Stretēģiski nozīmīgākie tirgi Latvijas uzņēmēju biznesa attīstībai 2015. gadā ir Krievija, ko norādījuši 53% aptaujāto uzņēmēju, Igaunija (24%) un Vācija (21%). Par būtiskiem Latvijas uzņēmēji uzskata arī Ķīnas, Ukrainas, Somijas, ASV un Baltkrievijas tirgus, liecina vispasaules uzņēmumu vadītāju aptauja, ko Latvijā veica auditorkompānija PricewaterhouseCoopers (PwC).

Latvijas uzņēmumu vadītāji, tāpat kā uzņēmēji Centrālajā un Austrumeiropā (CAE), uzskata, ka globālā ekonomikas izaugsme nākamā gada laikā saglabāsies līdzšinējā apmērā vai samazināsies, liecina vispasaules uzņēmumu vadītāju aptauja, ko Latvijā veica auditorkompānija PricewaterhouseCoopers (PwC).

Tikai 9% Latvijas uzņēmēju uzskata, ka ekonomiskā izaugsme uzlabosies.

Neskatoties uz to, uzņēmēji saglabā pārliecību par sava uzņēmuma izredzēm palielināt ieņēmumus, sevišķi īstermiņā. 71% Latvijas uzņēmumu vadītāju ir pārliecināti par ieņēmumu pieaugumu tuvākajos 12 mēnešos.

Liela daļa Latvijas uzņēmēju, tāpat kā uzņēmēji CAE reģionā, vēlas palielināt darbinieku skaitu. To plāno darīt 41% Latvijas respondentu un 42% CAE reģiona uzņēmumu vadītāju. Tikai 15% vadītāji Latvijā ir izteikuši viedokli par štatu samazināšanu tuvāko 12 mēnešu laikā.

Gan Latvijā, gan Lietuvā un Igaunijā MVU sektora uzņēmēji sektorā ir vienisprātis: būtiskākie šķēršļi biznesa izaugsmei ir augstais nodokļu slogs un sarežģītās normatīvās un birokrātiskās prasības, liecina SEB bankas veiktā aptauja.

Vērtējot šos faktorus skalā no 1 (nekāda ietekme) līdz 5 (ļoti būtisks šķērslis), nodokļu sloga ietekmi uz sava uzņēmuma iespējām nākamo 12 mēnešu laikā kāpināt apgrozījumu lietuviešu uzņēmēji novērtējuši ar 3.9 ballēm, igauņi ar 3,5 ballēm, bet Latvijas uzņēmēji piešķīruši zemāku vērtējumu – 3,2 balles. Arī normatīvo prasību un birokrātijas ietekmi visaugstāk ir vērtējuši lietuviešu uzņēmēji – ar 3,5 ballēm, kamēr Latvijas uzņēmēji šim faktoram piešķīruši 3,2 balles, bet igauņu uzņēmēji – 3,1 balli.

«Lai arī Latvijā bieži dzirdam viedokļus par Igaunijas nodokļu sistēmas priekšrocībām, ir skaidrs, ka arī tur maza un vidēja lieluma uzņēmumi satraucas par nodokļu slogu. Mazie uzņēmumi – it īpaši tie, kas savu darbību ir uzsākuši nesen, vēl nav uzkrājuši pieredzi un uzaudzējuši biznesa apjomus, jebkādus nodokļus izjutīs sāpīgāk, nekā lielās kompānijas,» saka SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Katru gadu PwC globālajā vadītāju aptaujā PwC CEO Survey tiek pētīts, kā globālās tendences ietekmē uzņēmējus visā pasaulē. Šogad, lai pievērstu uzmanību Latvijas un Baltijas valstu biznesa vides salīdzinājumam, PwC Latvijā, Lietuvā un Igaunijā tika veikta atsevišķa aptauja, kuras mērķis bija noskaidrot, kā biznesa vidi vērtē uzņēmēji Baltijā, ņemot vērā izaugsmes iespējas, konkurences apstākļus, attiecības ar valsti un nodokļu sistēmas novērtējumu.

PwC valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska uzsver, ka aptaujas rezultāti pauž gan kopīgo, gan atšķirīgo: «Redzam, ka Baltijas valstīm ir kopīgi ārējās vides izaicinājumi – kvalificēta darbaspēka trūkums un nenoteiktība, ko rada ģeopolitiskā situācija, taču Latvijas uzņēmēji krietni vairāk raizējas par iekšējās vides nesakārtotību, kamēr kaimiņvalstīm bažas vairāk saistās ar savstarpējo konkurenci, patērētāju uzvedības maiņu un citiem biznesa faktoriem. Vienlaikus, es vēlos norādīt, ka aptaujā parādījās arī vairākas pozitīvas lietas, kā piemēram, - mūsu valsts uzņēmēji ir gatavi sadarboties, sevišķi ar valsts institūcijām, lai kopīgiem spēkiem šo vidi uzlabotu.»

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Ģimenes uzņēmumi visā Eiropā un tostarp arī Baltijas valstīs kopumā ļoti optimistiski raugās nākotnē. Pozitīvu pārliecību savās nākotnes prognozēs Eiropā vidēji pauž 75% ģimenes uzņēmumu, savukārt Baltijas valstīs tikai nedaudz mazāk – 74% ģimenes biznesu pārstāvju, liecina jaunākais starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Eiropas ģimenes uzņēmumu pētījums European Family Business Barometer 2015.

