Transports un loģistika

Latvijas un Igaunijas jahtu ostu tīklā iegulda 10,9 miljonus eiro

Db.lv, 19.10.2020

Jaunākais izdevums

"EST-LAT Harbours" projekta ietvaros būtiski uzlabots Latvijas un Igaunijas jahtu ostu tīkls - no 70 šī tīkla ostām infrastruktūras uzlabošanas projekti īstenoti 20 ostās, tai skaitā 10 Latvijas piekrastes ostās.

Līdz ar servisa ēkas būvniecības pabeigšanu Salacgrīvas ostas pārvaldē noslēdzies nozīmīgais investīciju projekts Latvijas piekrastē, kurā kopējās investīcijas veido 10,98 miljonus eiro.

"Jahtu ostu tīkla sakārtošana Latvijā ir svarīgs starptautiskās konkurētspējas priekšnosacījums. Mums ir gara jūras un līča piekraste, kas sniedz plašas attīstības iespējas, kas šobrīd tiek daļēji izmantotas. Šis ir veiksmīgs pārrobežu projekts piekrastes teritorijā, kas tiek īstenots kopā ar Igauniju. Jau šobrīd tiek strādāts pie cita nozīmīga kopprojekta – vēja parka attīstīšanas jūrā, kas pavērs jaunas iespējas piekrastes resursu gudrā izmantošanā enerģētikā," atzīst ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

"Šis projekts paver jaunas ārējā un iekšējā tūrisma iespējas. Līdz šim jahtu ostu neatbilstošas infrastruktūras dēļ Latvijas piekraste nenodrošināja atbilstošus nepieciešamos pakalpojumus, kas nepieciešami burātājiem. Ar šo projektu sperts nozīmīgs solis burāšanas tūrisma attīstībā un Skandināvijas, Vācijas, Polijas un mūsu kaimiņvalstu burātāju piesaistei. Svarīgs priekšnosacījums ir spēja nodrošināt vienas dienas kuģošanu no vienas ostas uz otru. Izveidojot jahtu ostu tīklu un uzlabojot infrastruktūru, mums tas ir izdevies!" atzīst Rūdolfs Cimdiņš, Rīgas plānošanas reģiona administrācijas vadītājs..

Latvijas piekrastē izveidota un uzlabota infrastruktūra šādās ostās un to jahtu piestātnēs: Salacgrīvā, Skultē, Rīgas pilsētas jahtklubā, Jūrmalā, Engurē, Mērsragā, Rojā, Ventspilī, Pāvilostā un Liepājā.

"Baltijas jūras reģionā burāšana ar jahtām ir ļoti attīstīta, it īpaši Skandināvijā un Vācijā. Burātājiem ir interese atklāt jaunus galamērķus, bet mūsu piedāvājuma iespējas – infrastruktūra un pakalpojumu klāsts drošai un ērtai burāšanai bija ierobežotas. Īstenotais projekts ir vērtīgs arī mūsu piekrastes mazo ostu attīstībai – tās paver plašākas iespējas to potenciālu attīstīšanai un, vienlaikus ar kravu pārkraušanu vai zvejas kuģiem, attīstīt arī jahtu tūrisma nišu," norāda Aiga Meri, Kurzemes plānošanas reģiona Projektu nodaļas vadītāja.

"Jāmin, ka Salacgrīvā jaunā servisa ēka kļūs par daļu no pilsētas vizītkartes un promenādes, tādā veidā izveidojot pilsētas centru un popularizējot ostu pilsētas viesiem. Salacgrīvas osta ir tilts starp Igauniju un Latviju, un to katru gadu apmeklē salīdzinoši daudz burātāju. Osta ir integrēta pilsētvidē, lai vēl vairāk piesaistītu burātājus un veidotu tiem atbilstošu vidi – izkāpjot no jahtas, tiem ir iespēja uzreiz apskatīt pilsētu un iekļauties tās aktivitātēs. Mēs redzam ostas attīstību kopsolī ar pilsētas attīstību," norāda Dagnis Straubergs, Salacgrīvas domes priekšsēdētājs.

