Jaunākais izdevums

Lai nodrošinātu ilgtspējīgu un efektīvu Latvijas Universitātes (LU) iestāžu konsolidāciju, LU Padome 22. aprīlī, atbalstīja rektora priekšlikumu piecu fakultāšu vietā veidot sešas, sākotnēji iecerēto Medicīnas, dabaszinātņu, matemātikas un datorikas fakultāti sadalot divās – Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātē un Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātē.

Nemainīgs paliek konsolidācijas lēmums par Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes, Humanitāro zinātņu fakultātes, Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes un Juridiskās fakultātes izveidi.

“Analizējot starptautisko praksi un uzklausot nozaru ekspertu viedokli, LU vadība medicīnas un dabas zinātņu jomās rosināja veidot divas fakultātes – Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāti un Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāti, lai nodrošinātu LU attīstībai nozīmīgu zinātņu nozaru izaugsmi un konkurētspēju gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Konsolidācijas procesā ir svarīgi ņemt vērā vairākus nozīmīgus kritērijus – jaunveidojamo fakultāšu apjomu, realizēto studiju programmu skaitu un specifiku, piemēram, vai fakultāte realizē programmas reglamentētās profesijās, kā arī to budžetu un biznesa modeli,” uzsver LU rektors prof. Gundars Bērziņš.

LU Padome ir lēmusi, ka Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāti veidos līdzšinējā Bioloģijas fakultāte, Ķīmijas fakultāte, Medicīnas fakultāte, Mikrobioloģijas un biotehnoloģiju institūts, Bioloģijas institūts, Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts, Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūts. Savukārt Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāti - Datorikas fakultāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte, Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūts, Ķīmiskās fizikas institūts, Astronomijas institūts, Atomfizikas un spektroskopijas institūts, Materiālu mehānikas institūts, Fizikas institūts, Starpnozaru izglītības inovāciju centrs, Dabas resursu izpētes centrs.

“LU Padomes pieņemtais lēmums ir secīgs nākamais solis LU jaunās struktūras pilnveidē, jo jau pērn novembrī, pieņemot lēmumu par LU struktūras pārmaiņām, Padome paredzēja iespēju jaunajam rektoram piedāvāt savu redzējumu par LU stratēģijas īstenošanu un efektīvu pārvaldību. G.Bērziņš un viņa komanda LU Padomi iepazīstināja ar padziļinātu situācijas un risku analīzi, kas kalpoja par pamatu Padomes lēmumam nodalīt medicīnas jomu, tajā integrējot arī divus spēcīgus zinātniskos institūtus, kuru pētniecība cieši saistīta ar Latvijas vadošajām slimnīcām. Savā pamatojumā LU vadība balstījusies starptautiskā zinātniskā novērtējuma rezultātos, kā arī līdzšinējos fakultāšu darbības rādītājos. LU Padome atbalstījusi G. Bērziņa pieeju sekot starptautiskās akadēmiskās vides tradīcijai izdalīt medicīnas un dzīvības zinātņu virzienu, pozicionējot medicīnas un dzīvības zinātņu studijas kā klasiskā tipa universitātes mugurkaulu un vizītkarti,” LU Padomes lēmumu skaidro tās priekšsēdētājs prof. Mārcis Auziņš.

LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātē ietilps Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte, Sociālo zinātņu fakultāte, Eiropas un sabiedrības attīstības studiju akadēmiskais centrs. LU Humanitāro zinātņu fakultātē ietilps Humanitāro zinātņu fakultāte, Vēstures un filozofijas fakultāte, Teoloģijas fakultāte, Filozofijas un socioloģijas institūts, Latvijas Vēstures institūts, Latviešu valodas institūts, Starptautiskais Indijas studiju institūts un Lībiešu institūts. LU Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultāte būs mainīts līdzšinējās LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes nosaukums, savukārt LU Juridiskā fakultāte saglabās līdzšinējo identitāti, turpinot sagatavot nozares profesionāļus un saglabājot savu identitāti nozares ilgtspējas nodrošināšanā.

Veicot iekšējo konsolidāciju, LU balstoties Ziemeļeiropas augstskolu labajā praksē, pilnveido organizatorisko struktūru, lai tādējādi celtu LU konkurētspējas izaugsmi, veicinātu personāla attīstību un nodrošinātu iespējami pilnvērtīgu studiju un zinātnes pārvaldību. Konsolidācijas procesā tiek nodrošināta visu LU studiju un attīstības programmu, kā arī zinātnisko projektu pēctecība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rinkēvičs: Itālija potenciāli var kļūt par stratēģiski nozīmīgu investoru Latvijā

LETA, 15.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālija potenciāli var kļūt par stratēģiski nozīmīgu investoru Latvijā, uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš oficiālās vizītes laikā Itālijā tikās ar vietējiem uzņēmējiem un augstskolu pārstāvjiem.

Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA), apaļā galda diskusijā Rinkēvičs akcentēja, ka Latvijā ir daudz, ko piedāvāt Itālijas uzņēmumiem.

"Mēs koncentrējamies uz inovatīviem un tehnoloģiski ietilpīgiem risinājumiem, lai veicinātu digitālo risinājumu attīstību un zaļās enerģijas projektus. Itālija jau šobrīd ir iesaistījusies "Rail Baltica" projekta attīstībā un potenciāli var kļūt par stratēģiski nozīmīgu investoru arī citās nozarēs, kā piemēram, bioekonomika, biomedicīna vai viedā enerģētika," norādīja Latvijas prezidents.

Tāpat Rinkēvičs atzīmēja, ka aizsardzības nozares attīstība un inovāciju paātrināšana ir viens no Latvijas galvenajām prioritātēm. Diskusijā viņš arī norādīja, ka Latvija ir nodibinājusi Dronu koalīciju, kurā tā ir gatava sadarboties ar Itāliju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumu komercializācijas platforma “Commercialization Reactor” parakstīja sadarbības līgumu ar Latvijas Universitāti (LU), lai veicinātu Latvijas zinātnieku izgudrojumu komercializāciju, atbalstītu konkurētspējīgu inovatīvu zināšanu radīšanu un to izmantošanu privātajā un publiskajā sektorā Latvijā un ārvalstīs, informē “Commercialization Reactor” dibinātājs Nikolajs Adamovičs.

“Commercialization Reactor” ir starptautiska platforma, kas attīsta jaunuzņēmumus, izmantojot savu oriģinālu godalgotu metodi, kas savieno pētniekus un ārējas uzņēmēju komandas. Tā nodrošina pārraudzību un atbalstu, tostarp inkubāciju, paātrināšanu un palīdzību, ar mērķi radīt jaunus, veiksmīgus, uz augstām tehnoloģijām/zinātnes balstītus jaunuzņēmumus un veicināt to attīstību.

“Sadarbības mērķis ir veicināt inovāciju, Latvijas Universitātes radīto zināšanu un tehnoloģiju pārnesi komercializācijai, kā arī dot iespēju un sniegt praktisku, prognozējamu un mērķētu atbalstu LU nodarbinātajiem pētniekiem viņu radīto zināšanu un tehnoloģisko objektu valorizācijā un to attīstības turpināšanā, nepārtraucot pētnieku akadēmisko karjeru,” stāsta Adamovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijā nepieciešams palielināt studējošo skaitu

TSI, 19.06.2024

Emmanuels Merčans (Emmanuel Merchan), Transporta un sakaru institūta (TSI) Inženierzinātņu fakultātes dekāns

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir ļoti plašs un kvalitatīvs studiju programmu klāsts, taču kopējais studentu skaits ir salīdzinoši niecīgs, ņemot vērā universitāšu faktiskās uzņemšanas spējas, atzīmē Emmanuels Merčans, Transporta un sakaru institūta (TSI) Inženierzinātņu fakultātes dekāns.

Lai palielinātu aktīvo studentu skaitu, mums noteikti jāraugās tālāk par Eiropas robežām un jāpiesaista vairāk ārvalstu studentu - lai to izdarītu, svarīgi starptautiskā mērogā runāt ne tikai par izglītības iespējām, bet veidot arī pašas valsts mārketingu, spriež E.Merčans. Manuprāt, Latvija ir lieliska valsts - tā ir droša un moderna, bet augstākā izglītība - kvalitatīva, pieejama un salīdzinoši lēta, secina TSI dekāns. Šie noteikti būtu galvenie aspekti, kāpēc ārvalstu studenti varētu apsvērt iespējas studēt pie mums, taču ir arī vairāki sarežģījumi. Nereti jauniešiem no trešajām valstīm ir ļoti grūti iegūt mācību vīzas, ja šis process būtu vienkāršāks, kopējais studentu skaits Latvijā noteikti būtu lielāks, spriež E.Merčans.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas tehnoloģiju (IT) Izglītības fondu, kas ir izstrādājis bezmaksas materiālus datorikas un programmēšanas pamatu apguvei skolās, kā arī organizē IT profesionāļu vizītes skolās un citas aktivitātes, turpmāk vadīs Anda Priedīte.

A.Priedīte ir izglītības nozares profesionāle, kurai ir vairāk nekā desmit gadu pieredze fizikas skolotājas darbā dažādās skolās, piemēram, Piltenes pamatskolā, Ogres 1. vidusskolā un Ventspils Valsts 1.ģimnāzijā, kā arī viņa strādājusi par direktori Piltenes pamatskolā un Mežciema pamatskolā. Viņai ir maģistra grāds datorzinātnēs (Ventspils Augstskola) un profesionālais maģistra grāds izglītībā un skolotāja kvalifikācija (Latvijas Universitāte).

