā arī bojāti 10 apgaismes stabi, nodarot 15 tūkstošu eiro zaudējumus.

Aizņemšanās, lai līdzekļus ieguldītu ceļos, nav risinājums, šodien ikgadējā ceļinieku konferencē sacīja Finanšu ministrijas (FM) Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss.

Viņš uzsvēra, ka šāds risinājums nav iespējams un tas nav ceļš, kuru būtu jāiet.

Sakss skaidroja, ka Latvijai ir plašas iespējas aizņemties "lētu naudu" finanšu tirgos, taču, investējot šos līdzekļus ceļos, ir atsauce uz valsts budžeta deficītu.

Mēs kā valsts nevaram pārāk daudz aizņemties un dzīvot uz nākamo paaudžu rēķina, pauda Sakss.

Vienīgā situācija, kad aizņemties investīcijām ceļos būtu pamatoti, ir privātās-publiskās partnerības (PPP) projektos, taču tajos galvenie riski jāuzņemas privātajam partneriem. Tiklīdz valsts šādos projektos uzņemas galvenos riskus un garantē ieņēmumus partnerim, tas parādīsies deficītā.

SIA UVB valdes priekšsēdētāja, Latvijas sauļošanās un solāriju asociācijas valdes locekle Marika Ģederte šovasar kļuva par Mrs. Universe 2008 titula īpašnieci – uzņēmēja, sieva un māte, šķiet, šīs sievietes dzīvē viss ir kārtībā. Vismaz Marika pati par to ir pārliecināta.

«Esmu ļoti praktiska un iepriekš pasaku, ko man dāvināt – vienas krāsas traukus vai rozes,» aiz stiklotā ofisa galda, kas nokrāmēts ar saldumiem, stāsta Marika Ģederte. Saldumi esot domāti viesiem, jo uzņēmēja stingri ietur slaido līniju. Savā ģimenes mājas dārzā viņa audzē ziedus, un šīs rūpes par estētisku vidi sasaucas ar darba pienākumiem skaistumkopšanas biznesā. Cilvēkam jārūpējas par savu izskatu, pirmais iespaids ir noteicošais – šī atziņa Marikai ir ļoti būtiska.

Sumināti pērnā gada labāko preču zīmju īpašnieki, apbalvošanai notiekot divās nominācijās Gada preču zīme Latvijai un Gada preču zīme pasaulei.

Konkursa organizatoru komandai šogad ir pievienojusies Latvijas Dizaineru savienība (LDS), sniedzot atbalstu šī krāšņā pasākuma tapšanā. LDS priekšsēdētājs Andrejs Broks norāda, ka «Preču zīme ir īpaša saziņas valoda, kas uzrunā mērķa adresātu ar rakstu un simbolu zīmēm, kurām piemīt sava etniskā un vispārcilvēciskā tēlu estētikas gramatika, tāpēc arī konkurss ir iedalīts Latvijas un pasaules kategorijās. Svarīga ir Latvijas uzņēmēju preču zīmju etniskās valodas kvalitatīvs lietojums un intensitāte, lai tā paceltos arī pasaules kategorijas līmenī, kā to pierāda eksportspējīgo uzņēmumu sasniegumi. Tas parāda preču zīmju, kā intelektuālā īpašuma formas īpašo lomu uzņēmējdarbības veiksmei un Latvijas uzņēmēju identitātes atpazīstamībai.»

Izstādes Astana Expo 2017 laikā aizvadīta Polijas nacionālā diena, kuras laikā tikās abu valstu delegācijas. Lai arī izstādes tēma ir Nākotnes enerģija, poļi vismaz daļu sava paviljona ir veltījuši pagātnei – vēstures liecībām par tās smago vēsturi Otrā pasaules kara laikā.

Fotogrāfijas - raksta galerijā! Video - zemāk.

Polijas senāta vicespīkere Marija Kok sveica visus klātesošos un uzsvēra, ka Kazahstāna ir galvenais Centrālāzijas partneris un tā tas būs arī daudzus turpmākos gadus. Starp abām valstīm valda ne tikai draudzīgas attiecības, bet arī plaukst abu valstu kopējie sadarbības projekti.

Lielu lomu Polijas nacionālajā dienā nospēlēja Anna Marija Anders, kura ir Polijas Otrā pasaules kara varoņa Vladislava Andersa meita. Lai arī Polijas paviljona tēma ir Radoši cilvēki, gudra enerģija, daļa no tā tika veltīta pagātnei par Otro pasaules karu un poļu grūto likteni.

Karavadonis izpelnījās vietu vēstures grāmatās ar savu drosmi un vairāk nekā 120 000 poļu izglābšanu no kara šausmām, tai skaitā arī koncentrācijas un darba nometnēm. Vēstures liecībām ir atvēlēta viena īpaša vieta paviljonā, kur ikviens var iepazīties ar daļu no Polijas vēstures.

