Lauksaimniecība

Lauksaimnieki un pašvaldības iebilst pret Meža likuma grozījumu stāšanos spēkā

Lelde Petrāne, 19.01.2015

Jaunākais izdevums

Biedrība Zemnieku saeima ir saņēmusi 19 vēstules no pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām un lauksaimniekiem, aicinot vismaz līdz 2025.gada 1.janvārim atlikt Meža likuma 3.panta 2.punktu, kas nosaka, ka par mežu tiks uzskatīta 0,5 ha un lielāka platība, uz kuras ir izveidojusies mežaudze ar koku vidējo augstumu vismaz pieci metri.

Meža likums tiks skatīts Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē rīt, 20.janvārī.

Biedrības Zemnieku saeima priekšsēdētājs Juris Lazdiņš norāda: «Pēdējo gadu statistika liecina, ka ar katru gadu pieaug ražošanā izmantoto lauksaimniecībā izmantojamo hektāru skaits. Attīstās teju visas lauksaimniecības nozares, bet īpaši liellopu audzēšana un aitkopība, kas ir ļoti labi piemērotas jaunu platību apgūšanai un izmantošanai. Lauksaimnieki daudz investē aizaugušo lauksaimniecības zemju sakopšanā. Arī Zemkopības ministrijas politika ir līdz 2020. gadam panākt divu miljonu hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes iesaistīšanu ražošanā, tomēr šī brīža rīcība, pieļaujot atvieglotu aizaugušo lauksaimniecības zemju transformēšanu par meža zemēm, norāda uz pretējo. Vienlaicīgi, tā ir klaja zemes īpašnieku slinkuma legalizēšana. Zemkopības ministrijai vajadzētu domāt par iespējamiem atbalsta mehānismiem, kā šo zemi atgriezt atpakaļ lauksaimnieciskajā ražošanā. Šo faktu lieliski apzinās un izprot ne tikai lauksaimnieki, bet arī pašvaldības, kurām rūp iedzīvotāju nodarbinātība un teritorijas apdzīvotība, tādēļ mēs kopā aicinām vismaz līdz 2025.gada 1.janvārim atlikt Meža likuma 3.panta 2.punkta stāšanos spēkā.»

Lauksaimnieki daudzkārtēji ir vērsušies Zemkopības ministrijā, aicinot mainīt normu, taču Zemkopības ministrija neesot ņēmusi vērā lauksaimnieku lūgumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai «Attīstībai/Par!» un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai «Jaunā Vienotība» - astoņi mandāti.

13.Saeimas vēlēšanās kopā piedalījušies 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs - 31 946 jeb 23,7% no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lauksaimniekiem laika apstākļu dēļ radušies zaudējumi pēc pašreizējā aplēsēm šogad sasniedz jau 400 miljonus eiro, otrdien žurnālistiem atzina biedrības «Zemnieku saeima» valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš teica, ka atbilstoši Zemkopības ministrijas jūlijā veiktajām aplēsēm Latvijas graudkopības, lopkopības un mežsaimniecības sektoram laika apstākļu dēļ bija radušies 359 miljonu eiro zaudējumi. Taču pašreizējās aplēses liecina, ka zaudējumi šogad sasniedz jau 400 miljonus eiro. Ja pagājušajā gadā raža bija izaugusi, bet to nebija iespējams novākt, tad šogad ražas daudzviet nav, un lauksaimniekiem radītie zaudējumi svārstās no 200-400 eiro uz hektāru.

Lazdiņš sacīja, ka pērnā gada rudens, kā arī šā gada pavasaris un vasara ļoti negatīvi ietekmēja Latvijas lauksaimniecības sektoru. Joprojām ir reģioni, kuri «mitrumu sen nav redzējuši». Tādēļ daudzviet ziemāji nav attīstījušies, daļu ziemas rapša nācies pārsēt ar ziemas kviešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lauksaimnieki: Tik neprognozējami kā šogad sen nav gājis

Žanete Hāka, 08.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja no katras lauksaimniecības nozares nebūtu atkarīgs iedzīvotāju skaits, bērnu skaits skolās un darbavietas lauku reģionos, tad par šī brīža situāciju lauksaimniecībā varētu ironizēt, ka atkal lauksaimniekiem daba traucē strādāt, norāda Zemnieku saeimas pārstāvji.

