Beļģija

Grez-Doiceau

Jāņu svinēšana Grez-Doiceau

23.jūnijā no 20:00 uz kopīgu Jāņu svinēšanu pļavā pie Grez-Doiceau visus aicina Latviešu biedrība Beļģijā ar LR pastāvīgās pārstāvniecības NATO atbalstu un Latvijas Kultūras koledžas līdzdalību.

20:00-21:00 Līgotāju sagaidīšana, vainagu vīšana, siera un medalus darīšana, Līgo tērpu skate, rotaļas bērniem.

21:00-22:30 Jāņu tēva un mātes godināšana, vakarēšana, sadziedāšanās un apdziedāšanās.

22:30-2:30 Jāņuguns aizdegšana, dejas un rotaļas pie ugunskura.

2:30-3:30 teatralizēta spēle un papardes zieda meklēšana.

3:30-4:00 saullēkta sagaidīšana

Vakarēšanas laikā būs Latvijas alus un uzkodas, beļģu sieru galds (par atsevišķu samaksu: 6 EUR) un pašu cienasts (pēc ieskatiem).

Biznesa portāls Db.lv piedāvā Latvijas biznesa vidē strādājošo aptauju par to, kurā vietā šie cilvēki svinēs Līgo svētkus un kāda ir viņu metode, kā svētkos nedomāt par darbu.

Arco Real Estate Valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits:

Kā un kurā vietā šogad svinēsiet Līgo svētkus un Jāņus?

Jāņi lielākai daļai latviešu saistās ar lielu izēšanos un alus dzeršanu. Tie galvenokārt tiek gaidīti kā reize, lai kārtīgi pieēstos, dzertu alu un satiktu draugus. Tomēr visas šīs lietas var darīt arī jebkurā citā dienā, tāpēc, lai arī tas skanēs nedaudz nežēlīgi - Jāņi man vairs nav tik liels notikums, kā agrāk. Šajos Jāņos domāju doties uz Aizkraukles rajonu un pavadīt brīvās dienas ar jaukiem cilvēkiem.

Kāda ir Jūsu metode, kā svinību laikā izvairīties no domām par darbu?

Slavenākais Līgo un Jāņu produkts – Jāņu siers – šobrīd tiek aizsargāts ar ierakstu Eiropas Savienības Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā, tādējādi sargājot latviešu tradicionālo Jāņu sieru no atdarinājumiem, viltojumiem un tā nosaukuma izmantošanas tāda produkta ražošanai, kas neatbilst tradicionālajām tehnoloģijām un receptēm. Šobrīd Latvijā ir tikai trīs produkti, kas reģistrēti ES Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā – bez Jāņu siera vēl arī sālināta rudzu rupjmaize un Kurzemes sklandrausis.

Īstā Jāņu siera ražošana ir pieejama visiem Latvijas piensaimniekiem, taču šobrīd pieteikušies ir seši uzņēmumi, kas gatavi izpildīt noteiktās prasības, lai varētu ražot produktu ar Jāņu siera nosaukumu, starp tiem – Valmieras piens, piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības Straupe, Dundaga, Lazdonas piensaimnieks, Jaunpils pienotava un Rankas siers.

Attiecībā uz vārdu «Jāņu» un «Līgo» izmantošanu Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes priekšsēdētāja Dace Liberte norāda, ka: «Vārdus «Jāņu» un «Līgo» viens konkrēts uzņēmums kā savu preču zīmi nevar reģistrēt tad, ja tie kaut kādā veidā apraksta vai raksturo attiecīgo preci vai pakalpojumu, piemēram, norāda, ka šis produkts ir īpaši piemērots vai tradicionāli lietots konkrētajos svētkos. Tādā gadījumā šie vārdi kalpo tikai un vienīgi kā informatīva norāde saistībā ar Līgo svētkiem. Daudzi ražotāji mēdz speciāli marķēt savu pārtikas produkciju gada nozīmīgāko svētku sakarā, un šādi marķēti produkti ir aktuāli, pievilcīgi īsu brīdi. Piemēram, Patentu valde ir atteikusi preču zīmes LĪGO reģistrāciju maizei un maizes izstrādājumiem, kā arī preču zīmes JĀŅU DESIŅAS reģistrāciju desām. Tāpat atteikta apzīmējuma LIELĀKAIS JĀŅU VAINAGS reģistrācija kultūras pasākumiem, jo šis vārdu salikums tieši un bez liekām pārdomām norāda, ka tiks pīts Jāņu vainags, kas būs lielāks par kādu citu līdz šim pīto Jāņu vainagu.»

Vairs aiz kalniem nav Līgo svētki un Jāņu diena. Tuvojoties vasaras saulgriežiem Latvijas uzņēmumi sveic savus klientus un iedzīvotājus. Daļa no tiem izveidojusi arī interaktīvus apsveikumus.

