Ražošana

Latvijas ražotāji gaida no valsts informāciju, kādā virzienā attīstīt dronu spējas

LETA, 22.01.2024

Jaunākais izdevums

Lai arī Latvija ir paziņojusi par dronu koalīcijas veidošanu Ukrainas aizsardzības spēju vairošanai, Latvijas ražotāji no Aizsardzības ministrijas vēl gaida informāciju, vai palielināt ražošanas apjomus un kādā virzienā attīstīt dronu spējas, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Krievijas karu Ukrainā eksperti mēdz saukt par dronu karu, jo ik dienu Ukrainas debesīs kaujas lauku un aizmuguri novēro tūkstošiem bezpilotu lidaparātu, un arī trūkstošo artilēriju un raķetes aizstāj droni, kam piestiprināti lādiņi. Mēneša laikā Ukraina izlietojot 13 000 - 14 000 dronu.

2023.gada decembrī Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) Kijevā paziņoja, ka Latvija veidos dronu koalīciju Ukrainas atbalstam. "Mums ir bijušas konkrētas divpusējas sarunas ar Ukrainas pusi, lai mēs identificētu vajadzības, bet šobrīd mēs jau esam tikušies arī plašākā formātā, uzaicinot vairāk nekā desmit valstis, lai izstāstītu, iezīmētu nākošos scenārijus."

Nākamnedēļ tā sauktajā Ramštainas formātā atkal tiksies valstis, kas atbalsta Ukrainu. Tad paredzēts publiskot jaunās dronu koalīcijas dalībniekus. Sprūds sola, ka tas nenozīmē tikai vairāk dronu, bet arī sadarbību testēšanā, taktikas veidošanā un jaunu produktu attīstīšanā.

Latvijā jau pirms kara sākuma bija vairāki lieli dronu lidaparātu ražotāji, bet vēlāk Latvijā reģistrēti vēl citi, un kopumā tādu jau ir 17. Neraugoties uz to, ka pirms mēneša Latvija paziņoja ka vadīs dronu koalīciju Ukrainas atbalstam, pašus uzņēmumus neviens nav informējis, vai jāpalielina ražošana un kurus tieši no lidaparātu veidiem vajadzēs visvairāk, atzīmē raidījums.

Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas vadītāja Elīna Egle uzsvērusi, ka uzņēmēji gaida no valsts puses turpmākos soļus un aicinājumu, lai izprastu, "kā mēs varam kā nozare būt noderīgi, un kas ir tās spējas, uz kurām mēs raugāmies", piemēram, vai attīstīt ar munīciju aprīkotus dronus, vai arī novērošanas lidaparātus.

"Ja tiešām ir nopietni plāni alocēt kādus pasūtījumus, tas būtu jādara pēc iespējas ātrāk, jo pieejamība komponentēm, pieejamība darba spēkam - tas viss ir, protams, ierobežojošs faktors," piebildusi Egle.

Sprūds skaidrojis, ka paies zināms laiks, kamēr katra dronu koalīcijas valsts nāks ar savu redzējumu par tālāko darbu, attiecīgi konkrētas darbības "nebūs tā, ka šodien uzreiz, uz pusdienlaiku".

Latvijā ražo divus militārām vajadzībām sertificētus dronu modeļus - uzņēmumā "Edge Autonomy" un "Atlas Aerospace". Šie un citi uzņēmumi strādā pie vēl citiem modeļiem, izmēģina arī tā sauktos kamikadzes dronus, kas paredzēti mērķu iznīcināšanai un attīsta pretdronu sistēmas ienaidnieka lidaparātu pārtveršanai. "Atlas Aerospace" ar Ukrainas bruņotajiem spēkiem sāka sadarboties vēl pirms Krievijas iebrukuma. Tagad uzņēmums palielinājis ražotni.

"Atlas Aerospace" droniem neesot fiksēta frekvence, bet gan radiomodulis, kas darbojas frekvenču diapazonā, frekvence taisa 16 lēcienus sekundē, līdz ar to tos esot grūti detektēt. Pēc Ukrainas armijas lūguma izstrādāti risinājumi, lai baterejas varētu uzlādēt ātrāk, izstrādā sistēmas, lai viens pilots var vadīt vairākas ierīces vienlaikus, tapis risinājums, lai drons var lidot bez GPS signāla. Pēc Ukrainas bruņoto spēku pieprasījuma tiek izstrādāts jauns kabatas formāta drons, lai ikviens to varētu izmantot priekšā esošo pozīciju izlūkošanā pāris kilometru attālumā.

Šobrīd Aizsardzības ministrija tikšanos ar nozares uzņēmējiem ieplānojusi 7.februārī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) Mācību centra dronu pilotu apmācību programmu līdz šim apguvuši 700 dalībnieku, tostarp valsts struktūru, uzņēmumu pārstāvji un privātpersonas, informē LMT pārstāvji.

LMT prezidents Juris Binde norāda, ka bezpilota gaisa kuģu attīstības perspektīvas ir lielas - tos arvien biežāk izmanto gan saimnieciskajā darbībā, gan sabiedrības drošības veicināšanā. Dronu izmantošana arvien turpinās paplašināties dažādās tautsaimniecības jomās.

