Lai noskaidrotu, kādas automašīnas visbiežāk atrodamas Latvijas pelnošāko uzņēmumu autoparkos, Lursoft veicis pētījumu, analizējot, cik lieli ir šo uzņēmumu autoparki, kādu marku automašīnas tajos pārstāvētas visbiežāk un kāds ir to nobraukums.

Pētījums atklāj, ka TOP 50 Latvijas pelnošāko uzņēmumu autoparkā reģistrētas 2419 automašīnas, kuru kopējais nobraukums ir 120,54 milj.km. Lursoft aprēķinājis, ka šo automašīnu vidējais vecums ir nepilni 3 gadi, savukārt vidējais motora tilpums – 1598 cm2 (pētījumā izmantota CSDD Transportlīdzekļu reģistrā reģistrētā informācija, kuras dati apkopoti uz 07.11.2017).

Aprēķini rāda, ka 22,07% no visiem TOP 50 pelnošāko uzņēmumu autoparkos esošajiem auto reģistrēti 2014.gadā, bet vēl 21,65% – 2013.gadā.

Visvairāk automašīnu reģistrēts AS Latvenergo (535 automašīnas), AS Latvijas valsts meži (492 automašīnas) un SIA Lattelecom (359 automašīnas) autoparkos. Pētījumā apskatīto uzņēmumu autoparkos kopumā atrodami 43 ražotāju 212 dažādi automašīnu modeļi.

Aizvadīts vispelnošākais gads Latvijas uzņēmējdarbības mūslaiku vēsturē: ja pirms gada desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, tad tagad šī summa palielinājusies līdz 100 miljoniem latu.

To, ka gada laikā veiksmīgāko uzņēmēju gūtā peļņa ir būtiski palielinājusies, uzskatāmi parāda arī cits rādītājs: vēl pirms gada uzņēmējs, kuram piederošajām kompāniju kapitāldaļām atbilda 610 tūkstošu latu liela peļņas daļa, iekļuva lielākās peļņas guvēju pirmajā septiņdesmitpiecniekā (pirms diviem gadiem slieksnis bija tikai 410 tūkstoši latu). Tagad ar šādu peļņas rādītāju nav iespējams iekļūt pat pirmajā simtniekā – 610 tūkstoši latu dod tikai 129. vietu jaunajā, pēc Lursoft datiem sastādītajā Latvijas 100 visvairāk nopelnījušo uzņēmēju sarakstā.

Reizē ar peļņas rādītāju paaugstināšanos notikusi arī būtiska vispelnošāko nozaru maiņa: pirmajā desmitniekā tranzītuzņēmēji savas pozīcijas acīmredzami atdevuši nekustamo īpašumu jomas pārstāvjiem. Līdz ar to pelnošāko uzņēmēju pirmajā desmitniekā vairs nav atrodami «Ventspils grupējuma» savstarpējos konfliktos iesaistītais Oļegs Stepanovs un kādreizējais Ventspils naftas prezidents Igors Skoks, kā arī ar Ventspils mēra Aivara Lemberga uzņēmumu kapitāldaļām apdāvinātie bērni – Līga un Anrijs Lembergi.

Jau 27. gadu tiek publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts. Un jau piekto gadu pēc kārtas žurnālā Miljonārs atrodami pieci Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai ļoti būtiski saraksti – reizē ar miljonāriem vēl arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju un tagad arī patieso labuma guvēju simtnieki, kas apkopoti sadarbībā ar Lursoft.

Žurnāla veidotājs Lato Lapsa norāda - katrā no sarakstiem ir atrodami simt vārdi un uzvārdi, sniedzot vispilnīgāko iespējamo pārskatu par Latvijas nacionālās uzņēmējdarbības lielāko panākumu guvējiem un arī lielākajiem neveiksminiekiem.