A.Priedīte guvusi pieredzi programmā “Iespējamā misija” gan kā programmas dalībniece, gan vēlāk, strādājot ar jaunajiem skolotājiem, kā kuratore. Viņa ir piedalījusies Skola2030 mācību programmu izstrādē un vadījusi skolotājiem profesionālās pilnveides kursus, kas saistīti ar efektīva mācību procesa plānošanu un realizēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Diskutēs par uzņēmējdarbības atbalsta ekosistēmu izveidi augstskolās

Db.lv, 23.11.2023

Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātes lektore, SPINTeams projekta eksperte Ieva Bruksle.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa augstskola Turība 29.novembrī tiešsaistē organizē starptautisku konferenci par uzņēmējdarbības līmeņa paaugstināšanu augstākajā izglītībā, pulcējot uz diskusiju augstākās izglītības ekspertus, topošos uzņēmējus un jaunuzņēmumus no Latvijas, Spānijas, Itālijas, Austrijas un Horvātijas.

Konferences laikā dalībnieki varēs uzzināt, kā atbalstīt uzņēmējdarbību savā augstskolā, iegūt mācību materiālus, lai apmācītu savus studentus un pētniekus, gūt ieskatu par pievienošanos uzņēmējdarbības atbalsta ekosistēmām, kā arī saņemt padomus un rīkus veiksmīgai mentoringam un starptautiskai sadarbībai.

“Augstākās izglītības iestādes ir nozīmīgs uzņēmējdarbības ekosistēmas dalībnieks, jo tām ir pieejams talants, inovācijas un potenciāls, lai radītu, veicinātu un atbalstītu uzņēmējdarbību. Kā zināšanu centri tās nodrošina vidi, kas veicina jaunu ideju un inovāciju radīšanu, kas var novest pie jauniem uzņēmumiem un ekonomiskās izaugsmes,“ uzsver Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātes lektore, SPINTeams projekta eksperte Ieva Bruksle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pusvadītāju nozares ekosistēma Latvijā

Renāts Lokomets un Edgars Poga, Venture Faculty, 21.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules tehnoloģiju ekosistēmas attīstība balstās uz pusvadītāju nozari, jo lielākajā daļā no elektronikas ierīcēm tiek izmantotas pusvadītāju tehnoloģijas.

Latvijai ir iespēja kļūt par nozīmīgu spēlētāju kopējā pusvadītāju vērtību ķēdē. Latvijas pusvadītāju nozari raksturo spēcīga kompetence ražošanā un pētniecībā, inovatīvi sasniegumi, nozīmīgi izaicinājumi un būtiskas iespējas, ko nosaka globālās tendences.

Pusvadītāju tehnoloģiju nozare Latvijā

Kā nozīmīgs pirmais solis ir 2022. gadā parakstītais saprašanās memorands, kura mērķis ir attīstīt Latvijas spējas ražot mikroshēmas elektronikai. Saprašanās memorandu parakstīja dažādas ieinteresētās puses – Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts, Latvijas Universitāte, Izglītības un zinātnes ministrija, Ekonomikas ministrija, VAS "Elektroniskie sakari", "Tet", "MikroTik", Latvijas Darba devēju konfederācija, Rīgas Tehniskā universitāte, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde un "LMT".

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pusvadītāju nozare Latvijā: pārāk liela iespēja, lai to palaistu garām

Renāts Lokomets, Edgars Poga, Venture Faculty, 05.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības Mikroshēmu akta apstiprināšana ir vērā ņemami palielinājusi Latvijas izredzes izrauties strauji augošajā pusvadītāju tehnoloģiju ražošanas nozarē.

Tieši šai nozarei ir potenciāls Latviju izvirzīt ES tehnoloģiskās autonomijas veicināšanas priekšgalā, balstoties uz Latvijas vēsturiski spēcīgo tehnoloģiju un zināšanu kapitālu pusvadītāju tehnoloģiju ražošanā1.

Tādēļ Latvijai ir viss nepieciešamais, lai ieņemtu vadošo vietu strauji augošajā pusvadītāju tehnoloģiju nozarē. To var panākt, ja tā tiek izvirzīta par prioritāti, un potenciāli aizvieto kādu no pastāvošajām, kā, piemēram, tranzītu, banku nozari vai tūrismu, ar augstajām tehnoloģijām, kas attīstītu ekonomiku un izveidotu jaunas darba vietas Latvijā2.

