MobillyTX 2020. gada sākumā izstrādātais inovatīvais produkts “Mobilly labumi” ieguvis IKT gada balvu “Platīna pele 2020” kategorijā “Uzņēmuma digitālā transformācija”.

“Mobilly labumi” ir lietotne, kas nodrošina iespēju uzņēmumiem saviem darbiniekiem piešķirt un ērti pārvaldīt dažādus materiālus labumus, piemēram, pusdienas un transporta pakalpojumus.

Darbiniekiem “Mobilly labumi” ļauj ērti norēķināties ar lietotni un uzņēmuma piešķirto naudu pie vairāk nekā 70 pakalpojumu sniedzējiem.

Lietotne šī gada laikā spējusi pieaudzēt lietotāju skaitu par 31 %. Tas panākts, jo risinājums dod iespēju uzņēmumiem samazināt tēriņus – piešķirt “labumus” ir izdevīgāk nekā izmaksāt piemaksas tādā pašā apmērā. Piemēram, nodrošinot “pusdienu labumu”, risinājums palīdz uzņēmumiem ietaupīt, jo likums paredz, ka vienam darbiniekam ēdināšanas izdevumus līdz 480 eiro gadā var neaplikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālo nodokli.

Finanšu tirgū investoram peļņu traucē gūt dažādi faktori. Vieni ir paši tirgus faktori, kad vērtspapīru cenas nelaikā virzās nepareizajā virzienā. Tikmēr pie otriem varētu skaitīt psiholoģiskos faktorus, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kopumā gan jāteic, ka tirgus faktori ar psiholoģiskajiem faktoriem ir visai integrēti un nepareizi lēmumi vairāk tiek pieņemti laikā, kad vērtspapīru cenu izmaiņas investoram ir nelabvēlīgas un palielinās stresa līmenis.

The Wall Street Journal (WSJ) raksta, ka visierastākā investoru atbilde uz jautājumu – ko tie sagaida no saviem ieguldījumiem ir šāda: peļņa. Tas ir visai loģiski, lai gan ne vienmēr precīzi. Proti, līdz ar lēmumiem par naudas izvietošanu daudzi investori patiesībā grib apmierināt arī dažādas savas vēlmes un emocijas, kas mēdz iet pretēji ar augstākās iespējamās ieguldījuma atdeves meklējumiem. Tādējādi savas šīs slēptās vēlmes un emocijas vajagot izzināt, jo pretējā gadījumā investors sevi sāpinās gan ar finansiālām, gan - kas nav mazāk svarīgi - emocionālām kļūdām.

Ar svinīgu ceremoniju Valsts prezidenta rezidencē Melngalvju namā jau ceturto gadu pēc kārtas noslēdzies konkurss Skaistākā lauku saimniecība, kurā tika sadalīti 2015.gada skaistāko saimniecību tituli Latvijā.

Par skaistāko saimniecību šogad atzīta Saldus novada Zvārdes pagasta saimniecība Vārpas un tās saimnieki – Valdis un Ļuba Markevici, informē konkursa organizētāji.

Vārpu saimnieki zemi tiešā nozīmē atkaroja džungļiem pirms vairāk nekā divdesmit gadiem. Pirms tam tur atradās Zvārdes aviācijas mērķu poligons. Tagad Vārpas nodarbojas ar aitkopību, ganāmpulks mērāms 300 sprogaiņos. Markevici balvā saņēma goda plāksni, kas apliecina Skaistākās lauku saimniecības 2015 statusu un apmaksātu braucienu divām personām uz Berlīnes Zaļo nedēļu – pasaules lielāko starptautisko pārtikas, lauksaimniecības un dārzkopības izstādi 2016.gada 15.-24.janvārī.

Valsts policija iepirkumā par desmitiem tūkstošu latu pasūtījusi autokrāsas, kuras Eiropas Savienības direktīvas un pašmāju noteikumi izmantot aizliedz, svētdien ziņo Latvijas Televīzijas raidījums De facto.

Autonozares pārstāvji to sauc par kliedzošu pārkāpumu.

Policijas īpašumā ir daži simti transportlīdzekļu, no kuriem daļu Policijas Transporta birojs arī pats cenšas savest kārtībā. Nesen policijas iestāde nolēma iegādāties krāsas un špakteles, gruntis un citus līdzekļus automašīnu krāsošanai. Tomēr policijas sastādītajā krāsu vēlmju sarakstā autokrāsu jomas speciālisti pamanījuši kādu visai lielu īpatnību. Policija vēlējusies iegādāties autokrāsas, kuru lietošana Eiropas Savienībā būtībā ir aizliegta.

Tās ir ķīmiskās bāzes krāsas, kuras ar īpašu atļauju drīkst lietot vien antīko auto krāsošanai, un arī tad - izņemot īpašu atļauju. Raidījums norāda, ka diezin vai policijas mašīnas jau sasniegušas tik cienījamu vecumu, lai kļūtu par antīkiem auto. Eiropa prasa ārpus rūpnīcām mašīnas krāsot vien ar krāsām, kas ir radītas uz ūdens bāzes. Iemesls – rūpes par vides tīrību un cilvēku veselību.

