Citas ziņas

Latvijas policisti devušies uz Slovēniju palīdzēt migrantu koordinēšanā

Lelde Petrāne, 10.11.2015

Jaunākais izdevums

20 Valsts policijas darbinieki devušies uz Slovēniju palīdzēt slovēņu kolēģiem patvēruma meklētāju plūsmas regulēšanas jautājumā. Šobrīd policisti jau ir Slovēnijā un ir sākuši pildīt darba pienākumus, informēja Valsts policijas pārstāvis Toms Sadovskis.

Šā gada oktobra beigās Slovēnijas Iekšlietu ministrija lūdza ES valstu palīdzību patvēruma meklētāju plūsmas koordinēšanā pēc tam, kad vienas diennakts laikā Slovēnijas robežu šķērsoja vairāk nekā 12 000 bēgļu.

Latvijas policija tāpat kā pārējo Baltijas valstu policijas vienības atsaucās uz šo aicinājumu. Pirmdienas rītā uz Slovēniju ar policijas mikroautobusiem un vienu apvidus auto devās kopā 20 Latvijas Valsts policijas darbinieki. Aptuveni 2000 kilometru garo ceļu policisti veica ar dienesta automašīnām pa sauszemi.

Galvenie policijas uzdevumi Slovēnijā būs sabiedriskās kārtības nodrošināšana, iespējamu pārkāpumu novēršana un patrulēšana kopā ar Slovēnijas kolēģiem. Kopā komandējumā plānots pavadīt mēnesi, kura laikā Latvijas policisti sniegs atbalstu, kā arī gūs būtisku pieredzi.

Uzturēšanās izdevumus Slovēnijā sedz Slovēnijas puse.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai. Laikraksts Diena iepriekš jau aprakstīja Baltkrievijas uzņēmējdarbības ciešo saikni ar prezidentu Aleksandru Lukašenko. Tagad uzmanības centrā nelegālās imigrācijas ierocis, kuru arī ne bez Lukašenko ziņas izmantoja gan pret Latviju, gan Lietuvu un Poliju, pērn novembrī izraisot ļoti saspīlētu situāciju uz Baltkrievijas–Polijas robežas.

Baltkrievijas acīmredzami mākslīgi veidotā migrantu krīze 2021. gada nogalē kļuva par neatņemamu mediju dienaskārtības sastāvdaļu. Notikumi, kas norisinājušies uz Baltkrievijas robežas un kur klātesoši bija tūkstošiem spēka struktūru pārstāvju, nav klasificējami kā klasisks militārs konflikts, lai arī brīžiem šķita, ka tas teju sāksies. Pietiks ar apzīmējumu "hibrīdagresija".

Lasi arī:

Kā Baltkrievija kļuva par cigarešu kontrabandas centru 

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu...

Kā iepatikties Lukašenko. Neaizskaramais oligarhs Topuzidis 

Laikraksts Diena turpina rakstu sēriju Cita Baltkrievija, kurā atklāj, kā Baltkrievijas biznesa,...

Pāvela Topuzida biznesa īpatnības: turpinājums 

Laikraksts Diena turpina pētīt Baltkrievijas uzņēmējdarbības specifiku, uzmanības centrā izvirzot...

Šī krīze, kura migrantus pārvērtusi par instrumentu dažnedažādu mērķu sasniegšanai, vienlaikus eksportējot koronavīrusu uz Eiropas Savienību, spilgti izgaismo arī vienu no šo hibrīdagresiju provocējušajām dimensijām, proti, ekonomiskos un biznesa ieguvumus, kā arī zaudējumus. Finanšu pasaules mūžīgais jautājums "kam tasizdevīgi?" īsti vietā, aplūkojot Tuvo Austrumu migrantu tranzītu caur Baltkrieviju.

Mucai spunde vaļā

2021. gada pavasarī uz pasliktinošos attiecību ar Baltkrieviju fona Lietuva vērš uzmanību uz pieaugošo nelegālo migrantu straumi, kas valstī ieplūst pāri Baltkrievijas robežai. Visa 2020. gada laikā Lietuvā aiztur tikai 81 nelegāli, bet līdz 2021. gada aprīlim – jau pavisam 90.Par atskaites punktu, kas mucai atrāvis spundi vaļā, tradicionāli tiek minēta 2021. gada 24. maijā notikusī Ryanair lidmašīnas, uz kuras borta atradās opozīcijas žurnālists Romāns Protasevičs, piespiedu nosēdināšana Minskas lidostā. A. Lukašenko apvainojas par šim notikumam sekojušo Rietumu sektorālo sankciju paketi un paziņo, ka pārtrauks kontrolēt nelegālo migrantu plūsmu. 26. maijā viņš apsola Eiropu pārpludināt ar migrantiem.22. jūnijā sakot runu Brestas cietoksnī saistībā ar 80. gadadienu, kopš trešā reiha karaspēks šķērsoja PSRS robežu, A. Lukašenko skaidri akcentē, ka migrantu plūsmas ir atriebība Rietumiem par sankcijām, kas vērstas pret Baltkrieviju: "Uz Lietuvu, Latviju un Poliju metās nelegālo migrantu tūkstoši un tūkstoši. Viņi [kolektīvie Rietumi] mums prasa sevi aizsargāt pret kontrabandu, pret narkotikām (..) Mēs tērēsim simtiem miljonu dolāru gadā, tāpat kā agrāk, lai aizstāvētu jūsu ģeopolitiskās intereses?"

Šā izteikuma detaļu patiesumu apšauba baltkrievu Nacionālās antikrīzes pārvaldes līderis Pāvels Latuško: "Valsts robeža tika uzlabota, lielā mērā pateicoties ES, kā arī Krievijas palīdzībai. Es to saku kā bijušais Baltkrievijas sūtnis Polijā, kurš ņēmis dalību lielākās daļas uz Polijas robežas esošo caurlaides punktu organizēšanā. Es zinu, no kādiem avotiem tie tika finansēti, par kādu naudu tika pirktas iekārtas, tehnika. Resursi tika gūti, pateicoties Frontex.

"Plašas nelegālo migrantu plūsmas caur Baltkrieviju uz ES nav novērotas pat lielās tautu staigāšanas laikā 2015.– 2016. gadā un tādas it kā nevar būt principā. ES austrumu spārnā gandrīz neviens ko tādu nav arī prognozējis. Saskaņā ar Frontex statistiku pēdējos 10 gados maksimālais ES austrumu robežu šķērsojušo nelegālo imigrantu skaits nav pārsniedzis 280 cilvēku mēnesī. Visaugstākie rādītāji attiecināmi uz 2015. gadu, kad Eiropa uzņēma vairāk nekā miljonu migrantu, galvenokārt no Sīrijas un Irākas.

Slepenā operācija Slūžas

Tomēr A. Lukašenko samelojas ne vien attiecībā uz detaļām, bet arī būtību – nelegāļu straume ES virzienā paplašinājās vēl pirms Ryanair lidmašīnas nosēdināšanas. Zināma, kaut arī neliela un slepenībā turēta pieredze Tuvo Austrumu migrantu nosūtīšanai uz ES Baltkrievijai jau eksistēja, un A. Lukašenko nevarēja nezināt, ka šis maršruts jau aprobēts.

Baltkrievija vienmēr bijusi tranzīta valsts. Migranti no Afganistānas, Pakistānas un citām Āzijas valstīm nereti nokļuva tās teritorijā. Cīņas ar organizēto noziedzību un korupciju Galvenās pārvaldes (CONKGP) Trešā nodaļa, ko vadījis Aleksandrs Azarovs, ķēra nevis migrantus, bet gan starptautisko noziedzīgo grupējumu dalībniekus, kuri veidoja plūsmu.