Pusvadītāju tehnoloģiju nozares attīstības iespējas Latvijā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akcionāru sapulcē ievēlēta valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Autotransporta direkcija" (ATD) valde.

Par valdes priekšsēdētāju ievēlēts Dins Merirands, savukārt par valdes locekli ar kompetenci pakalpojumu nodrošināšanas jautājumos autopārvadājumu jomā ievēlēts Kristaps Krūmiņš. Jaunā uzņēmuma valde darbu uzsāks šī gada 20.aprīlī, un tās darbības termiņš ir noteikts uz pieciem gadiem.

"Vēlos pateikties ATD pagaidu valdes priekšsēdētājam Artūram Caunem un pagaidu valdes loceklim Tālivaldim Vectirānam par ieguldīto darbu uzņēmuma darbības nodrošināšanā. Sagaidām, ka jaunā valde turpinās jau uzsākto darbu sabiedriskā transporta nozares darbības uzlabošanā, veicinot ilgtspējīgas mobilitātes attīstību. Novēlu jaunajai valdei izturību un veiksmi profesionālajos izaicinājumos!" komentē Satiksmes ministrijas valsts sekretāra p.i. Ligita Austrupe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

15. februārī ievēlēta VAS “Latvijas Pasts” (LP) pagaidu padome - par padomes priekšsēdētāju ievēlēts Kaspars Rokens, savukārt par padomes locekli – Māris Macijevskis.

Uzņēmuma pagaidu padome ievēlēta, jo 7. februārī par savu atkāpšanos paziņoja līdzšinējā LP padome.

Pagaidu padome savas pilnvaras pildīs līdz atklātā konkursā tiks izvēlēti jauni uzņēmuma padomes locekļi. Konkursu uz LP padomes locekļu amatiem plānots izsludināt tuvākajā laikā.

Jau ziņots, ka šogad 7.februārī "Latvijas pasta" padome paziņoja par atkāpšanos. Līdzšinējie "Latvijas pasta" padomes locekļi - padomes priekšsēdētājs Raimonds Dūda un padomes loceklis Ivars Blumbergs - skaidroja, ka atkāpušies no amata, jo sadarbība un komunikācija ar Satiksmes ministriju nonākusi strupceļā un nav vērsta uz konstruktīvu darbu pie kopīga mērķa nodrošināt un attīstīt konkurētspējīgu uzņēmumu, kas veic tā statūtos paredzēto darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Izziņo šī gada Ēnu dienas datumu un aicina darba devējus sākt publicēt vakances

Db.lv, 24.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad, 4. aprīlī, notiks izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” (JA Latvia) rīkotais karjeras izglītības pasākums skolēniem Ēnu diena.

No šodienas ēnu devēji ir aicināti publicēt savas vakances portālā enudiena.lv, lai skolēni atkal varētu doties ēnot un praktiski izzināt interesējošās profesijas. Otro gadu pēc kārtas Ēnu dienas partneris ir mazumtirdzniecības tīkls “Maxima Latvija”, kā arī atbalsta Rīgas Tehniskā universitāte.

Ēnu devēji aicināti reģistrēt ēnu vietas portālā www.enudiena.lv līdz 1.martam, kad pieteikšanos portālā publicētajām vakancēm uzsāks skolēni.

“Ēnu dienā skolēni ne vien praktiski redz, kā strādā viņa interesējošās profesijas pārstāvis, bet iepazīst darba vidi kopumā – kā notiek darbs, kāda ir kultūra uzņēmumā, kādas prasmes jāapgūst papildus profesionālajām iemaņām. Darba devējiem šī ir lieliska iespēja iepazīstināt ar sevi potenciālos jaunos talantus, kas darba tirgū startēs jau pēc dažiem gadiem. Priecē, ka par mūsu partneri jau atkārtoti kļuvis lielākais privātais darba devējs “Maxima Latvija”, sniedzot jauniešiem padziļināti iepazīt mazumtirdzniecības nozari,” saka “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Par Latvijas Mežizstrādātāju savienības izpilddirektoru apstiprināts Reinis Muižnieks

Db.lv, 28.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Latvijas Mežizstrādātāju savienības izpilddirektoru ir apstiprināts Reinis Muižnieks, kuram ir vairāk nekā 15 gadu pieredze, strādājot ar meža nozares jautājumiem, informē Latvijas Mežizstrādātāju savienība.

Jaunais vadītājs par būtisku darba prioritāti uzskata ne vien mežizstrādātāju interešu pārstāvniecību attiecībās ar valsti, bet arī meža īpašnieku likumisko tiesību aizstāvību.

