Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) prognozē, ka jaunajā mācību gadā vispārizglītojošajās dienas mācību programmās mācīsies 202 413 skolēni, kas būs par 4027 skolēniem mazāk nekā pērn. Desmit gadu laikā skolēnu skaits Latvijas skolās ir samazinājies par 137 895 skolēniem.

Mācības vispārizglītojošo skolu 1.klasē sāks 21 352 bērni, kas salīdzinājumā ar pagājušo mācību gadu ir par 1859 skolēniem vairāk. Vēl 90 859 bērni ir reģistrēti visās pirmsskolas izglītības programmās. 12 002 skolēni mācīsies vakara un neklātienes programmās.

Konkrēts skolēnu skaits šajā mācību gadā būs zināms septembra vidū. Izglītības iestādēm un pašvaldībām informācija par skolēnu skaitu izglītības iestādēs 3. septembrī Valsts izglītības informācijas sistēmā jāievada un jāapstiprina līdz 7.septembrim.

Prognozēts, ka 9. klasē mācīsies 17 632 skolēni, pagājušajā mācību gadā 9.klasē bija 19 621 skolēns. 10.klasē mācības sāks 11 443 skolēni, kas salīdzinājumā ar pagājušo mācību gadu būs par 305 skolēniem mazāk.

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) īstenotajā skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā šogad tika nodarbināti 4 287 skolēni. Visaktīvāk vasaras darbā iesaistījās meitenes - 2 326, zēnu bija nedaudz mazāk - 1 961, informē NVA Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Tostarp jūnijā pasākuma ietvaros strādāja 1 289, jūlijā - 1 801 un augustā 1 197 skolēni. Visvairāk pasākumā piedalījās skolēni vecumā no 15 līdz 18 gadiem (96,17%), vismazāk – skolēni vecumā no 19 līdz 20 gadiem (0,75%).

Kā darba devēji pasākumā piedalījās 449 komersanti un 124 pašvaldības un valsts iestādes. Komersantu piedāvātajās darba vietās aizvadītajā vasarā tika nodarbināti 2 369 skolēni, savukārt pašvaldībās un valsts iestādēs strādāja 1 918 skolēni.

Visvairāk darba vietu skolēniem NVA pasākuma ietvaros piedāvāja darba devēji Rīgas reģionā, kur tika nodarbināti 1 282 skolēni, vismazāk - Vidzemē, kur vasaras brīvlaikā ar NVA atbalstu strādāja 589 skolēni. Kurzemē šovasar bija nodarbināti 1 149, Latgalē - 630 un Zemgalē - 637 skolēni. Pasākuma īstenošanai aģentūra izlietoja 742 962 eiro, par viena skolēna nodarbināšanu darba devējs no NVA saņēmis vidēji 173,31 eiro.

Lai pirmklasniekiem mācītu satiksmes noteikumus un bērnu vecāki varētu justies mierīgi par mazo skolēnu pirmajām patstāvīgajām gaitām, Ceļu satiksme drošības direkcija (CSDD) sadarbībā ar Satiksmes, Iekšlietu ministrijām un Valsts Policiju rīko bērniem veltītu satiksmes drošības kampaņu "Piesprādzē! Neriskē!". Tās galvenais mērķis ir mācīt mazos cilvēkus vienmēr atcerēties par satiksmes drošību, gan piesprādzējoties braucot automašīnā, gan ievērojot satiksmes noteikumus ejot pa ielu.

Lai aktualizētu drošības jostu lietošanu mazajiem pasažieriem, šogad ar kampaņas palīdzību tiek uzrunāti 1. un 2. klases skolēni.

Mācību materiāls "Droši uz ielas" un Pasažiera apliecība

Vairāk nekā 40 000 pirmo klašu audzēkņiem CSDD sagatavojusi mācību materiālu "Droši uz ielas". Skolēni aicināti pēc mācību materiāla apguves kopā ar vecākiem parakstīt solījumu, kas apstiprina viņu apņemšanos turpmāk vienmēr automašīnā lietot drošības jotas. "Robja birojs" apņēmīgajiem pasažieriem nosūtīs pasažiera apliecības - simbolisku dokumentu, kas būs mazo satiksmes dalībnieku dotā solījuma liecība un atgādinājums. Pasažieru apliecības skolēniem nogādās SIA "DPD Latvija".

Pirmajā skolas dienā, 3. septembrī Mārupes vidusskolā pie sākumskolas audzēkņiem viesosies satiksmes drošības kampaņas "Neriskē! Piesprādzē!" simbols Robis. Kopā ar Robi uzrunāt mazos satiksmes dalībniekus un mācīt viņiem satiksmes noteikumu pamatzināšanas ieradīsies arī Valsts policijas CP biroja vadītājs Edmunds Zivtiņš.

Lai satiksmes noteikumu apguve notiktu bērniem saprotamā veidā, izveidota "Robja skola", kuras ietvaros Robis bērniem mācīs atpazīt dažādas ceļa zīmes, kā arī uzskatāmi demonstrēs, kā pareizi šķērsot gājēju pāreju un piesprādzēties automašīnā.

