Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

no 17. līdz 23. septembrim

Pirmdiena, 17. septembris

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 12:30 līdz 16:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) notiks apmācību kursi "Elektroniskās iepirkumu sistēmas lietošana". Piedalās Ventspils pilsētas pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību atbildīgie darbinieki (atb. K. Jacevičs, tālr. 6 36 07607)

" 14:00 domē, 2.stāva zālē notiks Iepirkumu komisijas sēde. Piedāvājumu atvēršana atklātā konkursā "Mēbeļu piegāde četru jaunu grupu atvēršanai pirmsskolas izglītības iestādēs" (pasūtītājs - Izglītības pārvalde) (atb. S. Tolkaņova, tālr. 6 36 01194)

Šī gada 3. un 4.jūnijā pasaules viesnīcu uzmanība būs pievērsta Latvijai, jo Rīgā notiks Starptautiskās Viesnīcu un restorānu asociācijas un Nacionālo asociāciju izpildinstitūciju tikšanās, kā arī Latvijā pirmā viesnīcu un restorānu industrijai veltītā konference „Pasaules viesnīcu biznesa attīstība”. Pasākumus rīko Latvijas viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) un organizēšanu atbalsta arī Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA). Starptautiskā Viesnīcu un restorānu asociācija (IHRA) ir vienīgā globālā organizācija, kas pārstāv viesmīlības industriju pasaulē. Tās biedri ir nacionālās viesnīcu un restorānu asociācijas visā pasaulē un starptautiskās nacionālās viesnīcu un restorānu ķēdes, kopumā pārstāvot aptuveni 300 tūkstošus viesnīcu un 8 miljonus restorānu. 3.jūnijā IHRA augstākās amatpersonas un starptautiski atpazīstamu viesnīcu ķēžu līderi kopīgi apspriedīs pasaules tūrisma un jo īpaši viesmīlības industrijas tendences, un, kā uzsver TAVA direktors Uldis Vītoliņš, šī tikšanas ir ļoti būtisks notikums Latvijas tēla atpazīstamības un tūrisma nozares attīstības veicināšanā. 4.jūnijā norisināsies starptautiskā viesnīcu industrijas konference „Pasaules viesnīcu biznesa attīstība”. Konferences organizētāju mērķis ir veicināt Latvijas viesnīcu biznesa attīstību, iepazīstinot viesnīcu īpašniekus un vadītājus ar jaunākajām pasaules viesmīlības industrijas attīstības tendencēm, kā arī aktuāliem mārketinga, menedžmenta un sadarbības jautājumiem. Konferencē kā prioritāras izvirzītas tādas tēmas kā Latvijas un pasaules tūrisma un viesmīlības industrijas attīstības tendences, drošības loma viesnīcas izvēles procesā, kūrortviesnīcu mārketinga pasākumu organizēšana, kā arī starptautisku viesnīcu ķēžu politika attiecībā uz Baltijas valstīm. Konferences „Pasaules viesnīcu biznesa attīstība” lektori ir pieredzes bagāti viesnīcu un restorānu nozares pārstāvji, starptautisku viesnīcu ķēžu un citu valstu viesnīcu un restorānu asociāciju līderi no ASV, Francijas, Izraēlas un Jordānijas. Konferenci atklās un ar priekšlasījumu uzstādies arī Starptautiskās Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Džons Bells. LVRA organizētos pasākumus bez Tūrisma attīstības valsts aģentūras atbalsta arī viesnīcas Reval Hotel Rīdzene un Hotel de Rome, kā arī „Emīla Gustava šokolāde” un SIA „Mobil Plus”. Avots: TAVA

3. un 4.jūnijā pasaules viesnīcu uzmanība būs pievērsta Latvijai, jo Rīgā notiks Starptautiskās Viesnīcu un restorānu asociācijas (IHRA) un Nacionālo asociāciju izpildinstitūciju tikšanās, kā arī Latvijā pirmā viesnīcu un restorānu industrijai veltītā konference "Pasaules viesnīcu biznesa attīstība". Pasākumus rīko Latvijas viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) un atbalsta Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA). 3. jūnijā IHRA augstākās amatpersonas un starptautiski atpazīstamu viesnīcu ķēžu līderi kopīgi apspriedīs pasaules tūrisma un jo īpaši viesmīlības industrijas tendences, un, kā uzsver TAVA direktors Uldis Vītoliņš, šī tikšanas ir ļoti būtisks notikums Latvijas tēla atpazīstamības un tūrisma nozares attīstības veicināšanā. 4. jūnijā norisināsies starptautiskā viesnīcu industrijas konference Pasaules viesnīcu biznesa attīstība. Konferences organizētāju mērķis ir veicināt Latvijas viesnīcu biznesa attīstību, iepazīstinot viesnīcu īpašniekus un vadītājus ar jaunākajām pasaules viesmīlības industrijas attīstības tendencēm, kā arī aktuāliem mārketinga, menedžmenta un sadarbības jautājumiem. Konferencē kā prioritāras izvirzītas tādas tēmas kā Latvijas un pasaules tūrisma un viesmīlības industrijas attīstības tendences, drošības loma viesnīcas izvēles procesā, kūrortviesnīcu mārketinga pasākumu organizēšana, kā arī starptautisku viesnīcu ķēžu politika attiecībā uz Baltijas valstīm. Konferences lektori ir pieredzes bagāti viesnīcu un restorānu nozares pārstāvji, starptautisku viesnīcu ķēžu un citu valstu viesnīcu un restorānu asociāciju līderi no ASV, Francijas, Izraēlas un Jordānijas. Konferenci atklās un ar priekšlasījumu uzstādies arī Starptautiskās Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Džons Bells. Starptautiskā Viesnīcu un restorānu asociācija (IHRA) ir vienīgā globālā organizācija, kas pārstāv viesmīlības industriju pasaulē. Tās biedri ir nacionālās viesnīcu un restorānu asociācijas visā pasaulē un starptautiskās nacionālās viesnīcu un restorānu ķēdes, kopumā pārstāvot aptuveni 300 tūkstošus viesnīcu un 8 miljonus restorānu. Avots:TAVA

