Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidēšanas darbi tiks finansēti no Rīgas pils būvniecības darbiem valsts budžetā plānotā finansējuma, šodien nolēma valdība pēc Finanšu ministrijas (FM) sagatavotā informatīvā ziņojuma uzklausīšanas.

Patlaban avārijas seku likvidēšanas prognozētās izmaksas nav noteiktas un tās tiks noteiktas tuvākajā laikā, teikts FM ziņojumā.

Valdība nolēma, ka FM (tās pārraudzībā esošā VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ)) veic visas nepieciešamās darbības Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidēšanai un trīs nedēļu laikā iesniedz Ministru kabinetā rīkojuma projektu, kas paredz veikt grozījumus Ministru kabineta 2010.gada 6.decembra rīkojumā «Par finansējuma piešķiršanu Rīgas pils Priekšpils projekta izdevumu segšanai», nosakot, ka Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidēšanas darbi, ieskaitot juridiskos pakalpojumus, tiek finansēti no Rīgas pils būvniecības darbiem valsts budžetā plānotā finansējuma.

Apstiprinātas Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidēšanas un pagaidu jumta konstrukcijas izbūves izmaksas, un tās ir 220,9 tūkstošulatu apmērā.

Tā secināts noslēdzoties valsts akciju sabiedrības Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) sarunu procedūrai ar Rīgas pils rekonstrukcijas un restaurācijas ģenerāluzņēmēju pilnsabiedrību SBRE, Db.lv informēja VNĪ pārstāve Daiga Laukšteina.

Sarunu procedūras gaitā arī nolemts, ka ugunsgrēka seku likvidēšana un pagaidu jumta konstrukcijas izbūve jāpabeidz jau līdz jūlija beigām, lai nepasliktinātos ēkas pašreizējais stāvoklis.

Neparedzamās ārkārtas situācijas seku likvidēšanai saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu tika piemērota sarunu procedūra, uzaicinot tajā piedalīties pilnsabiedrību SBRE, kas kopš 2012. gada novembra veic rekonstrukcijas un restaurācijas darbus Rīgas pilī

Ugunsgrēks 20.jūnijā izcēlies būvnieka rīcībā nodotajā Rīgas pils daļā un tā iemesls bijusi atklātas uguns avots, secinājuši VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pieaicinātie eksperti.

Ņemot vērā, ka ugunsgrēka izcelšanās avots saskaņā ar VNĪ pieaicināto ekspertu atzinumu bijis būvobjektā, par ko saskaņā ar līgumu atbild būvnieks, VNĪ prasa, lai pilnsabiedrība SBRE par saviem līdzekļiem novērš ugunsgrēka sekas. Provizoriski aplēstās šo darbu izmaksas ir 4,3 miljoni latu.

VNĪ jau nosūtījis būvniekam vēstuli ar prasību saviem spēkiem un par saviem līdzekļiem novērst postījumus. Vienlaikus iesniegti pieteikumi apdrošinātājiem AAS Baltijas Apdrošināšanas nams (BAN) un BTA Insurance Company (BTA) par zaudējumu atlīdzību.

Savukārt SBRE šodien jau preventīvi medijiem izplatīja vēstījumu, ka uzskata VNĪ paziņojumu par spekulatīvu, jo ugunsgrēka izmeklēšanā piedalās vairāki dažādo pušu pieaicinātie eksperti, tomēr oficiālo slēdzienu sniegs Valsts policijas izmeklēšana. Pēc būvnieka domām, VNĪ cenšas novērst uzmanību no savas atbildības par notikušo un sekām.

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (Stradiņa slimnīca) valde 6.februārī nosūtījusi būvuzņēmumam SIA "Velve" paziņojumu par slimnīcas A korpusa otrās kārtas būvdarbu veikšanas būvniecības līguma pārtraukšanu.

Līgums lauzts vienpusēji, jo SIA "Velve" nespēj pildīt līgumā noteiktās saistības - netiek ievēroti būvniecības termiņi, būvobjektā konstatēti būtiski defekti, kas netiek novērsti, objektā notikusi nesaskaņotu apakšuzņēmēju nodarbināšana, kā arī fiksēti citi līguma pārkāpumi. Būvniecības līgums tiks izbeigts ar 2024.gada 13.februāri, un patlaban Stradiņa slimnīca gatavojas būvobjekta pārņemšanai 2024.gada 20.februārī.