Aktīvākajiem bērniem, kuri līdzdarbosies un pareizi atbildēs uz jautājumiem, Robis dāvinās tematiskas puzles. Visi skolēni par piemiņu no pasākuma saņems Robja rotaļlietas.

Mazajiem satiksmes dalībniekiem būs iespēja izpētīt arī Policijas automašīnas, tajās iekāpt, piesprādzēties, kā arī uzdot policistiem jautājumus par viņu darbu un satiksmes noteikumiem.

Savukārt "Hansa Līzinga Ceļa skolā", kas arī viesosies Mārupes vidusskolā, praktisku piemēru un rotaļu veidā tiks imitētas būtiskākās situācijas uz ceļa, lai iemācītu bērniem pareizu uzvedību ceļu satiksmē.

Ir klāt pavasaris, un Rīgas vācu skola, kā ierasts šajā laikā, rīko atvērto durvju dienas – 23. martā no pulksten 14 līdz 19 un 24. martā no pulksten 11 līdz 14. Gaidām vecākus un pirmsskolas vecuma bērnus (no piecu gadu vecuma), kas šoruden vēlas sākt mācību gaitas. Rīgas vācu skola (Deutsche Schule Riga) ir starptautiskā privātskola, kas Latvijā veiksmīgi darbojas jau vairākus gadus, tā atrodas Rīgas centrā, Dzirnavu ielā 16.

Nākamajam – 2018./19. – mācību gadam Rīgas vācu skola 1. un 2. klasē uzņem jebkuras tautības bērnus vecumā no pieciem līdz astoņiem gadiem (kas dzimuši 2009.–2013. g.). Piecgadīgajiem Rīgas vācu skola iesaka apmeklēt skolas bērnudārzu (pirmsskolu).

Deutsche Schule Riga izglītojamie pabeigs skolu ar starptautiski atzītu Abitur (Vācijas vidusskolas diploms) un/vai International Baccalaureate (IB) diplomu.

Rīgas vācu skola ir pirmā un joprojām vienīgā skola Latvijā, kura sekmīgi darbojas saskaņā ar Vācijas valsts izglītības programmas standartiem. Būtiski, ka tā ir licenzēta arī Latvijas izglītības sistēmā. Skola ir starptautiska – tajā mācās gan Latvijas skolēni, gan citu valstu bērni, kuru vecāki uzturas Latvijā. Pašlaik skolā izglītojas bērni no 20 valstīm.

Modes mākslinieki ir pārliecināti, ka balts, melns un pelēks iet kopā ar visu. SIA Rīgas meži valda pārliecība, ka ar visu iet kopā tieši zaļais. No ekoloģijas aspekta Rīgas mežos ligzdo zaļās vārnas, veselās koalīcijās aug zaļās bērzlapes, bet opozīcijā – zaļās mušmires. No ekonomiskā aspekta Rīgas mežos ir papilnam zaļās enerģijas – ekonomiku sildām, bet mājsaimniecības apkurinām ar biomasu, šķeldu un kokskaidu granulām. Taču pāri visam zaļo jaunība. Tāpēc no sociālā aspekta SIA Rīgas meži vairāku gadu garumā ir iedzīvinājusi vides izglītības projektu Zaļā klase, jo par zaļu pat vēl zaļāks patiešām ir tikai skolas laiks.

Kas lācītim vēderā

Sevišķi zaļš skolas laiks ir Rīgas un Pierīgas pirmsskolas, vispārizglītojošo un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem, jo 35 km attālumā no Rīgas – Ogres pusē – SIA Rīgas meži veido informācijas un vides izglītības kompetenču centru Zaļā klase. Un kompetenču te patiesi ir daudz.

Pirmkārt, izglītot skolēnus par to, kas ir mežs, kāda ir meža nozīme un kāds ir pilns meža apsaimniekošanas cikls, sākot no sēklas līdz dēlim. Otrkārt, tā kā prakse parasti apgāž teoriju, ļaut pašiem iemēģināt roku dažādos mežsaimnieciskajos darbos un izšķirties, vai grūtāk ir stādīt kartupeļus vai tomēr mežu. Treškārt, iemācīt justies labi dabā jebkuros apstākļos. Proti, pieņemts uzskatīt, ka saimnieks nedzen suni laukā lietus laikā, taču mežā darbu pārtrauc tikai tad, ja vēja ātrums pārsniedz 11 m/s! Ceturtkārt, iemācīt pazīt dabu. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā spēja pazīt dabu ir handikaps turpmākajā dzīvē: ir labi zināt, kā neapmaldīties mežā, bet, ja nu tomēr ir gadījies apmaldīties, – kā rīkoties, kur mežā slēpties negaisa laikā, pat tas, kā mežā noņemt cepuri, ir svarīgi. Ja cepuri atstās pamestu augšpēdus, tad, liekot to atpakaļ galvā, ar vieglu roku galvā var uzlikt arī ērces. Ar tādām zināšanām dzīvē nepazudīsi.