Baltkrievijas robeža patiesībā izsenis nav bijusi aiz atslēgas. Valsts drošības komiteja (VDK) regulāri īstenoja operāciju Slūžas, tīmekļa vietnes Ukr.net žurnālistam pastāsta A. Azarovs: "Tādas operācijas notika, lai vara nopelnītu naudu. Kad Valsts robežas komitejas struktūrvienību OSAM vadīja Terteļs, VDK pašreizējā priekšsēdētāja brālis, šī operācija tika plaši īstenota. OSAM darbinieki ieveda nelegāļus un sūtīja pāri robežai. Viņi taču zina situāciju uz robežas, vienību pārvietošanās shēmas. Un ņēma par to naudu, kas nonāca pie varas esošo kabatās. "OSAM ir atsevišķs pusslepens aktīvo pasākumu dienests ar neierobežotām pilnvarām, kas darbojas visā Baltkrievijas teritorijā un pakļaujas vienīgi A. Lukašenko.

Šajā specnodaļā dienējuši arī A. Lukašenko dēli Viktors un Dmitrijs. V. Lukašenko savulaik bija arī Baltkrievijas Drošības padomes loceklis, tagad viņš ir rezerves ģenerālmajors. Nauda, ko elites specnodaļas OSAM virsnieki saņēma par nelegālo migrantu plūsmas organizēšanu, tika nopelnīta absolūti nelegālā veidā, akcentē A. Azarovs.

"Nelegāļi pēc iebraukšanas Baltkrievijā maksāja naudu. Tas bija fiksēts, CONKGP bija operatīvās uzskaites lietas, ko pēc tam savāca VDK – un vēlāk šīs lietas pazuda. Šī bija nelegāļu pārsūtīšanas oficiālā valsts politika. Un tagad, kā es saprotu, šī operācija Slūžas atsākusies. Taču daudz pastāvīgākā mērogā," komentē A. Azarovs.

Atstrādāta shēma

Pēc A. Lukašenko skaļajiem izteikumiem Viļņa sāk fiksēt strauju nelegāļu skaita pieaugumu: jūlija sākumā viņu skaits sasniedz ap 800, augustā – jau vairāk nekā 4000 (1. augustā aizturēts rekordskaits – 289).

Vēl gada sākumā 768 kilometru garās Baltkrievijas– Lietuvas robežas infrastruktūra kā tāda praktiski neeksistē, tā ir izteikti caurumaina. Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite maija beigās precizē, ka videonovērošanas sistēma aptver mazāk nekā 40% no šīs robežas, un, lai situāciju uzlabotu, nepieciešami divi gadi un 38 miljoni eiro. Jūnija beigās A. Bilotaite portālam Delfi.lt paziņo: "Nelegālā migrācija no Baltkrievijas uz Lietuvu – organizēts un pelnošs bizness, kurā iesaistīti baltkrievu ierēdņi un virsnieki."

Vasarā Irākas iedzīvotājs uz anonimitātes principa pastāsta medijprojektam Reform.by, ka A. Lukašenko teikto, ka Baltkrievija pārtrauc aizšķērsot migrantu plūsmas, vairākas dienas pēc kārtas translējusi Irākas televīzija. Par Baltkrieviju plašāk sākuši vēstīt arī citi Irākas plašsaziņas līdzekļi, kas seko līdzi migrācijas tēmai. Līdztekus tam informācija par iespējām caur Baltkrieviju nonākt Lietuvā sāk iekarot savu vietu dārknetā. Simtiem analoģisku piedāvājumu parādās WhatsApp, reģionā vispopulārākajā saziņas vietnē. Ceļojumu biroju reklāmas ar izcenojumiem un prasībām klientiem izraibina Instagram.

Viens pēc otra savairojas sociālo tīklu kanāli ar tūkstošos mērāmu auditoriju, kur var saņemt padomus, kā šķērsot Baltkrievijas robežu. Tajos publicē pavadoņu kontaktus un ērtas vietas robežas pāriešanai, iesaka, kā ģērbties un ko ņemt līdzi. Dažās sarakstes grupās piedāvā izgatavot viltotus dokumentus, tostarp ES valstu pases, piemēram, par 2400 ASV dolāriem.

Pēkšņi ceļu uz ES caur Baltkrieviju Irākā un Tuvajos Austrumos sāk uzskatīt par visātrāko un drošāko, secina lietuviešu portāls 15min.lt, pieminot, ka par nokļūšanu ES pār Baltkrievijas–Lietuvas robežu tiek prasīti 5–15 tūkstoši eiro. Salīdzinājumam 2021. gada vasarā nelegāla iekļūšana Eiropā pāri Egejas jūrai izmaksā 8–9 tūkstošus dolāru, caur Balkāniem – astoņus tūkstošus eiro, savukārt pāri Vidusjūrai – 3–5 tūkstošus eiro. Par parastu tūrisma ceļojumu no Irākas uz Baltkrieviju saskaņā ar Reform.by sniegto informāciju ceļojumu biroji prasa 500–1500 dolāru. Vasarā, pateicoties ievērojamam pieprasījuma pieaugumam, šādas tūres cena jau ievērojami kritusies.

Ieceļotāji no Tuvajiem Austrumiem Minskā drīz kļūst par jauniem acu tīksmināšanas objektiem, kas raisa lielāku interesi nekā pilsētas arhitektūra, secina ziņu aģentūra Lenta.ru. Lai arī 2021. gada vasarā Baltkrievijas galvaspilsētā gandrīz neparādās ierastie tūristi, Minskas un Grodņas hoteļus līdztekus migrantiem palīdz pārpildīt arī žurnālisti, kuri filmē un fotografē nelegāļus. Migrantu plūsmu var uzskatīt par lielu, lai arī pārsvarā neformālu ekonomikas sektoru, kura izaugsmi nodrošina pat plašsaziņas līdzekļi.

Pateicoties Baltkrievijai, 2021. gadā otro elpu guvis pārrobežu bizness ar migrantiem, kas krāšņi uzplauka 2015.–2016. gadā. Attiecībā uz šo laikposmu Eiropols secinājis, ka vairāk nekā 90% Eiropā ieceļojušo migrantu izmantojuši kriminālās pasaules atbalstu. Lielākā daļa no viņiem par šiem pakalpojumiem maksājusi 3,2–6,5 tūkstošus dolāru. Piemēram, ceļojuma paketes, kurā iekļauti pārlidojumi no Turcijas uz Lībiju un pēc tam no Lībijas uz Itāliju, cena ir 3700 dolāru. Pārvešanas pāri Vidusjūrai neoficiālās izmaksas: pieaugušajiem – 1000 dolāru, bērniem – 500. Rezultātā šī starptautiskā biznesa apgrozījums sastādīja 5–6 miljardus dolāru, tajā iesaistījās vairāk nekā 100 valstu pilsoņi.

Zina, ko ved

2021. gada vasarā Irākas un Sīrijas tūrisma tirgū jau nostabilizējies jauns, vilinošs produkts nodrošinātai publikai: iekļūšana ES kā bēglim. Šādā paketē parasti iekļauta Baltkrievijas grupas vīza (individuālā – par atsevišķu piemaksu), lidojums ekonomiskajā klasē uz Minsku (biznesa klasē – par atsevišķu piemaksu), dzīvošana Minskas viesnīcā, piemēram, uz trim diennaktīm, aizvešana līdz robežai, kuras šķērsošana esot 20 minūšu jautājums. Skaistos vārdos tiek aprakstīta pat dzīvošana un darbā iekārtošanās ES.