LMT dronu pilotus apmāca vairāk nekā četrus gadus, piedāvājot gan regulējuma pamatkursu, gan specializētu dronu pielietojumu apguvi.

Apmācība un tālvadības pilotu eksaminācija tiek nodrošināta sadarbībā ar Civilās aviācijas aģentūru (CAA). Kompānija sadarbojas arī ar Policijas koledžu, Latgales Industriālo tehnikumu un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Meža un vides zinātņu fakultāti un Lauksaimniecības un pārtikas tehnoloģijas fakultāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Tele2” kopā ar tirdzniecības platformu “foodora” ir paziņojusi, ka sāks ēdienu piegādi, izmantojot IoT (lietu interneta) un 5G savienotus dronus, kļūstot par pirmajiem Eiropā, kas ievieš reālas piegādes ar droniem.

Piegādes tiks veiktas uz klientu norādītu adresi, nolaižot ēdienu ar vada palīdzību no drona. Pirmās šādas piegādes notiks Stokholmas apkārtnē.

“foodora” ir izveidojusi speciālu dronu floti, kas, izmantojot “Tele2” 5G tehnoloģiju, nodrošinās ātru un efektīvu ēdienu piegādi klientiem no dažādiem restorāniem. 5G savienojamība ir nepieciešama, jo ir svarīgi, lai dronu reakciju laiks būtu īss, kā arī tiem būtu spēja sūtīt un saņemt lielu datu apjomu. Lai nodrošinātu ēdienu piegādes ar droniem, uzņēmums “Aerit”, kas ir tehnoloģiju līderis dronu nozarē, ir izstrādājis uzlabotus dronus, integrējot tos arī “foodora” tehnoloģiju platformā.

Kā atzīmē “Tele2” pārstāvji, šis iezīmē jaunu ēras sākumu tam, kā cilvēki drīzumā saņem pasūtījumus ne tikai ēdināšanas nozarē, bet arī citās. Turklāt 5G tehnoloģijas sniedz iespējas to darīt gudrā un ilgtspējīgā veidā. Proti, droniem ir 21 kilometru diapazons un tie rada vien divus gramus oglekļa dioksīda uz vienu kilometru. Salīdzinājumam šāda piegāde ar tradicionālajiem benzīna vai dīzeļdegvielas transportlīdzekļiem, radītu 143 un 110 gramus oglekļa dioksīda uz vienu kilometru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kad ECB sāks samazināt procentu likmes?

Anete Kravinska, Latvijas Bankas ekonomiste, 19.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau kādu laiku dzīvojam laikmetā, kad naudas tirgus likmes ir atgriezušās pozitīvā teritorijā un pakāpušās līdz līmeņiem, kas kredītņēmēju maciņus padarījuši krietni vien plānākus. Daudzi kredītņēmēji nepacietīgi gaida, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) sāks mazināt likmes.

Pēc ECB Padomes 11. aprīļa sanāksmes paziņojumā presei pieļauts iespējams procentu likmju samazinājums. Runājot par likmju samazināšanu, ECB prezidente Kristīne Lagarda uzsver, ka ECB Padomes lēmums atkarīgs no ienākošajiem datiem, tostarp par novērtējumu, kad inflācija atgriezīsies ECB noteiktā mērķa – 2 % vidējā termiņā – līmenī. Daudziem no mums šāda komunikācija varētu šķist pārāk abstrakta un gribētos konkrētākas atbildes par procentu likmju attīstību nākotnē.

Šajā rakstā iepazīstināšu ar vairākiem avotiem, kam ne vien seko līdzi politikas veidotāji, bet kas ikvienam ekonomikas dalībniekam var sniegt informāciju par procentu likmju virzību nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pilsoņa Pētera Avena aktīvu vērtība, neraugoties uz ES un ASV sankciju ietekmi, pieaugusi par aptuveni miljardu ASV dolāriem, liecina “Bloomberg Billionaires Index” dati uz šā gada 1.martu.

Tā ir aptuveni tikpat liela summa, cik gada laikā Latvija piesaista ārvalstu tiešajās investīcijās. Ja 2022.gada maijā saskaņā ar “Bloomberg” aplēsēm Avens bija 5,3 miljardus ASV dolāru vērts, tad tagad viņa turība lēšama 6,31 miljarda ASV dolāru apmērā. Planētasbagātāko cilvēku sarakstā viņš ierindojies 429 vietā.

Ņemot vērā Avenam noteiktās Eiropas Savienības un ES sankcijas, šobrīd viņa aktīvi ir iesaldēti un līdz ar to arī investīciju iespējas ir ierobežotas.

Latvijā procesu komentētājs Dans Titavs, kurš savulaik bijis arī premjera Einara Repšes padomnieks, vēlāk arī aizsardzības ministra biroja vadītājs, savā “Titava Laboratorijas” Youtube kanālā pauda dažādi vērtētu viedokli, ka varbūt mums ir vērts ļoti pragmātiski un Latvijai izdevīgi strādāt pie tā, lai Avenam sankcijas noņemtu un viņa miljardi tiktu ieguldīti Latvijā, piemēram, jaunas dronu rūpnīca būvniecībā, tā stiprinot arī Latvijas aizsardzības spējas. “Var nebūvēt tieši dronu rūpnīcu, bet ko citu – galvenais, lai Avens, kurš Krievijā ieguldījis milzu naudu, to iegulda Latvijā un tā pierāda savu lojalitāti Latvijai,” tā Dans Titavs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas un Izraēlas sadarbības potenciāls nav zudis

Irina Rubinčika, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecības vadītāja Izraēlā, 17.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau gadu Latvijai Izraēlā ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecība. Lai gan kara dēļ pēdējais pusotrs mēnesis ir bijis patiesi izaicinošs, darbs neapstājas, vēl jo vairāk – abu valstu sadarbībai ir liels potenciāls.