Pētījums parāda, ka iepriekšējā gada laikā 68% Baltijas valstu ģimenes uzņēmumu ir izdevies palielināt apgrozījumu (Eiropā vidēji – 58%), 53% ir palielinājuši darbinieku skaitu (Eiropā – 46%), bet 56% ir izdevies palielināt savu darbību ārvalstīs (Eiropā – 58%). Barometrs uzrāda vispārēju pārliecinātību dažāda lieluma uzņēmumos, tomēr nedaudz mazāks optimisms ir novērojams mazākos ģimenes uzņēmumos (kuru apgrozījums nepārsniedz 10 miljonus eiro): kamēr mazo uzņēmumu vidū pozitīvs skats nākotnē ir 66%, lielo uzņēmumu vidū nākotnē pozitīvi raugās pat 81%.

Lai arī kopumā ģimenes uzņēmumu darbības rādītāji un to skats nākotnē ir pozitīvs, tomēr vairākas tendences var sagādāt tiem grūtības un jaunus izaicinājumus. Attiecībā uz lielākajiem nākotnes izaicinājumiem nedaudz atšķiras Baltijas un Eiropas respondentu atbildes. Baltijas valstīs kā lielākais izaicinājums tiek minētas pieaugošās darba spēka izmaksas (Baltijā – 44%, Eiropā vidēji – 26%), kas tuvākajā nākotnē var kļūt par lielāko apgrūtinājumu vietējiem ģimenes uzņēmumiem. Savukārt Eiropā kopumā kā lielākais izaicinājums dominē konkurences pieaugums (Eiropā – 37%, Baltijā – 26%).

Ekonomiskajai situācijai uzlabojoties, uzņēmēji biežāk sev iegādājas jaunas kurpes un kreklus, liecina jaunākais Citadele Index pētījums.

Viens no indikatoriem, kas liecina par labklājību un pārliecību par stabilu ekonomisko situāciju, ir tas, ka cilvēki tērē vairāk un iegādājas jaunas preces.

Uzņēmējas pētījumā atzina, ka pēdējā gada laikā ir iegādājušās vidēji trīs kurpju pārus un vienu rokassomiņu, savukārt uzņēmēji – vidēji divus kurpju pārus un trīs jaunus kreklus. Pirms gada pētījums atklāja, ka gan uzņēmējas, gan uzņēmēji jaunas lietas iegādājās retāk.

Visbiežāk jeb katra ceturtā uzņēmēja (26%) norādījusi, ka gada laikā iegādājusies trīs līdz četrus pārus kurpju, 22% uzņēmēju iegādājušās vienu pāri apavu, 17% - divus, 14% - nevienu, 14% - piecus vai vairāk. Kurzemes un Zemgales uzņēmējas gada laikā ir iegādājušās vairāk kurpju – vidēji trīs pārus kurpju, kamēr Rīgā, Pierīgā, Vidzemē un Latgalē – vidēji divus pārus kurpju.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņēmēji par vispievilcīgāko Baltijas valsti ārvalstu investīcijām uzskata Igauniju, par visnepievilcīgāko – Latviju, liecina KPMG Baltijas valstu uzņēmējdarbības vides pētījums Ekonomikas Pulss 2012.

Tikai 1% Lietuvas uzņēmēju un 15% Igaunijas uzņēmēju Latviju uzskata par pievilcīgāko valsti ārvalstu investīcijām. Tomēr neskatoties uz šo salīdzinoši slikto novērtējumu igauņu un lietuviešu uzņēmēji nākamo trīs gadu perspektīvā primāri plāno investēt tieši Latvijā 23% - Igaunijas uzņēmēji, 14% - Lietuvas uzņēmēji. Arī Latvijas uzņēmēji vairāk interesējas par iespējām investēt kaimiņvalstīs – Lietuvā 16%, Krievijā 10% un Igaunijā 8%. Darbības paplašināšanai ārvalstīs atvērtāki ir Latvijas lielie uzņēmumi, savukārt visnoraidošākie pret investīciju iespējām ārvalstīs ir tie Latvijas uzņēmumi, kuriem nav eksporta pieredzes.

Viena no karstākajām diskusijām jau vairāk nekā desmit gadus ir par to, vai un kā novērst Latvijas iedzīvotāju emigrāciju, ko īpaši skaudri izjūt reģionu novadu pašvaldības. Statistiķi aprēķinājuši, ka no 1991. līdz 2017. gadam darba un labākas dzīves meklējumos no Latvijas aizbraukuši 600 000 iedzīvotāju. Tāpēc ir pamatoti jautājumi, vai un kāda ir valsts un arī pašvaldību loma tajā, lai cilvēkiem būtu iespēja strādāt tepat, Latvijā.

Lai būtu darbavietas, nepieciešami uzņēmēji, kuri tās var radīt un nodrošināt arī konkurētspējīgu atalgojumu. Mūsdienīgā sabiedrībā, sevišķi aizbraucēju kontekstā, nebūtu jāskaidro, cik liela nozīme arī pašvaldību izaugsmē ir vietējiem uzņēmumiem un to radītajām darbavietām. Taču ik pa laikam Latvijā dzirdam par gadījumiem, kad uzņēmēji netiek tālāk par pašvaldību durvju priekšu, jo to iniciatīvas, visticamāk, bailēs no nezināmā tiek jau saknē nokautas. Pieņemu, ka tas daļēji saistīts ar to, ka svarīgāks ir nākamo vēlēšanu rezultāts, nevis visa novada ilgtermiņa attīstība.