Šī gada 4. jūnijā viesnīcā Reval Hotel Rīdzene, lai runātu par viesnīcu biznesa attīstības tendencēm, bija pulcējušies viesnīcu biznesa speciālisti no visas pasaules. Atklājot konferenci "Pasaules viesnīcu biznesa attīstība", dalībniekus uzrunāja Starptautiskās viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Džons Bells, Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas Tūrisma departamenta direktore Aira Andriksone un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Jenzis. Par Latvijas tūrisma attīstības plāniem un mārketinga aktivitātēm informēja Latvijas Tūrisma attīstības valsts aģentūras direktors Uldis Vītoliņš. Izraēlas Viesnīcu asociācijas ģenerāldirektors Abrahams Rozentāls savā lekcijā uzsvēra, ka drošības kritērijus viesnīcu uzņēmējdarbībā ir jāietver kā pašsaprotamu elementu. Drošības pasākumus viesnīcā ieteicams veikt neuzkrītoši, jo uzsvērtas rūpes par drošību var raisīt viesos diskomfortu un aizdomas. A. Rozentāls arī dalījās pārdomās par viesnīcu klasifikācijas problemātiku. Pašreizējā situācijā grūti iedomāties vienotas viesnīcu klasifikācijas ieviešanu visā pasaulē. Iespējams, varētu veidot klasifikācijas sistēmas atbilstoši reģioniem, piemēram, Eiropu iedalot Dienvidu, Ziemeļu, Centrālajā Eiropā, taču A. Rozentāls uzsvēra, ka viesnīcu iedalīšana atbilstoši klasēm ir ļoti problemātiska, jo daudzkārt viesnīcas galveno pievilcību un augsto klasi nosaka kāds īpašs “knifs”, dizaina un servisa nianses, un mazākā mērā atbilstība standartiem. Izraēlas Viesnīcu asociācijas ģenerāldirektors pauda viedokli, ka drīzumā par noteicošo faktoru viesnīcu izvēlē varētu kļūt nevis zvaigžņu skaits, bet viesnīcas e-prezentācija, proti, informācija viesnīcas interneta mājas lapā. Amerikas Viesnīcu un tūrisma mītņu asociācijas prezidents Džo Makinernejs (Joe McInerney) savā uzrunā iezīmēja pasaules tūrisma industrijas attīstības galvenos aspektus. Tūrisma un viesmīlības industrijas apjomi pasaulē turpina pieaugt, tādēļ Amerikas Viesnīcu un tūrisma mītņu asociācijas prezidents iesaka jau caur atbilstošām izglītības programmām motivēt jaunus cilvēkus strādāt tūrisma un viesmīlības biznesā. Amerikas Viesnīcu un tūrisma mītņu asociācijas paspārnē darbojas Amerikas Viesnīcu un tūrisma mītņu Izglītības fonds, kas gadā nodrošina stipendijas pus miljona ASV dolāru apmērā un vidēji 180 000 ASV dolāru gadā atvēl pētījumiem. Amerikas Viesnīcu un tūrisma mītņu asociācija pastāv jau 95 gadus. Makinernejs uzsvēra, ka Latvijas lidsabiedrību airBaltic šobrīd var uzskatīt par vienu no stiprākajām zemo izmaksu lidsabiedrībām Eiropā. Amerikas Viesnīcu un tūrisma mītņu asociācijas prezidents Latvijai ieteica izvēlēties konkrētus mārketinga virzienus starptautiskajā tūrisma tirgū. Šobrīd ir īpaši piemērots laiks valsts tēla veidošanai, jo par Latviju pasaulē vēl nav izveidojušies izteikti stereotipi. Baltijas valstīm, kam ir daudz kopīga ar Skandināviju vai Lielbritāniju, jāpievērš uzmanība tam, kā līdzīgās tūrisma pievilcības pasniegt neparastā veidā caur pārdomātu ceļojumu pakešu veidošanu. Makinernejs iesaka akcentēt uzmanību uz luksusa klases ceļotājiem un tā saukto “X” paaudzi – ceļotājiem vecumā no 20 līdz 40 gadiem. HOTREC (Hotels, Restaurants & Cafes in Europe) izpilddirektore M. Sequaris argumentēja viesnīcu un restorānu biznesa lobēšanas nepieciešamību un iespējas Eiropas Savienības līmenī tādos jautājumos kā zemāka PVN noteikšana, sociālo jautājumu risināšana attiecībā uz viesmīlības nozares specifiku (darbs svētdienās, svētku dienās, naktīs), pārtikas drošības standarti, naktsmītņu klasifikācijas standarti, autortiesības attiecībā uz viesnīcās un restorānos atskaņoto mūziku, smēķēšanas ierobežojumi ēdināšanas uzņēmumos un naktsmītnēs. Pieredzē par SPA viesnīcu ekspluatācijas un produkta pārdošanas niansēm Eiropā dalījās Accor Thalassa (Vichy, Francija) direktors Aivars Provejs, velkot paralēles arī starp Jūrmalas un Vichy kūrorta attīstības problemātiku. Kā dažas no galvenajām SPA biznesa aktualitāt

Pirmdiena, 10. septembris

" 10:00 domē notiks Ventspils pilsētas domes sēde (atb. D. Brākmane, tālr. 6 36 01111)

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 13:00 līdz 17:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) norisināsies datorkursi "Informācijas sabiedrības pamatprasmes". Kursu programma ietver darbu ar datoru, teksta redaktoriem, e-pastu un internetu. Kursa maksa: LVL 20 par 12 stundām. Pieteikšanās pa tālr. 6 36 07607 vai pa e-pastu: [email protected] Lūdzam arī norādīt iespējamos kursu apmeklējuma laikus! (atb. A. Gaile, tālr. 6 36 07607)

Gatavojoties vasaras tūrisma sezonai «izpārdošana» skar arī ceļojumu piedāvājumus. Cīņā par klientiem, tiek piedāvātas 15 – 25 % atlaides. To Db novēroja nule kā atklātajā tūrisma gadatirgū Balttour 2009.

Latvijas tūrisma aģentūras un Latvijas reģioni ir gatavi jaunai tūrismam sezonai, apliecina tūrisma gadatirgus Balttour 2009. Izstādē plaši pārstāvēti ārzemju tūrisma operatori un viesnīcu pārstāvji.

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, Balttour 2009 ir iespējams ne tikai iepazīties ar tūrisma operatoru, tūrisma aģentūru un viesnīcu piedāvājumiem, bet arī iegādāties ceļojumus ar īpašu atlaidi. Jūrmalas viesnīcas Amber Sea Hotel pārdošanas un mārketinga menedžere Elena Sobolenko atzīmē, ka izstādē ir iespējas iegādāties speciālus SPA piedāvājumus ar 15% atlaidi. Ārvalstu ceļojumi vasaras sezonai tiek piedāvāti ar 25% atlaidi. Tūrisma operators Novatours, JTL un Tez Tour piedāvā vasaras sezonas ceļojumus ar 25% atlaidi. Tez Tour mārketinga/pārdošanas menedžere Svetlana Zavrocka Db apliecināja, ka izstādes laikā ir iespējams iegādāties ziemas sezonas ceļojumus ar 150-200 latu atlaidi un rezervēt vasaras ceļojumus ar 25% atlaidi. «Šogad Tez Tour Latvijas ceļotājiem piedāvā Hurgadu un Tenerifi visu gadu, līdz šim šie kūrorti bija pieejami tikai ziemas sezonā, taču šogad arī vasarā,» stāsta S. Zavrocka.

