Ziedošana ir stratēģiski svarīga korporatīvās kultūras sastāvdaļa

To DB un holdinga Repharm rīkotajā apaļā galda diskusijā apstiprina visas runātājas – SIA Microsoft Latvia vadītāja Renāte Strazdiņa, Swedbank korporatīvo attiecību vadītāja Adriana Kauliņa, ABLV Bankas Labdarības fonda valdes priekšsēdētāja Zanda Zilgalve un holdinga Repharm komunikācijas direktore Līga Ribkinska.

Cik svarīga uzņēmuma korporatīvās kultūras sastāvdaļa ir ziedošana, un kādēļ uzņēmumi ar to vispār nodarbojas?

R. Strazdiņa: Mūsu uzņēmuma attīstības stratēģijā mecenātisms ir viens no pamata virzieniem. Microsoft Latvia mērķtiecīgi un regulāri daļu no savas peļņas iegulda dažādos projektos, kas pārsvarā gan ir saistīti ar mūsu darbības jomu, proti, tā ir digitālo prasmju attīstīšana, pieeja jaunākajām tehnoloģijām. Mums ir atsevišķa globāla struktūrvienība Microsoft Philantropies, kuras moto ir – tehnoloģiskā nākotne ikvienam, kas nodarbojas ar mecenātisma stratēģijas izstrādni un ieviešanu.

Lai gan partiju kases strauji pildās, pavasarī notikušās Eiropas Parlamenta vēlēšanas to kabatas krietni patukšojušas, Saeimas vēlēšanu reklāmām atstājot visai ierobežotus līdzekļus

Par to liecina DB pētījums, apkopojot informāciju par partiju saņemtajiem ziedojumiem, biedru naudām un tēriņiem priekšvēlēšanu izdevumiem. Jāņem gan vērā, ka saziedotās summas ik dienu mainās, turklāt, tuvojoties vēlēšanām, tas notiek ļoti strauji. Turklāt atsevišķām partijām ir no dažiem līdz vairākiem desmitiem tūkst. eiro mērāmi naudas uzkrājumi no iepriekšējiem gadiem papildus tam jau šobrīd Saeimā pārstāvētās partijas saņem arī valsts budžeta finansējumu, kas visa starpā arī izmantojams politiskajai aģitācijai, līdz ar to šis pētījums parāda tendenci, nevis absolūti precīzi atspoguļo situāciju.

Ar mecenātu atbalstu Jaunpiebalgas novadā atklāta restaurētā Svētā Toma baznīca, kas nosvinējusi savu 140 gadu jubileju.

Baznīcas sienu un griestu restaurāciju laikā no pērnā gada aprīļa līdz oktobrim veica SIA Rufs, un darbu kvalitātes novērtēšanu veica Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, liecina informācija Jaunpiebalgas Svētā Toma baznīcas atbalsta fonda mājas lapā.

Baznīcas logi tika atjaunoti, finansējumu piesaistot akcijas «Mans logs mūsu baznīcai» ietvaros, un ziedotāji atrasti visiem 42 baznīcas logiem, un 2012. gada februārī atjaunošana ir pabeigta.

Kā norādīts baznīcas fonda interneta vietnē, kopš Jaunpiebalgas Svētā Toma atbalsta fonda izveidošanas atsaukušies daudzi ziedotāji, tāpat atjaunošanas darbi ritējuši, piedaloties baznīcas draudzei, Jaunpiebalgas novada domei, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai. Restaurācijas darbu laikā nosusināti baznīcas pamati pa visu tās perimetru, restaurētas centrālās ieejas durvis, salabots jumts un tornis, baznīcā ierīkots ūdensvads un kanalizācija, izveidots stāvlaukums 30 automašīnām, restaurētas iekštelpas, izgatavoti jauni logi, veikti baznīcas uzmērījumi un atjaunots tās arhitektoniskais projekts, restaurēts Kārļa Zāles veidotais piemineklis un labiekārtota tā apkārtne, nomainot veco bruģi.

Valsts prezidenta vēlēšanu dienā Uzņēmumu reģistrā klusi tiek veiktas divas izmaiņas LDZ ritošā sastāva serviss valdē. Par valdes priekšsēdētaju kļūst Svetlana Berga, bet par vienu no trijiem valdes locekļiem Ivars Rullis. Pēdējais nāk no dzelceļnieku vidus, savukārt valdes priekšsēdētājai Svetlanai Bergai ar darbu dzelzceļu nav bijis nekāds sakars.

