Foto

Latvijas uzņēmumu dalība vienā no lielākajiem jūras velšu gadatirgiem pasaulē - fotogrāfijās

Lelde Petrāne, 09.05.2014

Jaunākais izdevums

Šonedēļ Briselē norisinājās viens no lielākajiem jūras velšu gadatirgiem pasaulē - European Seafood Exposition 2014, kurā piedalījās arī biedrība Latvijas Zivrūpnieku Savienība (LZS) un daļa no tās biedriem, zvejas produktu pārstrādes uzņēmumi: SIA Sabiedrība IMS, AS Brīvais vilnis, SIA Gamma-A, SIA Karavela, SIA Zilā lagūna.

Kā informēja Latvijas Zivrūpnieku savienības izpilddirektors Imants Cīrulis, izstāde piesaista jūras velšu pircējus un pārdevējus no vairāk nekā 80 valstīm.

Ņemot vērā pēdējā laika notikumus Krievijā, Ukrainā, un šo nacionālo valūtu kursa kraso pazemināšanos un ietekmi uz zivju konservu eksporta apjomiem, LZS uzņēmumu mērķis izstādē bija palielināt zivju konservu pārdošanas apjomus Eiropā un citviet pasaulē un atrast jaunus sadarbības partnerus.

Uzņēmumi izstādīja savu produkciju un darbojās kopējā LZS 78 kv/m stendā ar vairāk nekā 110 produkcijas veidiem.

2013.gadā LZS uzņēmumu apgrozījums kopā pārsniedza 140 milj. EUR. Eksporēts tiek virs 97% produkcijas uz vairāk nekā 44 valstīm. LZS uzņēmumos kopā tiek nodarbināti 3300 strādājošo.

Uzņēmumi šajā gadā piedalīsies arī izstādēs maija otrajā pusē Amsterdamā, septembrī Maskavā, oktobrī Parīzē.

Dalība izstādē tiek finansēta no Eiropas Zivsaimniecības fonda līdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Piejūras ciemos kūpinātas zivis kļuvušas dārgākas

Monta Glumane, 15.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piejūras ciemos Kolkā, Mērsragā un Ragaciemā šogad augušas zivju produktu cenas, novēroja biznesa portāls db.lv.

Kūpināto zivju cenu pieaugums saistīts ar to, ka šogad jūrā ir mazāk zivju, it sevišķi tas attiecas uz butēm, kā arī ar to, ka sadārdzinājusies degviela, gāze un elektroenerģija, pastāstīja zivju tirgotāji.

Jau vairāk nekā desmit gadus ar zivju kūpināšanu nodarbojas kolciniece Māra Bernāne. Viņa stāsta, ka pieprasītas ir visas zivis, bet visvairāk - butes, taču ir jūtams tieši to trūkums jūrā.

Viņa atzīst, ka kūpināto zivju cenas ir kļuvušas augstākas. «Cenas ir pacēlušās, jo, ja zvejnieki paceļ cenas, tad arī mēs. Elektrība, gāze arī palikusi dārgāka,» komentē M.Bernāne. Viņa svaigas zivis iepērk gan no Kolkas zvejniekiem, gan arī pašas dēli dodas zvejā. Pēc tam viņa zivis pati kūpina. «Ir cilvēki, kas gadiem pie mums brauc,» par savu biznesu saka M.Bernāne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Latviešu kūpinātās zivis piejūras ciematos iecienījuši lietuvieši

Laura Mazbērziņa, 31.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piejūras ciematos - Bigauņciemā, Lapmežciemā un Ragaciemā šī vasara bijusi darbīga, tomēr zivju tirgotāji akcentē, ka lietuviešu pircēji bijuši vairāk nekā latviešu.

Db.lv viesojās zivju pārstrādes uzņēmumā SIA «Mauriņi-S», kurā saimnieko Silu ģimene un kas atrodas Engures novada Lapmežciema pagasta Ragaciemā. Emīls Sils, SIA «Mauriņi-S» direktors pastāstīja, ka zvejniecības māksla ir nodota paaudžu paaudzēs. Šobrīd gan zvejniecība ir tikai hobijs.

