Šogad visvairāk letālo nelaimes gadījumu darba vietā bijuši lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēs. Šajā nozarē kopā gājuši bojā 4 nodarbinātie, kas ir tikpat, cik pērn, portālu db.lv informēja Valsts darba inspekcijas (VDI) eksperts ārejo sakaru jautājumos Uģis Kozlovskis.

Kādā zemnieku saimniecībā darbiniece uz lauka, lasot akmeņus, pakļuva zem traktora, un no gūtajām traumām gāja bojā. Savukārt mežsaimniecībā visbiežāk nāvējošas traumas tiek gūtas brīdī, kad lūzt aizzāģēts koks un uzkrīt virsū nodarbinātajam. Nereti mežsaimniecības nozarē strādājot darbinieki, kuri nav apmācīti drošiem darba paņēmieniem līdz ar to savas neapdomības dēļ apdraud gan savu, gan kolēģu dzīvību.

Otra nozare, kurā šogad visbiežāk notikuši letālie nelaimes gadījumi darbā ir transporta un uzglabāšanas nozare. Arī šajā nozarē šogad notikuši 4 letāli nelaimes gadījumi darbā (2013. gadā 2 - letāli nelaimes gadījumi). Trīs no tiem ir bijuši ceļu satiksmes negadījumu rezultātā, savukārt ceturtais letālais nelaimes gadījums bija saistīts ar kravas izkraušanu no mašīnas - cietušais veica kravas izkraušanas darbus, krava uzkrita virsū nodarbinātajam un no gūtajām traumām viņš mira notikuma vietā.

Labklājības ministrija (LM) pilnveidojusi darbavietā notikušo nelaimes gadījumu izmeklēšanas kārtību, tādējādi mazinot administratīvo slogu darba devējiem un Valsts darba inspekcijai (VDI), liecina ministrijas sniegtā informācija.

Iepriekšminēto paredz grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 28.augusta noteikumos Nr.950 Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība, ko otrdien, 10.decembrī apstiprināja valdība.

Turpmāk darba devējiem būs vieglāk veikt nelaimes gadījumu izmeklēšanu, jo nebūs jāveido izmeklēšanas komisija. Tā vietā paši darba devēji varēs izlemt, kuri cilvēki veiks nelaimes gadījumu izmeklēšanu. Līdztekus izmaiņām joprojām ir saglabāta prasība izmeklēšanas procesā iesaistīt gan darba aizsardzības speciālistu vai cilvēku, kurš pilda darba aizsardzības speciālista pienākumus, gan nodarbināto uzticības personu vai darbinieku pārstāvi. Tas ir svarīgi, lai izmeklēšanas laikā būtu pārstāvēta nodarbināto puse un izmeklēšanā piedalītos speciālists, kas veic darba vides risku novērtēšanu un nosaka pasākumus to novēršanai.

Valsts darba inspekcija pabeigusi nelaimes gadījuma, kas notika š. g. 18. janvārī un kurā dzīvību zaudēja divi uzņēmuma Liepājas metalurgs nodarbinātie, izmeklēšanu.

Notikumi elektrotēraudkausēšanas ceha (turpmāk – ETKC) ražotnē 2012. gada 18. janvārī risinājušies sekojoši. Pēcpusdienā ETKC vadītāja vietniekam piezvanījis 4. brigādes maiņas vadītājs un informējis par tehnisku problēmu ar elektrokrāsns erkera vāku. Plkst. 13:50 ETKC vadītāja vietnieks piezvanījis ETKC elektrokrāsns, kausa krāsns iecirkņa mehāniķim (turpmāk – mehāniķis) un devis uzdevumu noskaidrot vāka konstruktīvās nepilnības. Konkrēti norādījumi par uzdevuma izpildes laiku mehāniķim netika doti.

Pēc plkst. 14.00 mehāniķis kopā ar elektrotēraudkausēšanas ceha konstruktoru (turpmāk – konstruktors) bija gājuši garām metālkonstrukciju atslēdzniekam, kurš tai brīdī atradies uz darba laukuma, netālu no elektroloka krāsns vadības pults.

Valsts darba inspekcijas (VDI) konstatēto pārkāpumu skaits pakāpeniski samazinās, kas liecina, ka kopumā darba vide un darba tiesību ievērošana uzņēmumos lēnām, bet uzlabojas, kā rezultātā 2015. gadā ir zemākais smago un letālo nelaimes gadījumu skaits pēdējo piecu gadu periodā, informē VDI.

No otras puses, VDI 2015. gadā kopā reģistrējusi 74 nāves gadījumus darba vietā, no tiem 48 nelaimes gadījumi bijuši tā sauktās dabīgās nāves, kuru cēlonis ir vispārējā veselības pasliktināšanās un nav tieši saistīta ar darba vides faktoriem, taču cilvēka veselību darbs noteikti ietekmē. Šie rādītāji liek aizdomāties – vai Latvijai tas nav par daudz, uzsver VDI eksperti.