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

2005. gada 4. jūnijā, viesnīcā „Reval Hotel Rīdzene” notiks Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas organizētā, Latvijā pirmā viesnīcu un restorānu industrijai veltītā konference „Pasaules viesnīcu biznesa attīstība” Konferences mērķis – veicināt Latvijas viesnīcu biznesa attīstību, iepazīstinot viesnīcu īpašniekus un vadītājus ar aktuālākajām tendencēm pasaules viesnīcu un restorānu industrijā. Konferencē, kā prioritāras, izvirzītas sekojošas tēmas: - Latvijas tūrisma industrijas attīstības tendences; - pasaules tūrisma industrijas attīstības tendences (viesnīcas, tūrisma firmas, aviokompānijas); - viesnīcu attīstības tendences; - drošības loma viesnīcas izvēles procesā; - kā organizēt kūrortviesnīcas mārketingu un pārdošanu un gūt papildus ienākumus, izmantojot viesnīcas rīcībā esošos resursus - starptautisku viesnīcu ķēžu politika attiecībā uz Baltijas valstīm, u.c. Konferences „Pasaules viesnīcu biznesa attīstība” lektori ir pieredzes bagāti viesnīcu un restorānu nozares pārstāvji, starptautisku viesnīcu ķēžu un citu valstu viesnīcu un restorānu asociāciju līderi no Amerikas Savienotajām valstīm, Francijas, Izraēlas un Jordānijas. Konferenci atklās un ar priekšlasījumu uzstāties arī Starptautiskās Viesnīcu un restorānu asociācijas /IH&RA/ prezidents – Džons Bells /John Bell/. Konferences noslēgumā notiks konferences dalībnieku – lektoru un klausītāju diskusija. Konferences darba valoda – latviešu un angļu (tiks nodrošināts tulkojums). Konferenci „Pasaules viesnīcu biznesa attīstība”, LVRA organizē sadarbībā ar Tūrisma Attīstības valsts aģentūru, viesnīcu „Reval Hotel Rīdzene”, viesnīcu „Hotel de Rome", SIA „Mobil Plus”, tūrisma aģentūru „VIA Hansa” un „Emīla Gustava šokolāde”. Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija ir sabiedriska organizācija, kas apvieno viesnīcas, viesu mājas, moteļus un to restorānus, profesionālai sadarbībai, ar mērķi, uzlabot klientu apkalpošanas kvalitāti, sakārtot Latvijas viesnīcu tirgu un pārstāvēt Latvijas viesnīcu un restorānu biznesu pasaulē.

Pēc iepriekšējo gadu aktīvajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā tiek rekonstruētas, būvētas un atvērtas jaunas viesnīcas; eksperti lēš – tirgus ir tuvu piesātinājumam.

Bez pašreizējiem viesnīcu projektiem Rīgā, kas jau ir vai tūlīt tiks pabeigti, vēl tiek plānoti vairāki jauni; kad tie būs pabeigti, tirgus būs piesātināts, norāda nekustamo īpašumu kompānijas Newsec Latvija direktors Valdis Mitenbergs. Ja investors šobrīd sāktu apsvērt viesnīcas projekta īstenošanu Rīgā – iegādātos īpašumu, sāktu projektēt –, iespējams, būtu jau nokavēts.

Ja nepalielināsies tūristu skaits, konkurence viesnīcu biznesā būtiski saasināsies, pauž Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste. Viņasprāt, pie esošās viesnīcu noslodzes, kas pēc asociācijas datiem pērn bija ap 48%, nav īstas vajadzības pēc jaunu viesnīcu būvniecības. Vienlaikus šobrīd tirgū vērojamā aktivitāte, rekonstruējot un no jauna būvējot viesnīcas, ir sakritība, nevis apzināts plāns. «Viesnīcas izveide nav īstermiņa projekts,» viņa norāda, stāstot, ka, piemēram, vēsturiskas ēkas pārveide par viesnīcu var būt ļoti laikietilpīga, kas liek pagarināt būvniecības termiņus.

Majoru kultūras namā izstādītas vaska figūras

Jūrmalā, Majoru kultūras namā, Jomas ielā 35, atkal atvērta Vaska figūru izstāde, ko pēc divu gadu pārtraukuma ar atjaunotu saturu piedāvā firma MTU Fantasy no Igaunijas.

Atklās izstādi Neskartie. Latvijas tekstilmāksla

Ārzemju mākslas muzejā 7.jūlijā pl.17.00 tiks atklāta Latvijas Tekstilmākslas asociācijas rīkotā izstāde Neskartie. Latvijas tekstilmāksla.

Būs apskatāmi Tiroles mākslinieku darbi

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā no 11. jūlija līdz 2. augustam būs apskatāma Austrijas mākslas izstāde Audums un akmens.