Zivis tiek iepirktas no 10 dažādiem piegādātājiem - foreles tiek iepirktas no Somijas, laši no Norvēģijas, brekši no Igaunijas. Savukārt uzņēmuma piedāvājumā no vietējām zivīm ir kūpinātas reņģes, butes, karpas. «Mani priecē tas, ka klienti stāsta, ka mūsu zivju produkcija kā ciemakukulis tiek vests uz tuvākām un tālākām ārzemēm. Taču interesanti ir tas, ka arvien izteiktāk ir jūtams tas, ka pie mums vairāk brauc lietuvieši nekā latvieši,» saka E. Sils.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Pēdējā lielā kūpinātava uz salas

Ilze Žaime, 30.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepilnu desmit kilometru attālumā no Sāremā salas lielākās pilsētas Kuresāres, mazā ciematiņā Nasva salas dienvidu pusē atrodas zvejnieku saimniecība «Tihemetsa Talu». Divi no saimnieces dēliem ir zvejnieki, viņu māte Tīna Mai (Tiina Mai) kūpina zivis un vada ekskursijas.

T. Mai vecāki šādam biznesam savulaik pievērsās, jo atrast darbu uz salas neesot bijis viegli. Meita biznesu pārņēma un šodien turpina ar to nodarboties, lai gan grūtību ir daudz un «Tihemetsa Talu» palikusi par pēdējo lielo kūpinātavu Sāremā.

Ik sezonu saimniecībā tiek apstrādātas vairākas tonnas zivju. Iegādāties gan tās var tikai uz vietas, svaigi kūpinātas. Dažas tonnas gadā nav gana daudz, lai kas paliktu tirgiem vai zivju tālākai pārdošanai. Patiesībā, mazas nozvejas dēļ ik pa laikam zivis nākas pat piepirkt klāt.

Pircēji nevēlas iegādāties zivis, kas bijušas saldētas, līdz ar to mazais uzņēmums atjautīgi risina to, kā zivis uzglabāt svaigas. Pat lielie ledusskapji tādam zivju apjomam nespēj nodrošināt piemērotu temperatūru, tādēļ saimniecība lielos daudzumos iepērk ledu, kurā zivis svaigas var uzglabāt līdz 3 dienām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojums: Vjetnamā var pat nogaršot pukstošu čūskas sirdi

Linda Zalāne, 11.08.2014

Hanojas lellīšu teātra aktieri iznākuši paklanīties ar savām lellēm, stāvot uz skatuves līdz viduklim ūdenī...

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iesaka Kaspars Ulsts, Idea Havas Media stratēģiskais direktors un bloga adventures.lv autors.

Pirms diviem gadiem kopā ar draugiem devāmies uz Vjetnamu. Mūsu mērķis bija 16 dienās redzēt un izbaudīt pēc iespējas vairāk no šīs valsts daudzveidības, jo Vjetnamas apgabali dabas ziņā cits no cita ievērojami atšķiras. Vjetnama ir izstiepusies gar Dienvidķīnas jūru vairāk nekā 1000 km garumā. Ziemeļos ir bambusiem noauguši kalni un Holongas līcis, kurā iespējams dzīvē redzēt unikālos dabas veidojumus – milzīgos kaļķakmens stabus, kurus bieži attēlo tūrisma ceļvežos, savukārt dienvidos ir Indoķīnas ievērojamākās upes Mekongas delta.

Kad turp braukt?

Rudens tiek uzskatīts par zelta sezonu ceļošanai uz Āziju, tostarp Vjetnamu, kur laika apstākļus ietekmē musona un lietus sezonas. Vasarā tur ir karsts un katru dienu līst, savukārt rudenī ir patīkami laika apstākļi. Mēs uz Vjetnamu devāmies novembrī, kad gaisa temperatūra bija ap 30 grādiem. Patīkams un silts laiks bija arī naktīs, izņemot kalnus, kur, guļot metāla angārā, izsalām līdz kaulam, bet no rīta bambusa stublājus klāja sarma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Klaipēdā pēc 3,5 gadu ilgušās rekonstrukcijas atvērts Jūras muzeja akvārijs

Natālija Poriete, 04.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļas nogalē Klaipēdā pēc 3,5 gadus ilgušās rekonstrukcijas atvērts Jūras muzeja akvārijs. Akvārija rekonstrukcija izmaksāja aptuveni 15 miljonus eiro, no kuriem 3 miljonus eiro veidoja Jūras muzeja investīcijas, bet pārējā nauda piesaistīta no valsts budžeta. Portāls DB apmeklēja akvāriju dienu pirms tā oficiālās atklāšanas.