Tāpat par atsevišķu samaksu var saņemt instrukciju, kā šķērsot Baltkrievijas robežu ar GPS navigāciju vai pat tiek piedāvāta robežas pāriešana pavadoņa pavadībā. Depozītā atstājamās summas zemākais slieksnis ir 3000 dolāru, augstākais var pietuvoties 20 000 dolāru.

"Cenu variāciju nosaka tas, līdz kādam punktam pavadonis aizvedīs," uz anonimitātes nosacījuma izdevumam Novaja Gazeta savā pieredzē dalās kādas baltkrievu tūrfirmas darbiniece. "Visbiežāk tā ir Vācija – 95% gadījumu. [Ceļotājs] atlido uz Minsku, iekārtojas viesnīcā un norunātajā dienā ierodas noteiktā vietā. Tur pulcējās grupa, visbiežāk no 10 līdz 45 cilvēkiem. Viņus ved līdz robežai, parāda virzienu, bet tālāk migranti dodas paši.

"Izcelsmes zemēs daudzi migranti pārdod visu savu īpašumu, lai samaksātu par nokļūšanu ES. Baltkrievijas pusē ceļazīmes migrantiem pārdod Prezidenta lietu pārvaldes paspārnē esošā iestāde Centrkurort, kā arī citas tūrfirmas, kuru starpā aktīvi darbojas arī Oscartur un Jood Land.Svarīgs aspekts – opozīcijas informācijas resursi ziņo, ka migranti koronavīrusa pandēmijas situācijā pēc ierašanās Minskā nebūt neievēro izolācijas režīmu. Savdabīgi, ka Baltkrievijas likumdošana paredz iespēju neievērot karantīnu, ja ārzemnieks ieradies komandējumā ar atbilstošu vīzu.

Lietuvas ārlietu ministra vietnieks Arnolds Abramavičus augusta sākumā oficiāli pauž, ka valsts noskaidrojusi galvenos ceļus līdz savai robežai. Savdabīgā popularitātes saraksta pašā virsotnē – tiešais reiss Bagdāde–Minska, lidojumi četrreiz nedēļā: otrdien, trešdien, piektdien, svētdien. Pēc A. Abramavičus vārdiem, migranti, kas izlido no Irākas un Turcijas, līdztekus pašam ceļojumam pērk arī kontrabandistu, kuri ieceļojušos pavada jau Baltkrievijas teritorijā, pakalpojumus.

Lielisks migrantu aktivitāšu indikators ir aviokompāniju reisu skaits. Iraqi Airways lidojumi no Irākas uz Baltkrieviju, sākot no 2017. gada, notiek divreiz nedēļā. Augusta sākumā aviokompānija uzsāk vēl trīs reisus no dažādām Irākas pilsētām. 2021. gada maijā arī Fly Baghdad sāk lidot uz Baltkrieviju – divreiz nedēļā. Katra aviokompānija vienā reisā var uzņemt 200– 300 pasažieru.

Līdztekus sevi nopietni piesaka arī maršruts caur Stambulu, ko apkalpo Belavia un Turkish Airlines. Izdevuma The Moscow Times publicētā reportāža no kāda Belavia reisa skaidri liecina – lielākā daļa pasažieru izrādās migranti, bet ekipāžas locekļi korespondentam pastāstījuši, ka skaidri zina, ko ved, lai arī izlidošanas vietās identificēt pasažierus kā migrantus praktiski nav iespējams. Viņiem ir nauda, ar dokumentiem viss kārtībā, viņu apģērbs ne ar ko neatšķiras – aviokompānijām nav nekāda pamata šos pasažierus nelaist uz borta, pat ja tām pašām rastos iebildumi.

Dzeramnauda diplomantiem

"Protams, viņi saņēma vīzas," izdevumam Novaja Gazeta pastāsta Baltkrievijas tūrfirmas darbiniece. "Tika noformēti kā tūristu grupas, un pirmajām šādām grupām dežurējošais konsuls no Ārlietu ministrijas lidostā štancēja vīzas pēc atlidošanas. Pēc tam viņi sāka saņemt vīzas jau konsulātos arābu valstu, Sīrijas, Turcijas teritorijā. Iespējams, lai arī Ārlietu ministrijas darbinieki varētu nopelnīt. Baltkrievu vīza maksā 120 dolāru."

"Vienlaikus konsuli dažās austrumu zemēs – man par to stāstīja tie, kas Baltkrievijas vīzu saņēma dzimtenē un atbrauca uz Minsku, – papildus pilnai dokumentu paketei – ielūgums, hoteļa rezervācija, biļetes abos virzienos – ņēma 300 dolāru no katra "par pozitīvu vīzas jautājuma risinājumu". Bakšišs (dzeramnauda, kukulis – red.) – austrumos ar to nevienu nepārsteigsi, visi pie tā pieraduši un arvien gatavi izvilkt maku. Un tagad iedomājies, cik daudz tādu "tūristu" ik dienu izgāja caur baltkrievu konsulu. Domāju, daudzi no šiem konsuliem atpakaļ Baltkrievijā vairs neatgriezīsies. Pārcelsies, piemēram, uz Emirātiem, būdami nodrošināti vairākus gadus uz priekšu,|" stāsta darbiniece.

Kļūst arvien grūtāk

Pēc ierašanās Minskā "tūristu" atkarībā no iegādātās paketes vai nu aizved uz viesnīcu, vai arī viņš uzreiz dodas uz noteiktu gaidīšanas vietu. Kad savācas komplekts, grupu iesēdina autobusā un aizved uz rietumu robežu. To pašu dara taksometru vadītāji, taču viņi uzņem ne vairāk kā četrus pasažierus.

"Taksisti arābiem aktīvi piedāvā "aizsviest" līdz robežai," raksta Lenta.ru. "Jautājuma cena bieži ir 250 dolāru. Tāpat taksometru šoferi mīl piebilst, ka par migrantu vešanu līdz Polijas robežai iespējams tikt pie līdz pat pieciem gadiem cietumā. (..) Pilsētā klaiņo baumas par vadītājiem, kuri veselas ģimenes aizved uz Polijas robežas vājajām vietām: nevis uz zināmajiem robežkontroles punktiem, bet gan uz slepenām pārejām. Taču tas maksā ievērojami dārgāk.

Daži veiksmīgi robežu pārgājušie ceļotāji no Tuvajiem Austrumiem Vācijas policistiem izstāstījuši, ka baltkrievu robežsargi viņiem palīdzējuši pāriet otrā pusē – izgriezuši ejas dzeloņdrāšu žogā vai arī ar dronu palīdzību uzmeklējuši drošu robežas šķērsošanas vietu.

Viegluma pakāpe, ar kādu "tūristi" no Tuvajiem Austrumiem šķērso robežlīniju (līdz ar tās pusēs atrodošos valstu attieksmi), 2021. gadā mainās strauji. Migrācijas krīzes sākumā Lietuvas, Polijas un Latvijas robežsargi pieņem "tūristus" no Tuvajiem Austrumiem un tālāk nosūta uz speciālām iestādēm. Kad robežu sāk šķērsot jau simtiem un vēlāk – tūkstošiem dienā, ES valstis pārstāj viņus ielaist, vienlaikus veidojot garus dzeloņdrāšu žogus.

Cilvēki, kuriem nav izdevies pāriet robežu, var doties atpakaļ uz Grodņu, Minsku un citiem apdzīvotiem punktiem, lai atpūstos un pēc kāda laika atkal izmēģinātu laimi. Novembrī baltkrievu robežsargi migrantus piespiedu kārtā jau ved uz robežas tuvumā izveidotām nometnēm, "lai cilvēki neatgrieztos pilsētā un tur ilgi neuzturētos, bet gan censtos no jauna šķērsot robežu", interneta izdevums The Bell citē cilvēktiesību organizācijas Human Constanta darbinieci Aļonu Čehoviču.