Latvijas dzelzceļam ir četri meitas uzņēmumi. Viens no lielākajiem LDZ ritošais sastāva serviss. 2009. gadā tā apgrozījums bija 66 miljoni latu un krīzes laikā, kad Latvijas dzelzceļam izdevās saglabāt kravu apjomu, arī LDZ ritošā sastāva serviss spēja nodrošināt tehnisko pamatu. Finanšu rādītāji neliecina, ka uzņēmumā būtu nopietnas problēmas, kas prasītu valdes nomaiņu. Šogad pirmajos mēnešos kravu apjoms pieaudzis par 20 procentiem.

Satiksmes ministrs saka, ka par izmaiņām meitas uzņēmumu valdēs Latvijas dzelzceļa vadība ministru personīgi neinformējot. Viņš tik zinot, ka Bergai ir ievērojama pieredze finanšu grāmatvedībā un uzņēmuma vadībā. To, ka Bergas amats būtu Zaļo zemnieku pateicība saskaniešiem par valsts prezidenta balsojumu Augulis noliedz.

Funderful radīts, lai palīdzētu universitātēm piesaistīt ziedojumus no absolventiem, īpaši koncentrējoties uz tiem, kuri ir nesen beiguši skolu un nekad vēl nav ziedojuši

«Labās skolas, kas piedāvā kvalitatīvu izglītību, nevarētu pastāvēt bez ziedojumiem un īpaši svarīga ir lojāla ziedotāju bāze, kuri ziedo regulāri un samērā nelielas summas. Lai gan lielie ziedotāji skolas nodrošina ar apjomīgu naudas daudzumu, viņu ir daudz mazāk un viņi to nedarot katru gadu. Tāpēc ir svarīga mazo ziedotāju bāze. Ir svarīgi viņus noturēt,» saka Raimonds Kulbergs, SIA Funderful īpašnieks. Statistika rāda – ja cilvēks savai skolai noziedo vienreiz, ir 50% iespējamība, ka šāda darbība atkārtosies. Ja jau ir bijušas pāris reizes, iespējamība sagaidīt atkārtotu ziedojumu pakāpjas jau līdz 70%, bet, ja trīs reizes, – līdz 90%. «Rezultāti runā paši par sevi – katra mūsu kampaņa augstskolām ienes vidēji par 220 tūkstošiem dolāru vairāk, nekā viņiem pašiem tas izdevies iepriekšējās reizēs, tas ir vidēji par 105% vairāk arī pēc ziedotāju skaita. Piemēram, tikai četros mēnešos Londonas biznesa skola ar mūsu rīku piesaistīja papildus 640 tūkstošus mārciņu,» lepojas Raimonds.

Par spīti COVID-19 karantīnai līdz 6.aprīlim turpinās ziedojumu vākšanas kampaņa Padures muižas portika atjaunošanai, pastāstīja Padures muižas īpašnieks ir Jānis Lazdāns.

Šī projekta ietvaros pirmo reizi Latvijā sadarbībā ar Francijas pūļa finansēšanas platformu tiek vākti līdzekļi kādam no Latvijas kultūras un arhitektūras pieminekļiem.

Pašlaik saziedoti 694 eiro. Kopumā 27 ziedotāji ir no 5 valstīm.

Visu ziedotāju vārdi tiks ielikti kapsulā un iemūrēti muižas sienā, tā saglabājot piemiņu par viņu palīdzību. Minimālā ziedojuma summa ir 5 eiro.

Padures muižā vēlas ierīkot gardēžu viesnīcu-restorānu 

Padures muižas saimnieka lielais plāns un nākotnes vīzija ir ierīkot šeit gardēžu...

Padures muižas kungu māja ir viena no skaistākajām klasicisma stila ēkām Latvijā, kura ir saglabājusies nemainīga cauri gadu simtiem. Apskates vērti ir zīmējumi uz sienām, kas ir visās istabās. Pie muižas ir vēsturisks parks ar simtu astoņdesmit gadus vecu liepu aleju. Ēka ir uzskatāma par unikālu 19. gadsimta 2. ceturkšņa būvmākslas paraugu Latvijas mērogā, kā arī tās arhitektonisko vērtību vairo 19. gadsimta 2. puses un 20. gadsimta sākuma interjeru apdares.

Padures muižā kopš 2015.gada notiek atjaunošanas darbi, kā arī kopumā notikuši 48 kultūras un izklaides pasākumi.