Protams, Izraēlā šobrīd notiek karš, taču vietējā uzņēmēju kopiena to sauc par lielo tehnoloģiju pasākumu jeb "Tech Event" un pēc kara beigām sagaida kārtējo inovāciju un investīciju pieaugumu. Neskatoties uz to, ka pasaules ekonomikas eksperti saka, ka "Izraēlas ekonomika ir konvulsijās" un ka "pēc šī kara atlabt vairs nebūs tik viegli", paši izraēlieši tic, ka viņi vien trenē savas pretestības spējas un vāc motivāciju kārtējam lēcienam. Šobrīd arvien notiek dažādi pasākumi, vienīgā atšķirība – uz tiem aicina tik daudz cilvēku, cik saiet tuvākajā bumbu patvertnē.

Fokusā inovācijas un tehnoloģijas

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecība Izraēlā ir fokusēta uz kopprojektu veidošanu inovāciju un tehnoloģiju jomā. Ir pagājis gads, kopš es to vadu. Šajā laikā esmu pabijusi daudzos pasākumos, kur prezentēja biorobotus, videokameras, ar kurām var sarunāties, satelītus, kuri no kosmosa saredz futbola bumbu, lidojošos taksometrus, mākslīgo pienu un medu… Šķiet, ka Izraēla ir izgudrotāju zeme, kuru pārsteigt nebūs vienkārši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Dienvidkoreja – drošākais solis eksportā ārpus Eiropas

Mārtiņš Baumanis, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības Korejas Republikā vadītājs M, 25.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajos astoņos mēnešos Latvijas preču eksporta vērtība samazinājusies par 8,2%. Īpaši jūtams eksporta kritums ir uz tādiem tradicionālajiem Latvijas eksporta tirgiem kā Vācija un Zviedrija.

Ir skaidrs, ka tas lielā mērā ir ciklisks samazinājums saistībā ar ģeopolitiskajiem notikumiem un cenu pīķiem atsevišķās nozarēs. Tomēr tas ir signāls, ka jādomā par risku sadalīšanu un jāizvērtē arī eksporta iespējas ārpus Eiropas.

Dienvidkoreja – vieglāk sasniedzamais tirgus Āzijā

Latvijas ekonomiskās attiecības ar Āzijas reģionu tikai veidojas, un Dienvidkoreja šajā ziņā, salīdzinot ar Japānu vai Ķīnu, ir vieglāks tirgus pirmajiem soļiem Āzijā. Dienvidkorejā dzīvo aptuveni 52 miljoni iedzīvotāji, un šo tirgu varam salīdzināt ar tādām turīgām Rietumeiropas valstīm kā, piemēram, Vāciju vai Franciju. Pēc iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju Dienvidkoreja ir 26. bagātākā valsts pasaulē un 4. Āzijas reģionā aiz Singapūras, Japānas un Brunejas. Latvijas un Dienvidkorejas tirdzniecības apjoms 10 gadu laikā, kopš noslēgts brīvās tirdzniecības līgums, ir pieckāršojies, sasniedzot 130 miljonu eiro. Tas ir tirgus, kurā vairāk importē, nekā eksportē, jo korejieši ir samērā atvērti pret kvalitatīvām precēm vai pakalpojumiem no Eiropas vai Ziemeļamerikas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Eiropas direktīvas defektus var pārvērst par efektu

Māris Ķirsons, 08.12.2023

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis

Foto: Dāvis Vītoliņš

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārstāt ignorēt tuvojošās prasības, tā vietā apgūt zināšanas, skatīties, ko un kā dara attiecīgas nozares uzņēmumi Latvijā un citviet pasaulē, vākt nepieciešamos datus, konstruktīvās diskusijās ar visām ieinteresētajām pusēm atrast labākos iespējamos risinājumus, tādējādi pašmāju uzņēmumiem ne tikai saglabājot, bet pat paaugstinot savu konkurētspēju tirgū.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Ilgtspējas ziņojumi, atbildība piegādes ķēžu pārvaldībā.