Arī neatkarīgie eksperti secinājuši, ka Valsts prezidenta padomnieces juridiskajos jautājumos Sandras Sondores – Kukules ģimenes mājas sēta uzcelta upes tauvas joslā, raksta laikraksts Diena.

Ādažu novada dome nupat nosūtījusi Vējupes krastā dzīvojošajai uzņēmēja Guntara Kukula un S.Sondoras – Kukules ģimenei vēstuli ar aicinājumu pašiem nojaukt sētu.

«Divas nedēļas gaidīsim atbildi un tad nedēļas laikā lemsim par dienu, kad nojaukt sētu,» laikrakstam sacīja novada domes izpilddirektors Dainis Popovs. Pēc ieilguša strīda ar ģimeni dome pieaicināja neatkarīgos ekspertus mērījumu veikšanai, viņi izdarījuši secinājumu- sēta uzcelta tauvas joslā, un tā nekavējoties jānojauc.

Vairāki Vējupes krasta privātmāju saimnieki esot izbūvējuši žogu gar pašu upes krastu, kaut gan Zvejniecības likuma normas paredz četru metru atbrīvošanu. Pēc divu gadu sarakstes ar īpašniekiem, viņu sodīšanas un aicinājuma labprātīgi nojaukt uzcelto sēdu Ādažu novada deputāti pieņēma lēmumu pēc 1.jūlija nojaukt sešas sētas un demontāžas darbu izdevumus piedzīt no vainīgajiem. Pēc šāda lēmuma četri no sešiem nojaukšana darbus sākuši paši. Savukārt Kukulu ģimene esot gatava savu taisnību aizstāvēt tiesā.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.

Harward Business Review lēš, ka viena darbinieka mainība uzņēmumam izmaksā aptuveni 50% no šī darbinieka gada bruto algas.

Aprēķins balstīts uz resursiem un laiku, kas tiek veltīti jauna darbinieka piesaistei. Ņemts vērā arī laiks, kas tiek pavadīts apmācībās un darbinieka ievadīšanā jaunajos pienākumos un vidē, zaudējot darbinieku produktivitāti, biznesa portālam db.lv stāsta Zane Čulkstēna, ERDA un Kim? dibinātāja.

Viņa par šo tematu runās DB HUB organizētajā seminārā: Kā panākt augstāku ROI darbinieku labumu sistēmai?

Laikā, kad Latvijā darbaroku un talantīgu profesionāļu skaits ir uz «izķeršanu», svarīgi ir nodrošināt darbiniekiem ne vien stabilu un konkurētspējīgu atalgojumu, bet arī jēgpilnu, mūsdienīgu un piemērotu labumu sistēmu, kas tad arī veidos darbinieka iesaisti un piederību uzņēmumam.

Karšu izdevniecība Jāņa sēta iekarojusi pasauli ar mīlestību pret kartēm, padomju mantojumu un tehnoloģijām.

Sākumā mēs gribējām būt labāki nekā kādreiz Padomju Savienībā, tad gribējām būt labāki nekā Lietuvā un Igaunijā, pēc tam – labākie pasaulē, saka SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta (Jāņa sēta) galvenais redaktors Jānis Turlajs un piebilst, ka patlaban Jāņa sēta ir viens no labākajiem kartogrāfijas uzņēmumiem pasaulē. Jāņa sēta ir starptautiski pazīstams uzņēmums un eksportē apmēram uz 20 pasaules valstīm. Stabili izkonkurētas ir kaimiņvalstis – Lietuva un Igaunija, uz kurām dodas uzņēmuma eksporta lielākā daļa, ļaujot Jāņa sētai kļūt par vadošo karšu izdevēju Baltijā. «Vismaz kaut kas mums ir labāks nekā kaimiņiem,» saka J. Turlajs. Turklāt arī krīze Jāņa sētai nav izsitusi pamatu zem kājām – uzņēmums turpina strādāt ar peļņu.

Nacionālā botāniskā dārza apmeklētāju skaits arvien palielinās. «Resursi tiek izmantoti, lai izglītotu sabiedrību, it īpaši jauniešus,» biznesa portālam db.lv stāsta Andrejs Svilāns, Nacionālā botāniskā dārza direktors.

Lai piesaistītu jauniešus, tiek piedāvātas tematiskas orientēšanās sacensības un Nacionālā botāniskā dārza oranžērijā ir izveidoti digitāli ekrāni. «Šis ir veids, kā runāt ar mūsdienu sabiedrību,» akcentē A. Svilāns.

Nacionālā botāniskā dārza apmeklētāju skaits būtiski audzis. Tā, piemēram, 2009. gadā tam bija 37 825 apmeklētāji, 2010. gadā – 22 808, bet 2015. gadā – jau 51 321, 2016. gadā – 63 966, 2017. gadā – 68 811).

2017. gadā Nacionālā botāniskā dārza budžets bija 1,2 miljoni eiro. No tiem Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas finansējums funkciju deleģējuma līguma ietvaros - 728 tūkstoši eiro, pašu ieņēmumi (biļetes, ekskursijas, nodarbības, lekcijas u.c.) veidoja 226 tūkstošus eiro.