PET Baltija, kas ir Eco Baltia grupas uzņēmums, jau kopš 2003. gada nodarbojas ar PET pudeļu pārstrādi. Šobrīd PET Baltija strādā 200 darbinieku, un mūsu pārstrādes jauda ir aptuveni 39 000 tonnu PET pudeļu gadā. Turklāt visu saražoto produkciju eksportējam. Mēs, nenoliedzami, esam veiksmes stāsts, taču to nav veidojusi kāda mistiska apstākļu sakritība. Manuprāt, viens no iemesliem, kas palīdzējis PET Baltija kļūt par konkurētspējīgu Eiropas otrreizējo izejvielu tirgus spēlētāju, ir arī veiksmīgā sadarbība un mijiedarbība ar pašvaldību, no kā ieguvēji ir visi. Ja ir sapratne un atbalsts no pašvaldības, tad uzņēmējs var veiksmīgāk strādāt. To mēs redzam arī citas Eco Baltia grupas rūpnīcas Nordic Plast darbībā. Tā atrodas Olainē, kur no pašvaldības puses arī ir izpratne par uzņēmējdarbības nozīmi visa novada attīstībā.

Uzņēmēji Latvijā kopumā ir apmierināti ar uzņēmējdarbības vidi, tomēr svarīgus vietas izvēles kritērijus novērtē sliktāk nekā gadu iepriekš. Tādi ir ikgadējās Vācijas Ārējās tirdzniecības kameru, arī Vācijas – Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) konjunktūras aptaujas rezultāti, piedaloties 1700 uzņēmējiem no Centrālās un Austrumeiropas, Ziemeļvalstīm un Ķīnas, kopumā – no 21 valsts.

13 kritērijos no pavisam 21 dotā vērtējuma kritērija Latvijas vērtējums ir sliktāks nekā iepriekšējā gadā.

Īpaši zemu investori novērtē nodokļu sistēmu un korupcijas apkarošanu, turklāt arī produktivitāte un valsts iepirkumu norise tiek novērtēta zemāk, nekā tas bija vēl gadu iepriekš. Aptaujātie uzņēmēji augstāk vērtē tikai trīs faktorus – tie ir pieeja valsts atbalstam, profesionālās izglītības sistēma un speciālistu pieejamība. Tāpat kā gadu iepriekš, labi tiek novērtēta akadēmiskā augstskolas izglītība un maksājumu disciplīna. Tādi ir rezultāti, aptaujājot 78 uzņēmējus, kuri darbojas Latvijā. Kopumā aptaujā piedalījās 1698 uzņēmēji. Uzņēmējdarbības vietas izvēles rangā, aptaujājot visus 21 valsts uzņēmējus, Latvija atrodas augstajā 6. vietā, par vienu vietu augstāk, nekā Latviju novērtējuši Latvijā aptaujātie uzņēmumi.

Vērtējot dažādus ar uzņēmējdarbību saistītus aspektus, uzņēmēju viedoklis ir drīzāk negatīvs nekā pozitīvs. Viskritiskāk uzņēmēji vērtē nodokļu likmes, apjomu un samaksas kārtību, liecina Citadele Index pētījums, kurā aptaujāti 750 uzņēmēji.

Latvijas nodokļu politiku kā ļoti sliktu vērtē 24% uzņēmēju, bet vēl 48% uzņēmumu vadītāju vai īpašnieku nodokļu likmes, apjomu un samaksas kārtību vērtē kā drīzāk sliktu. Nodokļu politiku kā ļoti labu novērtē vien 0,2% uzņēmēju.

Augsta neapmierinātība ir arī par pašvaldību atbalstu uzņēmējdarbībai – kā ļoti sliktu to novērtē 23% komersantu, bet kā drīzāk sliktu – 32% uzņēmumu vadītāju Kā ļoti labu pašvaldību sniegto atbalstu uzņēmējdarbībai saredz 1% uzņēmumu.

66% Latvijas uzņēmēju ir neapmierināti arī ar valsts un pašvaldību izvirzītajām regulējošām un administratīvajām prasībām uzņēmumiem. Tāpat negatīvi tiek vērtēta darbaspēka pieejamība, kā arī valsts un Eiropas Savienības atbalsts uzņēmējdarbībai. Šajā sadaļā īpaši negatīvi noskaņoti ir Latgales uzņēmēji, kur 49% uzņēmēju to vērtē kā drīzāk sliktu, bet 25%, kā ļoti sliktu. Pozitīvāko vērtējumu valsts un Eiropas Savienības atbalstu uzņēmējdarbībai saredz Vidzemes uzņēmēju – kā drīzāk labu vai ļoti labu to kopumā novērtē 27% vidzemnieku. Salīdzinoši pozitīvs noskaņojums ir arī Pierīgā, kur 24% uzņēmēju situāciju šajā sadaļā vērtē kā ļoti labu vai drīzāk labu.