Prasīs no lielajiem

“ES Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva paredz, ka lielajiem uzņēmumiem jāsniedz ziņas par to, kāds ir uzņēmuma biznesa modelis, kā tas ietekmē sociālos un vides aspektus un kāda ir ārējo lielo tendenču ietekme uz paša uzņēmuma attīstību nākotnē,” skaidro Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platformas (CSR Latvia) līdzdibinātāja Agnese Alksne-Bensone. Viņa norāda, ka tiek prasīts atspoguļot datus, procesus un arī izvirzīto mērķu sasniegtos rezultātus. “Tiek dots liels rāmis visiem iepriekšējiem mēģinājumiem pieprasīt šāda veida informāciju no lielajiem uzņēmumiem un tādējādi saprast, kas un kā tajos notiek,” uzsver A. Alksne- Bensone. Viņa norāda, ka pēc sākotnējām aplēsēm šīs direktīvas prasība attieksies kopumā aptuveni uz 50 000, bet Latvijā sākotnēji uz apmēram 200 kompānijām, perspektīvā - ap 5000. Prasība gada pārskata vadības ziņojumā ietvert ilgtspējas ziņojumu no 2024. gada 1. janvāra attieksies uz uzņēmumiem, kas atbilst diviem no trīs lielumiem: 500 un vairāk darbinieki; neto apgrozījums 40 milj. eiro; bilances kopsumma 20 milj. eiro (tie ir tie uzņēmumi, kurus skāra iepriekšējā direktīva par nefinanšu informācijas atklāšanu).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

NATO pieņemts lēmums par vairāk nekā 160 miljonu eiro finansējuma piešķiršanu militārās ostas attīstībai Liepājā Karostas teritorijā, tviterī raksta aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Atbilstoši projektam tikšot būvētas jaunas piestātnes, izveidota atbalsta infrastruktūra un veikti gultnes padziļināšanas darbi. Šis projekts būtiski uzlabos mūsu spējas ātri uzņemt NATO spēkus, vērtējis Sprūds.

Aizsardzības ministrija (AM) pagaidām sīkāku informāciju par tviterī izziņoto projektu nav izplatījusi.

Liepāju piektdien apmeklēja arī Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), kura ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) štāba un Jūras spēku amatpersonām pārrunājusi militārās ostas attīstības plānus, aģentūru LETA informēja premjeres birojs.

"Tikko pieņemtais lēmums par 160 miljonu eiro NATO finansējumu Liepājas Karostas militārās ostas attīstībai nostiprinās mūsu valsts aizsardzības spējas un būs arī būtisks pienesums Liepājas ekonomikai," izteikusies Ministru prezidente.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūras atjaunojamie energoresursi, pārtika no sālsūdens un saldūdens resursiem, ilgtspējīgs piekrastes un jūras tūrisms un citi faktori, kas veido zilo bioekonomiku, palīdz Vidzemes reģionam transformēties un radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību. Kādas iespējas jau tiek izmantotas un kas vēl gaida potenciālos ieguldītājus?

Lai gan līdz šim zilā bioekonomika Vidzemē tiek saistīta galvenokārt ar tradicionālām darbībām, piemēram, zveju vai transportu, nozarē ienāk inovācijas, darbojas arī novatoriski uzņēmumi. Zilajai bioekonomikai kā jaunai pieejai nozarē šajā Latvijas reģionā saredz lielu potenciālu, kas aptver krietni plašākas jomas par tradicionālo zivsaimniecību un zvejniecību Rīgas jūras līča piekrastē un reģiona iekšējos ūdeņos.

“Zilā bioekonomika ietver visu, kas ir saistīts ar ūdeņiem: sākot no enerģijas ražošanas (ar vēja ģeneratoriem, no viļņiem, no aļģu biomasas) un ūdenstilpju resursu izmantošanas, visbeidzot ar tūrismu pie ūdens. Ja ūdenstilpēs iegūto biomasu apvieno ar biotehnoloģijām, rodas inovācijas: zināšanu ietilpīgā zilā bioekonomika. Šai nozarei svarīgs ir pārtikas sektors, jo zilā biomasa var nākt palīgā risināt globālo pārtikas iztrūkumu, un tas ir līdz šim neizmantots potenciāls,” atzīst Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) zināšanu ietilpīgas bioekonomikas vadošā eksperte un vadības grupas koordinatore Inese Skapste.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un dzērienu ražošanas nozare Vidzemē, orientējoties uz viedo specializāciju, saskata izaugsmes iespējas nišas produktiem ar augstu pievienoto vērtību, ko sekmē arī pieprasījums pēc bioloģiskās pārtikas pasaulē.

Bioresursu ražošana ir galvenā pārtikas industrijas konkurētspējas priekšrocība Vidzemē. Pārtikas ražošanas nozarei reģionā ir ne tikai vēsturiskas tradīcijas, bet arī prasmes un jauni talanti, kuri pārtikas ražošanas specialitāti apgūst reģiona un valsts izglītības iestādēs. Nākotnē pārtikas un dzērienu ražotāji reģionā cer vairāk izmantot viedās tehnoloģijas, lai ražošanu padarītu produktīvāku un videi draudzīgāku, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju negatīvo ietekmi uz klimatu, kā arī palielinātu noietu ārējos tirgos.

Vidzemē inovatīvi un eksportspējīgi nišas produktu ražotāji

Vidzemi mēdz dēvēt par Latvijas „piena šūpuli”, jo tā var lepoties ar bagātīgu piena produktu ražošanas vēsturi. Šeit strādā vieni no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā (Smiltenes piens, Valmieras piens, Rūjienas saldējums), darbojas arī valstī nozīmīgi alus ražotāji (Valmiermuižas alus un Somijas koncernā Olvi ietilpstošais Cēsu alus). Reģionā pārstāvēti arī citi pārtikas ražotāji, piemēram, Aloja-Starkelsen, kas ir pasaulē otrais lielākais bioloģiskās kartupeļu cietes ražotājs, un KarLiz, kas izmēģina insektu miltus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu aizsardzības ministru komitejas sanāksmē Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministri parakstīja vienošanos par Baltijas Aizsardzības līnijas izveidi, lai stiprinātu Baltijas valstu un NATO austrumu robežu.

