Rīgas Centrālajā stacijā izbūvētas pagaidu platformas no koka. Tas uzskatāmi atgādina, ka arī “pagaidu” infrastruktūra ir nozīmīga investīcija, kas bieži vien kļūst par daļu no cilvēku ikdienas vairāku gadu garumā. Tādēļ ir būtiski, lai tās uzturēšanas izmaksas būtu zemas un kalpošanas laiks atbilstu plānotajam.

Pagaidu infrastruktūrās tiek izmantoti dažādi materiāli, un katram no tiem ir savas priekšrocības, kuru izvērtējums veicams atbilstoši konkrētajai vajadzībai. Kompozītmateriāli šodien kļūst par vienu no perspektīvākajiem risinājumiem – tie ir viegli, izturīgi un nepakļaujas agresīviem un mainīgiem laikapstākļiem. Līdzās tiem pārvietojamās konstrukcijās tiek izmantots arī koks, metāls un alumīnijs.

Arī Latvijā redzam dažādas pieejas. Piemēram, Salacgrīvas pagaidu tilts pār Salacu ir būvēts no metāla konstrukcijas, kas ļauj ātri nodrošināt satiksmes plūsmu būvdarbu laikā. Kompozītmateriālu izmantošana pagaidu infrastruktūrā Latvijā diemžēl vēl nav tik ierasta prakse kā citviet pasaulē. Pagaidām tos vairāk izmanto ilgtermiņa risinājumos kā, piemēram, nesen uzbūvētajā gājēju tiltā Ķekavā vai Jūrmalas dzelzceļa stacijas “Asari” perona konstrukcijā. Savukārt pasaulē kompozītmateriāli jau kļuvuši par plaši pielietotu izvēli pagaidu tiltu būvniecībā, īpaši militāros un katastrofu seku likvidēšanas gadījumos, kur būtiska ir ātra uzstādīšana, izturība un spēja kalpot gadiem, pat ja risinājums sākotnēji paredzēts tikai īstermiņam.

Katrā desmitajā pasaulē ražotajā sērfošanas un snovborda dēlī, arī hokeja aprīkojumā ir izmantota Latvijas stikla šķiedra.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā Latvijas daļa no visa stikla šķiedru pavedienu eksporta apjoma pasaulē bija 8%, bet no visas brīvi austo stikla šķiedras audumu produkcijas pasaulē – 9%. Līdz ar to bez pārspīlējuma var teikt, ka katrā desmitajā pasaulē ražotajā sērfošanas un snovborda dēlī, hokeja aprīkojumā utt. tiek izmantota Latvijas stikla šķiedra.

Triju stikla šķiedras produkcijas veidu eksportā – stikla šķiedras pavedienu, brīvi austu audumu un mehāniski savienotu audumu – Latvijas eksporta ienākumi uz vienu iedzīvotāju 2024. gadā bija visaugstākie pasaulē. Latvijā stikla šķiedras ražošana aizsākās 1963. gadā, kad darbu sāka Valmieras stikla šķiedras rūpnīca. Sākumā tika ražota tikai stikla šķiedra, bet no 1972. gada – arī stikla šķiedras audumi. 1996. gadā uzņēmums tika veiksmīgi privatizēts, kas ļāva uzņēmumu modernizēt (jau 2021. gadā tika atvērta vienstadijas stikla šķiedras ražotne). Rūpnīcas ražošana tika pielāgota tirgus prasībām, un uzņēmums sāka piegādāt globālajam tirgum konkrētus nišas produktus. Atbilstoši žurnāla Dienas Bizness veidotajam Latvijas lielāko uzņēmumu 2024. gada TOP 500+ AS Valmieras stikla šķiedra ar 117,8 miljonu eiro lielu apgrozījumu bija 69. vietā Latvijā. Uzņēmums nodarbināja vairāk nekā 1200 darbinieku un 2023. gadā nodokļos valsts kopbudžetā iemaksāja vairāk nekā 6,5 miljonus eiro.

Latvijas Kompozītmateriālu asociācija, kas līdz šim darbojās kā Stikla šķiedras izstrādājumu ražotāju asociācija, paplašina darbības lauku, lai mērķtiecīgi uzlabotu Latvijas uzņēmējdarbības vidi dažādu veidu kompozītmateriālu izstrādājumu ražošanas nozarē.

