Taksometru pārvadājumos ir jābūt stingram regulējumam, otrdien intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» atzina ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

«Esmu pārliecināts, ka ir jābūt striktam regulējumam,» teica ministrs, piebilstot, ka tostarp ir jābūt noteiktiem taksometru pakalpojumu cenu griestiem, kā arī ikvienā taksometrā būtu nepieciešams uzstādīt ierīci, kas pirms brauciena informē par provizorisko maksu, kuru klients var akceptēt vai nē.

Tāpat Ašeradens norādīja - nav pieļaujams, ka taksometru pārvadātāju klienti tiek atstāti bezpalīdzīgi. «Visi šeit ir sapinušies meistarībā. No vienas puse mēs sakām, ka ir jābūt brīvam tirgum, arī Administratīvā tiesa attiecībā uz lidostu »Rīga« ir lēmusi, ka tirgum ir jābūt pilnīgi brīvam, bet vienā brīdī mēs atstājam klientu pilnīgi bezpalīdzīgi,» teica ministrs.

Šonedēļ mācību iestādēs sāk darboties programmas Skolas auglis jaunā sezona. Skolēni trīs dienas nedēļā bez maksas saņems kādu augli vai dārzeni. Zemnieki norāda, ka faktiski laucinieki no programmas tiekot izspiesti, jo pretendēt uz augļu un dārzeņu piegādi var ne tikai tiešie ražotāji, bet arī skola, pašvaldība un ikviens starpnieks, kurš tos iepircis, trešdien vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Jau vairākus gadus programmā Skolas auglis iesaistījušies Durbes novada dārzkopji Rihards un Dagmāra Kokini. Viņu audzētos ābolus un bumbierus skolās slavē, un saimnieki iepriekš ar šo iespēju bija diezgan apmierināti.

«Tur nav kārtības ar likumdošanu,» secina R. Kokins, kurš darba mūžu aizvadījis tieslietu sistēmā. ES programmai doto naudu administrē Lauku atbalsta dienests (LAD), un tā esot domāta lauku ražotāju atbalstam. Taču faktiski laucinieki no programmas tiekot izspiesti, jo pretendēt uz augļu un dārzeņu piegādi var ne tikai tiešie ražotāji, bet arī skola, pašvaldība un ikviens starpnieks, kurš tos iepircis. «Ne viņš sēj, ne pļauj, bet piegādā skolai.» No zemniekiem šie pārpircēji cenšoties iegādāties preci pēc iespējas lētāk, piemēram, solot 30–40 centus par kilogramu. Bet no ES viņi saņemot 1,10 eiro par piegādāto kilogramu.

Pagājušās nedēļas nogalē Franciju un tās galvaspilsētu Parīzi satricināja tā dēvēto dzelteno vestu protesti, kas pārauga vardarbīgās sadursmēs ar policiju. Protestos piedalījās gandrīz 300 000 cilvēku, un to iemesls bija gana straujš – teju 23% – degvielas nodokļa kāpums.

Francijas valdība izlēma paaugstināt šo nodokli, īpaši attiecībā uz dīzeļdegvielu, lai sekmētu zaļo dzīvesveidu un cīnītos pret klimata pārmaiņām. Kā raksta mediji un apgalvo franču politologi, šā nodokļa paaugstinājums bija tikai iemesls vērienīgajiem nemieriem, nevis to patiesais cēlonis. Kas tad ir dzeltenās vestes un ar ko ir neapmierināti francūži? Kā liecina franču un britu preses aptaujātie protestētāji, tie pieder pie franču vidusšķiras, kas saņem samērā zemas algas un maksā lielus nodokļus, vai arī ir bez darba. Pārsvarā protestētāji ir nevis lielo pilsētu, bet lauku un piepilsētu iedzīvotāji. Kāda 62 gadus veca skolotāja no provinces laikrakstam The Guardian atzīst: «Mēs, dzeltenās vestes, pārstāvam Francijas nabadzīgākos iedzīvotājus, tos, kuriem nav zobu, tos, kuriem ir vidēji vai zemi ienākumi.»

Vairāk nekā 66% Latvijas iedzīvotājiem, pamatienākumu zaudēšanas gadījumā, draud palikšana bez jebkādiem iztikas līdzekļiem, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā.

Lielai daļai (39%) nav nekādu uzkrājumu, ko izmantot, zaudējot darbu, bet 17% aptaujāto līdzekļu pietiks ne vairāk kā mēnesim.