Marta sākumā Krišjāņa Barona ielā, Rīgā, tiks atvērta pirmā zero waste jeb bezatkritumu kafejnīca.

Café M izveidotāji Ulla Milbreta un Johans Safrajs (Yohann Saffray) iegūto pieredzi Singapūrā un Francijā atveduši uz Latviju, lai to iedzīvinātu Rīgā.

Pēdējos desmit gadus U.Milbreta ir veltījusi darbam muguras smadzeņu traumu jomā, bijusi prom no Latvijas. Tagad viņa kopā ar vīru – francūzi Johanu – un meitu ir atgriezusies. «Man vienmēr bija vēlme atgriezties. Es nebraucu prom, lai dzīvotu ārzemēs, bet devos prom, lai gūto pieredzi atvestu atpakaļ. Pirmo reizi vēlējos atgriezties mājās jau pēc doktorantūras, bet tad atradu darbu Singapūrā. Sapratām, ka jāizveido kaut kas, kas varētu šeit darboties. Aptuveni 80% cilvēku dzer kafiju, un ideja bija, ka caur kafiju varētu pasniegt to, ka ir iespējams dzīvot bez atkritumiem. Primārā ideja nav atvērt kafejnīcu, bet caur to stāstīt sabiedrībai to, kā var dzīvot zaļāk,» uzsver U. Milbreta. «Ar Café M projekta palīdzību vēlamies parādīt, ka šobrīd pasaulē jau eksistē daudzi inovatīvi risinājumi, kā piekopt videi draudzīgāku dzīvesveidu arī uzņēmumu līmenī, ka nepieciešamās izmaiņas atkritumu daudzuma samazināšanā neprasa nedz lielus finansiālus ieguldījumus, nedz arī kompromisu ierastajā ikdienas komfortā,» viņa akcentē.

Lielākoties uzņēmējus virza vajadzība pēc neatkarības, nevis vēlme nopelnīt vēl vienu miljonu, tā uzskata profesors Nikolauss Franke (Nikolaus Franke), Vīnes Ekonomikas un biznesa universitātes WU Vienna Uzņēmējdarbības un inovācijas institūta vadītājs.

Viņa skatījumā, visa sabiedrība iegūtu, ja jau bērniem un jauniešiem viņiem piemērotā veidā mācītu par uzņēmējdarbību un mudinātu aktivizēt uzņēmējspējas. Vairāk par mītiem saistībā ar biznesu un to, kā ieviest organizācijā inovāciju, viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

Kas ir populārākie mīti par uzņēmējdarbību?

Viens no tiem ir par uzņēmēju kā supervaroni. Medijiem patīk šie stāsti, kur viens cilvēks pārvar visus šķēršļus un kļūt par varoni. Realitātē tā gluži nav. Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, parasti ir komanda, vienam ir grūti. Ļoti reti visas vajadzīgās prasmes, spējas un zināšanas ir apvienotas vienā indivīdā. Visbiežāk cilvēki ar tehnoloģiju zināšanām ir relatīvi nabadzīgi, ja runājam par biznesa prasmēm, pārdošanu, finanšu plānošanu. Otrkārt, maldīgs ir priekšstats par tūlītējiem panākumiem. Tie prasa laiku, reti notiek vienas nakts laikā. Varbūt ir tādi priekpilni brīži, kad tiek piesaistīts pirmais klients vai investors.

Lielveikalu «Sky» īpašnieks «Skai Baltija» veikalu pārvaldīšanu nodos uzņēmumam «RX Tirdzniecība», apstiprina «Skai Baltija» pārstāvji.

Kā liecina informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesī», lēmums par šādu uzņēmuma «Skai Baltija» reorganizāciju pieņemts 27.septembrī.

«Skai Baltija» pārstāvji skaidroja, ka uzņēmums pēc reorganizācijas plāno pilnībā pievērsties ražošanai. «Skai Baltija» ražoto produktu klāstā ir aukstā un karstā kulinārija, zivju kūpinājumi un pusfabrikāti, gaļas izstrādājumi, gaļas pusfabrikāti, konditoreja un citi produkti.

Lēmums par veikalu operēšanas nodošanu uzņēmumam «RX Tirdzniecība» pieņemts, jo ražošana esot sasniegusi tādu apjomu, ka to ir iespējams attīstīt kā pastāvīgu biznesa vienību. Tādējādi «Skai Baltija» iegūs pārskatāmāku procesu vadību katrā no uzņēmumiem un iespēju mērķtiecīgi attīstīties izvēlētajā pamatdarbības virzienā, uzsvēra «Skai Baltija» pārstāvji.

Brexit un Ķīnas-ASV tirdzniecības karš ir sējis neziņu par globālās ekonomikas nākotni. Tomēr Baltijas valstu uzņēmumiem ir visai atšķirīgi uzskati par to, kā šīs divas ilglaicīgās starptautiskās sāgas ietekmēs uzņēmējdarbību.

Latvijā uzņēmēji vairāk uztraucas par Brexit, Lietuvā lielāko uztraukumu rada ASV-Ķīnas tirdzniecības karš, tikmēr Igaunija izceļas ar mieru un pārliecību par abiem notiekošajiem procesiem, rāda Luminor aptaujas rezultāti.

