Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Otrkārt, lauksaimniecības nozare spēlē būtisku lomu darba tirgū un reģionālajā attīstībā.

Treškārt, lauksaimniecības nozarei ir eksporta potenciāls. Eksports Latvijai ir ļoti būtisks arī tāpēc, ka Latvijas iekšzemes kapacitāte patērēt visu izaudzēto un saražoto ir ļoti ierobežota.

2017. gads noslēdzies ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kur svarīgu lomu ieņēma arī preču eksporta pieaugums, t.sk. lauksaimniecības izstrādājumu eksporta kāpums. Pēdējos gados Latvijas lauksaimniecības nozares (bez mežsaimniecības) pievienotās vērtības īpatsvars iekšzemes kopproduktā svārstās no 1.8 līdz 2.5% un ir lielāks nekā vidēji Eiropas Savienības (ES) valstīs. Laika gaitā lauksaimniecības nozares loma Latvijas tautsaimniecībā ir gan pieaugusi, gan mazinājusies. Pirmās brīvvalsts laikā lauksaimniecība bija vadošā Latvijas tautsaimniecības nozare. Tā dēvētajos «ulmaņlaikos», pateicoties agrārajai reformai un valsts atbalstam, Latvija lopkopības ražojumu eksportā bija viena no vadošajām valstīm pasaulē (1928. gadā sviests veidoja piekto daļu no visa Latvijas eksporta, nodrošinot Latvijai 9. vietu pasaulē sviesta eksportā). Kolhozu ēras pastāvēšanas beigās lauksaimniecības nozares īpatsvars tautsaimniecībā vēl bija 21%, bet līdz 90. gadu beigām tas nokritās līdz 4% (ieskaitot mežsaimniecību). Ekonomiskās recesijas laikā (2008. - 2009. gads) un ekonomikas atveseļošanās laikā (2010. - 2012. gads) netika novērota būtiska lauksaimniecības nozares īpatsvara samazināšanās. Te gan jāmin, ka šajā laikā kopējo nozares izturību vairāk ietekmēja mežsaimniecības un mežistrādes rādītāji, kur liela nozīme bija cirsmu apjomu palielināšanai valsts mežos.

Līdz ar Latvijas iestāšanos ES (2004. gadā) notika ievērojama lauksaimniecības nozares pārstrukturizēšanās. Pirms iestāšanās ES valdīja lielas bažas, cik konkurētspējīga būs Latvijas lauksaimniecības nozare, ņemot vērā, ka lauksaimniecības atbalsta nosacījumi ES ir ar politisku raksturu un ka Latvijas zemniekiem jākonkurē ar ievērojami dāsnāk atbalstītiem lauksaimniekiem no vecajām ES dalībvalstīm. Latvijai kā ES dalībvalstij jārēķinās, ka lauksaimniecība ir ne tikai subsidēta, bet arī ļoti «regulēta» nozare. Lai gan joprojām pretrunīgi tiek vērtēta cukurfabriku likvidēšana mūsu valstī un atteikšanās no tradicionālās cukurbiešu audzēšanas, Latvijas lauksaimniecības nozares ieguvumi ir bijuši nozīmīgi. Līdz ar Latvijas iestāšanos ES lauksaimniecības nozarē sāka ieplūst ES finansējums, kas ir palīdzējis nozari modernizēt un celt tās vidējo ražību. Negatīvas sekas no dalības ES ir izjutuši atsevišķi uzņēmumi, kas nespēja ieviest jaunās prasības. Savukārt tie uzņēmumi, kas spējuši izdzīvot, ir kļuvuši spēcīgāki un zinošāki, jo lielāka konkurence un stingrākas prasības ir likušas investēt nozares attīstībā.

Lai gan salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm Latvijā lauksaimniecībā ir vieni no zemākajiem produktivitātes vidējiem rādītājiem, nozarē attīstība turpinās un pēdējos gados ir novērojams viens no straujākajiem lauksaimniecības produktivitātes pieauguma tempiem ES valstu vidū.

Salīdzinājumā ar citām tautsaimniecības nozarēm vairumā gadījumu lauksaimniecības nozarē saražotā produkcija tiek ierindota produktu kategorijā ar zemāko pievienoto vērtību, tāpēc valstis ar lielu lauksaimniecības nozares īpatsvaru netiek pieskaitītas pie augsti attīstītajām. To parāda arī 1. attēls: lauksaimniecības nozares īpatsvars ir zems bagātākajās Rietumvalstīs, kurās ir attīstīta rūpnieciskā ražošana un dažādu pakalpojumu sfēras.

Latvijas lauksaimniecības struktūrā vadošās nozares ir piensaimniecība un graudkopība. Laikā no 2005. līdz 2017. gadam abās šajās nozarēs ir vērojama strauja attīstība. Graudkopībā stabilu izaugsmes tendenci nodrošina gan graudaugu sējumu platību palielināšanās, gan ražības pieaugums. Latvijā graudu ražošana ir orientēta uz eksportu, un ražošanas attīstība ir tieši saistīta ar eksporta apjoma pieaugumu, jo arvien lielāku lomu augkopībā ieņem intensīvi (audzēšanā tiek izmantoti ķīmiskie minerālmēsli un augu aizsardzības līdzekļi, ir augsta mehanizācija, lai iegūtu pēc iespējas lielāku ražu) audzējami kultūraugi, kas tiek audzēti eksportam (kvieši un rapši), bet vietējam tirgum audzējamo kultūru īpatsvars samazinās. Savukārt lopkopības nozares attīstība notiek lēnāk, jo tā ir krietni jutīgākā uz dažādiem ekonomiskiem satricinājumiem. Pēc straujā lopkopības produkcijas vērtības krituma 90. gadu sākumā, kad līdz ar Padomju Savienības sabrukumu lopkopības nozare zaudēja prioritārās lauksaimniecības nozares statusu, tikai no 2000. gada lopkopības nozare sāk atdzimt un stabilāk attīstīties. Piena lopkopībā attīstību nodrošinājis vidējā izslaukuma pieaugums, ko ietekmējusi nelielo saimniecību skaita samazināšanās un lielo, intensīvās piena ražošanas saimniecību veidošanās.

Lauksaimniecība vairāk nekā citas tautsaimniecības nozares ir pakļauta dažādiem negaidītiem pārbaudījumiem - gan ekonomiskiem, gan politiskiem, gan dabas untumu un stihiju izraisītiem, tāpēc lauksaimniecība ir tā nozare, kas ļoti atkarīga no valsts atbalsta. Pēdējo gadu būtiskākie nozares izaicinājumi ir bijuši globālo piena cenu un citu lauksaimniecības produktu cenu kritums kopš 2013. gada, Krievijas embargo un zivju produkcijas importa aizliegums 2014. gadā, piena kvotas un to atcelšana, ES lēnā izaugsme un konkurences saasināšanās, Āfrikas cūku mēra izplatība, ģeopolitiskās situācijas eskalācija. Pēdējie gadi Latvijas lauksaimniekiem bijuši pārbaudījumu pilni arī tāpēc, ka raža 2017. gadā vēlā pavasara un vēsās vasaras dēļ nogatavojās krietni vēlāk nekā parasti, bet lielo lietavu dēļ rudenī ražas novākšana daļā reģionu ieilga, savukārt šā gada ilgstošais sausums nopietni samazinājis visu ražu apjomu. Laika apstākļi visvairāk ietekmē augkopības produkciju, iezīmējot labas un sliktas ražas gadus, bet piensaimniecības un lopkopības nozares jutīgāk reaģē uz cenu svārstībām, dažādiem ekonomiskiem satricinājumiem un globālām krīzēm.