“Ar biedrības darbu mēs aktualizēsim ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas nozīmi, noturot balansu starp ekonomiskām, saimnieciskām un uz dabas aizsardzību vērstām interesēm. Mežs visos laikos ir bijis iztikas avots, tieši tādēļ mums ir pārliecība, ka ikvienam privātā meža īpašniekam pašam jābūt lēmējam par sava īpašuma racionālu izmantošanu, kas nav pretrunā ar valstī esošu likumdošanu,” norāda R. Muižnieks.

Reinis Muižnieks meža nozarē strādā vairāk nekā 15 gadus. Šobrīd R. Muižnieks “PATA Strenči” vada meža resursu daļu. R. Muižnieks ieguvis mežsaimniecības inženiera kvalifikāciju Latvijas Lauksaimniecības universitāte (šobrīd - Latvijas Biozinātņu tehnoloģiju universitāte).

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

LDz Cargo jauns valdes priekšsēdētājs un valdes locekle

Db.lv, 19.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ievērojot Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma prasības, š.g. 7.februārī, SIA "LDZ CARGO" padome amatā ir iecēlusi nominācijas komisijas izvirzītos valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatu kandidātus, informē VAS "Latvijas dzelzceļš".

Valdes priekšsēdētāja amatā uz pieciem gadiem ir iecelts Aļģirds Miķelsons, savukārt par SIA "LDZ CARGO" valdes locekli ir iecelta Olga Bondare. Abi jaunie SIA "LDZ CARGO" valdes locekļi amata pienākumus sāks pildīt š.g. 18.martā.

Valdes priekšsēdētāja amatā ieceltajam Aļģirdam Miķelsonam ir ilggadēja un starptautiska pieredze pārvadājumu uzņēmumu vadībā - no 2019.gada viņš pildījis izpilddirektora (CEO) pienākumus "MAU Technic LLC" Ukrainā, pirms tam bijis Ukrainas nacionālās aviokompānijas "Ukraine International Airlines" viceprezidents tehniskajos jautājumos (CTO). Augstu atbildību, efektivitāti un profesionalitāti prasošajā aviācijas nozarē A. Miķelsons ir ieņēmis amatus, kuri rada izšķirošu ietekmi uz uzņēmuma darbību, guvis ļoti vērtīgu pieredzi uzņēmumu stratēģiskajā attīstībā, procesu optimizācijā un efektivitātes veicināšanā, kā arī biznesa iespēju paplašināšanā un ieņēmumu palielināšanā. Aļģirds Miķelsons ir ieguvis bakalaura grādu tiesību zinātnē Latvijas Universitātē, maģistra grādu Biznesa administrācijā Oksfordas Universitātē Anglijā, kā arī inženierzinātņu bakalaura grādu mašīnzinātnē RTU Aviācijas Institūtā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūras atjaunojamie energoresursi, pārtika no sālsūdens un saldūdens resursiem, ilgtspējīgs piekrastes un jūras tūrisms un citi faktori, kas veido zilo bioekonomiku, palīdz Vidzemes reģionam transformēties un radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību. Kādas iespējas jau tiek izmantotas un kas vēl gaida potenciālos ieguldītājus?

Lai gan līdz šim zilā bioekonomika Vidzemē tiek saistīta galvenokārt ar tradicionālām darbībām, piemēram, zveju vai transportu, nozarē ienāk inovācijas, darbojas arī novatoriski uzņēmumi. Zilajai bioekonomikai kā jaunai pieejai nozarē šajā Latvijas reģionā saredz lielu potenciālu, kas aptver krietni plašākas jomas par tradicionālo zivsaimniecību un zvejniecību Rīgas jūras līča piekrastē un reģiona iekšējos ūdeņos.

“Zilā bioekonomika ietver visu, kas ir saistīts ar ūdeņiem: sākot no enerģijas ražošanas (ar vēja ģeneratoriem, no viļņiem, no aļģu biomasas) un ūdenstilpju resursu izmantošanas, visbeidzot ar tūrismu pie ūdens. Ja ūdenstilpēs iegūto biomasu apvieno ar biotehnoloģijām, rodas inovācijas: zināšanu ietilpīgā zilā bioekonomika. Šai nozarei svarīgs ir pārtikas sektors, jo zilā biomasa var nākt palīgā risināt globālo pārtikas iztrūkumu, un tas ir līdz šim neizmantots potenciāls,” atzīst Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) zināšanu ietilpīgas bioekonomikas vadošā eksperte un vadības grupas koordinatore Inese Skapste.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Latvenergo” padome par uzņēmuma valdes locekli iecēlusi Ilviju Boreiko, kura šī amata pienākumus pildīs līdz noslēgsies pastāvīgā valdes locekļa atlase.

AS "Latvenergo" valde strādā šādā sastāvā - AS “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste, valdes locekļi Ilvija Boreiko, Dmitrijs Juskovecs, Guntars Baļčūns, Harijs Teteris.