«Mēs bieži sūdzamies, ka ir vai nu pārlieku sauss vai pārāk līst un sabiedrība to jau uztver ar smaidu. Bet diemžēl tas nav joks. Šogad situācija ir dramatiska. Kas laukos notiek šobrīd,» ar informāciju dalījās biedrības Zemnieku saeima” valdes locekļi ikmēneša valdes sēdē 7.septembrī sacīja lauksaimnieki.

Edīte Strazdiņa, biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un KS Mūsmāju dārzeņi valdes priekšsēdētāja no Ogres novada: «Šogad situācija dārzeņkopībā ir traģiska – pavasarī bija izteikts sausums, vasarā kaitēkļi un nepārtrauktas lietus gāzes. Ražas novākšana ir pamatīgi iekavējusies. Joprojām vācam sīpolus un tikai tad sekos kartupeļi, arī ar nosacījumu, ja nelīs. Laikapstākļu ietekmē, piemēram, bietes ir gan ļoti lielas, gan ļoti mazas, kas neatbilst veikalu standarta izmēram. Tāpat sarežģīti šādus dārzeņus būs pārstrādāt. Uz laukiem veidojas peļķes un dubļi, kā rezultātā vēlās kāpostu šķirnes, stāvot ūdenī, iet bojā. Situāciju vietējiem ražotājiem pasliktina arī šī gada labās ražas Polijā. Jau šobrīd Latvijā ir pieejami poļu kartupeļi par 0,09 eiro kilogramā. Latvijā viena kilograma kartupeļu pašizmaksa nav zemāka par 0,13 eiro . Ja pirms pāris gadiem, kad rēķinājām santīmos, dārzeņiem bija zemas cenas, tad šobrīd tiek uzstādīts zemo cenu rekords,» norāda Edīte Strazdiņa, biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un KS Mūsmāju dārzeņi” valdes priekšsēdētāja no Ogres novada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zemnieku saeima: Dažādu graudaugu un dārzeņu kultūru attīstība ir novēlojusies

LETA, 24.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ dažādu graudaugu un dārzeņu kultūru attīstība ir novēlojusies, aģentūrai LETA pavēstīja biedrībā Zemnieku saeima.

Zemnieku saeima valdes locekle un zemnieku saimniecības Robežnieki, kas nodarbojas ar piena lopkopību un graudkopību, saimniece Ieva Alpa-Eizenberga pastāstīja, ka piena lopkopībai šīs vasaras laikapstākļi nav labvēlīgi. Lai gan zālājiem lietus nāk par labu, to sagatavošanu lopbarībai nokrišņi apgrūtina. Siena sagatavošanu sarežģī tas, ka regulārā lietus ietekmē tas zaudē kvalitāti. Nedaudz vieglāk ir sagatavot skābsienu vai skābbarību. Lai gan piena iepirkuma cenas patlaban ir zemniekiem pieņemamas, arvien straujāk pieaug papildbarības un veterinārās medicīnas pakalpojumu cenas.

Alpa-Eizenberga atzīmēja, ka graudkopības sfērā laikapstākļu dēļ labības attīstība ir novēlojusies. «Gadu atpakaļ šajā laikā uzsākām ziemas rapšu un ziemas kviešu kulšanu. Šobrīd labība vēl tikai gatavojas. Vēsā vasara negatīvi var ietekmēt kukurūzu, jo tā nepagūs nogatavoties, kā rezultātā pieaugs izmaksas papildus barības iegādei,» viņa atzīmēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lauksaimnieki: Esam vīlušies valdības solījumos

Žanete Hāka, 09.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien Ministru kabineta sēdē tika noraidīts Zemkopības ministrijas informatīvais ziņojums, kas būtu devis garantiju, ka nākamajos gados valdība paredzētu pārejas posma valsts atbalstu (PPVA), informē biedrība Zemnieku saeima.

Šobrīd šāds lēmums ir akūti nepieciešams, lai brīdī, kad iepirkumu cenas dramatiski krīt, lauksaimnieki varētu paļauties vismaz uz šo stabilo valsts atbalstu. Biedrība Zemnieku saeima šādu rīcību uzskata par nepieņemamu, jo pirms nepilna mēneša, tiekoties ar lauksaimnieku organizācijām, premjere kopā ar ekspremjeru Valdi Dombrovski atbalstu apsolīja. Sarunas par daudzgadu budžetu beidzās ar to, ka 2015., 2016., un 2017.gadā lauksaimnieki saņems mazāku atbalstu no Eiropas Savienības nekā 2012. un 2013.gadā. Lai nesamazinātu Latvijas ražotāju konkurētspēju, Valdis Dombrovskis panāca atļauju šo iztrūkumu kompensēt no nacionālā budžeta, norāda biedrības pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināts 19:56 - Jaunajā Saeimā būs gandrīz 60% pašreizējo deputātu; Āboltiņa nav pārvēlēta

LETA, 05.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairāk nekā 99% balsu saskaitīšanas iezīmējies provizoriskais 12.Saeimas sastāvs.V airāk nekā puse jeb 59 pašreizējie Saeimas deputāti varētu saglabāt savu mandātu arī pēc 12.Saeimas vēlēšanām, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas publicētā informācija par provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem.