Jūras muzejā, kas pieder Lietuvas Kultūras ministrijai, ietilpst muzejs ar ekspozīciju, kas veltīta zemūdens dzīvei, Lietuvas kuģniecības vēstures etnogrāfiskais muzejs, delfinārijs un akvārijs. Akvārijs celts 1979.gadā. Otrā Pasaules kara laikā cietokšņa stiprību pārbaudīja arī vācieši, un pametot Klaipēdu, viņi atstāja daudz ieroču un munīcijas, DB pastāstīja delfīnoterapijas speciāliste un Jūras muzeja ārējās komunikācijas vadītāja Nika Puteikiene.

Viņa uzsvēra, ka pirms rekonstrukcijas akvārijā bija pārstāvētas aptuveni 50 sugu zivis, galvenokārt saldūdens un Baltijas jūrā dzīvojošās, taču tagad to skaits pieaudzis un tajā ir 100 sugu tropu zivis, 60 saldūdens zivis, kā arī Baltijas un Ziemeļjūras iemītnieces.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ilgām diskusijām valdība otrdien nolēma pārtraukt Latvijas dalību starptautiskajā izstādē Expo Milano 2015 (Expo), aģentūra BNS uzzināja valdībā.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola sēdē stāstīja, ka Ekonomikas ministrija ir organizējusi sanāksmes ar Zemkopības un Satiksmes ministrijas pārstāvjiem, kā arī nevalstiskajām organizācijām, ekspertiem un Latvijas dalības Expo rīkotājiem, atzīmējot, ka tomēr turpināt dalību izstādē nav vēlams. Pēc viņas teiktā, projekts līdz šim ir vadīts neprofesionāli - ministrijā par to sākta dienesta izmeklēšana.

Tāpat viņa minēja, ka par jau iztērētājiem līdzekļiem izstrādātie risinājumi dalībai Expo varētu tikt izmantoti citos pasākumos, piemēram, Latvijas valsts simtgadei. Vienlaikus ministre atzīmēja, ka šobrīd, lielā steigā organizējot tālāku dalību izstādē ar jaunu konceptu, tā noteikti nebūtu kvalitatīva un varētu kaitēt Latvijas reputācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Salas zivis tehnoloģiskajās iekārtās un aprīkojumā ieguldīs 285 tūkstošus eiro

LETA, 30.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju produktu izplatītājs «Salas zivis» tehnoloģiskajās iekārtās un aprīkojumā ieguldīs 285 094 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Tostarp kompānija plāno ieguldīt 214,997 eiro (177 684 eiro bez PVN) sešos kravas furgonos - refrižeratorā, kurus kompānijai piegādās SIA «Mūsa Motors Rīga». Tāpat uzņēmums plāno iegādāties vienu elektrisko autoiekrāvēju par 23 529 eiro (19 446 eiro bez PVN), ko kompānijai piegādās SIA «Baltexim LV», divas produkcijas svēršanas-marķēšanas iekārtas par 19 481 eiro (16 100 eiro bez PVN) un divu kameru vakuuma pakošanas iekārtu par 17 466 eiro (14 435 eiro bez PVN), ko uzņēmumam piegādās SIA «Dayton», kā arī vienus elektriskos palešu ratus par 9619 (7950 eiro bez PVN), ko kompānijai piegādās SIA «ITR».

«Salas zivis» investīciju projektus plāno īstenot līdz 2019.gada 15.februārim, piesaistot finansējumu Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) pasākumā «Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde».

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Papildināta - Slocenes upē Tukumā atkal konstatētas beigtas zivis

LETA, 20.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slocenes upē Tukumā, kas pirms diviem gadiem piedzīvoja masveida zivju bojāeju, atkal konstatētas beigtas zivis, aģentūru LETA informēja Tukuma novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Laukmane.

Pašvaldība saņēmusi ziņas, ka Slocenes upes krastā, pie Jelgavas ielas tilta, konstatētas beigtas zivis.

Pašvaldības speciālisti sazinājās ar Valsts vides dienestu (VVD), lai skaidrotu notikušā iemeslus un saņemtu tālākās rīcības norādes, pauda Laukmane.

Pašvaldība aicina iedzīvotājus nevākt beigtās vai pusdzīvās zivis un nelietot tās uzturā, kā arī neizbarot mājdzīvniekiem.

VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Maruta Bukleviča aģentūrai LETA skaidroja, ka pēc Tukuma novada pašvaldības paziņojuma, Ventspils reģionālās vides pārvaldes (RVP) inspektori veica notikuma vietas apsekošanu.