Biedru pilnsapulcē ievēlēta jauna valde un vadītājs. Asociāciju turpmāk vadīs Gunārs Kosojs – vadības eksperts ar ilggadēju publiskā un privātā sektora pieredzi stratēģisko un attīstības procesu vadībā Latvijā.

Kompozītmateriālu asociācijas mērķis ir apvienot Latvijas kompozītmateriālu ražotājus un izstrādātājus, uzlabot uzņēmējdarbības vidi un veicināt eksportspējīgas, inovatīvas un augstas pievienotās vērtības produkcijas attīstību, kā arī dalīties ar pieredzi, prasmēm un zināšanām, sniedzot savu ieguldījumu arī Latvijas ekonomikas attīstībā un sabiedrības kopējā labklājībā.

“Latvijā ir uzņēmumi ar zināšanām un produktiem, kas veiksmīgi konkurē pasaules tirgos. Asociācija apvienos spēkus un nodrošinās, lai mūsu nozares balss skanētu gan politikas veidotāju, gan industrijas līderu vidū. No būvniecības līdz sportam – kompozītmateriāli pierāda savu vērtību tur, kur svarīgs ir augsts rezultāts, izturība un veiktspējas kombinācija. Mūsu uzdevums ir parādīt, ka Latvija ne tikai seko pasaules tendencēm, bet pati spēj tās radīt," uzsver G. Kosojs.

Pārtikas ražotājiem šobrīd ir ļoti izaicinošs laiks saistībā ar izejvielu un energoresursu cenu kāpumu, kā arī lielais nezināmais ir Zaļais kurss, kas jau tagad rada būtiskas papildu izmaksas ražotājiem, intervijā atzina gaļas pārstrādes uzņēmuma AS "Maag Latvija", kuram tostarp pieder zīmols "Rīgas miesnieks", valdes loceklis Heino Lapiņš.

Pēc viņa teiktā, pēdējo mēnešu laikā liellopa un cāļa gaļas cenas ir pieaugušas par 1,5 līdz diviem eiro kilogramā, salīdzinot ar pērnā gada aprīli, tostarp liellopa gaļai pieaugums pārsniedz 30%, bet cāļa gaļai - 20%. "Tas ir ļoti straujš un būtisks sadārdzinājums," uzsvēra Lapiņš.

Viņš arī norādīja uz neskaidrību saistībā ar elektroenerģijas turpmāko cenu. "Parasti februārī, martā un aprīlī cenas iet uz leju, bet vasarā biržas cenas ir augšā. Taču šogad februāris mūs pārsteidza ar nepatīkami augstām cenām, un arī aprīļa sākums bija sarežģīts. Tas rada nestabilitāti," teica "Maag Latvija" valdes loceklis.

Lapiņš atzīmēja, ka zaļais kurss jau tagad ir trieciens pārtikas ražotājiem un rada būtiskas papildu izmaksas ražotājiem. "Zaļais kurss, ko Latvija ir uzņēmusies pirms pāris gadiem, tagad sāk spiest arī ražotājus," viņš sacīja.

Vanšu tilts Rīgā šobrīd funkcionē ar redzamiem drošības riskiem – sarūsējuši metāla elementi, nožogojumi, kas ierobežo pārvietošanos, un konstrukcijas daļas, kurām nepieciešama aizsardzība pret drupšanu. Kaut arī pēc tehniskiem parametriem tas vēl spēj kalpot, šāda situācija nav akceptējama.

Līdzīgu ainu varam vērot arī citur – Krāslavā drīzumā tiek plānota 2007. gadā būvētā Priedaines skatu torņa demontāža. Tas ir otrais augstākais skatu tornis Latvijā, un tiks nojaukts nopietnu koka konstrukcijas bojājumu dēļ. Arī daudzas dabas takas tiek slēgtas, jo koka posmi ir sapuvuši, un izmantotie impregnanti rada papildu riskus videi.