Tātad 41 no ievēlētājiem deputātiem būs jaunpienācēji vai arī deputāti, kuri 11.Saeimā bija ievēlēti, tomēr nolika savu mandātu šī sasaukuma laikā.

Atbilstoši pašlaik apkopotajiem provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem Saskaņa jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 24 deputātu vietas, Vienotība - 23, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 21, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) - 17, Latvijas Reģionu apvienība (LRA) - astoņas vietas, bet No sirds Latvijai (NSL) Saeimā pārstāvēs septiņi deputāti.

Rīgā no partijas Saskaņa varētu būt ievēlēti pašreizējie Saeimas deputāti Jānis Urbanovičs, Andrejs Klementjevs, Boriss Cilevičs, Sergejs Mirskis, Ivans Klementjevs, Artūrs Rubiks, Sergejs Potapkins, Igors Pimenovs, Ņikita Ņikiforovs un Mihails Zemļinskis. Tāpat Saskaņu varētu pārstāvēt zvērināta advokāte Jūlija Stepaņenko un biedrības Zolitūde 21.11 pārstāve Regīna Ločmele-Luņova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Piena cenas ražotājiem ir kritušās, bet veikalā to neredzam

Žanete Hāka, 05.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš Krievijas pārtikas embargo ieviešanas 2014.gada augustā, piena ražotāji ir piedzīvojuši strauju cenu kritumu aptuveni 38,5% apmērā, norāda biedrības Zemnieku saeima pārstāvji.

Ievērojama daļa piena ražotāju pagaidām turpina saimniecisko darbību, realizējot saražoto pienu piena pārstrādes uzņēmumiem zem pašizmaksas, savukārt piena un piena produktu cenas mazumtirdzniecības veikalos nav būtiski samazinājušās, kā rezultātā patērētāji turpina maksāt augstu cenu par produkciju. Biedrība Zemnieku saeima aicina tuvākajā laikā ieviest tiesisku regulējumu, kā rezultātā godīgi tiktu sadalīta piena pārdošanas cena starp lauksaimniekiem, piena pārstrādātājiem un tirgotājiem.

Biedrības Zemnieku saeima priekšsēdētājs Juris Lazdiņš norāda, ka svārstības piena lopkopības sektorā regulāri atkārtojas un nav godīgi ne pret lauksaimniekiem, ne nodokļu maksātājiem, ka ikreiz šādā situācijā zemniekiem pēc finansiāla atbalsta ir javēršas pie Latvijas valdības un Eiropas Savienībā. Lai situāciju stabilizētu, kopīgi jāmeklē risinājumi situācijas uzlabošanai un ilgtspējīgu attiecību veidošanai lauksaimnieku, piena pārstrādātāju un tirgotāju starpā, kā rezultātā ieguvējam ir jābūt patērētājam. Šobrīd Latvijā tieši lauksaimnieki piena produktu ražošanas, pārstrādes un tirdzniecības ķēdē ir visneaizsargātākais posms un individuāli nevar cīnīties ar pārējo ķēdes dalībnieku diktātu. Tādēļ nepieciešams tiesisks regulējums, kas attiecības ķēdes dalībnieku vidū sabalansētu. Kā vienu no risinājumiem mēs piedāvājam iepriekš Vācijā pārbaudītu metodi - sadalīt veikala plaukta cenu starp iesaistītajām pusēm, norāda J. Lazdiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Lauksaimnieki: Šis gads nelabvēlīgu apstākļu ziņā pārspēj visus iepriekšējos

Žanete Hāka, 18.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja pagājušā gada vasara bija salīdzinoši nelabvēlīga lauksaimniecībai, tad šogad ir pārspēta visu iepriekšējo gadu kopsumma, komentē lauksaimnieki.

Kas šobrīd notiek piena un gaļas lopkopības, graudkopības, dārzeņu un ogu saimniecībās, komentē biedrības Zemnieku saeima vadība un biedri reģionos.

Biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un z/s Robežnieki saimniece Ieva Alpa-Eizenberga, Salacgrīvas novads: «Mūsu saimniecībā labību esam nokūluši, bet ar ziemāju sēju ir ļoti skumji. Šobrīd ir iesēti rudzi un ziemas rapši, bet pie ziemas kviešu sējas netiekam pārāk mitrās augsnes dēļ. Kaimiņu saimniecībām ir kā ir – lielākoties graudus kuļ ar 22% mitrumu un uz augšu, un vidzemnieki vidēji ir nokūluši 50% -70%​ labības laukus. Likumsakarīgi – arī pārējiem lauksaimniekiem kavējas ziemāju sēja. Ar ziemāju sēju lauksaimnieki riskēs​, bet nav variantu. Šogad daudzām saimniecībām ir​ slikta kvalitāte kukurūzai – maza un nekvalitatīva, mūsu saimniecība izvēlējās kukurūzu ar īsāku attīstības posmu, tādēļ atkal ir paveicies, vienīgi ar novākšanu būs problēmas lietainā laika dēļ​. Piena lopkopībā saimnieki līdz gada beigām plāno norēķināties ar krīzes laika atliktajiem ​kredītmaksājumiem​. Piena iepirkuma cena ir laba – 0,34-0,36 eiro/kg.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Zemnieki: Meklējam risinājumus, lai kaut daļēji uzlabotu dramatisko situāciju augkopības nozarē

Žanete Hāka, 30.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrību Zemnieku saeima un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas pārstāvji no Latvijas reģioniem tikušies ar Zemkopības ministru Jāni Dūklavu un ministrijas vadību, lai pārrunātu aktualitātes augkopības nozarē un biedru priekšlikumus attiecībā uz iespējamajiem risinājumiem situācijas uzlabošanai, informē Zemnieku saeima.

Biedrības Zemnieku saeima priekšsēdētājs Juris Lazdiņš: «Tikšanās laikā Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs sniedza atbildes uz biedrības iesniegtajiem priekšlikumiem. Daži ierosinātie atbalsta mehānismi tiks īstenoti jau drīzumā. Savukārt, lai risinātu jautājumus, kas skar nākamā gada budžetu, mums pašiem ir jādodas pie Ministru prezidenta Māra Kučinska un Finanšu ministres Danas Reiznieces – Ozolas. Šīs tikšanās plānojam jau tuvākajā laikā, lai pārliecinātu par atbalsta nepieciešamību lauksaimniekiem, ņemot vērā šī gada dramatisko situāciju augkopībā. Zemkopības ministrija pauda gatavību atbalstīt lauksaimniekus.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc aptuveni 98% balsu saskaitīšanas iezīmējies provizoriskais 12.Saeimas sastāvs.

Atbilstoši pašlaik apkopotajiem provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem, Saskaņa jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 25 deputātu vietas, Vienotība - 23, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 21, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) - 17, bet No sirds Latvijai (NSL) un Latvijas Reģionu apvienība (LRA) Saeimā pārstāvēs pa septiņiem deputātiem.

Rīgā no partijas Saskaņa varētu būt ievēlēti pašreizējie Saeimas deputāti Jānis Urbanovičs, Andrejs Klementjevs, Boriss Cilevičs, Sergejs Mirskis, Ivans Klementjevs, Artūrs Rubiks, Sergejs Potapkins, Igors Pimenovs, Ņikita Ņikiforovs, Mihails Zemļinskis un Igors Zujevs. Tāpat Saskaņu pārstāvēs zvērināta advokāte Jūlija Stepaņenko un biedrības Zolitūde 21.11 pārstāve Regīna Ločmele-Luņova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

ZSA: Pieaugot nekustamā īpašuma nodoklim, zemniekiem tiks uzlikts jauns ekonomiskais slogs

Žanete Hāka, 06.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrība Zemnieku saeima ir sašutusi par Finanšu un Tieslietu ministrijas lēmumu, sākot no 2016. gada, palielināt Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) apmēru lauksaimniecībā izmantojamai zemei, informē Zemnieku saeima.

Neskatoties uz lauksaimnieku un Zemkopības ministrijas ierosinājumiem un dalību vairākās lēmuma izskatīšanas sanāksmēs, piedāvātie priekšlikumi līdz šim nav tikuši ņemti vērā. ZSA brīdina, ka, NĪN turpinot strauji pieaugt, zemniekiem tiks uzlikts jauns ekonomiskais slogs, kas kavēs Latvijas lauksaimniecības attīstību.

Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš komentē, ka šāda nodokļa piemērošana nav atbilstoša valsts šī brīža ekonomiskajam stāvoklim. «Pašreiz ir plānots līdz 2017.g. nodokli tuvināt 48 eiro par hektāru. Tāds nodokļa pieaugums neatbilst valsts pašreizējai ekonomiskai izaugsmei. Līdz ar to, ir nepieļaujama tālāka nodokļa palielināšanās. Iepriekšējos piecos gados, proti, 2010.g – 2015 g. NĪN ir pieaudzis aptuveni 300% apmērā, un vēl tālāks pieaugums var radīt negatīvu ietekmi uz Latvijas lauksaimniecību. Esam izbrīnīti par argumentu, ka NĪN nomaksa varētu tikt veikta no lauksaimniekiem paredzētajiem tiešmaksājumiem. Latvijā šī likme joprojām ir viszemākā visā ES, turklāt tiešmaksājumiem ir pilnīgi cits mērķis un uzdevums, proti, konkurētspējas stiprināšana.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latvijas lauksaimnieku pārstāvji Briselē tiekas ar komisāru Janušu Vojcehovski

Lelde Petrāne, 30.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Briselē ceturtdien norisinās Latvijas lauksaimnieku pārstāvju tikšanās ar Eiropas Komisijas (EK) lauksaimniecības komisāru Janušu Vojcehovski (Janusz Wojciechowski), lai vēlreiz atgādinātu par nepieciešamību palielināt tiešo maksājumu un lauku attīstības finansējumu, kā arī apspriestu svarīgākās jaunās prasības, kuras Latvijas lauksaimniekiem ir nepieņemamas.

Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre informē: "Lai arī saistībā ar Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu un lauksaimniecības finansēšanu šobrīd vislielākais smagums ir jānes Eiropadomei un mūsu premjeram Krišjānim Kariņam, arī EK lauksaimniecības komisāram Vojcekovskim vēlreiz atgādināsim par godīga tiešmaksājuma apmēra svarīgumu Baltijas valstu lauksaimniekiem."

Pašreizējais EK piedāvājums Latvijai paredz niecīgu tiešo maksājumu pieaugumu, norāda "Zemnieku saeima". "Turpinot šādā tempā, vienlīdzīgus tiešos maksājumus mēs varētu saņemt vien ap 2100. gadu, kas nav pieņemami. Pretēji niecīgajam pieaugumam tiešajos maksājumos, EK piedāvā arī par 15% samazināt lauku attīstības finansējumu, no kura galvenokārt finansē videi un klimatam draudzīgu lauksaimniecības praksi, lauku infrastruktūras sakārtošanu, investīcijas mazajos lauku uzņēmumos un pārstrādē. Šāds solis pārvelk treknu strīpu cerētajai lauku reģionu attīstībai," pauž M. Dzelzkalēja-Burmistre.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lauksaimniecībai pēdējā gadā izveidojusies ļoti nelabvēlīga tirgus situācija

Žanete Hāka, 27.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bbiedrības Zemnieku saeima pārstāvji tikušies ar finanšu ministru Jāni Reiru, lai pārrunātu nozari ietekmējošo nākamo gadu nodokļu politiku, informē Zemnieku saeima.

Lauksaimniecībai pēdējā gadā izveidojusies ļoti nelabvēlīga tirgus situācija. Tam ir vairāki cēloņi – zemas pasaules tirgus cenas, Krievijas pārtikas embargo, klimatiskie apstākļi, slimības, un citi. Šāda nelabvēlīgo faktoru vienlaicīga sakrišana notiek ļoti reti, bet diemžēl notiek, uzsver lauksaimnieki. Apstākļos, kad tik daudzas nozares ir uz izdzīvošanas robežas, kā, piemēram, piena nozare un cūkkopība, ir ļoti svarīgi nepasliktināt situāciju no valsts puses ceļot nodokļu slogu. Šobrīd, kad notiek aktīvs nākamā gada valsts budžeta veidošanas process, Zemnieku saeimas vadītāji tikās ar Finanšu ministru, lai pārrunātu jautājumus, kas uztrauc lauksaimniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zemnieku saeima no jaunās valdības sagaida spēju reaģēt krīzes situācijās

Dienas Bizness, 06.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Galvenais, ko sagaidām no jaunās valdības, ir stabilitāti, iesāktā darba turpināšanu un spēju ātri reaģēt krīzes situācijās,» uzsver biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja.