Tika konstatēts, ka bojā gājušas aptuveni 40 zivis. Tāpat tika atklāts, ka uzņēmuma SIA GTF upes gultnes tīrīšanas laikā pārkāpti darba tehniskie noteikumi. Ekskavators atradies upē un no turienes tīrījis gultni, lejot no kausa upē smelto ūdeni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Lietuvas piekrastes pašvaldībās apspriež iespēju tirgot svaigas zivis tieši no laivām

LETA, 09.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties tūrisma sezonas sākumam, Lietuvas piekrastes pašvaldībās diskutē par iespēju organizēt svaigu zivju tirdzniecību tieši no zvejas laivām, raksta avīze Lietuvos žinios.

Jau vēstīts, ka Palangas pašvaldība iecerējusi atjaunot netālu no Latvijas robežas esošo Sventājas ostu un pielāgot to piekrastes zvejnieku vajadzībām, apsverot iespēju ostā izvietot arī apjumtu svaigu zivju tirdziņu, etnogrāfiskās kūpinātavas un nelielus veikaliņus.

«Kad ierunājāmies par ieceri pēc Sventājas ostas atjaunošanas tirgoties ar tikko zvejotām zivīm, sākām spriest arī plašāk - kādēļ tas netiek darīts visā Lietuvas piekrastē? Manuprāt, īstais brīdis sākt diskusijas ar zvejnieku apvienībām,» laikrakstam stāstījis Palangas mērs Šarūns Vaitkus. «Domāju, ka tikko no jūras izceltas svaigas zivis ļoti labprāt iegādātos ne tikai atpūtnieki, bet arī vietējie ļaudis.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

VID piemērojis nodrošinājumu uzņēmumam Baltijas zivis - 97

Dienas Bizness, 17.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādes uzņēmumam SIA «Baltijas zivis - 97» piemērots aizliegums komercķīlas reģistrācijai, pārreģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Nodrošinājumu piemērojusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu parādu piedziņas pārvalde saistībā ar SIA «Baltijas zivis - 97» nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas procesu.

«Lursoft» izziņa liecina, ka uz šī gada 7.aprīli uzņēmuma bija VID administrēto nodokļu (nodevu) parāds nepilnu 29,5 tūkstošu eiro apmērā.

SIA «Baltijas zivis - 97» dibināts 1997.gadā, un tas ražo salītas, marinētas, ceptas zivis dažādās mērcēs, kā arī kūpinātas zivis un zivju salātus. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 104 154 eiro un tā īpašnieki ir trīs privātpersonas.

2017.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 1,331 miljoni eiro un tā peļņa pēc nodokļiem bija 1504 eiro. Uzņēmums pagājušajā gadā nodarbināja 47 darbiniekus un tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā bija 135 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu tirgos ir pieprasījums pēc Latvijas zivīm, aģentūrai LETA sacīja Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācijas valdes priekšsēdētājs Inārijs Voits.

«Pēc mūsu zivīm ārvalstīs ir pieprasījums. Pagājušajā gadā Latvijas zvejnieki eksportēja 114 000 tonnu zivju uz 45 valstīm. Tā nav viena, divas vai trīs valstis, uz kurām eksportējam, tās ir 45 valstis, uz kurām tiek eksportētas Latvijas zivis,» uzsvēra Voits. Pēc viņa teiktā, produkcija tiek realizēta galvenokārt Eiropas valstīs, un kvalitātes ziņā Latvijas zvejnieku produkcija šajā reģionā ir konkurētspējīga.

Latvijas zvejnieki arvien vairāk iegulda investīcijas pārstrādē, pēc iespējas zivis dziļāk apstrādājot zivis un tādējādi radot produkcijai pievienoto vērtību, jo ierobežotās zvejas kvotas liedz kāpināt realizācijas apmērus eksporta tirgos. «Mēs šogad pilnībā apgūsim nozvejas kvotas. Cik mums ir ļauts, tik mēs zvejojam, bet kvotu dēļ nevaram zvejot tik, cik gribam. Tāpēc katra zvejas firma mēģina dabūt maksimālo labumu no nozvejotajā zivīm, veicot pirmapstrādi, zivis sālot, saldējot un citādi apstrādājot,» teica Voits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides nomaiņa Norvēģijā ar kārtīgu zivju patēriņu un fizisko aktivitāti.