«Latvijā arī viens letāls nelaimes gadījums darbā ir par daudz,» preses konferencē uzsvēra Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis. «Ja analizējam nelaimes gadījumu cēloņus, tad jāsecina, ka 3/4 no visiem smagajiem un letālajiem nelaimes gadījumiem varēja novērst ar organizatoriskiem pasākumiem un bez lielām finanšu investīcijām, jo nelaimes gadījums noticis vai nu paviršas attieksmes pret darbu, neuzmanības, nepietiekamas apmācības vai alkohola reibuma dēļ. Problēmas ar formālu pieeju un nepietiekošu darbinieku apmācību apstiprina arī statistika par nelaimes gadījumos cietušo stāžu - 2/3 gadījumu cietušie ir bijuši ar nelielu darba stāžu (līdz 3 gadiem). Diemžēl atbildības trūkums, kas vērojams Latvijā, cilvēkiem sēžoties pie stūres alkohola reibumā, ir konstatējams arī darba vidē, jo katrs desmitais smagā un letālā nelaimes gadījumā cietušais ir bijis alkohola reibumā. Te jārunā par būtiskiem trūkumiem uzņēmumu darba kultūrā un tā izpildes kontrolē. Viss sākas ar uzņēmumu vadības attieksmi un rādīto piemēru, ja darbinieki jūt, ka drošība ir uzņēmuma pamatvērtība par ko tiek runāts, aizrādīts un kontrolēts, mācīts un motivēts, tad arī var gaidīt, ka paši darbinieki šim jautājumam pievērš uzmanību. Savukārt, ja uz drošības rēķina tiek taupīts un to dara tikai priekš formāla ķeksīša, tad par kādu drošības kultūru var būt runa?» viņš vaicā

Valsts darba inspekcija ir sākusi slēpta nelaimes gadījuma izmeklēšanu būvniecības uzņēmumā.

Darba inspekcijas amatpersonām, veicot pārbaudi kādā Jūrmalā esošā būvobjektā, radušās aizdomas par iespējami slēptu nelaimes gadījumu. Veicot pastiprinātu pārbaudi, apstiprinājies, ka šā gada 4. jūlijā šajā būvobjektā 48 gadus vecam vīrietim uzkritusi ķieģeļu siena. Ārstniecības iestāde pēc Darba inspekcijas pieprasījuma atzinusi, ka darbinieka veselībai nodarīti smagi bojājumi. Vīrietim konstatēts kreisās kājas apakšstilba abu kaulu lūzums. Cietušajam jau veiktas divas operācijas.

Darba inspekcija no darba devēja līdz šim nav saņēmusi informāciju par notikušo nelaimes gadījumu. Tāpat darba devējs pārbaudes laikā nav ieradies sniegt paskaidrojumus par nelaimes gadījuma apstākļiem. Iespējams, darba devēja nolūks bija slēpt notikušo nelaimes gadījumu. Par darba devēja vēlmi slēpt notikušo nelaimes gadījumu darbā Darba inspekcijai nav ziņojis arī cietušais vīrietis.

Valsts mežu apsaimniekošanas a/s "Latvijas valsts meži" atbalsta Valsts kontroles izstrādātos ieteikumus derīgo izrakteņu apsaimniekošanas jomā, bet iebilst pret ieskatu, ka kūdras atradņu zemes nomas maksas indeksāciju, iespējams, varēja īstenot ātrāk.

Uzņēmuma informācijā norādīts, ka a/s "Latvijas valsts meži" atbalsta Valsts kontroles izstrādātos ieteikumus Zemkopības ministrijai derīgo izrakteņu apsaimniekošanas jomā un aktīvi līdzdarbosies to ieviešanā, tostarp sadarbojoties ar nozares atbildīgajām ministrijām zemes dzīļu ilgtspējīgas apsaimniekošanas plāna izstrādē. Tomēr uzņēmums noraida Valsts kontroles ziņojumā ietvertos pārmetumus. Proti, a/s "Latvijas valsts meži" (LVM) ieskatā Valsts kontroles piedāvātais kūdras nozares kopējā eksporta apjoma salīdzinājums ar uzņēmuma gūtajiem kūdras atradņu zemes nomas maksas ieņēmumiem ir nekorekts un rada nepatiesu iespaidu par nozares efektīvu pārvaldību.

Valsts darba inspekcija šodien kādam darba devējam piemērojusi 400 latu lielu naudas sodu par pirmās palīdzības nesniegšanu nelaimes gadījumā darbā cietušam darbiniekam.