Saskaņā ar būvniecības līgumu Nr. SKUS 456/20 "A korpusa otrās kārtas būvdarbu veikšana Pilsoņu ielā 13, Rīgā" Stradiņa slimnīca ir tiesīga izbeigt līgumu, ja "Uzņēmējs savas vainas dēļ neievēro izpildes termiņu vai būvdarbi bez attaisnojoša iemesla netiek pildīti vispār, vai arī tiek pildīti tik lēni, ka tie acīmredzami var netikt pabeigti Līgumā noteiktajā termiņā, izņemot nepārvaramas varas apstākļus". Līgums lauzts, pamatojoties uz vairākiem līguma punktiem: 12.1.2. punkts - būvniecības termiņu neievērošana un apstākļi, kas skaidri liecina, ka termiņu ievērošanu nebūs iespējama nākotnē; 12.1.4. punkts - būvniecības defekti un to nenovēršana; 12.1.5. punkts - nesaskaņotu apakšuzņēmēju nodarbināšana objektā; 12.12. punkts - citi līguma pārkāpumi.

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS) aicina SIA "Velve" pildīt līgumsaistības, veicot pelējuma skartā pagrabstāva demontāžu, kā arī apmaksāt līgumsodu, informēja slimnīcas padomes konsultante Gundega Vārpa.

SIA "Velve" adresētajā vēstulē Stradiņa slimnīca norāda, ka būvnieks līdz šim nav izpildījis 2020.gada 27.augustā noslēgtajā būvniecības līgumā minētos darbu izpildes nosacījumus, kā arī tiek būtiski kavēti plānotie būvdarbu izpildes termiņi un naudas plūsma. Tā rezultātā iestājies Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļu neapguves risks. Tāpat konstatēta neatbilstoša būvdarbu izpildes kvalitāte - piemēram, gandrīz 8000 kvadrātmetru plašajā pagrabstāvā nav novērsts pelējums - un ikdienas būvniecības procesa norise, kā arī darbu progress neatbilst tam, par kādu abas puses vienojušās.

Slimnīca akcentē, ka tās jaunbūvējamā korpusa A2 pagrabstāvā atklāts pelējums būvnieka nolaidības dēļ. Pelējuma klātbūtne ir kategoriski nepieļaujama telpās, kurās paredzēts uzturēties pacientiem un ārstniecības personālam. Saskaņā ar projektu teju 8000 kvadrātmetru plašajā pagrabstāvā paredzēts izvietot operāciju bloku, kam ir īpaši augstas drošības prasības.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) ir pārtraukusi sarunu procedūru ar Rīgas pils rekonstrukcijas un restaurācijas ģenerāluzņēmēju pilnsabiedrību SBRE par būvobjektā notikušā ugunsgrēka seku likvidēšanas darbu apmaksu 220,9 tūkstošu latu apmērā, informēja VNĪ pārstāve Daiga Laukšteina.

VNĪ arī ir informējusi SBRE, ka atbilstoši savstarpēji noslēgtajam līgumam par Rīgas pils rekonstrukciju un restaurāciju, ugunsgrēka seku likvidēšana ir jāveic par SBRE vai apdrošinātāju līdzekļiem. Līdz ar to VNĪ pašlaik nav pamata veikt ugunsgrēka likvidēšanas darbu apmaksu par valsts līdzekļiem un sarunu procedūra ir pārtraucama.

Ņemot vērā no ekspertiem saņemto sākotnējo informāciju, VNĪ ir secinājusi, ka ugunsgrēks aizsācies būvobjekta teritorijā, kas uz rekonstrukcijas laiku saskaņā ar parakstīto līgumu bija nodota SBRE atbildībā. Tāpēc tika pieņemts lēmums par sarunu procedūras pārtraukšanu.

Piecu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodaļu vadītāji nosūtījuši vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V), kurā aicina nekavējoties izveidot komisiju, kas izvērtētu iemeslus KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka atbrīvošanai no amata.

KNAB nodaļu vadītāji uzskata, ka Streļčenoks nodarbojas ar mērķtiecīgu destruktīvu tirāniju.

Vēstuli premjeram, bijušā KNAB priekšnieka Alekseja Loskutova vadītajai Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijai un ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram parakstījuši Izmeklēšanas nodaļas vadītāja Lienīte Šikore, Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs, Operatīvo pasākumu nodaļas vadītājs Jānis Circens, Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece un Iekšējās drošības nodaļas vadītāja Sanita Zandersone-Reisa.

Aģentūras LETA rīcībā esošajā vēstulē KNAB nodaļu vadītāji velta kritiku KNAB vadītājam. Viņi ar pilnu pārliecību apgalvo, ka Streļčenoks izmanto viņam ar likumu piešķirto varu, tādējādi destruktīvi dezorganizējot KNAB darbu.

