Jaunākais izdevums

Lauksaimnieki, kas jau uzņēmušies piecu gadu saistības par lauksaimniecības dzīvniekiem, līdz septembra sākumam var pieteikties Agrovides apakšpasākumam «Lauksaimniecības ģenētisko resursu saglabāšana» (LDGRS), informē Agrovides un ražošanas maksājumu daļa.

Uz LDGRS var pieteikties arī tie atbalsta pretendenti, kuru lauksaimniecības dzīvnieki šogad pirmo reizi ir atzīti par atbilstošiem ģenētisko resursu saglabāšanas kritērijiem. Pieteikšanās jāveic līdz šā gada 3. septembrim Lauku atbalsta dienestā (LAD). Šogad Iesniegumu var iesniegt, izmantojot arī Elektronisko pieteikšanās sistēmu (EPS). Tādēļ LAD klientiem piedāvā izmantot EPS sniegtās priekšrocības - sagatavot iesniegumu un pievienot pavaddokumentus elektroniski, kas taupīs laiku un ļaus izvairīties no neprecizitātēm tā aizpildīšanā.

2012. gadā šo atbalsta maksājumu var saņemt vietējo nozīmīgo lauksaimniecības dzīvnieku šķirņu – Latvijas brūnās un Latvijas zilās šķirnes govju, Latvijas baltās šķirnes cūku, Latvijas tumšgalves šķirnes aitu, Latvijas zirgu šķirnes braucamā tipa zirgu, Latvijas vietējā kazu šķirnes – audzētājs, ja ganāmpulks ir viņa pārraudzībā atbilstoši normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības dzīvnieku pārraudzību.

LDGRS apakšpasākuma mērķis ir saglabāt, aizsargāt un pavairot vietējās izcelsmes nozīmīgo šķirņu lauksaimniecības vaislas dzīvniekus, kuri nacionāli un starptautiski ir atzīti kā apdraudētas populācijas, atgādina Agrovides un ražošanas maksājumu daļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijas Amerikas acu centrs līdz ar akcionāru maiņu cer stiprināt pozīcijas

Linda Zalāne, 26.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Latvijas Amerikas acu centrs 2018. gadā plāno sasniegt četru milj. eiro lielu apgrozījumu, nākamajā gadā investīcijām atvēlēt vienu milj. eiro, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Latvijas Amerikas acu centrs (LAAC) šogad pārkāpusi 25 gadu slieksni, un tā valdes locekle Una Brūna, atskatoties uz paveikto, atzīst, ka sākotnēji tā bija pat samērā traka ideja, veidot privātu klīniku, jo tolaik visi ārsti strādāja valsts medicīnā. Klīnikas dibinātājs un investors bija ASV profesors Džons Džozefs Makdermots, kurš Latvijas ārstiem iedēstīja ideju un ticību saviem spēkiem par privātas klīnikas izveidošanu. «Viņš bija tikai iespējas devējs, bet uzņēmuma vadība tolaik bija četru ārstu rokās, kuriem bija jādomā, kā vadīt biznesu, jo bija atbildība gan pret darbiniekiem, gan pacientiem, kuri saņēma pakalpojumu. Sākumā klīnikā bija tikai četri ārsti un menedžeris, kurš gan vadīja klīniku, gan pārdeva brilles, gan veica virkni citu pienākumu. Tagad klīnikā strādā 15 ārsti un ir plaša administrācijas komanda,» stāsta U. Brūna, kura pati uzņēmumā strādā jau 24 gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka (LB) rīt, 19. jūlijā, laidīs apgrozībā 2 eiro piemiņas monētu ar govs attēlu, informē LB.

Tā ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā un citās eirozonas dalībvalstīs. Monētas nonāks apritē tāpat kā cita apgrozības nauda – ar banku starpniecību sasniedzot tirdzniecības un citus uzņēmumus un iedzīvotājus.

Eiro piemiņas monētā pārdzimis mākslinieku Gunāra Lūša (grafiskā dizaina autors) un Jāņa Strupuļa (plastiskā veidojuma autors) veidotais govs tēls, kas kā zemes un lauku simbols ilgus gadus rotāja 2 latu apgrozības monētas. Jaunās 2 eiro monētas kaltas Lietuvas kaltuvē UAB Lietuvos monetų kalykla.