SEB bankas aptauja visās trīs Baltijas valstīs tika veikta ar mērķi noskaidrot, cik finansiāli aizsargāti jūtas iedzīvotāji. Aptaujas rezultāti liecina, ka visdrošāk jūtas Igaunijas iedzīvotāji – 45% respondentu atbildējuši, ka ir apmierināti ar pašreizējo finanšu situāciju, ņemot vērā ienākumus, izdevumus un parādsaistības. Lietuvā apmierinātību pauduši 24% aptaujāto, savukārt vismazāk apmierināto ar pašreizējo situāciju ir Latvijā – vien 22% iedzīvotāju. Turklāt Latvijā ir visvairāk iedzīvotāju, kas ir neapmierināti ar pašreizējo situāciju – 46%, kamēr Lietuvā tā jūtas 37%, bet Igaunijā - 27%.

Kiberuzbrukumu skaits uzņēmumiem pasaulē aizvien pieaug, taču to postošo ietekmi var samazināt, laikus sagatavojoties

Visaptverošā digitalizācija līdz ar daudziem ieguvumiem, tostarp vieglāka un ātrāka piekļuve informācijai, nesusi arī jaunus draudus - kiberuzbrukumus, kam liela daļa sabiedrības un uzņēmumu joprojām nav īsti gatavi. Būdami ģeogrāfiski neierobežoti, tie aizvien biežāk skar arī lietotājus Latvijā, tomēr tas nenozīmē, ka bezpalīdzīgi jānoraugās uzbrukumos. Laikus veicot uzņēmuma datorsistēmu diagnostiku un nostiprinot vājās vietas, iespējams uzbūvēt uzticamu «digitālo cietoksni», kura mūri būs pietiekami augsti un biezi, lai atvairītu nevēlamos laimes meklētājus.

Par kiberuzbrukumu ietekmi uz biznesu daudz pasaka jaunākais Allianz Risk Barometer ziņojums, kurā datu zādzība, kibernoziegumi un citi ar informācijas tehnoloģijām saistītie riski atzīti par trešo nozīmīgāko draudu biznesam 2017.gadā, atpaliekot vien no uzņēmuma darbības pārrāvumiem un nelabvēlīgiem pavērsieniem tirgū. 68% kiberuzbrukumu gadījumu tiek traucēta uzņēmuma darbība un 45% radušās problēmas ar klientu datu noplūšanu. Zīmīgi, ka kiberuzbrukumi notiek ļoti strauji un uzņēmuma IT speciālisti bieži vien pat nepaspēj attapties, kad jau ir nodarīts kaitējums. Saskaņā ar Verizon Data Breach Investigation Report, kurā izanalizēti vairāk nekā divi tūkstoši ielaušanās gadījumu, 93% iebrukumu ilguši mazāk par vienu minūti. Tas tikai apstiprina, cik svarīgi ir sagatavoties potenciālajam ielaušanās mēģinājumam laikus, nevis cīnīties ar sekām. Proti, labāk mājoklim ielikt labas durvis, slēdzeni un signalizāciju, nevis dzīties pakaļ garnadzim, kurš ienācis pa plaši atvērtiem vārtiem un diebj prom ar pagrābto saimnieka kabatas portfeli rokā.

Ministriju pieprasījumi nākamā gada budžetam pārsniedz 1,1 miljardu eiro, neraugoties uz to, ka fiskālā telpa ir negatīva. Tas nozīmē, ka plānotais budžeta deficīts ir lielāks par to, ko mums atļauj fiskālās disciplīnas noteikumi.

Tas, ka fiskālā telpa ir negatīva, pilnīgi noteikti nav noslēpums nevienam no ministriem. Tādēļ var tikai apbrīnot katru gadu atkārtojošos farsu, kad ministriju pieprasījumi vairākkārtīgi pārsniedz budžeta iespējas un ministri tikai bezpalīdzīgi blisina acis un stāsta, cik visi pieprasījumi ir svarīgi.

Vērotājam no malas nav īsti skaidrs, vai šie pieprasījumi, kurus izpildīt ir nereāli, veidoti pēc principa: ja nu tomēr izdodas piķi dabūt, vai arī tas darīts, lai neviens nevarētu pārmest, ka nauda nav prasīta. Jebkurā gadījumā iznākums ir skumji smieklīgs – labi apzinoties, ka brīvas naudas budžetā nav un plānotais deficīts ir lielāks par pieļaujamo, ministrijas iesniedz nereālus pieprasījumus, lai Ministru prezidents un Finanšu ministrija tiek galā. Tā teikt, kāpēc man būt tam ļaunajam, kas nepaprasa naudu, labāk lai sliktā ir Finanšu ministrija, kura tad pasaka, ka naudas nav. Šāda stratēģija nešķiet pareiza no vairākiem viedokļiem.