Lauksaimniecības produktu eksports «ķepurojas» par spīti dažādām problēmām

Latvijas lauksaimniecības eksporta izturība ik pa laikam tiek pārbaudīta dažādos mērogos un veidos (aizliegumi, sankcijas, neražas gadi, cenas, konkurence utt.). Pēdējā laika lielākais izaicinājums lauksaimniecības preču eksportētājiem bija saistīts ar Krievijas embargo, turklāt situāciju vēl grūtāku padarīja ilgstošs globālo cenu kritums. Tomēr statistikas dati liecina, ka kopš 2000. gadalauksaimniecības produktu eksporta vērtība ir pieaugusi 28 reizes, arī lauksaimniecības ražojumu īpatsvars ievērojami pieaudzis un veido būtisku daļu no kopējā Latvijas eksporta. Latvijā audzētās lauksaimniecības kultūras un produkti pārstrādātā veidā un kā izejvielas pašlaik tiek pārdoti vairāk nekā 160 valstīs.

Pēdējos piecus gadus lauksaimniecības produktu (augu valsts, dzīvnieku izcelsmes produkti un eļļas, tauki) īpatsvars kopējā Latvijas eksportā svārstās no 10% līdz 12%.

Nu jau diezgan stabili vadošo pozīciju eksporta produktu struktūrā ieņem graudaugu un piena pārstrādes produkti.

Graudaugu eksports uzrādījis vislielāko pieaugumu pēdējo gadu laikā. Pēc 2015. gada (graudu rekordražas gads) straujā graudaugu eksporta pieauguma 2016. gadā bija novērojams neliels kritums. Lai gan 2017. gads graudaugu nozarei neļāva cerēt uz jauniem rekordiem, nelabvēlīgi laikapstākļi ar intensīvākām lietavām nav traucējuši Latvijas zemniekiem pērn sasniegt vēsturē otru augstāko graudaugu ražības rādītāju un, pateicoties cenu kāpumam, graudaugu eksportētājiem ir izdevies graudaugu eksportā saglabāt 2% pieaugumu. Diemžēl arī šis gads ar ieilgušo sausumu lauksaimniekiem vairs neļauj cerēt uz augstvērtīgu ražu un lieliem eksporta ienākumiem. Pēdējos gados graudaugu nozares un eksporta attīstību ir sekmējusi gan pieprasījuma palielināšanās ārējos tirgos, gan lauksaimniecības kooperatīvu veiksmīgā darbība. Šeit būtisks nopelns ir kooperatīvam «Latraps», kam izdevies realizēt vienu no spilgtākajiem veiksmes stāstiem Latvijas lauksaimniecībā. Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība «Latraps», kas tika izveidota 2000. gadā, apvienojot 12 zemnieku saimniecības, tagad kļuvusi par lielāko lauksaimniecības kooperatīvu ar 982 biedriem. Tradicionāli nozīmīgāko vietu Latvijas graudu eksportā ieņem kvieši - vairāk nekā 80% no kopējā eksportēto graudu apjoma. Divas trešdaļas no visa graudaugu eksporta nonāk Eiropas valstīs (galvenie tirgi - Spānija, Vācija, Francija, Nīderlande, Lietuva, Igaunija), savukārt viena trešdaļa tiek eksportēta uz Āfrikas valstīm (Alžīriju, Ēģipti, Angolu, Lībiju, Nigēriju, Sudānu, Dienvidāfriku u.c.) un Āzijas valstīm (Saūda Arābiju, Turciju u.c.). Graudkopība tradicionāli nodrošina iedzīvotājus gan ar pārtiku, gan spēkbarību lopkopības nozarē. Pēdējā laikā graudkopības produkciju arvien biežāk sāk izmantot arī citās nozarēs, piemēram, enerģētikā. Lai gan graudaugu eksporta apjomi ir vērā ņemami, tie pārsvarā tiek eksportēti bez pievienotās vērtības un šobrīd eksporta struktūrā pārsvarā papildina primāro jeb nepārstrādāto produktu īpatsvaru.

Īpaša vieta eksportā ir piena pārstrādes produktiem, kas ir otra nozīmīgākā preču grupa lauksaimniecības produktu eksportā pēc graudaugiem. Piena produktu eksportu galvenokārt veido piens, krējums, siers, biezpiens, sviests, vājpiena, pilnpiena un sūkalu pulveris, saldējums. Piena un piena pārstrādes produktu eksporta kritumu 2014. – 2016. gadā noteica gan Krievijas noteiktais pārtikas produktu embargo, gan straujais piena cenu kritums kopš 2014. gada, gan piena kvotu atcelšana 2015. gadā un konkurences saasināšanās ES valstu vidū. Lai kompensētu Krievijas pieprasījuma kritumu, piena produktu eksportētājiem nācās aktīvi meklēt jaunus noieta tirgus savai produkcijai. Līdz ar globālo piena cenu kāpumu 2017. gadā piena produktu eksports pieauga par 35% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Lielākā daļa Latvijas piena produktu tiek eksportēti uz ES dalībvalstīm, t.sk. galvenie piena produktu eksporta galamērķi joprojām ir Lietuva un Igaunija. Bet, ņemot vērā konkurences saasināšanos pēc kvotu atcelšanas 2015. gadā un vājo ES valstu pieprasījumu, arvien vairāk uzņēmēju meklē realizācijas iespējas Āzijas valstu tirgos un citur. Piemēram, sieriem ir atrasti jauni ēdāji Turcijā, Marokā, Ēģiptē, ASV, Gruzijā, Japānā. Vienlaikus sākts siera, sviesta un piena pulvera eksports uz iepriekš neapgūtām valstīm - Kazahstānu, Saūda Arābiju, Austriju, Tunisiju, Ķīnu, Maltu. Attīstība notiek arī Baltijas valstu un Ziemeļeiropas tirgū. Piemēram, Dānijā saldējuma ražošanai tiek iepirkts Latvijā ražotais piena pulveris un citi industriālie produkti. Savukārt Lielbritānijā, Izraēlā, Baltijas valstīs u.c. tirgos ļoti populāri ir saldie sieriņi «Kārums», saldējumi u.c. produkti.

Arī zivju eksportā vērojama atgūšanās. 2017. gada decembra beigās Krievijas Federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests «Rosseļhoznadzor» beidzot paziņoja par ierobežojumu atcelšanu Latvijas uzņēmuma «Karavela» ražotās zivju produkcijas importam. Zivju pārstrādes nozare un zivju produkcijas eksports vēstī, ka krīzes zemākais punkts varētu būt pārvarēts. 2017. gadā zivju eksports pieauga par 10% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Pirms Krievijas embargo tikai viens no lielākajiem uzņēmumiem («Karavela») savu produkciju eksportēja arī uz citām valstīm, 2017. gadā panākumus citu valstu tirgos sāka gūt arī citi uzņēmumi. Labi panākumi zivju produkcijas eksportā gūti Norvēģijā, Polijā, Dānijā, Lielbritānijā, Rumānijā un ASV. Nākotnē pozitīvu pienesumu zivju eksportā varētu dot arī uzņēmuma «Hibitech Piebalga» nule atklātā jaunā zivju audzētava Inešos, kas tapusi, pateicoties Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda un Lauku atbalsta dienesta finansētās programmas «Produktīvi ieguldījumi akvakultūrā» atbalstam. Plānots, ka daudzfunkcionālajā zivju audzētavā, kuras celtniecībā un iekārtās tika investēti gandrīz 4 milj. eiro, eksportam uz Eiropas valstīm tiks izaudzētas vairākas sugas zivju: sterletes, sami, zuši, stores un zandarti.