Banka DNB izveidojusi interaktīvu vietni, kurā piedāvā izvēlēties divas tēmas, kuras dominēs lietotāja Līgo svētkos. Pēc tam, kad atlasītas tēmas – kas var būt gan alus un siers, gan Jāņa māte un papardes zieds, vietnē tiek atrasta šīm tēmām piemērotākā tautasdziesma, kuru pēc tam iespējams nosūtīt saviem draugiem.

Sakaru operators Lattelecom Dziesmu svētkiem un Līgo izveidojis speciālu mobilo sadziedāšanās lietojumprogrammu. Ar tās palīdzību iesildīt balsis Dziesmu svētkiem iespējams jau Jāņu naktī. Lietojumprogramma satur dziesmu vārdus.

Pircējiem trūkst izpratnes par Jāņu sieru kā Eiropas Savienības (ES) aizsargājamo produktu, pauda biedrības "Siera klubs" valdes priekšsēdētāja Vanda Davidanova.

Viņa skaidroja, ka Latvijā ir seši Jāņu siera ražotāji - AS "Rankas piens", AS "Jaunpils pienotava", AS "Lazdonas piensaimnieks", AS "Valmieras piens", piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība "Straupe" un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Dundaga".

Tostarp viņa piebilda, ka lielākie Jāņu siera ražotāji Latvijā ir "Rankas piens" un "Valmieras piens", ka ražo aptuveni 50-60 tonnas Jāņu siera gadā, bet pārējie saražo aptuveni 10-15 tonnas.

Pēc "Siera kluba" datiem, pērn Latvijā kopumā Jāņu siers tika saražots par 31 tonnu jeb par 19% mazāk nekā gadu pirms tam. Ja 2021.gadā Latvijā tika saražotas 163 tonnas Jāņu siera, tad 2022 - 132 tonnas.

Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) ir apkopojusi informāciju par lielākajiem Līgo svētku pasākumiem visos Latvijas novados. Jāņi katru gadu ir laiks, kad aktuāls kļūst jautājums par to, kur pavadīt šos svētkus. Līgos visa Latvija, daudzi svinēs svētkus savās mājās vai draugu pulkā, taču nav aizmirsts arī par tiem, kas vēlas piedalīties dažādos organizētos pasākumos. Organizētāji grandiozāko līgošanu sola Cēsu rajona Raiskumā, kur tiks svinēta 25 gadu jubileja nu jau neiztrūkstošai Jāņu dienas sastāvdaļai J. Streiča mākslas filmai «Limuzīns Jāņu nakts krāsā». Tradicionāli līgotājus uz lielām svinībām Jāņu naktī gaida arī Cēsu rajona Zosēnu pagastā. Liels pasākums «Pie Ventas ziedu laikā» tiek plānots Kuldīgas estrādē. Šo pasākumu rīko Latvijas televīzija un to varēs noskatīties līgotāji, kas vakaru izlēmuši pavadīt pie TV ekrāniem. Savdabīgu pārsteigumu līgotājiem sagādājis Valkas pilsētas mērs V. A. Krauklis, kurš kopā ar Nacionālā teātra aktieriem iejutīsies R.Blaumaņa lugas «Skroderdienas Silmačos» tēlos un kopā līgos arī Jāņu nakts ballē. Ikviens, līdzi ņemot Līgo dziesmas un svētku cienastu, Līgo vakarā būs gaidīts grāmatnieku muzejā «Ķipi» — senā Kurzemes sētā pie Tērvetes. Reņķa dārzā Ventspilī šogad uz līgošanu aicinās Ventspils amatiermākslas kolektīvu dalībnieki: teātra aktrises, kuras ventspilniekiem un pilsētas viesiem jau sen pazīstamas kā trīs ventiņ' sievas, aplīgošanas dziesmas dziedās ansamblis «Ventiņ», bet sadejos vidējās paaudzes tautas deju ansamblis «Liedags». Būs alus, siers un lielais Jāņu ugunskurs. Talsos Līgo svētkus svinēs kopā ar pilsētas svētkiem. To ietvaros būs gan starptautiskais folkloras festivāls «Talsi līgo», gan «Jampadrači četros stūros» un nakts skrējiens naktstērpos. Pirms līgo svētku svinībām daudzās Latvijas pilsētās tiek rīkoti Zāļu dienas tirdziņi, ielīgošanas un aplīgošanas, pareizas līgošanas mācības un citi pasākumi. Piemēram, Aizputē ne tikai mācīs līgot, bet arī gatavot kurzemnieku Līgo svētku ēdienus — cept speķa raušus un sklandraušus, darīt alu un siet sieru. Gandrīz katrā pilsētā un pagastā būs arī Līgo nakts balles. Jūnijā visā Latvijā, ar Ilgas Reiznieces un viņas domubiedru aktīvu līdzdalību, plaši tiek rīkotas Jāņu mācības, kurāslīgotāji pirms svētkiem var apgūt vasaras saulgriežutradīcijas, rituālus un tautasdziesmas. Avots: TAVA

Interneta portāls latviešiem ārzemēs www.latviesi.com jau otro gadu aicina Latvijas pārstāvniecības, latviešu organizācijas un kopienas iesūtīt informāciju par Jāņu svinību pasākumiem ārpus Latvijas. Šogad apkopota informācija par 31 svinību vietu 13 pasaules valstīs un zināms, ka viens no lielākajiem Jāņu pasākumiem notiks Krievijā - Bobrovkā.