Veicot metināšanas darbus no pārvietojamā portāla, darbinieks nokrita un guva smagas traumas. Darba devējs pēc notikušā nelaimes gadījuma cietušajam vīrietim nenodrošināja pirmo palīdzību, bet nogādāja viņu mājās.

Kā izriet no nelaimes gadījuma izmeklēšanas materiāliem, cietušā darbinieka kolēģis aizvedis viņu mājās un pateicis, lai divas dienas paguļ, bet pēc tam dodas atpakaļ uz darbu. Vēlāk vīrieša ģimenes locekļi pamanīja, ka cietušajam vīrietim ir lauzta roka. Tikai tad izsaukta neatliekamā medicīniskā palīdzība, kas cietušo nogādāja slimnīcā.

Darba inspekcija norāda, izdarītais pārkāpums nodarījis reālu ļaunumu darbiniekam, jo viņam savlaicīgi netika sniegta pirmā palīdzība. Darba devējs ar savu rīcību faktiski centies noslēpt nelaimes gadījuma faktiskos cēloņus.

Nelaimes gadījumu skaits darba vietās šī gada desmit mēnešos salīdzinājumā ar pērnā gada tādu pašu periodu ir pieaudzis no 957, tostarp 131 smaga un 20 letāliem, nelaimes gadījumiem pērn līdz 1 164, tostarp 167 smagiem un 33 letāliem, nelaimes gadījumiem šogad.

Rīgas reģionā reģistrēti 658 darbā notikuši nelaimes gadījumi, informē Valsts darba inspekcija (VDI).

VDI norāda, ka šie skaitļi ir tikai aisberga redzamā daļa, jo darba devēji mēdz nelaimes gadījumus slēpt. Salīdzinot ar 2010. gadu, šogad ir gandrīz pieckāršojies VDI uzlikto sodu skaits uzņēmumiem par nelaimes gadījumu noklusēšanu vai normatīvo aktu prasībām neatbilstošu nelaimes gadījumu izmeklēšanu (2010. gada desmit mēnešos piemēroti 14 sodi, 2011. gada desmit mēnešos – 64 sodi). Attiecīgi pieaugušas arī par šiem pārkāpumiem piemērotās naudas summas – 2010. gadā tie bija 6,4 tūkstoši latu, bet šogad – 23,6 tūkstoši latu).

Valsts darba inspekcija (VDI) pirmdien uzsāks darba aizsardzības tematisko pārbaudi transporta un uzglabāšanas nozarē, tostarp ostu uzņēmumos, informē VDI.

Šāda veida preventīvā pārbaude šajā nozarē notiks pirmo reizi, un tās laikā plānots pārbaudīt vismaz 200 uzņēmumus visā Latvijā.

Transporta un uzglabāšanas nozarē ir pieaudzis darbā notikušo nelaimes gadījumu skaits. 2011.gadā Darba inspekcija kopumā reģistrēja 199, bet 2012.gadā – jau 226 nelaimes gadījumus darbā. Būtiski palielinājās tieši smago un letālo nelaimes gadījumu skaits – smagi cietušo skaits pieauga par 11%, bet darbā bojā gājušo skaits divkāršojās un veidoja 20% no visiem valstī reģistrētajiem letālajiem nelaimes gadījumiem darbā. Šogad Darba inspekcijā reģistrēti 10 smagi un 2 letāli nelaimes gadījumi darbā.

SIA “Rīgas meži” 4.aprīlī parakstīja līgumu ar SIA “Stiga RM” par kokzāģētavas “Norupe” pārdošanu.

Pārdošanas process īstenots, ievērojot labas pārvaldības principus, saskaņā ar SIA “Rīgas meži” padomes, dalībnieku sapulces un pašvaldībā lemto, kā arī atbilstoši Valsts kontroles un Konkurences padomes norādījumiem par tirgus un konkurences kropļošanas novēršanu.

Saskaņā ar noslēgto līgumu, pašvaldības uzņēmums pārdod visu kokzāģētavas biznesu kopumā, nedalot to daļās. Darījuma summa ir seši miljoni eiro (summa bez PVN). Tā tiks precizēta brīdī, kad darījums tiks pilnībā pabeigts, atbilstoši faktiskajai situācijai.

Atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, darījums pilnībā stāsies spēkā pēc tam, kad, ievērojot šādu darījumu procedūras, tiks saņemta Konkurences padomes atļauja izpildīt šajā līgumā noteikto kokzāģētavas pārdošanas darījumu.

Valsts darba inspekcija (VDI) no š.g. 19. oktobra līdz 30. novembrim veiks tematisko pārbaudi mazos un vidējos uzņēmumos, kuros pēdējo piecu gadu laikā notikuši nelaimes gadījumi, kuros darbinieki smagi cietuši vai gājuši bojā, informē VDI pārstāve Dace Aleksāne.