Izdevniecības Dienas bizness galvenais redaktors Gatis Madžiņš secina, ka pēdējā laika stāsts lielāko, bagātāko, pelnošāko cilvēku sarakstos ir kļuvis vēl mainīgāks, un viena otru nomainošās krīzes atklāj aizvien pārliecinošāku tendenci - daudz pelna tie, kuriem ir talants uzminēt rītdienu, kā arī tie, kuriem rītdiena nokritusi kā dāvana un neizbēgama peļņas izdevība. Skaidrs ir arī tas - lai pelnītu daudz, nepietiks ar klausīšanos banku runājošo galvu pielādēti murrājošajā pavadījumā. "Pandēmija beidzās, un uzņēmumu peļņa atgriežas parastajos rāmjos. 2022. gads kā dāvana bijis kokrūpniekiem, bet jau šobrīd zināms, ka 2023. gads drīzāk ir izaicinājums šajā nozarē, savukārt 2024. gads var būt smags pārbaudījums. Proti, līdzīgi kā pelnītājiem, tā arī zaudētājiem ir bijis jautājums - uzminēt rītdienu, ko krietns ducis uzņēmēju nav spējuši, un viņi naudas skaitļu trepēs paslīdējuši zemāk," vērtē G.Madžiņš.

No 2006. gada jūnija līdz šā gada jūnijam varbūt televīzijā un radio dominēja jaunās paaudzes mūziķi, taču, ja runa iet par mūziķu peļņu, tad pārāki veterāni. Iepriekšminētajā laika periodā visvairāk - 88 miljonus USD - nopelnījusi rokgrupa The Roling Stones, liecina žurnāla Forbes pelnošāko mūziķu saraksts.

Otrajā vietā ierindojas ierakstu studijas Def Jam vadītājs un pasaulē izdaudzinātais mākslinieks Jay-Z. Viņš gada laikā no 2006. gada jūnija līdz šā gada jūnijam nopelnījis 83 miljonus USD.

Pelnošāko 2006./2007. gada mūziķo TOP 10:

1. The Rolling Stones - 88 miljoni USD

2. Jay-Z - 83 miljoni USD

3. Madonna - 72 miljoni USD

4. Bon Jovi - 67 miljoni USD

5. Eltons Džons - 53 miljoni USD

6. Selīna Diona - 45 miljoni USD

7. Tims Makgreivs - 37 miljoni USD

8. 50 Cent - 33 miljoni USD

9. U2 - 30 miljoni USD

10. Diddy - 23 miljoni USD

Latvijas pakalpojumu eksportētāju sektorā redzami trīs balsti – banku sektors, transporta nozare un IT sfēra, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pakalpojumu ārējai tirdzniecībai atšķirībā precēm ir pozitīvs saldo, tas nozīmē, ka pakalpojumus vairāk eksportējam nekā importējam. Tā pērn pakalpojumu eksports pieauga par 5%, sasniedzot 4,2 miljardus eiro, liecina Latvijas Bankas dati. Kopumā kopš 2010. gada pakalpojumu eksports audzis par 39%. Vienlaikus palielinājies arī pakalpojumu imports, tikai nedaudz mērenāk – kopš 2010. gada par 35%, pērn sasniedzot 4,0 miljardus eiro. Līdz ar to pakalpojumu ārējās tirdzniecības saldo bijis 1,9 miljardi eiro.

TOP 50 lielākie eksportētāji parāda, kādas nozares un biznesi ir šo panākumu kaldinātāji. Būtībai pirmais desmitnieks vien raksturo Latvijas pakalpojumu eksporta balstus – banku bizness, kas apkalpo nerezidentus, transporta nozare un IT pakalpojumu sniedzēji. Turklāt pirmais uzņēmumu desmitnieks ir eksportējis pakalpojumus par vienu miljardu eiro, kas ir apmēram trīs reizes vairāk nekā sekojošais desmitnieks – atstarpe ir ļoti liela.

Igaunijas biznesa laikraksts Aripaev izveidojis sarakstu ar pelnošākajiem Igaunijas pašvaldību vadītājiem, lai pirms gaidāmajām vēlēšanām iedzīvotāji varētu redzēt, cik kurš saņem.

Salīdzinoši Latvijas ministru prezidents Valdis Dombrovskis par darbu saņem 1 908 LVL.

Aripaev raksta, ka vietējo pašvaldību vadītāju algas nosaka pašas pašvaldības. Igaunijas lauku pašvaldību vadītājs Ots Kasuri (Ott Kasuri) laikrakstam norāda, ka nav nekas dīvains tajā, ka tuvāk Igaunijas galvaspilsētai pašvaldību vadītāju algas ir lielākas nekā pašvaldībās, kas atrodas tālāk.

O. Kasuri, slavējot Aripaev darbu, norāda, ka šāda tabula būtu interesanta arī pašiem pašvaldību vadītājiem, kuri nezin, kādas algas saņem to kolēģi attālākos reģionos.

