Latvijas pilsoņu tiesības Lielbritānijā būs identiskas

2017. gada 21. decembris plkst. 10:59
Sadaļa: Citas ziņas
Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada otrajā pusē arī Lielbritānijā rezidējošie Latvijas pilsoņi varēs sākt pieteikties uz pastāvīgo statusu (settled status). Pēc Brexit jeb izstāšanās no Eiropas Savienības 2019. gada pavasarī tas būs nepieciešams dzīvei valstī līdz šim ierastajās tiesiskajās attiecībās, ko bauda ES pilsoņi.

Faktiski tas nozīmēs pašreizējā tiesiskā statusa pārnešanu britu nacionālajā likumdošanā attiecībā uz tiem, kas no Latvijas un citām ES dalībvalstīm ir devušies strādāt, mācīties un dzīvot Apvienotajā Karalistē.

Pastāvīgā statusa iegūšanas procedūra tiks arī vienkāršota, un tiem Latvijas pilsoņiem, kam Lielbritānijā jau ir derīgs ilgstošas uzturēšanās (permanent resident) dokuments, tas pastāvīgā statusa dokumentā tiks pārformēts bez maksas. Tiek solīts, ka pārējiem tas neizmaksās vairāk par pases nokārtošanu. Atsaucoties uz Lielbritānijas parlamentārieti un premjerministres Terēzas Mejas pārstāvi investīciju jautājumos Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs Marku Prisku, tā saziņā ar DB raksta Latvijas-Lielbritānijas Tirdzniecības kamera.

M. Prisks skaidro, ka nesenajās Brexit sarunās ir panākta vienošanās par ES pilsoņu tiesību pārnešanu jaunajā likumdošanā viens pret vienu, un līdzvērtīgu nosacījumu iekļaušanu ES likumdošanā attiecībā pret Lielbritānijas pilsoņiem. Pastāvīgais statuss dzīvei valstī būs pieejams visiem ES pilsoņiem, kas 2019. gada 29. martā Lielbritānijā būs noturīgi dzīvojuši piecus gadus. Savukārt tiem, kas tobrīd – Brexit spēkā stāšanās laikā – būs valstī noturīgi dzīvojuši īstāku laika posmu, tiks dota iespēja palikt un sasniegt šo uzturēšanās termiņa slieksni, kas vajadzīgs pastāvīgā statusa iegūšanai.

Pastāvīgais statuss Lielbritānijā dos tiesības valstī dzīvot arī attiecīgo cilvēku ģimenes locekļiem. Tas iekļauj esošos dzīvesbiedrus, arī nelaulātus partnerus, kā arī bērnus, apgādībā esošus vecākus un vecvecākus, kā arī pēc 2019. gada 29. marta šiem cilvēkiem ārpus Lielbritānijas dzimušos vai adoptētos bērnus.

Arī ES pilsoņu esošās veselības aprūpes, pensiju un pabalstu spēkā esošie līgumi un noteikumi paliks nemainīgi. Tāpat M. Prisks norāda uz turpinošu profesionālās izglītības dokumentu atzīšanu, kur šādi līgumi ir spēkā, piemēram, attiecībā uz ārstiem un arhitektiem. Panāktā vienošanās starp ES un Lielbritāniju paredz arī tiesības ES pilsoņiem ar pastāvīgo statusu atrasties ārpus Lielbritānijas piecus gadus, nezaudējot šo savu statusu. Tas ir divreiz ilgāk par pašreizējā ES likumdošanā noteikto prombūtnes termiņu, kas pieļaujams, nezaudējot tiesisko statusu mītnes valstī.

«Vienvārdsakot, patlaban ES pilsoņiem, kuri vēlas arī turpmāk palikt Lielbritānijā, nav jādara nekas,» summējot saka M. Prisks. «Viņi var droši raudzīties nākotnē zinot, ka ir panākta detalizēta vienošanās, kurā ES un Lielbritānija ir noteikusi, kā mēs gatavojamies jūsu tiesības saglabāt, un tāpat arī britu pilsoņu tiesības ES valstīs.»

Jautājumu gadījumā Latvijas uzņēmēji par pastāvošo un gaidāmo lietu kārtību var interesēties Latvijas-Lielbritānijas Tirdzniecības kamerā (http://latvianchamber.co.uk/lv/), kā arī Lielbritānijas valdības ministrijā, kas atbild par izstāšanos no ES (DEXEU jeb Department for Exiting the European Union https://www.gov.uk/guidance/status-of-eu-nationals-in-the-uk-what-you-need-to-know).

Dalies ar šo rakstu