No šī pārrobežu projekta iegūs ne tikai vietējie un ārvalstu burātāji, bet arī tas dos impulsu jahtklubu un burāšanas skolu attīstībai, tādā veidā sekmējot burāšanas izaugsmi Latvijā. Pēdējos gados Latvijā burāšanas popularitāte pieaug – arvien vairāk iedzīvotāji un jaunieši sāk ar to nodarboties, attīstās burātāju kopiena, tiek organizētas starptautiskas regates.

Projekta ietvaros Latvijas ostās veikti infrastruktūras uzlabošanas darbi – pamatpakalpojumu attīstība sākot ar navigācijas drošības uzlabošanu, krasta līniju stiprināšanu un aprīkotu jaunu piestātņu būvniecību un rekonstrukciju, pietauvošanās vietu sakārtošanu u.c. servisa pakalpojumu uzlabošanu burātājiem, tostarp jaunu servisa ēku būvniecību atsevišķās ostās.

Vienlaikus šis būs sākums jaunam projektam Projekts #177 "Austrumbaltijas jahtu ostu tīkla pilnveidošana un popularizēšana" (EASTBALTIC Harbours), kura ietvaros turpināsies darbs pie ostu pakalpojumu klāsta paplašināšanas un mārketinga aktivitāšu īstenošanas šī reģiona popularizēšanai ārvalstu burātājiem no Skandināvijas, Vācijas un Polijas.

Igaunijas-Latvijas Pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam projekts #55 "Uzlabota jahtu ostu infrastruktūra un ostu tīkla attīstība Igaunijā un Latvijā" (EST-LAT Harbours) mērķis ir izveidot mazo ostu tīklu ar kvalitatīviem pakalpojumiem Baltijas jūras Austrumu piekrastē un Rīgas jūras līcī Igaunijā un Latvijā, un popularizēt to kā atraktīvu galamērķi. Tā vadošais partneris ir Kurzemes plānošanas reģions, kas Latvijā to īsteno kopā ar Rīgas plānošanas reģionu, ostu pārvaldēm, un privātajiem projekta partneriem

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "RERE MEISTARI" uzsākusi Liepājas Jahtu ostas infrastruktūras būvniecības projekta 1. kārtu.

Projekta ietvaros paredzēta jahtu centra ēkas būvniecība, esošās piestātnes Nr. 80 rekonstrukcija un jaunu peldošo piestātņu (pontonu) iegāde un uzstādīšana. Šobrīd demontēts piestātnes segums, un darbus plānots pabeigt līgumā noteiktajā laikā – līdz šā gada 1. novembrim.

Liepājas Jahtu ostas modernizācija un būvniecība nodrošinās, ka piedāvātais serviss neatpaliek no citām Baltijas jūras jahtu ostām. Tiks uzbūvēta servisa ēka, kurā būs vienuviet birojs, apmeklētāju dušas, tualetes un veļas mazgātava, kā arī citi nepieciešamie pakalpojumi. Tāpat plānots uzstādīt nožogojumus noejai uz peldošajām piestātnēm un uzstādīt videonovērošanas sistēmu, uzlabojot vispārējo drošības līmeni jahtu ostā, un bezmaksas Wi-Fi nodrošinājumu visā jahtu ostas teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas SEZ pārvaldes Jahtu ostā 19.aprīlī ienākusi šosezon pirmā motorjahta Charisma, kas kuģo zem Dominikānas karoga, tā simboliski atklājot jauno jahtu sezonu Liepājas ostā.

Liepājas Jahtu ostas vadītājs Kārlis Kints atzīst, ka ir neiespējami prognozēt, kāda būs gaidāmā jahtu sezona. “Tā noteikti būs citādāka nekā iepriekšējās, un to vistiešāk ietekmēs noteiktie Covid-19 izplatības ierobežojošie ceļošanas nosacījumi. Būs interesanti, bet ar nepacietību to gaidām.”