Dīzeļdegviela, kas naktī uz otrdienu noplūda no cauruļvada Polocka-Ventspils Lietuvā pie Latvijas robežas, paspējusi nonākt arī tuvējā meliorācijas grāvī, bet tālāku tās izplatīšanos aizturējis bebru aizsprosts, ko glābēji vēlāk papildinājuši ar zemes valni, trešdien raksta avīze Lietuvos rytas.

Roķišķu rajona Jodupes pašvaldībā, kas atrodas netālu no Aknīstes Latvijā, izsludināts ārkārtas stāvoklis. Pēc Lietuvas mediju ziņām, avārija notikusi pāris kilometrus no robežas.

Rajona ārkārtējo situāciju komiteja uzskata, ka naftas kompānijas Orlen Lietuva speciālisti būtu varējuši ķerties pie avārijas seku likvidēšanas enerģiskāk, taču acīmredzot sākumā nav pienācīgi novērtējuši tās mērogus.

Šobrīd viņi gan darījuši visu iespējamo, lai piesārņojumu apturētu, tomēr, kā atzīmē laikraksts Respublika, degviela sasūkusies zemē, nonākusi drenāžas sistēmā, un pastāv bažas, ka tā varētu sasniegt arī aptuveni kilometru attālo Mēmeles pieteku Vīžonu, ko līdzīga nelaime piemeklēja arī pagājušā gada pavasarī.

Eiropas Savienībā (ES) kompensācijas plūdu vai citu stihiju seku likvidēšanai dalībvalstīs un kandidātvalstīs turpmāk izmaksās ātrāk un efektīvāk, paredz Eiropas Parlamentā apstiprinātie grozījumi ES Solidaritātes fonda noteikumos.

Izmaiņas, kurām piekrituši arī ES dalībvalstu ministri, pagarina termiņu kompensācijas pieteikuma iesniegšanai no 10 līdz 12 nedēļām. Tās arī paredz 10% avansa maksājumu un nosaka piešķiršanas kritēriju reģionāla mēroga postījumu seku likvidēšanai.

ES Solidaritātes fonds ir viens no redzamākajiem un efektīvākajiem ES solidaritātes piemēriem. Noteikumu reforma uzlabo Solidaritātes fonda efektivitāti. Turpmāk būs skaidri definēts kritērijs, pēc kura piešķirt fonda atbalstu reģioniem, un būs iespējams saņemt arī avansa maksājumu. Ar šī noteikuma iekļaušanu EP jo īpaši lepojas, jo strauja atbalsta izmaksa pēc katastrofām ir ļoti svarīga, norāda par ziņojuma izstrādi atbildīgā deputāte Rosa Estaràs Ferragut (EPP, Spānija). Deputāti jaunos noteikumus pieņēma ar 525 balsīm par, 12 pret un 41 atturoties.

Latvijas Pasts pieņēmis lēmumu par 61 pasta nodaļu darbības slēgšanu, bet vēl 38 nodaļas ir zem jautājuma zīmes.

Nodaļu funkcijas pārnesīs uz citām pasta nodaļām, atzina VAS Latvijas Pasts sabiedrisko attiecību konsultants Jānis Jekševics. Nerentablo pasta nodaļu uzturēšana uzņēmumam gadā rada zaudējumus vairāk nekā 1 milj. latu apmērā. Pirms lēmuma pieņemšanas par optimizāciju izvērtēta to darbība, rentabilitāte un klientu plūsma, kā arī ģeogrāfiskais izvietojums.

Katrā pašvaldības administratīvajā teritorijā, kurā iedzīvotāju blīvums pārsniedz 500 iedzīvotāju uz kvadrātkilometru, jābūt vismaz vienai vispārēja tipa pasta nodaļai uz 20 tūkstošiem iedzīvotāju, un šo noteikumu normu Latvijas Pasts ievēro. Pirms optimizācijas Latvijas Pastam visā Latvijā bija 697 nodaļas.

Ir pasludināta a/s Latvijas pasta nodaļu tīkls maksātnespēja, kā arī apturēta pārvaldes institūcijas darbība un iecelts administrators, liecina Latvijas Vēstnesī publicētā informācija.

Latvijas Pastam piederošā uzņēmuma maksātsnespēju pasludināja Rīgas pilsētas Latgales pašvaldības tiesa. Par administratori ir iecelta Inese Rimdžus. Maksātnespēju pieprasīja SIA Lielupes pērle, pasludinātais spriedums nav pārsūdzams.