Luminor aicināja mazos un vidējos uzņēmumus izvērtēt riskus, ko varētu radīt divi notikumi — Brexit, kā arī Ķīnas un ASV tirdzniecības karš. Aptaujas dati atklāj, ka visvairāk par Brexit satraucas Latvijā — katrs ceturtais jeb 27% no Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem uzskata, ka Brexit lielākā vai mazākā mērā viņus ietekmēs. Tikai 16% mazo un vidējo uzņēmumu Lietuvā atbildēja, ka Brexit viņus ietekmēs, līdzīgi arī Igaunijā — 18%.

Uzņēmēji no iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresivitātes baidās, jo ir bažas, ka tam varētu sekot kapitāla pieauguma nodokļa progresivitātes ieviešana, intervijā DB skaidro LTRK padomes priekšsēdētāja amata kandidāts Guntis Belēvičs.

Fragments no intervijas

Kas bija jūsu galvenā motivācija, piesakoties kandidēt uz LTRK padomes priekšsēdētāja amatu (vēlēšanas notiks 20.martā – red.)?

Mani uzrunāja vairāki uzņēmēji, kuri acīmredzot ir novērtējuši manu līdzšinējo darbību. Lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu ir likumi par kamerām, un vairākās valstīs uzņēmumiem dalība tajās ir obligāta. Latvijā uzņēmēji stājas LTRK, lai sekmīgāk spētu aizstāvēt savas intereses un panākt uzlabojumus uzņēmējdarbības vidē. Kļūt par kameras prezidentu ir katra biedra tiesības. Es uzskatu, ka ir ļoti labi, ja uz šo amatu ir konkurence, jo ir jābūt ideju sāncensībai, konkurējošiem priekšlikumiem, lai biedriem ir no kā izvēlēties. Jāpiemin, ka Latvijā ir daudzas ārvalstu uzņēmēju tirdzniecības kameras, kas savas problēmas risina ar attiecīgo vēstniecību palīdzību. Latvijas uzņēmējiem nav savas vēstniecības. Par šādu vēstniecību jākļūst LTRK. Vienīgā iespēja ir pašiem iet un darīt. Tā arī ir mana galvenā motivācija.

Vairāk nekā divas trešdaļas aptaujāto Baltijas uzņēmumu vadītāju uzskata, ka ir nepieciešams ieviest griestus ikgadējām sociālās apdrošināšanas iemaksām par darbaspēku, liecina KPMG Baltijas valstu uzņēmējdarbības vides pētījums Ekonomikas Pulss 2013.

Latvijā tādi uzņēmēji ir 69%, Igaunijā un Lietuvā – 73%. Savukārt sociālā nodokļa likmes samazināšanu visvairāk vēlas uzņēmēji Latvijā (66%), kam seko Lietuvas (60%) un Igaunijas uzņēmēji (52%).

Igaunijā 50% respondentu ir norādījuši, ka atbalsta darba devēja un darba ņēmēja maksāto sociālās apdrošināšanas iemaksu proporcijas maiņu, kamēr Latvijā šo ideju atbalsta 44%, bet Lietuvā – 34% respondentu. Zemāku nodokļa likmi patēriņa precēm vēlas 56% Latvijas respondentu, savukārt Lietuvā – 40%, bet Igaunijā – 39% respondentu.

Visnoraidošākā attieksme pret privātīpašuma aplikšanu ar nodokļiem ir Igaunijas uzņēmējiem – 92%, savukārt Latvijā pret šo ideju ir 64%, bet Lietuvā – 66% respondentu. Luksusa preču aplikšanu ar nodokļiem visvairāk atbalsta Latvijā (63%), savukārt Lietuvā – 57% un Igaunijā – 47%.

Citviet pasaulē wok ēdieni popularitātes ziņā ierindojas līdzās picai, burgeriem un suši, bet Latvijā par tiem vietējā publika vēl jāpārliecina .

«Pirms sākām realizēt ideju, vairākus mēnešus pētījām tirgu, lai saprastu, kas būs mūsu tiešie konkurenti, meklējām finansējumu un piemērotas telpas,» stāsta viens no ātrās ēdināšanas restorānu City Woks līdzīpašniekiem Jānis Straubergs. Kopā ar Kasparu un Gati Mitriķiem ideju par šādu ēdināšanas vietu sākuši lolot aptuveni pirms gada.

Visiem trim uzņēmuma īpašniekiem iepriekšējā darba pieredze nav bijusi saistīta ar ēdināšanas biznesu. J. Straubergs pirms kafejnīcas atvēršanas bijis praktizējošs jurists, K. Mitriķis ilgus gadus strādājis starptautiskā auditoru kompānijā, bet G. Mitriķis specializējies namu apsaimniekošanas jomā un ir vienīgais, kurš vēl nav pametis iepriekšējo darba vietu.

Nelabvēlīgās izmaiņas ārējā vidē negatīvi ietekmējušas Baltijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) prognozes par turpmākajām uzņēmējdarbības izredzēm. Uzņēmumu, kas 2015. gadā sagaida apgrozījuma pieaugumu par vairāk nekā 15 %, ir kļuvis mazāk, liecina SEB bankas pētījuma Baltijas biznesa pārskats rezultāti.