Slavenā Krievijas tenisiste Marija Šarapova pēc ceturtdien gūtā panākuma Austrālijas atklātā čempionāta otrajā kārtā pār Anastasiju Sevastovu neslēpa, ka viņai allaž klājies grūti spēlēs pret Latvijas dāmu tenisa otro raketi.

Turnīrā ar 14.numuru izliktā Sevastova cieta zaudējumu divos setos ar rezultātu 1-6, 6-7 (4:7).

Abām tenisistēm šī bija trešā savstarpējā tikšanās, abus iepriekšējos mačus aizvadot pērn septembrī, kad nācās spēlēt sīvas trīs setu cīņas.

Šoreiz uzvaras gūšanai pietika ar diviem setiem.

«Man pret viņu [Sevastovu] allaž bijuši sarežģīti mači, jo viņa spējusi man sagādāt lielas problēmas. Iepriekšējā cīņā uzvarēju, taču ar lielām grūtībām trešā seta taibreikā. Kad pretiniece otrajā setā atspēlēja breiku, pie sevis jau nodomāju, ka arī šoreiz būs trīs seti. Zināju, ka man jau no paša sākuma jāspēlē labi, kas arī izdevās,» pēc mača sacīja Šarapova.

Ceturtdien Melburnā ir ļoti karsts, termometra stabiņam tuvojoties 40 grādu atzīmei, tāpēc Šarapova uzsvēra, ka bija svarīgi cīņu neievilkt garumā.

Latvijas notikumu kalendārs Līgo vakaram un Jāņu dienai. Rajoni sakārtoti alfabēta secībā. Priecīgus svētkus! ALŪKSNES RAJONS 22.jūnijā plkst. 19.00. Līgo priekšvakara šurumburums "Kā sēsi, tā pļausi" Jaunlaicenes brīvdabas estrādē 23. jūnijā Līgo svētku balle Apes estrādē Informācija: Edīte Dauškane t. 4322274 Jāņu nakts Līgoballe Jaunannas pag. Zaķusalā Informācija: Iveta Baltā e-psts: [email protected] Daina Beļava 6400903 Līgo svētki Jaunlaicenē Informācija: Māra Svārupe t. 6411417 e-pasts: [email protected] Līgo vakars Mālupes salā Informācija: Janīna Delpere t. 4341490, mob. t. 9131355 Estrādes atklāšana Līgo vakarā „Iet meklēt brīnišķo ziedu…” Veclaicenē „Korneti” Informācija: M. Rozīte t. 6468307 BALVI 23.jūnijs – Vasaras saulgrieži “Un ziedā izziedēt”. BAUSKA 23. jūnijā Līgo svētku zaļumballe (Bauskas estrādē) CĒSU RAJONS Līgo Zosenā! Kā jau katru gadu, Cēsu rajona Zosēnu pagastā, pie Skrāģu kroga notiks vislatviskākā, tradīcijām bagātākā Līgo nakts pavadīšana un Jāņu rīta sagaidīšana. Šogad tā ir ar īpašu noskaņu- „es, students, apkārt klejodams…” Pasākums veidots ar domu, ka, students vēl esot, varu jau lielas lietas paveikt, pabūt visādās vietās pasaulē, un neaizmirst, ka esmu latvietis, saglabāt un pilnveidot savu latviskumu. Pasākums būs ar visvisādām izdarībām, dziedāšanu, dancošanu, ielīgošanu, aplīgošanu, Jāņuguns aizdegšanu, uguns rata ripināšanu, līgošanu pie 23 ugunskuriem, peldēšanos Svētezerā. Lai veicinātu šīs īpašās vietas- Zosena, Skrāģu kroga, Artūra Krūmiņa dzimtās vietas, Piebalgas novada izzināšanu, veidotas arī izstādes. Rīkotāji: Cēsu rajona Zosēnu pagasta padome un „Baņutas fonds”. Informācija: 6844324; 9244251; 6581154; 6565977 www.culture.lv/ligo-piebalga/ DOBELES RAJONS 23. jūnijā 22.00 Līgo svētku balle kopā ar grupu "Varavīksne" Ķestermeža estrādē. JELGAVAS RAJONS Jelgavas pilsētā 23. jūnijā 10.00 - 14.00 Zāļu tirgus ar tirgošanos un kultūras programmu Skvērā aiz kultūras nama 20.00 - 4.00 Pils saliņā Līgo vakars kopā ar "Mūžīgo unisonu", "Mīlas metronomu", vokāli instrumentālo ansambli "Usma", O. Dreģe vai R. Plēpis. Jelgava, Būriņu ceļš 8 23. jūnijā Jāņu ugunskura dedzināšana, līgo dziesmu un latvisko deju mācīšana. Ieeja – 0,25 Ls/pers. Jāņu svinēšana etnogrāfiskā stilā Piedalās folkloras kopa „Dimzēni” un Svētes pagasta senioru deju kopa. Tiek piedāvāts pašbrūvēts alus un ēdieni latviskā gaumē Elejas pagastā 20. jūnijā Uzvedums ar dejām; 23. jūnijā Ugunskura dedzināšana, balle, spēlē “Romeo” Glūdas pagastā 23.jūnijā Estrādē – balle Staļģenes estrādē 23.jūnijā No rīta sporta svētki. Ielīgošana ar Jāņu dziesmām, vēlāk balle, spēlē „Opuss C” Lielplatones pagastā 23.jūnijā Lielplatones pils parkā – koncerts ar dziedātājiem, dejotājiem, izbraucieni ar zirgu, vēlāk balle Līvbērzes pagastā 23. jūnijā Teātra izrāde, vēlāk diskotēka Vārpā Folkloras kopa “Zemgaļi”, vidējās paaudzes deju kopa “Miestiņš”, vēlāk diskotēka Ozolnieku novads 23. jūnijā KN Ugunskura dedzināšana, balle ar grupu „Ingūna un Ingus” Brankās Ugunskura dedzināšana, uzstāsies dejotāji, bērnu ansamblis „Niamsīte”, vēlāk balle ar grupu „Sākums” Ānes ciematā Balle ar grupu „Aleksandrīna” Platones pagastā 23. jūnijā Balle Sesavas pagastā 22. jūnijā Ielīgošana 23. jūnijā Balle Valgundes pagastā Vircavas pagastā 23. jūnijā Ielīgošana, sakoptāko sētu apbalvošana, vēlāk balle, spēlē “Klaidonis” Zaļenieku pagastā 23.06.2005. Stadionā Sporta svētki; Jāņkalniņā Ugunskura dedzināšana, balle Folkloras kopa “Zemgaļi”, vidējās paaudzes deju kopa “Miestiņš”, vēlāk diskotēka JĒKABPILS 23.- 24.jūnijs 20.00 Līgo diena un Jāņu dienas gaidīšana. Ābeļu pagasta teātra M. Rītupes izrāde “Es pazinu tēva sētu”. (rež. P.Draņevičs) Krustpils brīvdabas estrādē. 22.00 Nakts balle - Spēlē “Kreicburgas ziķeri, (Organizē Tautas nama darbinieki) Notiks Krustpils brīvdabas estrādē.