Ja vien būs gribēšana risināt problēmas, nevis imitēt darbību Vienotības stilā, zaļzemnieki transporta nozarē var daudz laba izdarīt

To, ka transporta un to ietekmējošajās jomās ir daudz ielaistu, lai neteiktu – fatālu, kaišu, zina ikviens Latvijas iedzīvotājs, kas to izbaudījis, braucot pa bedrainiem ceļiem vai ar veciem vilcieniem. Savukārt tranzīta un loģistikas nozares spēlētāji zinās stāstīt, cik ļoti esošā birokrātija, VID un muitas attieksme «veicina» vēlmi veidot biznesu šajā valstī. Daudzās problēmas dažādām auditorijām atzinis gan zaļzemnieku premjers, gan finanšu ministre un satiksmes ministrs.

Ja minētie politiķi turpinātu Vienotības nespējnieku noskatīšanos uz risināmajiem jautājumiem tikpat bezpalīdzīgi kā Rīgas mērija, katru gadu sastopoties ar pirmo sniegu galvaspilsētas ielās, tad droši vien pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu būtu jālūdz veikt igauņiem Latvijas ziemeļu daļā, bet lietuviešiem mūsu valsts dienvidos. Savukārt Rīgas un Ventspils ostas pievienot Klaipēdai, kurai vienīgajai vērojams kravu pieaugums, vai arī kādai Skandināvijas valstij, kas tad būtu ieinteresēta virzīt preču plūsmu minētā reģiona virzienā nu jau caur «savām» ostām.

Ar iPhone X Apple pierāda, ka nav aizmirsis, kā izstrādāt inovatīvus risinājumus

Viedtelefonu tirgus izveidošanā nenovērtējamu pienesumu devušā iPhone desmit gadu jubilejā Apple savus cienītājus aplaimojis ne vien ar ikgadējo «āboltelefona» uzlabojumu iPhone 8 veidolā, bet arī krietni pārveidotu jubilejas versiju iPhone X. Un, ja «astotnieka» pirmajā tirdzniecības dienā pircēju attieksme bija neierasti vēsa, tad X jeb «desmitnieks» parādīja, ka fanātisko Apple lietotāju entuziasms joprojām nav pagaisis. Kilometriem garas rindas metropolēs, un arī Rīgā prezentācijas pasākumā Euronics veikalā visi pieejamie eksemplāri tika izķerti dažās minūtēs.

Vai tiešām tādai ažiotāžai ir pamatots iemesls? Jāsāk ar to, ka iPhone X iestrādātas vairākas tehnoloģijas, kas vismaz Apple ir jaunums. Ārpus kaliforniešu apjūsmotāju pulka gan lielākā daļa no tām jau labu laiku ir redzētas un aptaustītas. Tomēr pieminēšanas vērtas tās ir.

Pozitīvākam rezultātam privātajam sektoram bez valdības un Satiksmes ministrijas ieinteresētības neiztikt

Kas kopīgs nelegālo ieceļotāju/bēgļu problēmai ar Latvijas pasažieru pārvadājumiem vai mūsu tranzīta koridoru? Tas, ka mūsu valdība lielā mērā vienaldzīgi vai bezpalīdzīgi no malas noskatās attiecīgajās jomās notiekošajā, bet ievārītās ne-darīšanas putru strebj citi. Līdzīgi kā cilvēku migrācijas gadījumā, transporta nozarē lietas notiek neatkarīgi no tā, vai valdības koalīcijai un tās satiksmes ministram Anrijam Matīsam ir kāds plāns, ko ar to visu darīt.

Piemēram, e-maksājumu izmantošana norēķiniem sabiedriskajā transportā pasaulē, visticamāk, ies plašumā. Tas, vai tie ir e-taloni, bankas sīkmaksājumu kartes, mobilais telefons vai visi kopā, ir gaumes vai tehnikas jautājums. Par nozari atbildīgā ministrija šajā jomā līdz šim tā arī nav ne vēlējusies, ne spējusi izstrādāt ne stratēģiju, ne konkrētus soļus jauno tehnoloģiju likšanai lietā, lai samazinātu viltojumu un citas krāpniecības radītos zaudējumus valsts budžetam. Gadiem ritot, SM klāstījusi, ko tā negrib, vai, gluži pretēji, – ka grib tikai perfektu, visaptverošu sistēmu. Un rezultātā nav nekādas. Tāpēc pašvaldības un pārvadātāji sadarbībā ar ieinteresētajām bankām paši ievieš savus modeļus. Tāpēc nepieciešamos normatīvos aktus izstrādā Pārresoru koordinācijas centrs, nevis nozares ministrija. Protams, var jau vainot vienas vai otras bankas lobiju, bļaut, ka pasažieru pārvadātājiem vienalga, jo viņi tāpat visus izdevumus prasīs apmaksāt no budžeta. Taču tā vietā, lai bremzētu attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanos no nākamā gada, SM drīzāk vajadzētu caur Autotransporta direkciju parūpēties, lai pārvadātāji nepērk trīsreiz vai četrreiz dārgākus risinājumus, ja tirgū pieejami lētāki.