Latvijā sekmīgi darbojas Rīgas vācu skola, un šobrīd, tuvojoties pavasarim, skola gatavojas jaunajam mācību gadam, uzņemot skolā 5-9 gadus vecus bērnus, un komplektējot skolēnus 1., 2., kā arī 3. klasei, kas mācības varēs uzsākt 2017. gada 1. septembrī.

Rīgas vācu skola ir pirmā un līdz šim vienīgā skola Latvijā, kurā mācības notiek pēc Vācijas izglītības programmas, un tā ir akreditēta arī Latvijas izglītības sistēmā. Skola ir paredzēta gan Latvijas skolēniem, gan arī bērniem no citām valstīm, kuru vecāki uzturas Latvijā. Šobrīd skolā, pirmsskolas izglītošanās līmenī, darbojas bērni no 15 pasaules valstīm.

Izglītības sistēmas galvenās atšķirības, ko piedāvā Rīgas vācu skola, ir saistītas ar izglītošanās procesu un tā kvalitāti – mācību metodes ir virzītas ne tikai uz zināšanu ieguvi un uzkrāšanu, bet arī uz individuālu domāšanas procesa attīstīšanu plašākā kontekstā. Skolēnu skaits klasē tiek stingri noteikts, un tas ir ne vairāk 15.

Investējot 15 miljonus eiro, Salienā, Babītes novada Piņķos uzsākta King's College Britu skolas otrās kārtas būvniecība, kuru pilnībā plānots pabeigt līdz 2021.gadam, Db.lv pastāstīja izglītības iestādes direktore Adele Stenforda.

Būvniecības otrā kārta dubultos līdzšinējo skolas platību no esošajiem 3400 kvadrātmetriem līdz 7600 kvadrātmetriem. Pēc paplašināšanās skolā būs 16 jaunas klases informācijas tehnoloģiju, mākslas un mūzikas nodarbībām, zinātnes laboratoriju telpas, bibliotēka peldbaseins, tenisa korti u.c. Plānots, ka jaunās klases varētu sākt darboties jau 2020.gadā, peldbaseins 2021.gadā. Tiks ierīkotas arī papildu telpas konkrētiem vidusskolas priekšmetiem, kā arī plānots izveidot skatuves mākslas klasi.

King's College Britu skola Latvijā durvis vēra 2017. gada septembrī. Pirmajā gadā skolā mācījās 72 skolēni, pašlaik izglītojamo skaits pieaudzis līdz 122 bērniem vecumā no trīs līdz 12 gadiem. Pieaugot bērniem, pakāpeniski tiek atvērtas nākamās klases līdz tiks sasniegts 18 gadu vecums. A.Stenforda cer, ka nākamgad skolā mācīsies jau 165 skolēni. Skolas kapacitāti plānots palielināt līdz 580 skolēniem. Mācību maksa skolā svārstās no aptuveni 8000 eiro gadā mazākajiem bērniem (3-4 gadu vecumā) līdz 16 000 eiro gadā lielākajiem skolēniem (11-12 gadi). Mācību maksā iekļauti visi mācību materiāli un ēdināšana.

Otrdien, 11. septembrī plkst. 11.15 Latvijas televīzija demonstrēs satiksmes drošības raidījumu "Droši uz ielas". Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) aicina visus 1. un 2. klašu audzēkņus, kā arī citu vecumu bērnus to noskatīties un papildināt savas zināšanas satiksmes drošības jomā.

Raidījums "Droši uz ielas" vienlaicīgi tiks demonstrēts latviešu un krievu valodās - attiecīgi LTV1 un LTV7

Pārraide ir kā papildinājums mācību līdzeklim "Droši uz ielas", ko šogad saņēma vairāk nekā 40 000 pirmo klašu audzēkņi. Raidījums ir veidots, lai palīdzētu bērniem saprotamā formā vizualizēt satiksmes noteikumu prasības un attēlot dažādas situācijas un drošas rīcības modeļus satiksmē. Satiksmes drošības raidījuma "Droši uz ielas" izskaņā kampaņas simbols - bruņnesis Robis - kopā ar bērniem nolasīs solījumu un informēs, kas jādara, lai mazie cilvēki saņemtu Pasažiera apliecību.

" Pēc mācību grāmatiņas apguves un raidījuma noskatīšanās, bērni kopā ar pieaugušajiem aicināti aizpildīt solījumu, kas apstiprina viņu apņemšanos turpmāk vienmēr automašīnā lietot drošības jostas un ievērot citus satiksmes noteikumus.

Šodien, 11. oktobrī, akcijas Piesprādzē! Neriskē! ietvaros notiks ceļu policijas reids, kura laikā bērni, kuri būs piesprādzējušies, saņems Pasažiera apliecību un rotaļlietu- Robi, informēja CSDD.