Kopumā plānots apsekot vismaz 150 uzņēmumu gan Rīgā, gan reģionos. Tematiskās pārbaudes mērķis ir pārliecināties, vai ir novērsti nelaimes gadījumu cēloņi un veikti piemēroti darba aizsardzības pasākumi.

«Reaģējot uz pagājušā gada negatīvo nelaimes gadījumu statistiku, šogad esam pamainījuši savu preventīvo darbu, palielinot preventīvo apsekojumu skaitu, kuru ietvaros tiek īstenota arī šī specifiskā tematiskā pārbaude uzņēmumos, kur jau iepriekš ir notikuši nelaimes gadījumi. Nelaimes gadījums darbā ir pati skaudrākā mācība, ko uzņēmums var gūt par neievērotām darba drošības prasībām, tās ir emocionālas un cilvēcīgas ciešanas un parasti arī finansiāli zaudējumi. Šajā tematiskajā pārbaudē vēlamies pārliecināties, ka uzņēmumi ir ņēmuši vērā šo mācību un izdarījuši pareizos secinājumus, novēršot iespēju tādiem nelaimes gadījumiem atkārtoties,» norāda VDI direktors Renārs Lūsis.

Ikvienam uzņēmumam nav svarīgāka uzdevuma, kā attīstīt rentablu un ilgtspējīgu ražošanu no vietējiem resursiem. Rīga ir lielākā mežu īpašniece starp Eiropas pilsētām un trešā lielākā Latvijas mērogā pēc valsts un viena privāta mežu īpašnieka, uzņēmuma Rīgas meži kopējā apsaimniekoto mežu platība ir 61 726 ha. Dziļākas pārstrādes attīstība un modernizācija nodrošina lielāku pievienoto vērtību, strauji augošus ieņēmumus SIA Rīgas meži, tādēļ uzņēmums par savu galveno uzdevumu uzskata arī turpmāku ilgtspējīgu saimniekošanu mežā un aprites ekonomikas principu ievērošanu ražošanā, jo tikai tā iespējams nodrošināt stabilus un augošus ieņēmumus.

Nav noslēpums, ka joprojām turpinās uzņēmuma domstarpības ar Valsts kontroli un Konkurences padomi par to, vai ir jāpārdod neapstrādāti baļķi kā izejviela pārpircējiem vai tomēr izejviela jāpārvērš tādos dārgos produktos kā, piemēram, IKEA mēbeles, kā to dara Rīgas meži. Tas ļāvis uzņēmumam sasniegt gan apgrozījuma rekordu 20 miljonus eiro, gan sasniegt vēsturiski lielāko peļņu – 2,8 miljonus eiro – un kāpināt arī valsts un pašvaldību budžetos nomaksāto nodokļu apjomu līdz vēsturiski visaugstākajam līmenim, sasniedzot 4 miljonu eiro samaksāto nodokļu. Dīvaini, ka no valsts budžeta – no Rīgas mežu nopelnītās un samaksātās naudas – uzturētas iestādes klaigā, ka strādāt un pelnīt pašvaldības uzņēmumam nav pareizi. Tikmēr Rīgas mežu vadība turas pie pārliecības, ka, tikai dažādojot uzņēmuma darbības veidus un īstenojot aprites ekonomikas pamatprincipus, nevis atdodot izejvielu, var kāpināt ieņēmumus no Rīgai piederošajiem mežu resursiem. SIA Rīgas meži veiksmīgās darbības pamatā ir nemitīga darbaspēka efektivitātes paaugstināšana un apgrozījuma pieaugums, tas panākts nepaplašinot uzņēmuma darbības virzienus, izejvielu ieguves apjomus, bet tieši kāpinot uzņēmuma darbības, ražošanas un pārstrādes efektivitāti. Ik gadu SIA Rīgas meži tiek veikti efektivitātes koeficienta (apgrozījums uz vienu darbinieku) aprēķini, kas liecina, ka efektivitāte pastāvīgi pieaugusi. Kopš 2015. gada tā palielinājusies teju pusotras reizes.

Labklājības ministrija (LM) atbilstoši Saeimas pieņemtajam Brīvprātīgā darba likumam ir izstrādājusi tiesisko regulējumu, paredzot gadījumus, kad veicama brīvprātīgā darba veicēju dzīvības un veselības apdrošināšana, informē LM.

Brīvprātīgā darba veicēji būs nodrošināti ar apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem brīvprātīgā darba veikšanas laikā tajos darbos, kur pastāv būtisks risks darba veicēja drošībai un veselībai, kā arī paaugstināts nelaimes gadījumu risks.

