Ražošana

Latvijas valsts meži atklāj zagtu kokmateriālu kravu

Žanete Hāka, 19.04.2016

Jaunākais izdevums

Aprīļa sākumā Bauskas pusē AS Latvijas valsts meži Drošības un kontroles daļas darbinieku uzmanību piesaistīja kāda Ford markas automašīna, kuras aizmugurējās durvis bija atvērtas lielās kokmateriālu kravas dēļ, ko zagļi bija mēģinājuši noslēpt, to apklājot ar tentu, informē uzņēmums.

Pārbaudot aizdomīgu automašīnas kravu, AS Latvijas valsts meži darbinieki noskaidroja, ka vestie kokmateriāli ir zagti. Turpmākajā lietas izpētē atklājās, ka tie nozagti no krautuves privātā mežā.

Aizdomīgās automašīnas vadītājam tika lūgts izskaidrot kokmateriālu izcelsmi un uzrādīt to ieguves vietu.

Krautuve, no kuras tie tika ņemti, atradās blakus LVM apsaimniekotajai meža platībai – uz privātas zemes. Ar LVM Vidusdaugavas reģiona darbinieku atbalstu tika noskaidrots krautuves īpašnieks. Sazinoties ar privātā meža īpašnieku un viņam vēlāk ierodoties notikuma vietā, LVM darbinieku aizdomas apstiprinājās – kokmateriāli bija nozagti no krautuves. Tika izsaukta policija, un vainīgais nodots tās darbiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts mežu apsaimniekošanas a/s "Latvijas valsts meži" atbalsta Valsts kontroles izstrādātos ieteikumus derīgo izrakteņu apsaimniekošanas jomā, bet iebilst pret ieskatu, ka kūdras atradņu zemes nomas maksas indeksāciju, iespējams, varēja īstenot ātrāk.

Uzņēmuma informācijā norādīts, ka a/s "Latvijas valsts meži" atbalsta Valsts kontroles izstrādātos ieteikumus Zemkopības ministrijai derīgo izrakteņu apsaimniekošanas jomā un aktīvi līdzdarbosies to ieviešanā, tostarp sadarbojoties ar nozares atbildīgajām ministrijām zemes dzīļu ilgtspējīgas apsaimniekošanas plāna izstrādē. Tomēr uzņēmums noraida Valsts kontroles ziņojumā ietvertos pārmetumus. Proti, a/s "Latvijas valsts meži" (LVM) ieskatā Valsts kontroles piedāvātais kūdras nozares kopējā eksporta apjoma salīdzinājums ar uzņēmuma gūtajiem kūdras atradņu zemes nomas maksas ieņēmumiem ir nekorekts un rada nepatiesu iespaidu par nozares efektīvu pārvaldību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikvienam uzņēmumam nav svarīgāka uzdevuma, kā attīstīt rentablu un ilgtspējīgu ražošanu no vietējiem resursiem. Rīga ir lielākā mežu īpašniece starp Eiropas pilsētām un trešā lielākā Latvijas mērogā pēc valsts un viena privāta mežu īpašnieka, uzņēmuma Rīgas meži kopējā apsaimniekoto mežu platība ir 61 726 ha. Dziļākas pārstrādes attīstība un modernizācija nodrošina lielāku pievienoto vērtību, strauji augošus ieņēmumus SIA Rīgas meži, tādēļ uzņēmums par savu galveno uzdevumu uzskata arī turpmāku ilgtspējīgu saimniekošanu mežā un aprites ekonomikas principu ievērošanu ražošanā, jo tikai tā iespējams nodrošināt stabilus un augošus ieņēmumus.

Nav noslēpums, ka joprojām turpinās uzņēmuma domstarpības ar Valsts kontroli un Konkurences padomi par to, vai ir jāpārdod neapstrādāti baļķi kā izejviela pārpircējiem vai tomēr izejviela jāpārvērš tādos dārgos produktos kā, piemēram, IKEA mēbeles, kā to dara Rīgas meži. Tas ļāvis uzņēmumam sasniegt gan apgrozījuma rekordu 20 miljonus eiro, gan sasniegt vēsturiski lielāko peļņu – 2,8 miljonus eiro – un kāpināt arī valsts un pašvaldību budžetos nomaksāto nodokļu apjomu līdz vēsturiski visaugstākajam līmenim, sasniedzot 4 miljonu eiro samaksāto nodokļu. Dīvaini, ka no valsts budžeta – no Rīgas mežu nopelnītās un samaksātās naudas – uzturētas iestādes klaigā, ka strādāt un pelnīt pašvaldības uzņēmumam nav pareizi. Tikmēr Rīgas mežu vadība turas pie pārliecības, ka, tikai dažādojot uzņēmuma darbības veidus un īstenojot aprites ekonomikas pamatprincipus, nevis atdodot izejvielu, var kāpināt ieņēmumus no Rīgai piederošajiem mežu resursiem. SIA Rīgas meži veiksmīgās darbības pamatā ir nemitīga darbaspēka efektivitātes paaugstināšana un apgrozījuma pieaugums, tas panākts nepaplašinot uzņēmuma darbības virzienus, izejvielu ieguves apjomus, bet tieši kāpinot uzņēmuma darbības, ražošanas un pārstrādes efektivitāti. Ik gadu SIA Rīgas meži tiek veikti efektivitātes koeficienta (apgrozījums uz vienu darbinieku) aprēķini, kas liecina, ka efektivitāte pastāvīgi pieaugusi. Kopš 2015. gada tā palielinājusies teju pusotras reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iesaistoties zāģmateriālu ražošanā, Rīgas domes kapitālsabiedrība Rīgas meži nodarbojas ar nepamatotu un konkurenci kropļojošu uzņēmējdarbību, uzskata Valsts kontrole (VK). Savukārt Rīgas dome tam oponē, norādot, ka viss ir gan likumīgi, gan likumsakarīgi.