Zemnieku saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš vērtē, ka svarīgākais risināmais jautājums jau tuvākajās nedēļās būs 2015.gada budžets, tai skaitā finansējums pārejas posma valsts atbalstam un bezakcīzes dīzeļdegvielai. Tāpat jaunajai valdībai ir jādomā, kā visveiksmīgāk pārvarēt Krievijas Federācijas pārtikas embargo radītos zaudējumus, lai lauksaimnieki nezaudē savu saimniecisko darbību.

Viņš norāda, ka kopā ar 11.Saeimas deputātiem esam paveikuši vairākus nozīmīgus darbus lauksaimniecības attīstībai, kā, piemēram, darbs pie likuma par zemes privatizāciju lauku apvidos, kas lauksaimniekiem ir ļoti būtisks, lai Latvijas svarīgāko resursu saglabātu vietējo saimnieku rokās. «Ceram, ka ar 12.Saeimas deputātiem un topošo valdību darbs turpināsies tikpat konstruktīvi,» piebilst. J. Lazdiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Iebilst pret atbalsta samazināšanu gaļas liellopu nozarei

Lelde Petrāne, 26.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrība Zemnieku saeima šodien izplatītā paziņojumā norāda, ka gaļas liellopu nozare Latvijā nav pietiekami attīstījusies un esošās saimniecības vēl nav pietiekami ekonomiski nostabilizējušās, daudzām no saimniecībām ir lielas kredītsaistības, kā rezultātā nozarei katrs atbalsts ir ļoti svarīgs.

Ņemot vērā izskanējušo informāciju par iespējamo Brīvprātīgi saistītā atbalsta (turpmāk – BSA) likmes samazināšanu par gaļas liellopiem 2017. gadā, biedrība Zemnieku saeima kategoriski iebilst pret paredzēto atbalsta samazināšanu par 30% šogad un iespējamo iesaldēšanu turpmākajos gados. Biedrība aicina Zemkopības ministriju izvērtēt organizācijas izstrādātos priekšlikumus gaļas liellopu nozares atbalstam.

Primāri organizācija aicina saglabāt BSA esošajā līmenī, jo gaļas liellopu nozare tikai šobrīd Latvijā sāk attīstīties un pozitīvu rezultātu sasniegšanai un stabilas ilgtspējīgas sistēmas izveidošanai, atbalsts ir ļoti nozīmīgs. Saimnieki, kuri uzsākuši gaļas liellopu audzēšanu, ir rēķinājušies ar solīto atbalstu, tādēļ ļoti negatīvs signāls ir mainīt spēles noteikumus «pusceļā».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lauksaimnieki: Attīstību lauku reģionos grauj katastrofālais ceļu stāvoklis 

Žanete Hāka, 03.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija ar brūkošajiem lauku ceļiem patlaban ir katastrofāla, ikmēneša valdes sēdē atzina biedrības Zemnieku saeima pārstāvji.

Sagaidot pavasari, ir sajūta, ka šogad ziema nav bijusi, bet ir bijis karš. Tādi laukos izskatās ceļi. Faktiski daudzās vietās ceļi ir iznīcināti. Pavasaris ir labākais laiks, kad var novērtēt ceļu stāvokli. Šobrīd katastrofālie ceļi jau nākamgad būs neceļi un neceļu skaits ar katru gadu tikai pieaug, uzsvēra biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētāja vietnieks un SIA Mežacīruļi saimnieks Juris Cīrulis no Jelgavas novada.

Runājot par situāciju nozarē, viņš uzsvēra, ka piena lopkopībā šobrīd ir vērojama piena iepirkuma cenas pazemināšanās. Nav pamata domāt, ka ilgtermiņā cena būs virs 0,30 eiro. Viņš izteica cerību, ka šoreiz cenu kritums būs saudzīgāks pret lauksaimniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nelabvēlīgo klimatisko apstākļu dēļ pēdējās divas sezonas dārzeņu audzētājiem Latvijā bijušas smagas. Izvērtējot pašreizējo situāciju, biedrība «Zemnieku saeima» janvāra beigās nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam un Zemkopības ministram ar aicinājumu atbalstīt Latvijas dārzeņu un augļu audzētājus.