Latvieši ārzemēs Jāņu pasākumus vairākumā gadījumu rīko, ievērojot latviskās tradīcijas - pinot vainagus, gatavojot cienastu, aizdedzot Jāņu ugunis, dziedot līgo dziesmas un gada visīsāko nakti pavada kopā ar ģimenēm, draugiem un kaimiņiem, informēja Latvieši.com galvenais redaktors Indulis Bērziņš.

Pēc iesūtīto datu apkopošanas, jau šobrīd ir zināms, ka viens no lielākajiem Jāņu pasākumiem notiks Krievijā - Bobrovkā, kur kopā ar Līgo svētkiem, rīkojot vērienīgas svinības, tiks atzīmēta arī latviešu Augšbebru ciema 110 gadu pastāvēšanas jubileja, kurā piedalīsies arī Latvijas vēstnieks Krievijā Andris Teikmanis, Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Oskars Kastēns un delegācija no Latvijas.

Līgo svētki nav vien svinības – tie ir godi. Godājam senās tradīcijas, ieražas, rituālus – tiem ir īpaša nozīme. Tieši tāpēc jau vairākus gadus īstajos saulgriežos, 21. jūnijā, braucu uz kādu Latvijas pilskalnu, kur kopā ar folkloristiem godājam saulgriežus caur īpašajām Līgo dziesmām un rituāliem.

Līgo svētki man ir nozīmīgi tieši tāpēc, ka tie ir gada saulgrieži. Tas ir pagrieziena un arī atskaites punkts, kad pati daba piespiež iedziļināties, izvērtēt, saprast un caur dažādām praktiskām darbībām – vainagu vīšanu, sētas pušķošanu un citiem rituāliem – vēlreiz un vēlreiz atzīt latviešu dziļo saistību ar dabu. Ne velti mūsu senči spēja izmantot to milzīgo potenciālu, kas ir šajā laikā, gūstot spēku un enerģiju visam gadam. Uzskatu, ka šie svētki jāpadara nozīmīgi arī bērniem, jo tā ir iespēja caur skaistiem, praktiskiem rituāliem mācīt un parādīt jaunajai paaudzei saikni ar senčiem un tradīcijām. Jau vairākus gadus kopā ar ģimeni un draugiem Līgo svētkus sagaidām laukos, latviskā vidē, kur kopā pušķojam sētu, ejam uz pļavu lasīt jāņuzāles, pinam vainagus, gatavojam ugunskura vietu, un mums ir vienošanās, ka arī paši esam saposušies tautastērpos. Man ir lībiešu tautastērps, jo mana tēva senči nāk no lībiešu puses. Nemainīga vērtība ir pīrāgi un Jāņu siers, kas tieši šajos svētkos garšo vislabāk. Līgo vakarā ievērojam dažādas tradīcijas, piemēram, aplīgošanu, tā pārbaudot savu un citu asprātību un spēju uzreiz, uz vietas radīt jaunas divrindes vai četrrindes. Svinības notiek līdz pat rītam. Visi kopā esam ap ugunskuru un dziedam – šāda kopā būšana rada lielu spēka un enerģijas koncentrāciju, kas palīdz arī vēlāk, dodoties katram savos ikdienas darbos.

Lielai daļai ziedu veikaliem pirms Līgosvētkiem gaidāms pārdošanas kāpums pat par 20 līdz 40%.

Jau šobrīd esot sākusies pastiprināta Jāņu zāļu un Jāņu vainagu iegāde - to gan pārsvarā dara uzņēmumi, kas tādējādi pirms svētkiem vēlas sagādāt pārsteigumu saviem darbiniekiem. Liela daļa veikalu un pārdevēju norāda, ka iedzīvotāji gan vainagus un Jāņu zāles vēl nepērk - tas tikšot darīts pēdējā brīdī.

Izlaidumu efekts

Tiesa, precīzi ziedu veikali nemāk teikt, cik Līgosvētki palīdz biznesam un par cik vidēji aug pārdošanas apjomi, jo paralēli ir arī izlaidumu laiks, kas nozīmē lielu apjomu kāpumu. «Pārdošanas apjomi šobrīd auguši par aptuveni 40%, salīdzinot ar parastām dienām. Tiesa, tīri uz Līgo rēķina pieaugums varētu būt kādi 20%, jo paralēli ir arī izlaidumu laiks, tāpēc cilvēki pērk daudz ziedus,» norāda ziedu interneta veikala att.lv viena no īpašniecēm Agnese Krauze Johansone. Naudas izteiksmē ieguvumus ziedu veikali neatklāj vai arī nemāk teikt.

Divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem šogad Jāņus un Līgo svētkus plāno pavadīt kādā individuālā pasākumā kopā ar draugiem. Šādu iezīmi atklāj mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia šā gada maija beigās – jūnija sākumā veiktā iedzīvotāju aptauja.

Lielākā daļa jeb 76 % no Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem atzīst, ka Jāņi un Līgo svētki viņiem ir ļoti nozīmīgi un viņi tos vienmēr vai gandrīz vienmēr svin. Kopumā var secināt, ka absolūtajam vairākumam Latvijas iedzīvotāju Jāņi un Līgo svētki ir lielākā vai mazākā mērā nozīmīgs pasākums, kuru viņi mēdz svinēt, jo tikai 5% iedzīvotāju šie svētki nepavisam nav nozīmīgi un viņos tos nesvin.

TNS Latvia iekšējo projektu vadītāja Dace Zolberga norāda, ka, salīdzinot ar pagājušo gadu, nedaudz ir palielinājies to Latvijas iedzīvotāju skaits, kam Līgo svētki ir ļoti nozīmīgi. Attiecīgi 70 % no Latvijas iedzīvotājiem pagājušajā gadā bija norādījuši, ka Jāņi viņiem ir ļoti nozīmīgi un tos vienmēr atzīmē.

Šogad pieprasījums pēc Jāņu siera esot nedaudz mazāks nekā pērn, savukārt pats siers kopumā kļuvis lētāks par apmēram 15%, pateicoties piena iepirkuma cenu kritumam, aģentūrai LETA atzina aptaujātie siera ražotāji.

Rīgas Centrāltirgū nopērkams plašs Jāņu jeb ķimeņu siera klāsts un tirgotāji atzina, ka interese par šo produktu sākusies tikai šajās dienās.

Tā kā priekšā piecas brīvdienas, bijām domājuši, ka cilvēki jau nedēļas vidū sāks pirkt sieru, tomēr interese sākusies praktiski tikai šorīt. Tomēr ceram, ka līdz svētkiem pircēji saradīsies un ceļš, kā arī ieguldītais darbs atmaksāsies, sacīja siera sējēja no Viļāniem.

Viņa, kā arī citi aptaujātie pārdevēji atzina, ka šogad siers ir nedaudz lētāks nekā pērn, kas skaidrojams ar lielo piena daudzumu un zemajām iepirkuma cenām.

Šorīt zemnieku sietais ķimeņu siers Centrāltirgū maksāja no septiņiem līdz 11 eiro par vienu kilogramu, savukārt uzņēmumu piedāvātā siera cena svārstās no 4,50 līdz 5,50 eiro par vienu kilogramu.

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) kopā ar Latvijā atzītiem dziesminiekiem radījusi Skarbo Jāņu dziesmu izlasi. Skarbās Jāņu dziesmas iedziedājuši policisti, ārsti un kaprači, turklāt turpmāk reidos kopā ar policistiem dosies arī Suitu sievas.

Lai novērstu lielo negadījumu skaitu, ko autobraucēji izraisa, braucot reibumā, un atgādinātu par iespējamām sekām, CSDD sadarbībā ar Ceļu policiju pirms Jāņiem uzsāk satiksmes drošības kampaņu Skarbās Jāņu dziesmas.

Salīdzinājumā ar 2005. gadu autovadītāju skaits, kas sodīti par braukšanu dzērumā, pieaudzis par 40%.

"Mūsu senči Jāņu dziesmās apdziedāja svētku tradīcijas un paražas. Savukārt mūsdienās viena no galvenajām Jāņu dienas aktualitātēm ir autoavārijas un traģēdijas uz Latvijas autoceļiem," norāda CSDD.

Ņemot vērā mūsdienu Jāņu skarbo realitāti, CSDD kopā ar Latvijā atzītiem dziesminiekiem radījusi īpašu Skarbo Jāņu dziesmu izlasi, ko sabiedrība var iepazīt caur TV un radio klipiem. Skarbās Jāņu dziesmas iedziedājuši policisti, ārsti un kaprači.