Latvijas brūnā govs izsenis bijusi svarīga ne tikai Latvijas tautsaimniecībai, bet arī kā lauku ikdienas ritējuma neatņemama sastāvdaļa. Latvijas brūnā ir slaucamo govju pamatšķirne mūsu valstī, šīs šķirnes dzīvnieki ir ražīgi, izturīgi, samērā pieticīgi un ilgmūžīgi, piemērojušies vietējiem klimatiskajiem apstākļiem. Latvijas brūno priecājamies ieraudzīt, kad, nesteidzīgāk braucot, vērojam lauku ainavu. Dzejnieks Imants Ziedonis, kam bijusi nozīmīga loma atjaunotā lata naudas zīmju dizaina filozofiskās tēlainības veidošanā, poētiski parādījis brūnās govs un cilvēka dzīves cikla saikni: «Un, kamēr mazs brūns teliņš./ Caur brūnu govi rit, / Jūs arī varat paspēt / Kaut ko vēl padarīt.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, pavisam drīz tradicionālās Latvijas brūnaļas varēsim skatīt tikai pastkartītēs vai atsevišķās saimniecībās, kas iesaistījušās ģenētiskās daudzveidības saglabāšanas programmā. Šobrīd Latvijā ir vairs tikai 123 govis, kurām pasē ierakstīts – tīršķirnes Latvijas brūnā, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Latvijas brūno govju šķirne ir pārmaiņu procesā, lai kāpinātu izslaukumus un uzlabotu eksterjeru, tā tiek aktīvi krustota ar citām saderīgām šķirnēm. Jaunā tipa Latvijas brūno, tāpat kā Lietuvas un Igaunijas nacionālās govju šķirnes, iecerēts turpmāk dēvēt vienā vārdā – Eiropas sarkanā. Latvija ir gatava pārveidot šķirnes nosaukumu, jo tas visprecīzāk atbilst selekcijas principiem Eiropā, taču pagaidām katra valsts grib paturēt savu nacionālo nosaukumu, kam ir ļoti liela emocionāla nozīme, skaidro laikraksts.

Tas atgādina, ka Latvijas brūnā kā vietējā govju šķirne apstiprināta tieši pirms deviņdesmit gadiem – 1922. gadā. Veicot Latvijas brūnās ģenētisko analīzi, zinātnieki secinājuši, ka tā ir samērā tuva radiniece Latvijas zilajai govij, bet vistuvākā radniecība tai ir ar Lietuvas sarkano govi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Lauku bizness: Velk dzīvību nākotnes vārdā

Raivis Bašteins, 29.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Knapais valsts atbalsts seno piena lopu šķirņu turēšanu vērsis par dārgu un lauksaimnieku vairākuma nesaprastu hobiju; piena cenas lejupslīde vājina Latvijas zilās un Latvijas brūnās izredzes , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Situāciju labi raksturo Latvijas zilās šķirnes lielākais ganāmpulks, kurā ir tikai 17 slaucamu govju. «Trīsreiz dienā no govs spainis pilns – 30 litri maniem apstākļiem ir labi,» vērtē Tukuma puses zemnieku saimniecības Griezes saimniece Svetlana Sarmule. «Paši maļam graudus, bet skābsienu nedodam – piens ir tīrs,» S. Sarmule nepievienojas lauksaimnieku kopējam korim par šķirnes peļamo izslaukumu. Pašlaik pienu Griezes nodod par 16 centiem litrā – zem paš izmaksas. «Tāpēc jāsaka, ka no zilās govs ir tikai skaists nosaukums un pati govs simpātiska, bet tas arī viss – īpaša stimula tās turēt nav,» piebilst S. Sarmule, kura zilās govis tur aptuveni 20 gadu. Telītes un bullēnus saimniecība pārdod, jo lopus paplašināt nevēlas. Arī pašlaik pircēju gaida divas zilas telītes un bullēns. Tāpat S. Sarmule vērš uzmanību uz vaislinieku trūkumu un tuvradniecības draudiem nelielā dzīvnieku skaita dēļ. «Tomēr nevaru noliegt, ka zilās dzīvo garu un veselīgu mūžu, salīdzinot ar modernajām šķirnēm, kam izslaukumi lielāki,» piebilst saimniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Amerikas acu centrs (LAAC) ieguldījis vairāk nekā miljonu eiro redzes korekcijas iekārtas iegādē un ārstu kvalifikācijas celšanā.

Pilnvērtīgai redzes lāzerkorekcijai ir nepieciešami divi lāzeri - eksimerlāzers un femtosekunžu lāzers. Jaunā «Carl Zeiss» lāzeriekārtu «VisuMax» un «MEL 90» lāzeru komplektācija sniegs iespēju izvēlēties kādu no četrām lāzerkorekcijas metodēm - «LASIK», «Tran-Epi LASIK» jeb PRK, «Femto-LASIK» un «SMILE».