No 27.septembra līdz 28.septembra rītam Liepājā pirmo reizi norisināsies radošu pasākumu kopums Akti naktī, liepājniekiem un pilsētas viesiem piedāvājot izbaudīt kultūras iestāžu darba augļus vēl līdz šim neredzētās vietās, kā arī neierastā laikā un formā.

Akti naktī mudinās skatītājus atklāt mūsdienu mākslas daudzveidību pilsētvidē, kā arī pašiem aktīvi iesaistīties mākslas procesos un mākslas tapšanā. Pasākumi domāti dažāda vecuma cilvēku grupām, sākot no maziem un lieliem bērniem radošajās darbnīcās pa dienu, turpinot ar atklāšanu Buduārā Rožu laukumā līdz ar saules rietu 19:08, pārsteigumiem pilsētvidē, noslēdzot ar mākslinieku muzikālām un vizuālām performancēm.

Ņemot vērā lielāko Eiropas pilsētu un Rīgas pieredzi, pasākums noritēs arī nakts melnumā.

Galvenās aktivitātes sāksies ap pulksten 19:45, kad ikviens varēs apmeklēt pasākumus Liepājas Leļļu teātrī, Liepājas teātrī, Liepājas vēstures muzejā, Liepājas muzeja filiālē - Liepājas okupācijas režīmos, Liepājas Centrālajā bibliotēkā, Liepājas Sv. Jāzepa katedrālē, ļauties Liepājas ielu vilinājumam, skatot Dzejas un bardu sētu, Vīziju sētu, Teātra spēles, Māja atmošanos un kino kaktu. Iespēja sasildīties ar karstu tēju tiks piedāvāta Liepājas Universitātes pirmā stāva foajē, kas pārtaps Tējotavā. Pulksten 2:00 tiks slēgtas visas kultūras iestādes un Akti Naktī būs izdzīvots.

SIA Skonto būve ar sētu norobežojusi piekļuvi gudrona dīķiem, tādējādi liedzot Valsts vides dienestam (VVD) turpināt gudrona dīķu sanācijas projektu, novēroja aģentūra LETA.

Lai gan uzņēmumam bija jāpamet teritorija, tas rīkojies pretēji, un nu teritoriju sadala sēta, neļaujot tehnikai piekļūt pie dīķiem. Pie sētas redzami arī vairāki apsardzes darbinieki.

VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova ir ārliecināta, ka uzņēmums apzināti kavē Inčukalna gudrona dīķu sanācijas projekta norisi. Reālie darbi notikuši līdz maijam, un kopš jūnija teritorijā nekādi darbi nav veikti. Koļegova šodien žurnālistiem uzsvēra, ka objektā ir palicis daudz nepadarītu darbu. «Apakšuzņēmējs ir prom ar visu savu tehniku un materiāliem,» pauda VVD vadītāja.