Šie piemēri atklāj būtisku problēmu: Latvijā joprojām sistemātiski projektos tiek izmantoti vēsturiski ierastie, tradicionālie būvmateriāli – koks, metāls, betons – pat mūsdienās, kad zinātne ir attīstījusies tik strauji, un ilgtspējīgas, izturīgas un modernas alternatīvas ir pieejamākas nekā jebkad.

Kas bremzē inovāciju ienākšanu Latvijas būvniecībā?

Latvijas zinātnisko institūciju konsorcijs uzsāk pētījumu projekta PeatTransform īstenošanu – “Pētniecībā un inovācijās balstīti risinājumi kūdras nozares virzībai uz klimatneitrālu ekonomiku, veicinot Latvijas dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu”.

Pētījumu projekts palīdzēs Latvijas kūdras nozares transformācijai no būtiska emisiju avota uz klimatneitrālu tautsaimniecības nozari līdz 2050. gadam, vienlaikus stiprinot Latvijas pētniecības kapacitāti un inovāciju potenciālu.

PeatTransform no 2025.–2029. gadam īstenos – Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” (vadošais partneris), Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Vides risinājumu institūts, Dārzkopības institūts, Agroresursu un ekonomikas institūts – ar Eiropas Savienības un Latvijas valsts līdzfinansējumu kopā 5 588 265 eiro.

Pētījumu projektā tiks iesaistīti arī kūdras nozares uzņēmumi un asociācijas.Kūdra ir nozīmīgs Latvijas dabas resurss, ko plaši izmanto dārzkopībā, mežsaimniecībā un lauksaimniecībā gan vietējā tirgū, gan eksportā. Nozare nodrošina darbavietas, eksporta ieņēmumus un veicina reģionālo attīstību, tomēr tās ieguve un izmantošana rada siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas un ietekmē kūdrājus.

Latvijai ir maksimāli efektīvi un lietderīgi jāizmanto zemes resursi, tādējādi nodrošinot ekonomiskos ieguvumus — eksporta ienākumus, darba vietas, nodokļu ieņēmumus valsts budžetā.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un ar to saistīto nozaru portālu zemeunvalsts.lv videodiskusijā Eiropas Zaļais kurss 2.0 sabiedrības informētība un iesaiste. Valstiski svarīgo lēmumu pieņemšanā jāiesaista visas interešu grupas, vienlaikus izskaidrojot ikviena potenciālā nākotnes scenārija īstenošanas pozitīvos un negatīvos aspektus.

Izaicinājumu netrūkst

„Kūdras nozarei ir nepārtraukti izaicinājumi jau kopš 2020. gada, kad saasinājās jautājums par šī resursa izmantošanu, jo īpaši enerģētikā, un tika atvēlēts finansējums nozares transformācijai, vienlaikus, neraugoties uz starptautiskiem satricinājumiem, kūdras substrāta eksporta pieauguma temps nemainās,” skaidro SIA Laflora valdes priekšsēdētājs un Latvijas Darba devēju konfederācijas padomes loceklis Uldis Ameriks.

Ģeopolitisko faktoru, Euribor likmju un inflācijas izraisītā turbulence nekustamo īpašumu nozarē pamazām norimst un tirgus lēnām atgūstas, darījumu aktivitāte pamazām iešūpojas un, lai gan nekāds straujš uzrāviens gaidīts netiek, dati un prognozes ļauj domāt, ka zemākais punkts ir aiz muguras.

Vēl jaunākajā jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums lasi:

Intervija

Dzīvokļi lētāki nekļūs. Šobrīd nekustamo īpašumu cenas Latvijā ir ievērojami zemākas nekā Igaunijā un Lietuvā, taču tuvāko gadu laikā cenām Baltijā būtu jāizlīdzinās, domā Guntars Cauna, Kaamos vadītājs Latvijā.

Būvmateriālu ražošana

Investēs digitalizācijā un mākslīgajā intelektā. Būvmateriālu ražotājiem ir jāspēj piemēroties ne tikai straujām tirgus pieprasījuma svārstību amplitūdām, bet arī izaicinājumiem, ko rada ES Zaļais kurss, vienlaikus īstenojot digitalizācijas projektus un sākot izmantot mākslīgo intelektu. To intervijā stāsta ģipša izstrādājumu ražošanas uzņēmuma Knauf ģenerāldirektors Baltijā, valdes loceklis Arnis Ivanovs.