Nodod ekspluatācijā Liepājas Jahtu ostu 

Liepājas pašvaldības iestādes Būvvaldes komisija pieņēmusi ekspluatācijā izbūvēto Liepājas...

Liepājas Jahtu ostas modernizācija un būvniecība bija ilgi gaidīts un ļoti nepieciešams projekts, lai Liepājā jahtsmeņiem piedāvātais serviss neatpaliktu no citām Baltijas jūras jahtu ostām. Ir izbūvētas peldošās piestātnes vismaz 50 jahtām un uzstādīts nožogojumus noejai uz tām. Nozīmīgs ieguvums ir arī moderna servisa ēka, kurā būs vienuviet birojs, apmeklētāju dušas, tualetes un veļas mazgātava, kā arī citi nepieciešamie pakalpojumi. Tāpat ir uzstādīta videonovērošanas sistēma, uzlabojot vispārējo drošības līmeni, un bezmaksas Wi-Fi nodrošinājums visā jahtu ostas teritorijā. Būvdarbus veica SIA “RERE meistari”.

Līdz šim Liepājas Jahtu ostā dominēja jahtas no Vācijas, Polijas, Lietuvas, kā arī Skandināvijas valstīm – Zviedrijas un Somijas, un ar katru gadu jahtu skaits palielinājās, līdz 2020. gads un Covid-19 pandēmija ienesa savas korekcijas. 2020. gadā dominēja jahtas no Lietuvas, bet no Vācijas bija vien 29 (vidēji pirms tam – ap 100 jahtām). Tāpat 2020. gadā Liepājas Jahtu ostā ienāca jahtas no Šveices, ASV, Maltas, Rumānijas, Lielbritānijas, Somijas un citām valstīm.

Liepājas SEZ pārvalde Liepājas Jahtu ostu savā pārvaldībā pārņēma 2015. gada maijā.Liepājas Jahtu ostu 2016. gada sezonā apmeklēja 326 jahtas, 2017. gadā – 327 jahtas, 2018. gadā – 359 jahtas, 2019. gadā – 370 jahtas, 2020. gadā - 170 jahtas (2020. gada sezonā jahtu skaits Liepājā, tāpat kā citās ostās, bija ievērojami mazāks nekā ierasts. Tas saistīts ar Covid 19 un ceļošanas ierobežojumiem).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Abramoviča jahta ierodas Turcijā, glābjoties no Eiropas sankcijām

LETA--UKRAINSKA PRAVDA, 22.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas miljardiera Romana Abramoviča jahta "Solaris" pirmdien ieradās Bodrumas ostā Turcijā, glābjoties no Eiropas noteiktajām sankcijām, ziņoja Turcijas mediji.

139 metrus garā un 26 metrus platā jahta ieradās no Melnkalnes ostas pilsētas Tivatas. Nebija zināms, vai pats Abramovičs bija uz šīs jahtas.

Abramovičs, pret kuru Eiropas Savienība un Lielbritānija pēdējās nedēļās noteica sankcijas Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ, ir nosūtījis jahtu uz Turciju, lai izvairītos no tās aresta Eiropā.

Kad jahta tuvojās Bodrumai, 11 cilvēku grupa tur ieradās ar laivu un sāka bloķēt jahtas pietauvošanos. Turcijas krasta apsardze paziņoja, ka šī blokāde ir nelikumīga, un piespieda to izbeigt.

Vēlāk kļuva zināms, ka jahtas pietauvošanos bloķēja ukraiņu bērnu un jauniešu burāšanas komanda no Odesas.

Ukrainas Melnās jūras jahtkluba direktors Alberts Kabakovs paziņoja, ka starp jahtas bloķētājiem bija bērni 10 līdz 18 gadu vecumā, kas ieradušies Turcijā uz sacensībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Kuģu reģistrā 2021. gada pirmajos sešos mēnešos no jauna reģistrēti septiņi SOLAS konvencijas prasībām atbilstoši kuģi ar bruto tonnāžu virs 500, informē VSIA Latvijas Jūras administrācijas pārstāve Sarma Kočāne.