Šogad Rīga piedāvā daudzveidīgas iespējas vasaras saulgriežu sagaidīšanā. Dažādi Jāņu ieskaņas pasākumi notiks veselu nedēļu dažādās Rīgas vietās, kas dod iespēju katram rīdziniekam un pilsētas viesim atrast vispiemērotāko veidu, kā iepazīties ar Jāņu tradīcijām un izjust svētku gaisotni. Pašā pilsētas centrā —Esplanādē — Jāņu ieskaņas pasākumi notiks jau sākot ar 14. jūniju, kur līdz pat Līgo svētkiem darbosies Latvijas preču gadatirgus «Izvēlies, ar ko līgot». Tirdziņā bez siera, alus un suvenīru pārdošanas notiks arī plaša un daudzveidīga kultūras programma, kur apmeklētājus priecēs ar priekšnesumiem un aicinās līdzdarboties dažādas folkloras kopas, deju kolektīvi, ansambļi un kori. Pasākumu programmu «Saulgriežu ugunis Rīgas kalnos» piedāvā Kultūras centrs «Iļģuciems», kas organizējis svētku pasākumus dažādām interesēm Torņkalnā, Grīziņkalnā un Dzegužkalnā. 17. jūnijā J. Akuratera un O. Vācieša muzejā kopā ar Skandiniekiem un Maskačkas spēlmaņiem notiks ugunsplosta iedegšana Māras dīķī. 19. jūnijā Jāņu ielīgošana kopā ar folkloras kopu Rija un grupu Afroambient norosināsies Grīzīņkalna skeitparkā, savukārt 19. jūnijā Dzegužkalna estrādē būs iespēja noskatīties daudzpusīgu koncertu, kā arī piedalīties zaļumballē. Tautas mākslas centrs 18. jūnijā piedāvā iepazīties ar latviešu tradicionālajām Jāņu svinībām Bastejkalnā, kur kopā pulcēsies aptuveni 40 folkloras kopas no visas Latvijas, un pasākums turpināsies 19. jūnijā Brīvdabas muzejā, kur estrādē un Kurzemes un Vidzemes sētās notiks plaša Jāņu ielīgošanas programma. 19. jūnijā līgošana notiks Imantā, kur tiek piedāvāts noskatīties komisku svētku uzvedumu «Čaklā saimniece un slinkā saimniece», kā arī uzstāsies deju kolektīvi, kori un bērnu ansambļi. 22. jūnijā Doma laukumā jau 10. reizi notiks tradicionālais Zāļu tirgus, kas piedāvās iespēju rīdziniekiem un Rīgas viesiem iegādāties svētku svinēšanai nepieciešamās lietas un iepazīties ar amatnieku darbu un Jāņu tradīcijām. Rīgā būs iespējams arī jautri pavadīt Jāņu nakti, to piedāvā Lido Atpūtas centrs. 23. jūnijā tas aicina izjust lauku atmosfēru Rīgā un piedalīties vainagu pīšanā, siera siešanā, dziedāšanā un dejošanā. Pasākumā piedalīsies Guntis Skrastiņš, folkloras kopas, grupas «Pērkons» un «Menuets». Avots: TAVA

Jāņi nenoliedzami skaitās vislatviskākie svētki. Tie ir kā striķītis, kas vienreiz gadā sasien kopā senlatviešus ar jaunajiem latviešiem vienā kopīgā un krāšņā svētku vainagā. Līgo naktī mēs darām visu to pašu un tieši tāpat kā darīja viņi... bet vai tiešām?

Bet varbūt, ka viss nav tik bezcerīgs – ja ne svētku nosaukumu, tad vismaz sajūtu un garu var reanimēt, ejot pa maģisko burvestību taku. Proti, papētot seno latviešu buramos vārdus un ticējumus, kurus biezos sējumos apkopojis slavenais profesors Šmits. Tā mēs pavisam viegli varam noskaidrot to, ko mūsdienās varētu saukt par šo svētku mesidžu: «Pie Jāņu ugunīm pa visu zemi ar lielu prieku danco, dzied un lēkā. Dažos apgabalos ļaudis iet ap muižas laukiem dziedādami, par ko kungi tos pacienā.» Adaptējot šo novērojumu pašreizējai situācijai, jāsecina, ka latviski visprecīzākā Jāņu svinēšanas taktika ir nevis braukt ārpus Rīgas, bet tieši otrādi – doties uz pašu centru, Jēkaba ielu 11, kur dancojot un lēkājot vajag iet apkārt Saeimas ēkai, par ko deputāti un valdības pārstāvji ar kaut ko uzcienās. Turklāt pirms tam ir jāsaplūc jāņuzāles, kuras pēc tam «samet Jāņu mātei un tēvam virsū». Šajā gadījumā ar zālēm vajadzēs mest saimniektēvam Ivaram Godmanim. Tā kā viņš ir labi apsargāta valsts amatpersona, kurai pietuvoties var būt problemātiski, vēlams tām zālēm piesiet kādu atsvaru, lai var lingot no tālienes.

¾, jeb 73% no Latvijas iedzīvotājiem iecerējuši svinēt Jāņus un Līgo svētkus. Par to liecina tirgus un sabiedriskās domas izpētes uzņēmuma SIA Euro Data pētījumu veikšanas sistēmas eSample aptaujas rezultāti.

Pētījumā secināts, ka aktīvākie svinētāji būs tieši gados jaunie cilvēki. Starp gados vecākiem cilvēkiem ir vairāk tādu, kuri nesvinēs, Db.lv informē Sintija Grasberga SIA Euro Data valdes locekle.

Starp krievvalodīgajiem Latvijas iedzīvotājiem ir vairāk tādu, kas zina, ka nesvinēs Jāņus, bet samērā daudzi latvieši vēl nav izlēmuši.