Tā vietā, lai strādātu un risinātu aktuālos jautājumus bēgļu krīzes kontekstā, koalīcijas partijas spēlē vecās spēlītes vēlētāju acu aizmālēšanai. Tomēr ilgākā laika periodā tās atgriezīsies kā sāpīgs bumerangs

Laikā, kad visas Eiropas valstis šādā vai tādā veidā cenšas rast risinājumus bēgļu problēmai, Latvijas varas partijas kārtējo reizi ir uzsākušas tādu kā «Kas dārzā» spēli. Valdība esot nestabila, valstī esot konstitucionālā krīze, bēgļu jautājumā vienoties nevaram, tāpēc uz ES iekšlietu ministru tikšanos Briselē nebrauksim. Pēc šīs loģikas Latvijā ir permanenta konstitucionālā krīze, jo visas Saeimā esošās partijas pēdējo 25 gadu laikā vēl nekad nav bijušas kādā jautājumā pilnīgi vienās domās. Arī koalīcijā ar vairākām partijām kāds vienmēr domās citādi nekā pārējie. Kas attiecas uz valdības krišanu, tad te ir gluži kā matemātikā – no saskaitāmo kārtības summa nemainās. Var nomainīt ministru A pret ministru B, taču pie esošās izvēles tas neko sevišķi neietekmēs, bet pašreizējā politiskā kombinācija pie varas esošajiem ir pārāk ērta, lai tajā kaut ko mainītu. Droši vien kādam, kas pašlaik nav tiešā varas siles tuvumā, tīk doma par valdības krišanu, tāpēc šādas runas turpina virmot jau kopš tā brīža, kad šī valdība sāka darbu. Runas veicina arī premjeres Laimdotas Straujumas nogurušais skatiens, tomēr ne jau uz līdzjūtības izraisīšanu pašlaik būtu jākoncentrējas.

Lai bizness iet ratā – tā, pieklājīgi izsakoties, var raksturot ASV prezidenta Donalda Trampa reakciju uz uzņēmēju bažām saistībā ar ASV vienpusēji ieviestajiem tirdzniecības tarifiem, kam neizbēgami seko tirdzniecības partneru pretreakcija.

D. Tramps ir izteicies, ka viņu neinteresē korporatīvā Amerika, jo viņa pamatelektorāts ir strādnieki, kas kopā ar viņu iešot cauri ūdenim un ugunij. Impulsīvais ASV prezidents pat ir piedraudējis Harley Davidson, ja tas tiešām pārcels savas ražotnes uz citām valstīm, tad tam tiks uzlikti tādi nodokļi, kas to nobeigs.

Tāpat lielo uzņēmumu bažas īpaši neuztrauc Lielbritānijas cietā Brexit piekritējus, jo arī viņu vēlētāju bāze ir drīzāk proletariāts un laucinieki, nevis uzņēmēji. Bijušais Lielbritānijas ārlietu ministrs Boriss Džonsons, kad viņam taujāts par biznesa bažām saistībā ar Brexit, esot, kā vēsta avoti, cieti noskaldījis: F*** Business. Kādēļ tas varētu būt aktuāli Latvijai un mūsu uzņēmējiem? Jo tas ir brīdinājums tam, kas notiek, kad pie varas nāk populisti. Lai tie varētu noturēties pie varas, savu atbalstu tie meklē plašās tautas masās, kas īpaši pašreizējā laikā teju visās valstīs ir visai nelabvēlīgi noskaņotas pret «lielkapitālistiem» un globālo tirgu.

Joprojām nav zināms ne tas, pa kurām mugurām īsti dancos nekustamā īpašuma nodokļa pātaga, ne tas, cik karstasinīgi būs tās deju ritmi.

Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) reformas cepējiem gadījies to piededzināt. Dūmu ir patiešām daudz, bet diemžēl pagaidām nav nekā, ko galdā celt. Process kopumā izstiepies kā akordeona plēšas. NĪN reformas bļodā tiek maisītas ieceres, kas zaudē aprises, diskusijai brīžiem izplūstot interneta komentāru līmenī, tādējādi ievērojami attālinoties no realitātes, kuru ļoti skaidri taču raksturo iedzīvotāju maciņi. Nodevas katram iedzīvotājam, kurš piesaukts zemesgrāmatas apliecībā, ir neizbēgams liktenis. Šīs sabiedrības daļas skats nākotnē ir neziņā tīts, ja izskanējušo risinājumu diapazons svārstās no atbrīvojuma maksāt par vienīgo mājokli līdz kadastrālo vērtību ievērojamai uzskrūvēšanai. Mudīgi jāmeklē konkrētība, citādi NĪN ļembasts draud vienā mirklī pajukt kā lauku miestā piestājuši parūsējuši karuseļi. Likmes jāspēj ielikt saprātīgos un visiem īpašniekiem skaidri saprotamos un sa-mak-sā-ja-mos rāmjos.