Videolekciju cikls Latvijas mežu sertifikācijas padomes Meža programmas 2025 ietvaros, sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai.

Videolekcijas publicētas portālā https://www.lmsp.lv/latvijas-meza-programma/531 ar neierobežotu piekļuvi visiem interesentiem, ar laiku vismaz uz 12 mēnešiem vai līdz izmaiņām nozarē, kas būtiski var ietekmēt satura precizitāti vai aktualitāti.

Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Latvijas Meža attīstības fondu.

Lekcijas datums un vieta: 06.12.2024., Talsi

Meža dzīvnieku populācijas un to kontrole. Plēsēju medības. Invazīvās sugas Latvijā

Haralds Barviks, Latvijas Mednieku asociācijas (LATMA) valdes priekšsēdētājs

Lekcijas tēma: Meža dzīvnieku populācijas pieauguma izmaiņas Latvijā, plēsēju un invazīvo sugu īpatsvara izmaiņas.

Ilgtspējas jautājumi pēdējos gados ir kļuvuši par neatņemamu daļu daudzu uzņēmumu dienaskārtībā, un tā ir pozitīva tendence. Tomēr jāņem vērā, ka ilgtspējīgs uzņēmums nedzīvo uz vientuļas salas. Tāpēc visā pasaulē aktualizējas jautājums, kur koncentrējas lielākā uz vidi atstātā ietekme, un atbilde ir viena – vērtības ķēdē, kur liela loma ir piegādātāju ķēdei.

Lai arī sākotnēji šķiet, ka piegādes ķēdes ir ārpus uzņēmuma tiešās kontroles, patiesībā tā ir svarīga ilgtspējas dimensija, kuras ievērošanai ir jābūt biznesa dienaskārtībā neatkarīgi no uzņēmuma lieluma.

Ir jāņem vērā, ka ilgtspēja ir kā savienojošs trauks, un šis skatījums ietekmē gan regulējumu, gan konkurētspēju. Eiropas virziens ir skaidrs – ilgtspējas iniciatīvām ir jākļūst ne vien deklarētām, bet arī pierādāmām un izsekojamām. Jau šobrīd šo virzienu nostiprina Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva (CSRD), kas nosaka, ka lielajiem uzņēmumiem ik gadu savas ilgtspējas apņemšanās jāatklāj, balstoties pierādāmos datos pēc Eiropas ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem (ESRS).

Zeme ir aktīvs, kurš ir jāizmanto tautsaimniecībā, tādējādi radot ne vien produkciju, kuru patērēt pašu zemē, bet arī to eksportēt. Tas nodrošina darbavietas un apdzīvotību, jo īpaši lauku reģionos, rada arī nodokļu ieņēmumus valsts budžetam, tāpēc ierobežojumu politikai ne tikai jābūt saprātīgai, bet arī segtai ar kompensācijām.

Tādas atziņas skanēja Dienas Biznesa kopā ar portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā videodiskusijā Nodokļu politikas izaicinājumi - ekonomiskā attīstība un zemes resursu izmantošanas nozares. Zemes nozares ir galvenie darba devēji laukos, kas rada pieprasījumu pēc citu sfēru precēm un pakalpojumiem, kā arī tieši un pastarpināti ģenerē nodokļus valsts budžetam, kas ir finanšu avots sabiedrībai vajadzīgu pakalpojumu nodrošināšanai. Tika norādīts, ka vispirms ir nepieciešama Latvijas resursu racionāla un jēgpilna izmantošana un tikai tad - visa veida prasību, ierobežojumu, liegumu, tostarp Zaļā kursa minimālās programmas izpilde.

Ieguldot vairāk nekā 10 miljonus eiro, bioproduktu ražotājs SIA Lat Eko Food, kas strādā ar zīmolu Rūdolfs, piecu gadu laikā plāno trīskāršot ražošanas kapacitāti, radīt jaunus produktus un palielināt eksportu, intervijā stāsta Lat Eko Food dibinātāja, īpašniece un valdes priekšsēdētāja Egija Martinsone.

Kas ir paveikts pēdējo gadu laikā?