Par lielākiem ziedojumiem ir paredzētas pateicības dāvanas. Ziedojot 15 EUR vai vairāk, būs iespēja doties muižas apskatē kopā ar tās īpašnieku un saņemt pateicības pastkarti, par 50 EUR un vairāk ziedotājs saņems 2 kredītkartes aizsargājošus maciņus ar Padures muižas attēlu, par 100 EUR - vīna degustāciju muižā, kuras laikā būs iespēja nobaudīt Smilškalnu saimniecības vīnus un klausīties aizraujošos stāstos par to pagatavošanu.

Ja summa pārsniegs 500 EUR, tad ziedotāju sagaidīs neaizmirstama nakšņošana muižā un putnu dziesmas no rīta, baudot uz terases pasniegtās brokastis, savukārt par 999 EUR un vairāk – 4 cilvēku kompāniju gaidīs ekskluzīvas vakariņas Padures muižas dārza terasē.

Dartagnans.fr ir franču pūļa finansēšanas platforma, kuru 2015. gada septembrī izveidoja Romāns Deloms (Romain Delaume) un Bastiens Gulards (Bastien Goullard) ar mērķi saglabāt Francijas kultūrvēsturisko mantojumu. Kopš tās dibināšanas, pūļa finansēšanas platforma ir sākusi atbalstīt arī starptautiskus projektus. Plašāku atpazīstamību platforma ieguva, pateicoties veiksmīgajām "Mothe-Chandeniers" un "Ébaupinay" piļu renovācijām Francijā. Līdz šim tajā ir īstenoti vairāk kā 400 projekti, kuriem ir izdevies piesaistīt 8 miljonus eiro lielu finansējumu.

Ar labdarības veikala Otrā Elpa. Pludmale atbalstu stipendijas veidā Liepājā plānots izveidot velodarbnīcu Darām paši.

Velodarbnīcas izveidotāja - biedrība 118A - plānojusi, ka velodarbnīcu varēs izmantot bez maksas visi mikrorajona jaunieši. 300 latu stipendiju, ko konkursa kārtībā piešķir veikals Otrā elpa. Pludmale, biedrība izlietos jauniešu izveidotās velodarbnīcas modernizācijai, iepērkot velosipēdu remonta piederumus un rezerves daļas.

Jau no 1. oktobra sācies balsojums par nākamo Pludmales stipendiju. Balsošanu veic veikala pircēji, kas par katru izdoto latu saņem vienu balsošanas kuponu. Līdz 27. oktobrim iespējams pieteikties novembra Pludmales stipendijai. No saņemtajiem pieteikumiem balsošanai tiks izvirzīti trīs projekti. Prioritātes – izglītība, veselīgs dzīvesveids un ekoloģija. Stipendijai drīkst pieteikties gan privātpersonas, gan bezpeļņas organizācijas.

Astoņus mēnešus pirms nākamvasar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām politisko spēku finansiālie atbalstītāji ir samērā kūtri, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Partiju ziedotāji Latvijā tradicionāli sarosās vēlēšanu gados, apliecina partiju finanšu datubāzes analīze, piemēram, partiju reitingu līdere Saskaņa, kas dāvinājumos un ziedojumos 2014. gadā, kad notika Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanas, saņēma vairāk nekā 624 tūkst. eiro, šogad tikusi vien pie nepilniem 35 tūkst. eiro. Arī pērn kopējais saņemtais ziedojumu apmērs bija 76,7 tūkst. eiro. Vēl uzskatāmāk aina zīmējas skandālā par iespējamo politisko partiju un politisko partiju apvienību nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā ierautās partijas No Sirds Latvijai publiski apskatāmajā kasē. Proti, ja pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām bijušās valsts kontrolieres Ingūnas Sudrabas vadītā partija spēja īsā laikā ziedojumos piesaistīt teju 622 tūkst. eiro, tad nākamais gads jau bija daudz liesāks – 47,5 tūkst. eiro, bet šajā kaut zobus vadzī kar – saziedoti nepilni 6,4 tūkst. eiro. Turklāt lauvas tiesu – 5,5 tūkst. eiro – ziedojis viens cilvēks, partijas Saeimas deputāts Aivars Meija.

Ziedot sportam, kultūrai vai mākslai ir izdevīgāk Lietuvā strādājošajiem uzņēmumiem, Latvijā esošā ziedotāju atbalsta sistēma nav tik pretimnākoša kā dienvidu kaimiņvalstī, un tā ir līdzvērtīga Igaunijai, tomēr tā arī nav tik dāsna.