Latvijas pasta nodaļu tīkls tika izveidots Pasta bankas projekta īstenošanai, tomēr šo projektu realizēt neizdevās.

Pērn Latvijas pasta nodaļu tīkls strādāja ar 17,7 tūkstošiem latu zaudējumiem. «Latvijas pastam jāturpina procesu un izmaksu tālāka optimizācija,» iepriekš pauda uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aigars Vītols.

Patlaban VAS "Latvijas pasts" ar Satiksmes ministriju (SM) apsver trīs stratēģiskos virzienus, kas iezīmētu turpmāko pasta nodaļu tīklu, skaidroja pasta pārstāvji.

Pastā informē, ka pirmais virziens nozīmētu turpināt darbu ar esošajām pasta nodaļām, saņemot valsts subsīdijas līdz četru miljonu eiro apmērā 2024.gadā.

Savukārt otrais variants paredz turpināt sākto pasta nodaļu tīkla optimizāciju, nodrošinot pasta un finanšu pakalpojumus pēc klienta pieprasījuma jeb "Pastnieks mājās". Šāds variants paredz gadu noslēgt ar 71 pasta nodaļu.

Trešajā variantā tiktu pārskatīts esošais pasta nodaļu skaits, kā arī īstenots gan pakalpojums "Pastnieks mājās", gan ieviesti citi alternatīvi risinājumi. Šis variants paredz "Latvijas pasta" un pašvaldību sadarbību, pakalpojumus daļēji nodrošinot, piemēram, ar valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru starpniecību. Pastā papildina, ka šis piedāvājums varētu būt optimālākais visām ieinteresētajām pusēm.

Viens no iemesliem, kas vājinājis Korupcijas novēršanas un apakrošanas biroja (KNAB) darbu ir tā vadītāja Jaroslava Streļčenoka darba stils, teikts biedrības Sabiedrība par atklātību - Delna un domnīcas Providus ziņojumā par KNAB darbu.

Ziņojuma mērķis ir vērst valsts amatpersonu uzmanību uz nepieciešamību stiprināt KNAB darba efektivitāti, cīņu ar korupciju Latvijā kopumā un samazināt korupcijas izraisītos zaudējumus, kas Latvijā katru gadu ir no 3,4 līdz 5,1 miljardiem eiro.

Ziņojumā apkopoti galvenie faktori, kas mazinājuši KNAB darba efektivitāti pēdējo piecu gadu laikā, un norādītas rekomendācijas KNAB uzraugiem un nākamajam priekšniekam, biroja stiprināšanai.

Pirmo reizi J.Streļčenoks reorganizēja KNAB struktūru 2014.gadā, likvidējot Korupcijas novēršanas nodaļu un izveidojot Politikas plānošanas nodaļu un Sekretariātu, kas atrodas Streļčenoka tiešā pakļautībā. 2014.gadā Strelčenoks likvidēja arī Juridisko un personālvadības nodaļu un izveidoja jaunu nodaļu ar līdzīgu nosaukumu - Juridiskā nodaļa, likvidēja arī Darbības nodrošinājuma nodaļu un atkal izveidoja nodaļu ar tādu pašu nosaukumu. Pēc diviem gadiem, 2016.gada 1.jūnija reorganizācijas rezultātā, Streļčenoks izveidoja Informācijas analīzes nodaļu, kas analizēs KNAB darba rezultātus un gatavos dažādus pārskatus, un vēlreiz likvidēja Darbības nodrošinājuma nodaļa. Abu reorganizāciju rezultātā kopumā tika likvidētas aptuveni 50 amata vietas.

Reorganizējot Jūrmalas domes administrāciju un iestādes, mēneša laikā izdevies ietaupīt vairāk nekā 150 tūkstošus latu, kas kopā ar darba devēja sociālā nodokļa maksājumiem veido vairāk nekā 2.276 miljonus latu ietaupījumus.

Tā informē pilsētas pašvaldība.

Reorganizējot Jūrmalas pilsētas domes administrāciju un optimizējot tās darbu – likvidējot juridisko, administratīvo, informātikas un izglītības pārvaldi un to vietā izveidojot attiecīgas nodaļas; likvidējot finanšu pārvaldi un tās vietā izveidojot divas patstāvīgas nodaļas – nodokļu un budžeta nodaļu, likvidējot pilsētsaimniecības un būvniecības pārvaldi un tās vietā izveidojot būvniecības nodaļu un pilsētsaimniecības un labiekārtošanas nodaļu; likvidējot vides aizsardzības un transporta nodaļas un to funkcijas nododot ekonomikas un attīstības nodaļai, likvidējot kultūras un sporta nodaļu, tās vietā izveidojot sporta nodaļu, kā arī reorganizējot būvvaldi, tās vietā izveidojot pilsētplānošanas nodaļu un būvvaldi – komisiju, pašvaldības budžetā mēneša laikā tiks ietaupīti 52 tūkstoši latu.