Iesaiste zāģmateriālu ražošanā neatbilst ne uzņēmuma dibināšanas mērķim, ne pašvaldības vēlāk deleģētajiem uzdevumiem un tādejādi neatbilst arī sabiedrības interesēm. To, veicot likumības revīziju par uzņēmuma darbību, konstatējusi VK.

Revīzijā konstatēts, ka Rīgas domes dibinātais uzņēmums līdzās pašvaldības dotajiem uzdevumiem – apsaimniekot Rīgas mežu teritorijas, Mežaparku un pilsētas publiskos dārzus un parkus – ir izveidojis kokzāģētavu Norupe ar mērķi pārstrādāt kokmateriālus un gūt iespējami lielākus ienākumus no šīs saimnieciskās darbības.

Kokzāģētavas izveide negatīvi ietekmē konkurenci kokrūpniecības tirgū, jo tai ir iespēja iegūt izejmateriālus trīsreiz lētāk, nekā tie brīvajā tirgū pieejami vairumam privāto uzņēmēju. Turklāt revidenti atklājuši, ka bez šādas priekšrocības Rīgas mežu kokzāģētava strādātu ar zaudējumiem: sagaidītās peļņas vietā 2015. un 2016. gadā kokzāģētavas darbības izmaksas ir samazinājušas pieejamo finansējumu uzņēmuma tiešo uzdevumu veikšanai tādā apmērā, kas ļautu veikt Rīgas mežiem uzticēto pilsētas parku un dārzu uzkopšanu un labiekārtošanu veselu gadu, neprasot tam finansējumu no pašvaldības nodokļu maksātāju naudas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pašvaldības SIA «Rīgas meži» apgrozījums pagājušajā gadā bija 20,013 miljoni eiro, kas ir par 8,4% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 45,3% - līdz 3,141 miljonam eiro, liecina informācija «Firmas.lv».

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka peļņas kāpumu, neraugoties uz pieaugušajiem izdevumiem, uzņēmumam pērn nodrošināja efektīvā mežistrāde, labvēlīgā situācija apaļkoku tirgū un augstas pievienotās vērtības koksnes produktu ražošana un pārdošana.

Tikmēr uzņēmuma apgrozījuma pieauguma pamatā, pēc «Rīgas mežu» vadības skaidrotā, ir ieņēmumu kāpums par 10% no cirsmu, apaļkoku un zāģmateriālu pārdošanas.

«Rīgas mežu» vadības ziņojumā teikts, ka uzņēmuma mežizstrādes apmēri pērn bija mazāki nekā gadu iepriekš. Pērn izstrādāts kopumā 196 641 kubikmetrs salīdzinājumā ar 218 444 kubikmetriem 2017.gadā.

Vienlaikus kompānijas vadība atzīmē, ka, samazinoties realizētā apaļkoka apmēriem, bet, pieaugot vidējai cenai, ieņēmumi par apaļkokiem 2018.gadā bija par vairāk nekā pusmiljonu eiro lielāki nekā gadu iepriekš. Savukārt zāģbaļķu cenas kompānija spēja noturēt virs vidējā tirgus līmeņa. Arī mazvērtīgajam sortimentam cenas kāpa salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas kokapstrādes uzņēmumi brīdina par neatgriezenisku kaitējumu nozarei

Db.lv, 07.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kokapstrādes uzņēmumi aicina nepieļaut sasteigtu koksnes tirdzniecības pamatprincipu maiņu, kas var "radīt neatgriezenisku kaitējumu Latvijas mežu nozarē strādājošajiem uzņēmumiem, iecirst robu valsts ekonomikai un padarīt Latviju par vienkāršu apaļkoku piegādātāju Ķīnas ekonomikas vajadzībām".

Uzņēmēji vēstulē Latvijas prezidentam Egilam Levitam, Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam, zemkopības ministram Kasparam Gerhardam, ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam, Latvijas Kokrūpniecības federācijai un AS "Latvijas valsts meži" aicina politiķus apzināties nacionālās kokrūpniecības lomu reģionu ekonomikā, darbavietu nodrošināšanā un tāpēc nepieļaut pārsteidzīgus lēmumus, kas var vecināt nozīmīgu nacionālās ražošanas samazināšanos un bezdarba pieaugumu visas valsts mērogā.