To liecina AS BDO pētījums par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidēm ziedotājiem. „Uzņēmumu ienākuma nodokļa īpatnības — atšķirības Latvijā un Igaunijā (kur to maksā tikai tad, kad tiek veikta dividenžu izmaksa vai tam pielīdzināmi darījumi) no Lietuvas un parējās Eiropas, kā arī valstu politiskās valdības uzstādījumi un lēmumi, tāpat arī sabiedrības izpratne par pašu ziedošanu ir būtiskākie iemesli, kāpēc atšķiras stimulu pakete ziedotājiem,” pētījuma datus raksturo AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis.

Viņš norāda, ka būtībā uzņēmums, kurš strādā vairākās valstīs, izrēķinot izdevīgumu, var izvēlēties, kurā no tām īstenot ziedošanu. „Uzņēmumu ienākuma nodoklis Eiropas Savienībā nav tas, kuru strikti reglamentētu, kā tas ir situācijā ar pievienotās vērtības nodokli, kuram ir noteikta standartlikme, kā arī samazinātās likmes un tā aplikšanas nosacījumi, kuri jāievēro visās ES dalībvalstīs; katra dalībvalsts būtībā var darīt, kā vēlas, un tas arī spilgti izpaužas,” uzsver J. Zelmenis.

Lai noskaidrotu, pie kādas summas iespējams tikt, ubagojot Rīgas ielās, un kādi iekšējie likumi pastāv šai vidē, Latvijas Avīzes speciālkorespondents eksperimenta kārtā divas dienas ubagojis pazemes tunelī pašā galvaspilsētas centrā.

Pirmajā dienā četrās stundās guvums bijis tikai divi lati un 53 santīmi, bet jau nākamajā reizē pāris stundās viņš ticis pie Ls 21,60.

«Ap astoņiem piektdienas rītā esmu tunelī. Šodien ubagošu tunelī, kas savieno Centrālo staciju un Stockmann. Nolieku uz zemes kartonu, apsēžos un sev priekšā aizdedzinu svecīti. No kabatas izvelku burkas vāciņu, kur cilvēki var mest naudu.

Par sevi esmu izdomājis leģendu, ja nu kāds interesējas. Uzdodos par divdesmitgadīgu jaunekli Juri, kuram ir nepabeigta deviņu klašu izglītība, kas pēc pilngadības sasniegšanas devies prom no Jelgavas Bērnu sociālās aprūpes centra un tagad uzturas Rīgā. Tuvinieku nav. Savulaik strādājis gadījuma darbus celtniecībā, bet nu vairs darbu neizdodas atrast, bet samaksai par mitekli un uzturam nepieciešama nauda. Aizdegtā svecīte veltīta desmit gadu vecumā zaudētajam tēvam,» raksta eksperimenta autors.

Ar nodokļu politikas jaunievedumiem grasās sasiet rokas uzņēmumiem, kas vēlas ziedot, nosakot, ka bez «sodīšanas» ar nodokli varēs ziedot tikai desmit procentus no peļņas

Plānotais ierobežojums nozīmē līdzšinējās kārtības sarežģīšanu, nošaujot divus zaķus, bet – negatīvā nozīmē. Pirmkārt, slāpējot uzņēmumu vēlmi ziedot. Tehniski samazinot atlaidi, nav ko slēpt, prognozējami saruks arī biznesa ziedojumu apmērs sabiedriskā labuma organizācijām. Otrkārt, sarūkot atbalstam, tiks apdraudētas vai zaudētas iespējas, ko pašlaik balstīja tieši ziedojumi. Pirms aplaudēt iecerētajai kārtībai, vajadzētu spēt atraut skatu no budžeta ieguvumiem un pavērtēt, kas tādējādi var ciest vai pat tikt sagrauts. Protams, jāņem vērā arī līdzšinējās blaknes, par ko gādājuši negodprātīgi ziedotāji un ziedojumu saņēmēji, kuru rīcība acīmredzot arī likusi pārvērtēt ziedošanas atbalstīšanu.

Bezpajumtnieku kopiena pie Leikvudas, ASV Ņūdžersijas štatā mežā pastāv jau vairākus gadus. Tajā patvērumu raduši desmitiem cilvēku, kurus piemeklējušas finansiālas grūtības.

Tā piemēram, kā raksta huffingtonpost.com, tas nemaz nebija tik sen, kad vairums amerikāņu varēja apskaust Merilinu Berenzveigu. Kā tekstila dizainere viņa pelnīja 100 tūkstošus ASV dolāru gadā un dzīvoja komfortablu dzīvi Ņujorkā kopā ar savu vīru, bijušo radio producentu. Viņi maksāja 2000 ASV dolāru mēnesī par dzīvokli, ieturēja vegānu diētu un kopa savus putnus.