«Es kā cilvēks saprotu, ka var rasties domstarpības un strīdi, bet tas ir jārisina tiesā,» teica Koļegova. Viņa atzina, ka patlaban ir bažas par to, vai varēs laicīgi pārklāt dīķus ar plēvi, lai nepieļautu piesārņojuma tālāku izplatīšanos. To gan iespējams izdarīt, ja gudrons ir izsmelts un pārklāta tiek dīķu pamatne.

Septembrī Vecrīgā esošajā kokteiļbārā "Sunset Bar" ar saviem muzikālajiem priekšnesumiem uzstāsies gan Latvijā atzīti un pieredzes bagāti dīdžeji, gan arī pasaules slavu guvušie viesdīdžeji no Līdsas Anglijā - apvienība "Cassette Jam". Nedēļas nogales kokteiļbārā sākas jau ceturtdienās un turpinās līdz pat svētdienas rītiem.

Kokteiļbāra "Sunset Bar" viena no atšķirības zīmēm ir regulāri organizēti mūzikas pasākumi ar dažādu pašmāju un viesdīdžeju piedalīšanos. Septembra mēneša piektdienās un sestdienās "Saulrieta Bārā" būs sastopami tādi latviešu dīdžeji kā Dj Monsta, Ksenia Kamikaza, DJ Laso, kā arī dīdžeju apvienības DJs Rudd & X-Ray un DJ Engelis & R800, savukārt ceturtdienas vakarus pārņems dīdžeju apvienības "Cannadis" dīdžeji Horens Stalbe, Normunds Zelčāns (pazīstams ar skatuves vārdu Milky Selecter) un Roberts Gobziņš projekta "Jamaikas naktis" ietvaros.

"Sunset Bar" pasākumā ar nosaukumu SMOOTH & TRUE Dj Monsta klausītājus iepriecinās ar setu no broken beats & nu jazz ritmiem, Ksenia Kamikaza DANCE COCKTAIL pasākumā liks trekus no downtempo, chill house, minimal, nu jazz un easy listening mūzikas stiliem, DJ Laso spēlēs atmosferic, ambient, latino, downtempo, un acid jazz ritmus, DJ Engelis & R800 liks izmeklētu U.S. Garage setu, savukārt Djs Rudd & X-Ray spēlēs soulful house, chill out un lounge.

Zemes robežas, sētas un koplietošanas ceļi bieži kļūst par iemeslu lielākiem un mazākiem kaimiņu strīdiem. Tas šoreiz naidā savedis Krastkalnu un Urgu saimniekus Skrīveru pusē. Viens saimnieks, labiekārtojot savu zemesgabalu, nogriezis ceļu uz otra saimnieka māju, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Līdz 2005. gadam mierīgi līdzās dzīvoja divu māju — Krastkalnu un Bajāru — saimnieki. No lielās šosejas līdz Krastkalnu robežai veda ceļš, kuram bija noteikts servitūts jeb koplietošanas tiesības, un pa to, nezinot bēdu, brauca abu māju iemītnieki. Taču pirms desmit gadiem no Bajāru īpašuma tika atdalīts neliels zemes pleķītis, kam deva nosaukumu Urgas, un nu starp abām mājām iespraucās trešais kaimiņš, kurš lēnām sāka nelielas guļbūves celtniecību un apkārtnes pārveidi, un līdz ar to arī sākās kaimiņu domstarpības.

Pirmā nesaprašanās radusies zemes robežu dēļ. Krastkalnu saimniece Zeltīte Dzene, izrādot mājas apkārtni, norāda uz liepām un ozoliem, kas, reiz stādīti rindā, iezīmē robežu starp abām mājām, bet, uzmērot Urgu gabalu, iemērīti kaimiņam. Šovasar domstarpības radušās tieši piebraucamā ceļa dēļ. Klājot bruģi Urgu piebraucamajam ceļam, līdzās nobērta milzīga zemes kaudze, tieši uz ceļa, pa kuru var piekļūt Krastkalniem un tālāk vēl vienam zemesgabalam, kā arī transformatoram, kam nepieciešams piekļūt, ja kāda iemesla dēļ elektrolīnijā, kas stiepjas cauri visiem šiem īpašumiem, jāatslēdz vai jāpieslēdz strāva. Brīdī, kad Staburags bija uzaicināts apskatīt strīdus vietu, noritēja arī elektrolīnijas balstu maiņa un piekļūšana līnijai bija ļoti būtiska. Pēc skaļākām vārdu pārmaiņām ar kaimiņu Urgu saimnieks zemi nostūma, un Krastkalnu saimnieki mājās varēja nokļūt pa ierasto ceļu, kas pēc kaimiņa zemes uzmērīšanas tagad ved tieši pāri Urgu zemes stūrim. Jauno kaimiņu zemes robežu plānā, kas atrodams Skrīveru novada domē, ceļš uz Krastkalniem ir iezīmēts, taču koplietošanas statuss tam noteikts nav. Jāpiebilst gan — kamēr Dzenes kundze uz savu māju brauc pa Urgu zemi, tikmēr kaimiņa bruģētais piebraucamais ceļš jau vairākus metrus iestiepjas Krastkalnu īpašumā.