Otrdien tika sumināti Patentu valdes (PV) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) rīkotā tradicionālā konkursa Gada preču zīme laureāti, informē LTRK.

Konkursā šogad piedalījās 83 pērn reģistrētās preču zīmes divās nominācijās – Gada preču zīme – Latvijai un Gada preču zīme – pasaulei. Sīvajā konkurencē labāko preču zīmju titulus ieguva Latvijā radītu dizaina papīra lietu ražotājs SIA Manilla un starptautiska jūras servisa pakalpojumu sniedzējs SIA Marine Insurance Services.

«Preču zīmes ir uzņēmuma zīmolvedības un reklamēšanas stratēģiju būtisks elements, tādēļ preču zīmes, nenoliedzami, ir viens no uzņēmuma mārketinga politikas stūrakmeņiem,» konkursa laureātu godināšanas ceremonijā sacīja Latvijas tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, uzsverot, ka gan šogad, gan arī iepriekšējos gadus laureātu godā ir uzņēmēji un uzņēmumi, kuri novērtē rūpnieciskā īpašuma aizsardzības sistēmas radītās priekšrocības un tās jau īstenojuši, reģistrējot savu preču zīmi.

Par «Gada preču zīmēm» atzītas SIA Enogam Magone un AS Spodrība Eco Seal for Nature, informē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK).

Higiēnas preces Magone ieguva titulu nominācijā «Gada preču zīme Latvijai», bet ekoloģiskie mājas tīrīšanas un mazgāšanas līdzekļi Eco Seal for Nature - «Gada preču zīme pasaulei».

Par titula «Gada preču zīme Latvijai» otrās vietas ieguvēju kļuva skaistumkopšanas salons «Skaistuma bruņiniece», bet trešajā vietā ierindojās SIA Olympic Casino Latvia starptautisks bārmeņu konkurss FLAIRmania.

Nominācijā «Gada preču zīme - pasaulei» godalgotās vietas ieguva SIA Liepkalni rupjmaize Liepkalni un AS Latvijas Finieris bērza saplākšņi Riga.

Kārķu pagastā pie Ķires tilta pabeigta autoceļa P22 Valka – Rūjiena posma Kārķi – Naukšēni rekonstrukcija. Remontdarbus 12,485 kilometru garumā veica CBF SIA Binders, tiltus rekonstruēja SIA Rīgas tilti. Būvdarbu izmaksas ir 5 128 342,02 eiro (ar PVN), 85% ir Eiropas savienības finansējums, 15% valsts finansējums, informē Valkas novada domes pārtsāve Zane Brūvere.

Šī ceļa rekonstrukcija ir nozīmīgs notikums Ziemeļvidzemes vēsturē, jo tas veicinās ne tikai novada, bet arī starpnovadu un pārrobežu attīstību.

«Līdz ar ceļa rekonstrukciju, reģionā ieplūdīs lielāka dzīvība – palielināsies satiksmes intensitātei gan no komercpārvadātāju puses, gan arī viesi labprāt nestūrēs apkārt šim grubuļainu zemes ceļu nostūrim. Ceru, ka kāds uzņēmīgs cilvēks padomās par kafejnīcas vai konditorijas izveides iespējām. Esam pat gatavi šādas pašvaldībai ceļa malā piederošas telpas iznomāt,» atzīst pagasta pārvaldes vadītājs Pēteris Pētersons.

Jaunā ceļa atklāšana notiks rīt, 10.jūlijā, kad to iemēģinās Aivars Freimanis (Frīdis) ar Vēja brāļiem, motokluba Valkas vanagi dalībnieki un Naukšēnu motobraucēji.

Veiksmīgākie Etsy mini akseleratora dalībnieki mēnesī ietirgo no 1830 līdz 2747 eiro, Db.lv pastāstīja akseleratora vadītājs Mikus Losāns.

Etsy mini akselerators ir pusotra mēneša ilga apmācības programma, kura palīdz izveidot savu Etsy veikalu un uzsākt pārdošanu. Kopumā tajā piedalījušies 308 dalībnieki.

Vasarā programma tiek īstenota kā neklātienes nodarbības video formātā. Līdz šim bijušas jau 10 šādas apmācības.

Etsy mini akselerators aizsākās 2016. gada vasarā, kuru vada M. Losāns, kurš jau sešus gadus palīdz cilvēkiem uzsākt biznesu Latvijas Universitātes (LU) Studentu Biznesa inkubatorā, veidojot programmas starta biznesa uzsācējiem. «Izveidoju akseleratora programmu, jo Latvijā ir daudzi veiksmīgi Etsy biznesa uzsācēji, kas pelna vairākus tūkstošus. Tā ir liela iespēja. Man patīk, ka cilvēki dažādus produktus veido paši, tāpēc vēlējos viņiem parādīt, kā šo biznesu uzsākt,» stāsta M. Losāns.