73% Latvijas MVU 2015. gadā sagaida nelielu apgrozījuma pieaugumu (līdz 15%). Līdzīgs noskaņojums ir arī vairāk nekā pusei Igaunijas un Lietuvas uzņēmumu MVU segmentā.

Savukārt apgrozījuma samazinājumu visvairāk paredz Lietuvas uzņēmēji (31%), viņiem seko Igaunijas (20%) un Latvijas (17%) uzņēmēji.

«Labā ziņa ir tā, ka uzņēmēji jūtas stabili, bet sliktā - optimisms samazinās,» sacīja Ieva Tetere, SEB bankas valdes locekle. Viņa norādīja, ka joprojām pastāv būtiska ģeopolitiskā spriedze un ekonomiskie izaicinājumi.

Tomēr I. Tetere atzina arī to, ka bankas pieredzē Krievijas krīze nav sagādājusi būtiskas problēmas kādam mazajam vai vidējam uzņēmumam, noticis veiksmīgs darbības pārorientēšanās process.

Latvijas uzņēmumu autoparkus jau rotā Lietuvas un Igaunijas numurzīmes. Vai mūsu ierēdņi vēlas panākt, lai arī savu biznesu līdz ar autoparkiem Latvijas uzņēmēji pārceļ uz kaimiņvalstīm? Citādi nevaram izskaidrot Finanšu ministrijas ierēdņu jaunākās kalkulācijas - «krīzes» laikos tika noteikta reprezentatīvo automašīnas absurdā vērtības robeža - virs 25 tūkst. latu, taču tagad jau virmo ideja, ka šāds automobilis ir gandrīz divas reizes lētāks - virs 14 tūks. latu.

Spēkā esošie noteikumi paredz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojumu, iegādājoties vieglās automašīnas, un izmaksu (t.sk nolietojuma) norakstīšanu par reprezentatīvam automašīnām uzņēmumu ienākumu nodokļa gada deklarācijā. Pašreiz ir pieteikti apjomīgi grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz, ka par reprezentatīvo transporta līdzekli nevarēs atskaitīt nodokli vispār. Uzņēmējiem, kas savu autoparku ir veidojuši ar kvalitatīviem transporta līdzekļiem, nevis pašmērķīgi iegādājušies «luksusa» automašīnas, būs platāk jāatver maks par savu auto uzturēšanu. Divreiz samazinot luksuss klases automašīnas noteikto vērtību, noteikumi attieksies praktiski uz visiem uzņēmumiem. Respektīvi, par pārvietošanas ar drošu un ekonomisko auto valsts piemēro sodu.

Vieglprātība un skopums liedz ieguldīt eksportā saskaņā ar riska izvērtējumu; apdrošināšana risinātu virkni problēmu

Sākot ar pilnīgi liekiem un pat muļķīgiem uzņēmējdarbības riskiem un beidzot ar Latvijas tirdzniecības bilances izkļūšanu no hroniski negatīvajiem rādītājiem – tik plaša spektra risinājumu spēj dot eksporta kredītrisku vadības instrumenti. Neinformētība par tiem Latvijā ir kritiski augsta. Tā secināts attīstības finanšu institūcijas Altum un DB rīkotajā ekspertu diskusijā Riski eksporta tirgos un priekšizpētē.

Priekšapmaksas bremze

Jau pēc gadiem ilgušiem valsts atbalsta pasākumiem eksportētājiem no jaunu tirgu meklējumiem, biznesa sākšanas līdz apjomīgām kredītgarantijām uzņēmēju neinformētība par to, kā arī neticīga attieksme pret šādiem finanšu instrumentiem Latvijā ir ļoti augsta. Dažādās auditorijās tā ir atšķirīga. DB aptaujas rezultāti ir redzami grafikā, un Altum dati ir līdzīgi.

Par naudu, dzīvību un veselību visvairāk Baltijā noraizējušies ir uzņēmēji Latvijā, liecina apdrošināšanas sabiedrības PZU veiktā aptauja.

Visdrošākie ir Igaunijas uzņēmēji, bet Lietuvas biznesmeņu drošības sajūta ir nedaudz augstāka nekā vidēji Lietuvā.

Latviešu uzņēmēji ir divreiz nedrošāki par saviem kaimiņvalstu kolēģiem – tikai trīs no desmit ir droši par savu īpašumu un dzīvību, bet četri no desmit – par finansēm. Lietuvā pat septiņi no desmit uzņēmējiem ir pārliecināti par savu dzīvību, bet nedaudz vairāk kā puse – par naudu un veselību. Kopumā daudz drošāk jūtas uzņēmēji Igaunijā, piemēram, gandrīz deviņi no desmit ir droši par savu īpašumu, bet 75% arī par finansiālo situāciju.

«Atšķirības uzņēmēju viedoklī par savu drošību ir ievērojamas, dažreiz pat paradoksālas. Piemēram, Lietuvā un Igaunijā uzņēmējus vairāk satrauc finansiālā situācija, pretstatā Latvijai, kur nauda rada mazāk bažu, salīdzinot ar īpašumu un dzīvību. Igaunijas rezultāti parāda šīs grupas augsto pārliecinātību, Lietuvā uzņēmēji jūtas mazāk droši nekā Igaunijā, tomēr drošības līmenis ir nedaudz augstāks kā vidēji sabiedrībā. Turpretī Latvijā uzņēmēji ir vairāk noraizējušies, salīdzinot ar sabiedrību kopumā,» skaidro PZU Lietuva izpilddirektors Marius Jundulas.