Nepārtraukti attīstāmies, un kopš 2014.gada, kad atvērām ražotni, vairākas reizes ir notikusi gan paplašināšanās, gan būvniecības darbi, gan ir dubultotas ražošanas jaudas. Šajā laikā ir nākušas klāt vairākas ražošanas līnijas, arī produktu veidi ir būtiski paplašinājušies – gan bērnu pārtikā, gan pieaugušo sortimentā. Attīstība mums notiek nepārtraukti, un katru gadu investējam jaunās iekārtās, tehnoloģijās un produktos. Katru gadu mums diezgan strauji pieaug apgrozījums. Ja mēs sākām praktiski no nulles, tad šobrīd šo gadu plānojam beigt ar 13 miljonu eiro apgrozījumu. Pāris miljoni mums katru gadu ir nākuši klāt. Tādu tempu mēs arī plānojam saglabāt.

Ap 20% no IKP rodas no zemes izmantošanas Latvijā, tāpēc lēmumu pieņēmējiem ir jāspēj pieņemt lēmumi, kuri vērsti uz visas sabiedrības ieguvumiem, nevis atsevišķu nelielu interešu grupu vēlmēm.

Tādi secinājumi skanēja Latvijas Mežu sertifikācijas padomes 10 starptautiskajā konferencē Ilgtspēja un resursi zemes pārvaldībā: sadarbība krīzes un pārmaiņu laikā. Zemes nozares ir nozīmīgs Latvijas resurss, kuru var izmantot dažādām vajadzībām, vienlaikus uz tās izaudzētais - lauksaimniecības produkti, koksne - kalpo kā nozīmīgs resurss apstrādes rūpniecībai, vienlaikus šis zemes komplekss ir nozīmīga tautsaimniecības sfēra, kas nodrošina darbavietas, nodokļu ienākumus un arīdzan mazina dažādus riskus.

Jādomā ar savu galvu

„Latvijas divas nelaimes ir pārregulācija, kad cenšamies pārņemt visu, ko vien iesaka, bet nedomājam ar savu galvu un šos ieteikumus neadaptējam Latvijas apstākļiem, kā arī pārspīlēta demokrātija, kad atsevišķu nelielu grupu iebildumu dēļ tiek nobremzēti projekti,“ uzsvēra SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš norādīja, ka ļoti liela nozīme ir politikas un plānošanas dokumentiem. „Konkrētās teritorijas attīstībai būtiskākais dokuments ir teritorijas attīstības plāns, kuram jābūt skrupulozi izvērtētam, tādējādi nodalot tās teritorijas, kuras paredzētas ražošanai, no tām, kuras paredzētas citam — dabas aizsardzībai,“ uzsver U. Ameriks. Viņaprāt, Latvijā ir jābūt tādiem normatīvajiem aktiem, lai varētu ātri pieņemt lēmumus un realizēt sabiedrībai nozīmīgas ieceres. „Zemes izmantošana - tā ir ne tikai resursu ieguve, kas ir labklājības pamats, bet arī valsts drošības pamats,“ tā U. Ameriks. Viņaprāt, zeme ir resurss un ne tikai tas, ko uz tās var izaudzēt, bet arī tas, kas atrodas zem zemes un kas atrodas virs zemes.

Elektrovairumtirdzniecības nozares līderis “Baltijas Elektro Sabiedrība” rīkoja augsta līmeņa enerģētikas biznesa forumu “Baltic Energy Strategy”, kas pulcēja vadošos ekspertus un politikas veidotājus no visām Baltijas valstīm. Foruma mērķis bija definēt nākotnes stratēģiskās prioritātes enerģētikas jomā, analizējot esošās tendences, izaicinājumus un izstrādājot kopīgus attīstības virzienus.

Ar galvenajām diskusiju atziņām dalās foruma iniciators “Baltijas Elektro Sabiedrība” valdes priekšsēdētājs Oļegs Kolomijcevs.