Starp iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem vairāk tādu, kas nesvinēs. Iespējams, to nosaka ekonomiskā situācija. Aktīvākie Jāņu svinētāji dzīvo Zemgalē.

83.1% no visiem svinētājiem atzinuši, ka svētkos kurinās ugunskuru, kamēr 64.4% dzers alu un ēdis Jāņu sieru. 46% iecerējuši izpušķot māju ar Jāņu zālēm, kamēr trešā daļa, jeb 36.7% dziedās Līgo dziesmas.

Šogad Jāņu sieru ražos pieci industriālie uzņēmumi, savukārt piensaimnieku kooperatīvs Straupe ir pirmais, kurš produkcijai izmantos jaunu marķējumu, apliecinot Latvijas Jāņu siera piederību Eiropas Savienības (ES) nacionālo produktu reģistram, informēja biedrības Siera klubs vadītāja Vanda Davidanova.

«Tuvojas Jāņi, tradīcijām bagātākie svētki un, protams, to neatņemama sastāvdaļa būs Jāņu siers, kuru šogad piedāvās tikai pieci piena pārstrādes uzņēmumi - Valmieras piens, Straupe, Dundaga, Rankas piens un Lazdonas piensaimnieks,» sacīja Davidanova.

Viņa arī norādīja , ka produkta marķējumā pircēji šogad ieraudzīs jaunumu - ES Garantēto tradicionālo īpatnību reģistra logotipu, kas Jāņu sieru izcels pārējo produktu vidū.

«Logotips nodrošinās šim sieram vēl lielāku patērētāju uzticēšanos, garantējot augstu kvalitāti un atpazīstamību gan pašmāju ļaudīm, gan tūristiem,» atzina biedrības vadītāja.

Līgo svētku ieskandināšanas pasākumā, kurā kuplā skaitā pulcējās ēdienu eksperti un cienītāji, Rimi Gardēži kopā ar siera vedmeistariem noteica Latvijā gardāko mājās sieto Jāņu sieru.

Rimi siera mantojuma meklējumu finālā ar saviem sietajiem sieriem piedalījās siera sējējas no visas Latvijas, un gardākās receptes godu izpelnījās Edīte Jurjāne no Ķekavas ar Lakstīgalu ielas Jāņu sieru, informē Rimi pārstāvji.

Lai noteiktu gardākā siera recepti, Rimi Gardēži Mārtiņš Sirmais, Signe Meirāne, Ilze Jurkāne, Liene Zemīte, Normunds Baranovskis un Inga Pūce apvienojās žūrijā ar siera siešanas vecmeistarēm. Izvelēto sieru žūrija raksturoja kā daudzpusīgu, taču pati Edīte stāsta, ka viņas recepte ir ar odziņu: «Kad nolēmu izmēģināt siera siešanu, devos savā dārzā atrast pašas labākās garšvielas. Mana izvēle bija dilles un baziliks, kas lieliski viens otru papildina un piešķir bagātīgāku garšu. Mans vīrs nav iecienījis Jāņu sieru, taču šo sieru arī viņš ir atzinis par garšīgu, un prasa gatavot vēl. Panākumi šajā konkursā noteikti iedvesmos mani tālākiem eksperimentiem virtuvē.»

Skarbās Jāņu dziesmas Suitu sievu pavadījumā iedziedājuši ne vien kaprači, ārsti un policisti, bet arī satiksmes ministrs Ainārs Šlesers un CSDD direktors Andris Lukstiņš, gan Valsts policijas Ceļu policijas biroja priekšnieks Edmunds Zivtiņš.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) un Ceļu policijas pirms Jāņiem uzsāktās satiksmes drošības kampaņas Skarbās Jāņu dziesmas ietvaros tapis jauns Jāņu dziesmu video klips.

Skarbo Jāņu dziesmu video radīts ar mērķi, lai autovadītājiem vēlreiz pirms Līgo svētkiem atgādinātu un liktu aizdomāties par iespējamajām sekām, ko izraisa auto vadīšana alkohola vai narkotisko vielu reibumā. Video klipā skarbās Jāņu tautasdziesmas iedziedājuši arī grupas Double Faced Eels mūziķi un apvienības 9.kanāls pārstāvis Skims, kurš tās izpilda krievu valodā.

Skarbās Jāņu dziesmas apkopotas arī grāmatiņā, kuras kā īpašu Jāņu dāvanu ceļu policisti dala uz ceļa apturētajiem autovadītājiem. Tās pieejamas arī Statoil degvielas uzpildes stacijās.

Tuvojoties Līgo svētkiem, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) ir apkopojusi statistiku par divu populāro vārdu - Jāņu un Līgu - īpašnieku skaitu. Statistika liecina, ka Iedzīvotāju reģistrā reģistrēti 63 950 Jāņi un 10 785 Līgas*, no tiem pirmos Līgo svētkus sagaida 271 mazais Jānis un 56 Līgas.