Eļļas augu un sēklu audzēšana un eksports Latvijā ir samērā jauna tradīcija. 2000. gadā lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības «Latraps» izveidošanās veicināja ekonomiski pamatotu rapšu audzēšanu Latvijā. Rapšu audzēšanā īsā laika periodā tika sasniegti ievērojami ražošanas un eksporta apjomi. Vēl pirms desmit gadiem šķita, ka biodegvielas ražošana un tai nepieciešamo rapšu audzēšana būs Latvijas jaunais veiksmes stāsts. Tomēr, par spīti ievērojamiem ieguldījumiem pētījumos, rūpnīcās un tehnoloģijās, stāsts neizvērtās tik veiksmīgs, kā sākotnēji tika cerēts. Kopumā rapšu audzēšanas attīstība ir tieši saistīta ar norisēm ES biodegvielas industrijā, jo ES ir otra lielākā rapša piegādātāja pasaulē. 2007. gadā šo nozari būtiski ietekmēja ES politiskais lēmums dot priekšroku pārtikas, nevis enerģijas ražošanai no graudiem un rapšiem, kā rezultātā lielo rapšu audzētāju skaits samazinājās. Šobrīd biodegvielas ražošanai izmantotās rapša eļļas pieprasījumu samazina ES biodegvielas rūpnīcu centieni konkurēt ar lēto importu. Neskatoties uz to, Latvijā pagājušajā gadā ar 35% pieaugumu bija vērojama neliela atkopšanās eļļas augu un sēklu eksportā.

Ko tālāk?

Ņemot vērā iepriekšminēto, loģisks varētu būt jautājums: vai Latvijai lauksaimniecības nozares tālāka attīstība ir nepieciešama vai tā ir uzskatāma tikai par nozari, kas mēģina saglabāt latviešu sentēvu tradīcijas, un kādas ir lauksaimniecības nozares nākotnes perspektīvas?

Savu latvisko identitāti un saikni ar zemi Latvijas iedzīvotāji turpina saglabāt, darbojoties savos piemājas dārziņos un vasarnīcās, bet pārmantotās sentēvu tradīcijas lauksaimniecībā, zivsaimniecībā, amatniecībā, pārtikas ražošanā un pārstrādē pamazām iemiesojušās pievilcīgā tūrisma piedāvājumā. Tradicionālā saimniekošana viensētās nu jau ir pagātne, un, lai gan arī mūsdienās Latvijas lauku ainava nav iedomājama bez viensētām, ir būtiski mainījušās to funkcijas.

Ņemot vērā pasaules iedzīvotāju skaita palielināšanos, ekoloģiskās, dabas un pārtikas kvalitātes problēmas industriālajās valstīs, patērētāji visā pasaulē vēlas arvien augstākas kvalitātes un ekoloģiski tīrāku («zaļāku») produkciju. Mūsdienās dabiski audzēta pārtika un rokām darinātas lietas kļūst arvien ekskluzīvākas.

21. gadsimtā tehnoloģiju ienākšana lauksaimniecībā ir neizbēgama, un tā sniedz daudz jaunu iespēju visām apstrādes nozarēm. Jau tagad lauksaimniecībā izmanto ļoti daudz un dažādu specializēto tehniku, GPS un satelītu attēlus, dronus u.tml. Lauksaimniecības nozares konkurētspējas palielināšanai Eiropas un pasaules tirgū arvien būtiskāka nozīme ir automatizācijai un dažādām inovācijām, savukārt problēmas, ko sagādā dažādi laikapstākļu untumi (sausums, ilgstošas lietavas un plūdi, salnas, kailsals u.tml.), liek meklēt jaunus risinājumus nozares spējai pielāgoties krasajām klimata izmaiņām.

Citu valstu pieredze rāda, ka svarīgs nosacījums konkurētspējas celšanai un iekļūšanai eksporta tirgos ir ražotāju kooperācija, produktivitātes līmeņa celšana un ražošanas izmaksu samazināšana. Latvijā ir maz tādu saimniecību, kuru jaudas ir pietiekami lielas, lai spētu eksportēt lauksaimniecības produktus masu lietošanai pietiekamā daudzumā uz lieliem tirgiem, šeit palīdz saimniecību kooperācija. Līdz šim graudkopībā saimniecību kooperācija noritējusi veiksmīgāk nekā piena ražošanā un lopkopībā, kur šajā virzienā Latvijas zemniekiem vēl daudz darāmā.

Šobrīd graudkopības un lopkopības nozaru izaugsme pamatā balstās uz produkcijas apjomu palielināšanu līdzās produktivitātes celšanai, un šo nozaru veiksmes un neveiksmes lielā mērā ir saistītas ar ārējiem faktoriem – laika apstākļiem, pasaules cenu tendencēm u.c. Diversificējot savu preču vai pakalpojumu piedāvājumu un noieta tirgu ģeogrāfiju, var samazināt varbūtējos riskus pret krasām globālo cenu svārstībām, ekonomiskajiem un politiskajiem satricinājumiem. Lauksaimniecības nozarē līdzās graudkopībai un piena lopkopībai ir jāattīsta arī segmenti, kas orientējas uz augstāku pievienoto vērtību, ne tikai konkurē globālajā industriālo produktu segmentā ar ražošanas apmēru pieaugumu. Tas ilgtermiņā dotu iespēju labāk izmantot Latvijas tīro vidi un mēreno klimatu, kā arī paplašinātu iespējas cilvēkiem strādāt laukos. Inovācija un jaunuzņēmumu domāšanas veids ir tie virzieni, kas akūti nepieciešami lauksaimniecības nozarē. Tāpēc gan graudkopības nozares, gan lopkopības tālākai attīstībai jo svarīgāka kļūst lauksaimnieku paustā gatavība un vēlme ieviest inovācijas ražošanas procesā (piemēram, dronus, lai kontrolētu, vai lauki ir gana apūdeņoti, vai tos neklāj putekļi, tāpat ar dronu infrasarkanā spektra attēliem var identificēt novirzes no normas augu kvalitātē; vai arī jau ASV un Ķīnā plaši izmantoto laikapstākļu modelēšanas sistēmu «HyRef», lai paredzētu saules un vēja pieejamību tuvākajā laikā) un papildināt eksportu ar inovatīviem produktiem. Par to, ka Latvijā notiek darbs pie inovatīvu ideju izstrādes un ieviešanas, liecina arī Eiropas Komisijā iesniegtie projekti.