Elektroenerģijas sadales tarifi izsenis ir bijuši apvīti ar negatīvām emocijām, jo tie tieši ietekmē gandrīz jebkuru Latvijas ģimeni un uzņēmumu.

Sadales tarifi nozīmē arī ārkārtīgi lielu risku politiķiem, jo sevišķi tiem, kas ir atbildīgi par enerģijas nozari - neveikla tarifu skaidrošana var ieskandināt beigas attiecīgā ministra karjerai.

Tarifi, kapitāla piesaiste un konkurētspēja

Retāk mēs dzirdam par to, ka tarifi var būt ūdensšķirtne kapitāla ienākšanai Latvijas reģionos, un neatkarīgi, vai tas ir vietējais, vai ārvalstu kapitāls, reģionu nākotni izšķirs tas, vai kāds būs ieinteresēts tur investēt finanšu līdzekļus, radīt darbavietas un nodrošināt daudzu ģimeņu nākotni. Lēmums par kapitāla investīcijām balstās uz vairākiem faktoriem, bet vislielākajā mērā ņemot vērā dividenžu nodokļu likmi (kas ietekmē nākotnē sagaidāmo peļņu pēc nodokļiem), transporta infrastruktūru (ar kādām izmaksām ir sasniedzamas galvenās transporta artērijas, visbiežāk konteineru ostas) un enerģijas izmaksas.

«Liepājnieki manu produkciju jau labi iepazinuši un laucinieki arī,» gandarīts par paša ražotās produkcijas pieaugošo noietu ir mājražotājs Imants Vitlībs. Ar brendu Zirgu salas zivis viņš iekarojis savu nišu, piedāvājot kūpinātu zivju izstrādājumus tirdziņā Lauku sēta pilsētā un Nīcā. Pircēju atzinība ļāvusi meistaram tikt pie modernākām ražošanas telpām, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Gardumi tagad dabū dūmu speciāli šim nolūkam uzbūvētā glītā namiņā, bēniņstāvā glabājas zvejas rīki, jo Imants ik pa brīžam mēdz izbraukt ezerā un jūrā. Kūpināšanas tehnoloģija ir tā pati, un arī izejvielas, ko iepērk arī no kādas firmas galvaspilsētā, nav mainījušās – vilka zivs, vācieši to sauc par wolffish, lasis, heks, skumbrija, siļķe, forele, sviesta zivs, Atlantijas asaris. Gana pieprasīta joprojām ir klasika – mazsālīta siļķe, kā arī malta mencas fileja – kotletītēm. Katrai tirgošanās reizei tiek sagatavoti desmit produkcijas veidi, un trīs ejošākās ir laša šašliks jeb laša gabaliņi uz iesmiņa, «rozītes» un «snikerīši», skaidro I. Vitlībs.

Uzņēmēji nākotnē raugās optimistiski, liecina jaunākais Citadele Index pētījums, un paredzams, ka Latvijas ekonomikā 2018. gadā turpināsies izaugsme.

Citadele bankas eksperti uzskata, ka šī brīža stabilā ekonomiskā situācija ir viens no piemērotākajiem brīžiem pārdomātām investīcijām.

Jau ceturto ceturksni pēc kārtas Citadele Index vērtība pārsniedz 50 punktu robežu, kas liecina par uzņēmēju optimismu, – pēdējā ceturksnī tā ir 51,34 punkts. Kopumā uzņēmēji ir pozitīvi noskaņoti gan par ekonomiku valstī, gan savām finansēm.

Pēdējā ceturksnī optimistisks noskaņojums bija vērojams visās tautsaimniecības jomās. Vislabāk jūtas ražošanas un būvniecības jomu pārstāvji; kamēr pakalpojumu un tirdzniecības nozarē strādājošie, lai arī saglabā optimismu, ir piesardzīgāki. Īpaši tas attiecas uz tirdzniecību, kur pēdējā ceturksnī optimisms samazinājies visievērojamāk.