"Kopā ar Igaunijas un Lietuvas aizsardzības ministriem nolēmām uzsākt Baltijas Aizsardzības līnijas izveidi. Šī iniciatīva militāri būtiski stiprinās mūsu valstu spējas aizsargāt savas robežas, nodrošinot iespējamā pretinieka kustības aizkavēšanu un bloķēšanu. Šis būs kopējs Baltijas valstu projekts un palīdzēs arī NATO aizsardzības plānu ietvaros," pauž aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

Lai atturētu un bloķētu jebkādu potenciālu agresorvalsts militāru agresiju pret Baltijas valstīm, plānots nākotnē attīstīt un izvietot dažādus pretmobilitātes pasākumus pie NATO un Eiropas Savienības ārējās robežas.

Tāpat tikšanās laikā aizsardzības ministri, uzsverot pretgaisa aizsardzības spēju attīstību, kā būtisku Baltijas reģiona aizsardzības sastāvdaļu un turpinot raķešu artilērijas spējas ieviešanu, parakstīja Raķešu artilērijas sadarbības nodoma vēstuli, lai pilnveidotu savstarpējo sadarbību apmācībā, sistēmu uzturēšanā un pārrobežas darbībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - Latvijā plāno ražot ar ūdeņraža dzinēju darbināmas pasažieru lidmašīnas

Db.lv, 15.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parakstot sadarbības memorandu ar Ekonomikas ministriju, Nīderlandes uzņēmums “Fokker Next Gen” plāno attīstīt ūdeņraža lidmašīnu projektu Latvijā, sniedzot būtisku ieguldījumu zaļās enerģijas klāstera attīstībai Kurzemes piekrastē, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā.

“Projekta īstenošana neapšaubāmi būs nozīmīgs notikums Latvijas ekonomikā, kas veicinās tautsaimniecības attīstību un kalpos kā būtisks solis moderna mūsu valsts zīmola nostiprināšanai pasaulē. Lielais investīciju apjoms, vismodernākās inovatīvās tehnoloģijas, pilnīga atbilstība virzībai uz klimatneitralitāti, paredzēta ciešā sadarbība ar Latvijas augstskolām – visi šie elementi ūdeņraža lidmašīnu būvi un uzturēšanu padarītu par Latvijas veiksmes stāstu, dodot grūdienu inovācijām labvēlīgas vides radīšanā kopumā. Tādēļ es no savas puses apņemos uzturēt ciešu kontaktus ar projekta virzītājiem un pielikt visas pūles, lai projekta virzībai no valsts puses nebūtu nepamatotu šķēršļu,” komentē eonomikas ministrs Viktors Valainis: .

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Prasmes, kas vadītājiem var palīdzēt 2024.gadā

Dana Kocāne, personālatlases un augsta līmeņa vadītāju atlases “Tech Recruitement” aģentūras vadītāja un dibinātāja, 11.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā vienā vārdā raksturot 2023. gadu? Šis ir nenoliedzami bijis liels pārmaiņu gads. Uzņēmēji daudz izstrādāja motivējošus labumus, lai veicinātu darbinieku atgriešanos birojos.

Pasauli satricināja mākslīgā intelekta spējas. Savukārt, politiskajā skatuvē turpināja attīstīties ģeopolitiskie konflikti. Ikdienā strādājot ar augsta līmeņa vadītāju atlasi, novērotais, liecina, ka piedzīvotās pārmaiņas un nenoteiktība ir radījusi vajadzību pēc tādiem uzņēmuma vadītājiem, kas ne vien spēj būt labi stratēģi, bet arī izcili cilvēku eksperti. Kā vadītājiem pielāgoties šai jaunajai realitātei, kur pārmaiņas ir nenovēršamas? Atbildot īsi - nepretoties tam, ko nav iespējams kontrolēt un turpināt apgūt jaunas prasmes.

Šeit labi iederās citāts no Microsoft vadītāja Satja Nadellas: "Pirms pieciem gadiem cilvēki man teica: "Tas nav iespējams, tas nestrādās. Ir ļoti vientuļi dzirdēt šādas frāzes. Vadītājam ir jābūt tam, kas uzņemas risku, saskaņā ar savu pasaules redzējumu, ar absolūti nesalaužamu priekšstatu par to, uz kurieni virzās pasaule."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skujkoku konstrukciju materiālu ražotāji sastapušies ar būtisku izstrādājumu pieprasījuma un līdz ar to arī cenu kritumu Eiropas un Āzijas tirgos, savukārt to ražošanai nepieciešamos zāģbaļķus no Latvijas Valsts mežu apsaimniekotāja spiesti iegādāties par labo laiku cenām, kā rezultātā zaudēta konkurētspēja un tiek zvanīti trauksmes zvani, cerot uz ministru un valdības iesaisti situācijas normalizēšanai.