Turpmāk Valsts policija regulāri rīkos reidus, kuros ne vien pārbaudīs, vai bērni ir piesprādzējušies un dāvinās viņiem rotaļlietu Robi, bet arī pārbaudīs, vai viņiem ir Pasažieru apliecība. Ja bērns būs piesprādzējies, bet pasažiera apliecības viņam tomēr vēl nebūs, policijas darbinieks viņam šo dokumentu izsniegs.

Pasažieru apliecība ir dokuments, kas apliecina, ka bērni ir apguvuši pamata satiksmes noteikumus. Dokumentu jaunie satiksmes dalībnieki varēja saņemt, vai nu nosūtot uz Robja biroju Pasažieru solījumu vai pareizi izpildot internetā testu.

Mēnesi Latvijā notiek kampaņa Piesprādzē. Neriskē. Tās laikā vairāk nekā 40 000 pirmo divu klašu audzēkņi saņēma mācību grāmatiņu Droši uz ielas. Pēc mācību grāmatiņas apguves bērni tika aicināti aizpildīt Pasažiera solījumu, ar savu un vecāka parakstu apstiprināt, ka vienmēr automašīnā piesprādzēsies un ievēros citus satiksmes noteikumus. Solījumus bērni sūtīja Robja birojam, kas pretim bērniem ar DPD Latvija kurjerpasta starpniecību atsūtīja Pasažieru apliecību.

Pēc Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Ķīmijas fakultātes beigšanas Mārtiņš Gulbis kļuva par skolotāju, taču pēc tam nolēma īstenot savu sapni.

Viņš grib panākt, lai bērni izvēlas profesijas dabaszinātņu jomā. Tāpēc Mārtiņš Gulbis kļuva par uzņēmēju, izveidojot tālākizglītības skolu Laboratorium Zinātnes skola.

Fragments no intervijas

Kā jūs nonācāt pie idejas veidot savu skolu?

24 gados nonācu dzīves krustcelēs, man bija jāizlemj, ko turpmāk darīt. Pēc Ķīmijas fakultātes pabeigšanas kādu laiku strādāju par asistentu Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtā, taču nejutu sava darba jēgu. Tāpat kādu laiku strādāju mēbeļu ražotnē par apdares materiālu tehnologu, taču rutīna šajā darbā man šķita pārāk liela.

Kādēļ aizrāva tieši ķīmija?

Par ķīmiju sāku interesēties jau skolā, 10 gadu vecumā. Reiz skolā demonstrēja šovu ar ķīmijas eksperimentiem. Tas ilga vien 15 minūtes, bet šis brīdis mainīja manu dzīvi. Mamma, kurai es nemitīgi stāstīju, cik ķīmija ir interesanta, uzdāvināja man Jaunā ķīmiķa komplektu, bet vidusskolā es iestājos klasē ar padziļinātu ķīmijas un bioloģijas virzienu. Nākamais loģiskais solis bija RTU Ķīmijas fakultāte, bet uzreiz pēc universitātes nevēlējos strādāt skolā – skolotāja profesija man tajā brīdī nešķita pietiekami prestiža, un īsti nesapratu, kur man doties.

Jaunajā mācību gadā Mārupes pamatskolā stundas vadīs arī novada uzņēmumu vadītāji un darbinieki, informēja izglītības iestādes pārstāvji.

To paredz skolas vecāku iniciatīvas grupas, skolas administrācijas un skolotāju kopīgi izstrādātā Mārupes pamatskolas attīstības programma «Skola dodas dzīvē - dzīve ienāk skolā».

No septembra 7. un 9.klasēm matemātikas, fizikas, dabaszinību un bioloģijas stundas notiks gan ārpus skolas telpām - sešos Mārupes novada uzņēmumos, gan kā ierasts skolā, bet stundas kopā ar priekšmetu skolotājiem vadīs uzņēmumu pārstāvji.

Mārupes pamatskolas direktore Sigita Sakoviča norāda, ka, pateicoties skolas vecāku iniciatīvai, pamatskolā šogad tiks sākts ieviest «Skola 2030» idejas. «Reformas mērķis ir lietpratīgs skolēns, kas prot risināt reālās dzīves izaicinājumus un veidojas par laimīgu un atbildīgu personību,» norāda direktore.

2008. gada vasarā kopumā valstī pasākuma ietvaros strādāja 11 222 skolēni (7543 skolēni vecumā no 15 gadiem un 3679 trīspadsmit un četrpadsmitgadīgie bērni, to skaitā 173 skolēni ar īpašām vajadzībām).