A/s PET Baltija ražošanas kapacitātes griesti ir sasniegti; pašlaik darbības paplašināšanai uzņēmums apsver investīciju piesaistes iespējas , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

A/s PET Baltija specializējas izlietoto PET pudeļu otrreizējā pārstrādē, šādi iegūstot augstvērtīgas PET pārslas, kas tiek eksportētas uz Eiropu. Uzņēmums ir pieteicies Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotajam konkursam Eksporta un inovāciju balva 2014 kategorijā Eksportspējīgākais komersants lielo/vidējo komercsabiedrību grupā.

Jūtas stabili

PET Baltija ir pirmā un vienīgā PET pārstrādes rūpnīca Latvijā un lielākā šāda veida ražotne Baltijas valstīs. Tā ietilpst ECO Baltia grupā, kurā kopumā ir deviņi uzņēmumi. PET Baltija, pārstrādājot caurspīdīgas un krāsainas PET pudeles, ražo caurspīdīgās PET pārslas, gaišās un tumšās MIX PET pārslas un blakusproduktus. No vienas PET pudeles varot iegūt 30–35 gramus pārslu. Mēnesī tiek saražots vairāk nekā 1700 tonnu PET pārslu. Tās kā izejmateriālu var izmantot dažāda iepakojuma ražošanā, kas var būt saskarsmē ar pārtiku, kā arī šķiedru un PET spriegošanas lentu izgatavošanā. Aptuveni 60% PET Baltija klientu ir pārtikas iepakojumu ražotāji, bet 40% – šķiedras un spriegošanas lentu ražotāji.

Attīstot augstas kvalitātes plastmasa granulu ražošanu, savu darbību paplašinājusi vienīgā PET pudeļu pārstrādes rūpnīca Latvijā un lielākā rūpnīca Baltijā - AS «PET Baltija», informē uzņēmums.

Līdzās jau esošajām ražotnēm, sagaidot rūpnīcas 15. gadskārtu, durvis vērusi jauna PET granulu ražotne. Ražotnē tiek gatavotas augstvērtīgas PET granulas, kas izmantojamas arī pārtikas iepakojuma izgatavošanai.

«PET Baltija» jaunā ražotne, kas atrodas Jelgavā, Aviācijas ielā 18G, darbību uzsāka februārī. Līdz ar jaunās ražotnes darbības uzsākšanu «PET Baltija» PET granulu ražošanas jauda pieaugusi par 50%, ļaujot diennaktī saražot vidēji 20 tonnas augstas kvalitātes produkcijas.

«Jaunās ražotnes izveide ir nozīmīgs solis »PET Baltija« rūpnīcas attīstībā, jo būtiski palielinās ražošanas kapacitāti. Mūsdienu modernās tehnoloģijas daļēji risina darbaspēka deficīta jautājumu un būtiski kāpina produktivitāti. Liela daļa darba šobrīd tiek paveikta automatizēti, nodarbinot mazāk darbinieku un sniedzot iespēju saņemt lielāku atalgojumu,» stāsta «PET Baltija» direktors Kaspars Fogelmanis.

Publiski izskanējušais Ministru prezidenta apgalvojums, ka sabiedrība no saviem nodokļiem uztur uzņēmējus, ir pilnīgi aplams, uzņēmējus aizvainojošs un nepamatoti šķeļ sabiedrību, paziņojumā norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

"Ņemot vērā, ka naudu valsts budžetā nopelna pamatā uzņēmēji un viņu komandas, es aicinu Ministru prezidentu publiski atvainoties visiem uzņēmējiem par šo aizvainojošo un nepatieso apgalvojumu," norāda A.Rostovskis.

Kariņš: Mēs nevaram mūžīgi uzturēt uzņēmējdarbību 

Sabiedrība nevar mūžīgi uzturēt uzņēmējdarbību, īpaši, ja tā nav īpaši pieprasīta, komentējot...

Viņš akcentē, ka viss sākas ar izpratni par to, no kurienes rodas nauda: "Tā neuzrodas valsts budžetā no nekā, nauda rodas no uzņēmējdarbības, visvairāk no uzņēmumiem, kas nodarbojas ar eksportu. Eksportējošie uzņēmumi, pārdodot savas preces un pakalpojumus ārpus Latvijas robežām, mūsu valsts budžetam piesaista naudu no ārpuses. Tāpat arī iekšējā tirgū strādājošie uzņēmēji rada darba vietas, preces, pakalpojumus, līdz ar to arī naudu. Tā kā nauda rodas tirgus attiecību rezultātā – ja nav uzņēmēju un nenotiek uzņēmējdarbība, nerodas nauda, ko pārdalīt, ielikt valsts budžetā un realizēt valsts funkcijas".