Pusgada laikā nav izslēgts neviens kuģis. Līdz ar to kopējais SOLAS kuģu skaits Kuģu reģistrā pieaudzis līdz 36.

Visi no jauna reģistrētie ir sauskravas kuģi – Baltic Carrier, Baltic Merchant, Baltic Sailor, Baltic Skipper, Friendland, Loraland un Nordland.

Pirmajos sešos mēnešos jūtami pieaudzis arī atpūtas kuģu skaits – no jauna reģistrēti 23 atpūtas kuģu (16 buru jahtas un 7 motorjahtas), bet no reģistra izslēgti 10 atpūtas kuģu (8 buru jahtas un 2 motorjahtas).

Atpūtas kuģu skaits reģistrā sasniedzis 699.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc franču kompānijas "Smart Island Riviera" pasūtījuma uzņēmuma "Latitude Yachts" ražotnē Rīgas ostā šoruden top ekskluzīvs kuģa projekts – 1700 m2 plaša peldoša sala, kuru nākotnē viesu uzņemšanai plānots noenkurot Francijas Rivjērā netālu no Kannām, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Uz peldošās salas atradīsies pludmales klubs ar restorānu, bāru un peldbaseinu, un uz tā vienlaikus varēs uzņemt līdz pat 400 viesiem.

"Kuģis ir unikāls – pirmais tik liels šāda veida projekts pasaulē. Plānojam, ka peldošā sala galvenokārt tiks izmantota dažādu pasākumu organizēšanai, bet ikdienā uzņems viesus kā pludmales klubs. Mūsu kompānijai šis ir pirmais projekts, bet nākotnē plānojam uzbūvēt un atvērt vairākas šāda veida peldošas izklaides vietas visā pasaulē. Mūsu mērķis – radīt augsta līmeņa produktu, kurš būtu tehnoloģiski mūsdienīgs, bet vienlaikus klasiski ērts un patīkams mūsu viesiem," saka "Smart Island Riviera" prezidents Marks Odino (Marc Audineau).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Džo Baidens otrdien savā runā par valsts stāvokli nosauca Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par diktatoru un brīdināja Krievijas oligarhus, ka viņš vērsīsies pret viņu jahtām un privātajām lidmašīnām.

Baidens teica runu laikā, kad Krievija bombardē Ukrainu, mēģinot apspiest tās pretošanos.

"Krievijas diktatoram, kurš iebrūk ārvalstīs, ir izmaksas visā pasaulē," Baidens sacīja ASV likumdevējiem, solot "robustu rīcību, lai nodrošinātu, ka mūsu sankciju sāpes ir vērstas pret Krievijas ekonomiku".

Baidens bija plānojis savā runā palielīties ar savas politikas panākumiem, apspriest to, kā ASV ir panākušas lūzumu Covid-19 pandēmijā, un ieskicēt, ko viņš grib panākt tuvākajos mēnešos.

Šīs viņa ieceres tomēr aizēnoja Krievijas iebrukums Ukrainā, kas ir viena no nozīmīgākajām ģeopolitiskajām krīzēm kopš Aukstā kara beigām.

Baidena runas sākumā ASV Kongresa locekļi ar stāvovācijām sveica ukraiņu tautu, kad ASV prezidents pauda solidaritāti ar Ukrainu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV nosaka sankcijas virknei Krievijas oligarhu un viņu ģimenēm par atbalstu Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, neskatoties uz viņa brutālo iebrukumu Ukrainā, ceturtdien paziņoja Baltais nams.

Vašingtona paziņoja, ka vēršas pret Krievija eliti un viņu ģimeņu locekļiem, kas "padarījuši sevi bagātu uz krievu tautas rēķina, un daži ir pacēluši savu ģimeņu locekļus augstos amatos".

"Citi sēž Krievijas lielāko kompāniju augšā un ir atbildīgi par resursu sniegšanu, kas vajadzīgi Putina iebrukuma Ukrainā atbalstīšanai," paziņoja Baltais nams.