Biedrības «Zemnieku saeima» priekšsēdētājs Juris Lazdiņš skaidro: «Lai saglabātu Latvijas tautsaimniecībai un reģionu attīstībai tik nozīmīgās nozares ekonomisko dzīvotspēju un pastāvēšanu, kā arī vienlaicīgi nodrošinātu iespēju Latvijas patērētājam arī nākotnē iegādāties Latvijā augušus dārzeņus un augļus, aicinām Ministru prezidentu un Zemkopības ministru izvērtēt situāciju un iespēju robežās rast atbalsta mehānismus dārzeņkopības un augļkopības nozarei.

Visu laiku Latvijā dārzeņu audzēšanas platībām ir tendence samazināties un šādi gadi to tikai pastiprina. Pie tik sarežģītiem apstākļiem, iespējams, ka daļa dārzeņkopju samazinās ražošanu vai izvēlēsies citu darbības veidu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Miglā tīts aizaugušas zemes liktenis


Māris Ķirsons, 13.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Triju gadu noteiktais pārejas laiks, kurā zemes īpašniekiem bija jāizlemj aizaugušo lauksaimniecības zemju liktenis, ir bijis par īsu, tāpēc zemnieki to vēlas pagarināt vēl par 10 gadiem , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Dažādu aptaujāto uzņēmēju viedokļi – vajag pagarinājumu vai ne – atšķiras. Visa pamatā ir vairāk nekā pirms trijiem gadiem veiktie grozījumi Meža likumā, kas spēkā stājās 2015. gada 1. janvārī. Proti, par mežu tiks uzskatītas platības (uz tām tiks attiecināts Meža likums), kurās pārskatāmā vēsturē meža nav bijis, bet ir izveidojies koku apaugums, kas lielāks par 0,5 ha un kurā koku augstums pārsniedz 5 metrus, un koku skaits ir pietiekami liels (vairāk nekā 1300 vai 1500 koku atkarībā no sugas). Tas attiecas uz bijušajām lauksaimniecībā izmantojamām vai citu kategoriju zemēm. Pēc Zemkopības ministrijas informācijas saskaņā ar valsts statistikas datiem atšķirība starp meža platībām de jure un de facto ir ap 260 tūkst. ha, no tām apmēram 130 tūkst. ha platībā mežaudzes jau atbilst Meža likumā noteiktajam meža jēdzienam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - Biedrību Zemnieku saeima turpinās vadīt Juris Lazdiņš

Žanete Hāka, Sandra Dieziņa, 10.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien Ādažu kultūras centrā notika biedrības Zemnieku saeima kongress – konference, kas pulcēja vairāk nekā 250 lauksaimniekus no visas Latvijas. Kongresā lauksaimnieki atskatījās uz organizācijas paveikto 2016.gadā, izvirzīja mērķus 2017.gadam, ievēlēja jauno vadību un diskutēja ar Zemkopības ministru Jāni Dūklavu.

Šogad atkārtoti par valdes priekšsēdētāju tika ievēlēts Juris Lazdiņš (Zemgale), un tieši tā pati valde, kas iepriekš: Artūrs Akmens (Latgale), Mareks Bērziņš (Vidzeme), Arnis Burmistris (Zemgale), Arnolds Jātnieks (Zemgale), Ieva Alpa – Eizenberga (Vidzeme), Juris Cīrulis (Zemgale), Edīte Strazdiņa (Vidzeme), un Maira Dzelzkalēja – Burmistre (Zemgale).

Biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš: «Esmu gandarīts, ka kopīgiem spēkiem ar organizācijas valdi, biedriem un biroju ikdienā paveicam nozīmīgu darbu Latvijas lauksaimniecībā. Šobrīd mēs nevaram apstāties pie sasniegtā, jo izaicinājumi darbā pie jaunās Kopējās lauksaimniecības politikas veidošanas ir un būs apjomīgi. Mums katram ir jāvelta savs laiks, resursi un jāiesaistās lauksaimniecības nākotnes veidošanā, lai izdarītu maksimāli daudz savu kopējo mērķu sasniegšanai. Šodien atkārtoti ievēlētajai valdei būs jauns izaicinājums un vēlu izturību un izdošanos pie Latvijai tik nozīmīga jautājuma.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Uzsāks cīņu pret negodīgu tirgus praksi pārtikas piegādes ķēdēs

Lelde Petrāne, 20.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja nākusi klajā ar paziņojumu par cīņas uzsākšanu pret negodīgu tirgus praksi pārtikas piegādes ķēdēs. EP deputāti iecerējuši veikt labojumus Eiropas Savienības (ES) likumdošanā, kas paredz godīgu un iesaistītajām pusēm līdzvērtīgu pārtikas piegādes ķēdi. Ar nākamo gadu jauns likums, kas ierebožos negodīgu tirgus praksi, stāsies spēkā arī Latvijā, informē biedrība Zemnieku saeima.