Stāvokli vēl skarbāku padara fakts, ka citās Latvijas zāģētās produkcijas ražotāju konkurentvalstīs to pašu izejvielu – skujkoku zāģbaļķi - varot iegādāties par būtiski zemākām (pat par 40%) cenām, nekā tos atbilstoši noslēgtajiem līgumiem piegādājot AS Latvijas Valsts meži (LVM). Rezultātā uzņēmumi cenšas superdārgos zāģbaļķus no Latvijas Valsts mežu apsaimniekotāju mežiem jaukt ar lētākajiem, kas iegādāti no privātmežu īpašniekiem, un vai tos importēt no Skandināvijas. Vienlaikus par šo problēmu apspriedes tiek rīkotas ne tikai nozares uzņēmēju organizācijās, bet nu jau arī citā līmenī, jo pagājušajā nedēļā par šo jautājumu sprieda arī Vācijas - Baltijas Tirdzniecības kamerā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS “Conexus Baltic Grid” (Conexus) un Lietuvas dabasgāzes pārvades sistēmas operators “Amber Grid” veikuši nepieciešamos darbus, lai starpsavienojuma punkta Kiemenai paaugstināto tehnisko jaudu virzienā no Latvijas uz Lietuvu nodrošinātu jau no 2023. gada 13. novembra, nevis 2024. gada 1. janvāra, kā bija plānots iepriekš.

No 2023. gada 13. novembra Lietuvas – Latvijas starpsavienojuma jaudas palielināšanas projekta (ELLI) ātrākas īstenošanas rezultātā Kiemenai starpsavienojuma punkta tehniskā jauda virzienā no Lietuvas uz Latviju ir noteikta 90 GWh/d apjomā ar iespējamu dinamisku palielināšanu līdz aptuveni 100 GWh/d, savukārt virzienā no Latvijas uz Lietuvu tā ir noteikta 82 GWh/d apjomā ar iespējamu dinamisku palielināšanu līdz aptuveni 100 GWh/d. Pateicoties veiksmīgajai pārvades sistēmas operatoru darbībai, Kiemenai jaudas pirmais palielinājums notika jau 2022. gada novembrī.

Sistēmas operatoriem, izvērtējot nepieciešamību piemērot pārslodzes vadības pasākumus, īpašos pārvades sistēmas darbības apstākļos, kā piemēram, kad dabasgāze Lietuvā tiek saņemta gan no sašķidrinātās dabasgāzes termināļa, gan no Lietuvas - Polijas starpsavienojuma ar gandrīz pilnu jaudu, abas kompresoru stacijas (Paņevežas kompresoru stacija un Jauniūnų kompresoru stacija) darbojas vienlaikus tuvu to maksimālajai jaudai, kā arī ņemot vērā citus pārvades sistēmas apstākļus, ierobežotā laika periodā iespējams nodrošināt tehnisko jaudu līdz 130 GWh/d virzienā no Lietuvas uz Latviju un līdz 119 GWh/d virzienā no Latvijas uz Lietuvu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Pasažieru vilciens" (PV) šodien sāk pasažieru pārvadājumus ar trim jaunajiem elektrovilcieniem Tukuma, Aizkraukles un Skultes virzienā, savukārt braucienus Jelgavas virzienā plānots sākt sestdien, 16.decembrī, informē PV pārstāvji.

Tukuma virzienā šodien ar jaunajiem elektrovilcieniem plānots izpildīt astoņus reisus - divus reisus maršrutā Rīga-Dubulti un divus atpakaļ uz Rīgu, kā arī divus reisus maršrutā Rīga-Sloka un divus reisus atpakaļ.

Vienlaikus Aizkraukles virzienā šodien ar jaunajiem elektrovilcieniem plānots izpildīt vienu reisu maršrutā Rīga-Ogre un vienu atpakaļ, kā arī reisu maršrutā Rīga-Lielvārde, bet Skultes virzienā plānots izpildīt vienu reisu maršrutā Rīga-Saulkrasti un vienu atpakaļ.

Tāpat šodien plkst.10.20 Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā, laukumā pie otrā perona, notiks elektrovilcienu pārvadājumu uzsākšanas svinīgais pasākums, kurā piedalīsies satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P), PV valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV) un "Škoda Group" valdes loceklis Svata Zdeneks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Miljons eiro koksnes produktu vērtības paaugstināšanai

Māris Ķirsons, 21.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot teju vienu miljonu eiro, SIA Jaunzeltiņi uzstādījuši zāģmateriālu ēvelēšanas līniju, kura jau kļuvusi par būtisku kokmateriālu apstrādes — impregnēšanas – papildinājumu; tas ļauj cerīgi raudzīties nākotnē situācijā, kad teju vai visos lielākajos noieta tirgos ir recesijas pazīmes.