Uzņēmēji aicina pārtraukt un nepieļaut pēdējo mēnešu centienus panākt būtiskas un neatgriezeniski negatīvas izmaiņas kokrūpniecībā, kas ir viena no stabilākajām un nozīmīgākajām Latvijas ekonomikas nozarēm. Šobrīd tiekot izdarīts spiediens uz Latvijas lielākā mežu īpašnieka AS "Latvijas valsts meži" valdi, lai tiktu mainīti līdzšinējie koksnes pārdošanas principi, ļaujot neapstrādātus koksnes izejmateriālus un zāģbaļķus uzpirkt ārvalstu uzpircējiem bez vietējām ražotnēm. Nepārdomāti mainot esošos koksnes tirdzniecības nosacījumus, priekšrocības varot iegūt uzpircēji no citām valstīm, piemēram, Ķīnas, kur tiem ir ievērojams valsts atbalsts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības SIA «Rīgas meži» apgrozījums pērn pārsniedzis 18 miljonus eiro, aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma valdes loceklis Edgars Vaikulis.

«Operatīvā informācija rāda, ka apgrozījuma faktiskā izpilde ir 18,4 miljoni eiro,» sacīja Vaikulis, piebilstot, ka vēl ir iespējamas nelielas apgrozījuma korekcijas.

Viņš piebilda, ka salīdzinājumā ar laika periodu pirms pieciem gadiem, kad uzņēmums sāka darboties tādā apmērā, kā tas ir šobrīd, tika izveidota kokzāģētava «Norupe» un kompānijas atbildība sasniedza šā brīža līmeni, «Rīgas mežu» apgrozījums ir teju pieckāršojies.

Pēc Vaikuļa teiktā, apgrozījums galvenokārt audzis, pateicoties dziļākai pārstrādei un augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanai. Daļēji apgrozījuma pieaugums ir sasniegts, pateicoties kompānijas apsaimniekoto dārzu un parku teritoriju skaita palielinājumam, kā arī Lielo kapu pievienošanai apsaimniekojamo teritoriju skaitam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts mežu apsaimniekotāja «Latvijas valsts meži» apgrozījums šogad deviņos mēnešos bija 207,165 miljoni eiro, kas ir par 4,7% vairāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, savukārt uzņēmuma peļņa pieaugusi par 2,3% un bija 49,712 miljoni eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Vienlaikus «Latvijas valsts mežu» kopējie ieņēmumi 2017.gada deviņos mēnešos bija 208,8 miljonu eiro apmērā, tostarp 95% jeb 197,7 miljoni eiro gūti no koksnes produktu (apaļkoksnes sortimentu, augošu koku un šķeldas) pārdošanas.

«Latvijas valsts mežu» vadība arī atzīmē, ka šogad deviņos mēnešos uzņēmuma ieņēmumi no apaļkoksnes sortimentu pārdošanas pieauga par 12,3 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, ko galvenokārt ietekmējis par 0,24 miljoniem kubikmetru lielāks realizācijas apmērs. Šogad deviņos mēnešos uzņēmums pārdevis kopumā 4,15 miljonus kubikmetru apaļkoksnes sortimentu.

Savukārt «Latvijas valsts mežu» ieņēmumi no augošu koku pārdošanas minētajā laika periodā samazinājušies par 4,6 miljoniem eiro, kas skaidrojams ar to, ka pamazām beidzas ilgtermiņa mežizstrādes līgumu termiņi, kurus «Latvijas valsts meži» pārņēma no Valsts meža dienesta 1999.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vilcinoties saskaņot mežu apsaimniekotāja sagatavoto ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu, trijās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās pieaug risks, ka "sarkanais gailis" var sarīkot orģijas.

Ar paradoksālu situāciju saskāries valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM), jo Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija vilcinās saskaņot ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu.

"Esošā situācija, kad mums administratīvi netiek atļauts laikus realizēt ugunsdrošības plānos paredzētos darbus, rada pamatu bažām, ka 2020. gada meža ugunsnedrošajā laikposmā LVM nebūs iespēja nodrošināt pilnvērtīgu ugunsdrošības preventīvo pasākumu realizēšanu minētajos dabas liegumos," uzsver LVM meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Edijs Leišavnieks.

Viņš skaidro, ka, lai veicinātu ātru, operatīvu un sekmīgu meža ugunsgrēku atklāšanu, ierobežošanu un likvidēšanu, LVM visā apsaimniekoto mežu teritorijā ir izstrādājusi ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānus, kas saskaņoti ar Valsts meža dienestu. LVM papildus izstrādāja arī individuālus plānus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kuru īstenošanai nepieciešams ne vien Valsts meža dienesta saskaņojums, bet arī Dabas aizsardzības pārvaldes apstiprinājums. Kopumā Latvijā šis plānu saskaņošanas process ir noritējis sekmīgi, tomēr Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija ar Valsts meža dienestu saskaņotos preventīvos plānus nav atļāvusi realizēt, liekot šķēršļus ugunsdrošības preventīvo pasākumu īstenošanai trīs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās - dabas liegumā "Stikla purvi", "Ovīši" un "Ances purvi un meži". LVM pauž bažas un neizpratni par izveidojušos situāciju, kad šāda vilcināšanās būtiski palielina ugunsdrošības risku šajās nozīmīgajās teritorijās. LVM aicina atbildīgās valsts institūcijas un amatpersonas operatīvi iesaistīties ugunsgrēku risku mazināšanā dabas liegumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Izšķir ciršanas strīdu

Māris Ķirsons, 04.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts mežos nākamjos piecos gados maksimāli pieļaujamais ciršanas apjoms galvenajā cirtē būs 92 258 ha jeb ik gadu vidēji 18 452 ha

To paredz vakar valdības sēdē akceptētais rīkojums. Ministru kabinetā notika asas diskusijas starp vides aizsardzības nevalstiskajām organizācijām, kuru pozīcijai pievienotājās arī reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Kaspars Gerhards un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Galu galā protokolā tika fiksēts īpašais K. Gerharda un tieslietu ministra Dzintara Rasnača viedoklis attiecībā par Eiropas biotopiem. J. Dūklavs atgādināja, ka līdz šim valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM) jau ir uzņēmies paaugstinātas saistības attiecībā par tiem mežiem, kuros varētu būt aizsargājamas dzīvotnes, turklāt vienmēr savas pašu saistības ir izpildītas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Kādas automašīnas izvēlas Latvijas pelnošākie uzņēmumi?