Laikraksta Dienas bizness sadarbībā ar Lursoft publicētais Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 liecina, ka Latvijas Mobilais Telefons, kas 2005. gadā bija Latvijas pelnošākais uzņēmums, 2006. gada pelnošāko uzņēmumu topā nokrities uz trešo vietu.

Šogad pelnošāko uzņēmumu saraksta pirmo vietu ieņem SIA Tele2 Holdings, kas 2006. gadā nopelnījusi 68,689 miljonus latu. 2005. gadā Tele2 Holdings ieņēma 54. vietu pelnošāko uzņēmumu sarakstā. Otrajā vietā atrodas Hansabanka, kuras peļņa 2006. gadā bijusi 62,167 miljoni latu.

Latvijas Mobilais telefons atrodas trešajā vietā ar 60,751 miljonu.

Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 ir SIA Izdevniecības Dienas bizness un SIA Lursoft veidots izdevums, kurā ir apkopoti Latvijas lielāko uzņēmumu darbības rādītāji pēc aizvadītā gada neto apgrozījuma, ekonomiskās situācijas attīstības raksturojums gada griezumā, kā arī nākamā gada prognozes nozaru ekspertu skatījumā.

2007. gadā Latvijas uzņēmēji vēl ir guvuši pēdējo lielo peļņu, kura pārtrumpojusi par gadu iepriekš sasniegtos rekordus, - tā rāda pagājušā gada beigās Lursoft un Baltic Screen apkopotie Latvijas uzņēmumu 2007. gada peļņas rādītāji.

Pārskats par pēdējiem trim gadiem rāda, ka visveiksmīgākais Latvijas uzņēmējiem ir bijis tieši 2007. gads, kas visdrīzāk var pretendēt uz vistreknākā gada nosaukumu: 2005. gadā desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, 2006. gadā šī summa bija palielinājusies līdz 100 miljoniem latu, savukārt 2007. gadā, kā rāda nule apkopotie dati, tā pieaugusi vēl par gandrīz desmit miljoniem latu.

Arī lielāko 2007. gada pelnītāju sarakstā pirmās četras vietas ieņem baņķieri – nu jau bijušie Parex bankas akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis (kuri peļņas gūšanas laikā vēl bija kredītiestādes īpašnieki, līdz ar ko iekļauti šajā sarakstā) un Aizkraukles bankas īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, turklāt saraksta pirmajā desmitniekā ir vēl divi banku akcionāri – Rietumu bankas līdzīpašnieki Leonīds Esterkins un Arkādijs Suharenko.

Laika posmā no 2008. gada jūnija līdz 2009. gada jūnijam televīzijas šova Oprah Show radītāja un vadītāja Opra Vinfrija (Oprah Winfrey) guvusi ienākumus 275 miljonu ASV dolāru apmērā, tādējādi kļūstot par pelnošāko Holivudas sievieti.

Žurnāla Forbes veidotā Holivudas pelnošāko sieviešu saraksta otrajā vietā ierindojas popa karaliene Madonna ar gada ienākumiem 110 miljonu dolāru apmērā. Trešajā vietā atrodas dziedātāja Selīna Diona (Celine Dion) ar 100 miljonu dolāru ienākumiem gadā.

1. Opra Vinfrija (Oprah Winfrey) – 275 miljoni dolāru;

2. Madonna – 110 miljoni dolāru;

3. Selīna Diona (Celine Dion) – 100 miljoni dolāru;

4. Bejonse Noulza (Beyonce Knwles) – 87 miljoni dolāru;

5. Stefānija Meiersa (Stephenie Meyer) – 50 miljoni dolāru;

6. Tiesnese Džudija (Judge Judy) – 45 miljoni dolāru;

7. Britnija Spīrsa (Britney Spears) – 35 miljoni dolāru;

Žurnāls Forbes apkopojis 2018.gada pelnošāko tenisistu sarakstu. Topa virsotnē esošā trijotne - Rodžers Federers, Novaks Džokovičs un Rafaels Nadals ir vienīgie tenisa spēlētāji, kuru karjeras laikā iegūtais balvu fonds pārsniedz 100 miljonus dolāru.

Federa nopelnīto balvu fonds karjeras laikā sasniedz 117,5 miljonus ASV dolāru, Džokoviča - 115,3 miljonus ASV dolāru, bet Nadala - 102,3 miljonus ASV dolāru).