Tāpat kā pērn, visvairāk Jāņu ir vecuma grupā no 36 līdz 60 gadiem - 21 059. Vecuma grupā no 19 - 35 gadiem ir 16 474 personas ar vārdu Jānis, nedaudz mazāk Jāņu ir cienījamā vecumā - grupā no 61 gada un vairāk - 16 179, bet no 1-18 gadiem - 9 967 personas.

Savukārt, visvairāk Līgu ir vecumā no 19-35 gadiem - 5 034, bet vecuma grupā no 1-18 gadiem ir 2 742 personas ar vārdu Līga; no 36-60 gadiem - 2 571 Līgas, bet populārā vārda īpašnieces cienījamā vecumā (no 61 gada un vairāk) Latvijā ir 382.

Šobrīd visvairāk šo vārdu īpašnieku dzīvo Rīgā: Jāņi Rīgā ir 11 591, savukārt, Līgas Rīgā ir 1 885. Salīdzinoši ar Latvijas rajoniem - Rīgas rajons ir Jāņu un Līgu visapdzīvotākais: Jāņi Rīgas rajonā ir 5 206, bet Līgas - 855.

Nordea markets finanšu produktu eksperts Andris Lāriņš par finanšu investīcijām Līgo svētku gaisotnē:

Tuvojoties svētkiem es parakņājos Dainu skapī un nolēmu paskatīties, kādas tad senajiem latviešiem bijušas attiecības ar finanšu tirgus produktiem. Ierobežotās datu bāzes dēļ dažu produktu cenu izmaiņu grafiki ir no citiem tirgiem, bet tie aptuveni parāda arī mūsu tirgus tendences. Savā «Līgo indeksa» groziņā saliku: vara bungas, zeltu, sudrabu, kviešus, cūkgaļu, cukuru, gumiju un aitas vilnu.

Par varu

Sit, Jānīti, vara bungas

Vārtu staba galiņā,

Lai ceļas saiminieki

No tiem dūnu spilveniem.

Ja jūs gadījumā sastopat kādu Jāni ar vara bungām, tad ziniet, ka pēdējo gadu laikā viņš ir kļuvis krietni turīgāks. Pirms aptuveni 10 gadiem par tonnu vara maksāja nedaudz vairāk kā 1300 dolārus, bet šobrīd cena sasniegusi 9000 dolāru par tonnu līmeni, kas ir aptuveni 4,59 lati par kilogramu. Pie pēdējā sadārdzinājuma viļņa vainojama globālās ekonomikas atveseļošanās un galvenokārt ražošana Ķīnā. Nesen publicētie dati par Ķīnas rūpniecības izlaides pieaugumu par 13,3% gada laikā deva spēcīgu atbalstu vara cenai. Pašreiz vēl iespējama cenas pazemināšanos (korekcija pēc nesenajiem rekordiem), tomēr ilgā termiņā prognozējam mērķēšanu vismaz uz pēdējo rekordu atkārtošanu (atslēga šajā jautājumā ir ražošana, patēriņš un ekonomikas izaugsme Ķīnā). Tā kā neatstājiet vara bungas nepieskatītas.

Saistībā ar svētku dienām – Līgo dienu (23.06.2007.) un Jāņu dienu (24.06.2007.) – AS Rīgas Centrāltirgus ietilpstošajos tirgos (Rīgas Centrāltirgus, Vidzemes tirgus un Āgenskalna tirgus) tirdzniecība notiks, tomēr ir mainīti darba laiki, Db.lv informēja RP AS Rīgas centrāltirgus preses sekretārs Jānis Basevičs.

Centrāltirgus darba laiks Līgo un Jāņu dienā

2007.gada 22.jūnijs (piektdiena)

Dārzeņu un zivju paviljons - no plkst. 8.00 līdz plkst. 16.00

Gaļas paviljons - no plkst. 7.00 līdz plkst. 17.00

Piena un gastronomijas paviljons – no plkst. 7.30 līdz plkst. 18.00

Atklātā teritorija - no plkst. 7.00 līdz plkst.17.00

Rūpniecības preču tirgus - no plkst. 7.00 līdz plkst. 17.00

Atklātās teritorijas kase - no plkst. 7.00 līdz plkst. 17.00

Centrālā kase - no plkst. 9.30 līdz plkst.15.30

2007.gada 23.jūnijs (sestdiena)

Dārzeņu un zivju paviljons - no plkst. 8.00 līdz plkst. 16.00

Gaļas paviljons - no plkst. 7.00 līdz plkst. 17.00

Piena un gastronomijas paviljons – no plkst. 7.30 līdz plkst. 17.00

Lielākā daļa aptaujāto iedzīvotāju - 39% - Jāņu svinībām plāno tērēt līdz aptuveni 25 latiem, 26% plāno tērēt līdz 10 latiem, savukārt 23% gatavi kārtīgai svētku atzīmēšanai tērēt līdz pat 50 latiem.

Par to liecina SIA Palink veiktā aptauja. Tikai 5 % iedzīvotāju gatavi Līgo svinībām tērēt līdz 100 latiem.