Mēdz teikt, ka cilvēka veselīgai esamībai svarīgi, ja ik pa laikam izdodas lauzt rutīnu. Viens no mūsdienās pašiem ierastākajiem veidiem, kā to mēģināt daudzmaz kontrolēti, bez lieliem pārdzīvojumiem izdarīt, ir atvaļinājums. Tā laikā attiecīgi var ieplānot ceļojumu, piemēram, uz kādu citu valsti, kas pēc definīcijas piesola vides nomaiņu. Nepilnas stundas lidojuma attālumā no Latvijas atrodas Norvēģija – milzum skaista valsts. Dzīvošanās pa fjordiem un dabas takām ierindas letiņam, kas vairāk vai mazāk pieradis pie mūsu valsts plakanības, var izvērsties par īstenu eksotiku.

Viena no lietām, ko, iespējams, vajadzētu pamēģināt katram, kurš kādreiz rokā paņēmis makšķerkātu, ir cope fjordā. Ja laiks ir labs, tad tas, vai ķeras vai ne, pat nav tik svarīgi. Vienā mierā var baudīt šīs valsts dabas grandiozitāti. Tomēr parasti gan ir tā, ka ķeras! Tas visu procesu padara vēl neaizmirstamāku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Nenoskaidrotu cēloņu dēļ Puzes ezerā masveidā bojāgājušas ezera salakas

Žanete Hāka, 23.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

20. septembrī Puzes ezera apsaimniekotājs SIA Puzes ezers konstatēja, ka bojāgājušas vienas sugas zivis – ezera salakas, informē Valsts vides dienests (VVD).

20. un 21. septembrī bojāgājušās zivis vāca ezera apsaimniekotāji un VVD inspektori. To daudzums – apmēram 1 tonna. 22. septembrī jaunu zivju bojāeja vairs netika konstatēta.

VVD pārstāvjiem iesaistoties cēloņu noskaidrošanā, tika konstatēts, ka piesārņojuma ietekme ir izslēgta - notekūdeņu attīrīšanas iekārtas Ugālē, no kurām attīrītie ūdeņi nonāk ezerā, darbojas normāli. Arī lauku miglošana nav notikusi. Skābekļa saturs ezera ūdenī atbilst labai kvalitātei. Turklāt piesārņojuma gadījumā būtu cietušas arī citu sugu zivis.

Bojāgājušo zivju paraugi nogādāti izmeklēšanai institūtā BIOR. Pirmie rezultāti liecina, ka bakterioloģiski cēloņi ir izslēgti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgušies vairāki SIA Baltijas zivis 97 iepirkumi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Kompānija par 33,1 tūkstoti eiro veiks ražošanas ēkas ventilācijas rekonstrukciju, bet par 55,9 tūkstošiem eiro – apkures uzlabojumus. Tāpat sienas un griestu rekonstrukcija izmaksās 102,2 tūkstošus eiro, bet teritorijas labiekārtošana (laukuma un žoga izbūve) – 75 tūkstošus eiro.

Noliktavas un saldētavas kameras jaunbūves izveidē uzņēmums ieguldīs 49,9 tūkstošus eiro, bet attīrīšanas iekārtu izbūvē – 74,4 tūkstošus eiro.

Kā liecina Lursoft dati, uzņēmumā 2013. gadā strādāja 37 darbinieki. Kompānija pagaidām nav iesniegusi pārskatu par pagājušo gadu, bet 2013. gadā tās apgrozījums sasniedza 1,17 miljonus eiro, savukārt peļņa bija 8,6 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kvalitatīvi, dabīgas izcelsmes, nedārgi un vienkārši pagatavojami zivju produkti - vai tiešām ir iespējams šāds savienojums? Mūsdienās, kad neierobežotās iespējas ļauj baudīt dažādus eksotiskus ēdienus no visas pasaules, nav viegli tos visus pārzināt un izvērtēt. Tādēļ esam kļuvuši piesardzīgāki un izvērtējam rūpīgāk ražotāju reputāciju un produktu izcelsmes vietu, jo vides piesārņojuma sekas liek sevi manīt. Īpaši tas attiecināms uz zivīm, jo būtiskas ir ne tikai to garšas īpatnības, bet arī izcelsmes vieta un ieguves veids. Un tas patiešām ir svarīgi, jo no šiem faktoriem atkarīga ir gan produktu kvalitāte, gan garša un ietekme uz cilvēka veselību.