Zane Atlāce - Bistere, 03.01.2018

Populārākais modelis Latvijas pelnošāko uzņēmumu autoparkos - Dacia Duster

Avots: Lursoft pētījums

Foto: netcarshow.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai noskaidrotu, kādas automašīnas visbiežāk atrodamas Latvijas pelnošāko uzņēmumu autoparkos, Lursoft veicis pētījumu, analizējot, cik lieli ir šo uzņēmumu autoparki, kādu marku automašīnas tajos pārstāvētas visbiežāk un kāds ir to nobraukums.

Pētījums atklāj, ka TOP 50 Latvijas pelnošāko uzņēmumu autoparkā reģistrētas 2419 automašīnas, kuru kopējais nobraukums ir 120,54 milj.km. Lursoft aprēķinājis, ka šo automašīnu vidējais vecums ir nepilni 3 gadi, savukārt vidējais motora tilpums – 1598 cm2 (pētījumā izmantota CSDD Transportlīdzekļu reģistrā reģistrētā informācija, kuras dati apkopoti uz 07.11.2017).

Aprēķini rāda, ka 22,07% no visiem TOP 50 pelnošāko uzņēmumu autoparkos esošajiem auto reģistrēti 2014.gadā, bet vēl 21,65% – 2013.gadā.

Visvairāk automašīnu reģistrēts AS Latvenergo (535 automašīnas), AS Latvijas valsts meži (492 automašīnas) un SIA Lattelecom (359 automašīnas) autoparkos. Pētījumā apskatīto uzņēmumu autoparkos kopumā atrodami 43 ražotāju 212 dažādi automašīnu modeļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Piesardzīgs optimisms – cenas šogad stabilizēsies, pieprasījums saglabāsies neliels

Edgars Vaikulis, SIA “Rīgas meži” valdes loceklis, 14.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd koksnes produkcijas pieprasījumu ietekmē ne vien specifiski meža nozares faktori, bet arī svārstības pasaules ekonomikā un pat politiski procesi, piemēram, “Brexit” un pasaules lielvaru tirdzniecības kari. Tirgus prognožu izteikšana šādos apstākļos ir līdzvērtīga zīlēšanai kafijas biezumos. Tomēr objektīvi pārdošanas apjomu dati un cenas svārstību dinamika ļauj puslīdz droši cerēt uz situācijas stabilizāciju.

Zāģmateriāli

Sakarā ar pašreizējo situāciju tirgū daudzas lielās zāģētavas ir samazinājušas zāģēšanas jaudas, vai arī uz laiku ir pārtraukušas darbību pavisam. Brīvajā tirgū ir ļoti liela pārprodukcija - vējgāžu un mizgrauža sekas Vācijā, kur vēl arvien tiek izzāģēti cietušie un apdraudētie meži lielos apjomos. Vācija ir viens no lielākajiem zāģmateriālu tirgus spēlētājiem pasaulē, tādēļ likumsakarīgi, ka šobrīd lētā izejmateriāla dēļ Vācijas zāģētavas arī var nodrošināt zemas cenas zāģmateriāliem. Un lielus apjomus.

Lielais piedāvājums un mazais pieprasījums koriģē zāģmateriālu cenas uz leju visā pasaulē. Situāciju pasliktina mizgrauzis vēl vienā mežsaimniecības lielvalstī Zviedrijā, kas vēl vairāk paplašina lētā izejmateriāla areālu. Secinājums - Eiropas tirgu Latvijas zāģmateriālu ražotājiem uz laiku ir jāaizmirst, jo tur dēļ mizgrauža ir liela zāģmateriālu pārprodukcija, pieprasījums mazs, kad tas viss beigsies – nav zināms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Rīgas meži izsolē pārdod astoņus hektārus Vārnukroga vasarnīcu zemes iepretim Baltajai kāpai Jūrmalā

LETA, 29.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežsaimniecības uzņēmums «Rīgas meži» šodien izsolē pārdevis astoņus hektārus vasarnīcu īpašnieku biedrībai «Vārnukrogs» iznomātās zemes iepretim Baltajai kāpai Jūrmalā, aģentūra LETA uzzināja uzņēmumā.

«Rīgas mežu» valdes loceklis Edgars Vaikulis aģentūrai LETA paskaidroja, ka izsoles sākumcena bija noteikta 298 000 eiro apmērā un vienīgais pretendents - vasarnīcu īpašnieku biedrība «Vārnukrogs» - to arī iegādājies par cenu, kas tuva sākumcenai.

Pēc izsoles tika sasaukta «Rīgas mežu» valdes sēde, kurā izsoles rezultāts tika apstiprināts.