Te Latvijai paveras iespējas vēl vienam perspektīvam lauksaimniecības segmentam – bioloģiskā lauksaimniecība. Lai gan šajā jomā vēl esam sākumstadijā, Latvija ir starp tām ES valstīm, kurās visstraujāk attīstās bioloģiskās lauksaimniecības segments, kas bieži, lai arī ir ar zemāku ražīgumu, tomēr ir ar augstāku pievienoto vērtību. 2016. gadā aptuveni 11% no kopējās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības valstī tika izmantoti bioloģiskās lauksaimniecība produkcijas iegūšanai, un ar bioloģisko lauksaimniecību nodarbojās 3833 uzņēmēji. Bioloģisko produktu īpatsvars kopējā saražotajā lauksaimniecības produkcijā pagaidām ir vēl neliels - nedaudz virs 5%, izņemot medu un piena produktus, kur tas ir attiecīgi 15% un 8%. Klimata pārmaiņas, dabas resursu izsmelšana un vides problēmas ir veicinājušas cilvēkos apziņu, ka nepieciešams mainīt līdz šim pastāvošās metodes bioloģisko resursu ražošanā, patēriņā, pārstrādē, uzglabāšanā un jāmeklē jaunas iespējas resursu atkārtotai izmantošanai un utilizācijai. Latvija ir viena no bioresursiem bagātākajām valstīm ES, un no bioresursu ražošanas viedokļa Latvijā ir salīdzinoši labvēlīgi klimatiskie apstākļi, kas dod vairākas priekšrocības bioekonomikas attīstībai, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm. Resursi, ko tradicionāli esam izmantojuši pārtikas pārstrādē, var tikt izmantoti arī jebkurā citā tautsaimniecības nozarē, piemēram, ķīmiskās produkcijas rūpniecībā, tekstilizstrādājumu ražošanā, farmācijā u.c. jomās. Tā kā viens no veidiem, kā iekarot jaunus eksporta tirgus, ir specializēšanās inovatīvu un jaunu nišas produktu ražošanā, attīstot bioekonomikas segmentu, arī Latvijas spēcīgākajām nozarēm – lauksaimniecībai un mežsaimniecībai – paveras lieliskas iespējas palielināt šo nozaru produkcijas pievienoto vērtību. Turklāt mūsu lauksaimniekiem jau ir iestrādes šajā jomā, ko apliecina Zemkopības ministrijas apkopotais materiāls Latvijas iedvesmas stāsti bioekonomikā, kurā varam iepazīties ar piemēriem par lauksaimniecības un zinātnes veiksmīgo sadarbību, radot inovatīvus produktus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latvija savu pozīciju var aizstāvēt tikai ar zinātnisko pētījumu datiem

Māris Ķirsons, 27.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecība Latvijā salīdzinājumā ar industrializēto lauksaimniecību vecajās Eiropas Savienības dalībvalstīs patiešām ir ļoti zaļa un videi draudzīga, jo lieto daudz mazāk augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu, bet tas Eiropai jāpierāda un jāpamato ar zinātniskajiem pētījumiem, nevis emocijām

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore, profesore Irina Pilvere. Viņa atzīst, ka Eiropa nolēmusi mainīt dažādus nosacījumus lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem un vienīgā iespēja aizstāvēt savas intereses Latvijai ir zinātniski pētījumi, uz kuriem balstīti valdības lēmumi.

Fragments no intervijas

Kā Latvijā izmantojam savu zemi lauksaimniecībā?

Zeme ir viena no Latvijas valsts bagātībām, un tā dod lielas iespējas šajā valstī dzīvojošajiem un strādājošajiem, jo īpaši, ja mums nav tādu derīgo izrakteņu (nafta, gāze, metāla rūdas, dārgakmeņi u.tml.), kādi ir citām valstīm. Vienlaikus Latvijai ir salīdzinoši daudz zemes, kura izmantojama lauksaimniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai stiprinātu rudzu maizes ēšanas tradīcijas Latvijā, ražotāji, sabiedriskās organizācijas un Zemkopības ministrija iepazīstināja ar plānotajiem pasākumiem rudzu maizes tradīciju saglabāšanā, kā arī sabiedriskās organizācijas un ražotāji parakstīja kopīgu sadarbības memorandu, liecina medijiem sniegtā informācija.

AS «Hanzas Maiznīcas» valdes loceklis un vadītājs Uģis Mihņevičs, kas vienlaikus ir iniciators memoranda parakstīšanai un diskusijai par rudzu maizes tradīciju turpināšanu, norādīja, ka ražotājam ir svarīgi saglabāt nacionālās vērtības, kas ir rudzi. Uzņēmums izvirzījis plānus veicināt saražoto rudzu maizes apjomu palielināšanos par vairāk nekā 2 miljoniem maizes klaipu. Lai to sasniegtu, uzņēmums plāno paplašināt maizes sortimentu, liekot uzsvaru uz rudzu maizes dažādību un ražošanas tehnoloģiju pilnveidošanu.

Latvijas Maiznieku biedrības izpilddirektore Gunta Duka ierosināja Latvijas skolās un pirmsskolas mācību iestādēs ieviest bezmaksas rudzu rupjmaizes programmu, piedāvājot audzēkņiem šķiedrvielām bagātu, veselīgu, no vietējiem graudiem ražotu rudzu rupjmaizi. Viņasprāt, dot iespēju mūsu bērniem regulāri saņemt svaigu rupjmaizes škēli ir loģiska un acīmredzama nepieciešamība. Vienlaikus biedrības mērķis ir veicināt jauno maiznieku apmācību, saglabājot sentēvu maizes cepšanas tradīcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc patērētājam atbalstīt vietējo pārtikas ražotāju?

Līva Zorgenfreija, Swedbank ekonomiste, 27.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir spēcīgas lauksaimniecības tradīcijas, un pārtikas un lauksaimniecības produkti arī šodien ir viena no galvenajām Latvijas eksporta preču grupām.

Nākotnē pasaulei būs jāpabaro arvien vairāk iedzīvotāju – par pieprasījuma trūkumu diez vai varēs sūdzēties. Šodien mēs katrs kā patērētājs, iegādājoties vietējos produktus, varam balstīt mūsu ekonomiku un veicināt lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozares potenciāla īstenošanu.

Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozīme ekonomikā

Lauksaimniecība un pārtikas un dzērienu ražošana Latvijas ekonomikā ieņem daudz būtiskāku lomu nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji. Šīs nozares kopā veido aptuveni 4% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Tās ir arī atbildīgas par aptuveni tādu pašu daļu no VID administrētajiem kopbudžeta ieņēmumiem, kas absolūtā izteiksmē ir ap 400 miljonu eiro. Darba tirgū ar pārtikas ražošanu saistīto nozaru loma ir lielāka – tajās nodarbināti 70 000 iedzīvotāju jeb 7,7% no visiem strādājošajiem. Vēl svarīgākas šīs nozares ir eksportā, jo lauksaimniecības un pārtikas produkti ir viena no Latvijas galvenajām eksporta preču grupām – vairāk nekā sestā daļa no kopējā preču eksporta jeb vairāk nekā divi miljardi eiro, kas ieplūst Latvijas ekonomikas asinsritē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā lauksaimniecība atrodas lielu pārmaiņu priekšvakarā, par to ieviešanas ātrumu gan vēl pāragri runāt, jo visos līmeņos turpinās diskusijas.

Intervijā Dienas Biznesam zemkopības ministrs Kaspars Gerhards norāda, ka Eiropas Savienība ir izvirzījusi ļoti ambiciozus mērķus: samazināt augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu lietošanu, cenšoties padarīt pārtiku bioloģiskāku, un vienlaikus samazināt siltumnīcu gāzu emisijas zemes apsaimniekošanā un lauksaimniecībā. Pašlaik svarīgākais ir izstrādāt šo mērķu iedzīvināšanas risinājumus un rast atbalsta mehānismus to sasniegšanai.

Kāda pašlaik ir situācija lauksaimniecībā Latvijā uz ES, Baltijas fona?