Iepriekšminēto paredz otrdien, 22. decembrī, valdībā apstiprinātie Noteikumi par brīvprātīgā darba veicēja veselības un dzīvības apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem brīvprātīgā darba veikšanas laikā.

Brīvprātīgā darba organizētājs nodrošinās brīvprātīgā darba veicēja apdrošināšanu, pirms darba veikšanas uzsākšanas slēdzot ar apdrošinātāju līgumu par apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem, ja brīvprātīgā darba veicējs veiks brīvprātīgo darbu, kas ir noteikts šo noteikumu pielikumā, proti, darbs paaugstinātas bīstamības apstākļos, darbs ar bīstamām vielām, darbs, kuru veicot ir iespējama darbu veicēja krišana no vairāk nekā 5 metru augstuma u.c.

Valsts darba inspekcija (VDI) uzsākusi pārbaudi par iespējamu slēptu nelaimes gadījumu, kurā, iegūstot smagu ķermeņa apdegumu, bojā gājis 41 gadus vecs vīrietis, informēja VDI pārstāvis Aivis Vincevs.

Darba inspekcija saņēma informāciju, ka 9.jūnijā slimnīcā, divas nedēļas pēc gūtas smagas traumas, miris kāds vīrietis. Iestājoties slimnīcā, cietušajam bija aptuveni 50% ķermeņa apdegumu, kas paplašinājušies un izraisīja vīrieša nāvi.

Pārbaudes laikā ir iegūta sākotnējā informācija, ka bojā gājušais vīrietis pāris dienas pirms nāvējošās traumas gūšanas, iespējams, ir uzsācis darbu uzņēmumā, lai veiktu iekārtas demontāžu. Nāvējošās traumas, iespējams, gūtas griešanas laikā notiekot eksplozijai. Darba devējs nav izsaucis neatliekamo medicīnisko palīdzību uz notikuma vietu. Bojā gājušais vīrietis oficiāli neuzrādās kā darba ņēmējs, kas liecina par iespējamo nereģistrēto nodarbinātību, tādējādi izskaidrojot ticamāko pamatu nelaimes gadījuma slēpšanai.

Meži Latvijā aizņem vairāk nekā 3 miljonus hektāru, no tiem teju puse pieder Latvijas valstij, bet pārējās platības – juridiskajām un fiziskajām personām.

Kuri ir lielākie mežu īpašnieki Latvijā? Lursoft apkopojis TOP 20 juridiskās personas, kurām pieder lielākās mežu platības, analizējot šo uzņēmumu pēdējo gadu finanšu rādītājus un kapitāla izcelsmi.

TOP 20 lielākajiem mežu īpašniekiem kopā pieder meži vairāk nekā 300 tūkst. ha platībā, liecina Lursoft apkopotā informācija. Astoņiem no tiem piederošo mežu platība pārsniedz 10 tūkst. ha, savukārt līderim SIA “MYRTILLUS” – pat 58,96 tūkst. ha meža.

Liela daļa no sarakstā esošajiem uzņēmumiem saistīti ar atsevišķām ārvalstu kompānijām. Tā, piemēram, ceturtā daļa no visiem TOP 20 uzņēmumiem saistīti ar zviedru kompāniju “Sodra”. Tai pieder ne tikai saraksta 1.vietā esošais SIA “MYRTILLUS”, bet arī SIA “Fragaria”, SIA “Zilupe mežs”, SIA “Sodra mežs” un SIA “Ruda”.

Šogad budžeta programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" no 826 miljoniem eiro atlikuši 266,3 miljoni eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija.

Pēc FM sniegtās informācijas, līdz 22.februārim no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" Ministru kabinets ir atbalstījis finansējumu aktuāliem atbalsta pasākumiem Covid-19 pārvarēšanai 533,7 miljonu eiro apmērā.

No šīs summas FM piešķirti 110 miljoni eiro, Veselības ministrijai - 211,7 miljoni eiro, Labklājības ministrijai - 82,4 miljoni eiro, Zemkopības ministrijai - 45,5 miljoni eiro, Ekonomikas ministrijai - 32,2 miljoni eiro, Aizsardzības ministrijai - 12,4 miljoni eiro.

Izglītības un zinātnes ministrijai piešķirti 3,3 miljoni eiro, Iekšlietu ministrijai - 1,9 miljoni eiro, mērķdotācijas pašvaldībām piešķirts 17,4 miljonu eiro apmērā, dotācija pašvaldībām - piecu miljonu eiro apmērā, Sabiedrības integrācijas fondam piešķirti 600 000 eiro, Valsts kancelejai - 100 000 eiro, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai - 100 000 eiro, bet Tieslietu ministrijai - 50 000 eiro.

Valsts sekretāru sanāksmē (VSS) ceturtdien rosināts noteikt Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra (ARCC) kompetenci nelaimes gadījumos, kuros cietuši civilās aviācijas gaisa kuģi, informē Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību speciālists Rolands Rumba.