Vaikulis norādīja, ka zemesgabals tika izsolīts, jo attiecīgajā teritorijā ir ierobežota saimnieciskā darbība un «Rīgas meži» no tās apsaimniekošanas nevar gūt ieņēmumus, piemēram, no mežizstrādes.

Tāpat zemesgabals ir apgrūtināts ar citām personām piederošām būvēm, bet «Rīgas mežiem» tikmēr kā zemes īpašniekam bija jāmaksā visai ievērojams nekustamā īpašuma nodoklis, teica Vaikulis. Summu gan viņš neprecizēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sakarā ar valstī noteikto ārkārtas stāvokli un ar to saistītajiem ierobežojumiem SIA Rīgas meži diemžēl slēdz apmeklētājiem vairākus populārus rekreācijas objektus.

Sākot ar 2020.gada 1.aprīli slēgti:

1) Cenu tīreļa purva laipu un skatu torņi;

2) Bumbukalniņa skatu tornis.

Tāpat Rīgas meži lūdz neizmantot Dabas parka Piejūra teritorijā izveidotos aktīvās atpūtas elementus, jo tie netiek dezinficēti.

Minētajos dabas un kultūrvēsturiskajos objektos ārkārtas stāvokļa laikā novērots būtisks apmeklētāju skaita pieaugums, kas, pirmkārt, rada apstākļus, kuros apmeklētājiem nav iespējams ievērot valstī noteiktos ierobežojumus COVID-19 vīrusa izplatības ierobežošanai, otrkārt, radījis vairākkārtēju slodzes pieaugumu dabas taku infrastruktūrai, kurai tagad nepieciešama atjaunošana.

Atpūtai dabā aicinām izmantot citas Rīgas mežu vai Latvijas valsts mežu atpūtas vietas, izvēloties pēc iespējas mazāk noslogotās. SIA Rīgas meži teritorijā esošo atpūtas vietu atrašanās vietas redzamas šajā kartē mdps.rigasmezi.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Draudi investīcijām un Latvijas eksportam

Gunārs Mitris, SIA “Dižmežs” valdes priekšsēdētājs, 10.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Dižmežs" ir ģimenes uzņēmums Krustpils novadā, kas šobrīd nodarbina 111 strādājošos un mežu nozarē darbojas jau kopš 1996. gada. Investīciju apjoms Krustpils ražotnē 2019. gadā bija 2,2 miljoni eiro, bet pēdējo piecu gadu laikā ieguldījumi jau ir sasnieguši 4,2 miljonus eiro. Lielākā daļa no ieguldītā tiek samaksāta mūsu piegādātājiem par celtniecības darbiem, iekārtām, pakalpojumiem, un absolūti lielākā daļa šo piegādātāju ir vietējie Latvijas uzņēmumi.

Mēs šo naudu esam gatavi investēt ražošanā, ja ir drošas un saprotamas investīciju vides priekšnosacījumi, tomēr pēdējās vēsmas publiskajā telpā par AS "Latvijas valsts meži" apaļkoksnes tirdzniecības principu degradāciju liek ārkārtīgi uzmanīgi izvērtēt uzņēmuma nākotnes attīstības un investīciju plānus.

Esam viens no tiem nozares uzņēmumiem, kas mazvērtīgo tievkoksni, kas iepriekš tika eksportēta no Latvijas neapstrādātas apaļkoksnes formā, pārstrādājam tepat uz vietas Latvijā un ražojam mēbeļu sagataves, zāģmateriālus un kurināmo individuālajam patēriņam brikešu un kamīnmalkas formā. Šobrīd pārstrādājam aptuveni 70 000 m3 mazvērtīgās apaļkoksnes gadā, un šādu uzņēmumu Latvijā rodas arvien vairāk. Tas nozīmē, ka lētu izejvielu eksports nepārtraukti samazinās, jo tagad to pārstrādā vietējie uzņēmumi, tepat rada eksportspējīgu produktu ar papildu pievienoto vērtību. Arī "Dižmežam" 95% no kopējā apgrozījuma veido eksports – strādājam ar partneriem Lielbritānijā, Zviedrijā, Somijā, Vācijā, Dānijā, Holandē, Beļģijā, Francijā, ASV un citur.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Rīkojot vērienīgu vides festivālu visai ģimenei, pateiksies par iedzīvotāju nopelniem atkritumu šķirošanā

Zaļā josta, 24.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paralēli valstī ieviestajai šķiroto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrai Zaļā josta rod veidus, kā vēl plašāku sabiedrības daļu iesaistīt atkritumu šķirošanā un atkritumu pārstrādes veicināšanā. Par vienu no efektīvākajiem veidiem atzīts darbs ar izglītības iestādēm, ar dažādām izglītojošām aktivitātēm un izklaides pasākumiem sekmējot jauniešu interesi par videi draudzīgu dzīvesveidu.

Paralēli iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanai, neatņemama Zaļā josta ikdienas sastāvdaļa ir sabiedrības vides izglītība. Un nozīmīga mērķgrupa ir bērni un jaunieši, kas ir atvērti jaunām zināšanām, labprāt apgūst jaunas iemaņas un visu skolā apgūto steidz pavēstīt mājiniekiem. Tāpēc uzņēmuma rīkotie otrreizējo izejvielu vākšanas konkursi mācību iestādēm ir viens no veidiem, kā ne tikai runāt un mācīt par pareizu rīcību ar atkritumiem, bet arī ir praktisks instruments, kā atkritumu šķirošanā atraktīvā veidā iesaistīt visu ģimeni.