"Šīs personas un viņu ģimeņu locekļi tiks nogrieztas no ASV finanšu sistēmas, viņu aktīvi ASV tiks iesaldēti un viņu īpašumi bloķēti no izmantošanas," pavēstīja Baltais nams.

ASV un valdības visā pasaulē strādās pie tā, lai identificētu un iesaldētu Krievijas elites un ģimeņu locekļu aktīvus - jahtas, luksusa dzīvokļus, naudu un citus labumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Papildināta - ASV sankcijām pakļauts arī LatRosTrans pastarpinātā līdzīpašnieka vadītājs

LETA, 04.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV noteiktajām sankcijām pret Krievijas oligarhiem pakļauts arī Latvijā reģistrētā naftas transportēšanas uzņēmuma "LatRosTrans" pastarpinātā līdzīpašnieka "Transņeft" vadītājs Nikolajs Tokarevs.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka "LatRosTrans" ir divi īpašnieki - 66% daļu pieder AS "Latvijas kuģniecība", bet 34% - AS "Transņefteprodukt". "Transņefteprodukt" ir meitaskompānija Krievijā reģistrētajai "Transņeft", kuras vadītājs ir ASV pilnībā bloķējošām sankcijām pakļautais Tokarevs. Tāpat pret Tokarevu sankcijas ir noteikusi Eiropas Savienība, paredzot aizliegumu iebraukt un visu aktīvu iesaldēšanu.

Advokāts Agris Bitāns aģentūrai LETA sacīja, ka pašreiz noteiktās sankcijas uzņēmumam juridiski problēmas nerada.

Vienlaikus viņš pauda, ka sankcijas izmainīs uzņēmuma darbību, tāpat, kā visus biznesus, kas strādā ar Krievijas tirgu.

"LatRosTrans" reģistrēta 1994.gadā, un tās pamatkapitāls ir 15,496 miljoni eiro. Uzņēmuma apgrozījums 2020.gadā bija 5,37 miljoni eiro, kas ir par 37,5% mazāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmuma zaudējumi sasniedza 2,24 miljonus eiro pretēji peļņai gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējo situāciju, kad militārs uzbrukums Ukrainā no Krievijas un Baltkrievijas puses ir nobremzēts, taču Ukrainas aizstāvjiem atgūt zaudētās pozīcijas pagaidām neizdodas, analītiķi mēdz salīdzināt ar pata situāciju šahā – stāvokli, kad abām pusēm nav gājienu.

Atšķirība vien tā, ka galda spēlē iznākumu atzīst par neizšķirtu, taču reālajā dzīvē, kā šajā gadījumā, visi iesaistītie, bet jo īpaši Ukraina, ir vien zaudētāji. Nemitīga mobilizēšanās esošo pozīciju noturēšanai prasa milzu resursus.

Ukrainā – vispirms jau cilvēkresursus, proti, ja vīrieši devušies uz fronti, tas nozīmē, ka uzņēmumu, kas nav saistīti ar militāro apgādi, pilnvērtīga darbība nav iespējama arī no karadarbības attālākos reģionos. Tas attiecas arī uz lauksaimniecību, kas ir būtiska Ukrainas ekonomikai.

Protams, demokrātiskā pasaule šobrīd cenšas palīdzēt Ukrainai, cik vien iespējams, taču skaidrs, ka ilgstoši uzturēt valsti vien ar ziedojumu palīdzību nevar. Un tā lielā bīstamība ir – ja frontes līnija paliek ilgstoši nemainīga, pasaules uzmanība var noplakt. Labi, ne uzreiz, bet pakāpeniski. Liela daļa no tiem, kas tagad cenšas palīdzēt, var novērsties uz citām aktualitātēm, pieņemot jauno situāciju Ukrainā kā faktu, ko nevar ietekmēt, kā tas ir ar iekapsulēto nenoteiktību Luhanskā un Doneckā vai ar starptautiski neatzīto realitāti Krimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Francija iesaldē Krievijas Centrālās bankas līdzekļus 22 miljardu eiro apmērā

LETA--UKRAINSKA PRAVDA, 21.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas varasiestādes iesaldējušas Krievijas Centrālās bankas līdzekļus 22 miljardu eiro apmērā, sarunā ar radiostaciju RTL svētdien pavēstījis Francijas finanšu ministrs Bruno Lemērs.