To, cik daudz TOP 10 pasaules tenisisti nopelnījuši 2018.gadā, skatiet galerijā!

LASI VĒL:

Visu laiku pelnošāko tenisistu TOP 30

LU ir valsts dibināta, autonoma, atbildīga augstākās izglītības institūcija, kas, no vienas puses dzīvo uz valsts rēķina, bet, no otras, ar savu produktīvu darbību ar katru gadu arvien vairāk pienes klāt šai valstij, saka bijušais LU rektors Ivars Lācis.

Viņš uzsver, ka LU nav valsts iestāde - juridiski LU ir atvasināta publiska persona, viņaprāt, ierēdņi to mēdz aizmirst. Ivars Lācis bija šīs atbildīgās un autonomās institūcijas rektors septiņus gadus, un mūsu saruna ir par to, kādu viņš redz Latvijas un Baltijas lielāko universitāti vakar, šodien un arī rīt.

Kā esat apmierināts ar LU rādītājiem, skatoties uz topā apkopotajiem datiem? Kāda jums šķiet aina Latvijas augstākās izglītības laukā?

Ar LU datiem esmu apmierināts. Un pateikšu, kāpēc. Ja tabulā LU 33 % ieņēmumu veido studiju maksa – es būt domājis, ka šis rādītājs ir sliktāks – tad jāteic ideāli. Tas piešķir dinamismu, tas virza attīstību. Manuprāt, ar dalīto atbildību finansējumā mums ir viena no labākajām augstākās izglītības sistēmām pasaulē. Nu labi, ASV, Lielbritānijā un varbūt Nīderlandē ir labākas, bet paskatieties, kas notiek citur - Vācijā, Francijā, Zviedrijā? Augstākā izglītība stagnē. Un tieši tāpēc, ka privātais finansējums tur ir pārāk mazs. ASV pieredze rāda, ka neatkarīgi no dibinātāja vai īpašnieka dinamiskā universitātē budžeta ieņēmumos ir trīs apjomos puslīdz līdzvērtīgi komponenti: pirmkārt, federālais vai štata, otrkārt, studiju maksas, treškārt, pašu nopelnītais vai mecenātu atnestais.

Darbaspēka izmaksas stundā gada laikā līdz šī gada otrajam ceturksnim Eiropas Savienības (ES) valstīs palielinājās par 3.4%. Vislielākais darbaspēka izmaksu pieaugums reģistrēts Latvijā, kur darbaspēka izmaksas stundā gada laikā palielinājušās par 24.8%, liecina Eurostat dati.

Vismazākais darbaspēka izmaksu pieaugums gada laikā reģistrs Vācijā (0.7%), Maltā (1.8%) un Zviedrijā (2.2%), savukārt vislielākais - Latvijā (24.8%), Rumānijā (23.0%) un Bulgārijā (21.9%).

Lietuvā un Igaunijā darbaspēka izmaksu pieaugums pēdējā gada laikā bija attiecīgi 18.2% un 16.9%.

Tabula. Darbaspēka izmaksu izmaiņas salīdzinot ar attiecīgo ceturksni pirms gada.

Latvijas Pilnvaroto auto tirgotāju asociācijas dati par 2006.g. un 2007.g. izlaiduma jaunu automašīnu pārdošana 2007. gada pirmajos deviņos mēnešos liecina, ka kopumā pārdotas 25 041 automašīnas.

Šis skaits salīdzinājumā ar 2006. gada deviņu mēnešu pārdošanas apjomiem ir palielinājies par 42%, jeb 7 381 automašīnām, kad tika pārdotas tikai 17 660 automašīnas.

Vislielāko procentuālo pieaugumu automašīnu pārdošanā (trīs mēnešus pēc kārtas) piedzīvojusi kompānija LADA - 547%. 2006. gada pirmajos deviņos mēnešos tā pārdeva tikai 30 automašīnas, bet šogad jau 194 automašīnas.