Kopējo situācijas novērtējumu ir salīdzinoši grūti sniegt, jo katrai lauksaimniecības nozarei ir savas stiprās un arīdzan vājās puses. Turklāt pat Latvijas mērogā ir ļoti atšķirīga situācija reģionu griezumā – gan pēc saražotās produkcijas apjoma, gan pēc saimniecību lieluma, gan pēc to ienākumiem un pat darbības jomām. Ja raugās uz lauksaimniecības produkcijas izlaidi, tad kopš Latvijas iestāšanās ES 2004. gadā tā ir pieaugusi vairāk nekā divas reizes, kas ir visstraujākā izaugsme visā Eiropas Savienībā. Vienlaikus ir cits parametrs, kurā Latvija būtiski atpaliek.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Jāizstrādā sava pozīcija, un tā jāaizstāv visos līmeņos

Māris Ķirsons, 22.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, sadarbojoties zinātniekiem, uzņēmējiem un ierēdņiem, jāizstrādā sava ES Zaļā kursa īstenošanas metodika un tās realizācijas mehānismi, kas ļautu izpildīt izvirzītos mērķus, vienlaikus izvairoties no pārspīlējumiem, šādu izstrādāto pozīciju politiķiem ir jāspēj aizstāvēt Eiropas Savienības struktūrās.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par Latvijas zemes nozaru – meža, lauksaimniecības un kūdras – nākotnes iespējamajiem scenārijiem. Tika uzsvērts, ka Latvijas zeme ir lielākā vērtība un visām ar zemi saistītajām nozarēm, kas ir vienas no būtiskākajiem Latvijas tautsaimniecības balstiem, ir jābūt vienotām frontē, turklāt, ja Eiropas Savienība vēlas panākt konkrētus mērķus, tad arī to sasniegšanai nepieciešamie līdzekļi ir jāsaņem tieši no ES.

Nekā nedarīšana šodien – problēmas nākotnē

“Pašlaik konkrētas aprises ieguvuši dokumentu projekti, kurus paredz šā gada jūnija nogalē Eiropas Parlamentā akceptētais Klimata akts. Lasot šos topošos dokumentus, rodas sajūta, ka tos gatavojuši eksperti, vadoties pēc vispārīgiem algoritmiem,” skaidro SIA LaFlora līdzīpašnieks Uldis Ameriks. Viņš norāda, ka ikvienai ES dalībvalstij, tostarp arī Latvijai, tajos tiek izvirzīti konkrēti uzdevumi – līdz 2030. gadam jāsamazina CO2 emisijas par 17% un jānodrošina CO2 izmešu piesaiste 644 000 t apmērā. “Detalizēti iepazīstoties ar šiem uzstādījumiem, nācās secināt, ka tie nav izpildāmi, turklāt aprēķina algoritms, piemēram, Īrijai ir izmantots citāds nekā Latvijai,” uzsver U. Ameriks. Viņš atgādina, ka Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena runājusi par Eiropas Zinātnes konsultatīvās padomes izveidi, kurā darbotos 50 ekspertu, kurus šim darbam deleģētu dalībvalstis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien pieņēma grozījumus likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas paredz 2022.gadā palielināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu līdz 500 eiro pensionāriem.

Vienlaikus Saeima arī noteica, ka ar Ministru kabineta noteikumiem nepieciešams līdz 500 eiro paaugstināt arī diferencēto neapliekamo minimumu strādājošajiem. Minētie noteikumi gan vēl ir izstrādes procesā un nav apstiprināti.

Deputātu atbalstītās izmaiņas ir daļa no 2022.gada valsts budžeta projektu pavadošās likumprojektu paketes.

Kā skaidroja Finanšu ministrijā (FM), šajos grozījumos ir noteikts tikai pensionāra neapliekamais minimums no nākamā gada 1.janvāra 350 eiro mēnesī un no 1.jūlija - 500 eiro mēnesī. Savukārt strādājošiem diferencētais neapliekamais minimums vēsturiski tiek noteikts ar Ministru kabineta noteikumiem, kuri šobrīd tiekot izstrādāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: 1a.lv

Kopts zāliens izdaiļo jebkuras mājas pagalmu un ir katra mājas saimnieka lepnums. Taču kopta, zaļojoša zāliena uzturēšana var būt nogurdinošs un laikietilpīgs darbiņš, īpaši, ja regulāri jāpļauj plašas zāliena teritorijas. Turklāt ar papildu izaicinājumiem jāsaskaras arī tiem, kuriem pagalma reljefs ir nelīdzens un grūti pļaujams. Tieši tāpēc kvalitatīvs un jaudīgs zāles pļāvējs ievērojami atvieglos pļaušanas darbus, nodrošinot ne tikai skaisti koptu zālienu, bet arī ērtu pļaušanu pat sarežģītos apstākļos.

Šajā rakstā apskatīsim dažus no labākajiem zāles pļāvējiem, kas ir īpaši piemēroti plašiem pagalmiem ar nelīdzenu reljefu, tāpēc, ja šobrīd esi jauna zāles pļāvēja meklējumos, turpini lasīt!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes nomas maksas vidēji aug par 2-15% gadā, informēja nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" pārstāvji.

"Latio" Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs Sandijs Lūkins skaidro, ka lielais diapazons saistīts ar vēsturiski saslēgtajiem piecu līdz 10 gadu ilgtermiņa līgumiem, kuros maksa noteikta atbilstoši tā laika lauksaimniecības zemes cenām.

Taču pēdējos divos, trijos gados jaunie līgumi tiek slēgti jau uz krietni īsāku termiņu - lielākoties uz gadu. Tas īpašniekiem ļauj pielāgot jaunās atlīdzības reālajai tirgus situācijai, kas saistīta ar lauksaimniecības zemes tirgus cenu, kā arī lauksaimniecības produkcijas cenu pieaugumu, norāda Lūkins.

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes nomas maksas 2023.gada janvārī Austrumvidzemes un Rietumvidzemes reģionos bija diapazonā no 70 līdz 180 eiro par hektāru, Vidusdaugavas un Zemgales reģionos - diapazonā no 70 līdz 300 eiro par hektāru, Ziemeļkurzemes un Dienvidkurzemes reģionos - diapazonā no 90 līdz 250 eiro par hektāru, bet Ziemeļlatgales un Dienvidlatgales reģionos - diapazonā no 70 līdz 150 eiro par hektāru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Augstās elektrības cenas lauksaimniekus mudina to ražot pašiem

Armanda Vilciņa, 16.11.2021

Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Melnis.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecība nav nodalāma no tautsaimniecības, kā arī valsts mērķiem un sabiedrības interesēm, tāpēc arī šai nozarei ir jādomā par pāreju uz tehnoloģijām, kas enerģijas ražošanai izmanto atjaunojamos energoresursus (AER).

To DB norāda bioenerģijas tehnoloģiju instalācijas uzņēmuma Host Latvia ģenerāldirektore Irina Krasta. Arī Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš piekrīt – lauksaimniekiem ir jādomā par energoefektivitāti un AER izmantošanu, bez tam augstās elektroenerģijas cenas ir labs iemesls, lai to sāktu darīt jau tagad.

Liels potenciāls biometānam

Pašlaik lauksaimnieku interese par pāreju uz tehnoloģijām, kas enerģijas ražošanai izmanto AER, ir patiešām liela, atzīmē I. Krasta. “Tas vairs nav jaunums, ka ilgtspējīga enerģētika, kuras pamatā ir AER izmantošana, ir objektīva nepieciešamība, kas pieprasa spert konkrētus soļus jau šodien.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Balansa meklējumos starp vides un ražas sargāšanu

Vents Ezers, Valsts augu aizsardzības dienesta direktors, 28.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par topošajām izmaiņām augu aizsardzības jomā stāsta Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) direktors Vents Ezers.