Ventspils pilsētas dome apstiprinājusi Ventspils Tūrisma informācijas centra budžetu. Tā izdevumu daļa ir plānota 89 363 Ls apjomā. Ieņēmumus veidos līdzekļi no pamatbudžeta 75 479 Ls apjomā, bet pārējie 13 682 Ls tiks iegūti no maksas pakalpojumiem, galvenokārt veicot Ventspils tūrisma brošūru, karšu un kalendāru tirdzniecību, kā arī piedāvājot reklāmas iespējas tūrisma uzņēmumiem šajos izdevumos. 2004. gadā Tūrisma informācijas centram būs 4 galvenie darbības virzieni. I. Tūristu apkalpošanas nodrošināšana Ventspils Tūrisma informācijas centrā Tirgus ielā 7 Galvenais jaunums – lai nodrošinātu pilsētas tūrisma informācijas un pakalpojumu labāku pieejamību, birojs 2004. gadā strādās katru dienu. Šī darba nodrošināšanai rudens -ziemas sezonā strādās trīs, bet aktīvajā tūrisma sezonā četri darbinieki. Papildus plānots iesaistīt arī tūrisma jomas studenti-praktikanti. II. Pilsētas tūrisma mārketinga pasākumu kompleksa realizēšana. Domājot par ārvalstu tūristiem, galvenā vērība tiks pievērsta Ventspils kā tūrisma pilsētas popularitātes veicināšanai kaimiņu un tuvējās valstīs. Tūrisma informācijas centrs Latvijas valsts tūrisma stenda ietvaros piedalīsies 6 ārvalstu tūrisma gadatirgos – Helsinkos, Berlīnē, Gēteborgā, Maskavā, Tallinā, Viļņā. Vēl tiks apsvērta iespēja piedalīties arī Londonas tūrisma gadatirgū novembrī. Ventspils tūrisma brošūru izdos 7 valodās – latviešu, krievu, angļu, vācu, zviedru, lietuviešu un igauņu. Ventspils tūrisma karte tiks izdota 4 valodās - latviešu, krievu, angļu, vācu. Sadarbībā ar pārējiem Kurzemes rajoniem un pilsētām tiks izdots jauns Kurzemes tūrisma buklets ar kopējo tirāžu ap 200 000 eksemplāru un 7 valodās, kurā akcentēs arī aktīvā tūrisma iespējas. Iecerēts piedalīties arī jauna Ventspils fotoceļveža izdošanā. Plānots realizēti arī īpašus Ventspils reklāmas projektus Lietuvā un Igaunijā. Domājot par Latvijas iedzīvotājiem, pavasarī preses izdevumos latviešu un krievu valodā izplatīs jau tradicionālo informatīvo izdevumu par atpūtas un izklaides iespējām Ventspilī. Iecerēti arī daudzi citi pasākumi. Aktīvs darbs pie Ventspils kā tūrisma pilsētas popularizēšanas notiks visa gada garumā. III. Tūrisma pakalpojumu attīstības un sadarbības ar tūrisma uzņēmumiem veicināšana. Paši galvenie Ventspils Tūrisma informācijas centra partneri, protams, ir pilsētas tūrisma uzņēmumi, tāpēc sadarbība ar tie būs aktīva – gan kopīgi strādājot pie dažādo tūrisma izdevumu sagatavošanas, gan gatavojoties starptautiskajām tūrisma izstādēm, gan izstrādājot kopīgus tūrisma produktus un nodrošinot kvalitatīvu pilsētas viesu apkalpošanu. Tiks organizēti jau otrie Ventspils gidu kursi. Katru dienu aktīvajā tūrisma sezonā no Rātslaukuma organizēs ekskursijas sertificētu gidu pavadībā, pasūtījuma ekskursijas nodrošinās visa gada garumā. Rīkos arī dažādus interesantus izklaides pasākumus un nodrošinās saturīgu atpūtu pilsētas viesiem. Arī 2004. gadā Ventspilī vismaz četras reizes piestās kruīzu kuģis, ik reizi atvedot ap 200 – 300 amerikāņu tūristu. 2004. gadā Ventspils Tūrisma informācijas centrs aktīvi darbosies arī Kurzemes tūrisma asociācijā, Latvijas tūrisma informācijas organizāciju asociācijā un Latvijas tūrisma aģentu asociācijā „ALTA" gan kopīgu mārketinga pasākumu veikšanas, gan pieredzes apmaiņas nolūkā. IV. Iesaistīšanās starptautiskajā tūrisma sadarbībā. 2004. gadā turpināsies darbs pie ES PHARE programmas atbalstītā projekta „Tūrisma iespējas un plānošana retumu Lietuvā un rietumu Latvijā ar mērķi radīt ilgtspējīgu tūrisma vidi". Šī projekta ietvaros kopā ar Liepāju un Klaipēdu strādās pie starptautiskā tūrisma ceļa „No pilsētas uz pilsētu: Ventspils-Liepāja-Klaipēda" veidošanas un attīstīšanas. Strādās arī pie jaunu starptautiskās sadarbības projektu ideju realizēšanas, lai apgūtu Eiropas Savienības piedāvātās investīciju iespējas. Avots: Ventspils TIC

Biznesa augstskolas Turība un Pierīgas tūrisma asociācija parakstīja sadarbības līgumu, lai veicinātu profesionālās augstākās izglītības pilnveidošanu un Pierīgas uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, attīstību un šajā jomā strādājošo darbinieku izglītošanu.

Sadarbības ietvaros Turības Starptautiskā tūrisma fakultātes studentiem tiks nodrošinātas plašākas iespējas studijās, zinātniskajā pētniecībā un radošajā darbā, kā arī jaunu tūrisma produktu un pakalpojumu izstrādē, izmantojot gan augstskolas, gan Pierīgas tūrisma asociācijas resursus un intelektuālo potenciālu.

Biznesa augstskolai Turība būs iespējas iesaistīties Pierīgas tūrisma asociācijas veidotā sadarbības tīkla tūrisma produktu un pakalpojumu izstrādē, veikt pētījumus pēc asociācijas pasūtījuma, kā arī nodrošināt asociācijas darbinieku apmācību.

“Praktiskā vidē balstītas studijas ir viena no vissvarīgākajām Starptautiskā tūrisma fakultātes studiju programmu satura attīstības prioritātēm. Mums ir svarīgi, ka mūsu sadarbības partneri veido plašu tīklu, nodrošinot dažādu iesaistīto pušu pārstāvniecību. Domāju, ka Pierīga kā tūrisma vieta ir salīdzinoši mazāk izpētīts un analizēts tūrisma galamērķis, kas paver plašas iespējas integrēt dažāda veida galamērķa pētniecību mūsu studiju procesā. Savukārt studentiem šāda sadarbība nozīmēs atkal jaunus praktiskus uzdevumus tūrisma ģeogrāfijas, tūrisma mārketinga, tūrisma produktu pārdošanas un citos studiju kursos. Vienlaikus šajā sadarbībā saskatām arī iespēju turpināt attīstīt tūrisma pētniecību,” uzsver Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns Ēriks Lingebērziņš.