Eiropas Zaļais kurss kā izaugsmes platforma

Latvija sāk raudzīties uz Eiropas Zaļo kursu jeb European Green Deal kā nevis uz resursu taupīšanu, bet kā tos izmantot ar pievienoto vērtību, radot ilgtspējīgus nišas produktus. Mūsu zaļā dabas bagātība ir pasīva – mēs to neatprečojam uz aktīvu, kas sniegtu lielāku finanšu pievienoto vērtību valsts budžetā. Latvija kopā ar citām ES valstīm ir apņēmusies līdz 2050.gadam panākt klimatneitralitāti, lai neto ogļekļa emisiju līmenis pielīdzinātos nullei. Šobrīd atbildīgās politikas veidotāji ir spēruši soli tālāk un nākotnē uz šo raugās kā iespējām apgūt jaunus nišas tirgus ar lielām eksporta iespējām mūsu uzņēmumiem.

Par zaļo kursu un klimata politiku Latvijā ir dzirdējis ikviens – tā ir tēma, kas ilgstoši atradusies gan Latvijas, gan citu valstu politiķu dienaskārtībā. Nebūtu pārspīlēti teikt, ka līdz Krievijas atkārtotajam iebrukumam Ukrainā, zaļais kurss un klimata politika bija spožākais jājamzirdziņš politiķiem visā Eiropā.

Jaunas iniciatīvas šķietami tika radītas katru dienu, turklāt nepameta sajūta, ka Eiropas Komisijā (EK) pastāvēja nerakstīts likums, kur katrai nākošajai zaļā kursa iniciatīvai jābūt vismaz divreiz “ambiciozākai” par iepriekšējo. Šo procesu varētu salīdzināt ar vidusskolas ballīti, kurā viegli iereibuši tīņi sola visneiedomājamākās lietas, lai paspīdētu un izceltos uz savu vienaudžu fona.

Zaļā kursa ballītē politiķi tik tiešām sasolīja daudz – no 2035. gada aizliegt iekšdedzes dzinēju auto tirdzniecību, ieviest ierobežojumu tam, cik jaudīgi sadzīves putekļu sūcēji drīkst atrasties mūsu mājās, aizliegt gāzes apkures katlu uzstādīšanu, vai uzlikt par obligātu prasību dzērienu ražotājiem ieviest “jaunā tipa”, nenoņemamus korķīšus. Savu daļu zaļās šalts dabūja arī lauksaimnieki – gaisā uzvirmoja idejas par meliorācijas sistēmu nojaukšanu, lauku appludināšanu, smidzināšanas aizliegšanu vai lopkopības saimniecību likvidēšanu. Nīderlandē pat piedzīvoti reāli gadījumi, kur valdība samaksā lauksaimniekiem par fermu brīvprātīgu likvidāciju, tomēr – vai tas ir aktuāli arī Latvijai?

Baltijas enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo būtiskas pārmaiņas, ko virza trīs galvenie attīstības virzieni - decentralizācija, digitalizācija un dekarbonizācija, uzsver Agris Veliks, ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā.

Ja agrāk enerģijas ražošana bija centralizēta un balstījās uz lieliem spēkstaciju projektiem, šodien tirgū strauji attīstās daudzi jauni, neatkarīgi ražotāji, skaidro A.Veliks. Mēs vairs neesam atkarīgi tikai no pāris lieliem piegādātājiem, kā ietekmē tirgus kļūst arvien elastīgāks, tā stiprinot energoapgādes drošību, skaidro ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā. Vienlaikus viņš norāda, ka nākotnē vēl lielāku nozīmi iegūs arī digitalizācija un dekarbonizācija. Viedās tehnoloģijas ļauj efektīvāk kontrolēt un pārvaldīt elektroenerģijas tīklus, savukārt Eiropas Savienības (ES) regulējums nosaka arvien stingrākas prasības ilgtspējai un emisiju samazināšanai. Ilgtspēja ir arī viens no ABB definētajiem stratēģiskajiem mērķiem, atzīmē A.Veliks.

Latvija šobrīd atrodas nozīmīgā krustpunktā, kur valsts enerģētiskās neatkarības un klimatneitralitātes mērķi vairs nav tikai politiski lozungi, bet kļūst par konkrētiem projektiem un tehnoloģiskām inovācijām.

Viens no šādiem piemēriem ir “Virši” biometāna rūpnīcas attīstība, kas būtiski ietekmēs vietējo degvielas un energoresursu tirgu.