Daudz dzirdēts par augu aizsardzības līdzekļu (AAL) izmantošanu lauksaimniecībā – gan pozitīvi, gan izteikti noraidoši viedokļi. Kāda ir reālā situācija, un kāda ir VAAD loma AAL aprites uzraudzībā?

Lauksaimniecība no citām tautsaimniecības nozarēm atšķiras ar to, ka sabiedrība redz ražošanas procesu no sēklas iesēšanas laukā līdz ražas novākšanai. Redzot smidzinātāju uz lauka, daudziem rodas negatīvas emocijas. AAL lietošana asociējas ar lielo ražotāju dzīšanos pēc lielākas ražas un ienākumiem, bet faktiski augu aizsardzība ir pirmais nosacījums, lai mums būtu pieejama kvalitatīva un droša pārtika. Slimību un kaitēkļu bojāta raža nav vizuāli pievilcīga, bet var būt nelietojama uzturā arī kaitīguma dēļ. Jāpiebilst, ka augu aizsardzība bija aktuāla jau pirms tūkstošiem gadu, kad augkopji izmantoja sēru un pelnus. Laika gaitā esam lietojuši dažādus paņēmienus – augu ekstraktus, pat arsēnu un dzīvsudrabu. Kāpēc? Pārtika ir cilvēka pamatvajadzība, tātad esam atkarīgi no tā, vai mūsu tīrumos un dārzos aug veseli un ražīgi augi. Vēsturiski neražas periodi laika apstākļu, kaitēkļu un slimību dēļ ir izraisījusi badu, epidēmijas, cilvēku migrāciju un karus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latvijā lauku saimniecību vidējais lielums deviņu gadu laikā pieaudzis par 30%

LETA, 03.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais lauku saimniecību lielums Latvijā pagājušā gada beigās bija 38,3 hektāri, kas ir par 8,8 hektāriem jeb 30% vairāk nekā 2010.gadā, liecina informācija Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) statistisko datu krājumā "Latvijas lauksaimniecība".

Savukārt lauksaimniecībā izmantojamā zeme vidēji vienā lauku saimniecībā pērn sasniedza 26 hektārus, kas ir par 6,4 hektāriem vairāk nekā 2010.gadā, kad vidēji vienā lauku saimniecībā bija 19,6 hektāri lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

Pēdējo deviņu gadu laikā kopējā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība valstī ir palielinājusies par 153 900 hektāru jeb 8,5%.

2019.gadā salīdzinājumā ar 2018.gadu lauksaimniecības produkcijas apjoms salīdzināmajās cenās palielinājās par 20,2%, ko noteica augkopības produkcijas apjoma pieaugums par 42,7% graudaugu kopražas pieauguma ietekmē. Lopkopības produkcijas apmērs pērn samazinājās par 1,4% salīdzinājumā ar gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzbekistānas lauksaimniecības reformu perspektīvas

Rakstā ir sniegti dati par lauksaimniecības nozares attīstību Uzbekistānas Republikā, kā arī izklāstīti valdības veiktie pasākumi nozares paplašināšanai un interešu aizstāvībai Covid-19 pandēmijas apstākļos.

Darja Iļjina, Prognozēšanas un makroekonomisko pētījumu institūts

Lauksaimniecība Uzbekistānā ir viena no vadošajām ekonomikas nozarēm, kas nodrošina vairāk nekā 28% valsts iekšējā kopprodukta, nodarbinātību un ražo sociāli nozīmīgas preces — pārtiku iedzīvotājiem un izejvielas rūpniecībai. Lauksaimniecības izaugsme vairāk nekā jebkurš cits ekonomikas sektors ļauj samazināt nabadzības līmeni, darbojoties kā multiplikators. Katrs ekonomiskās izaugsmes procents agrārajā jomā ir ekvivalents kopējā nabadzības līmeņa samazinājumam par 1,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rakstā ir sniegti dati par lauksaimniecības nozares attīstību Uzbekistānas Republikā, kā arī izklāstīti valdības veiktie pasākumi nozares paplašināšanai un interešu aizstāvībai Covid-19 pandēmijas apstākļos.

Darja Iļjina, Prognozēšanas un makroekonomisko pētījumu institūts

Lauksaimniecība Uzbekistānā ir viena no vadošajām ekonomikas nozarēm, kas nodrošina vairāk nekā 28% valsts iekšējā kopprodukta, nodarbinātību un ražo sociāli nozīmīgas preces — pārtiku iedzīvotājiem un izejvielas rūpniecībai. Lauksaimniecības izaugsme vairāk nekā jebkurš cits ekonomikas sektors ļauj samazināt nabadzības līmeni, darbojoties kā multiplikators. Katrs ekonomiskās izaugsmes procents agrārajā jomā ir ekvivalents kopējā nabadzības līmeņa samazinājumam par 1,5%.

Jau no pirmajām Uzbekistānas Republikas neatkarības dienām pastāvīgi tiek īstenota pārdomāta lauksaimniecības attīstības stratēģija. Par galvenajiem svarīgajiem valsts politikas virzieniem lauksaimniecības jomā 1991.-2016. gadā kļuva:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā līdz 2021. gadam notiks vērienīga administratīvi teritoriālā reforma - divu gadu laikā krasi tiks samazināts pašvaldību skaits.

Jau šodien Ministru kabinets plāno izskatīt likumprojektu Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas likums. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi likumprojekta sākotnējo anotāciju. Tajā secināts, ka no 119 Latvijas pašvaldībām jau 2018. gadā pēc iedzīvotāju skaita 41 pašvaldība neatbilda novadu kritērijiem, bet 52 novados nebija kritērijiem atbilstoša attīstības centra.

2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem

Sarunā ar Dienas Biznesu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (Attīstībai/Par) konkrētu «īsināmo» pašvaldību skaitu nemin, taču uzsver, ka 2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem. Šobrīd Latvijā ir nedaudz vairāk par desmit pašvaldībām, kuras nesaņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Iespējams, ka Latvijā nākotnes pašvaldību skaits aprobežosies ar šādu skaitu. Administratīvi teritoriālā reforma būs viena no galvenajām tēmām VARAM dienas kārtībā tuvākā gada laikā, tāpat kā klimata pārmaiņu politikas jautājumi un Rīgas pašvaldībā notiekošais.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Liepājas Pētertirgus paviljonā darbu uzsāks jauns konceptstends "Divi naži", kurā varēs iegādāties Latvijas saimniecībās audzētu cūkgaļu ar zaļās karotītes simbolu, informē jaunie uzņēmēji.

Jaunais koncepts veidots tā, lai nodrošinātu individuālu pieeju katram klientam. Šajā stendā būs iespēja gan pēc individuāla pasūtījuma iegādāties nepieciešamos gaļas produktus, gan arī saņemt šefpavāra konsultācijas ēdienu pagatavošanas kultūrā. "Divi naži" idejas autori un īpašnieki ir šefpavārs Dāvis Veilands un pavārs/miesnieks Elviss Sproģis, kuri personīgi katru dienu sagaidīs un apkalpos savus klientus.