Vadītājs ar augstu emocionālo intelektu spēj motivēt darbiniekus tā, lai iniciatīva strādāt labāk nāktu no viņiem pašiem, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ilgu laiku tika uzskatīts, ka panākumus biznesā gūst tikai cilvēki ar augstu intelekta koeficientu (IQ). Jaunākajos pētījumos ir konstatēts, ka panākumi dažādos darbības veidos – vadībā, pārdošanā un klientu apkalpošanā – galvenokārt ir atkarīgi no tā sauktā emocionālā intelekta vai EQ (Emotional Intelligence Quotient). Ne tikai personāla vadītāji, bet arī Ķīnas prezidents Sji Dzjinjuns (Xi Jinping) ir atzinis, ka uzņēmējdarbībā EQ ir daudz svarīgāks nekā IQ un vadītājiem emocionālā intelekta kompetences būtu nemitīgi jāpilnveido.

Mūža garumā

Emocionālais intelekts ir spēja izprast savas jūtas un uz to pamata pieņemt pareizos lēmumus, tāpat arī izprast citu cilvēku jūtas un motivēt viņus. Tiek uzskatīts, ka cilvēka intelektuālā attīstība, ko mēra ar koeficientu IQ, sasniedzot noteiktu pakāpi jaunībā, turpmākās dzīves laikā praktiski nemainās. Citādi ir ar emocionālo intelektu – to var attīstīt visa mūža garumā. Daudzi līderības teorētiķi uzskata, ka tieši emocionālā intelekta līmenis nosaka vadītāja panākumus vai neveiksmes darbā ar cilvēkiem.

Uzņēmēji nākotnē neplāno pieņemt darbā vai pat samazināt darbinieku skaitu, liecina jaunākais Citadele Index rādītājs.

SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš, prezentējot jauno indeksu, norādīja, ka indekss, kas raksturo uzņēmēju prognozes, vērtējot turpmākās darbinieku skaita izmaiņas, ieslīdējis pesimisma zonā, kas nozīmē, ka darbinieku skaits nākotnē samazināsies. Tādējādi nākotnē varētu palielināties bezdarba rādītāji, viņš paredz. Tiesa gan, viņš uzsver, ka daļa iedzīvotāju varētu pamest valsti darba meklējumos, tādēļ būtiska ietekme uz bezdarba rādītājiem varētu nebūt.

Kopumā Citadele Index šā gada trešajā ceturksnī noslīdējis līdz 47,39 punktiem, kas liecina par pesimismu. Vienīgā nozare, kas jūtas optimistiski, ir ražošana, bet vissliktāk jūtas būvnieki.

Tikai ceturtā daļa Latvijas augstskolu bakalaura pēdējo kursu un maģistra studiju studentu jūtas profesionāli sagatavoti darba tirgum. Studenti arī norāda, ka tikai pirmo reizi nonākot darba vidē, apzinās, cik vērtas ir to augstskolā iegūtās zināšanas, liecina aptaujas dati.

Nordea veiktajā aptaujā noskaidrots, ka tikai ceturtā daļa studentu (25%) jūtas pietiekami zinoši un profesionāli sagatavoti darba tirgum, kamēr 38% aptaujāto nav viedokļa par savu sagatavotību darba tirgum. Neziņa lielākoties pastāv bakalaura programmās studējošo vidū (41%), ko var skaidrot ar reālas darba pieredzes vai iepriekšējas prakses trūkumu. Tāpat arī studenti, kas izmantojuši prakses iespēju, jūtas ievērojami nepārliecinātāki par savu gatavību darba tirgum, proti, 43% aptaujāto, kas praktizējušies uzņēmumā sevis izvēlētajā nozarē, atzīst, ka nejūtas pietiekami zinoši un sagatavoti darba tirgum. Līdzīgās domās ir 26% aptaujāto studentu, kas prakses iespējas nav izmantojuši, kamēr – 48% šīs grupas pārstāvju nespēj novērtēt savu atbilstību darba tirgum.

Lietuvā ir apstiprināts pirmais koronavīrusa gadījums, teikts piektdienas rītā izplatītā Lietuvas valdības paziņojumā, par kuru vēstīja ziņu vietne "15min.lt".

Ar "Covid-19" vīrusu ir inficējusies 39 gadus veca sieviete, kas 24.februārī ielidoja Kauņā, atgriežoties Lietuvā pēc Itālijas ziemeļu pilsētas Veronas apmeklējuma.

Inficētā sieviete ir ievietota izolatorā Šauļu slimnīcā, bet trīs viņas ģimenes locekļi tiek novēroti.

"Tiek ziņots, ka šai pacientei ir viegli simptomi, šobrīd viņai nav temperatūras, tiek veikta nepieciešamā ārstēšanās. Šīs sievietes, kā arī kā citu ceļotāju, kas atgriežas no vīrusa skartajām zonām, monitorings tiek veikts kopš atgriešanās brīža Lietuvā," paziņojumā norādīja ministrija.

Trim pacientes ģimenes locekļiem, kas arī tiek novēroti slimnīcā, šobrīd nav koronavīrusa simptomu.