Šveices kompānija, kas izstrādājusi ar saules enerģiju darbināmu lidmašīnu Solar Impulse, uzsākusi sadarbību ar interneta gigantu Google, lai veicinātu plānu līdz 2015. gadam ar šo lidaparātu veikt lidojumu apkārt pasaulei.

Iecerētās sadarbības ietvaros paredzēts informēt par plānoto lidojumu apkārt pasaulei ar tādu Google produktu palīdzību, kā YouTube, Google+, Google Earth un Google Glass, vēsta NBC News.

«Šī sadarbība ir unikāls iemesls, lai veicinātu savstarpēji kopīgas vērtības, kā, piemēram, atklājēja garu, inovācijas un inženiertehnoloģisko izcilību,» sacīja lidmašīnas radītāji Bertrands Pikards un Andrē Borsčbergs. Viņi norāda, ka sadarbībā ar Google plānots uzrunāt jaunāko paaudzi, masu medijus, kā arī politikas un biznesa lēmumu pieņēmējus.

Google un Solar Impulse izstrādātāji sadarbojušies jau iepriekš. Šovasar lidaparāts veica lidojumu no ASV austrumkrasta līdz rietumkrastam. Lidojums tika plaši atspoguļots tiešsaistē un interneta lietotāji varēja sekot līdzi gan lidaparāta augstumam, ātrumam un koordinātām. Tāpat varēja sazināties ar pilotiem un redzēt, kā izskatās lidmašīnas iekšpusē.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Anita Bērziņa, DNB bankas valdes locekle, viceprezidente. DNB ir lielākās Norvēģijas bankas meitas uzņēmums Latvijā. «Esam liela un draudzīga komanda – kopā ap 850 darbiniekiem,» norāda A. Bērziņa.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Banku un finanšu joma ir dinamiska nozare, kas attīstās līdzi digitālajai pasaulei. Līdz ar to ir nemitīgas un aizraujošas pārmaiņas, kas motivē un iedvesmo. Strauji mainās klientu uzvedība, paradumi. Bankas sen vairs nav garlaicīgas, vecmodīgas organizācijas ar smagnējiem ozolkoka galdiem un naudas seifiem.

21.martā aprit desmit gadi kopš Latvijā atgriezās katamarāns Kaupo, kas kapteiņu Valda Grenenberga-Grīnberga un Aleksandra Popova vadībā, pirmais Latvijas burāšanas vēsturē veica ceļojumu apkārt pasaulei, atgādina Latvijas Zēģelētāju savienība.

Šis vēsturiskais ceļojums ilga trīs gadus, četrus mēnešus un divdesmit vienu dienu.

1977. gadā Latvijā būvētais, 13,3 metrus garais katamarāns Kaupo savu pirmo un Latvijas burāšanas vēsturē pirmo pasaules apceļojumu sāka 1999. gada 31.oktobrī. Ceļojumā devās kapteinis Valdis Grenenbergs-Grīnbergs, kapteinis Aleksandrs Popovs, matroži Jurijs Petrovs, Igors Pimenovs, Staņislavs Marcenjuks, kā arī koks Svetlana Timofejeva. Komanda pirmajam pasaules apceļojumam bija izvēlējusies virzienu - no austrumiem uz rietumiem, maršrutā iekļaujot Laspalmas, Buenosairesu, Horna ragu, Valparaiso, Losandželosu, Darvinu, Labās Cerības ragu un Azoru salas. Šis maršruts pasaules apceļotāju starpā tiek uzskatīts par ļoti grūtu, jo Horna raga apņemšana, kas nekad nav bijis vienkāršs uzdevums, ir jāveic pret valdošo vēja virzienu.

Tehnoloģijas daudzējādā ziņā mūsdienās atvieglo animācijas filmu tapšanu, tomēr katrs zīmējums joprojām tiek veidots manuāli, vienīgi papīra vietā ir dators

«Fiziski tas tik un tā ir roku darbs, un tur jau ir tas šarms,» saka Edmunds Jansons, animācijas studijas Atom Art dibinātājs. 1. februārī pirmizrādi piedzīvos viņa pirmā pilnmetrāžas animācijas filma Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi. Režisora 2017. gada animācijas filma Bize un Neguļa ir ieguvusi trīs balvas Lielais Kristaps un galvenās balvas nozīmīgos starptautiskos animācijas filmu festivālos. Vairāk par to, ko vēsta savās filmās, kādi ir jaunie animatori un kādā līmenī ir Latvijas speciālisti, viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 11. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Ar gadiem radošie prāti var kļūt arvien labāki – dzejnieki, dziedātāji un mākslinieki ir labs piemērs, ka cilvēka radošums beidzas vienīgi ar nāvi

Tā intervijā DB norāda reklāmas speciālists Mihea Georgiu (Mihnea Gheorghiu). Šobrīd viņš ir Publicis Groupe radošais direktors Rumānijā. Kad viņam bija 19 gadu, tā vietā, lai turpinātu studijas biznesa skolā, viņš sāka strādāt reklāmas industrijā. Tagad mērķis ir mainīt cilvēku nepatiku pret reklāmu, ar tās palīdzību risinot nopietnas problēmas un parādot, ka reklāma var būt tāda, ka to vēlas redzēt visi.