Jauno uzņēmēju mērķis ir strādāt, izmantojot sentēvu zināšanas un tradīcijas. Šādi tiks saglabātas gaļas vērtības, un tiks nodrošināta iespēja klientiem piedāvāt augstvērtīgu produktu. Jaunā tirdzniecības vieta atradīsies Liepājas Pētertirgū, jo miesnieki uzskata, ka tā ir pilsētas dvēsele un Pētertirgus ir viens no labākajiem tirgiem Latvijā. Sākotnēji stendā varēs iegādāties tikai cūkgaļu, bet jau tuvākajā laikā arī Latvijā audzētu bioloģisku liellopa gaļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pasniegtas gada balvas vides aizsardzībā Zaļā izcilība 2023

Db.lv, 07.06.2023

Nominācijā "Zaļā izcilības balva ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē" par ilgtspējīgu pieeju izmantotās zemes rekultivācijā balvu ieguva SIA "Laflora", kas ir viens no lielākajiem kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumiem Latvijā.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atzīmējot Pasaules vides dienu Latvijā, otrdien svinīgā balvu pasniegšanas ceremonijā Valsts vides dienests (VVD) sveica balvas "Zaļā izcilība 2023" laureātus astoņās nominācijās, informē VVD sabiedrisko attiecību vadītāja Aija Jalinska.

Par vides izcilniekiem tika atzīti uzņēmumi, kuri aktīvi rīkojas, lai mazinātu savas darbības ietekmi uz vidi.

Nominācijā "Zaļā izcilība atkritumu apsaimniekošanā" balvu par ieguldījumu aprites ekonomikas īstenošanā saņēma AS "PET Baltija", kurā sākas plastmasas pudeļu pārdzimšanas process jaunos produktos. Ar modernām un videi draudzīgām iekārtām "PET Baltija" ir viens no lielākajiem PET pudeļu, tostarp Latvijas depozīta iepakojuma pārstrādes uzņēmumiem Ziemeļeiropā un ieņem nozīmīgu lomu ciklā, kur atkritumi, stingri ievērojot vides prasības, pārtop resursos. Arī ražošanas procesā radušos atkritumus uzņēmums pārstrādā blakusproduktos vai nodod citiem atkritumu pārstrādātājiem, cenšoties pēc iespējas mazināt noglabājamo atkritumu daudzumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valsts budžetam jauns, oša koka portfelis, kas simbolizē ražošanu un viedo reindustrializāciju

Db.lv, 14.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrs Jānis Reirs Saeimā iesniedza budžeta portfeli, lai jau tradicionāli nodotu valdības sagatavoto nākamā gada valsts budžeta likumprojektu izskatīšanai parlamentā.

Šogad portfelim ir jauns izskats un tā esot J.Reira dāvana Finanšu ministrijai. No oša koka veidotā portfeļa autors ir tēlnieks Ivars Drulle.

Jaunais portfelis simbolizē ražošanu un viedo reindustrializāciju, tas ir inovatīvs, izgatavots Latvijā no vietējiem materiāliem. Portfelis ir veidots no oša koka, radot atsauci uz Latvijas dabas bagātībām, ilgtspējīgu ekonomiku un atjaunojamiem resursiem. Uz eksportu orientētas ražošanas atdzimšana jeb viedā reindustrializācija ir Latvijas kopīgais mērķis stabilai tautsaimniecības attīstībai. Portfeļa kalpošanas laiks ir ilgāks par mūsu mūžu.

Budžeta portfeļa nešana no Finanšu ministrijas uz Saeimu ir tradīcija, kas tika aizsākta 1997. gadā. Šogad portfelis tika nests jau 24. reizi. Tradīciju ieviesa bijušais finanšu ministrs Roberts Zīle. Viņš atvēlēja personīgo darba portfeli, lai Saeimā nogādātu 1998. gada budžetu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni trešdaļu Latvijas teritorijas klāj lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ). Vidēji hektārs aramzemes Latvijā šobrīd maksā 4600 EUR/ha, savukārt Igaunijā cena ir par 4% dārgāka.

Pēc pēdējiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2020. gadā reģistrēti 69 000 ekonomiski aktīvo lauku saimniecību, kas kopumā apsaimnieko nepilnus divus miljonus hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) - jeb ~ 31 % no visas Latvijas teritorijas. Laikā no 2001. līdz 2010. gadam lauku saimniecību skaits būtiski mainījās, samazinoties par teju 41% un par 8 % palielinoties apsaimniekotajām LIZ platībām. Savukārt pēdējo četru gadu laikā LIZ platība palielinājusies vien par 38 000 hektāru jeb 2 %, kopējam saimniecību skaitam samazinoties par 950 jeb 1,4 %.

Jaunākie “Lauku īpašumu tirgus indeksa” dati (aprīlis):

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ):

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tiešraide: Atjaunojamie energoresursi ilgtspējīgai lauksaimniecības zaļināšanai

Db.lv, 07.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts atbalsts sadarbības sekmēšanai lauksaimniecībā un pārtikas ražošanā ir būtisks faktors to zaļināšanai un ilgtspējīgai attīstībai, kas primāri veicinātu SEG emisiju samazināšanu un aprites ekonomikas principu ieviešanu klimata mērķu sasniegšanu ES zaļā kursa ietvaros.

AER izmantošanas potenciāls lauksaimniecībā ir milzīgs, tomēr to var kavēt dažādi sķēršļi, kas nereti gulstas tieši uz uzņēmēju pleciem.

Kā veicināt AER izmantošanu lauksaimniecības un saistīto nozaru attīstībā, īpaši pārtikas ražošanā, enerģētikas un transporta sektorā, kā stiprināt uzņēmēju kapacitāti un veicināt starpnozaru, pašvaldību un valsts sadarbību nākotnē?

Nozares pārstāvji un eksperti par AER sektora attīstībai svarīgākajiem jautājumiem diskutēs konferencē "Atjaunojamie energoresursi ilgtspējīgai lauksaimniecības zaļināšanai', kas 7. oktobrī tiek rīkota sadarbībā ar Latvijas Atjaunojamās enerģijas federāciju, Latvijas Biogāzes asociāciju un Bright Biomethane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar negāzēto, pussauso ābolu sidru «Mr.Plūme» Lielvārdes novada Jumpravā esošā «Mr.Plūme sidra darītava» izcīnījusi zelta medaļu starptautiskā sidru konkursā Astūrijā, Spānijā, pussauso sidru kategorijā, informē uzņēmumā.

Konkursā «SISGA 2018 - Salon Internacional de les Sidres de Gala» tika pārstāvētas 17 valstis - ASV, Francija, Lielbritānija, Spānija, Vācija, Holande, Japāna, Itālija, Somija u.c., kopumā prezentējot ap 150 dažādiem ābolu sidriem. Atšķirībā no citiem, līdzīgiem konkursiem, kur medaļas iegūst, sasniedzot noteiktu punktu skaitu, šeit katrā dzērienu kategorijā ir tikai viena pirmā, otrā un trešā vieta.

«Esam gandarīti par sasniegto. Esam gandarīti nest Latvijas vārdu pasaulē. Jāteic, spāņi bija ļoti pārsteigti pozitīvā nozīmē, pārsteigti par mazu valsti Latviju, kurai nav nekādu sidra darīšanas tradīciju un sentēvu receptes, un mūsu dzērieniem, kas pēc žūrijas un organizatoru teiktā esot izcēlušies uz citu fona ar savu kvalitāti, oriģinalitāti. Un šeit mēs tiešām konkurējām ar daudziem zināmiem pasaules sidra zīmoliem kā «Angry Orchard» no ASV, «Hogan’s cider» no Lielbritānijas un citiem ražotājiem un valstīm, kur sidra darīšanai ir simtiem gadu sena vēsture, tradīcijas, receptes, piemeklētas ābolu šķirnes», stāsta sidrdaris Māris Plūme. «Zelta medaļa konkursā Spānijā ir kā atalgojums par mūsu ilgo, smago darbu vairāku gadu garumā. Šī atzinība ir pierādījums, ka jābūt drosmīgiem, jātic savai idejai un produktam.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Saeimu, iespējams, ir sašķēlis kāds spriedums Cūgas kantona tiesā Šveicē. Advokāts Rūdolfs Meroni tajā ir zaudējis prāvā par mantas izšķērdēšanu uzņēmumā Ost Service AG, un spriedums ir stājies spēkā 26.oktobrī.