VIČI SNOW CRAB šajā ziņā ir izcils piemērs – tas ir gatavots no Aļaskas mintaja, kas nāk no tīras, nepiesārņotas vides, nav mākslīgi audzēts un barots, turklāt tā nozvejas reģionos tiek saglabāta un uzturēta ūdenstilpņu ekosistēma. Mintajs atbilst visaugstākajām prasībām attiecībā uz to, ko varam sagaidīt no zivju ēdieniem – liels olbaltumvielu un minerālvielu daudzums, maz taukvielu.

Tīrā, dabiskā vidē augušas zivis

Zivju delikatešu cienītājiem arvien grūtāk atrast produktus ar lielisku garšu un samērīgu cenu, kas nākušus no tīras, ekoloģiski nepiesārņotas vides. Viens no šādiem produktiem ir krabju nūjiņas jeb surimi, kuru gatavošanā tiek izmantots Aļaskas mintajs - VIČI SNOW CRAB. Mintajs pie mums gan ir mazāk zināma, tomēr ļoti vērtīga zivs, jo īpaši, ja tā nāk no Aļaskas reģiona.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Kaltenes zivis" plāno paplašināties Rīgā, tāpēc meklē telpas veikala atvēršanai, informē uzņēmumā.

Zivju pārstrādes uzņēmums meklē telpas Purvciemā vai Pļavniekos. Vēlamā platība - ap 60 kvadrātmetriem, ar apkuri un ūdeni, iespēju klientiem novietot automašīnu. Izskatīsim variantus par atsevišķu tirdzniecības vietu, kā arī tirdzniecības centrā, informē uzņēmums.

Kā pastāstīja SIA "Kaltenes zivis" pārdošanas un iepirkumu menedžere Ieva Kudiņa, uzņēmums iepriekš veicis aptauju par rajoniem, kuros klientiem būtu vislielākā interese. "Esam saņēmuši arī daudzus zvanus un e-pastus tieši par šiem rajoniem," komentēja I.Kudiņa.

Šobrīd SIA "Kaltenes zivis" produkcija ir pieejama "Imantas tirgū", Rīgā, Ventspils tirgū, kā arī Kaltenē, ražotnē uz vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Straujuma piedāvā mainīt Latvijas dalības World Expo konceptu un atteikties no masīvā paviljona ozola formā

LETA, 23.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) piedāvā mainīt Latvijas dalības izstādē World Expo 2015 konceptu un atteikties no masīvā paviljona ozola formā, tā vietā uzbūvējot kādu vieglu konstrukciju būvi, kurā demonstrēt Latvijas sasniegumus informācijas tehnoloģiju (IT) jomā.

Straujuma LTV nesniedza tiešu atbildi, vai viņa atbalsta ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) viedokli pārlieku lielās dārdzības dēļ atteikties no dalības izstādē. «Mēs gaidīsim Ekonomikas ministrijas (EM) pamatojumu. Tā ir EM atbildība, piedalīties vai nepiedalīties izstādē,» sacīja politiķe.

Ministru prezidente piebilda, ka «varbūt ir vienkāršāki risinājumi», piemēram, neatstāt Latvijas vietā izstādē tukšumu, bet gan radīt vieglu konstrukciju būvi, kur rādīt Latvijas IT sasniegumus. «Mēs nedrīkstam visu laiku sadārdzināt savas būves,» teica premjere, «varbūt tad neceļam ļoti fundamentālu, lai arī ļoti skaistas konstrukcijas būvi?...»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Latvijas ražotāji savu produkciju popularizē Berlīnes Zaļajā nedēļā

Žanete Hāka, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 17. līdz 26. janvārim Berlīnē notiek izstāde "Zaļā nedēļa", kurā jau 25.reizi piedalās arī Latvijas ražotāji.

Šogad Latvijas kopstenda platība izstādē ir 110 kvadrātmetri, un tajā savu produkciju rāda un pārdod SIA "Rozīne" ar produktu "Skrīveru mājas saldējums", līdztekus tradicionālajam saldējuma piedāvājot īpašu recepšu saldējumus, tostarp arī ar kaņepēm, SIA "Skrīveru pārtikas kombināts" ar konfektēm "Gotiņa" dažādās versijās, Madonas novada zemnieku saimniecība "Rogas" un tās īpašnieks Sandris Akmans ar biškopības produkciju un dažādos veidos gatavotām ogām. SIA "Plūkt" sagādājis Latvijā vāktas zāļu tējas, individuālais komersants "I.R. Avots" piedāvā medus maisījumus, Talsu novada zemnieku saimniecība "Kurzemnieki" – ābolu, ķirbju un citu augu našķus, bet SIA "Rīta Putni" sagatavojis dažāda veida paipalu olu produkciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Izstādes veiksmes rādītājs - apmeklētāju gaidu piepildījums

Viesturs Tīle, Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības BT 1 valdes priekšsēdētājs, 13.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izstādēs var iepazīt pašu jaunāko, inovācijas, produktus vēl izstrādes stadijā. Protams, uzmanības centrā ir tiešsaistes un digitālie risinājumi, bet izstāžu loma biznesa attīstībā nemazinās.