Kas jūsu skatījumā ir reklāma šodien?

Tas ir liels pirmais jautājums. Šodien ir tik daudz veidu, kā zīmoli var kļūt par cilvēku draugiem. Es domāju, ka visi cenšas būt tiešsaistē, internetā, bet vajadzētu fokusēties uz to, lai dabūtu cilvēkus savā pusē, nevis tikai «pērc šo, tam 30% atlaide». Tā ir patiesība – cilvēki ienīst reklāmu, viņi cenšas to neredzēt. Kāpēc taisīt neglītas, atbaidošas reklāmas? Kāpēc apvainot cilvēkus ar to, ko viņi nevēlas redzēt? Es domāju, ka labākā reklāma šodien ir tā, kas piesaista cilvēkus un runā viņiem saprotamā valodā.

Db.lv piedāvā interviju ar uzņēmuma STATS Invest Mārketinga direktori Gunu Ozoliņu, kura stāsta par STATS grupas uzņēmumu īpašumā esošās bijušās VEF teritorijas daļas līdzšinējo un plānoto attīstību. Pievienots arī nekustamo īpašumu kompāniju Colliers International, Balsts un Tokarev Invest šīs teritorijas vērtējums.

- Lūdzu, īsumā pastāstiet par STATS grupas uzņēmumiem. Vai tie visi izvietojušies jaunajā STATS grupas biroja ēkā bijušās rūpnīcas VEF teritorijā, Bērzaunes ielā 11a?

STATS grupā ir apvienoti vairāki uzņēmumi, kas savstarpēji sadarbojoties, nodrošina pilnu pakalpojumu spektru - nekustamā īpašuma projektu attīstīšanu, projektēšanu, būvniecību, būvtehnikas nomu un tirdzniecību, kā arī nekustamo īpašumu apsaimniekošanu Latvijā un citās valstīs.

Jaunajā STATS grupas biroja ēkā, kas atrodas Bērzaunes ielā 11a, ir izvietojies mātes uzņēmus SIA STATS Invest, kas sniedz visiem meitas uzņēmumiem administratīvos un vadības pakalpojumus - personāls, mārketings, finanses, IT u.c.. Jaunajā STATS ēkā mitinās arī vissenākais grupas uzņēmums SIA Būvuzņēmums STATS, kas nodarbojas ar būvniecību un rekonstrukciju. Būvuzņēmums STATS veica arī šīs ēkas rekonstrukciju. Vēl no grupas uzņēmumiem Bērzaunes 11a atrodas arī SIA STATS Projekts, kas nodarbojas ar arhitektūru un projektēšanu, SIA Forburga, kas ir nekustamo īpašumu projektu attīstītājs, kā arī SIA Labo Namu Aģentūra, kas nodarbojas ar namu apsaimniekošanu un apsaimnieko arī jauno STATS ēku.

Nauma Nadeždina grāmatas domātas brīvām dvēselēm. Šis rakstnieks ļaujas iekšējās pasaules balsij un pasaka skaļi to, ko viņa sirds tāpat jau zina. Dzīves līkloči, kuros kā maldugunis iedegas karjera čekas skolā un katoļu baznīcā, mietpilsoniska idille ar sievu, bērniem, māju un biznesu, izmetuši Naumu patstāvīgu atziņu krastā.

Vai viegli dzīvot apzinātu dzīvi?

Nav viegli, toties interesanti gan. Dzīve vispār nav vienkārša, tiklīdz tajā kaut ko sāc saprast, vienlaikus atskārsti, cik tā patiesībā ir sarežģīta. Nākotne slēpjas mūsu pagātnē, viss sākas ar piedzimšanu – bērns virzās uz priekšu pa nospraustu, izvēlētu ceļu. Bet tikai paaugoties mēs saprotam, kāpēc bija vajadzīga šī pieredze, jo tā veido mūsu dzīvi. Viss, kas ar mums notiek, paliek apziņā. Es pa īstam kļuvu pieaudzis un sāku dzīvot apzinātu dzīvi pirms gadiem pieciem, lai gan apziņas uzplaiksnījumi gadījās arī agrāk.