AS "Latvenergo" attīstības direktore Ilvija Boreiko atbilst attiecīgajam valdes locekļa kandidātam nepieciešamās profesionalitātes un kompetences kritērijiem un valdes locekles pienākumus pildīs līdz brīdim, kad Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktajā nominēšanas kārtībā padome amatā ievēlēs pastāvīgu valdes locekli. Atklāta pieteikšanās valdes locekļa amata kandidātu atlasei izsludināta 2024.gada 9.janvārī, kandidātu pieteikšanās noslēdzās 26.janvārī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbam bankas "Citadele" padomē izvirzītā bijusī biržas "Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne ir saņēmusi attiecīgo regulatora atļauju un 1.novembrī sākusi darbu bankas padomes locekles amatā.

Daiga Auziņa-Melalksne ir valdes locekle ar 20 gadu pieredzi vadošos amatos finanšu pakalpojumu nozarē. D.Auziņa-Melalksne bija Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja (no 2005. līdz 2023.gadam) un Nasdaq Tallinn valdes locekle (no 2012. līdz 2023.gadam). Kopš 2012.gada D.Auziņa-Melalksne bija atbildīga par Nasdaq Baltijas biržu stratēģiju un darbību. D.Auziņa-Melalksne ir Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta ievēlētā valdes locekle (no 2016.gada līdz šim brīdim), Latvijas Tieslietu ministrijas pakļautībā esošās Latvijas Korporatīvās pārvaldības padomes vadītāja (2020.gads - šobrīd), kā arī Riga Business School padomnieku konventa locekle (2021.gads - šobrīd). D.Auziņa-Melalksne ir ieguvusi maģistra grādu biznesa vadībā Latvijas Universitātē, biznesa vadības maģistra grādu Riga Business School un profesionālās padomes locekļa sertifikātu no Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas sporta manēžas renovācijā trīs gadu laikā ieguldīti 2,35 miljoni eiro, informē Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks (NA).

Viņš norāda, ka Rīgas sporta manēža no morāli nolietotas un novecojošas ēkas esot kļuvusi par funkcionālu, dinamisku un nozīmīgu vietu sporta attīstībai galvaspilsētā. Renovācijas darbu mērķis esot šo centru atdot atpakaļ sportam un sportistiem, tādā veidā veicinot sporta attīstību Rīgā un Latvijā kopumā.

Šī manēža ir svarīga treniņu vieta gan jauniem, gan profesionāliem sportistiem Rīgā. Katru dienu Rīgas sporta manēžu apmeklē gandrīz 500 sporta skolas "Arkādija" sportistu, no kuriem daudzi ir ne tikai no Rīgas, bet arī no citām Latvijas pilsētām - Mārupes, Ādažiem, Jūrmalas un Lielvārdes.

Šo vietu izmanto Latvijas Nacionālie bruņotie spēki, Ieslodzījuma vietu pārvalde, Rīgas Tehniskā Universitāte un Latvijas Universitāte treniņu un fizisko normatīvu pārbaudījumu rīkošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Latvenergo” padome apstiprinājusi valdes locekles amatā Ilviju Boreiko. Valdē darbu turpinās valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste un valdes locekļi Guntars Baļčūns, Dmitrijs Juskovecs un Harijs Teteris.

10. maijā AS "Latvenergo" padome apstiprināja valdes locekles amatā Ilviju Boreiko. Viņas atbildība ir koncerna izaugsme jaunos elektroenerģijas tirgus segmentos – vēja un saules parku attīstībā, elektromobilitātes pakalpojumu un nākotnes enerģijas ražošanas projektos, viņa pildīs arī attīstības direktores pienākumus. Latvenergo koncerna stratēģija 2022.–2026. gadam paredz būtisku pieaugumu koncerna AER ražošanas jaudās, mazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas un sekmējot Latvijas klimatneitralitātes sasniegšanu līdz 2050. gadam.

AS “Latvenergo” padomes priekšsēdētājs Aigars Laizāns: "Esam gandarīti par Ilvijas Boreiko pievienošanos Latvenergo vadības komandai. Ilvija ir profesionāla vadītāja ar plašu redzesloku, un viņas pieredze un skatījums atbilst koncerna stratēģiskajam ilgtspējas virzienam - Baltijas valstīs vadoša AER uzņēmuma izaugsmes ambīcijām. Esam pārliecināti, ka viņas vadībā koncernam būtiskie saules un vēja enerģijas projekti tiks realizēti augstā kvalitātē. "

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu turpina pretendēt divas kandidātes, no kurām konkursa komisijai un finanšu ministram būtu jāizraugās viena, kuru virzīt Ministru kabinetā apstiprināšanai amatā.