Taču viss mainījās pirms diviem gadiem, kad sieviete recesijas laikā zaudējusi darbu. Kā daudzi bezdarbnieki Berenzveiga vairs nevarēja atļauties savu līdzšinējo dzīvesveidu. Viņa pārcēlās no vienas vietas uz otru un galu galā pameta pilsētu.

Latitude59 jaunuzņēmumu prezentāciju konkursā agrīnas un sēklas stadijas kompānijām piedalīsies CenOS, Coffee Pixels, HackMotion, Robotic Solutions un Funderful no Latvijas

Šonedēļ – 25. un 26. maijā – Igaunijas galvaspilsētā Tallinā notiek startup konference Latitude59, kuras ietvaros tradicionāli notiek arī jaunuzņēmumu konkurss, kuru šogad atbalsta igauņu Tāveta Hinrikus (Taavet Hinrikus) un Kristo Kārmana (Kristo Käärmann) dibinātā finanšu tehnoloģiju kompānija TransferWise. Sēklas stadijas startup konkursa balva ir desmit tūkstoši eiro no TransferWise. Kompānija to dara, lai atbalstītu vietējo startup kopienu. «Kā starptautiska kompānija ar saknēm Igaunijā TransferWise vēlas redzēt vairāk veiksmīgus jaunuzņēmumus Ziemeļvalstīs un Baltijā,» norāda Mareks Unts (Marek Unt), TransferWise Eiropas sabiedrisko attiecību vadītājs.

Tallinā notikušajā jaunuzņēmumu konferences Latitude59 startup prezentāciju konkursā «TransferWise Pitch Competition» par labāko atzīts Latvijas Funderful

DB jau rakstīja, ka Funderful radīts, lai palīdzētu universitātēm piesaistīt ziedojumus no absolventiem, īpaši koncentrējoties uz tiem, kuri ir nesen beiguši skolu un nekad vēl nav ziedojuši. «Labās skolas, kas piedāvā kvalitatīvu izglītību, nevarētu pastāvēt bez ziedojumiem, un īpaši svarīga ir lojāla ziedotāju bāze, kuri ziedo regulāri un samērā nelielas summas. Lai gan lielie ziedotāji skolas nodrošina ar apjomīgu naudas daudzumu, viņu ir daudz mazāk un viņi to nedarot katru gadu. Tāpēc ir svarīga mazo ziedotāju bāze. Ir svarīgi viņus noturēt,» iepriekš DB norādīja Raimonds Kulbergs, Funderful īpašnieks. Statistika rādot – ja cilvēks savai skolai noziedo vienreiz, ir 50% iespējamība, ka šāda darbība atkārtosies. Ja jau ir bijušas pāris reizes, iespējamība sagaidīt atkārtotu ziedojumu pakāpjas jau līdz 70%, bet, ja trīs reizes, – līdz 90%.

iPhone 5s jaunā pirkstu nospiedumu lasīšanas tehnoloģija kļuvusi par jaunu izaicinājumu hakeriem, kas šobrīd sacenšas savā starpā, kuram pirmajam izdosies to «atkost», raksta Forbes.

Ceturtdienas pēcpusdienā tika radīta vietne IsTouchIDHackedYet.com, kuras mērķis ir piesaistīt tā dēvēto pūļa finansējumu, kas vēlāk tiks atdots cilvēkam, kurš pirmais video demonstrēs veidu, kā «apmānīt» iPhone 5s tehnoloģiju. Proti, iegūs pirkstu nospiedumu no jebkuras citas virsmas, lai izmantotu to Apple jaunākā viedtelefona atbloķēšanā.

Kā novēroja Db.lv, piektdienas rītā lielākā summa, kas ziedota hakerim, kurš pirmais «uzlauzīs» pirkstu nospiedumu tehnoloģiju, ir 10 tūkstoši ASV dolāru, ko ziedojis Arturs Rozenbekers (Arturas Rosenbacher) no riska kapitāla uzņēmuma IOCapital.

No nākamā gada fiziskās personas drīkstēs veikt dāvinājumu (ziedojumu), iemaksāt biedru naudu un iestāšanās naudu partijām no saviem ienākumiem, kuru kopējais apmērs nedrīkstēs pārsniegt 30% no šo personu iepriekšējā kalendārajā gadā gūtajiem ienākumiem.

To paredz grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, ko ceturtdien, 26.oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma Saeima.