Visvairāk pārdotā automašīnas marka ir Toyota, kurai pārdošanas apjomi, salīdzinājumā ar 2006. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem, ir palielinājušies par 49%, jeb 1034 automašīnām. Visvairāk no Toyota automašīnām ir pirkta ToyotaCorolla (664)

2007. gadā Latvijas visvairāk pelnošo uzņēmumu olimpā ar Latvijas mērogiem fantastisku tīro peļņu ir uzrāpusies AS Hansabanka. To liecina SIA Lursoft pēc LR Uzņēmumu reģistrā iesniegtajiem uzņēmumu gada pārskatiem un Latvijas Komercbanku asociācijas datiem radītais 2007. gada visvairāk pelnošo uzņēmumu tops.

Pelnošāko uzņēmumu topā lielākais vairums ir Rīgas uzņēmumi, tikai viens ir no Ventspils un Liepājas. Visvairāk pelnošo vidū ir kompānijas, kuru kapitāldaļas vai kuras pilnībā pieder valstij, piemēram, Latvijas valsts meži, Latvijas Dzelzceļš, Lattelecom utt. 10 visvairāk nopelnījušo kompāniju vidū ir pa vienai no nekustamā īpašuma, tranzīta un mežsaimniecības jomas, 4 bankas un 3 telekomunikāciju sektora. Pelnošo uzņēmumu pašā spicē - pirmajā divdesmitniekā - galvenokārt ir pakalpojumu sniedzēji - telekomunikācijās, banku sektors, bet ir tikai viens ražotājs - 20. vietā ir AS Liepājas metalurgs, pārējie atrodas krietni zemāk.

Andrejs Livanovičs (Energy Consulting):

„Tas ir tāds pīķis kā Everests Himalajos. Tas bija ļoti trekns gads, ar kura augļiem man jāapietas daudz prātīgāk nekā Aigaram Kalvītim ar saviem treknajiem gadiem. Manā konsultāciju biznesā viens cikls ir 5-6 gadi. Tas nozīmē, ka es uz šīs peļņas rēķina dzīvoju iepriekšējos divus gadus un vēl dzīvošu 3-4 gadus. Jāturpina strādāt, un ar peļņu jāapietas ļoti prātīgi. Es to uztveru kā lielu debesu dāvanu, par kuru jābūt pateicīgam un ar kuru jāapietas ļoti prātīgi. 2008. gadā peļņa būs, taču daudzas reizes mazāka, bet 2009.gadā – vēl mazāka.”

Guntis Rāvis (Skonto būve):

Atšķirībā no grāmatizdevniecības nozares kopējā apgrozījuma, kas pēdējos gados saglabājies bez būtiskām izmaiņām, nozares uzņēmumu kopējā peļņa pērn varētu būt piedzīvojusi būtisku kritumu - 2017.gadā tā samazinājusies līdz 180,61 tūkst.eiro, liecina Lursoft pētījums.

Grāmatizdevniecības nozarē vietu raduši 156 uzņēmumi, no tiem 8 reģistrēti aizvadītajā gadā. Nozarē reģistrēto uzņēmumu vidējais vecums sasniedzis 13 gadus un patlaban sekmīgi darbu turpina arī vairāki 1991.gadā reģistrēti grāmatizdevēji.

Pelnošāko Latvijas grāmatizdevēju TOP5 skatiet galerijā!

Latvijas Nacionālās bibliotēkas apkopotie dati liecina, ka izdevējdarbībā dominē izteikti nozares līderi – 2017.gadā 44% no Latvijas kopējās grāmatu tirāžas veido SIA Apgāds Zvaigzne ABC, AS Latvijas Mediji un SIA Jumava izdevumi. Apgāds Zvaigzne ABC 2017. gadā izdevis 364 grāmatas, kuru tirāža sasniedz 28% no kopējās grāmatu tirāžas.

Latvijas Mediji izdevuši 95 grāmatas, kuru tirāža veido 12% no kopējās tirāžas, bet Jumava – 147 grāmatas, kuru tirāža sastāda 4% no kopējās tirāžas, liecina Latvijas Nacionālās bibliotēkas apkopotie dati par izdevējdarbību Latvijā.Salīdzinājumā ar pēdējiem pieciem gadiem, grāmatu skaits ir gandrīz nemainīgs, taču grāmatu tirāža aizvien turpina samazināties. 2017. gadā izdotas 2 185 grāmatas, neskaitot krāsojamās grāmatas bērniem, bet grāmatu tirāža, salīdzinot ar 2016. gadu, samazinājusies par 11%.