Salīdzinājumam: 2004. gadā ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) starpniecību bija nodarbināti 3 225, 2005. – 9 198, 2006. – 11 552, 2007. – 7 781 skolnieks, liecina NVA Karjeras pakalpojumu departamenta apkopotie rezultāti. Šovasar skolēni strādāja no 2. jūnija līdz 29. augustam

Rīgā un Pierīgas statistiskajā reģionā pasākuma ietvaros strādāja 3 559, Latgales reģionā – 2 591, Kurzemes reģionā – 2 032, Zemgales reģionā 1 590 un Vidzemes reģionā – 1 450 skolēni. Visvairāk vasaras periodā nodarbināto skolnieku bija Rīgā, Jūrmalā un Rīgas rajonā – 2883, Liepājā un Liepājas rajonā – 868, Daugavpilī un Daugavpils rajonā– 830, Rēzeknē un Rēzeknes rajonā – 646, Ventspilī un Ventspils rajonā – 443, Jēkabpils un Jēkabpils rajonā – 431, Preiļos un Preiļu rajonā – 404 skolēni.

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) apkopojusi datus par skolēnu piedalīšanos NVA organizētajā 2007. gada vasaras nodarbinātības pasākumā.

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, šovasar varēja strādāt skolēni jau no 13 gadu vecuma. Latvijā kopumā ar NVA starpniecību aizvadītajā vasarā darbu uzsāka 7781 skolēns, t.sk. 1662 trīspadsmit un četrpadsmit gadus veci bērni un 6119 pusaudži, kuru vecums ir piecpadsmit un vairāk gadi. Šovasar skolēni tika nodarbināti laikposmā no 15.jūnija līdz 16.augustam.

Rīgas reģionā tika nodarbināti 2674 (34%) skolēni, Latgales - 1521 (20%), Kurzemes - 1320 (17%), Vidzemes - 1107 (14%) un Zemgales reģionā - 1159 (15%) skolēni. Visvairāk nodarbināto skolēnu bija Rīgā un Rīgas rajonā (1857), Rēzeknes (458), Daugavpils (436), Liepājas (407), Jēkabpils (318), Jelgavas (299), Madonas (288), Preiļu (274) un Ogres rajonā (247). Vismazāk skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā bija iesaistīti Balvu (98), Alūksnes (102), Krāslavas (120), Ludzas (135) un Valkas rajonā (142).

Maijā un jūnijā veiktajā aptaujā socioloģisko pētījumu firma SKDS noskaidroja Rīgas iedzīvotāju uzskatus par dažādiem ar izglītību saistītiem jautājumiem – respondenti raksturoja bērnudārza un skolas izvēles kritērijus, novērtēja mācību režīmus, norādīja vēlamās ārpusklases aktivitātes, kā arī atbildēja uz jautājumu, kādā veidā viņu bērns nokļūst skolā.

No 104 pētījuma dalībniekiem, kuri norādīja, ka viņu ģimenē ir pirmsskolas vecuma bērni, 74.2 % kā galveno kritēriju, pēc kura izvēlas bērnudārzu, norādīja ērtu atrašanās vietu (tuvu mājām, darbavietai u.tml.). 17.9 % respondentu pirmsskolas izglītības iestādes izvēlē svarīgākie kritēriji bija apmācības programma, prestižs u.tml., 6.3 % aptaujāto bija grūti pateikt, pēc kāda kritērija viņi izvēlētos bērnudārzu, bet 1,6 % pētījuma dalībnieku bija snieguši atbildi, ka nevēlas iekārtot savu mazuli bērnudārzā, Db.lv informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Līdzīgs jautājums par galveno kritēriju, izvēloties skolu, tika uzdots 223 vecākiem, kuriem ir pirmsskolas vai skolas vecuma bērni. Pētījuma dati liecina, ka arī skolas izvēlē galvenais kritērijs visbiežāk (56.7 %) ir tās atrašanās vieta. Jāpiebilst, ka tieši sākumskolas un pamatskolas bērnu vecāki biežāk uzsvēruši skolas atrašanās vietu. 32.2 % respondentu norādīja, ka viņiem, izvēloties skolu, ir svarīgi citi kritēriji, piemēram, apmācības programma, prestižs u.tml. Savukārt 11 % aptaujāto bija grūti pateikt, pēc kādiem kritērijiem notikusi skolas izvēle.

Vispārizglītojošo skolu pulciņš, kuru centīgākos skolēnos atalgo ar stipendiju, šajā mācību gadā palielināsies. No septembra stipendiju sekmīgākajiem vidusskolēniem nolēmusi maksāt arī Babītes vidusskola.

Skolas direktore Ilze Rozenberga stāsta, ka skola tādējādi mēģinās vairot motivāciju, kā arī pieturēt skolēnus, kuri pēc pamatskolas izvēlas arodskolu tikai stipendijas dēļ. Šos divus iemeslus galvenokārt min arī citu skolu pārstāvji, kuri piekopj šādu sistēmu, vēsta laikraksts Diena.

Tādā veidā skolas iet pretējā virzienā izglītības ministra Roberta Ķīļa definētajai valsts politikai, kas nosaka, ka pēc pamatskolas 50% beidzēju izvēlētos arodizglītību, otra puse - vidusskolu. Šobrīd šī proporcija ir aptuveni 35 pret 65 par labu vidusskolām, lai gan pēdējos gados arodskolu izvēle ir augusi. Skolām ir svarīgs skolēnu skaits, jo no tā atkarīgs, kādu finansējumu no valsts saņems pašvaldība, kurā skola atrodas.