Noslāņošanās ir ne tikai pēdējo piecu gadu parādība, ko veicinājuši dažādi ierobežojumi un karadarbība pavisam netālu, bet var būt arī turpmāko 15 gadu problēma.

Tā Dienas Biznesam intervijā apstiprināja Latvijas Pašvaldību savienības eksperts Māris Pūķis. Intervija tapusi publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru realizējam ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu.

Vidusslānis ir jebkuras sabiedrības balsts. Jo tas spēcīgāks, jo stiprāka sabiedrība, jo mazāki demokrātijas kropļojumi un labāk pārstāvētas dažādās intereses. Vai ir Latvijā vidusslānis, cik tas liels, un kā to definēt?

Latvijā ir sapnis par vidusslāni. 1990. gadā, kad Tautas fronte pārņēma varas grožus, tad sapņoja, ka Latvijā būs vidusslānis, tas veidos Latvijas pilsonisko sabiedrību un uz to balstīsies jaunā iekārta, totalitārajai sistēmai aizejot. Lai spriestu par vidusslāni, ir divas metodes, kā to mērīt. Pirmais variants ir prasīt cilvēkiem, kā viņi jūtas, otra metode gūt daudzmaz ticamas ziņas par viņu ieņēmumiem. Var izmantot Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālo statistiku par cilvēku ieņēmumiem. Šī statistika būtiski atšķiras no citiem oficiālās statistikas datiem, jo piesaista cilvēku tā ticamākajai dzīvesvietai. Tiek apkopoti dati pa teritorijām kopš 2017. gada, ir iespējams uzzināt vidējās algas, vidējās pensijas, nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību teritoriālajās vienībās – pagastos, pilsētās un valstspilsētās, ne tikai novados un plānošanas reģionos.

Izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” tikko veiktajā ikgadējā vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu skolēnu aptaujā 70% vecāko klašu skolēnu norādījuši, ka jūtas nomākti vai vientuļi, mācoties attālināti.

Turklāt šogad audzis to skolēnu skaits, kas attālinātās mācīšanās pieejā priekšrocības nesaskata - tā atbildējuši 37% respondentu iepretim 24% aptaujā pirms gada.

"Ja pirms gada, kad attālinātās mācības bija tikko sākušās, skolēni kā galveno izaicinājumu minēja jaunas vielas apguvi, tad šogad skolēni kā grūtāko uzsver ilgās stundas pie datora (38%) un pašdisciplīnas trūkumu (26%). Aptauja rāda, ka mācīties attālināti skolēniem kļuvis ļoti grūti emocionāli, daudzi sūdzas par izglītības kvalitāti. Gada laikā mācību saturs no fiziskās vides tiešā veidā ir pārnests uz internetu, taču ar rezultātu īsti apmierināti nav nedz skolēni, nedz skolotāji, nedz arī daļa vecāku. Interneta formāts pieprasa apjoma un metodikas pielāgošanu," norāda “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

«Atbildēšu uz jautājumu, vai šeit, pie mums, valda politiski organizēta mafija. Šī slepkavība nebija brīdinājums maksātnespējas administratoriem, jo Māris Sprūds jau ir ārā no spēles. Tas bija brīdinājums politiķiem. Kāpēc politiķiem bija svarīgi šajās dienās dot signālu, ka viņi par to vairs nelems, bet to darīs kāds spēcīgāks nekā viņi? Padomājiet par to,» sarunā ar DB saka bijušais Maksātnespējas administrācijas (MA) direktors, zvērināts advokāts Aldis Gobzems

Raidījumā Preses klubs atzināt, ka laikā, kad jūs bijāt Maksātnespējas administrācijas vadītājs, politiķis Edgars Jaunups pie jums uz iepazīšanos atveda KNAB darbinieku Juri Jurašu. Kādā sakarībā?

Jā, tā tas bija. Tolaik man bija labas attiecības ar Edgaru Jaunupu. Mēs tikāmies kafejnīcā, klusajā centrā, starp citu, netālu no slavenās Antonijas ielas. Tikāmies trijatā – es, Edgars Jaunups un Juris Jurašs. Ir pagājuši daudzi gadi, es neatceros visu tikšanās saturu, bet tās mērķis bija saistīts ar Jaunā laika interešu nodrošināšanu. Jurim Jurašam stāstīju, ko esmu novērojis maksātnespējas jomā kā Maksātnespējas administrācijas vadītājs. Bet nekādas darbības J. Jurašs par manis nosauktajiem faktiem neveica, jo acīmredzot tas neatbilda JL mērķiem. Savukārt varu pastāstīt, kā man sabojājās attiecības ar E. Jaunupu. Tajā laikā aktuāls bija jautājums par administratora iecelšanu Liepājas siltuma maksātnespējas procesā. Pēc koleģiāla lēmuma ar manu kā iestādes vadītāja parakstu par Liepājas siltuma maksātnespējas administratoru tika iecelts Andris Rukmanis, kurš nebija saistīts ar Jauno laiku. Bet man pirms tam bija norādīts, kuras no administratoru saraksta būtu piemērotākās kandidatūras iecelšanai par maksātnespējas administratoriem.