Sabiedrisko attiecību pakalpojumus Latvijā 2010.gadā snieguši 65 uzņēmumi, kopējam apgrozījumam veidojot 8,5 miljonus latu, liecina pētījums par sabiedrisko attiecību nozari Latvijā.

Pētījuma rezultāti atklāj, ka sabiedrisko attiecību tirgū ir vērojama stabilizācija, neskatoties uz faktu, ka sabiedrisko attiecību uzņēmumu apgrozījums pērn ir krities par 2,3% (no 8,7 miljoniem latu 2009. gadā līdz 8,5 miljoniem latu 2010. gadā). Šis kritums, salīdzinot ar reklāmas tirgu, esot niecīgs un, iespējams, skaidrojams ar atsevišķu nozares spēlētāju izstāšanos no sabiedrisko attiecību tirgus.

Kopumā nozares ekspertu prognozes liecina, ka 2011. gads būs sabiedrisko attiecību tirgus izaugsmes gads.

Pētījumā secināts, ka ietekmīgākie tirgus spēlētāji ir 20 lielākie sabiedrisko attiecību uzņēmumi, kuriem kopumā pieder 85%tirgus. Lai arī apgrozījuma pieaugumu 2010.gadā izdevās sasniegt tikai 7 no 20 lielākajiem nozares uzņēmumiem, pārējo tirgus spēlētāju kritums vērtējams kā nenozīmīgs - 3,2% apmērā.

Latvijā joprojām valda atbildības novelšanas princips. Pat pieķerti pie rokas, politiķi un arī citu sabiedrības slāņu pārstāvji cenšas izvairīties no atbildības, un tiecas vainot citus. To apliecina gan Zolitūdes traģēdija, gan ar 12. Saeimas vēlēšanām saistītie skandāli, gan pēdējā laika vētras uzņēmējdarbības vidē.

SIA Maxima Latvija septembrī vērsās Administratīvajā rajona tiesā apstrīdot Valsts darba inspekcijas atzinumu par Zolitūdes traģēdijas cēloņiem. VDI atzinums ir par to, kā Maxima gādājusi par saviem darbiniekiem, un būtībā meklē atbildes uz jautājumu, kādēļ gan, atskanot trauksmes signālam, no veikala netika evakuēti cilvēki? Kādēļ netika izvērtēts un ņemts vērā tāds riska faktors kā uz jumta notiekošie būvdarbi? Kādēļ pārējie sagruvušās telpas tirdzniecības punktu īrnieki, atskanot trauksmei pameta ēku, bet Maxima turpināja strādāt kā strādājusi? Pēc traģēdijas visos Maxima veikalos esot veiktas gan ugunsdrošības mācības, gan atkārtotas darba drošības instruktāžas, bet atbildes uz to, kurš īsti liktenīgajā 21. novembrī pieņēma lēmumu neevakuēt cilvēkus, nav. Veikala drupās dzīvības zaudēja 54 cilvēki, bet atbildību par trauksmes signāla ignorēšanu un evakuācijas neveikšanu nav uzņēmies neviens. Nedēļu pēc traģēdijas Maxima pārvaldošās Lietuvas holdingkompānijas Vilniaus prekyba vadītāja Jolanta Bivainyte intervijā BNS pat izteicās: «Pagaidiet, kāds gan Maxima ar to sakars? Vai Maxima vainīga tajā, ka gāja bojā cilvēki?» Dienu vēlāk viņa par saviem izteicieniem gan atvainojās, tomēr atbildības jautājums par rupju drošības noteikumu neievērošanu joprojām paliek atklāts. Pēc traģēdijas toreizējais premjers Valdis Dombrovskis uzņēmās politisko atbildību un atkāpās no amata, toties Rīgas dome un Rīgas mērs Nils Ušakovs, pret kuriem arī iesniegtas prasības tiesā, savam advokātam Zolitūdes traģēdijas lietā «par juridisko pakalpojumu sniegšanu» no 2014. gada februāra līdz augustam sešos piegājienos izmaksājusi 251 980 eiro un 96 centus. Vai tā ir tikai dīvaina apstākļu sakritība vai tomēr vēlēšanās par katru cenu izvairīties no atbildības?