«Ik dienu pie mums klīnikā vēršas vairāk nekā 100 pacienti, un katra acis, veselības stāvoklis un dzīvesveids prasa individuālu redzes korekcijas veidu. Interese par redzes korekcijas iespējām ir liela, un esam pārliecināti, ka veiktās investīcijas klīnikas inovāciju attīstībā atpelnīsies,» norāda klīnikas vadītāja Una Brūna.

«Redzes korekcijai ar lāzeru ir svarīgs iekārtas tehniskais nodrošinājums, programmu pieejamība, spēja interpretēt un analizēt pieejamos datus. Jaunākās paaudzes lāzeriekārtas redzes korekciju veic dažu sekunžu laikā, līdz ar to tiek izskausti ar operāciju saistītie iespējamie riski,» skaidro U. Brūna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar Valsts policiju (VP) pēdējā mēneša laikā pastiprinājusi apdraudēto savvaļas sugu izstrādājumu tirdzniecības kontroli un šajā periodā ir izņemtas dažādas preces, kas veidotas no Latvijā un Pasaulē aizsargātiem dzīvniekiem, informē VP.

Pārbaudēs, kas notika sadarbībā VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldi izņemti izstrādājumi no Āfrikas ziloņa, brūnā lāča un Eiropas ūdra kopumā 2500 eiro vērtībā. Eksperti skaidro, ka šo izstrādājumu vērtība galvenajos to patēriņa tirgos - Rietumeiropā un Āzijā - varētu pieaugt vairākas reizes.

Saistībā ar deviņu Eiropas ūdru ādu nelegālo tirdzniecību, pēc ekspertīzes veikšanas tiks lemts par kriminālprocesa ierosināšanu, savukārt pret ziloņkaula ilkņa un brūnā lāča ādas tirgoņiem uzsāktas administratīvā pārkāpuma lietvedības process.

Dabas aizsardzības pārvalde un VP atgādina, ka ir aizliegta tirdzniecība ar Latvijas īpaši aizsargājamiem dzīvniekiem un to izstrādājumiem, kā arī aizliegts tirgot CITES konvencijas (Vašingtonas konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas augu un dzīvnieku sugām) Pirmajā, jeb stingrākās aizsardzības pielikumā iekļauto sugu dzīvniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Nākotnē ievērojami varētu augt lauksaimniecības zemes platības

Elīna Pankovska, 21.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Latvijā nekoptās un aizaugušās zemes veido aptuveni 300 tūkst. ha, no šī apjoma, iespējams, pusi nākotnē varēs izmantot lauksaimniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

1. jūlijā darbu uzsāks Latvijas zemes fonds

Dienas Bizness, 18.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts izveidotais Latvijas zemes fonds darbību uzsāks šā gada 1. jūlijā, un tā mērķis ir sekmēt Latvijā lauksaimniecībā izmantojamās zemes saglabāšanu un šo platību ilgtspējīgu izmantošanu lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām, informē Altum pārstāve Kristīne Grauziņa.

Zemes fonda izveide ir viens no valsts instrumentiem, lai sekmētu, ka Latvijā lauksaimniecībā izmantojamā zeme tiktu saglabāta un izmantota lauksaimniecības vajadzībām ne mazāk kā 2 miljonu hektāru apjomā, aktīvā lauksaimnieciskā ražošanā iesaistot aptuveni 0,4 miljonu hektāru līdz šim aktīvi neizmantotās lauksaimniecības zemes.

Zemkopības ministrijas Zemes pārvaldības un meliorācijas nodaļas vadītāja Kristīne Cinkus skaidro, ka Latvijas zemes fonda izveide ir valsts piedāvājums līdzsvarotākas reģionālās attīstības un efektīvu dabas resursu izmantošanas veicināšanai. Tā ir daļa no kopējās koncepcijas, kuras ietvaros pieejams plašs instrumentu klāsts, tādi kā specifisku lauksaimniecības zemes iegādes nosacījumu noteikšana, lauksaimnieciskās zemes kreditēšanas programma, iedzīvotāju atbrīvošana no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas gadījumā, ja tie pārdod savu zemi ražojošam lauksaimniekam, paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa piemērošana par nekoptu lauksaimniecības zemi un virkne citu zemkopības nozari atbalstošu pasākumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Konstatējot neracionālu zemes izmantošanu, uzdod izstrādāt zemes politikas plānu līdz 2020.gadam

LETA, 01.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien uzklausīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ziņojumu par Zemes politikas pamatnostādņu 2008.-2014.gadam gala ietekmes ziņojumu un uzdeva izstrādāt zemes politikas plānu līdz 2020.gadam.