Šīs kandidātes ir Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Vita Narnicka un VID Nodokļu pārvaldes direktora pienākumu izpildītāja Baiba Šmite-Roķe, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

VID ģenerāldirektora amata pretendentu vērtēšanas komisijas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis aģentūrai LETA atteicās sniegt komentārus, kamēr konkurss nav noslēdzies. Savukārt finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) uz aģentūras LETA jautājumiem ceturtdien neatbildēja.

Ar Narnicku aģentūrai LETA ceturtdien neizdevās sazināties, bet Šmite-Roķe aģentūrai LETA konkursa gaitu nekomentēja, vien norādīja, ka, tāpat kā visi, gaida finanšu ministra lēmumu par vienīgo kandidātu uz VID ģenerāldirektora amatu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (CSDD) padome valdes locekļa amatā ar pilnvaru termiņu uz pieciem gadiem apstiprinājusi Jāni Liepiņu.

Jaunais valdes loceklis darbu uzsāks šodien, 2.janvārī, un viņa atbildības jomas būs transportlīdzekļu valsts tehniskā apskate un sertifikācija, atbilstība, t.sk. risku vadība, datu aizsardzība un vides, sociālā un korporatīvā pārvaldība, kā arī Biķernieku kompleksās sporta bāzes un Rīgas Motormuzeja darbības pārraudzība.

Kopš 2022.gada septembra CSDD valde strādāja nepilnā sastāvā. Atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai uz vakanto amatu padome organizēja atklātu konkursu, kurā tika piesaistīti Pārresoru koordinācijas centra, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadošie speciālisti. Izvērtējot CSDD valdes locekļa amata pretendentus, konkursa nominācijas komisija CSDD padomei izvirzīja Jāni Liepiņu, kurš konkursā ieguva augstāko punktu skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien ārlietu ministres amatā apstiprināja ilggadējo diplomāti Baibu Braži.

Braži amatam virzīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), kura diplomāti aicinājusi arī iestāties partijā "Vienotība", bet šāds lēmums pagaidām vēl nav pieņemts.

Par Braži nobalsoja 66 deputāti, pret bija 11, bet deviņi deputāti atturējās.

Atbalstu kandidātes apstiprināšanai iepriekš paudušas koalīcijas frakcijas - "Jaunā vienotība", Zaļo un zemnieku savienība un "Progresīvie". Līdzīgi arī opozīcijā esošās partijas "Apvienotais saraksts" un "Latvija pirmajā vietā" iepriekš kopumā pozitīvi novērtēja diplomātes kandidatūru. Nacionālā apvienība Braži vērtēja kopumā atzinīgi, taču balsojumā lēma atturēties un neatdot savas balsis par Braži.

Braže patlaban ir Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece. Iepriekš viņa bijusi NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos, kā arī Latvijas vēstniece Lielbritānijā, Indonēzijā un Nīderlandē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

RB Rail AS akcionāri - Rail Baltic Estonia OU, SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas un Rail Baltica statyba UAB – 1. februārī par Baltijas kopuzņēmuma padomes pagaidu locekli apstiprināja Ģirtu Rūdu.

Ģ. Rūda ir pieredzējis jurists un šobrīd VAS “Valsts nekustamie īpašumi” ir juridiskais un administratīvais direktors.

No 2020. gada līdz 2022. gadam bijis padomes loceklis Finanšu un kapitāla tirgus komisijā, darba pieredzi uzkrājis starptautiskos advokātu birojos un no 2017. gada līdz 2020. gadam vadījis juridisko departamentu RB Rail AS.

Ģ. Rūda jurisprudences izglītību ieguvis Latvijas Universitātē, studijas maģistratūrā turpinājis Apvienotajā Karalistē Bristoles Universitātē, kā arī Rīgas Biznesa skolā ieguvis maģistra grādu biznesa vadībā. Vairāk nekā desmit gadus bijis pasniedzējs Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē.

Līdz ar Ģirtu Rūdu RB Rail AS padomē strādā padomes priekšsēdētājs Sandors Līve, Arēnijs Jackus, Arnis Kākulis, Keits Kasemets, Romass Šveds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) padome uz piecu gadu pilnvaru termiņu apstiprinājusi divus jaunus uzņēmuma valdes locekļus - Guntu Jēkabsoni un Mārtiņu Pauru, informē uzņēmumā.

Jaunie vadītāji darbu RNP sāks 17.jūlijā. RNP valdē ir trīs cilvēki, un tās priekšsēdētājs joprojām ir Māris Ozoliņš, kurš piecu gadu pilnvaru termiņu sāka 2023.gada jūlijā.