Digitalizācija parāda uzņēmumu vēlmi cieši būt līdzās saviem klientiem, partneriem un sadarboties. Šādos apstākļos komunikācija izstādē ir milzīga iespēja. Internetā izvēlētais audums var neatbilst iztēlotajai faktūrai vai kvalitātei, ēdiena garšu vispār nesajutīsi un nemaz nerunājot par cilvēcisko kontaktu. Izstādē var tikties, komunicēt, konsultēties, apskatīt, aptaustīt, nogaršot, izjust un izzināt. Arvien vairāk izstādes izmanto, nevis konkrētas preces vai pakalpojuma iegādei, bet gan konsultācijām, jaunā uzzināšanai, pieredzes gūšanai, ražošanas procesa iepazīšanai. 90% no uzņēmumiem nodrošina, ka izstādē strādā viskompetentākie speciālisti, lai cik labi būtu veikalu pārdevēji, tāda līmeņa konsultācijas kā izstādēs, veikalos nevar un nevarēs saņemt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā izstādē World Expo 2015 Latvijai nav jāpiedalās «par katru cenu», aģentūrai LETA pauda aģentūras SIA Mooz! radošais direktors un valdes priekšsēdētājs Ēriks Stendzenieks.

Viņš skaidroja, ka konkrētais projekts, ko bija iecerēts īstenot dalībai World Expo 2015, esot bijis samocīts teju visas realizācijas gaitā.

«Ņemot vērā pēdējā laikā izskanējušos komentārus un amatpersonu viedokļus par konkrēto projektu, ir grūti iedomāties pozitīvu iznākumu izstādē, kur starp vismaz 150 dažādu valstu paviljoniem, pa kuriem staigātu Milānas Expo apmeklētājs, Latvija nebūtu kaut kas, ar ko iepriecināt to apmeklētāju. Tāpēc uzskatu, ka Latvijai nav jāpiedalās Expo izstādē par katru cenu,» atzīmēja Stendzenieks.

Viņš arī piebilda, ka jēga piedalīties būtu tad, ja Latvijai būtu kaut kas, ar ko pārsteigt izstādes apmeklētājus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijai (EM) sadarbībā ar Ārlietu ministriju uzdots vērtēt riskus Latvijas starptautiskajam tēlam, ja valsts nepiedalīsies izstādē Expo Milano 2015 (Expo), pirmdien žurnālistiem pēc koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdes sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība).

EM iecerējusi nākamajā Ministru kabineta sēdē aicināt valdību pārtraukt Latvijas dalību Expo.

Straujuma norādīja, ka gala lēmuma par to, vai turpināt dalību izstādē, vēl nav. Galvenās bažas ir par starptautisko rezonansi, un man ir liels lūgums EM un Ārlietu ministrijai to izvērtēt, un tad mēs [valdībā] skatīsimies, pauda premjere.

Dalību izstādē paredzēts vērtēt, ņemot vērā arī Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē un attiecības ar Itāliju. Protams, nevaram maksāt tās cenas, kādas [piedāvāja] divas kompānijas, kas bija pieteikušās. Man ir grūti apgalvot, jo man nav pierādījumu, bet ir iespējams, ka bija vienošanās kompāniju starpā par cenu celšanu. Bet, protams, ir svarīgs starptautiskais aspekts, ka esam prezidējošā valsts un kā tas atsauksies uz starptautiskajām un savstarpējām attiecībām ar Itāliju, teica Straujuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ražotāji arī pēc šā gada 1.septembra, kad beigsies spēkā esošā policiklisko aromātisko ogļūdeņražu (PAO) atkāpe tradicionālajiem kūpinājumiem, varēs kūpināt gaļu pēc tradicionālām metodēm, žurnālistiem šodien sacīja Zemkopības ministrijas (ZM) Veterinārā un pārtikas departamenta direktore Zanda Matuzale.