Plāns būs jāizstrādā VARAM sadarbībā ar Satiksmes ministriju, Ekonomikas ministriju, Zemkopības ministriju, Finanšu ministriju, Tieslietu ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību. Dokumenta izstrādes termiņš ir 2016.gada 1.jūnijs.

VARAM ziņojumā norāda, ka Latvijā zemes politikā ir konstatētas vairākas problēmas, piemēram, neracionāla un neefektīva zemes izmantošana, zemes reformas process ir ieildzis, līdz ar to ir nesakārtotas īpašuma tiesības un ir nepietiekama informācija par ar zemi un ar to saistītiem notiekošajiem procesiem. Neracionāla vai neefektīva zemes izmantošana izraisa un veicina zemes degradāciju, tādējādi nenodrošinot ilgtspējīgu zemes izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lauku saimniecības kļūst lielākas

Žanete Hāka, 23.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā lauku saimniecību vidējais lielums bija 37,8 hektāri, kas ir par 9,6% vairāk nekā 2010. gadā, kad to vidējais lielums bija 34,5 hektāri, liecina 2013. gada Centrālās statistikas pārvaldes lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība vidēji vienā lauku saimniecībā palielinājusies par 7,0% (no 21,5 ha 2010. gadā līdz 23 ha 2013. gadā). Lielākās lauku saimniecības bija Zemgalē, kur vidēji viena saimniecība apsaimniekoja 29,9 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

2013. gadā Latvijā bija 81,8 tūkst. ekonomiski aktīvo lauku saimniecību, un kopš 2010. gada to skaits ir samazinājies par 1,6 tūkstošiem jeb 1,9%. 2013. gadā lauku saimniecību īpašumā bija 1201,2 tūkst. ha jeb 64,0% no visas izmantotās LIZ kopplatības, kas ir par 24,1 tūkst. ha jeb 2,0% vairāk nekā 2010. gadā. Nomāto platību īpatsvars veidoja 34,3% no visas izmantotās LIZ kopplatības (par 14,2% vairāk nekā 2010. gadā).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ādažu poligons, kas aizņem gandrīz 8000 hektāru, lielās platībās pārklājas ar Eiropas nozīmes aizsargājamu dabas teritoriju – Natura 2000 vietu Ādaži. Tajā sastopama neparasti liela sugu daudzveidība, kas salīdzināma pat ar Latvijas lielajiem nacionālajiem parkiem, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra Apsaimniekošanas departamenta Vides nodaļas LIFE+ projekta vadītāja Laura Jukāme un ornitologs Viesturs Ķerus, kurš piedalās dabas aizsardzības plāna Ādaži izstrādē, Dienai stāsta, kā izdodas apvienot dabas aizsardzību un vienlaikus veikt militārās mācības šajā teritorijā.

Ādažu militārā poligona specifika ir klajo virsāju un kāpu komplekss, taču te sastopami arī īpaši aizsargājami saldūdeņu, mežu un purvu biotopi. Lielākoties teritorijā ir no traucējumiem atkarīgs biotops, un bez militāro mācību procesa tas aizaugtu un pārvērstos par mežu. «Mūsdienu Eiropā, kur lielākajā daļā teritorijas daba izjūt milzīgu slodzi, ko rada intensīva lauksaimniecība, mežsaimniecība un blīva apdzīvotība, militārie poligoni ir kā dabas saliņas, kurās netiek lietota lauksaimniecības ķīmija, nenotiek intensīva mežsaimniecība un ārpus militārajām mācībām ir sastopams ļoti maz cilvēku,» skaidro L. Jukāme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas produkcijas izvēli veicinošās sociālās kampaņas Latvijas Labums ietvaros š.g. novembris pasludināts par Piena mēnesi - laiku kurā ikviens Latvijas iedzīvotājs aicināts mainīt paradumus un starp veikalu plauktos pieejamajiem produktiem izvēlēties, kā arī uzturā vairāk lietot tieši pašmāju piena produktus, informē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Sabiedrisko attiecību dienests.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš uzsver, ka sociālās kampaņas Latvijas Labums ietvaros turpmāk ik mēnesi uzmanība tiks pastiprināti pievērsta kādas nozares produkcijas un pakalpojumu izcelšanai. Novembris kā Piena mēnesis ar saukli - «Pērc vietējo gotiņu ražojumus!» - šo tradīciju aizsāk.