Līdz ar ES paplašināšanos Austrumeiropas tūrisma ģeogrāfija kļūst interesanta arī Rietumiem, jo paveras jaunas ceļojuma iespējas austrumu un rietumu virzienā. Balttour izstāde apliecina šo tendenci. Nākošajā gadā Latvijas tūrisma industrijai līdz ar ES paplašināšanos būs jāstrādā jaunos apstākļos. Tūrisma nozare saņems no valsts kases vairāk kā vienu miljonu latu, lai uzlabotu šī tautsaimniecības sektora konkurētspēju globālajā Eiropas tirgū. Viens no tūrisma biznesa dzīves indikatoriem ir tūrisma izstādes un gadatirgi, kur vienkopus satiekas tūrisma profesionāļi, reklāma, mediji un klienti, lai iepazīstos ar jaunās sezonas tūrisma produktiem un piedāvājumiem. Rietumeiropas tūrisma gadatirgos pašlaik ir vērojama tendence, ka tieši tūrisms uz Austrumeiropu kļūst šajās izstādēs aizvien populārāks. Bijušās socvalstis aktīvi piedalās ne tikai Rietumvalstu lielākajās tūrisma izstādēs, bet bieži izmanto arī šo valstu reģionālās tūrisma izstādes. Līdzīga tendence ir vērojama arī Rietumvalstu tūrisma politikā, kad tās aizvien intensīvāk iepazīt Austrumeiropu kā potenciālo avottirgu. Baltijas reģionā viena no lielākajām tūrisma izstādēm ir Balttour (13.-15.02.2004), kuru jau vienpadsmito gadu organizē Latvijas Tūrisma aģentu asociācija sadarbībā ar izstāžu rīkotājsabiedrību BT1. Balttour izstādē tiek plānoti jauni pasākumi un gaidīti vēl neredzēti ciemiņi šajā reģionā. Pēc izstādēs rīkotāju informācijas galvenie jaunumi Balttour 2004 izstādē būs: Pirmo reizi izstādē tiks pārstāvēta Francijas un Ķīnas tūrisma delegācijas, taču arī citas valstis ir izrādījušas interesi par Latvijas tūristiem. Pirmo reizi Somija piedalīsies ar valsts stendu, kurā būs pārstāvēti vairāk kā 15 tūrisma uzņēmumi. Ņemot vērā pagājušā gada izstādes dalībnieku ieteikumus – tiek veidots jauns un ērtāks zāles plānojums. Izstādes ietvaros tiek plānoti divi semināri: “ES valstu pieredze ienākošā un izejošā tūrisma veidošanā” un “Tūrisms kā viena no Latvijas izvirzītajām prioritātēm”. Lai padarītu izstādes apskati interesantāku apmeklētājiem, tiek gatavota īpaša pārsteiguma loterija, kur biļešu īpašnieki izspēlēs pārsteidzošas balvas. Savukārt dalībniekiem būs iespēja iegūt veicināšanas balvu par visinteresantāk un krāšņāk noformēto stendu. Agrāko skatuvi nomainīs jaunums - “Interaktīvā kafejnīca” pārrunām un atpūtai ar speciāli veidotu programmu. Tajā dalībniekiem būs iespēja prezentēt sevi vizuālā, interaktīvā formā (reklāmas klipi, filmas u.c.). Tāpat kāds patīkams pārsteigums kafejnīcā gaidīs arī apmeklētājus. Ņemot vērā aizvien pieaugošo tūrisma uzņēmumu skaitu, tiek pievērsta uzmanība jauno tūrisma industrijas pārstāvju atbalstam, nodrošinot dažādus reklāmas bonusus par piedalīšanos izstādē. Latvijas tūrisma uzņēmēji savu dalību Balttour izstādē motivē ar iespēju klātienē satikt nozares kolēģus un dalīties pieredzē kā arī iegūt informāciju par ceļotāju vēlmēm. Piemēram, Domina Travel Latvia valdes priekšsēdētāja Olga Slaugotne Balttour izstādi vērtē ļoti augstu, jo tā ir “iespēja iepazīt jaunus klientus un tikties ar savas nozares profesionāļiem”. Šajā reizē tūroperators veidos savu stendu divās daļās – publiskā telpa un pārrunu vieta, kas ļaus intensīvāk un kvalitatīvāk komunicēties ar klientiem. Savukārt BTI Latvia direktore Natālija Sukure izsakās, ka Balttour izstādē nepiedalās jau vairākus gadus un min sekojošus iemeslus: “pirmkārt, firmas pakalpojumu struktūra ir mainījusies no atpūtas tūrisma uz darījuma cilvēku apkalpošanu. Otrkārt, firma nestrādā ar ceļojuma paketēm, bet gan apkalpo katru klientu individuāli. Treškārt, aktīvi darbojamies ienākošā tūrisma jomā, tāpēc tiek akcentētas ārzemju tūrisma izstādes. Taču mēs aktīvi piedalāmies izstādes darbā arī bez sava stenda.” Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Jānis Jenzis informē, ka Balttour izstādei tiek gatavots jauns stends un šīs izstādes galvenais mārketinga uzdevums būs “iedrošināt Latvijas ied

No 13. līdz 15. februārim Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiek gada vērienīgākais tūrisma industrijas pasākums – starptautiskais tūrisma gadatirgus BALTTOUR 2004. Tūrisma industrija ir viena no tām, kas visā pasaulē attīstās visstraujāk. Cilvēka vēlme redzēt skaisto un savādo un zinātkārā daba liek meklēt aizvien jaunus tūrisma maršrutus, iespiesties un izpētīt tālākos un dziļākos pasaules nostūrus, izbaudīt ekstrēmākas izjūtas un... ieraudzīt neievēroto sev līdzās. Šogad izstāde solās būt gan plašāka, gan saturiski bagātāka nekā iepriekš. Lielāka uzmanība tiks veltīta tūrisma iespējām Latvijā, vairāk piedalīsies valstu tiešās tūrisma pārstāvniecības un apmeklētāju ērtībai vienkopus būs sagrupētas ārzemju kompānijas. Pasākumu organizē Latvijas Tūrisma aģentu asociācija (ALTA) un Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1. Projekta vadītājs Eduards Šļaukstiņš norāda, ka “BALTTOUR savā ziņā ir industrijas gada atskaites punkts. Izstāde ir ideāla vieta tūrisma kompāniju jauno ceļojumu iespēju un maršrutu prezentēšanai”. ALTA prezidente Irēna Riekstiņa uzsver: “Ik gadus mēs cenšamies piesaistīt arvien vairāk valstis un sniegt izstādes dalībniekiem un viesiem iespēju vienkopus redzēt un satikt arvien plašāku tūrisma speciālistu loku. BALTTOUR vārdam izskanot pasaulē, izstāde tiek iepazīta gan kā nozīmīga tūrisma profesionāļu tikšanās vieta visā Baltijas reģionā, gan arī kā svarīgs ikgadējs tūrisma pasākums Eiropā. Arī izstādes apmeklētājiem BALTTOUR kļūst par neatņemamu tūrisma sezonas plānošanas sastāvdaļu.” Visa pasaule Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā Dalību izstādē šobrīd ir pieteikušas jau vairāk nekā 200 firmas no 27 valstīm. Šogad apmeklētājiem būs iespēja iepazīties ar līdz šim izstādē vēl tieši nepārstāvētu un interesantu valstu – Nīderlandes, Francijas, Ēģiptes, Dienvidāfrikas un Ķīnas – ceļojumu piedāvājumiem. Īpašu interesi par izstādi izrāda arī vairāku valstu pašvaldības – savas pilsētas tūrisma gadatirgū pārstāvēs gan “Leningrada region”, gan Maskavas, gan Palangas, gan Pleskavas municipalitātes. Izstādes piedāvājumā atradīsiet ceļojuma birojus, tūroperatorus, tūrisma aģentus, kas pārstāv visus tūrisma veidus – ekotūrismu, dabas, etnisko, kultūras u. c. tūrismu – līdz pat aktīvajam tūrismam un iespējām izvēlēties dažādus interesantus un vairāk vai mazāk ekstrēmus tūrisma maršrutus. Savukārt Interaktīvajā kafejnīcā būs iespējams apspriest jaunumus tūrisma piedāvājumā daudz neformālākā atmosfērā. Uz lielā ekrāna sadarbībā ar Vides filmu studiju tiks demonstrētas dažādas filmas par Latviju. Tāpat kafejnīcā savas iespējas prezentēs nozares interneta portāli. Uzmanības centrā tūrisma iespējas Latvijā Arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju izvēlas apceļot un izzināt nevis tālas zemes, bet dziļāk iepazīt Latviju. Lai gūtu pozitīvas emocijas un atpūstos, nav jādodas tālā un garā ceļojumā – arī Latvijā ir pietiekami daudz skaistu vietu. Šogad izstādē lielāka uzmanība tiks pievērsta Latvijas reģioniem un iespējām atpūsties un atklāt tūrisma iespējas Latvijā. “Dažādu novadu tūrisma piedāvājums ir tik daudzveidīgs un interesants, ka to nenovērtēt būtu grēks. Vietējā tūrisma piedāvājums ar katru gadu strauji aug un kļūst arvien konkurētspējīgāks un klientam pievilcīgāks – gan saturiski, gan finansiāli,” uzsver Eduards Šļaukstiņš. Apmeklētājiem – Lielā balva 1 500 latu vērtībā! Šā gada izstādes apmeklētāji ar iegādātajām biļetēm piedalās loterijā, kur tiks izlozēta Lielā balva – ceļojums uz siltajām zemēm divām personām no “Tez Tour” 1 500 latu vērtībā. Lai piedalītos loterijā, apmeklētājiem ir jāaizpilda biļetei pievienotā anketa un jāiemet loterijas kastē. Izloze notiks 15. februārī plkst.15.00. BALTTOUR – visai ģimenei Šogad īpaši ir domāts par iespēju izstādi apmeklēt visai ģimenei kopā, neuztraucoties par to, kur atstāt mazgadīgos bērnus. Izstāžu centrā darbosies bērnu istaba, kur mazuļus pieskatīs aukles. Savukārt lielākiem bērniem piemērotas būs aktīvās atrakcijas. Projekta veiksmi un kvalitāti nodrošina izstādes galvenais rīkotā