VSS izsludinātais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts Kārtība, kādā notiek aviācijas nelaimes gadījumā cietušo civilās aviācijas gaisa kuģu un cilvēku meklēšanas un glābšanas darbi, civilās aviācijas nelaimes gadījumu seku likvidēšana un institūciju sadarbība noteiks ARCC atbildības sadalījumu un saskaņotu rīcību civilās aviācijas nelaimes gadījumā cietušā civilās aviācijas gaisa kuģa un cilvēku meklēšanā un glābšanā, kā arī aviācijas nelaimes gadījuma seku novēršanā.

Noteikumu projekts noteiks ARCC kompetenci gadījumos, kad civilās aviācijas gaisa kuģis nonācis nelaimes gadījumā. Tāpat tiks noteiktas institūcijas, kuras iesaistās cietušo glābšanas pasākumos un seku likvidēšanā, kā arī nelaimes gadījumā cietušā gaisa kuģa atrašanās vietas identificēšanas, medicīniskās palīdzības sniegšanas cietušajiem un institūciju informēšanas kārtība. MK noteikumu projektā paredzēta arī cita ARCC kompetence.

2019. gadā apdrošināšanas tirgus Latvijā piedzīvojis mērenu izaugsmi – parakstīto prēmiju apjoms gada laikā ir pieaudzis par 7,5%, sasniedzot 555,1 miljonu eiro. Savukārt izmaksāto atlīdzību apjoms kāpis par 24,5%, sasniedzot 366 miljonus eiro, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotie dati.

Apdrošinātāji pieaugumu vērtē pozitīvi, uzsverot, ka atsevišķos apdrošināšanas veidos vērojams straujāks pieauguma temps nekā iepriekš, tāpat palielinās brīvprātīgo apdrošināšanas veidu pieprasījums.

"Dzīvības un veselības apdrošināšana tradicionāli aug dinamiski, bet 2019. gada galvenā iezīme ir īpašuma apdrošināšanas straujais pieaugums gan parakstīto prēmiju, gan izmaksāto atlīdzību ziņā. Tas apliecina, ka klienti novērtē apdrošināšanas nozīmi un vairāk rūpējas par savu īpašumu. Kopumā pērnā gada izaugsme bija prognozētajā apmērā, taču skaitļi vien neatspoguļo apdrošināšanas attīstību. Nozarē notiek nozīmīgas kvalitatīvas pārmaiņas, lai piemērotos klientu prasībām – attīstās attālinātie apkalpošanas kanāli un IT sistēmas, tiek papildināti polišu segumi un piedāvāti jauni apdrošināšanas veidi," komentē LAA prezidents Jānis Abāšins.

Valsts darba inspekcija (VDI) sākot no 22. maija uzsāk tematisko pārbaudi būvniecības uzņēmumos par darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu, kuras galvenais mērķis ir nelaimes gadījumos darbā cietušo skaita mazināšana.

Pārbaude norisināsies visā Latvijā un ilgs līdz pat aktīvās būvniecības sezonas beigām.

VDI rīcībā esošie statistikas dati rāda, ka, salīdzinot ar 2015.gadu, 2016.gadā būvniecības nozarē smago nelaimes gadījumu skaits palielinājās par 36 % un letālo nelaimes gadījumu skaits pieauga no 2 uz 5 letāliem nelaimes gadījumiem.

Turklāt smagie nelaimes gadījumi būvniecības nozarē 2016.gadā sastādīja piekto daļu no kopējā smago nelaimes gadījumu skaita, bet letālie – 14 % no kopējā letālo nelaimes gadījumu skaita, tāpēc, veicot uzņēmumu pārbaudes, pastiprināta uzmanība tiks pievērsta gan būvobjektā esošo sastatņu drošībai, tranšeju nostiprināšanai, darbam augstumā, nodarbināto nodrošināšanai ar kolektīvajiem un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, bīstamu vietu nodrošināšanai ar aizsargnožogojumiem, gan citiem darba aizsardzības jautājumiem.

Valsts darba inspekcija (Darba inspekcija) šā gada 4. septembrī sāks tematisko pārbaudi augkopības un lopkopības nozares uzņēmumos par darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu.

Pārbaudes laikā plānots pārbaudīt vismaz 150 uzņēmumus visā Latvijā.

Augkopības un lopkopības nozarē jau kopš 2012. gada vērojams pieaugošs reģistrēto nelaimes gadījumu darbā skaits – ja 2012. gadā nozarē kopā tika reģistrēti 38 nelaimes gadījumi darbā, tad 2016. gadā tika reģistrēts jau 51 nelaimes gadījums darbā, ziņo Darba inspekcija.