Tirgus atdzimšana un politiskās iniciatīvas

Pāreja no dīzeļdegvielas uz CNG (saspiesto dabasgāzi) un tālāk uz biometānu kļūst par būtisku virzienu transporta sektora emisiju samazināšanā. Tā kā šī pāreja neprasa būtiskus ieguldījumus infrastruktūrā un tehnoloģijās, biometāns sevi apliecina kā praktisku, ātri ieviešamu un ekonomiski pamatotu risinājumu gan loģistikas uzņēmumiem, gan valsts un pašvaldību autoparkiem. Augošā interese par biometāna izmantošanu transportā vienlaikus veicina arī Latvijas enerģētisko neatkarību, vietējo resursu izmantošanu un reģionālo attīstību.

Noziedzība pret vidi vairs nav tikai nišas problēma - tā ir globāla krīze, Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) organizētajā starptautiskajā konferencē par noziegumiem pret vidi un naudas atmazgāšanu norādījis FID priekšnieks Toms Platacis.

Konferencē pulcējās nozares eksperti un viedokļu līderi, lai dalītos praktiskās zināšanās un aktualizētu tēmas nozīmību starptautiskā mērogā.

Platacis norādījis, ka nelikumīga mežizstrāde, atkritumu apsaimniekošana, savvaļas dzīvnieku, augu tirdzniecība un citi vides pārkāpumi nav tikai noziegumi pret vidi - tie ir nopietni finanšu noziegumi.

Šo noziegumu rezultātā tiek iegūti līdzekļi, kas veicina korupciju, organizēto noziedzību un naudas atmazgāšanu starptautiskā mērogā. FID ieskatā, ir jāpievērš uzmanība noziedzībai iekšzemē, noziedzībai, kas kaitē ne tikai ekonomikai, bet arī videi, sabiedrībai un nākotnei.

Konferences galvenās atziņas ir tādas, ka nepieciešams veicināt, aktualizēt izpratni par noziegumiem pret vidi un to kaitējumu. Vienlaikus nepieciešams stiprināt saziņu un publiskā-privātā sektora partnerību, lai likvidētu starptautiskos noziedzīgos tīklus un nodrošinātu, ka finanšu sektors spēj atpazīt un ziņot par trauksmes signāliem, kas saistīti ar noziegumiem pret vidi.

Latvijā izaudzēto graudu pārdošana pasaules tirgos kļūst arvien lielāks izaicinājums - konkurenti no Dienvidamerikas, Krievijas, Ukrainas spēj piedāvāt daudz zemākas cenas, jo tiem nav jāievēro Eiropas Savienības prasības (augu aizsardzības līdzekļu ierobežojumi vai pat liegumi, Zaļais kurss, CO2 nodoklis), kas vienlaikus palielina izmaksas un samazina iegūtās ražas apmēru.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības LATRAPS valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 2.decembra numurā lasi:

DB analītika

Sociālās aizsardzības izdevumi auguši par 7,9%

Tēma

Ukrainas eksporta galvenais balsts

Aktuāli

Bez profesijas Latvijā ir grūti

Zemes izmantošana

Zemes izmantošanā vajadzīgs konsensuss

Portrets

Līva Jaunozola, Andele Mandele radītāja un īpašniece

Brīvdienu ceļvedis

Diāna Maksimceva, lietotnes Eye Get It idejas autore un izstrādātāja

Uzņēmumu jaunumi

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Atkritumu apsaimniekošanas nozares attīstību pēdējos gados ietekmējuši gan globālie notikumi - Covid-19 pandēmija un ģeopolitiskie satricinājumi -, gan nacionālā vides politika ar augošu dabas resursu nodokli un valsts zaļo mērķu kursu, bet perspektīvā jaunus izaicinājumus nodrošinās ES nosacījumi un iepriekš izvirzīto mērķu sasniegšana.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS CleanR Grupa valdes loceklis Guntars Levics. Viņš atzīst, ka nozīmīgākie pārmaiņu laiki vēl ir priekšā un to pamatā ir jauno ES normatīvu piepildīšana ar reālu saturu un to ieviešana nacionālā līmenī.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija atkritumu segmentā?