Saeimas Preses dienests informē, ka ar likuma izmaiņām plānots novērst iespēju fiziskajām personām neatļauti iesaistīties līdzekļu ziedošanā vai dāvināšanā politiskajām partijām.

Līdz šim fiziskās personas politiskās partijas varēja finansēt no saviem ienākumiem, kas gūti tajā pašā vai iepriekšējos divos kalendārajos gados un kuru veidi noteikti likumā «Par nodokļiem un nodevām».

Iepriekš par likumprojekta virzību atbildīgajā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā pārstāvji no Korupcijas novēršanas apkarošanas biroja (KNAB) deputātiem apliecināja, ka fiziskās personas partijām nereti atvēlējušas vai nu pusi no savas naudas vai arī visus pēdējos trīs gados legāli gūtos (deklarētos) ienākumus. Ziedotāji ikdienas tēriņus sedzot vēl no iepriekš gūtiem līdzekļiem, un tas KNAB rada šaubas par turpat ceturtās daļas ziedojumu naudas patieso izcelsmi. Lielākā daļa no šiem ziedojumiem ir četru līdz 15 tūkstošu apmērā, liecina KNAB informācija.

Tikai pirms trim mēnešiem dibinātajai partijai Latvijas attīstībai, kuru vada ekspremjers Einars Repše, saziedoti jau 120 000 eiro. Salīdzinājumam – līdz šim bagātākā partija Vienotība identiskā laika periodā ziedojumos saņēmusi tikai aptuveni 80 000 eiro.

Vēl 16 000 latu (gandrīz 23 000 eiro) biedra naudās partijas kasē iemaksājuši divi šīs partijas biedri – Emīls Jakrins un Baiba Fromane, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Turklāt Latvijas attīstībai kasē nepārprotami dominē lielie ziedojumi.

Piemēram, biznesa partneri Leons Jakrins un Guna Eglīte ziedojuši katrs pa 16 000 eiro. Abiem pieder slavenais SIA Vincents, kuras pazīstamākā sastāvdaļa ir restorāns Vincents ar šefpavāru Mārtiņu Rītiņu priekšgalā.

Uzņēmēji Uldis Mierkalns un Ainārs Ščipčinskis E. Repšes partijai ziedojuši pa 10 000 latu. Naftas tranzīta miljonārs Olafs Berķis un viņa uzticamākais menedžeris Edgars Čeporjus ziedojuši par dažiem eiro mazākas summas. Latvijas attīstībai valdes locekles Baibas Fromanes tēvs Valdis Pirktiņš meitas partiju atbalstījis ar 4000 latu.

Uzsākts biedrības Ayfaar Latvia, kuras uzdevums ir literatūras izplatīšana un iedzīvotāju redzesloka paplašināšana, likvidācijas process, ziņo Klientu Portfelis.

Biedrību 2010. gada 9. aprīlī dibināja Viesturs Dūle, Aivars Čivželis un Ieva Krole. Ayfaar Latvia darbības mērķis bija Latvijas sabiedrībā izplatīt un popularizēt jaunāko Latvijas un pasaules zinātnisko, populārzinātnisko literatūru, paplašinot iedzīvotāju redzesloku, zināšanu līmeni un izpratni par cilvēka, pasaules un visuma uzbūvi.

Aizvadītajā gadā biedrībai bijuši divi ziedotāji – Marija Kudimirova un Viesturs Dūle, liecina biedrības 2013. gada pārskats.

Lai gan filmas «Zigfrīds Anna Meierovics» nonākšana Latvijas kinoteātru repertuāros sagaidāma šā gada rudenī, filmas veidotāji par pirmizrādes datumu izvēlējušies 4. maiju - Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu, informē filmas pirmizrādes komunikācijas vadītājs Dāvis Landorfs.

Datums ir nozīmīgs, jo filma «Zigfrīds Anna Meierovics», vēstot par Latvijas pirmā ārlietu ministra dzīvi un darbu, reizē stāsta arī par nozīmīgiem notikumiem, kas ļāvuši dibināt Latvijas valsti.

Lai filma par Zigfrīdu Annu Meierovicu būtu interesanta ne tikai vēstures entuziastiem, bet arī plašam skatītāju lokam kinozālēs visapkārt Latvijai, tā apvieno inscenētas epizodes ar vēsturisko liecību montāžu.

«Esam droši, ka filma būs interesanta ikvienam, jo gan Z.A. Meierovica politiķa un personas dzīvesstāsts, kā arī Latvijas Neatkarības iegūšanas notikumi, kas redzami filmā, bijuši patiešām aizraujoši. Pieļaujam, ka filma varētu īpaši piesaistīt Latvijas Neatkarības vēstures interesentus un 20. gadu atmosfēras cienītājus, bet ceram, ka ikviens filmā atradīs kaut ko savu,» stāsta D. Landorfs.