Ceļotāja portrets

Kas ir šie migranti? "Pirmām kārtām tie ir irākiešu kurdi," satriecošā reportāžā no Baltkrievijas robežas novembrī pauž izdevums Kommersant. "Irākas Kurdistāna – tie ir Irākas ziemeļi, daļēji autonoma valsts daļa. Ir cilvēki no pašas Irākas, no dienvidiem, kur šobrīd ne īpaši labvēlīga situācija. Satiku arī dažus sīriešus. Kolēģi sastapa vēl libāniešus un afgāņus, taču man viņi nepatrāpījās. 90–95% ir Irākas kurdi. Demogrāfiskais sastāvs – vīrieši 20–30 gadu vecumā. Taču daudz arī ģimenes cilvēku, ar maziem bērniem. Topošās māmiņas un bērni, burtiski no zīdaiņiem pāris mēnešu vecumā. Ir arī ļoti lielas ģimenes, cilvēki ar pieciem bērniem. Lielākā daļa no viņiem – vidusšķiras pārstāvji. Daudzi saka, ka viņiem ir augstākā izglītība. Tomēr daži puiši ir jaunāki: uzreiz pēc skolas vai vienkārši kaut kur strādājuši. (..) Kurp doties, viņi uzzina čatos. Kurš vada čatus, kurš pauž vajadzīgo [robežpārejas] vietu, saprast nav iespējams.""Pirmajā dienā tur bija kaut kādas ēdamā rezerves, taču nelielas," turpina Kommersant.

"Otrajā dienā Baltkrievijas varas iestādes, Baltkrievijas Sarkanais Krusts, citas sabiedriskās organizācijas atveda humāno palīdzību. Tas ir piens, gaļas konservi, es redzēju cīsiņus, ūdens, segas, minimāls medikamentu daudzums."

Ap migrantu nometni burtiski ik pēc pusmetra stāv cilvēki formastērpos, ķiverēs, pilnā bruņojumā. Daļa telšu atrodas jau poļu teritorijā – aiz poļu robežstabiem, bet vēl pirms dzeloņdrātīm. Bet visi poļi stāv uzreiz aiz dzeloņdrātīm. "Daži bēgļi stāstīja, ka viņiem sūta SMS. Izskaitļo pēc irākiešu numuriem un atsūta ziņojumus: baltkrievi jūs māna, brauciet prom, atgriezieties mājās. Bēgļi izbrīnīti un šokēti, ka robeža ir slēgta. Viņi nav paredzējuši atrasties slēgtas robežas priekšā. Viņiem var pārmest naivumu, taču viņiem ir pilnīgi cita psiholoģija, citi priekšstati par pasauli," raksta Kommersant.

"Baltkrievijas varas iestāžu atbildība – vieglums, ar kādu šie cilvēki saņem vīzas. Viņi saņem caur firmu, paši nedodas tieši uz vēstniecību vai konsulātu. Šeit viņus lidostā sagaida cilvēki, sakot: "Mēs jums palīdzam." Tādi kā brīvprātīgie. Taču acīmredzami, ka tie ir diasporas pārstāvji, kuri sen jau dzīvo šeit, Baltkrievijā".

Likumu devalvācija

Laikrakstā Novaja Gazeta publicētajā intervijā tūrfirmas pārstāve uz jautājumu, cik atsevišķi maksā tieši robežas šķērsošana, atbild: "No 700 dolāru, taču ar garantiju – 800–900 dolāru. Un maksāts tiek vienīgi pēc fakta. Ņemot vērā, ka parasti pāriet ne pa vienam, bet tomēr grupās, katrā reizē pavadonis ļoti labi nopelna."

Uz jautājumu, vai «vienīgi pēc fakta nozīmē, ka tajā pusē un tur mani satiek vietējā pavadoņa poļu kolēģis, viņa atbild: "Nē, tu ar pavadoni ej tieši uz Poliju. Un tikai, kad tu jau saproti, ka atrodies Polijas teritorijā, pieņemsim, pēc ģeolokācijas, viņam samaksā, un viņš cauri mežiem dodas atpakaļ uz Baltkrieviju."

Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks paziņo, ka noskaidroti gan robežas nelegālas šķērsošanas organizētāji, gan izpildītāji, kuri izmanto baltkrievu oficiālo iestāžu labvēlību. Migranti paši atzīstot, ka cilvēki kamuflāžā viņiem sniedzot ļoti detalizētas instrukcijas: kā iznīcināt dokumentus, kā notiek iztaujāšana, kādas atbildes sniegt. "Tas, ko mēs patlaban vērojam, ir īsts bandītisms un robežsargu darbības jēgas un pienākumu apgriešana kājām gaisā," situāciju izdevumam Naša Ņiva komentē patlaban dienošs robežapsardzes virsnieks.

"Vismaz vēl pirms pusgada darbiniekiem izmaksāja prēmijas 200 rubļu apmērā par nelegālas migrācijas kanāla aizšķērsošanu, daudzi paātrinātā kārtā saņēma jaunas dienesta pakāpes par afrikāņu un irākiešu grupu aizturēšanu. Desmit cilvēku grupa uz robežas tika uzskatīta par ārkārtēju notikumu, par kuru informēja Valsts robežas komiteju. Nedod dievs, ja kāds no viņiem izlauztos – momentāni sekoja zvans poļiem, lai viņi savā pusē pārtvertu un atgrieztu, citādi lieta varēja nonākt līdz rājienam, pazeminājumam, pārcelšanai. Patlaban notiekošais – pilnīga likumu un zvēresta devalvācija."

Medijprojektam Reform.by divi citi robežsargi uz anonimitātes nosacījuma pastāsta, kā migranti neoficiāli kļuvuši "neredzami" un viņiem uz robežas tiek veidoti "logi" – pēkšņi parādās nepieskatītas zonas. Viens no intervētajiem pauž, ka pret nelegāļiem agrāk izturējās stingrāk, sastādīja administratīvo protokolu un ievietoja speciālos izvietošanas punktos sekojošai deportācijai. Tagad viņus vienkārši atlaiž.

"No priekšniecības nāca mutiska pavēle – pievērt acis uz nelegālajiem migrantiem, aizturēt vienīgi tajos gadījumos, kad kļūst pavisam nekaunīgi un cenšas iziet bezmaz caur robežkontroles punktu," pauž viens no avotiem. "Starp citu, tagad robežsargu vietā robežas kontrolei un patrulēšanai izmanto Robežapsardzības spēku speciālo nodaļu, un pilnīgi iespējams, ka cilvēki no specnodaļas parāda migrantiem, kur jādodas."

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EK Lietuvai piešķirs 37 miljonus eiro migrācijas krīzes risināšanai

LETA--BNS, 11.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) Lietuvai piešķirs finansiālu atbalstu 37 miljonu eiro apmērā migrācijas krīzes risināšanai, trešdien paziņojusi Iekšlietu ministrija.

Tāds lēmums pieņemts pēc pirmdien un otrdien notikušās EK delegācijas vizītes Lietuvā, kuras mērķis bija izvērtēt migrācijas situāciju un ar to saistītās Lietuvas vajadzības un piedāvāt efektīvus atbalsta risinājumus.