Gadījumā, ja Grieķijas parlaments neatbalstīs jaunus taupības pasākumus, Atēnām nāksies pamest eirozonu, pavēstījis parādu nomocītās valsts premjers Antonis Samars. Tikmēr valsts gatavojas vairāku dienu ilgam apjomīgam arodbiedrību organizētam vispārējam streikam.

Paredzēts, ka pirmdien parlamentā tiks iesniegts jauno taupības pasākumu likumprojekts. Par papildus taupības pasākumiem, kas nepieciešami, lai Grieķija saņemtu starptautisko aizdevumu, valsts parlamentā balsojums paredzēts trešdien.

Pret jauniem taupības pasākumiem iebilst Grieķijas arodbiedrības, kas otrdien iecerējušas organizēt divu dienu ilgu sabiedriskā un valsts sektora darbinieku streiku. Streikam iecerējuši pievienoties žurnālisti, ārsti, sabiedriskā transporta vadītāji un uzņēmēji.

Tikmēr Grieķijas valdība sola, ka jaunie taupības pasākumi būs pēdējie izdevumu samazinājumi, kurus parādu krīzes nomocītā valsts piedzīvos. Tomēr arodbiedrības uzskata, ka izdevumu samazināšana tikai pasliktinās situāciju Grieķijā.

Ņemot vērā oligarhijas skandālu, palikšanu ārpus 11. Saeimas un daudzo partijas biedru aiziešanu, šonedēļ notiks Šlesera Reformu partijas LPP/LC kongress, kas, visticamāk, beigsies ar šīs organizācijas darbības izbeigšanu.

To laikrakstam Neatkarīgā apliecinājis partijas līderis Ainārs Šlesers.

Eksperti gan uzskata, ka pat partijas likvidēšana un neglaimojošie skandāli nekļūs par iemeslu, lai partijas līderis A. Šlesers uz visiem laikiem pazustu no politiskās skatuves.

Polittehnologs Jurģis Liepnieks akcentējis: plānotā LPP/LC likvidēšana raisot asociācijas ar citiem precedentiem, kad, piedzīvojis strauju vēlētāju uzticības kritumu, A. Šlesers likvidē vienu partiju, lai drīz vien radītu citu. Tā savulaik notika ar Jauno partiju, kas pārtapa Jaunajā kristīgajā partijā, vēlāk – Latvijas Pirmajā partijā, tad – apvienībā ar Latvijas ceļu un drīz vien arī apvienībā ar Tautas partiju. «To, vai šoreiz situācija ir daudz nopietnāka, zina tikai pats Ainārs Šlesers un Juta Strīķe,» ar ironiju atzinis eksperts, piebilzdams, «ja viņš netiks iesēdināts cietumā, tad atgriešanās lielajā politikā ir visnotaļ iespējama.»

Svētdienas naktī notikušās avārijas sekas Rīgas brīvostas akvatorijā - Maltas kuģa Bitten Theresa avārijas rezultātā izplūdusī eļļa Mīlgrāvja kanālā - pilnībā likvidētas jau 9.janvāra vakarā. To apgalvo bīstamo atkritumu apsaimniekotāji SIA Eko Osta.

Ekoloģiskā katastrofa Latgalē aizēnojusi šā gada lielāko ekoloģisko nelaimi galvaspilsētā, Rīgas brīvostas teritorijā, iepriekš vēstīja Latvijas Televīzija. No piestātnē ieskrējuša kuģa Daugavā esot ieplūdusi tonna eļļas.

Kuģa īpašniekam draudot pat 10 tūkstoš latu liels naudas sods, bet vides uzraugus vairāk uztrauc eļļas savācēju - uzņēmuma Eko osta nepietiekamā reakcija, ziņoja televīzija.

«Publiski izskanējušais paziņojums par to, ka avārijas seku likvidēšana ir bijusi novēlota, nav objektīvs, jo šajā gadījumā runa ir par pilnīgu citu vēsturisku piesārņojumu, kas ik pa brīdim tiek konstatēts ostā,» akcentē Eko Osta.

Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis ir nosūtījis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), Finanšu ministrijai un Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim vēstuli ar lūgumu piešķirt līdzekļus ugunsgrēkā nopostītajam Vijciema tautas namam.

Ar šādu lūgumu pie VARAM vērsās jau iepriekšējā Valkas novada domes vadība, uz ko tagad ir saņemta negatīva atbilde, norādīja pašvaldības pārstāvji.