Aptauja arī rāda, ka 49% Latvijas iedzīvotāju Jāņu svinībām gatavosies laicīgi - apstiprinošu atbildi uz šo jautājumu snieguši 17% aptaujāto, 32% norādījuši, ka drīzāk gatavosies laicīgi, savukārt 10% norādījuši, ka to darīs, ja radīsies nopietns iemesls. Tiesa, aptuveni 33% respondentu apgalvojuši, ka laicīgi Līgo svētkiem gatavoties neplāno.

Kā galvenos iemeslus, kāpēc svētkiem gatavosies savlaicīgi, respondenti norādījuši: lai nestāvētu garās rindās pēc produktiem svētku laikā (25%), lai labāk plānotu svētku izmaksas (22%), lai nopirktu visu nepieciešamo un neko neaizmirstu (22%). Tāpat 13% respondentu norādījuši, ka laicīgi svētkiem gatavosies, lai izvērtētu un izmantotu labākos veikalu piedāvājumus.

Sniedzam ieskatu dažos no Ziemassvētku pasākumiem Rīgā, Jūrmalā un Liepājā laikā no 23. līdz 28. decembrim.

Rīga Ziemassvetku pasakumu kalendars Riga, Liepaja un Jurmala

Līdz 29. decembrim Doma laukumā un Līvu laukumā

Katru dienu no plkst. 10.00 līdz plkst. 20.00

23. decembrī no 11.00 līdz 20.00

24. decembrī no 11. līdz 15.00

27. un 28. decembrī no 11.00 līdz 20.00

Latvijas Mākslas akadēmijā

Studentu mākslas darbu tirgus JARMARKA (Ieeja bez maksas)

23. decembrī plkst. 16.00

Anglikāņu baznīcā

Ziemassvētku koncerts ŠAI SVĒTĀ NAKTĪ (Ieeja bez maksas)

Piedalās Rīgas Latviešu biedrības bērnu vokālā studija KNĪPAS UN KNAUĶI

23. decembrī plkst. 19.00

Centrālās un Austrumeiropas reklāmas festivālā Golden Drum zelta godalgas nopelnījuši arī Latvijas pārstāvji.

Godalgas nopelnījušas – MOOZ! (līdz septembrim zināma kā ZOOM!) un Leo Burnett Riga, liecina aģentūru sniegtā informācija medijiem. Festivāla balva Zelta bungas pasniegta aģentūrai Leo Burnett Riga par izmantotajiem risinājumiem, veidojot adidas publiskās skriešanas trases Rīgas parkos. Savukārt, festivāla apbalvojumu Zelta pulksteni (Golden Watch) par CSDD Skarbajām Jāņu dziesmām ieguva aģentūra MOOZ!.

MOOZ! Skarbās Jāņu dziesmas, kas pirms Līgo svētkiem atgādināja un lika aizdomāties par vienu no mūsus laiku aktuālākajiem Līgo aspektiem – auto vadīšanu dzērumā – saņēma Golden Drum žūrijas atzinību kā labākā reklāmas kampaņa. Skarbajām Jāņu dziesmām, kurās ārsti, policisti, Suitu sievas, pazīstami Latvijas mūziķi un citi apdziedāja vienu no galvenajām mūsu laiku Jāņu dienas aktualitātēm – autoavārijas un traģēdijas uz Latvijas autoceļiem -, piemīt augsts folklorizēšanās potenciāls, kas ir viena no šīs kampaņas lielākajām vērtībām, atzina festivāla žūrija. Baltijas festivālā Golden Hammer Skarbās Jāņu dziesmas saņēma festivāla Grand Prix Sociālo reklāmu kategorijā, kā arī nodrošināja MOOZ! šī festivāla galveno balvu – Creativity case.

Lai Līgo svētki šogad būtu īpaši skanīgi un lustīgi, Rimi saviem klientiem ir sagādājis pārsteigumu – Rimi Jāņu dziesmu grāmatu (RI-JĀ-DZIE-GRĀ), ko no 20. jūnija Rimi pircēji visā Latvijā pie kases saņems dāvanā par pirkuma summu virs Ls 20.

Šajos svētkos Rimi klientiem uzdāvinās 70 tūkstošus RI-JĀ-DZIE-GRĀ. Grāmatā apkopoti gan Jāņu, gan citu populāru un tautā iemīļotu dziesmu teksti. „Visus līgotājus vieno kopā sanākšana, Jāņu siera un alus baudīšana, līksmošana un, protams, dziesmas. Tomēr reti kad mēs zinām vairāk par pirmo pantiņu un piedziedājumu. Ja dziedot jūtat, ka „līgo”, „līgo” ir aizdomīgi daudz, atveriet RI-JĀ-DZIE-GRĀ, kurā atradīsiet savu iemīļoto dziesmu vārdus,” informē Rimi Latvia mārketinga vadītāja Zanda Avotiņa.

Dziesmu grāmatu papildina arī vairāki asprātīgi Jāņu ticējumi iz dzīves.