"Šis atbalsts palīdzēs apmierināt vajadzības, kas saistītas ar migrantu uzņemšanas un aizturēšanas infrastruktūru, patvēruma procedūrām, drošu un cilvēka cienīgu dzīves apstākļu garantēšanu, nepieciešamo pakalpojumu sniegšanu nelegālajiem migrantiem, viņu izmitināšanas vietu drošību, kā arī ar saziņu un informācijas izplatīšanu krīzes situācijās. Panākta arī vienošanās turpināt meklēt risinājumus robežu uzraudzības sistēmu finansēšanai," norādījusi ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rakstu sērijas noslēgumā laikraksts Diena pēta, kuri ir ieguvēji un kuri – zaudētāji, Baltkrievijai organizējot nelegālās imigrācijas plūsmu uz kaimiņvalstīm.

Vismaz 5000 nelegālajiem migrantiem 2021. gadā saskaņā ar oficiālajiem datiem tranzītā caur Baltkrieviju izdevies nokļūt Vācijā. Tomēr reālie skaitļi, visticamāk, ir ievērojami lielāki nekā oficiālie un plašsaziņas līdzekļos minētie.

"Turcijas teritorijā ir ļoti daudz sīriešu, kuri uzskata – viņi varētu dzīvot arī labāk, taču nevis Turcijā, bet gan Eiropā," laikrakstam Novaja Gazeta pauž tūrisma firmas darbiniece. "Zinu, ka kopš maija Baltkrievijas konsulāts Ankarā pieņēma no viņiem pa 800 iesniegumiem dienā vīzu saņemšanai. Atteikumu vispār nebija. Un kad saka, ka bēgļu nometnē pie robežas ir divi tūkstoši cilvēku, man smieklīgi to klausīties. Kādi divi tūkstoši?! Ļoti daudz cilvēku līdz šim brīdim dzīvo hoteļos un nogaida. Milzīgs daudzums jau pārgājis robežu bez jebkādiem pavadoņiem, caur purviem. Un cik daudzi palikuši šajos purvos – baidos, ka nekad nesaskaitīsim. Tikai vienam manam partnerim, ar kuru strādāja firma, nomira septiņi cilvēki pēdējos divos mēnešos, neņemot vērā tos, kuri vienkārši vairs neizgāja uz sakariem – vai nu nomira, vai arī tomēr pārgāja robežu. Un kad piezvanīju šim cilvēkam, kurš pie mums sūtīja klientus, un teicu: "Klausieties, varbūt tomēr viņus sūtīt legāli, bet nevis caur purviem – droši vien varianti pastāv?" viņš atbildēja: "Man nospļauties, vai viņi nomirst vai ne, naudu viņi jau samaksājuši."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karstajās vasaras dienās īpaši daudz darba ir Rīgas pašvaldības policijas (RPP) Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes darbiniekiem, kuri vienlaikus uzrauga, lai viss būtu kārtībā Rīgas peldvietās, kā arī patrulē ar laivām Rīgas akvatorijā, informē RPP.

Pagaidām šovasar nav konstatēts daudz pārkāpumu, taču karstajās dienās gan Ķīšezerā, gan Daugavā parādās arvien vairāk atpūtnieku, tādēļ patrulēt nepieciešams biežāk. Vislielākās problēmas sagādā tieši vienas dienas atpūtnieki, kuri ar laivu vai kuteri izbrauc vien reizi vai divas reizes gadā.

Viens no biežākajiem pārkāpumiem ir nepietiekams glābšanas vestu skaits, tāpat bieži gadās, ka vecāki savus bērnus nav ieģērbuši glābšanas vestēs, lai gan likums nosaka, ka bērniem līdz 12 gadu vecumam veste kuģošanas laikā jānēsā obligāti. Mēdz būt arī atpūtnieki bez kuģošanas līdzekļa tiesībām, taču šādu pārkāpēju skaits pēdējos gados ir sarucis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pastiprinoties migrantu vēlmei kļūt «neredzamiem», latviešu valoda Lielbritānijā izskan aizvien retāk, veicot pētījumu, secinājis Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns.

M. Kaprāns 2018.gada sākumā uzsāka pētījumu «Gaidot Brexit: Baltijas migranti Lielbritānijā: adaptācijas stratēģijas un nākotnes scenāriji», kura ietvaros pētnieks tikās ar vairāk nekā 3000 respondentiem - migrantiem Lielbritānijā no Latvijas un Lietuvas, lai noskaidrotu, kā Lielbritānijas iespējamā izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) varētu ietekmēt latviešu dzīvi.

Latvieši vidū valdot sajūta, ka Lielbritānija ir ekonomiski atkarīga no migrantu darbaspēka. Cilvēki jūtas nepieciešami un apzinās, ka tikpat, cik viņi paļaujas uz Lielbritānijas ekonomisko situāciju, tās pilsoņi paļaujas uz migrantiem.

Pētījuma dati liecina, ka 48% latviešu un 57% lietuviešu neatbalsta Lielbritānijas izstāšanos no ES, 44% Latvijas un 48% Lietuvas valstspiederīgo sagaida, ka Brexit varētu veicināt negatīvas sekas viņu ikdienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polija pabeigusi 187 kilometru gara žoga būvi uz robežas ar Baltkrieviju, ceturtdien paziņojis Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis.

Baltkrievijai un Polijai ir 418 kilometrus gara robeža, no kuras lielākā daļa stiepjas pa upēm un ezeriem.

Uz zemes robežu tagad iezīmēs 5,5 metrus augsts žogs, kas aprīkots ar kamerām un kustību detektoriem.

Polijas un Baltkrievijas robeža pērn kļuva par migrācijas karsto punktu. Tūkstošiem migrantu, galvenokārt no Tuvajiem Austrumiem, jo īpaši no Irākas, sapulcējās pie Baltkrievijas robežas ar Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, cenšoties iekļūt blokā.

Rietumvalstis apsūdzēja Baltkrievijas autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko režīmu par mēģinājumu pievilināt migrantus un virzīt viņus pāri robežai, tādā veidā sodot ES par sankcijām. Baltkrievija to noliegusi un kritizējusi ES par to, ka tā nav uzņēmusi migrantus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vasarnīcas teritorijā Jūrmalā izņemts vēl nebijis daudzums psihotropo vielu

Lelde Petrāne, 22.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušās nedēļas nogalē Jūrmalā Valsts policija izņēmusi 40,5 kilogramus psihotropo vielu jeb «spaisa», kas bija paslēpts maisiņos puķu dobē vasarnīcas teritorijā. Aizdomās par šo vielu glabāšanu realizācijas nolūkā lielā apmērā aizturēts 31 gadu vecs vīrietis. Aizturētajam piemērots drošības līdzeklis apcietinājums.

Valsts policija bija saņēmusi operatīvo informāciju par to, ka Jūrmalā, Vārnukrogā, tiek glabātas narkotiskās vai psihotropās vielas lielā apmērā. Pārbaudot šo informāciju, sestdien, 18. martā, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirkņa policisti ieradās minētajā vietā, lai veiktu kratīšanu. Kratīšanā piedalījās arī Rīgas Brasas iecirkņa policisti.

Policistu ierašanās brīdī vīrietis, kurš tiek turēts aizdomās par šo vielu glabāšanu realizācijas nolūkā, neatradās vasarnīcā. Kratīšanā, kas ilga visu dienu, policisti pie mājas atrada ar plēvēm pārklātu puķu dobi. Paceļot plēves, atklājās, ka apakšā atrodas apmēram pusotru metru dziļa bedre, kas pilna ar iepakojumiem ar nezināmas izcelsmes vielu. Sākotnējās ekspertīzes rezultāti liecina, ka tur atradušies 40 kilogramu un 458 grami psihotropo vielu ar ķīmisko formulu JWH-018.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas Dobeles iecirkņa kriminālpolicijas darbinieki šā gada jūlija sākumā likvidēja divas marihuānas audzētavas – Dobeles novadā, Penkules pagastā un Ķeguma novadā, Ķegumā.