Latvijas sportā ir jāparādās saimniekam - valdībai jāizveido struktūra, kas spētu sakārtot sporta dzīvi valstī, sākot no celtnēm un infrastruktūras, līdz treneru kvalifikācijas celšanai, uzskata kādreizējais hokejists un pašreizējais treneris Oļegs Sorokins.

Otrdien Rīgā tika atklāta iniciatīva «Es atbalstu sportu!». Atklāšanas pasākumā Latvijas sporta pārstāvji sniedza savu redzējumu par šīs nozares situāciju valstī un iespējamiem uzlabojumiem. Šajā iniciatīvā ir apvienojušās vairāk nekā 50 Latvijas sporta organizācijas un virkne sportistu un treneru, tostarp Sorokins.

«Pilnīgi noteikti viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ šī situācija ir izveidojusies, ir likumdošanas maiņa. Iepriekšējos gados ziedotāji sportam varēja saņemt nodokļu atvieglojumus. Lai gan nauda nedaudz tika zaudēta, viņi tik un tā piedalījās sporta atbalstā. Šajā brīdī likumdošana ir mainījusies un sporta pārstāvju prognozes liecina par to, ka gada beigās ziedojumu ziņā būs par 10-15 miljoniem eiro mazāk naudas. Ieinteresētība no ziedotājiem ir kritusies,» saruna ar žurnālistiem problēmas akcentēja Sorokins.

Raimonds Kulbergs pirms nepilniem trim gadiem atteicās no veiksmīgas karjeras finanšu pakalpojumu jomā un pievērsās privātai uzņēmējdarbībai. Kā pats saka – meties nezināmajā

Viņa uzņēmums Funderful nodarbojas ar ziedojumu kampaņu izveidi augstskolām. Mērķi ir lieli – ietekmēt ziedošanas kultūru izglītības pasaules tirgos ASV un Lielbritānijā, mazāk, klauvējot pie misijas apziņas un vairāk paļaujoties uz sacensības un spēles prieku.

Katram jaunuzņēmumam (start-up) savā attīstībā nākas iet cauri tuksnesim, kurā ir liels risks, ka ūdens beigsies un spēki izsīks, pirms neauglīgais klajums tiks pārvarēts, saka R. Kulbergs, kas līdztekus uzņēmējdarbībai ir arī Latvijas Riska kapitāla asociācijas direktors un TechHub Riga valdes loceklis. Viņš cer, ka Funderful tuksneša posms ir aiz muguras.

Kāpēc uzņēmumu nosaucāt par Funderful?

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz aplūkojam Latvijas karoga mastu AB dambī.

Svinīgā dāvinājuma ceremonijā valsts simtgadei veltītais monumentālais Latvijas karoga masts Rīgā uz AB dambja tika atklāts pērn, 18. Oktobrī. Masts ir 60 metrus augsts, un tajā plīvojošā Latvijas karoga izmēri sasniedz 20 x 10 metrus. Šādu veltījumu valsts simtgadei dāvā biedrība Latvijas karogs.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvis Vilnis Šlars uzskata, ka šis ir drosmīgs un šķietami vienkāršs objekts ar lielu politisko, ideoloģisko, kā arī pilsētbūvniecisko slodzi. «Es esmu, tātad es esmu – pirmais, kas nāk prātā, pirmoreiz ieraugot karogu. Tas ir tik deklaratīvs, ka sākumā grūti aptvert, ka tas tur ir. Arhitektu pienesums, neapšaubāmi, ir precīza mēroga un vietas izvēle, ambiciozuma ziņā labāku vietu šim «Es Esmu» ir grūti iedomāties. Ir skaidrs, ka tas ir pasūtītāja projekts, ko arhitektam ir lieliski izdevies iznest. Jautājums – vai tagad abi nav nobijušies. Šāda mēroga risinājumi, ko redz visi, prasa lielu uzdrošināšanos, kuras te nav pietrūcis. Interesanti, ka tas nekādu īpašu sabiedrības reakciju nav guvis, lai arī nodomā droši vien visi, pilnīgi visi,» vērtējumā norāda V.Šlars.

Starptautiskie ziedotāji konferencē Londonā vienojušies samaksāt papildu 180 miljonus eiro par jaunu pārsegu Černobiļas atomelektrostacijai.