Kustība vietējo produktu popularizēšanā ne tikai veicinājusi to realizācijas apjomus, apvienojusi sīvākos konkurentus, bet arī starptautiskajā festivālā ieguvusi zelta āmuru, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Laikā, kad Krievijas durvis daļai Latvijas produktu ir slēgtas, bet pa mūsējām masveidā ieplūst citu valstu produkcija, Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kamera (LTRK), sadarbībā ar DDB un Tritone Studio, radīja atbalsta programmu vietējiem ražotājiem Latvijas labums, kas saņēmusi augstāko novērtējumu šī gada Golden Hammer projektu konkursā. Pirmkārt, tas ir atbalsts vairāk nekā 200 vietējiem ražotājiem un uzņēmumiem, kuri, izmantojot Latvijas labuma identitātes zīmi, uzlīmes un plakātus, var sabiedrībai parādīt, kuri ir Latvijas labumi. Otrkārt, tas ir aicinājums visai sabiedrībai atbalstīt savējos, pērkot vietējo produkciju.

Ceļvedis „Lauku labumi” (latviešu un angļu valodās, 7000 eksemplāru tirāžā) ir otrais izdevums sērijā „Zaļās brīvdienas”, un tapis EK LIFE programmas un Vides Aizsardzības Fonda līdzfinansēta projekta ietvaros. Ceļvedī „Lauku labumi” ir apkopota informācija par 83 interesantām lauku sētām Latvijā, kuru saimnieki pieprot kādu amatu, audzē dažādus gan Latvijai raksturīgus, gan eksotiskus dzīvniekus un augus, gatavo garšīgu ēdienu vai lepojas ar kādu oriģinālu kolekciju. Tie ir īsti, patiesi un viesmīlīgi Latvijas lauku cilvēki, kas labprāt uzņem savās mājās viesus, iepazīstina tos ar savu saimniecību, stāsta par savu arodu, ļauj samīļot mājdzīvniekus, nobaudīt saimniecībā ražoto produkciju un pašiem pavingrināties kāda amata prasmē. Jaunais ceļvedis dos iespēju pašmāju un ārvalstu tūristiem ne tikai iepazīt Latvijas lauku dzīvi, bet arī paņemt līdzi uz mājām visīstākos lauku labumus – paipalu oliņas, kūpinātas zivis, svaigi ceptu maizi, rapšu eļļu, Latvijā audzētas dzērvenes un pat arbūzus, smaržīgus zāļu spilventiņus, pēc sentēvu metodēm darinātus māla podus, koka karotes, austus tepiķus un daudzas citas noderīgas un garšīgas lietas.

Pasaulē runā par jauno fenomenu darba tirgū – “mūžīgo darbaspēka trūkumu” (Forever Labor Shortage), kas ir tieši saistīts ar demogrāfiju.

Kopš 2. pasaules kara, kad tika piedzīvots demogrāfiskais sprādziens jeb augsta dzimstība (darbspējīgo iedzīvotāju skaits pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados pieauga par 17%, bet nākamajā desmitgadē – vēl par 19%), uzņēmumi ir bijuši priviliģētā stāvoklī, ilgstoši baudot darbaspēka pārpilnību.

Šobrīd šie darbinieki ir devušies vai dodas pensijā, savukārt dzimstība samazinās un darbaspēka trūkums, ar kuru saskaras lielā daļā valstu, visticamāk, tāds saglabāsies un, iespējams, vēl pasliktināsies, veidojot to, ko var saukt par “mūžīgo darbaspēka trūkumu”. Līdzīgas tendences ir novērojamas arī Latvijā, tāpēc aktuāls ir jautājums – kā uzņēmumiem to risināt?

«Lauku ceļotājs» ir izdevis jaunu tūrisma karti «Dabas takas Latvijā» ar ceļvedi «Lauku labumi» pielikumā. Karte «Dabas takas Latvijā» Izdevuma vienā pusē ir Latvijas autoceļu karte (mērogs 1:550000) ar pilnīgu ģeogrāfisko informāciju un saraksts ar 270 naktsmītnēm – viesu namiem, brīvdienu mājām, viesnīcām, pilīm, muižām, kempingiem. Kartes otrā pusē ir publicēta informācija par 101 labiekārtotu dabas taku Latvijā – cauri mežiem, gar savvaļas dzīvnieku ganībām, pa purvu laipām, kāpu un piejūras takām, kā arī ap interesantiem dabas objektiem – dižakmeņiem, dižkokiem, iežiem, avotiem u.c. Par katru vietu kartē ir ievietota krāsu fotogrāfija, apraksts latviešu un angļu valodās un kontaktinformācija. Ceļvedis «Lauku labumi» Ceļvedis iznācis kā pielikums dabas taku kartei un tajā apkopota informācija par 232 interesantām lauku saimniecībām Latvijā, kas uzņem apmeklētājus un piedāvā apskatīt, kā audzē dažādus dzīvniekus un augus, kā strādā amatnieki un kā tiek gatavoti lauku ēdieni, kā arī iemēģināt roku pašam kādā amatā un iegādāties svaigus un veselīgus lauku produktus, ko neatradīsiet nevienā pilsētas lielveikalā. Visas dabas takas, lauku labumu saimniecības un naktsmītnes ir numurētas un atliktas kartē, lai tās būtu viegli atrodamas ceļojuma laikā.