Uzsāktā kriminālprocesa ietvaros, sankcionētas kratīšanas laikā neapdzīvotas privātmājas teritorijā, speciāli ierīkotā siltumnīcā policisti atsavināja 69 marihuānas augu stādus un 54 nesen iestādītus jaunus augu stādus. Kopumā atsavināti 2045 grami neizžāvētas marihuānas.

Veicot tālākās izmeklēšanas darbības, policisti likvidēja vēl vienu marihuānas audzētavu Ķegumā, kura bija speciāli ierīkota privātmājā un blakus esošajā siltumnīcā. Sankcionētas kratīšanas laikā, privātmājā policisti atsavināja 16 marihuānas augu stādus un siltumnīcā – 5 marihuānas augu stādus. Papildus tam, policisti atsavināja arī vairākus iepakojumus ar jau izžāvētu zaļganbrūnu augu valsts izcelsmes vielu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu policijā pašlaik dažviet Latvijā trūkst darbinieku, tāpēc plānots pārskatīt šīs struktūras darba organizāciju, «balstoties uz modernas valsts principiem», aģentūrai LETA pastāstīja Valsts policijas (VP) priekšnieks Ints Ķuzis.

Ķuzis stāstīja, ka Latvija ir maza valsts un pastāv atšķirības starp reģioniem. Ja Latgalē policisti gaida rindā uz darbu dienestā, tad policistu trūkums jūtams Kurzemē un Zemgalē. Policijas vadība esot veikusi pasākumus, lai Kurzemē policistu rindas papildinātu VP koledžas absolventi, kuri līdzīgi kā armijā pēc mācībām nosūtīti dienestam šajā reģionā. Šis projekts ir izdevies, jo vairums absolventu palika dzīvot Kurzemē.

Šobrīd kopumā VP nav nokomplektēti aptuveni 10% amata vietu, bet pēdējos divus gadus izteikts darbinieku trūkums jūtams Rīgas reģiona Ceļu policijā, kur šobrīd trūkst aptuveni 30% likumsargu. Ķuzis neatklāja, cik precīzi darbinieku trūkst, jo tā esot ierobežotas pieejamības informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiski motivēta migrācija nav vienā virzienā, un migrantu naudas pārvedumi ir nozīmīgi arī Eiropai, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Paralēli migrantu pieplūduma krīzei Eiropā notiek arī pretēja kustība, un Eiropā naudu sapelnījušie atgriežas Āfrikā, lai sāktu patstāvīgu biznesu. Tā publikācijā par Senegālu un Subsahāras Āfriku vispār secina biznesa datu un ziņu aģentūra Bloomberg. «Šis ir izcils piemērs, ka cilvēks, nopelnot starta kapitālu attīstītā Eiropas valstī, atgriežas dzimtajā zemē un uzsāk savu biznesu. Faktiski gan pašam imigrantam un viņa ģimenei, gan tā dzimtajai zemei tas ir ideāls imigrācijas variants, kad ārzemēs uzkrātā pieredze un kapitāls atvesti un ieguldīti savā valstī,» DB saka farmācijas uzņēmuma Lundbeck Latvia vadītājs, migrācijas jautājumos specializējies ekonomikas zinātņu doktors Eduards Vanags.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā ceturtā daļa Vācijas iedzīvotāju ir imigranti vai ar imigrantu saknēm, liecina otrdien izplatītie 2019.gada oficiālie dati.

21,2 miljoniem jeb 26% no kopējā iedzīvotāju skaita ir "migrantu izcelsme", liecina 2019.gada mikrotautskaites dati, pavēstīja Federālais Statistikas birojs.

Pieaugums sastāda 2,1%, salīdzinot ar iepriekšējā gada datiem, un tas procentu izteiksmē ir mazākais pieaugums kopš 2011.gada, norādīja birojs.

Vislielākā atsevišķā grupa jeb 13% to vidū, kam ir imigrantu izcelsme, ir Vācijas iedzīvotāji, kas ieradušies no Turcijas vai kam Turcijā ir saknes.

Nākamajās vietās ir imigranti, kuru izcelsmes valstis ir Polija un Krievija vai kam saknes ir šajās valstīs.

Kopumā 65% visu imigrantu ir Eiropas saknes.

Vācijā par "migrantu izcelsmes" iedzīvotājiem tiek uzskatīti tie, kas vai nu paši nav Vācijas pilsoņi kopš dzimšanas vai tāds nav bijis vismaz viens no vecākiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

FOTO: Arī Kubas iedzīvotāji meklē patvērumu ASV

Lelde Petrāne, 10.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedvesmojušies no Centrālamerikas migrantu karavānām, arī Kubas iedzīvotāji meklē patvērumu ASV. Aģentūra Reuters to dēvē par jauno migrācijas vilni.

«Ja viņi to var, kādēļ mēs nevarētu,» teic 48 gadus vecais Kubas iedzīvotājs Isels, kurš savā valstī bijis nodarbināts lauksaimniecībā. Pamest Kubu esot viņa sens sapnis.

Meksikas pierobežas pilsēta Huaresa nu kļuvusi par migrantu «magnētu».

Kā galvenie iemesli Kubas pamešanai tiek minētas politiskās represijas un ekonomikas drūmās perspektīvas. Centrālamerikas migrantu karavānas devušas motivāciju pieņemt lēmumu, radot iespaidu, ka ASV ir migrantiem pretimnākoša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polija pirmdien paziņoja par plāniem būvēt dzeloņstiepļu žogu uz robežas ar Baltkrieviju, saskaroties ar Baltkrievijas režīma apzināti veicināto migrantu plūsmu pāri Eiropas Savienības (ES) ārējai robežai.

Polijas aizsardzības ministrs Marjušs Blaščaks pavēstīja, ka žogs būs divarpus metrus augsts un līdzināsies tam, ko Ungārija uzbūvējusi gar Serbijas robežu.

"Darbs sāksies nākamnedēļ," sacīja Blaščaks, norādot, ka žogs tiks būvēts 130 kilometrus garā posmā, kas ir aptuveni trešdaļa no kopējā robežas garuma.

Blaščaks arī pavēstīja, ka palīdzībā robežsargiem norīkoto karavīru skaits tiks dubultots līdz 2000.

"Mēs cīnīsimies pret jauna migrantu kontrabandas maršruta izveidi caur Polijas teritoriju," sacīja ministrs.

Ungārija 2015.-2016.gadā uzbūvēja žogu gar Serbijas robežu, Eiropai saskaroties ar migrantu plūsmu no Sīrijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Teksasas štats plāno uzcelt militāru bāzi pie Teksasas robežas, piektdien paziņoja štata republikāņu gubernators Gregs Ebots, kurš konfliktē ar ASV prezidenta Džo Baidena administrāciju nelegālās imigrācijas jautājumos.

Nelegālo imigrantu pieplūdums pēdējos mēnešos atkal ir padarījis migrāciju par svarīgu diskusiju tematu ASV prezidenta vēlēšanu kampaņā. Republikāņi šajā pieplūdumā vaino demokrātu prezidenta Baidena administrāciju.

Ebots paziņoja par plāniem celt jauno bāzi pierobežas pilsētā Īglpasā, kur viņš ir sapulcinājis Nacionālās gvardes karavīrus no Teksasas un citiem republikāņu vadītiem štatiem, lai izveidotu dzeloņstiepļu žogus un citas barjeras, mēģinot bloķēt migrantu ierašanos ASV no Meksikas teritorijas.