“Šķiroto atkritumu savākšanas infrastruktūra ir pieejama visā Latvijā, tāpēc mūsdienās vairs nav objektīvu argumentu atkritumus nešķirot,” norāda Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa. “Taču mūsu rīkotie konkursi skolēniem sniedz papildu iespēju savākt vēl vairāk vērtīgu otrreizējo izejvielu un šķūnīšos vai bēniņos gadiem krātos atkritumus pārvērst jaunos, otrreiz pārstrādātos izstrādājumos. Lai arī sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanas nepieciešamību ik gadu strauji aug, tomēr vēl joprojām iedzīvotājiem ir nepieciešams papildus stimuls izdarīt vides labā vēl vairāk,” atzīst J. Lapsa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Valsts meži budžetā samaksājuši 106 miljonus eiro

Māris Ķirsons, 24.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz sarežģīto situāciju apaļkoksnes tirgū, AS Latvijas valsts meži pērn strādājuši ar 257 milj. eiro neto apgrozījumu un aptuveni 51 milj. eiro tīro peļņu, valsts budžetā samaksājot vairāk nekā 106 milj. eiro, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tādu ainu rāda 2016. gada provizoriskie valsts mežu apsaimniekotāja valsts AS Latvijas valsts meži (LVM) saimnieciskās darbības rezultāti. «Šobrīd precīzs tīrās peļņas apmērs pirms audita vēl nav nosaucams,» audita rezultātus iesaka sagaidīt AS LVM valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks. Viņš norāda, ka no tīrās peļņas lauvas tiesu kā dividendes saņems valsts budžets, atlikusī daļa tiks novirzīta investīcijām meža infrastruktūrā un mežsaimniecībā. Uzņēmuma vadītājs uzsver, ka tīrās peļņas apjoms ir lielāks, nekā pērn tika lēsts.

«Kokmateriālu cenu kritums lielākajos noieta tirgos ietekmē ne tikai kokrūpniekus, bet arī mežu īpašniekus, turklāt šo situāciju pastiprināja Brexit, eksplozīvā situācija Tuvajos Austrumos, peripetijas Turcijā, kā arī valūtas kursu svārstības,» visu koksnes izstrādājumu realizāciju ietekmējošo faktoru buķeti komentē R. Strīpnieks. Viņš atgādina, ka nu jau kuro gadu pēc kārtas papīrmalkas tirgus, maigi izsakoties, ir stagnējošs un piesardzīgās prognozes par pieprasījuma pieaugumu pagaidām nav piepildījušās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts mežu apsaimniekotājs Latvijas valsts meži (LVM) šogad paredz apgrozījuma pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, intervijā aģentūrai LETA sacīja LVM valdes loceklis Edvīns Zakovics.

Viņš prognozēja, ka apgrozījuma pieaugumu mazākā mērā ietekmēs koksnes cenas kāpums, bet vairāk augstākas pievienotas vērtības produkcijas ražošana, samazinoties augošas koksnes pārdošanas apmēriem, bet pieaugot apaļkoksnes piegādēm kompānijas partneriem. «Mēs pildīsim arī mūsu mērķi - nodrošināt klientiem stabilas koksnes piegādes un tie apmēri, kurus mēs tirgū esam paredzējuši piedāvāt, noteikti tiks piedāvāti,» uzsvēra Zakovics.

Viņš atgādināja, ka pērn LVM apgrozījums bija gandrīz 257 miljoni eiro, savukārt uzņēmuma peļņa - 50 miljoni eiro. Kompānijas ieņēmumus galvenokārt veidoja kokmateriāli, kuru cenas aizvadītajā gadā nedaudz samazinājās saistībā ar notikumiem tradicionālajos Latvijas koksnes noieta tirgos - Lielbritānijā un Ēģiptē. «Lielu lomu nospēlēja Lielbritānijas lēmums izstāties no Eiropas Savienības un tā izraisītās valūtas svārstības. Loģiski, ka mārciņas vērtības kritums ietekmēja kokmateriālu cenas. Ļoti līdzīga situācija ir Ēģiptē. Arī nestabilitāte Tuvo Austrumu reģionā ir izraisījusi valūtu kursu svārstības,» teica Zakovics.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija mežsaimniecībai ir piemērota vieta, jo mežs, rūpīgi kopts un auklēts, te aug kā reti kur uz zemeslodes, savukārt biznesam ir jāspēj tikt galā ar šķērēm, kad prognozētais ienākumu pieaugums ir divas reizes mazāks par izmaksu kāpumu

Šādas specifiskas nozares nianses DB Uzņēmēju kluba biedriem rādīja valsts mežu apsaimniekošanas AS Latvijas valsts meži (LVM) valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.