Komentējot VARAM noraidošo lēmumu, pašvaldības vadītājs norādījis: «Tas mūs neapmierina, jo šis patiešām ir neparedzēts gadījums. VARAM ir ieteicis to darīt no domes budžeta, bet diemžēl no novada domes budžeta līdzekļiem to izdarīt nav iespējams, arī aizņemšanās iespējas šādiem projektiem ir izsmeltas. Būtu tikai loģiski, ja valsts rūpētos ne tikai par Rīgu, bet atbalstītu arī šādas, lai arī nelielas apdzīvotas vietas, bet ar lielām kultūras tradīcijām bagātas. Ir pilnīgi skaidrs, ka šāds objekts pagastam ir ļoti nepieciešams. Ceram, ka tomēr gūsim atbalstu, tāpēc šoreiz vēršamies ne tikai pie VARAM, bet arī pie Finanšu ministrijas un Ministru prezidenta Valda Dombrovska.»

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir apkopojusi informāciju par aizvadītajā gadā ārpustiesas kārtībā izskatītajiem strīdiem regulatorā starp sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un lietotājiem, informē SPRK.

Tie ir strīdi, kas izskatīti padomes sēdē un par kuriem pieņemti lēmumi (nevis atbilžu sniegšana uz sabiedrisko pakalpojumu lietotāju sūdzībām). Kopumā 2016. gadā Regulatora padome izskatīja 10 strīdus. Lielākā daļa tika skatīti enerģētikas nozarē.

Astoņos ierosinātajos strīdos Regulators pieņēma lēmumu pēc būtības, savukārt divos gadījumos izbeidza strīdu izskatīšanas procesu, jo iesniedzēji atsauca savus iesniegumus.

Enerģētikas nozarē dabasgāzes apgādē tika izskatīts viens strīds par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja atteikumu noslēgt līgumu ar jaunu lietotāju, ja lietotājs nepiekrīt samaksāt pakalpojuma priekšapmaksu. Viens strīds tika izskatīts par sabiedrisko pakalpojumu lietotāja rīcību par konstatēto dabasgāzes lietošanas noteikumu pārkāpumu. Divi strīdi izskatīti saistībā ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja atteikumu noslēgt līgumu par dabasgāzes piegādi ar jaunu lietotāju līdz brīdim, kamēr netiks samaksāts parāds par objektā iepriekš patērēto dabasgāzi.

VAS "Latvijas pasts" ir nolēmis apturēt plašo pasta nodaļu slēgšanas plānu, kas paredzēja šogad slēgt 105 no 176 pasta nodaļām, apstiprināja pasta pārstāvji.

Kompānijā arī informēja, ka uzņēmums turpinās strādāt pie stratēģijas, lai apmierinātu iedzīvotāju vajadzības, kā arī strādās pie izvērtēšanas procesa, lai vienotos par optimālāko risinājumu - saglabāt visas pasta nodaļas vai saglabāt nodaļas tikai pilsētu centros un citiem variantiem.

Vienlaikus pasta pārstāvji uzsvēra, ka, apstādinot plānu par pasta nodaļu slēgšanu, šogad būs nepieciešams papildu finansējums apmēram 2,1 miljona eiro apmērā.

Savukārt lēmums par to, kuras pasta nodaļas tiks saglabātas un kādā daudzumā, vēl nav pieņemts, jo "Latvijas pastam" būs jāvienojas arī ar pašvaldībām, norādīja kompānijā.

Par Latvijas pasta pašpasludinātajiem biznesmeņiem un līdzīgiem 

Valsts a/s Latvijas pasts ne bez politiskiem vējrādītājiem slēdz vai maina vairāk...

Vienlaikus SM parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs tviterī vēsta, ka pasta nodaļu pārsteidzīgā slēgšana ir apturēta. ""Latvijas Pastam" ir jāmodernizējas, bet tas nedrīkst vadīties tikai pēc peļņas un bez skaidras stratēģijas par alternatīvām," norāda SM pārstāvis.

Jau vēstīts ka "Latvijas pasts" šogad plānoja slēgt 105 no 176 pasta nodaļām. Tas tika pamatots ar pasta pakalpojumu sarūkošu pieprasījumu. Šādā situācijā uzturēt tik daudz pasta nodaļu neesot finansiāli izdevīgi.

Iepriekš kompānijā arī skaidroja, ka pasta nodaļu pastāvēšanai līdzšinējā formātā 2024.gadā nepieciešamais papildu finansējums būtu aptuveni 2,1 miljons eiro.

Tādējādi papildu 2,1 miljona eiro finansējuma aprēķins ietver darba samaksu darbiniekiem, komunālos maksājumus, telpu un zemes nomas maksu, informācijas tehnoloģiju (IT) un sakaru izmaksas, pārējās saimnieciskās izmaksas un citas tiešās pasta pakalpojumu sniegšanas vietas izmaksas, norādīja kompānijā.