Uzņēmums Ost Service AG ir viens no tiem, kura akcijas ir arestētas tā saucamajā Aivara Lemberga lietā, bet Rūdolfs Meroni ir valsts ieceltais mantas glabātājs šajos uzņēmumos. Šveices tiesas lēmums ir izvirzījis vissmagāko jautājumu, kas var kļūt liktenīgs Rūdolfam Meroni, proti, vai ar Šveices tiesas lēmumu atzīts mantas izšķērdētājs var turpināt būt mantas glabātājs Latvijas valsts arestētajos Ventspils uzņēmumos? Tomēr tas vēl ir mazākais jautājums. Jūs taču saprotat, ka mantas izšķērdēšana lielos apjomos ir kriminālnoziegums, par kuru draud cietums.

Latvijas valsts institūcijas nezināmu iemeslu dēļ gadiem ilgi ir pievērušas acis uz Meroni rīcību arestētajos uzņēmumos. Savā DB rakstā 2017.gada 27.maijā Valsts nekontrolē Meroni rīcību atklāju faktu, ka Meroni rīcība ar viņam kopš 2007.gada glabāšanā uzticēto arestēto mantu, ko veido miljoniem vērtas akcijas un tiesības dažādos Ventspils tranzīta uzņēmumos, nekad nav tikusi vērtēta un kontrolēta no valsts puses. Kā zināms, preses rīcībā jau sen ir informācija par iespējamu arestētās mantas vērtības samazināšanu un izšķērdību, visticamāk, paša Meroni personīgajām vajadzībām iegādājoties pat helikopteru, jahtu un villu Krētā. Jāpiebilst, ka arestētās mantas glabātāja pienākumi faktiski nodrošina R. Meroni pilnīgu kontroli pār uzņēmumiem AS Ventbunkers, AS Ventspils Tirdzniecības osta, AS Kālija parks, AS Baltic Coal Terminal, AS Latvijas Naftas tranzīts, SIA Noord Natie Ventspils Termināls un citiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2005.gada lauksaimniecības zemju cenas pieaugušas 20 reižu, bet kopš 2020.gada cena kāpusi par 40%, informē nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka lauksaimniecībā izmantojamo zemju un meža īpašumu tirgus šobrīd ir viens no aktīvākajiem, taču potenciālajiem darījumu dalībniekiem patlaban publiski nav pieejamas objektīvas informācijas par norisēm šajos tirgus segmentos.

Vidējā lauksaimniecības zemes nomas maksa gadā Latvijā decembrī bija 170 eiro par hektāru (novembrī - 160 eiro par hektāru), bet augstākā lauksaimniecības zemes nomas maksa gadā Latvijā bija 330 eiro par hektāru (novembrī - 320 eiro par hektāru).

Savukārt meža īpašumiem vidējā summa, ko pārpircēji samaksājuši īpašniekam no reālās tirgus vērtības, pārējo paturot sev, decembrī bija 60% (novembrī - 45%). Vienlaikus 60% pārdevēju pārdeva īpašumu zem tirgus cenas (novembrī - 65%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Neizmantotas zemes apmežošana – ilgtermiņa ieguldījums

Kristaps Jēkabsons, “Ziemeļlatvijas mežsaimnieks” un “Ziemeļlatvijas meži” valdes loceklis, 30.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežu apsaimniekošana Latvijā jau ilgāku laiku raisa diskusijas par to, vai mežu mūsu valstī kļūst vairāk vai mazāk. No vienas puses izskan viedoklis, ka meži tiek pārlieku izcirsti, no otras – ka meža zemes platība Latvijā pieaug.

Tomēr visas diskusijā iesaistītās puses ir vienisprātis: mežs ir vērtība un ilgtermiņa ieguldījums. Tāpēc rakstā vēlos koncentrēties uz meža ieaudzēšanu platībās, kur tas nav audzis līdz šim jeb apmežošanu.

Latvijas mežainums palielinās

Valsts meža dienesta apkopotie statistikas dati liecina, ka meži Latvijā klāj 3,08 miljonus hektāru jeb 52% no teritorijas. Salīdzinot – aizvadītā gadsimta divdesmitajos gados meži aptvēra 23% no valsts kopplatības. Tas nozīmē, ka simts gadu laikā mežu platība ir dubultojusies. Latvijas zaļās rotas tagad ir vairāk, ja salīdzinām arī ar aizvadītā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem. Tā, piemēram, 1994. gadā meži aizņēma 2,82 miljonus hektāru valsts teritorijas. Kopš tā laika meža platības ir pieaugušas par aptuveni 600 tūkstošiem hektāru, kas ir visnotaļ iespaidīgs skaitlis. Šāds kopējais pieaugums pārsvarā tiek skaidrots ar plašu lauksaimniecībai nerentablo zemju apmežošanu, kas tika īstenota 20. gadsimta 60.–70. gados. Otrs procesu veicinošais faktors bija agrārā reforma pēc neatkarības atgūšanas un tai sekojošā lauksaimnieciskās ražošanas sašaurināšanās. Tiek prognozēts, ka nākotnē mežu platības turpinās pieaugt, jo lauksaimniecībā neizmantotā teritorija aizaug dabiskā ceļā vai arī tā tiek apmežota mākslīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas aktīvu pārvaldīšanas grupai Invalda INVL piederošā ieguldījumu brokeru sabiedrība INVL Financial Advisors, kas darbojas ar zīmolu INVL Family Office, ir izveidojusi filiāli Latvijā ieguldījumu padomu sniegšanai, tostarp piedāvājot turīgiem klientiem veidot Ģimenes konstitūciju, kas paredz kapitāla ilgtspēju paaudzēs.

Par to arī Dienas Biznesa jautājumi Latvijas filiāles vadītājam Andrejam Martinovam.

Kas ir INVL, kad un kur tas radies un ko dara?

AB Invalda INVL ir biržas uzņēmums. Uzņēmuma akcijas tirgo Baltijas fondu biržā Viļņā. INVL ir biržas emitents jau kopš 1995. gada. Viens no uzņēmuma darbības virzieniem ir Family Office bizness. Lietuvā ir mātes kompānija, bet šeit, Latvijā, ir filiāle. Mūsu bizness ir stingri regulēts, un kompānijai ir Lietuvas bankas izsniegta licence ieguldījumu pakalpojumiem. Latvijā mēs darbojamies kā ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle. Mūsu galvenais pakalpojums ir ieguldījumu padomi vai rekomendācijas. Pakalpojums ir licencēts, jo tiek sniegts plašam klientu lokam. Šis investīciju padomu pakalpojuma portfelis uzņēmumā veido ap 900 miljoniem eiro. Pakalpojumu izmanto ap 700 klientu, šobrīd tie pārsvarā ir Lietuvā. Pamatā runa ir par turīgām ģimenēm, kurām uzkrājumi ir virs vidējā, teiksim, vairāki simti tūkstošu vai miljonu eiro. Viņiem arī pakalpojums ir domāts.

Komentāri

Pievienot komentāru