Īglpāsa atrodas pie Riograndes, kas ir abu valstu robežupe.

Iecerētā bāze līdz aprīlim varēs izmitināt 300 karavīrus, bet to būs iespējams paplašināt līdz 2300 karavīru uzņemšanai, sacīja Ebots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas 3x3 basketbola izlase svētdien Amsterdamā sensacionāli triumfēja Eiropas kausā sporta veidā, kas no 2020.gada būs olimpisko spēļu programmā.

Finālspēlē Latvijas izlase ar 16:13 pieveica Slovēniju.

Pirms tam Latvija pusfinālā pieveica arī pašreizējo pasaules čempioni Serbiju, bet ceturtdaļfinālā - šogad Pasaules kausā bronzu izcīnījušo Franciju. Līdz ar to Latvija noslēdzošajos trijos mačos uzvarēja trīs spēcīgākās izlases šajā sporta veidā.

Latvijas izlasi šajās sacensībās pārstāvēja Kārlis Pauls Lasmanis, Nauris Miezis, Edgars Krūmiņš un Agnis Čavars. Tieši Miezis tika nosaukts par šī turnīra vērtīgāko spēlētāju.

Šis bija vēsturē trešais Eiropas čempionāts - 2014.gadā Rumānija savās mājās finālā pieveica Slovēniju, bet pērn Slovēnija cīņā par zeltu uzveica Serbiju. Latvijas izlase līdz šim šajā turnīrā nebija piedalījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Drošības un kārtības nodrošināšanai dažādas Eiropas Savienības valstis tērē dažādas summas proporcionāli savam iekšzemes kopproduktam (IKP). Atbilstoši Eurostat metodoloģijai iznāk, ka Latvija drošības un sabiedriskās kārtības finansēšanā vairāk līdzinās Bulgārijai, bet Lietuva ‒ Ziemeļvalstīm.

Pēdējo nedēļu notikumi valstī parāda aizvien jaunus iekšējās drošības robus, kas, iespējams, ir ilgstošu sistēmisku aplamību sekas.

Drošības problēmas ir ilgāk par divām nedēļām

Tas, ka policijas darbs pieklibo, nav tikai pēdējo nedēļu sakāpināto emociju iespaids. Mēs varētu nolikt malā sievietes slepkavību Jēkabpilī un jauniešu izdarības Imantā un atcerēties senākus gadījumus. Piemēram, puisēna Ivana pazušanu Liepājā 2017. gadā, kura līķi atrada pēc pāris dienām Dubeņu mežā. Var atcerēties advokāta Rebenoka slepkavību, kas tika izdarīta ar īpašu cinismu un cietsirdību, bet izskatās, ka lieta paliks neatrisināta. No dažādiem individuāliem gadījumiem politiķi taisa savas scēnas un būvē balsojumu kāršu namiņus, it kā viņu oponenti būtu kūdījuši kādu varmāku, slepkavu vai maniaku, tomēr fonā neatbildēts paliek jautājums par pašu sistēmu pēc būtības. Vai ar to viss ir kārtībā?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vecmīlgrāvī uziet nelegālās dīzeļdegvielas uzpildes staciju

Zane Atlāce - Bistere, 30.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija ceturtdien un naktī uz piektdienu veica deviņas rūpīgi plānotas kratīšanas nelegālās dīzeļdegvielas uzpildes stacijā Vecmīlgrāvī, atsavinot apmēram 2000 litru nelegālās dīzeļdegvielas un notikuma vietā aizturot rūpalas saimnieku.

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes (VP RRP) Rīgas Ziemeļu iecirknī tika saņemta informācija par to, ka rūpnieciskajā teritorijā Rīgā, Vecmīlgrāvī, līdzās cita veida saimnieciskajai darbībai, notiek nelegālās degvielas tirdzniecība. Reaģējot uz šo informāciju un veicot izmeklēšanas pasākumus, policisti guva šīs informācijas apstiprinājumu.

29. augustā, VP RRP Rīgas Ziemeļu iecirkņa policisti ieradās šajā adresē, lai veiktu kratīšanas. Ņemot vērā, ka teritorija ir liela un apsargāta, plānoto pasākumu veikšanā tika iesaistīta arī Valsts policijas pretterorisma vienība «Omega» un Speciālo uzdevumu bataljona policisti. Tāpat piedalījās arī Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvalde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķija nosūtījusi policijas specvienību papildspēkus uz Kosas salu, kur palielinājusies spriedze lielā nelegālo imigrantu pieplūduma dēļ, trešdien paziņoja policija.

Kosas mērs Giorgs Kiritsis iepriekš tika brīdinājis par «asinsizliešanas» draudiem, ja situācija salā pasliktināsies.

«Kosā ieradušās divas vienības, 40 vīri. Citi papildspēki tiek sūtīti no citām Egejas jūras salām,» paziņoja policijas preses sekretārs.

Vietējie mediji ziņo, ka salā papildus tiks izvietoti 250 policisti.

Situācija trešdien kļuvusi «mierīgāka», tomēr spriedze, vairākiem tūkstošiem imigrantu gaidot reģistrāciju, saglabājās, sacīja mērs, kurš vēl trešdien brīdināja par «asinsizliešanas riskiem», ja situācija pasliktināsies.

«Kopš nedēļas sākuma uz Kosu ir nosūtītas papildu imigrācijas amatpersonas, lai paātrinātu administratīvās procedūras,» sacīja mērs. «Mēs ceram, ka līdz piektdienai imigranti būs piereģistrēti un varēs pamest salu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Maluzvejnieka zivis pasniedz kā dāvanu Zooloģiskā dārza iemītniekiem

Lelde Petrāne, 29.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naktī uz pirmdienu Jūrmalā Valsts policijas darbinieki aizturēja kādu vīrieti, kurš nelikumīgi bija nozvejojis vairāk nekā 750 kilogramu zivju, tādējādi radot zaudējumus dabas resursiem aptuveni 300 000 eiro apmērā.

Decembrī Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirkņa policisti no iedzīvotājiem saņēma informāciju par to, ka Jūrmalā, Lielupē, kāds vīrietis ilgstoši nodarbojas ar nelikumīgu maluzvejniecību.

Pārbaudot saņemto informāciju un veicot ilgstošas operatīvās darbības, Jūrmalas iecirkņa kriminālpolicisti sadarbībā ar Galvenās kārtības policijas pārvaldes Licencēšanas un atļauju sistēmas biroja Nelikumīgu medību un zvejas apkarošanas vienības darbiniekiem naktī uz 28. decembri Buļļuciema rajonā apturēja kādu aizdomīgu mikroautobusu, kuru vadīja 1977. gadā dzimis vīrietis. Pārbaudot vīrieša automašīnu, policisti tajā konstatēja lielu daudzumu zivju. Likumsargi aizturēja automašīnas vadītāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Aiztur krāpnieku, kurš uz svešu personu vārda ņēmis ātros kredītus

Žanete Hāka, 26.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērnā gada vasarā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Baložu iecirkņa policisti bija saņēmuši informāciju par krāpšanu, kas saistīta ar ātro kredītu ņemšanu, izmantojot svešas personas datus. Izmeklēšanas laikā policisti noskaidroja, ka krāpnieciskās darbības veic kāds jau iepriekš policijas redzeslokā nonācis 1985. gadā dzimis vīrietis, informē policija.

Aizdomās turamais vīrietis pierunājis cietušos atvērt bankas kontus, pēc tam liekot atdot viņam internetbankas pieejas kodus un maksājuma kartes. Krāpnieks iegūtos datus izmantojis ļaunprātīgi – paņēmis ātros kredītus, pēcāk neatdodot aizņemto summu, kā arī izmantojis atvērtajiem bankas kontiem piešķirtās maksājumu kartes. Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka vīrietis šādā veidā izkrāpis aptuveni 20 tūkstošus eiro.