Kooperatīva Kuldīgas labumi veiksmes stāstu palīdz kaldināt mērķtiecīgs pašvaldības atbalsts , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pirms gada dibinātā Kuldīgas mazo uzņēmumu un mājražotāju kooperatīva darbību palīdz nodrošināt Kuldīgas Attīstības aģentūra (KAA), kuras speciālisti raksta projektus finansējuma piesaistei, rūpējas par mārketingu, meklē noieta tirgu un risina reālas, ar uzņēmējdarbību saistītas problēmas. Gada laikā klāt nākuši desmit jauni biedri, un pārstāvētās nozares ir ļoti dažādas – audēji, adītāji, šuvēji, kokapstrādātāji, lauksaimniecības produktu audzētāji un pārstrādātāji, kūku un raušu cepēji, mājas vīnu un mājas degvīna darinātāji, medījumu un mājlopu gaļas produktu gatavotāji. Kooperatīvam pašvaldības Būvniecības nodaļas vadītājas vietniece un māksliniece Inese Sulojeva izstrādājusi logo, kurā attēlots Kuldīgas aizbildnes Sv. Katrīnas rats pilsētai raksturīgajā ķiršu krāsā. Rats ir arī tirgotāju ģildes simbols, kas atgādina par naudas nepārtraukto apriti.

Milzīgo problēmu dēļ treknajos gados ar darbaspēku noslēgtie koplīgumi ar arodbiedrībām šobrīd uzņēmumiem var smagi atspēlēties, otrdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

2006. un 2007. gadā, kad ekonomika sasniedza maksimumu un darba tirgū savus noteikumus diktēja darbinieki, daudzi uzņēmumi steidza slēgt koplīgumus, nosakot dažādus labumus uzņēmumu darbiniekiem. Tostarp ieviesta veselības apdrošināšana, iemaksas 3. pensiju līmenī, dažādas prēmijas, atpūtas braucieni un citi labumi, lai tikai darbiniekus noturētu uzņēmumā. Tomēr, ekonomikai pagriežot strauju loku, daudzus no koplīgumos iekļautajiem punktiem darba devēji vienkārši nespēja izpildīt.

Samazinoties ieņēmumiem, par dienas galveno jautājumu gan privātos, gan valsts un pašvaldību uzņēmumos iepriekšējos pāris gados bija darba vietu saglabāšana un atalgojums. Prēmijas vai cita veida sociālie labumi šobrīd atgriežas atsevišķos uzņēmumos. Tiesa gan, šobrīd daļa arodbiedrību jau grib noticēt, ka ekonomika sākusi atkopties un atkal var sākt runāt par darba algu palielināšanu, bet atsevišķos uzņēmumos - par bonusu atgriešanos trekno gadu līmenī. Tostarp situācija atsevišķos uzņēmumos liecina: jo vairāk un lielāki bonusi darbiniekiem paredzēti, jo lielāks kašķis ar arodbiedrību. «Mēs dzirdam, ka ekonomika atkopjas, tātad arī darbiniekiem būtu jāsaņem atalgojums atbilstoši ieguldītajam. Tomēr mēs nejūtam, ka tā atkopjas, un stagnācija turpināsies vēl piecus gadus, ja valstī turpināsies tāda pati politika, tostarp nodokļu ziņā. Atalgojums nepieaug, protams, arī bezdarbs nesamazinās tādos tempos, kas liecinātu par atkopšanos,» atzina 20 arodbiedrības un aptuveni 110 tūkstošus strādājošo apvienojošās Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadītājs Pēteris Krīgers, kurš vienlaikus pārmet valstij daļēji piederošās Lattelecom vadībai nekorektu rīcību, nepiekāpjoties daļu darbinieku pārstāvošajai arodbiedrībai par darbinieku bonusu - iemaksu 3. pensiju līmenī - atjaunošanu pilnā apmērā. Lattelecom vadība daļēji jau piekāpusies arodbiedrībai, tomēr vienlaikus plāno mainīt koplīguma nosacījumus.

Romas Katoļu baznīcas pāvests Francisks pirmdien sūrojās par cilvēku alkatību un patērētāju kultūru, tradicionālajā Ziemassvētku vakara dievkalpojumā Vatikāna Svētā Pētera katedrālē atgādinot, ka «dzīvības ēdiens nav materiālie labumi, bet mīlestība».

«Mūsdienās daudzi cilvēki dzīves jēgu rod tajā, ka viņu īpašumā ir materiālo lietu pārpilnība,» sprediķī sacīja pāvests.

«Negausīga alkatība iezīmē visu cilvēces vēsturi, pat šodien paradoksālā kārtā daži grezni vakariņo, kamēr citiem nav dienišķās maizes, lai izdzīvotu,» viņš piebilda.

Ja mēs domājam par silīti, kur piedzima Jēzus, «mēs saprotam, ka dzīvības ēdiens nav vis materiālie labumi, bet mīlestība, nevis nesātība, bet žēlsirdība, nevis ārišķība, bet vienkāršība,» sacīja pāvests.