Šogad pirmo reizi skolas gaitas sāk 22,3 tūkstoši bērnu, bet kopumā Latvijā no 1. līdz 12. klasei mācīsies aptuveni 202 tūkstoši skolēnu.

Rīgā 1. septembrī uz skolām un bērnudārziem dosies aptuveni 89 tūkstoši bērnu un jauniešu. Šajā mācību gadā Latvijā strādās 755 pašvaldību pamata un vidējās vispārējās izglītības iestādes un 60 privātās pamata un vidējās vispārējās izglītības iestādes. Rīgas pašvaldībā darbosies 115 vispārējās izglītības iestādes, 150 pirmsskolas izglītības iestādes, 11 bērnu un jaunatnes sporta skolas, 13 bērnu un jauniešu interešu centri, deviņas bērnu mākslas un mūzikas skolas. Skolotāju skaits vispār­izglītojošajās dienas skolās 2014./2015 mācību gadā bija 22323. Jaunākie statistikas dati par šo gadu vēl nav apkopoti. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) informē, ka ik gadu pašvaldība kā izglītības iestāžu dibinātāja publicē sludinājumus par pieejamām skolotāja vakancēm. No tām secināms, ka biežāk tiek meklēti skolotāji pirmsskolas izglītības iestādēm un eksakto mācību priekšmetu skolotāji.

Kopš jūnija sākuma Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) īsteno skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumu, un mēneša laikā strādāt sākuši jau 1344 skolēni, informē NVA.

Strādājot vasaras darbu, skolēni iegūst praktisku priekšstatu par darba dzīvi, uzzina, kas ir darba intervija, darba līguma noslēgšana, darba pienākumi un darba attiecības. Šī gada pirmajā vasaras mēnesī skolēni strādā tādās profesijās kā, piemēram, lidostas aviodrošības dienesta darbinieks, lidostas pasažieru apkalp ošanas aģents, dārznieks, arhivārs, klientu apkalpošanas operators, lauksaimniecības palīgstrādnieks, sekretārs, uzskaites rādījumu reģistrētājs, pārdevējs, veic dažādu profesiju pārstāvju palīgu pienākumus.

Līdz 1.jūlijam darba devēji ir pieteikuši jau 4940 darba vietas skolēniem. Visvairāk darba vietu skolēniem vasaras brīvlaikā ir piedāvājuši tādi uzņēmumi kā VAS Starptautiskā lidosta Rīga, SIA Maxima Latvija, SIA Transcom Worldwide Latvia, AS Rīgas piena kombināts, SIA Rūķīšu tēja, Olimpiskais centrs Ventspils, SIA ALG CLEANING, SIA Rīgas Nacionālais Zoloģiskais dārzs, SIA Stockman, AS Prizma Latvija, kā arī pašvaldības visā Latvijas teritorijā.

Šorīt no jaunās gripas vīrusa izraisītajām komplikācijām mirusi aptuveni 50 gadu vecā paciente, apstiprināja P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas pārstāve Ieva Stibe.

«Pacientei bija elpošanas traucējumi, viņa bija pieslēgta pie mākslīgās elpināšanas aparāta. Pie mums visu laiku atradās intensīvās terapijas nodaļām,» stāsta slimnīcas pārstāve. Jau vēstīts, ka šai pacientei pirmajai Latvijā jaunā gripa bija norisinājusies tik smagi. Šobrīd nav ziņu, ka vēl kāds no ar jauno gripu saslimušajiem cilvēkiem būtu smagā stāvoklī, vēsta diena.lv.

LIC aicina iedzīvotājus apsvērt ceļošanas nepieciešamību uz reģioniem, piemēram Ukrainu, kur jaunā gripa plaši izplatījusies. Lai pasargātos no gripas, regulāri jāmazgā rokas. Ja gaidāms ceļojums uz gripas skartajiem reģioniem, profilaksei varot lietot recepšu medikamentus Tamiflu un Relenza. Sejas maskas neesot iedarbīgs veids, kā sargāties no gripas.

Rīgas Franču liceja skolēni, sākot ar jauno mācību gadu, atgriezīsies vēsturiskajā ēkā Krišjāņa Valdemāra ielā 48, kur tikko noslēgušies tās atjaunošanas darbi.

Ir pabeigta visu inženiertīklu izbūve un vēsturisko logu nomaiņa, notikusi apdares, fasādes atjaunošanas un jumta nomaiņas darbi, kā arī tika labiekārtota teritorija, izbūvēts lifts un atjaunots ieejas mezgls.