Tāpat satraucošs ir apstāklis, ka nozarē katru gadu notiek letāli nelaimes gadījumi, turklāt 2016. gadā kopumā notika pieci letāli nelaimes gadījumi, kas veidoja 13% no visiem valstī reģistrētajiem letālajiem nelaimes gadījumiem un ierindoja nozari 2. vietā pēc šī statistikas rādītāja.

Tāpat augkopības un lopkopības nozarē katru gadu tiek konstatēts ievērojams skaits nereģistrētu nodarbinātu personu, tādējādi nozare ir viena no vadošajām valstī pēc šī statistikas rādītāja.

Kā liecina Eiropas Savienības Statistikas biroja Eurostat dati, letālo nelaimes gadījumu skaits darba vietās Latvijā ir lielāks nekā vidēji Eiropas Savienībā, piemēram, 2014.gadā* Zviedrijā, Lielbritānijā un Vācijā uz 100 000 strādājošo noticis vidēji 1 letāls nelaimes gadījums darbā, savukārt, Latvijā - 4,5 letālie nelaimes gadījumi, kas ierindo Latviju 4. vietā starp visām Eiropas Savienības valstīm. Arī, vērojot tendences 7 gadu periodā (2008. - 2014.), Latvija uz kopējā statistikas fona ieņem vienu no vadošajām pozīcijām letālo nelaimes gadījumu skaita ziņā, informē Valsts darba inspekcija.

Vērtējot statistikas datus Baltijas valstīs, 2014.gadā uz 100 000 strādājošajiem visvairāk letālo nelaimes gadījumu darbā notika Lietuvā - 4,7, bet Latvijā - 4,5. Vismazāk letālos nelaimes gadījumos darbā gāja bojā Igaunijā - 2,6 nodarbinātie.

2015.gadā situācija Latvijā ir uzlabojusies. 2015.gadā VDI veica 2208 preventīvās pārbaudes, kurās kontrolēja, vai darba devējs ir nodrošinājis drošu, veselībai nekaitīgu darba vidi.

VDI vēlas vērst darba devēju un darba aizsardzības speciālistu uzmanību uz satraucošo statistiku, atgādinot, ka sakārtota darba aizsardzības sistēma uzņēmumā ir svarīgākais faktors letālo nelaimes gadījumu skaita samazināšanā. Nedroša darba vide, nepilnīga darbinieku apmācība, darba vides risku neatbilstošs izvērtējums, nepietiekoša darba uzraudzība un kontrole, formāla attieksme pret darba drošību ir faktori, kas var novest pie smaga vai pat letāla nelaimes gadījuma. Tāpēc uzņēmumu vadītāji aicināti pārrunāt ar darbiniekiem drošas darba metodes, izvērtējot uzņēmumā esošo darba vidi, darbinieku apmācību, individuālos aizsardzības līdzekļus, kā arī nosūtīt darbiniekus uz obligātajām veselības pārbaudēm.

Modes mākslinieki ir pārliecināti, ka balts, melns un pelēks iet kopā ar visu. SIA Rīgas meži valda pārliecība, ka ar visu iet kopā tieši zaļais. No ekoloģijas aspekta Rīgas mežos ligzdo zaļās vārnas, veselās koalīcijās aug zaļās bērzlapes, bet opozīcijā – zaļās mušmires. No ekonomiskā aspekta Rīgas mežos ir papilnam zaļās enerģijas – ekonomiku sildām, bet mājsaimniecības apkurinām ar biomasu, šķeldu un kokskaidu granulām. Taču pāri visam zaļo jaunība. Tāpēc no sociālā aspekta SIA Rīgas meži vairāku gadu garumā ir iedzīvinājusi vides izglītības projektu Zaļā klase, jo par zaļu pat vēl zaļāks patiešām ir tikai skolas laiks.

Kas lācītim vēderā

Sevišķi zaļš skolas laiks ir Rīgas un Pierīgas pirmsskolas, vispārizglītojošo un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem, jo 35 km attālumā no Rīgas – Ogres pusē – SIA Rīgas meži veido informācijas un vides izglītības kompetenču centru Zaļā klase. Un kompetenču te patiesi ir daudz.