Tūrisma profesionāļu žurnāls Tūrisms un tūrisma profesionāļu portāls Eiropa.lv apkopojis nozares pārstāvju viedokļus par izskanējušajām runām par iespējamu Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) pievienošanu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) it kā taupības nolūkos.

Asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele:

"Nedomāju, ka LIAA un TAVA apvienošana tiek virzīta taupības nolūkos, tai ir politiska aizmugure. Visas pārmaiņas parasti ir politiskas, nevis ekonomiskas, un šīs, manuprāt, vērstas uz to, lai palielinātu LIAA ietekmi un budžetu. Mēs tam kategoriski iebilstu un industrija taisītu lielu skandālu.

Šāda rīcība būtu ļoti negodīga laikā, kad TAVA beidzot uzsākusi aktivitātes, kādas tai vajadzēja veikt jau 15 gadus. Kopš TAVA vada Uldis Vītloņš, ir pavisam cita kustība, aktivitāte un profesionalitāte no TAVA puses. Esmu pārliecināta, ka tūrisms noteikti nebūs ieguvējs. Jau tā tūrisms politiķiem nav bijusi prioritāte, un apvienojot TAVA ar LIAA, tūrisms vienkārši noslīktu tajā struktūrā, uzmanība tūrismam vairs nebūtu tik liela, turklāt ir LIAA ir citi uzdevumi. Idejas virzītājiem, šķiet, interesē tikai avionozare un varbūt kāda lielā viesn��cu ķēde, bet TAVA darbība ir daudz plašāka.

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), 53 uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas ir nosūtījušas atklāto vēstuli Saeimas deputātiem, prasot atlikt minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) sistēmas ieviešanu ar 1. jūliju.

Saeimas deputātiem nosūtītajā vēstulē uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas prasa Saeimas deputātus pieņemt likumprojektu, kas paredzētu minimālo VSAOI sistēmas spēkā stāšanās termiņa atlikšanu līdz brīdim, kad ekonomika ir atkopusies no Covid-19 krīzes ierobežojumiem, vienlaikus šajā laikā dodot iespēju labot konstatētos sistēmas brāķus.

Vēstulē tiek uzsvērts, ka jau nodokļu politikas izmaiņu izstrādes gaitā uzņēmumu organizācijas norādīja, ka jauna sociālās apdrošināšanas sistēma būtu izstrādājama ārpus valsts budžeta likumprojektu paketes, kā arī ļaujot ekonomikai atkopties pēc Covid-19 krīzes sakarā valdības noteiktajiem uzņēmējdarbības ierobežojumiem.

Pēc trīs gadu pauzes apbalvoti "Gada cilvēks tūrismā" laureāti par ieguldījumu Latvijas tūrisma biznesa attīstībā, informē konkursa žūrija.

Balvu laureāti ir Latvijas Restorānu biedrības (LRB) prezidents Jānis Jenzis, Latvijas Tūrisma Aģentu un Operatoru asociācijas (ALTA) izpilddirektore Astrīda Trupovniece un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) biedrs un viesnīcu operatora "Mogotel" īpašnieks Vadims Muhins.

Organizatori atklāj, ka šogad konkursam tikai iesūtīti 46 priekšlikumi, taču, ņemot vērā, ka trīs gados vislielāko artavu tūrisma interešu aizstāvībā ir ieguldījušas tieši tūrisma asociācijas, tika izvēlētas trīs visaktīvākās.

“Nav noslēpums, ka aizvadītie gadi tūrisma un viesmīlības nozarei bijuši izaicinājuma pilni. Vispirms pandēmija un tās radītie ierobežojumi, un, kad nozare jau sāka domāt par atgūšanos, sekoja Krievijas iebrukums Ukrainā. Šajā laikā daudzi tūrisma nozares pārstāvji – iestāžu, uzņēmumu vadītāji, tūrisma informācijas centru vadītāji, asociāciju pārstāvji un citi ir darījuši daudz vairāk nekā prasa pienākums, un šis ir īstais brīdis pateikties viņiem. Šogad, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, žūrija lēmusi piešķirt trīs balvas “Gada cilvēks tūrismā”, lai gan patiesībā, manuprāt, milzīga pateicība pienākas ikvienam, kurš turpina darboties tūrisma un viesmīlības nozares labā,” stāsta balvas dibinātājs, tūrisma ziņu portāla BalticTravelnews.com direktors Aivars Mackevičs.

Ceļojumu aģentūras VIA HANSA DMC & PCO direktore Jevgenija Puļķe stāsta par Latvijas tūrisma priekšrocībām un trūkumiem, kā arī politikas ietekmi uz tūrisma nozares attīstību.

Lai strādātu tūrismā, jāmīl cilvēki

Lai varētu darboties tūrisma nozarē noteikti jāmīl cilvēki! Ja mīl cilvēkus, vēlas iepriecināt un darīt savu darbu tā, lai klienti to atcerētos ar pozitīvām emocijām, tad droši var strādāt tūrisma jomā. Ja nepatīk darbs ar cilvēkiem, tad labāk meklēt iespējas citā jomā, jo tūrismā nekas nesanāks.