Īrijas zemo cenu aviokompānija Ryanair no dažādām papildus maksām pasažieriem, ieskaitot maksu par bagāžu, ēdienu lidmašīnā un apdrošināšanu, 2008. gadā iekasējusi teju 550 miljonus sterliņu mārciņu (440 milj. latu), ziņo Guardian.

Tādējādi Ryanair kļuvusi par Eiropā pelnošāko un pasaulē ceturto pelnošāko aviokompāniju pēc iekasētā naudas apjoma no papildus maksām. Pirmās trīs vietas ieņem ASV aviokompānijas American Airlines, United Airlines un Delta.

Ryanair papildus maksu piemēro par pirmo bagāžas vienību un divas reizes lielāku maksu par katru nākamo bagāžas vienību no viena pasažiera. Tāpat tiek prasīta maksa par maksājuma apstrādi, bērnu, kas jaunāki par 2 gadiem, pārvadāšanu, kā arī par reģistrēšanos internetā.

Db.lv jau vēstīja, ka Ryanair plāno vēl palielināt maksu par bagāžas pārvadāšanu.

Visvairāk pelnošo mirušo slavenību saraksta augšgalā atgriezies Rock & Roll karalis Elvis Preslijs, kas 2006. gadā šo titulu zaudēja populārās grupas Nirvana solistam Kurtam Kobeinam, liecina Forbes apkopotais saraksts.

Laika posmā no 2001. gada līdz 2005. gadam Elvis Preslijs šajā sarakstā noturējās pirmajā vietā, un nu viņš ar nopelnītiem 49 miljoniem USD ir atgriezies Pelnošāko mirušo slavenību saraksta augšgalā.

Forbes ir apkopojis 13 slavenību ienākumus. Pelnošāko slavenību trīspadsmitnieks iepriekšējos 12 mēnešos nopelnījis 232 miljonus USD.

Pelnošākās mirušās slavenības saraksts:

2. Džons Lenons (John Lennon) - 44 miljoni USD;

3. Čarlzs Šulcs (Charles Schulz) - 35 miljoni USD;

4. Džordžs Harisons (George Harrison) - 22 miljoni USD;

5. Alberts Einšteins (Albert Einstein) - 18 miljoni USD;

Prestižais Šveices sporta izpētes centrs (CIES, The International Centre for Sports Studies) izveidojis pasaules vērtīgāko futbolistu sarakstu, kurā ārpus labāko desmitnieka palicis pasaulē vislabāk apmaksātais futbolists Krištianu Ronaldu.

Aprēķinot futbolistu vērtību, pētījuma autori ņēmuši vērā sešus faktorus: spēlētāja veiktspēju, sniegumu pārstāvētajā klubā, spēlētāja starptautisko statusu, līgumus (spēlētāji ar ilgtermiņa līgumiem ir dārgāki), sportista vecumu (jaunākiem spēlētājiem augstāka maksa), kā arī pozīciju komandā.

Vērtīgāko futbolistu TOP 10 skatiet galerijā!

LASI ARĪ:

Pasaules pelnošāko sportistu TOP 25

500 lielākie Latvijas uzņēmumi 2013. gadā kopā apgrozījuši 28,04 mljrd. eiro, kas ir tikai par 0,6% vairāk nekā gadu iepriekš

Šis ir vēsturiski zemākais lielāko uzņēmumu apgrozījuma pieaugums vairāku pēdējo gadu laikā, ja neskaitām 2009. gadu ar kopējā apgrozījuma kritumu par 22,3%, ko ietekmēja ārkārtas situācija jeb vispārējā ekonomiskā krīze. Savukārt TOP 500 uzņēmumu kopējā peļņa (nerēķinot zaudējumus) pērn ir palielinājusies par 7,6%, tai pašā laikā vidējā peļņas rentabilitāte ir ievērojami samazinājusies – par gandrīz 34%.

Šādus datus apliecina DB, Lursoft, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un DNB bankas sadarbībā tapušais gadskārtējais Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500.

Lai gan vispārēji 2013. gads tomēr aizvadīts plusa zīmē, TOP 500 uzņēmumu kopējos rādītājos jaušama diezgan strauja bremzēšanās. To uzskatāmi apliecina iepriekšējā gada attiecīgie skaitļi – piemēram, 2012. gadā salīdzinājumā ar 2011. gadu TOP 500 uzņēmumu kopējais apgrozījums pieauga par 11,3%, peļņa par 15,2%, bet vidējā peļņas rentabilitāte – par 44,9%.