Pēdējie gadi ir bijuši daudz dažādiem notikumiem un līdz ar to arī pārmaiņām bagāts laiks. Ir notikusi attīstība daudzos segmentos, kuri tieši un netieši ietekmē atkritumu apsaimniekošanu. Lai varētu novērtēt šo izmaiņu ietekmi, visticamāk, būs vajadzīgs laiks — daži gadi. Proti, atkritumu šķirošanas disciplīnu un pārstrādes attīstību ietekmējusi valsts kopējā vides politika – dabas resursu nodokļa konsekventa palielināšana, atkritumu noglabāšanas maksas ļoti straujš pieaugums, jaunu segmentu pievienošana ražotāju atbildības sistēmā, kā arī par obligāti šķirojamām noteiktas jaunas atkritumu kategorijas – bioloģiski noārdāmie un bīstamie atkritumi. Nenoliedzami šīs izmaiņas ietekmēja gan atkritumu apsaimniekošanas operatorus, gan iedzīvotājus – kopējā motivācija un disciplīna cītīgākā atkritumu šķirošanā ir augusi. Tas rezultējās ar faktu, ka nešķiroto atkritumu apjoms samazinājās, bet pieauga šķiroto atkritumu daudzums, un šī tendence turpinās joprojām. ES Zaļais kurss arī nekur nav izgaisis, tāpēc spiediens uz atkritumu apjoma samazināšanu, to jēgpilnāku pārstrādi, atkārtotu izmantošanu jau kā izejvielām citu produktu ražošanā gan ES, gan arī nacionālā līmenī, pieaug. Vienlaikus Latvijā kopējais atkritumu apjoms ik gadu turpina pieaugt.

Latvijā izaudzēto graudu pārdošana pasaules tirgos kļūst arvien lielāks izaicinājums - konkurenti no Dienvidamerikas, Krievijas, Ukrainas spēj piedāvāt daudz zemākas cenas, jo tiem nav jāievēro Eiropas Savienības prasības (augu aizsardzības līdzekļu ierobežojumi vai pat liegumi, Zaļais kurss, CO2 nodoklis), kas vienlaikus palielina izmaksas un samazina iegūtās ražas apmēru.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības LATRAPS valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks. Viņš atzīst, ka Latvijas lauksaimnieku dzīvotspēja nākotnē ir cieši saistīta ar izaudzētās produkcijas tālāku pārstrādi un augstākas pievienotās vērtības radīšanu tepat Latvijā.

Kāda ir situācija augkopības produktu sektorā 2025. gadā?

Smaga. 2025. gada vasaru kāds skolēns varētu atcerēties kā gadu, kurā nebija vasaras. Ko tas nozīmēja zemniekiem? Klimatisko apstākļu dēļ tika būtiski bremzēta graudaugu attīstība, un ražas novākšanas sezonas sākums nobīdījās par aptuveni divām nedēļām salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Kulšanas darbi noritēja lēni, saraustīti, smagos apstākļos. Līdztekus tam, nododot ievākto graudaugu ražu, kura jau tāpat bija mazāka, nekā iepriekš cerēts, nācās secināt, ka tās kvalitāte ir daudz zemāka nekā citus gadus. Vidēji LATRAPS iepirkumos teju 2/3 graudu atbilda lopbarības kvalitātei. Protams, bija reģionālās atšķirības - Zemgalē un Kurzemē tas bija 55%, bet Latgalē pat 80%. Bija saimniecības, kuras no saviem laukiem nenovāca pat vienu tonnu pārtikas graudu, turklāt jārēķinās, ka vēl daļa pat netika novākta, jo tehnika mitruma dēļ nevarēja uzbraukt uz lauka. Tā ir nenormāla situācija, un, protams, ar šādu graudu kvalitātes kritumu, kas atstāj būtisku ietekmi arī uz ienākumiem un maksātspēju, lauksaimnieki nebija rēķinājušies. To var dēvēt par dubultsitienu — ieguldījumam un potenciālam neatbilstoša raža, smagi darba apstākļi un zemas kvalitātes graudi, kas nenoliedzami zemniekos radīja dziļu vilšanos.