Lai strādātu tūrisma nozarē, nepietiek tikai ar valodu zināšanām, jābūt arī augstai atbildības sajūtai un, protams, arī komunikablam. Mūsu darbā pats lielākais gandarījums ir tad, kad viesi priecīgi un apmierināti aizbrauc mājās. Protams, ļoti patīkami saņemt arī pateicības vēstules – tas ir gandarījums, ko nevar nopirkt ne par kādu naudu!

Viesmīlības nozare kā tūrisma industrijas būtiska daļa nekur citur pasaulē neattīstās tik strauji kā centrālajā un Austrumeiropā, it īpaši laikā, kad pieaug ekonomiskā aktivitāte un ārvalstu investīcijas.

Pieaugot tūristu skaitam, palielinās gan viesnīcu, gan ēdināšanas, kultūras un izklaides pakalpojumu aprite, tāpēc aktuāli kļūst jautājumi, kā pārvaldīt šīs jomas, kombinējot tradicionālo ar moderno, integrējot jaunās tehnoloģijas un viedās pārvaldīšanas sistēmas. Saskaņā ar jaunāko Pasaules Tūrisma organizācijas (UNWTO) starptautiskā tūrisma barometru, kopējais starptautisko tūristu skaits 2017. gadā pieauga par 7%, sasniedzot 1,322 miljonus.

Pateicoties Vidusjūras galamērķiem, Eiropas reģions pagājušogad ir uzrādījis rekordlielus rezultātus, sasniedzot 671 miljonu lielu ārvalstu tūristu pieplūdumu, kas ir par 8% vairāk nekā 2016. gadā. Eiropa, it īpaši tās centrālais un austrumu reģioni vienmēr ir kalpojuši par katra ceļotāja must have ceļošanas galamērķiem. Bet nepārtraukti izgudrojot un ieviešot jaunākās viesmīlības un tūrisma nozares tehnoloģijas, attīstot arvien jaunus ceļošanas virzienus un veidus, Eiropa turpina vilināt arī mūsdienu tūristus un jau vairākus gadu desmitus diktē tūrisma tendences visai pasaulei. Apmeklējot starptautiskās viesmīlības un tūrisma nozares izstādes un piedaloties dažādās nozares konferencēs, mēs smeļamies vērtīgas idejas un padomus no citām Eiropas valstīm.

Rīt, 24. martā Maskavā uzsāks darbu starptautiskais tūrisma gadatirgus „MITT 2004”, kurā Latvijas dalību izstādē organizē Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA). Latvijas stendā būs pārstāvēti 9 tūrisma uzņēmumi - nacionālā aviosabiedrība “AirBaltic”, tūrisma firmas: "Baltic Travel Group", "Latvia Tours", “Express Travel”, organizācija “Inspiration Riga”, Kurzemes un Vidzemes tūrisma asociācijas, Jūrmalas dome, kā arī Latvijas Viesnīcu un Restorānu asociācija. Latvijai šajā gadatirgū būs 35 kv.m liels stends. 24. martā plkst. 17.30 Maskavā, starptautiskās tūrisma izstādes “MITT 2003” laikā, Latvijas vēstniecībā Krievijā, Tūrisma attīstības valsts aģentūra rīko Latvijas prezentāciju, kurā Krievijas tūrisma firmas tiks iepazīstinātas ar jaunumiem Latvijas tūrisma piedāvājumā, bet Latvijas vēstniecība informēs par esošo iebraukšanas kārtību Latvijā. Pēc prezentācijas notiks tūrisma darba birža, kurā piedalīsies Latvijas un Krievijas tūrisma kompānijas. Tā kā Krievija ir Latvijai nozīmīgs tūrisma tirgus, kam turklāt ir ievērojams potenciāls, šim pasākumam TAVA ir sagatavojusi speciālizdevumu krievu valodā par jaunajiem tūrisma sezonas piedāvājumiem Latvijā. Maskavā tiks prezentēts arī jaunais Latvijas tūrisma tēla buklets krievu valodā, kurš jau ir ieguvis speciālistu pozitīvu novērtējumu. Lai piesaistītu papildus uzmanību Latvijas stendam izstādē “MITT” Maskavā, stendā darbosies improvizēts bārs, kurā strādās bārmenis, kas pasniegs atspirdzinošus dzērienus un kokteiļus stenda viesiem, bet katru dienu plkst. 16:30 tiks rīkota laimīgās stundas, kuru laikā visi izstādes apmeklētāji tiks aicināti nobaudīt kokteiļus, kas pagatavoti no Rīgas Melnā balzama. Starptautiskais tūrisma gadatirgus “MITT 2004” ilgs 4 dienas, no 24. marta līdz 27. martam, Maskavas izstāžu centrā “Ekspocentr”. “MITT” ir viens no lielākajiem tūrisma gadatirgiem Krievijā un NVS, kas šogad pulcēs ap 120 tūkstošu cilvēku un kurā tiks pārstāvētas ap 2700 tūrisma kompānijām no 110 valstīm. Lai turpmāk Krievijas tūristi un ceļojumu aģentūras varētu daudz operatīvāk iegūt nepieciešamo informāciju par Latviju un šeit piedāvātajām atpūtas un izklaides iespējām, Latvijas Tūrisma attīstības valsts aģentūra plāno jau šā gada septembrī Maskavā atvērt Latvijas tūrisma biroju. Šādi biroji veiksmīgi darbojas Londonā, Berlīnē un Stokholmā, un līdzšinējā pieredze rāda, ka to darbība veicina tūrisma sakaru attīstību un intereses par Latviju pieaugumu ārvalstu tūristu vidū. Ņemot vērā to, ka pastāv neizmantotas iespējas, lai radītu labākus priekšnoteikumus Latvijas un Krievijas iedzīvotāju ceļošanai un abu valstu tūrisma nozaru attīstībai, gadatirgus laikā iespējamas M.Zantes tikšanās ar Maskavas valdības un Maskavas tūrisma komitejas pārstāvjiem, lai pārrunātu Latvijas tūrisma informācijas biroja atvēršanu un citus pasākumus tūrisma plūsmas palielināšanai, kā arī uzklausītu par tūrisma nozari atbildīgo Maskavas amatpersonu viedokli un priekšlikumus tūrisma sakaru attīstībai. 2003. gadā 8% jeb 197 tūkstoši no ārvalstu tūristiem, kas ieradās Latvijā, bija no Krievijas, tādējādi ieņemot trešo vietu ārvalstu ceļotāju vidū Latvijā. Krievijas viesu skaits Latvijas viesnīcās un tūristu mītnēs 2003. gadā sasniedza 37 238 viesus. Ceļotāji no Krievijas pagājušogad ir bijuši visdāsnākie naudas tērētāji Latvijā, mūsu valstī iztērējot 24 miljonus latu. Papildus informāciju par starptautisko tūrisma gadatirgu “MITT” var meklēt mājas lapā: www.mitt.ru. Avots: TAVA

Lai izteiktu pateicību tūrisma nozares pārstāvjiem, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tūrisma biznesa attīstībā un popularizēšanā, kā arī pārstāvējuši tūrisma nozares intereses, apbalvoti “Gada Cilvēks Tūrismā 2023” laureāti.