Jau iepriekš Db.lv ziņoja, ka kopumā tiks atjaunota 5355 kvadrātmetru liela platība, kurā tiks izveidota 31 mācību klase, garderobe 600 audzēkņiem, ēdamzāle ar 274 vietām, aktu zāle ar 209 sēdvietām, konferenču zāle, atsevišķas telpas sporta nodarbībām un skolas administrācijai. Visās telpās uzstādīs skolai nepieciešamo aprīkojumu un mēbeles.

Bijušā Franču liceja un Franču institūta ēka Krišjāņa Valdemāra ielā 48 ir celta 1930. gadā pēc arhitekta I.Blankenburga projekta par Rīgas domes, Latvijas valdības un Francijas valdības līdzekļiem un līdz 30. gadu beigām bija Latviešu - franču tuvināšanās biedrības īpašums. Padomju laikā līdz 1951. gadam ēkā izvietojās Rīgas Anrī Barbisa 11. vidusskola, sākot no 70. gadiem - LVU Ģeogrāfijas fakultāte, vēlāk LU Ķīmijas fakultāte.

Latvija pēc inovāciju un tehnoloģiju potenciāla ir trešā vissliktākā ES dalībvalsts

Man bija tā fantastiskā iespēja 2017. gada septembrī apmeklēt Latvijas Bankas rīkoto tautsaimniecības konferenci, kura bija “veltīta sabiedrībā ļoti gaidītajām reformām izglītības nozarē”. Tolaik LB prezidents bija Ilmārs Rimšēvičs, kurš solīja, ka parādīs “iedvesmojošus piemērus, lai kopīgi domātu, kā mums aizvest Latvijas izglītību no pašreizējās viduvējības uz izcilību nākotnē”. Tika deklarēts, ka “Latvija vienmēr ir vēlējusies būt pasaules bagātāko valstu vidū, bet to nav iespējams panākt, ja ar domām un darbiem sevi rādām tikai kā lētā darbaspēka valsti. Mūsu bagātības receptes atslēgvārds ir inovācijas, bet to radīšanā atrodamies Eiropas valstu lejasdaļā. Un tas nav nekāds pārsteigums, jo izcilas inovācijas nevar radīt cilvēki, kas pārsvarā gadījumu pie pārslogota un slikti atalgota skolotāja ieguvuši viduvēji vērtējamu izglītību”. Tolaik ar ievadreferātu uzstājās Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kura galvenās idejas bija par to, “kas jādara, lai skolās strādātu labākie speciālisti, augtu skolotāju konkurence un atalgojums; kam par ko jāatbild, kam jārod risinājums, kāda loma ir Izglītības un zinātnes ministrijai, kāda – pašvaldībām?” Uzstājās vienas pašvaldības pārstāvis (vairs neatceros uzvārdu), kurš bija no Smiltenes. Viņš stāstīja, ka ceļš uz izcilību ir vidusskolu apvienošana. Tikai izdzēšot no paaudžu atmiņām senilo vidusskolu tradīcijas, kaut kādas senilas “himnas”, absolventu vēsturi utt., var sasniegt izcilību, bez tās nekādas izcilības nebūs nekad un nekur. Likvidēsim visu, kas ir mazs, apvienosim visu vienā skolā, un tad būs izcilība, turklāt tāda, ka Latvija kā kosmiskā raķete strauji trauksies augšup inovāciju kosmosā. Kā atceros, Smiltene tolaik bija vidusskolu apvieno šanas priekšgalā. Šī uzņemtā inerce vēl nav rimusies. Smiltenes novada vadība tagad lemj likvidēt mazās skolas kādreizējā Apes novadā, kura ļaudis teritoriālās reformas laikā izvēlējās pievienoties pie bagātā Smiltenes novada, nevis apvienoties ar nabadzīgo Alūksnes novadu, ar kuru Ape savulaik bija kopā teju vai pusgadsimtu. Kādreizējā izglītības ministre Mārīte Seile vēl pērn izkliedza saukli, ka “Latvijas izglītības sistēmā katastrofāli trūkst izcilības, un vispārējais līmenis, salīdzinot ar citām attīstītajām valstīm, ir ļoti viduvējs”.

Mazo lauku skolu masveida slēgšana būs līdzvērtīga Latvijas lauku un tautas iznīcināšanai.

Latvijas Centrālā statistikas pārvalde bezkaislīgi apkopo datus un tos publisko, kamēr šie dati nav pakļauti slepenībai. Savukārt Latvijas Saeimas likumdošanas tendences virzās uz to, lai jebkuru informāciju, “kura saistīta ar iestādes funkciju izpildi”, valsts iestāde var padarīt par slepenu.

Pagaidām, kamēr CSP publiskotā informācija neapdraud Izglītības un zinātnes ministrijas “funkciju izpildi”, ikviens var brīvi lejuplādēt skolu skaitu un skolēnu skaitu skolās kopš neatkarības atjaunošanas. Atbilstoši CSP datiem 2021. gadā Latvijā bija 668 skolas, kurās mācījās 217 tūkstoši skolēnu. Atliek veikt elementāru matemātisku darbību - sadalīt skolēnu skaitu ar skolu skaitu. Tad sanāk, ka 2021. gadā vidēji vienā Latvijas skolā mācījās 325,3 skolēni.