Arestēti sankciju sarakstā iekļauto fizisko personu rēķini un nekustamie īpašumi.

Fizisko personu kontos iesaldēto līdzekļu apmērs sasniedz 150 miljonus eiro. Savukārt aptuveni 30 sankcijām pakļautajiem Krievijas pilsoņiem piederošo arestēto nekustamo īpašumu kopējā vērtība sasniedz pusmiljardu eiro.

Arestētas arī divas jahtas, kuru kopējā vērtība ir 150 miljoni eiro.

Atklāto un iesaldēto Krievijas oligarhu aktīvu kopsumma ir 850 miljoni eiro, norādījis Lemērs.

Viņš piebildis, ka nekustamo īpašumu arests nenozīmē to atsavināšanu par labu valstij. Mērķis ir neļaut to īpašniekiem īpašumus pārdot vai tos izmantot peļņas gūšanai, norādījis ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Francija iesaldējusi Krievijas aktīvus 23,7 miljardu eiro vērtībā

LETA--UKRAINSKA PRAVDA, 13.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francija otrdien publicēja Krievijas aktīvu sarakstu 23,7 miljardu eiro vērtībā, kurus tā iesaldējusi, īstenojot sankcijas par Krievijas pilna apjoma iebrukumu Ukrainā 24.februārī, ziņoja ASV telekanāls CNN, atsaucoties uz Francijas Finanšu ministriju.

Iesaldēto aktīvu galveno daļu sastāda Krievijas Centrālās bankas aktīvi, kuru vērtība ir 22,8 miljardi eiro.

Aktīvu sarakstā ir arī 33 nekustamie īpašumi ar kopējo vērtību 573,6 miljoni eiro, no kuriem vairāki atrodas Franču Rivjēras pilsētās Antibā, Senžankapferā un Sentropēzā.

Ir nobloķēti arī banku konti, trīs jahtas vairāk nekā 125 miljonu eiro vērtībā, seši helikopteri vairāk nekā 60 miljonu eiro vērtībā un trīs mākslas darbi par 7 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ASV Tieslietu ministrijas lūguma Fidži Salu Republika arestējusi jahtu, kas pieder starptautiskajām sankcijām pakļautajam Krievijas finanšu un rūpniecības grupas "Nafta Moscow" īpašniekam Suleimanam Kerimovam.

106 metrus garā jahta "Amadea" ir apmēram 325 miljonus ASV dolāru (300 miljoni eiro) vērta.

Jahta arestēta saistībā ar aizdomām par sankciju pārkāpšanu un korupciju, paziņoja ASV Tieslietu ministrija.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā par vienu no Krievijas prezidenta Vladimira Putina tuvākajiem sabiedrotajiem uzskatīto Kerimovu savos sankciju sarakstos iekļāvušas ASV, Lielbritānija un Eiropas Savienība.

Saistībā ar starptautiskajām sankcijām, kas paredz arī Krievijas pilsoņu aktīvu iesaldēšanu gan Eiropā, gan citviet pasaulē tiek arestētas sankcijām pakļauto krievu bagātnieku villas, jahtas, lidmašīnas, banku konti un citi aktīvi ārpus Krievijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "New Yacht Marina", Ventspils jahtu ostas īpašnieks un operators, turpina jahtu ostas sagatavošanu jaunajai 2020. gada sezonai.

2018.–2019. gada laikā jahtu osta, izmantojot savu akcionāru investīcijas un pārrobežu sadarbības programmas Igaunija–Latvija atbalstu, veica savas galvenās piestātnes rekonstrukcijas programmu. Piestātnes remonta un peldošo pietauvošanās vietu būvniecības rezultātā vispārējais pietauvošanās līnijas garums palielinājās līdz 110 metriem. Sākot ar 2020. gada sezonu, jahtu osta spēs vienlaicīgi uzņemt līdz 50 jahtām.