Viņš atzina, ka katrā laikā ir bijuši izaicinājumi, jo tādi bija visai meža nozarei, ne tikai pirms oficiālās ekonomiskās recesijas, bet tādi bija arī 2017. gadā, un ir skaidrs, ka tādi arī būs perspektīvā. Vienlaikus LVM vadītājs atzina, ka uzņēmumu var vērtēt atsevišķi gan pēc apgrozījuma, gan peļņas rādītājiem, tomēr visi šie rādītāji ir atkarīgi ne tikai no tā, kas un kā notiek Latvijā kokapstrādes nozarē un kas notiek tās produktu noieta tirgos ārzemēs, bet arī no tā, kā strādā un kādus lēmumus pieņem konkurentvalstu uzņēmumi un politiķi. Latvijas valstij valsts mežu apsaimniekotājs tuvākajā laikā budžetā ieskaitīs miljardo eiro, taču kopējais meža nozares devums ir daudzas reizes lielāks, jo tie nav tikai simti miljoni eiro, kas ir samaksāti nodokļos, bet tās ir arī darba vietas šeit pat Latvijā, jo īpaši reģionos, kur jau tā iedzīvotāju skaits ir pamatīgi izkusis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Meža nozarē izaicinājums šogad būs koksnes blakusproduktu tirgus

Žanete Hāka, 06.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gads nebija viegls, tomēr nākotne nav krāsojama drūmās krāsās, tā situāciju meža nozarē aizvadītajā gadā raksturo AS Latvijas valsts meži valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.

AS Latvijas valsts meži darbība ir cieši saistīta ar koksnes pārstrādātāju darbu un situāciju galaproduktu tirgos ārzemēs, ietekmē arī cenas Latvijā.

Roberts Strīpnieks uzsver, ka haoss Tuvajos Austrumos, kas bija sācies jau 2015. gadā, lielai daļai uzņēmēju, kas strādāja ar tādām valstīm, kā, piemēram, Ēģipte, lika piedzīvot nopietnu kritumu. Tā kā trešā daļa no Latvijā saražotajiem augstākās kvalitātes zāģmateriāliem dodas uz Lielbritāniju, britu mārciņas krituma dēļ biznesa rentabilitāte ar šo valsti tika smagi iedragāta.

Kritums britu mārciņai pret eiro sasniedza līdz pat 12% un, protams, ka šādā sarežģītā un nestabilā tirgus situācijā parādās arī dempingotāji, kas jauc gaisu. Tas viss ir novedis pie tā, ka gala produktu cenās notiek nepārtraukta lejupslīde, arī zāģmateriālu tirgos notiek lejupslīde, īpaši priedei, mazāk asi tas izteikts eglei. Siltās ziemas un koksnes granulu ražošanas straujais pieaugums visā Eiropā ir atstājis graujošu ietekmi uz kokapstrādes un mežsaimniecības bakusproduktiem - šķeldu, malku, zāģu skaidām, viņš piebilst.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s "Latvijas valsts meži" ieņēmumi 2020. gada pirmajā ceturksnī bija 89,8 milj. eiro, kas ir teju tikpat, cik analogā laikā pērn, peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa – 29,4 milj. eiro un veiktas investīcijas 8,3 milj. eiro apmērā.

To rāda uzņēmuma saimnieciskās darbības informācija.

Šogad a/s "Latvijas valsts meži" (LVM) pirmajos trijos mēnešos realizējusi 1,89 milj. m3 koksnes, tai skaitā 1,81 milj. m3 apaļkoksnes sortimentu un 0,08 milj. m3 augošu koku.

No kopējiem ieņēmumiem — 89,8 milj. eiro - 86,2 milj. eiro iegūti no apļkoksnes sortimentu, augošu koku un šķeldas pārdošanas. Interesanti, ka par 9,2 milj. eiro lielāki ir bijuši LVM ienākumi no apaļkoksnes sortimentu realizācijas, ko ietekmējis gan lielāks sortimentu realizācijas apjoms, gan arī augstāka vidējā koksnes pārdošanas cena par plānoto. Bez tam 2.7 milj. eiro gūti no augošu koku realizācijas, tādējādi par 2 milj. eiro pārsniedzot sākotnēji plānoto.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Plantāciju mežiem rekords

Māris Ķirsons, 23.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plantāciju mežu ieaudzēšana Latvijā pērn uzstādījusi nebijušu rekordu, zemes apsaimniekotāji to uzskata par loģisku rezultātu, jo lauksaimniecības produkcijas cenas ir būtiski sarukušas, bet zemei ir jāražo, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ārzemēs plantāciju meži nav nekas pārsteidzošs, un tos tur uztver tāpat kā kartupeļu vai graudaugu laukus pie mums, kamēr Latvijā tas ir nosacīts jaunums. Patlaban plantāciju meži no Latvijas kopējās mežu platības (3,1 milj. ha) ir neliela daļa. Pēc Valsts zemes dienesta datiem pašlaik Latvijā ir 28284,6 ha plantāciju meži.

«Ik gadu vidēji meža platība Latvijā pieaug par 10 000 līdz 15 000 ha. Tas notiek gan dabiski, gan tāpēc, ka saimnieki stāda,» skaidro Valsts meža dienesta Mežsaimniecības daļas vadītājs Normunds Knēts. Viņš norāda, ka uz šo platību fona 2700 ha ieaudzētu plantāciju mežu nav nekas diži liels.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts iestādes un pašvaldības kavē 25 Valsts kontroles ieteikumu ieviešanu, liecina revīzijas apkopotā informācija par Valsts kontroles sniegto ieteikumu ieviešanu.

Kopumā valsts iestādēm un pašvaldībām ir jāievieš revīzijās sniegti 644 ieteikumi. No visiem ieteikumiem, kas valsts iestādēm un pašvaldībām ir jāievieš, tiek kavēta 25 ieteikumu ieviešana jeb 3,9% no ieteikumiem.