Ziemassvētkos «mēs nedrīkstam zaudēt pamatu zem kājām vai ieslīgt pasaulīgumā vai patērētāju kultūrā», un mums sev ir jāvaicā - «vai es dalos savā maizē ar tiem, kam tās nav», norādīja Francisks.

Dažādi papildu ieguvumi, kas tiek piedāvāti darbiniekiem, jau kādu laiku ir kļuvuši teju par neatņemamu uzņēmumu konkurences rīku. Taču tie var ne tikai palīdzēt piesaistīt vai noturēt darbiniekus, bet arī radīt pretēju efektu – sabojāt uzņēmuma tēlu, ja izmantoti nevietā. Eksperti no personalizēto labsajūtas pakalpojumu startapa „Stebby" un uzņēmuma „Tietoevry Banking” stāsta, kāpēc uzņēmumiem būtu jāvelta vairāk laika, lai noskaidrotu reālās komandas vajadzības, un kam jāpievērš uzmanība, veidojot papildu atbalsta paketes darbiniekiem.

Kā stāsta Marta Medne, „Tietoevry Banking” darba devēja tēla speciāliste, pozitīvu tēlu var veidot un pielāgot ārējām vajadzībām, taču pamatā tas vienmēr izriet no uzņēmuma kultūras. Mākslīgi izveidots darba devēja tēls nespēs uzņēmumam kalpot ilgtermiņā, savukārt patiess un pozitīvs darba devēja tēls palīdz piesaistīt darbiniekus un lieliski noder personāla atlasē. Tas palīdz uzņēmumam atrast kandidātus, kas identificējas ar tā kultūru, nemaz nerunājot par laiku un izmaksām, kas tiek ietaupīti kandidātu atlases procesā, salīdzinot ar situāciju, ja uzņēmumam ir negatīvs publiskais tēls.

Darbinieku labumi papildus algai jau kļuvuši par mūsdienīgu uzņēmumu “must-have”, taču tikpat svarīga, kā to esamība, ir to atbilstība darbinieka interesēm un iespējām. Sava uzņēmuma pieredzē par darbinieku bonusa – veselības un labsajūtas pakalpojumu platformas “Stebby” izmantošanu dalās elektroenerģētikas un automātikas uzņēmums “ABB”.

Plašs pakalpojumu klāsts un ērta pārvaldība

““Stebby” sākām izmantot aptuveni pirms diviem gadiem. Jau pirms tam meklējām iespēju nodrošināt darbiniekus ar sporta pakalpojumiem, taču tā kā mūsu darbinieki dzīvo dažādās pilsētās un viņu intereses ir ļoti atšķirīgas, tas bija izaicinošs uzdevums, lai atrastu visiem piemērotu risinājumu. Turklāt mūsu uzņēmums ir daļa no Baltijas grupas, un bija nepieciešams tāds rīks, kas derētu visām trīs Baltijas valstīm. Tā kā “Stebby” darbojas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā un caur to iespējams saņemt sporta un labsajūtas pakalpojumus pie dažādiem uzņēmumiem, tas bija lieliski piemērots un ideāli atbilda mūsu izvirzītajām prasībām. “ABB” darbinieki to izmanto diendienā, un ieguvumus izjūt kā uzņēmums, tā darbinieki. Uzņēmumam tā ir ērtā sistēma, kas ļauj procesus pārvaldīt elektroniski, un nav nepieciešams iesniegt drukātus čekus vai veikt citas laikietilpīgas manuālas darbības. Savukārt darbiniekiem tā ir platformas elastība, kas sniedz iespēju izvēlēties starp virkni sporta nodarbību, neierobežojot sevi tikai ar viena konkrēta pakalpojumu sniedzēja piedāvājumu,” stāsta Līga Rulle, “ABB” finanšu kontroliere.

Ilgtermiņā piektās paaudzes mobilo sakaru tīkls jeb 5G palīdzēs radīt jauna veida pakalpojumus un produktus, kas iepriekš neeksistēja

Tā biznesa portālam db.lv saka inkubatora un akseleratora "Founders Space" vadītājs Stīvs Hofmans (Steve Hoffman). Paredzams, ka 5G nesīs daudz pārmaiņu un tās būs visaptverošas, tomēr viņu bažīgu dara šīs tehnoloģijas izmaksas, kas varētu bremzēt tās izplatību.

Jūsu prezentācija "5G Techritory" konferencē bija "5G – pārspīlēta sajūsma vai cerība globālai digitālai nākotnei" (5G – hype or hope for global digital future). Kā jums šķiet – 5G tiek uzņemts ar pārspīlētu sajūsmu vai tomēr tā sniegtās cerības ir lielākas?

Vienmēr, kad ir kāda jauna tehnoloģija, piemēram, mākslīgais intelekts, blokķēde vai virtuālā realitāte, ir liela ažiotāža. Runājot par 5G patieso potenciālu, man ir lielas cerības, jo no tā tiešām būs taustāmi rezultāti. Tāpēc es teiktu, ka ir daudz cerību, ne tikai ažiotāža.