Sagatavošanās programma jaunajai sezonai ietver kā tehniskas, tā arī mārketinga aktivitātes.

Ventspils jahtu ostas galvenais īpašnieks Igor Šechelev skaidro: "2019. gada sezonā jahtu ostu apmeklēja 146 jahtas no Vācijas, kas veido 29% no visiem apmeklētājiem. Tāpēc esam pievērsuši īpašu uzmanību darbam ar mūsu iespējamajiem klientiem Vācijā, un gatavošanos 2020. gada sezonai esam uzsākuši ar piedalīšanos izstādē "Boot Dusseldorf 2020". Kā jau gadu iepriekš, interese no vācu burātāju puses bija nozīmīga: kopīgais programmas East Baltic Coast stends uzņēma vairāk nekā astoņsimt apmeklētāju – burātājus no Vācijas un citām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas pašvaldības iestādes Būvvaldes komisija pieņēmusi ekspluatācijā izbūvēto Liepājas SEZ pārvaldes Jahtu ostu.

“Varam lepoties ar modernu Jahtu ostu pilsētas centrā, kas varēs uzņemt līdz pat 50 jahtām un priecēs ne tikai liepājniekus, bet arī pilsētas viesus, jo īpaši jahtsmeņus,” teic Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Jānis Lapiņš.

Liepājas Jahtu ostas modernizācija un būvniecība bija ilgi gaidīts un ļoti nepieciešams projekts, lai Liepājā jahtsmeņiem piedāvātais serviss neatpaliktu no citām Baltijas jūras jahtu ostām. Ir izbūvētas peldošās piestātnes vismaz 50 jahtām un uzstādīts nožogojumus noejai uz tām. Nozīmīgs ieguvums ir arī moderna servisa ēka, kurā būs vienuviet birojs, apmeklētāju dušas, tualetes un veļas mazgātava, kā arī citi nepieciešamie pakalpojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kādā brīdī pasaules valdībām būs jāsāk domāt, kā samaksāt kaut vai daļu no pandēmijas rēķina. Vismaz šobrīd izskatās, ka daudzviet, ņemot vērā pandēmijā pat krietni augušos sabiedrību nevienlīdzības izaicinājumus, šis rēķins vismaz daļēji tiks piestādīts bagātniekiem.

Daudzās pasaules malās tiek spriests vai jau tiek pieņemti konkrēti lēmumi par papildu ikgadējām nodevām sabiedrības turīgākajai daļai vai arī vienreizēju šāda nodokļa iekasēšanu.

Arī Starptautiskais Valūtas fonds savā nesenajā Pasaules ekonomikas ap skatā, lai mazinātu publiskās saistības, rekomendējis augstākus nodokļus tieši bagātniekiem.

Iestāde norādījusi, ka pārskatīt varētu būt nepieciešams luksusa nekustamā īpašuma, kapitāla pieauguma un bagātības nodokļus. Viena valsts, kur jau ilgi darbojas bagātības nodoklis, ir, piemēram, Šveice. Tas aptuveni rāda, kā šāda sistēma varētu darboties arī citās valstīs. Pamatā tā nozīmē, ka šveiciešiem gada laikā jāuzskaita visi to pasaules aktīvi – vai tas būtu nekustamais īpašums, jahtas, mākslas darbi, lopi, bitkoini, depozīti bankā utt. No šīs kopējās bagātības summas tad tiek atņemtas saistības. Savukārt pēc tam dažādās Šveices vietējās valdības pēc savas metodikas izrēķina, kāds būs nomaksājamais šis bagātības nodoklis (Šveices centrālā valdība šo nodokli neiekasē). Pamatā, jo lielāka ir bagātība, jo augstāka ir arī nomaksājamā bagātības nodokļa likme.

Komentāri

Pievienot komentāru