„Kokmateriālu apstrāde — žāvēšana, ēvelēšana, impregnēšana, profilēšana - ir papildu pievienotās vērtības pakalpojums, ko izmanto klienti, lai savu kravu transportēšanas laikā pievienotu tai vērtību,” skaidro SIA Jaunzeltiņi valdes priekšsēdētājs Artūrs Veispāls. Viņš norāda, ka zāģmateriālu ēvelēšana ir vienas no uzņēmuma jaunākajām investīcijām pievienotās vērtības pakalpojumos. „Ēvelēšanas līnijas izveide tika pabeigta 2023. gada sākumā, un pašlaik, strādājot vienā maiņā, varam apstrādāt 1500 m3 mēnesī. Taču pie sasniegtā neapstājamies, turpinām investēt un uzlabot ēvelēšanas un šķirošanas pakalpojumu, kā rezultātā jau 2024. gadā plānojam palielināt šīs iekārtas jaudu vēl par 30%,” izaugsmes ieceres atklāj A. Veispāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

SIRIN Development investē 20 miljonus eiro loģistikas parka izveidē un noslēdz līgumu ar ASV dronu ražotāju

Db.lv, 22.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas loģistikas nekustamo īpašumu attīstītājs “SIRIN Development” ir noslēdzis sadarbības līgumu par biroja un noliktavu telpu iznomāšanu vienam no vadošajiem ASV bezpilotu lidaparātu ražotājiem “Edge Autonomy”.

Bezpilota tehnoloģiju sistēmu ražotājs īrēs telpas jaunajā “SIRIN” Grenču loģistikas parkā, kas atrodas pie starptautiskās lidostas “Rīga”, Grenču ielā.

"Sirin Development" izpilddirektors Laurins Kuzavs (Laurynas Kuzavas): “Rīgas lidosta ir vislabāk attīstītā Baltijas valstīs, tāpēc atbilstošu loģistikas parku izbūve lidostas tuvumā ir viens no mūsu biznesa attīstības stratēģiskajiem virzieniem. Jau šobrīd ieņemam vadošās pozīcijās loģistikas parku izbūvē un apsaimniekošanā, bet tuvākajos gados plānojam kļūt par līderiem visās trīs Baltijas valstīs.”

“SIRIN Development” zemesgabalu loģistikas parka izbūvei 28 tūkstošu kvadrātmetru platībā pie Rīgas lidostas iegādājās 2021. gada nogalē. Parka izbūve tika uzsākta 2023. gada novembrī, un to plānots pilnībā pabeigt līdz 2024. gada beigām. Kopējās investīcijas sasniegs 20 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija no 1.marta noteikusi sešu mēnešu aizliegumu benzīna eksportam, lai nodrošinātu pietiekamas degvielas piegādes vietējā pieprasījuma apmierināšanai, paziņoja valdība.

Neskatoties uz to, ka Krievija ir pasaulē trešā lielākā naftas ieguvēja, valstī kopš pērnā gada vasaras ir degvielas trūkums, ko izraisījis lielais pieprasījums un naftas pārstrādes rūpnīcās veiktie remontdarbi.

Turklāt degvielas vairumtirdzniecības cenas Krievijā kopš gada sākuma ir pieaugušas, un šo problēmu saasinājuši arī vairākkārtēji Ukrainas dronu uzbrukumi Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām.

"Benzina eksporta aizliegums tiek noteikts uz sešiem mēnešiem - no 1.marta līdz 31.augustam," norāda Krievijas valdība.

Valdība skaidro, ka šis lēmums skaidrojams ar nepieciešamību nodrošināt stabilu situāciju degvielas tirgū augsta pieprasījuma periodā, ņemot vērā pavasara lauksaimniecības darbus, atvaļinājumu sezonu un paredzētos naftas pārstrādes rūpnīcu remontdarbus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas pasaules biržās pārsvarā krītas bažās par Tuvo Austrumu krīzi

LETA--AFP, 17.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Eiropas un Āzijas biržās otrdien kritās bažās par Tuvo Austrumu krīzi pēc Izraēlas armijas vadītāja solījuma atbildēt uz Irānas raķešu un dronu uzbrukumu Izraēlai. Samazinājās arī divi no trim galvenajiem Volstrītas indeksiem.

ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītājs Džeroms Pauels paziņoja, ka inflācijas ierobežošana var notikt '"ilgāk, nekā bija gaidīts", jo jaunākie ASV ekonomikas dati likuši atlikt prognozes par procentlikmju pazemināšanu.

Izraēla un Irāna apmainījās draudiem pēc tam, kad Irānas pirmais tiešais uzbrukums savai galvenajai ienaidniecei Izraēlai krasi saasināja reģionālo saspīlējumu, kamēr karadarbība Gazas joslā turpinās bez cerībām uz pamieru tuvākajā laikā.

Pasaules naftas cenas nedaudz samazinājās, maz reaģējot uz Tuvo Austrumu krīzi.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien pieauga par 0,2% līdz 37 798,97 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,2% līdz 5051,41 punktam, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,1% līdz 15 865,25 punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas pasaulē pirmdien kritās, tirgus dalībniekiem cerot uz deeskalāciju Tuvajos Austrumos, neraugoties uz Irānas triecienu Izraēlai.

Irāna sestdienas vakarā raidīja uz Izraēlu vairāk nekā 300 ballistisko un spārnoto raķešu un kaujas dronu, bet Izraēlas pretgaisa aizsardzība lielāko daļu atvairīja.

"Tirgus uzskata deeskalāciju par visticamāko ceļu par spīti Irānas triecienam," atzīmēja "DNB Markets" analītiķi.