Trešdien, 24. februārī, policisti aizturēja aizdomās turamo – 1985. gadā dzimušo vīrieti. Veicot sankcionētas kratīšanas viņa dzīvesvietās Babītē un Ozolniekos, policisti kopā atrada un atsavināja desmit kredītkartes, vairākas pases un ID kartes, kas pieder svešiem cilvēkiem, vairākus maksājumu uzdevumus un SIM kartes, kā arī sadzīves tehniku aptuveni 1000 eiro vērtībā, kas bija iegādāta, izmantojot svešas personas maksājumu karti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Londonas centrā nodurta sieviete, vēl pieci cilvēki guvuši ievainojumus

LETA--AFP/BBC, 04.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzbrukumā ar nazi Londonas centrā netālu no Britu muzeja trešdienas vakarā nogalināta kāda sieviete, bet vēl pieci cilvēki ievainoti.

Uzbrucējs - 19 gadus vecs vīrietis - notikuma vietā tika aizturēts.

Policija neizslēdz notikušā incidenta iespējamu saistību ar terorismu, bet norādīja, ka «nozīmīgs faktors» šajos notikumos ir uzbrucēja garīgās veselības stāvoklis.

Skotlendjarda komisāra palīgs Marks Roulijs atklāja, ka izmeklēšanu vada Londonas policijas slepkavību izmeklēšanas komanda, kas saņem atbalstu no pretterorisma vienības.

«Protams, šajā posmā mums būtu jāpatur atvērts prāts attiecībā pret motīviem, un attiecīgi terorisms kā motīvs paliek viena no izmeklēšanas līnijām, kas mums jāizpēta,» sacīja Roulijs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Par ilgstošu krāpšanu aiztur tekstilizstrādājumu ražošanas uzņēmuma īpašniekus

Rūta Lapiņa, 01.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oktobrī Valsts policija aizdomās par vismaz 6550 eiro izkrāpšanu aizturēja Rīgā bāzēta tekstilizstrādājumu ražošanas uzņēmuma īpašniekus, Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Gita Gžibovska.

«Laika posmā no 2016. gada nogales līdz 2017. gada septembrim Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Kurzemes iecirknī tika saņemti deviņi iesniegumi par krāpšanu interneta vidē. Proti, iedzīvotāji kāda uzņēmuma interneta mājaslapā bija pasūtījuši tekstila izstrādājumus - dvieļus, galdautus un citas preces, samaksājuši par precēm, taču nebija tās saņēmuši. Cenšoties sazināties ar uzņēmumu, uz telefona zvaniem un e-pastiem neviens nav atbildējis, līdz ar to, iedzīvotāji nav saņēmuši pasūtīto preci un arī nav atguvuši par pakalpojumu samaksāto naudu,» informē policijā.

Policijā vērsušās gan fiziskas, gan juridiskas personas, kuras cietušas no konkrētā uzņēmuma. Starp cietušajiem ir arī viena no valsts slimnīcām. Kopējais nodarītais kaitējums tiek lēsts ap 6550 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica kopuzņēmums RB Rail AS informē, ka no 2023. gada 1. septembra darbu uzņēmuma padomē uzsāka Igaunijas pārstāvis Keits Kasemets (Keit Kasemets).

Keits Kasemets ir Igaunijas Klimata ministrijas valsts sekretārs, kura pārziņā ir arī transporta un mobilitātes jautājumi. Kasemetam ir liela pieredze Eiropas Savienības (ES) lietās un politikas koordinēšanā, ko viņš ir ieguvis savā iepriekšējā profesionālajā darbībā kā Eiropas Komisijas pārstāvniecības Igaunijā vadītājs, Igaunijas Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks, kā arī Stratēģijas direktors un ES lietu direktors Igaunijas valdības birojā. Tāpat Kasemets ir bijis SIGMA programmas vadītāja vietnieks Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Publiskās pārvaldības komitejā un aktīvi konsultējis valdību un uzņēmumus stratēģijas izstrādes, politikas koordinācijas, ES lietu un klimata jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Latvijas-Baltkrievijas robežas infrastruktūras pabeigšana varētu izmaksāt 30 miljonus eiro

LETA, 10.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas-Baltkrievijas robežas infrastruktūras neizbūvētās daļas pabeigšana varētu izmaksāt aptuveni 30 miljonus eiro, liecina Iekšlietu ministrijas (IeM) ziņojums valdībai.

Lai nodrošinātu robežapsardzības sistēmai nepieciešamos apstākļus, ir jāizbūvē valsts robežas josla 173 kilometru garumā, tajā skaitā jāuzbūvē standarta žogs 134 kilometru garumā, nodrošinot autoruzraudzību un būvuzraudzību, jāveic būvprojekta izmaiņas, koku vērtēšana, valstij piekritīgo un atsavināmo zemes vienību kadastrālā uzmērīšana, zemes vienību robežvizūru atjaunošana un robežas izbūves projekta vadība un citas darbības, lai realizētu valsts robežas infrastruktūras izbūvi.

Patlaban, pamatojoties uz 2018.gadā noslēgto vispārīgo vienošanos par valsts robežas joslas gar Latvijas un Baltkrievijas robežu izbūvi, ir noslēgti divi būvdarbu līgumi. Atbilstoši līgumam ir izbūvēti četri tilti, kas patlaban ir nododami ekspluatācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palielinoties patvēruma meklētāju plūsmai Eiropā un saasinoties diskusijām par to, cik daudz cilvēku kurai Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij jāuzņem, aktuāls kļūst patvēruma meklētāju ierašanās ekonomiskais aspekts. Ņemot vērā sabiedrības novecošanu daudzās Eiropas valstīs, ar migrantiem tiek saistītas jaunas ekonomiskās iespējas. Tomēr to, tieši kāda būs pieaugušās migrantu plūsmas ietekme uz ekonomiskajiem procesiem ES, pagaidām precīzi apgalvot nav iespējams, atliek vien izteikt prognozes, norāda ekonomikas analītiķi, otrdien raksta laikraksts Diena.

«Eiropai ieceļotāji būs vajadzīgi. Latvijā līdz šim neapzinātais efekts varētu būt tāds, ka bēgļu ierašanās Rietumeiropā samazina pieprasījumu pēc viesstrādniekiem no Baltijas,» norāda DNB ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš un pieļauj, ka tas var mazināt Latvijas iedzīvotāju vēlmi strādāt rietumvalstīs, jo tur būs lielāka konkurence. Savukārt bēgļu ierašanās Latvijā, pēc eksperta domām, var mazināt darba tirgū pieprasījumu pēc to cilvēku, kuri no Latvijas devušies strādāt citur, atgriešanās mūsu valstī, tomēr nebūs izšķirošais reemigrācijas procesa faktors.

Rīgas Ekonomikas augstskolas pētnieks Arnis Sauka norāda, ka Latvijā patlaban saistībā ar patvēruma meklētāju ierašanos vairāk tiek saskatīti dažādi riski un mazāk tiek ņemti vērā ieguvumi, un, ja analītiskuma trūkst politiskajā līmenī, analītiskumu nevar prasīt no sabiedrības. A. Sauka norāda, ka patlaban Latvijas uzņēmējdarbībai katrs strādājošais ir zelta vērtē un pēdējā laikā uzņēmējdarbības organizācijas runā par imigrācijas normatīvo dokumentu maiņu, lai varētu piesaistīt papildu darbaspēku.

Komentāri

Pievienot komentāru