Kā informēja uzņēmumā, Jēkabsone ir "augsta līmeņa speciāliste un vadītāja", kura bijusi AS "Augstsprieguma tīkls" valdes vadītāja, viņa ir bijusi valdes locekle un pēc tam priekšsēdētāja Ārvalstu investoru padomē Latvijā (FICIL), kā arī "Circle K Europe" viceprezidente.

Latvijā gūto jurista un biznesa vadības izglītību Jēkabsone papildinājusi vadības programmās Londonas Biznesa skolā un Kornela Universitātē ASV.

Stājoties valdes locekles amatā "Rīgas namu pārvaldnieks", viņa uzņemsies virsvadību pār uzņēmuma finansēm, risku vadību un juridisko nodrošinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

RSU parakstījusi sadarbības līgumu ar Lietuvas Veselības zinātņu universitāti

Db.lv, 12.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) ir parakstījusi sadarbības līgumu ar Lietuvas Veselības zinātņu universitāte (LVZU). Parakstītais līgums noteiks pamatu labākās prakses apmaiņai un sadarbībai inovāciju ieviešanā zinātnē un studijās.

"Strādājot kopā ar LVZU, mēs esam liecinieki tam, cik lielu spēku sniedz sadarbība. Kopā mēs atradīsim jaunus veidus, kā ieviest inovācijas pētniecībā un izglītībā, kā veicināt atklājumus un izstrādāt pasaulē konkurētspējīgas studiju programmas. Ar šo partnerību mēs vēlreiz apliecinām savu nelokāmo apņemšanos veicināt izcilību un sabiedrības attīstību," sadarbības līguma parakstīšanas laikā LVZU Emanuela Levina centrā sacīja RSU rektors profesors Aigars Pētersons.

"Apvienojot centienus, mūsu profesionālās komandas paaugstinās savu atpazīstamību Eiropā. Mums ir spēcīgs pamats sadarbībai, pateicoties ilggadējai draudzībai ar RSU, kas izpaužas dažādos līmeņos. Tā aizsākās jau padomju laikos. Es personīgi ļoti labi pazīstu šo universitāti, tāpēc esmu ļoti gandarīts un lepns, ka mēs tiekamies Kauņā, lai apmainītos ar labāko praksi," sacīja LVZU rektors profesors Rimants Benetis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien apstiprināja Baibu Šmiti-Roķi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores amatā.

Šmite-Roķe VID ģenerāldirektores amatā darbu sāks 13.februārī.

Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji informēja aģentūru LETA, ka galvenie jaunās VID ģenerāldirektores darba uzdevumi ietver VID digitālo attīstību, tostarp izveidot un ieviest VID datu pārvaldības sistēmu, apstiprināt dienesta informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmas attīstības vīziju un nodrošināt VID pakalpojumu pieejamību mobilās aplikācijas risinājuma veidā.

Nozīmīgs uzdevums būs arī klientu servisa attīstība, kas ietver VID klientu apmierinātības pieaugumu, nodrošinātu proaktīvu reakciju uz klienta situāciju ar skaidriem risinājumiem un lēmumiem samērīgā laikā, kā arī pilnveidotu risinājumu izlīgumu sistēmas ieviešanai sadarbībai ar klientu strīdu situācijās. Tāpat svarīgi uzdevumi būs ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumi, sekmīga VID un Nodokļu un muitas policijas pārvaldes reorganizācijas īstenošana un panākts dienesta reputācijas uzlabojums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts sekretāra vietnieka amata pienākumi Rail Baltica projekta jautājumos uzticēti Kristīnei Malnačai, kura izvēlēta Satiksmes ministrijas (SM) rīkotā atklāta konkursa rezultātā un atzīta par atbilstošāko.

Malnača amatu pienākumus sāks pildīt šī gada 3. jūnijā. “Kristīnes Malnačas līdzšinējai ilggadīgai pieredzei Rail Baltica projektā ir būtiska nozīme centralizētas projekta pārvaldības modeļa ieviešanai un SM stratēģiskās lomas stiprināšanai. Novēlu izturību un veiksmi jaunajā amatā!” saka SM valsts sekretāra p.i. Ligita Austrupe.

Kristīnei Malnačai ir ilggadēja pieredze transporta nozarē un starptautisku projektu vadībā. Viņa līdz šim strādājusi par uzņēmuma RB Rail AS Rail Baltica globālā projekta stratēģijas un ekonomikas departamenta vadītāju. K. Malnačai ir transporta infrastruktūras sistēmas maģistra grāds, kas iegūts Perdjū Universitātē (Purdue University, ASV), maģistra grāds sabiedrības vadībā, kas iegūts Latvijas Universitātē, kā arī bakalaura grāds ekonomikā, kas iegūts Rēzeknes Augstskolā.

Komentāri

Pievienot komentāru