Savukārt šajā summā nav ietvertas transporta, modernizācijas, remontdarbu un citas netiešās izmaksas, kas kopējo summu vēl būtiski palielinātu, iepriekš uzsvēra pasta pārstāvji.

Tāpat ziņots, ka Satiksmes ministrija uzdevusi "Latvijas pasta" padomei steidzamības kārtā iesniegt izvērtējumu par katras pasta nodaļas slēgšanas pamatotību. Uzdots apkopot iedzīvotāju un iesaistīto valsts, pašvaldību, nevaldības sektora un nozares darbiniekus pārstāvošo institūciju redzējumu par piedāvāto pasta nozares reformu. Tāpat prasīts apkopojums par katras pasta nodaļas pakalpojumu klāstu, katra pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem un plānoto rīcību, lai nodrošinātu pakalpojumu saņemšanas nepārtrauktību.

"Latvijas pasts" līdz 2026.gada beigām apņēmies ieviest jaunu un ilgtspējīgu pasta nodaļu konceptu, lai tās būtu ērti un droši pieejamas ikvienam, arī cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Tostarp atsevišķas pasta nodaļas paredzēts slēgt, kas vietējos iedzīvotājos izraisījis satraukumu.

"Latvijas pasta" apgrozījums 2022.gadā bija 100,009 miljoni eiro, kas ir par 5,1% mazāk nekā 2021.gadā, kā arī uzņēmums strādāja ar 2,21 miljona eiro peļņu pretēji zaudējumiem gadu iepriekš.

"Latvijas pasts" nodrošina pasta pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā. Uzņēmuma pamatfunkcija ir universālā pasta pakalpojuma sniegšana, papildus nodrošinot arī komercpārvadājumu, eksprespasta, maksājumu, preses, mazumtirdzniecības un filatēlijas pakalpojumus. "Latvijas pasts" ir valstij pilnībā piederošs uzņēmums, kurā strādā apmēram 2300 darbinieku.

ASV valsts sekretāres Hilarijas Klintones vizīte Rīga atkal likusi pasaulei atgādināt par Latviju, kuras vārds pēdējā laikā starptautiskos medijos izskanējis saistībā ar tās krīzes pārvarēšanas modeli, kas dažkārt ticis lielīts, bet dažkārt – izsmiets. Šoreiz laikraksts Financial Times sakās būt apkopojis «mītus un patiesību» par Baltijas «taupības modeli».

Medijs atgādina, ka ASV valsts sekretāre nav vienīgā augsta ranga amatpersona, kas pēdējā laikā viesojusies Latvijā, izceļot valsts sasniegumus krīzes pārvarēšanā – Starptautiskā valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristīne Lagarde šomēnes norādīja, ka Latvijā īstenotā taupības programma var kalpot par iedvesmu parādos slīgstošajām eirozonas valstīm. Vēl pirms K. Lagardes izteikumiem Latvijas un pārējo Baltijas valstu ekonomikas kāpumus un kritumus blogosfērā «izķidāja» Nobela prēmijas ekonomikā laureāts Pols Krugmans, kas izpelnījās Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa dusmas, ko igaunis arī pauda mikroblogošanas vietnē Twitter. Tāpat laikraksts atgādina, ka Latvija bija vienīgā Baltijas valsts, kas 2009. gadā saņēma SVF aizdevumu.

Lai gan Latvija pēdējā laikā ir izpelnījusies starptautiskas uzslavas par veiksmīgu krīzes risināšanu, parādos slīgstošajām eiro zonas valstīm šī Baltijas valsts nebūt nav labs piemērs, kā uzlabot savu ekonomiku, pirmdien raksta britu avīze Guardian.

Lai gan Latvija pēdējā laikā tiek minēta kā spilgts piemērs finanšu problēmās nonākušām valstīm, ekonomiskā situācija šajā Baltijas valstī ne tuvu nav rožaina, un būs vajadzīgi vismaz desmit gadi, lai tautsaimniecība atjaunotos 2007.gada līmenī, sacīts publikācijā ar nosaukumu «Latvija nesniedz maģisku risinājumu parādos nonākušām ekonomikām».

Publikācijas autori Maikls Hadsons un Džefrijs Somerss uzdod retorisku jautājumu, vai eiro zonas valstīm patiešām būtu jāklausa vairāku ekonomistu un analītiķu ieteikumiem un jāīsteno Latvijai līdzīgi bargi taupības pasākumi, lai atrisinātu savas ekonomiskās nedienas.