Viņa teica, ka Latvija varēs piemērot PAO atkāpes arī pēc 2017.gada 1.septembra, līdz Eiropas Komisija (EK) pabeigs PAO normas pārvērtējuma procesu un nāks klajā ar atbilstošu risinājumu.

Matuzale atgādināja, ka pērn ar ZM atbalstu tika realizēts zinātniskais projekts par PAO kūpinātā gaļā un izstrādātas vadlīnijas jeb labas ražošanas prakses ieteikumi benzopirēna un PAO samazināšanai tradicionālā kūpinātā gaļā un gaļas produktos. Vadlīnijas ievietotas ZM mājaslapā. Secināts, ka, ievērojot labas ražošanas prakses ieteikumus, ir iespējams samazināt PAO piesārņojumu kūpinātos produktos.

Pētījuma dati ir nosūtīti EK, kura ir sākusi atkāpes pārvērtēšanas procesu, lai, pamatojoties uz dalībvalstu iesniegtajiem datiem, rastu atbilstošu risinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunija ir lūgusi Baltkrieviju pārstrādāt Igaunijas zivis reeksportēšanai uz Krieviju, paziņojis Igaunijas Zivsaimniecības asociācijas vadītājs Marts Undrests.

«Mēs ceram strādāt kopā ar Baltkrieviju zivju pārstrādes jomā, lai pēc tam zivis varētu eksportēt uz Krieviju,» viņš sacījis žurnālistiem Minskā.

Lai gan līdz šim zivju eksports uz Baltkrieviju no Igaunijas pagaidām nav palielinājies, par to pašlaik tiek runāts, piebildis Undrests.

«Krievijas embargo patiešām ir mūsu skāris. Mēs zvejojam daudz ķilavu un Baltijas siļķu,» norādīja Igaunijas Zivsaimniecības asociācijas vadītājs.

Baltkrievija varētu palielināt zivju pārstrādes jaudas, ja tas būtu ekonomiski izdevīgi, sacījis Baltkrievijas Lauksaimniecības ministrijas eksporta ģenerāldirektorāta vadītājs Aleksejs Bogdanovs. «Nesen mēs esam veikuši kompāniju uzlabojumus,» viņš piebilda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Zivsaimniecības uzņēmums VARITA attīstībā investē 3,6 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 05.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivsaimniecības uzņēmums «VARITA» ar Lauku atbalsta dienesta atbalstu un bankas «BlueOrange» piešķirtā finansējuma palīdzību uzņēmuma attīstībā investējis 3,6 miljonus eiro.

«VARITA» nodarbojas ar zvejniecību, zivju pirmapstrādi un saldēšanu, gatavas produkcijas pārdošanu un starptautiskajiem kravu pārvadājumiem. Aptuveni trešā daļa piešķirtā finansējuma jeb 1,1 miljons eiro izlietoti ražošanas ēkas rekonstrukcijai Skultes ostas teritorijā, kā arī ēkas aprīkošanā ar jaudīgām saldēšanas iekārtām. Jauno saldēšanas kompleksu plānots nodot ekspluatācijā augusta sākumā.

«Jaunās saldēšanas iekārtas ļaus īsā laikā svaigi sazvejotās zivis sasaldēt mīnus 40 grādu temperatūrā. Tā ir nozīmīga investīcija uzņēmuma attīstībā, jo tieši zivju sasaldēšanas ātrums nosaka produkcijas kvalitāti. Jo ātrāka sasaldēšana, jo kvalitatīvāku preci varam piedāvāt klientiem zivju produktu izgatavošanai,» skaidro uzņēmuma vadītājs Agris Lapiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Latvju lietas vadītāju Ievu Nikoletu Dāboliņu

Lelde Petrāne, 02.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Ieva Nikoleta Dāboliņa, zīmola LATVJU LIETAS autore un SIA Latvju lietas vadītāja. Latvju lietas darina Latvijas reprezentācijas suvenīrus – etnogrāfiskās lelles, no kurām pazīstamākā ir Baiba. «Nezinu nevienu uzņēmumu pasaulē, kas radītu kaut ko līdzvērtīgu sērijveidā. Un vēl mums ir brīnišķīgs latviešu amatnieku veikaliņš – leļļu darbnīca Vecrīgā, par ko bieži dzirdam komplimentus, ka tas esot skaistākais Eiropā. Man šķiet, ka pie tā vēl krietni jāpiestrādā,» saka I. N. Dāboliņa.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Komentāri

Pievienot komentāru