«Černobiļai veltītajā pasākumā savākti 180 miljoni eiro, lai nosegtu finansējuma iztrūkumu,» teikts Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) paziņojumā.

Lielāko daļu - 165 miljonus eiro - piešķīrušas G7 valstis un Eiropas Komisija.

Nauda tiek piešķirta papildus 350 miljoniem eiro, kurus ERAB apsolīja novembrī un banka norādījusi, ka finansējuma iztrūkums jaunajam projektam tagad ir samazināts līdz 85 miljoniem eiro.

Patlaban turpinās darbs pie jauna 20 000 tonnu smaga tērauda pārsega Černobiļas atomelektrostacijas atliekām. Kopā projekts izmaksās 2,15 miljardus eiro.

Konstrukcijā būs iebūvēta tehnoloģija, kas darbosies zem pārsega, lai attīrītu teritoriju, kad tērauda pārsegs būs uzlikts.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa reformas rezultātā uzņēmumiem ir «atņemts» stimuls ziedot naudu sportam un kultūrai, jo tam vairs nav ekonomiskā izdevīguma nodokļa atlaides veidolā.

Šādu ainu rāda nodokļu eksperta Aiņa Dābola veiktie aprēķini par uzņēmumu – ziedotāju izdevumiem pērn, salīdzinot ar 2018. gadā ieviestajām prasībām. «Lai visi aprēķini būtu salīdzināmi, gan šogad, gan pērn tika veikti aprēķini ar pieņēmumu, ka uzņēmums ziedo 100 000 eiro gan 2017., gan arī 2018. gadā,» uz pētījuma metodiku norāda A. Dābols. DB jau 05.09.2018. vēstīja, ka tikai pēc iniciatīvas «Es atbalstu sportu» aplēsēm prognozējamais ziedojumu kritums būs 12-15 milj. eiro apmērā. Uzņēmumu ziedojumu apmēra kritums pēc nodokļu reformas liek meklēt alternatīvus finansējuma avotus sportam, viens no tiem varētu lielāks valsts finansējums.

DB pērn jau vairākkārt vēstīja par sabiedriskā labuma organizāciju vadītāju bažām saistībā ar uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) reformu un tās radīto iespējamo ziedojumu iztrūkumu. 2018. gada pirmie seši-septiņi mēneši apstiprina pērn izteikto bažu patiesumu. Skaļu iniciatīvu «Es atbalstu sportu» uzsākuši sporta jomā strādājošie, kuri norāda uz ziedojumu katastrofālo kritumu, kas apdraud sporta organizāciju turpmāko darbību un iespējas attīstīt sportu. Ir izskanējušas bažas, ka ziedojumu apmēra kritums šogad salīdzinājumā ar 2017. g. varētu sasniegt pat 75%. Šos sporta jomas aktīvistu saucienus sadzirdēja arī Ministru kabinetā, tāpēc premjers Māris Kučinskis izveidoja darba grupu, kuras uzdevums ir sagatavot priekšlikumus par sporta valsts pārvaldības un finansējuma maiņu. Darba grupai dots uzdevums sagatavot un iesniegt Valsts kancelejā priekšlikumus līdz šā gada 31. oktobrim.

Latvijas Okupācijas muzeja rekonstrukcijas projekta - Nākotnes nama - apturēšanas gadījumā muzejs piecu gadu laikā varētu «izčākstēt», nespējot veikt savu darbu, preses konferencē uzsvēra Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdis Valters Nollendorfs.

Reaģējot uz 20 Latvijas arhitektu iesniegto vēstuli, kurā izklāstīti iebildumi pret Nākotnes nama būvniecību, muzeja biedrības pārstāvji uzsver, ka, apturot projektu, tiktu pazaudēts ne tikai jau ieguldītais darbs un līdzekļi, bet arī padarīta neefektīva muzeja darbība, kas jaunajos ģeopolitiskajos apstākļos ir nozīmīga Latvijas un ārvalstu sabiedrības informēšanai par vēstures notikumiem.

Okupācijas muzejs ir privāta institūcija. Tikai viena ceturtā daļa no tā finansējuma ir valsts līdzekļi. Pārējo nodrošina ziedojumi, kuru apmērs ir atkarīgs gan no apmeklētāju skaita, gan ārzemju latviešu ziedotāju uzticības, stāstīja Nollendorfs. Viņš uzsvēra, ka pagaidu atrašanās vietā, Raiņa bulvārī, muzeju apmeklē tikai viena trešā daļa no tā skaita, ko muzejs piedzīvoja, atrodoties Strēlnieku laukumā.