Pirmkārt, izglītot skolēnus par to, kas ir mežs, kāda ir meža nozīme un kāds ir pilns meža apsaimniekošanas cikls, sākot no sēklas līdz dēlim. Otrkārt, tā kā prakse parasti apgāž teoriju, ļaut pašiem iemēģināt roku dažādos mežsaimnieciskajos darbos un izšķirties, vai grūtāk ir stādīt kartupeļus vai tomēr mežu. Treškārt, iemācīt justies labi dabā jebkuros apstākļos. Proti, pieņemts uzskatīt, ka saimnieks nedzen suni laukā lietus laikā, taču mežā darbu pārtrauc tikai tad, ja vēja ātrums pārsniedz 11 m/s! Ceturtkārt, iemācīt pazīt dabu. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā spēja pazīt dabu ir handikaps turpmākajā dzīvē: ir labi zināt, kā neapmaldīties mežā, bet, ja nu tomēr ir gadījies apmaldīties, – kā rīkoties, kur mežā slēpties negaisa laikā, pat tas, kā mežā noņemt cepuri, ir svarīgi. Ja cepuri atstās pamestu augšpēdus, tad, liekot to atpakaļ galvā, ar vieglu roku galvā var uzlikt arī ērces. Ar tādām zināšanām dzīvē nepazudīsi.

Labklājības ministrija (LM) atbilstoši Saeimas pieņemtajam Brīvprātīgā darba likumam ir izstrādājusi tiesisko regulējumu, paredzot gadījumus, kad veicama brīvprātīgā darba veicēju dzīvības un veselības apdrošināšana, informē LM.

Plānots nodrošināt brīvprātīgā darba veicējus ar apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem brīvprātīgā darba veikšanas laikā tajos darbos, kur pastāv būtisks risks darba veicēja drošībai un veselībai, kā arī paaugstināts nelaimes gadījumu risks. Noteikumu par brīvprātīgā darba veicēja veselības un dzīvības apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem brīvprātīgā darba veikšanas laikā projekts ceturtdien, 29. oktobrī, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Paredzēts, ka brīvprātīgā darba organizētājs nodrošinās brīvprātīgā darba veicēja apdrošināšanu, pirms darba veikšanas uzsākšanas slēdzot ar apdrošinātāju līgumu par apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem, ja brīvprātīgā darba veicējs veiks brīvprātīgo darbu, kas ir noteikts šo noteikumu pielikumā, proti, darbs paaugstinātas bīstamības apstākļos, darbs ar bīstamām vielām, darbs, kuru veicot ir tieša saskare ar personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem u.c.

Pēdējo gadu laikā novērota jauna tendence – samazinās nelaimes gadījumos darbā cietušo vīriešu skaits, bet sieviešu skaits palielinās, liecina Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un tās partneru – Inspecta Prevention un TNS Latvia – veiktais pētījums Darba apstākļi un riski Latvijā 2010.

Iespējams, viens no iemesliem ir tas, ka sievietes bieži vien uzskata - darba aizsardzības prasības un to ievērošana uz viņām neattiecas, secina pētījuma veicēji.

Pētījuma dati rāda, ka kopš 1996. gada nodarbināto vīriešu skaits Latvijā ilgstoši bijis lielāks nekā sieviešu, taču Centrālās statistikas pārvaldes statistika liecina, ka ekonomiskā krīze ievērojami ietekmējusi nodarbinātības tendences un 2009. gadā pirmo reizi nodarbināto sieviešu īpatsvars pārsniedzis nodarbināto vīriešu skaitu.

Tāpat pētījuma rezultāti liecina, ka pēdējo 10 gadu laikā darba vidē uz katru sievieti bojā gājuši 7,72 vīrieši. Arī nelaimes gadījumos cietušo vīriešu īpatsvars ir lielāks nekā sieviešu – attiecīgi 2,19 vīrieši uz katru sievieti. Visbiežāk tas noticis tādās nozarēs kā būvniecība, apstrādes rūpniecība, mežizstrāde, transports, karjeru izstrāde; sievietes biežāk ir nodarbinātas apkalpojošajā sfērā, kur nelaimes gadījumi notiek retāk.

Šogad Transporta un nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojam (TNGIIB) paredzēs 341,3 tūkstošus Ls lielu budžetu, kas ir par 909 latiem vairāk, nekā plānots iepriekš, lēmis Ministru kabinets.

Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja darbības nodrošināšanai aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas jomā paredzēti līdzekļi 130 tūkstošu latu apmērā, dzelzceļa satiksmes negadījumu izmeklēšanas jomā 103,1 tūkstošu latu apmērā un jūras negadījumu izmeklēšanas jomā 45 tūkstošu latu apmērā. Neiztērēti līdzekļi paliks kā uzkrājums nākamajiem gadiem, gadījumā, ja notiek lielāki nelaimes gadījumi, DB norādīja TNGIIB direktors Ivars Alfrēds Gaveika.

Savukārt 2012. gadā un divos tam sekojošajos gados biroja budžets plānots 281,7 tūkstošu Ls apmērā, no kuriem kārtējiem izdevumiem paredzēti 266, 7 tūkstoši Ls, tai skaitā darbinieku atlīdzībai 159 tūkstoši Ls, precēm un pakalpojumiem 107,8 tūkstoši Ls.