Konkurētspējīgs atalgojums, izaugsmes iespējas, papildus bonusi un saliedēta komanda – tie bieži vien ir pirmie kritēriji, kurus darbinieki novērtē un meklē savās darbavietās. Tomēr dažkārt, pat ja visi minētie faktori tiek nodrošināti, saikne ar darbavietu un tās kultūru var neizveidoties. Kas pietrūkst?

Šodien tikai ar individuāliem darba motivācijas kritērijiem nepietiek. Jāatzīst, ka aizvadītajos gados atalgojumam, izaugsmes iespējām un vēlmei strādāt spēcīgā komandā klāt ir pieplusojušies arī labbūtības aspekti. Tomēr esmu pārliecināta, ka uzņēmums ilgtermiņā iegūs tikai tad, ja tā galveno vērtību kodolā saglabāsies cilvēks un savstarpējā uzticība.

Pēdējā laikā arvien vairāk pārliecinos, ka tieši darbinieku uzticēšanās savai darba vietai rada pozitīvu uzņēmuma kultūru, kurā komandas profesionāli mijiedarbojas un saliedējas, tā darbiniekiem virzot ne tikai savu individuālo karjeras attīstību, bet sniedzot būtisku artavu visa uzņēmuma izaugsmē.

Nākamnedēļ, 28. maijā, apgrozībā nonāks jaunās 100 un 200 eiro banknotes, informēja Latvijas Bankas Naudas tehnoloģiju daļas vadītājs Aleksandrs Antiņš.

Jaunām banknotēm ir gan līdzīgas pazīmes, gan vairākas atšķirības, salīdzinot ar līdzšinējām banknotēm. Vērtējot esošo situāciju par iedzīvotāju informētību par eiro monētu un banknošu drošības pazīmēm pēdējo gadu laikā, Latvijas Bankas valdes loceklis, Kases un naudas apgrozības vadītājs Jānis Blūms, skaidro, ka tā ir augusi. LB veiktā aptauja liecina, ka pašlaik 49% jūtas drīzāk informēti par šīm pazīmēm, 9% - pilnībā informēti, bet 32% jūtas nepietiekami informēti. Salīdzinot ar 2013.gadu būtiski samazinājies to iedzīvotāju skaits, kas jūtas pilnībā neinformēti – no 35% līdz 6%.

Jaunās banknotes noslēgs Eiropas sērijas banknošu ieviešanu eirozonā, skaidro Latvijas Bankas pārstāvji. 100 un 200 eiro banknotēm ir tādi paši pretviltošanas elementi kā 50 eiro banknotei, piemēram, portrets ūdenszīmē un hologrammā, kā arī jauni un uzlaboti elementi, kas padara tās grūtāk viltojamas, bet ir viegli pārbaudāmi. LB pārstāvji uzsvēra, ka banknotes visdrīzāk būs iespējams saņemt bankās vai, ja tiks nolemts, arī bankomātos - pašlaik liela nomināla banknotes gan bankomātos ir reti sastopamas, jo lielākais pieprasījums ir pēc mazāka nomināla banknotēm līdz 50 eiro.

Citadele Index šā gada septembrī sasniedzis47,39 punktu līmeni, kas liecina par pesimismu uzņēmēju vidū, Dienas bizness rīkotajā konferencē «Biznesa prognozes 2016» stāstīja sociologs Arnis Kaktiņš.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pesimisma līmenis ir palielinājies par 0,76 punktiem.

50 punktu robeža atdala uzņēmēju optimismu no pesimisma, un indeksa vērtības dinamika uzrāda, ka pēdējos piecos ceturkšņos uzņēmēji vairāk jutušies pesimistiski, kas liecina, ka vairāk nekā gadu viņi diez cik labi nejūtas, uzsver sociologs.

Indeksa dati ar augstu varbūtību prognozē arī turpmāko IKP dinamiku, kas nozīmē, ka izaugsme palēnināsies.

Indeksa detlizēts izklāsts uzrāda, ka pašreizējās situācijas vērtējums ar mīnus zīmi jau ir no pērnā gada vidus, bet nākotnes prognozes patlaban pasliktinājušās, kaut arī parasti tās uzrāda labākus rezultātus nekā tagadnes vērtējums.