A.Rostovskis turpina: "Ja runājam par uzņēmumiem, kas izpilda valsts pasūtījumus un piedalās valsts budžeta izlietošanā, arī to var īstenot tikai tāpēc, ka ir šī nauda, ko radījuši eksportējošie un tirgū aktīvie uzņēmēji un, kas nonākusi publiskā sektora izmantošanai. Visi finanšu līdzekļi, kas nonāk ministrijās, slimnīcās, skolās un citās valsts iestādēs, ir uzņēmēju radīti, jo publiskais sektors viens pats naudu nerada. Lai arī publiskā sektora darbiniekiem nodokļi tiek uzskaitīti, būtībā tiek apgrozīti jau esošie finanšu līdzekļi un papildus tie nerodas. Uzņēmēju jau iepriekš radītā nauda iziet cauri šiem nodokļu līkločiem, vairāk tās nekļūst. Tieši tāpēc apgalvojums, ka sabiedrība par saviem nodokļiem uztur uzņēmējus, ir pašos pamatos pilnīgi nepareizs. Uzņēmēju un viņu komandu radītā nauda ir tā, no kuras arī tiek dots šis atbalsts grūtā brīdī".

LTRK prezidenta ieskatā ļoti liela nozīme ir tam, kāda uzņēmējdarbības vide ir valstī – vai tā ir konkurētspējīga, vai uzņēmēji var darboties ar pilnu jaunu un radīt pietiekami preces un pakalpojumus, kas tālāk jau rada naudu. "Diemžēl pēc 30 neatkarības gadiem Latvijā ekonomikas rādītāji ir vieni no zemākajiem Eiropā. Atbildīga par to noteikti nav tikai valsts, arī uzņēmējs ir līdzatbildīgs ar to, ka varbūt nebija pietiekami uzņēmīgs, vai pietrūka zināšanu, lai īstenotu savas ieceres. Bet reālā situācija ir tāda, ka valstīs, kurās biznesa vides regulējums ir uzņēmējiem labvēlīgāks, arī sabiedrība dzīvo labāk un labklājības līmenis ir augstāks," norāda A.Rostovskis.

"Pēdējos divus gadus, kas pavadīti pandēmijas ēnā, valsts ir nesamērīgi ierobežojusi uzņēmējus, it sevišķi tās nozares, kas šobrīd cietušas visvairāk, piemēram, tūrisma un viesmīlības nozare. Vienā brīdī valsts vadītāji saka, ka strādāt nedrīkst, bet citā – paziņo, ka nevar vairs nozares uzņēmumus uzturēt. LTRK jau no pandēmijas sākuma ir vērsusi uzmanību, ka lēmumiem jābūt līdzsvarotiem un ierobežojumiem - samērīgiem. Krīze nav tikai veselības jomā, krīze ir arī uzņēmējdarbībai. Un divi gadi ir pietiekami ilgs laiks, lai varētu atrast risinājumus un pieņemt samērīgākus un racionālākus lēmumus. LTRK jau ilgu laiku ir aicinājusi valdību uzņēmējiem ļaut strādāt, vienlaikus pašiem rūpējoties par to, lai viņu uzņēmumos vīruss neienāk. Taču līdz šim virkne uzliktie ierobežojumi tik un tā bijuši nepamatoti un nesamērīgi. Tikmēr citās Eiropas valstīs daudzas nozares sāk atgriezties pirmspandēmijas stāvoklī, uzņēmumi strādā, nozares iet uz priekšu, jo ierobežojumi ir elastīgāki, samērīgāki. Līdz ar to, tām valstīm budžeta nauda nav jāinvestē uzņēmēju atbalstam, uzņēmēji naudu rada paši," teic LTRK prezidents.

Viņaprāt, mūsu valsts vadītājiem vajadzētu atgriezties pie ekonomikas pamatiem un izprast to, no kurienes rodas nauda. Un izglītot par to arī sabiedrību. Ņemot vērā, ka naudu valsts budžetā nopelna pamatā uzņēmēji un viņu komandas, Ministru prezidentam būtu publiski jāatvainojas visiem uzņēmējiem par aizvainojošo un nepatieso apgalvojumu, ka sabiedrība uztur uzņēmējus, uzskata A.Rostovskis.

Lielākā daļa aptaujāto jeb 44% Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) apgalvo, ka Euribor procentu likmes paaugstināšanās dēļ nav mainījuši investīciju plānus uzņēmējdarbībā, savukārt 31% vēl nogaida un vēro situāciju, liecina Luminor bankas veiktā uzņēmēju aptauja. Tajā pašā laikā uzņēmēji atzīst, ka, visticamāk, būs jāsamazina izmaksas un 46% uzņēmēju to šogad jau sākuši darīt.

Lietuvā un Igaunijā uzņēmēji nedaudz retāk atbildējuši, ka Euribor neietekmē to biznesa investīciju plānus, 39% un 41% attiecīgi, savukārt Igaunijā uzņēmumi krietni biežāk norādījuši, ka vēl novēro situāciju – 38%, kamēr Lietuvā tā atbildēja ceturtā daļa aptaujāto.

Ceturtā daļa (25%) uzņēmēju Latvijā norāda, ka plāni ieguldīt uzņēmējdarbībā, visticamāk, būs jāmaina, taču apsvērumi ir dažādi – citi atlikuši projektus, kuru īstenošanai nepieciešams aizdevums, daži vērtē, vai investīcijas šobrīd vispār ir nepieciešamas, vēl citi – daudz rūpīgāk izvērtē nākotnes plānus. Visvairāk tā apgalvo uzņēmumi Lietuvā (14%), savukārt Latvijā un Igaunijā – attiecīgi 8% un 5%.