Vīrusa radīto ārkārtas situāciju var izmantot būtiskam izglītības kvalitātes lēcienam, tāpēc ir svarīgi apmainīties ar idejām un pieredzi, būt elastīgiem un pieņemt drosmīgus lēmumus.

Sarunās ar citiem pedagogiem no visas Latvijas, esmu nonākusi pie atziņas, ka šis brīdis ir izglītības nozares sen gaidītā iespēja, ko nedrīkst izniekot.

Ja seko vīrusa otrais vilnis

Sarunās ar biedrības pārstāvjiem, pedagogiem, skolu direktoriem ir izkristalizējušās bažas, ka politikas veidotāji pietiekami neizmanto situāciju, lai veidotu dialogu ar sabiedrību un ģenerētu jaunas idejas, bet gaida, kad vīruss beigsies, lai ietu vecajās sliedēs. To nedrīkstētu darīt.

Mēs varam prognozēt, kas mūs sagaida rudenī un ziemā, iespēja, ka vīrusa dēļ būs jāpaliek mājās, ir liela, bet nezinām, kad tas notiks. Tāpēc mācību gada robežu nojaukšana ļautu elastīgi plānot mācību gadu, piemēram, uzsākot mācības 1. augustā, bet attālināto mācību laiku rudenī kombinēt ar brīvlaikiem un atvaļinājumiem.

Pasaulē Valdorfa un Montesori pedagoģija tiek plaši izmantota gadu desmitiem. Latvijā šādu skolu izveide pārsvarā balstās uz privātpersonu vai biedrību iniciatīvu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Valdorfa pedagoģijas filozofija un metodika ietver zināšanas par bērnu kopumā no dzimšanas līdz vecumam, kad viņš skolu beidz. Piemēram, pirmajās klasēs stāstītās brīnumu pasakas vēlākos gados sekmē to, ka bērniem izveidojas elastīga, nevis šablona veida domāšana, raksturo biedrības Ādažu Brīvā Valdorfa skola valdes priekšsēdētāja Kerola Dāvidsone.

«Montesori dod visaptverošas zināšanas, bet atšķirībā no klasiskās skolas bērns ir pieradis brīvi darboties un pārvietoties telpā, mācīties savā tempā. Iespējams, bērniem būtu problēma pierast, ka par katru darbību jāprasa skolotājam atļaujal, visi darbi jāveic vienādā tempā ar citiem klasesbiedriem. Tāpat Montesori pedagoģija paredz, ka vismaz uz desmit bērniem ir viens pedagogs, kas ir liela atšķirība no klasiskajām skolām, kur klasē ir 25 un vairāk bērnu, bet skolotāja tikai viena,» papildina Privātās Montesori sākumskolas dibinātāja Laine Ligere -Stengrevica.

VAS Latvijas Gaisa satiksme rīkotajā angļu valodas apmācības konkursā saviem darbiniekiem uzvarējis uzņēmums Kingsway English centre.

Par to liecina publikācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā. «Līgums par Latvijas Gaisa satiksmes darbinieku angļu valodas zināšanu papildināšanu Anglijā tiks slēgts uz trim gadiem. Paredzēts, ka gada laikā uz divu nedēļu garajiem angļu valodas kursiem dosies 20 Latvijas Gaisa satiksmes darbinieki,» Db.lv teica Latvijas Gaisa satiksmes (LGS) iepirkumu speciālists Andris Purmalis.

«Apmācības tiks organizētas Gaisa satiksmes vadības dispečeriem un tehniskajiem darbiniekiem, kuriem jāpiedalās starptautisku projektu realizācijā. Tā kā angļu valoda ir noteikta kā vienīgais aviācijas radiosakaru līdzeklis visos starptautiskajos lidojumos visā pasaulē, šīs valodas zināšanu līmenis tiek stingri reglamentēts no Starptautiskās Civilās Aviācijas organizācijas un Eiropas Savienības. No 2010. maija stāsies spēkā ES Regula, kas nosaka, ka visiem dispečeriem angļu valodas zināšanu līmenim jāatbilst vismaz ICAO noteiktajam Operational level 4, kas nozīmē augstas prasības gan radiosakaru frazeoloģijā, gan spēju lietot angļu sarunu valodu. Lai to sasniegtu, LGS vadība pastāvīgi nodrošina savus speciālistus ar iespējām uzlabot savas angļu valodas zināšanas kursos (tos apmaksājot) tepat Latvijā, kā arī sniedz iespējas padziļināti mācīties Lielbritānijā,» DB skaidroja LGS Sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Stīpnieks. Viņš piebilda, ka konkrētā angļu valodas apmācības kompānija tikusi izvēlēta, jo spēj piedāvāt augstu pakalpojumu kvalitāti un sniedz ICAO noteiktajām prasībām atbilstošus angļu valodas kursus.