Balvas pasniegtas piecās kategorijās: uzņēmējs / vadītājs naktsmītņu biznesā, uzņēmējs / vadītājs tūrisma aģentūru un tūroperatoru biznesā, tūrisma informācijas centra vadītājs, uzņēmējs / vadītājs restorānu biznesā, kā arī balva par ievērojamu ieguldījumu tūrisma attīstībā. Balvas tika pasniegtas tūrisma izstādes “Balttour 2024” atklāšanas pasākumā.

Kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs naktsmītņu biznesā” balvu ieguva “Islande Hotel” valdes priekšsēdētājs Andris Kalniņš; kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs tūrisma aģentūru un tūroperatoru biznesā” – “Latvia Tours” direktore Ieva Keiša, savukārt apbalvojumu “Tūrisma centra vadītājs” - Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja vadītāja Sintija Pusaudze. Kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs restorānu biznesā” balvas saņēma divi laureāti - restorāna “Max Cekot Kitchen” saimnieks un šefpavārs Maksims Cekots, kā arī restorāna “Pavāru māja” saimnieks Ēriks Dreibants. Apbalvojumu par ievērojamu ieguldījumu tūrisma attīstībā saņēma Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes profesore Dr. Maija Rozīte.

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA ) 2003. gada 12. decembrī, viesnīcas „Grand Palace” telpās atzīmēs 10 gadu jubileju. Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA ) ir sabiedriska organizācija, kas apvieno viesnīcas, viesu mājas, moteļus un to restorānus, profesionālai sadarbībai, ar mērķi, uzlabot klientu apkalpošanas kvalitāti, sakārtot Latvijas viesnīcu tirgu un pārstāvēt Latvijas viesnīcu un restorānu biznesu pasaulē. LVRA ir dibināta 1993. gadā, apvienojoties 11 juridiskām personām; par LVRA pirmo prezidentu ievēl, toreizējās viesnīcas „Latvija” direktoru Aivaru Kalniņu. 1995. gadā kļūst par Starptautiskās Viesnīcu un restorānu asociācijas IH&RA biedru. 1998. gada maijā, par LVRA prezidenti tika ievēlēta Vita Jermoloviča. 1998. gads ir zīmīgs arī ar to, ka pamatojoties uz LR MK rīkojumu, LVRA tiek pilnvarota veikt viesnīcu, viesu māju un moteļu atbilstības novērtēšanu. Vienlaikus, tas ir viens no būtiskākajiem LVRA ieguldījumiem nozares attīstībā, rūpējoties par tūrisma mītņu pakalpojumu kvalitāti. No 1999. gadā LVRA piedalās Latvijas standartu kopas „Viesu izmitināšanas un apkalpošanas mītnes” izstrādē. No 2003. gada 13. februāra, LVRA prezidents ir viesnīcas „Radi un draugi” komercdirektors Jānis Jenzis. LVRA darbību, tāpat kā visu tūrisma nozari, laika gaitā ir skārušas vairākas pārmaiņas, taču nemainīgi ir palikuši tās galvenie uzdevumi: pārstāvēt asociācijas biedru profesionālās intereses valsts institūcijās un citās organizācijās; izstrādāt priekšlikumus un piedalīties likumdošanas aktu un standartu izstrādē un pilnveidošanā; piedalīties personāla apmācībā, t.sk. apmācības sistēmas un programmu veidošanā, to realizēšanā; apkopot un analizēt statistisko informāciju par viesnīcu, viesu māju, moteļu un restorānu klientiem; pārstāvēt Latvijas viesnīcu un restorānu biznesu pasaulē, regulāri piedaloties starptautiskajās tūrisma izstādēs – gadatirgos. Šobrīd asociācija apvieno gandrīz 100 uzņēmumus, to vidū ir – viesnīcas, viesu mājas, moteļi, to restorāni, 4 mācību iestādes, t.sk. BA Turība, kurās izglītību gūst nākamie tūrisma un viesmīlības industrijas speciālisti. LVRA ir noslēgts Sadarbības līgums ar Latvijas Tūrisma aģentu asociāciju (ALTA) un Rīgas Tūrisma Koordinācijas un Informācijas centru (RTKIC). Avots: LVRA

Janvāra vidū Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) organizēs nacionālo stendu divās valstīs, tostarp - Nīderlandes pilsētā Utrehtā.

Izstāde Utrehtā, Nīderlandes vidienē, notiks no 14.janvāra līdz 19.janvārim. Latvijas stendā ar nacionālo tūrisma saukli «Latvia. Best Enjoyed Slowly» būs pārstāvēti šādi reģioni un pašvaldības, kā arī tūrisma uzņēmēji: Latvijas viesnīcu un restorānu asociācija, Latvijas lauku tūrisma asociācija Lauku ceļotājs, biedrība Kurzemes tūrisma asociācija, Jelgavas pilsētas pašvaldības iestāde Jelgavas reģionālais tūrisma centrs, Ķekavas novada pašvaldības Kultūras aģentūra, biedrība Vidzemes tūrisma asociācija, Siguldas novada dome, Līvānu novada dome, Daugavpils pilsētas pašvaldības iestāde Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs, biedrība Latvijas kempingu asociācija; SIA HWS Management, SIA Semarah Hotel Management, SIA Latvijas-Vācijas kopuzņēmums REHO, SIA Smile Line un SIA Balticum Reizen.

Igaunijas, Latvijas un Lietuvas viesnīcu un restorānu asociāciju Valdes tiekoties šī gada 9. un 10. jūlijā, Pērnavā nolēma, ka Viesnīcu un restorānu nozarē ir jāsaglabā samazinātā PVN likme.

Šobrīd Eiropas Savienībā (ES) 22 valstīs, tai skaitā, Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, viesnīcu pakalpojumiem un 12 valstīs restorānu pakalpojumiem tiek piemērota samazinātā PVN likme. Taču Igaunijas valdība, sākot ar 2009. gadu, ir iecerējusi paaugstināt izmitināšanas pakalpojumiem PVN likmi, piemērojot standarta likmi – 18% apmērā, Db.lv informē Santa Graikste, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore.

Visu trīs Baltijas valstu viesnīcu un restorānu asociācijas ir pārliecinātas, ka tādējādi strauji samazināsies Igaunijā izmitināto ārvalstu tūristu skaits; tiks radīts īstermiņa ieguvums valsts budžetā, bet ilgtermiņā samazināsies Baltijas valstu konkurētspēja starp reģiona valstīm; ārvalstu investoriem tiks dots negatīvs signāls par biznesa vidi un ieguldījumiem viesnīcu nozarē Baltijas valstīs.