Aktīvāku rīcību atbalsta Eiropas lauksaimnieku organizācija COPA-COGECA, kura akcentē, ka ar līdz šim pastāvošo brīvprātīgo godīgas tirdzniecības iniciatīvu nav pietiekami, jo tā nav spējusi panākt reakciju uz sūdzībām, kā arī tai trūkst preventīva sankciju mehānisma.

Jau daudzus gadus netaisnīgi produktu iepirkumu nosacījumi un negodīgas mazumtirdzniecības prakse (NMP) sagādā problēmas arī Latvijas lauksaimniekiem un pārtikas patērētājiem, norāda Zemnieku saeima. Lai uzlabotu tirdzniecības situāciju, Latvijā 1. janvārī spēkā stāsies Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums. Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja uzskata, ka cīņa pret negodīgu tirgus praksi ir tikai apsveicama: «Izmaiņas ES likumdošanā vērtēju pozitīvi, jo šādi tiks veicināta brīva un godīga tirdzniecības platforma. Latvijā tas liks uzņēmumiem, kuri līdz šim nav ieviesuši šo praksi darbībā brīvprātīgi, ievērot godīgas uzņēmējdarbības praksi. Pašreiz liela daļa no peļņas paliek tirdzniecības tīklos, taču tas notiek uz citu iesaistīto pušu rēķina. Šobrīd lauksaimniekiem nav garantijas par piegāžu regularitāti, netiek piedāvātas atbilstošas realizācijas cenas, nav taisnīgi apmaksas termiņi - īpaši svaigai pārtikai. Tāpat ir zināmas vietas, kurās par papildus samaksu ir iespējama preces izcelšana akcijā, izdevīgāko plauktu un preču novietojumu izvēle. Visi minētie ir negodīgi nosacījumi, kas kavē kvalitatīvas pārtikas tirdzniecības ķēdes darbību.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Saeimas mandātus zaudējušajiem deputātiem kompensācijās varētu nākties izmaksāt vairāk nekā 400 000 eiro

LETA, 07.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas mandātus zaudējušajiem deputātiem valstij kompensācijās varētu nākties izmaksāt vairāk nekā 400 000 eiro, liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini.

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums nosaka, ka Saeimas deputāts, kura mandāts izbeidzas līdz ar attiecīgās Saeimas pilnvarām, ja viņš nav ievēlēts nākamajā Saeimā, saņem vienreizēju pabalstu triju mēnešalgu apmērā.

Pēdējos trijos mēnešos Saeimas deputātiem atalgojumā kopumā tika izmaksāti apmēram 650 000 eiro. Tā kā nākamajā Saeimā varētu nebūt iekļuvušas apmēram divas trešdaļas deputātu, attiecīga daļa trīs mēnešu kopējā atalgojuma - apmēram 435 000 eiro - varētu būt jāizmaksā kompensācijās.

Deputātu atalgojumā iekļauta alga, slimības pabalsts, samaksa par frakcijas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka amatu, par Saeimas komisijas priekšsēdētāja, viņa vietnieka vai sekretāra amatu, par Saeimas apakškomisijas priekšsēdētāja vai sekretāra amatu, kā arī piemaksa Saeimas Prezidija locekļiem. Līdz ar to augstāks atalgojums ir Saeimas Prezidija locekļiem, parlamenta komisiju un frakciju vadītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

12.Saeimā visvairāk mandātu ieguvusi partija Saskaņa - 24 deputātu vietas.

Vienotība jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 23 mandātus, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 21, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) - 17 vietas.

Mārtiņa Bondara vadītā Latvijas Reģionu apvienība (LRA) Saeimā ieguvusi astoņus deputāta mandātus, bet Ingunas Sudrabas vadītā No sirds Latvijai (NSL) - septiņus, šodien preses konferencē informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

Kā liecina CVK informācija par 1047 no 1054 iecirkņiem, par Saskaņu nobalsojuši 23,13%, par Vienotību - 21,76%, par ZZS - 19,62%, par nacionālo apvienību - 16,57%, par NSL - 6,88%, bet par LRA - 6,55%. LRA ieguvusi astoņus mandātus, lai arī par to nobalsojis mazāks vēlētāju skaits nekā par NSL. Par NSL nobalsoja 62 472 vēlētāji, bet par LRA - 60 553 balsstiesīgie.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Komentāri

Pievienot komentāru