Volstrītas galvenie indeksi samazinājās, investoriem bažījoties par situāciju Tuvajos Austrumos, neraugoties uz labiem ASV ekonomikas datiem.

Londonas biržas indekss saruka, naftas cenu kritumam ietekmējot enerģētikas uzņēmumu akciju cenas. Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi pieauga pēc datu publiskošanas par labvēlīgām pārmaiņām eirozonas rūpnieciskajā ražošanā.

"Tesla" akcijas cena kritās par 5,6% pēc ziņām, ka elektromobiļu ražotājs plāno samazināt darbavietu skaitu par vairāk nekā 10%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības tehnoloģiju uzņēmums Edurio ar jaunu finansējuma raundu līdz 2024. gada septembrim plāno īstenot ambiciozu biznesa modeļa maiņu Lielbritānijas tirgū, lai turpinātu izaugsmi un ļautu klientiem straujāk veicināt izglītības kvalitātes attīstību.

Šajā finansējuma raundā piedalījās 10 investori no Latvijas, Lielbritānijas un Austrālijas, un vadošo investīciju veica uzņēmējs Armands Broks. Edurio vērtība ar šo finansējumu ir sasniegusi 5,84 miljonus eiro.

Lai arī Edurio šobrīd jau strādā ar peļņu un pozitīvu naudas plūsmu, lai paātrinātu produkta attīstību, uzņēmums nolēma piesaisīt papildu finansējumu, ko investēt tehniskās komandas izaugsmē.

“Piesaistītais finansējums ļaus mums veikt būtiskas izmaiņas produktā Anglijas tirgum un piedāvāt jaunu pakalpojumu, ar kuru mūsu klienti varēs veikt plašāku aptauju klāstu. Papildus tam sāksim darbu arī pie dziļākas datu analīzes un mākslīgā intelekta risinājumu integrēšanas mūsu produktā,” norāda Edurio līdzdibinātājs Ernests Jenavs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kad plaukst cilvēki, plaukst arī bizness

Kristīne Jarve, Deloitte vadošā partnere Baltijā, 03.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apmierināti un motivēti darbinieki ir galvenais priekšnoteikums veiksmīgai biznesa attīstībai, tāpēc vēlos jūs iepazīstināt ar jaunākajām atziņām no Deloitte 2024. gada “Global Human Capital Trends” ziņojuma, ko Deloitte publicē kopš 2012. gada. Šī gada pētījums, kurā apkopoti vairāk nekā 14 000 respondentu viedokļi no 95 valstīm, izceļ būtisku faktu: darba robežām izplūstot (domājot par attālināto darbu), tādas iezīmes kā empātija un zinātkāre kļūst arvien būtiskākas.

Novērojamas labbūtības pasliktināšanās pazīmes

Lai gan vairums vadītāju atzīst, ka ilgtspējas prioritizēšana, arī attiecībā uz cilvēkresursiem, ir ļoti svarīga organizācijas panākumiem, šķiet, ka pašreizējie centieni ir nepietiekami, jo lielākā daļa darbinieku ziņo par stagnējošu vai pasliktinājušos labbūtību darbā. 53% darbinieku apgalvo, ka viņus visvairāk uztrauc pieaugošais darba stress, kas pasliktina mentālo veselību.

Saskaņā ar Deloitte Globālo Mileniāļu un Z paaudzes aptaujas datiem, 48% darbinieku un 53% vadītāju atzīst, ka darbā ir izdeguši, un gandrīz puse mileniāļu un Z paaudzes darbinieku norāda, ka visu laiku vai lielāko daļu laika jūtas stresa pārņemti. 2023. gada “Gallup State of the Global Workplace” pētījumā atklāts, ka 59% no pasaules darbaspēka “klusi aiziet no darba ” jeb, angliski runājot, “are quiet-quitting”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzņēmējdarbības atbalsta programmas Latvijā: nozīmīgs atbalsts, bet vai pietiekami izmantots?!

Līga Sičeva, LTRK ES projektu daļas vadītāja, 22.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības atbalsta programmas spēlē būtisku lomu uzņēmumu attīstībā, piedāvājot dažāda veida atbalsta instrumentus. Programmu atbalsts sniedz uzņēmumiem iespēju attīstīties un konkurēt globāli.

Jau vairāk nekā 10 gadus strādājot ar Eiropas Savienību (ES) fondu projektiem un cieši sadarbojoties ar Latvijas uzņēmumiem, varu teikt, ka uzņēmumi varētu pilnvērtīgāk izmantot atbalsta programmu piedāvātās iespējas. Ir arī redzams, ka nereti uzņēmumiem nav skaidrs, kā šīs programmas var palīdzēt uzlabot viņu konkurētspēju, attīstīties starptautiski vai veicināt inovāciju ieviešanu.

Mana absolūtā pārliecība ir, ka uzņēmējdarbības atbalsta programmas ir fascinējošs instruments, kas uzņēmumiem piedāvā ļoti plašu atbalsta spektru, tāpēc vēlos dalīties ar savu redzējumu un sniegt dažus ieteikumus, kas, iespējams, varētu pamudināt uzņēmumus aktīvāk izmantot uzņēmējdarbības atbalsta programmu sniegtās priekšrocības. Tas ir tā vērts!

Komentāri

Pievienot komentāru