No Valsts kontroles datiem izriet, ka teju pusi - 11 - ieteikumu ieviešanu kavē Ministru kabinets. Ministru kabinetam līdz 2015.gadam bija jāizvērtē nepieciešamība noteikt stingrākas prasības juridisko un konsultāciju pakalpojumu iegādei ārpakalpojumā. Tāpat līdz 2015.gadam bija jāizvērtē nepieciešamība valsts iestādēm nodrošināt centralizēti juridisko pakalpojumu sniegšanu. Līdz 2015.gadam Ministru kabinetam bija jāveic pasākumi, lai nodrošinātu kārtību un kritērijus, kā valsts budžeta iestādēm novērtēt sabiedriskā pasūtījuma vai mediju pakalpojumu izmantošanas nepieciešamību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontroles revīzijas ieteikumi attiecībā uz derīgo izrakteņu uzskaiti un to ieguves maksas apmēriem būs parlamentāriešu dienaskārtībā, savukārt secinājumi par nesamērīgi zemajiem ieņēmumiem no purvu iznomāšanas kūdras ieguvei pārsteigusi biznesu.

Tāds ir Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdes rezultāts, izskatot Valsts kontroles revīzijas ziņojumu "Kā Zemkopības ministrija pārvalda valstij piederošu īpašumu - derīgos izrakteņus?". Savukārt Latvijas kūdras ražotāju asociācija skarbi kritizēja ziņojumā ietvertos secinājums un salīdzinājumus.

Neesošās stratēģijas trūkums

Vienlaikus visas puses bija vienisprātis par to, ka ir vajadzīga kūdras nozares attīstības stratēģija, kuras joprojām nav. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs bija izbrīnīts, kādēļ tik nozīmīgam derīgajam izraktenim, kāds ir kūdra, līdz šim Latvijā nav izstrādāta stratēģija. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija rīkosies, lai šāda stratēģija būtu. Vienlaikus jāatgādina, ka 13.10.2016.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma palielināšanā ignorēts likums

LETA, 23.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma apmēra palielināšanai izmantotas visdažādākās interpretācijas, līdz pat klajai likuma ignorēšanai, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Likumības revīzijā ar mērķi noskaidrot, vai valstij tieši un pastarpināti piederošo kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības regulējums ir pietiekams, VK secinājusi, ka likuma esamība vien neatrisina problēmas, ja nav politiskas gribas to iedzīvināt, precīzi definētas uzraudzības un vienotas pieejas likuma normu ievērošanā.

Kopš 2015.gada spēkā ir Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums (Kapitāla daļu likums), ar kuru bija jāsāk reformas valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā.

Šis likums definē arī kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma politikas būtiskākos principus, risinot arī problēmas saistībā ar atalgojuma konkurētspēju un sasaisti ar darbības rezultātiem. Faktiski jau piekto gadu likums kalpo par instrumentu atalgojuma palielināšanai, izmantojot visdažādākās pieejas un interpretācijas, konstatējusi VK.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Papildināta - 20 vērtīgākie uzņēmumi Latvijā

Žanete Hāka, 18.10.2017

1. AS Latvenergo

Uzņēmuma vērtība: 1,75 miljardi eiro

Vērtības izmaiņas gada laikā: 34%

Apgrozījums 2016.gadā: 931,6 miljoni eiro

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskots Prudentia un Nasdaq Riga veidotais ikgadējais Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101. Arī šogad par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu atzīta AS Latvenergo, kura 2017. gada topā uzrādīja vērtības pieaugumu 34 % apmērā, salīdzinot ar pērno gadu.

AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs: «Enerģētika ir ļoti dinamiska un šādos apstākļos būtiska nozīme ir nepārprotami iezīmētai un skaidrai koncerna stratēģijai – diversificēt savu darbību, aptvert jaunu tirgu un biznesa jomu apvāršņus, kļūstot par modernu enerģētikas kompāniju. Citiem vārdiem, mūsu stratēģijas būtība ir – solis tālāk. Ja iepriekš mēs nostiprinājām savas pozīcijas Baltijā tradicionālajos mūsu biznesa segmentos, tad tagad lūkojamies uz produktu diversifikāciju, inovācijām, digitalizāciju un jaunām tehnoloģijām. Tāds ir mūsu iezīmētais ceļš uz turpmāko attīstību un panākumiem».

Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis: «Lattelecom vērtības pieaugums 4% apmērā un kāpums uz 6. vietu Latvijas vērtīgāko uzņēmumu topā sasniegts, pateicoties pārdomātai stratēģijai un izcilam komandas darbam. Mums ir vienlīdz svarīgi trīs virzieni – pamatbiznesa stiprināšana, efektivitāte un jaunā biznesa audzēšana, kas devis rezultātu. Turpināsim investēt TV saturā, interneta tīkla kvalitātē, lietu interneta attīstība, mākslīgā intelektā, lielajos datos un citos jaunos virzienos. Šogad esam kļuvuši par stratēģisko partneri Altum akcelerācijas fondiem, tādējādi palīdzēsim attīstīt start-up ekosistēmu Latvijā un visā reģionā. Mūsu stratēģijas daļa ir veidot sinerģijas ar jaunuzņēmumiem agrāk nekā citi tehnoloģiju uzņēmumi.»

Komentāri

Pievienot komentāru