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks piesakot kampaņas novembra aktivitāti, vērš uzmanību uz situācijas nopietnību piena nozarē: «Pirms Krievijas noteiktā embargo ES, tai skaitā Latvijas piena produktiem, Latvijā bija augstākā piena iepirkuma cena - 30 centi. Šobrīd piena iepirkuma cena nokritusies līdz 23 centiem par kilogramu, līdz ar ko piena iepirkuma cena ir noslīdējusi zem pašizmaksas - 27 centiem. Piena pārstrādātāji turpina iepirkt pienu, taču nav skaidrības, kad un par kādu cenu produktus izdosies realizēt. Turpinās eksporta tirgu diversifikācija, nepieciešamā sertifikācija Ķīnas tirgus apguvei, tomēr tas ir ilgstošs process…»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, ņemot vērā iepriekš izskanējušas bažas par iespējamo negodīgo konkursu Latvijas sportistu tērpu veidošanā, Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) prezentēja tērpu skices, kuras veidojusi modes māksliniece Natālija Jansone, kā arī dizainera Gvido Zālīša izstrādāto komandas kopējo dizaina konceptu, informē komiteja.

LOK ģenerālsekretārs Žoržs Tikmers skaidro, ka katra valsts izmanto dažādus principus tērpu veidošanā, un ir piemēri, kad valstis izvēlas savu sportistu tērpiem nacionālās krāsas, tomēr pēdējā laikā tendence ir mainījusies un viens no svarīgākajiem apstākļiem tiek minēts, lai tērps ir spilgts un pamanāms, kas atšķiras no kopējā fona.

Dizaina koncepcijai izvēlēti pieci Latvijas ainavas elementi – ūdeņi, meži, lauki, saule un cilvēki, norāda LOK.

Db.lv jau rakstīja, ka Latvijas olimpiskās komitejas (LOK) izsludinātajā konkursā par sporta apģērbu piegādi Latvijas Olimpiskās delegācijas vajadzībām ziemas Olimpiskajās spēlēs Sočos un Latvijas ziemas sporta veidu izlašu vajadzībām uzvarējis Somijas uzņēmums Halti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu spekulatīvos darījumus, valsts Zemes fonds pirks un pārdos zemi.

Ar šī fonda palīdzību plānots veicināt zemes izmantošanu ražošanā. Ražojošie zemnieki un daļa nekustamo īpašumu tirgus eksperti gan atzīst, ka šāda fonda izveide ir novēlota.

Valsts Zemes fonds savu darbu varētu sākt jau nākamgad, liecina Informatīvais ziņojums «Par priekšlikumiem lauksaimniecības zemes efektīvai un ilgtspējīgai izmantošanai», ko valdībā plānots skatīt otrdien. Paredzēts, ka valsts Zemes fondu administrēs Zemkopības ministrijas pakļautībā esošais Lauku Attīstības fonds (LAF), kas zemi pirks, pārdos, iesaistīsies zemes konsolidācijas projektu īstenošanā, kā arī veiks darbosies kā starpnieks starp lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašniekiem, kas zemi vēlēsies pirkt, pārdot, iznomāt vai nomāt. Kāds reāli būs darbības mehānisms, DB neizdevās uzzināt, jo pirms informatīvā ziņojuma izskatīšanas valdībā otrdien ZM plašākus komentārus nesniedza.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu laikā lauksaimniecībā izmantojamā zeme vidēji augusi par 12% gadā, secināts Valsts zemes dienesta (VZD) publicētajā Nekustamā īpašuma tirgus pārskatā.

Pārskatā par lauku zemes tirgus galvenajām tendencēm Latvijā ir analizēts gan lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvantitatīvais un kvalitatīvais sadalījums, gan zemes īpašnieku struktūra Latvijā un citās valstīs. Tāpat sīkāk ir apskatīta nekustamā īpašuma tirgus situācija lauksaimniecības zemju segmentā, tirgus dalībnieki un tirgus cenu ietekmējošie faktori. Analīze tiek veikta par laika posmu no 2011.-2013.gadam.

Pārskatā secināts, ka lielākā daļa, kas ir aptuveni 77%, lauksaimniecībā izmantojamā zeme pieder fiziskām personām un ārvalstu kapitāla kontrolētām kapitālsabiedrībām pieder ne vairāk kā 14% lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemi, kurā dominē lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ), īpašumā varēs iegūt fiziska persona, kura ir reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicēja.

To paredz grozījumi likumā «Par zemes privatizāciju lauku apvidos», kas šodien iesniegti izsludināšanai valsts sekretāru sanāksmē. Likumprojekts noteic lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) tirgu regulējošus nosacījumus, tostarp personu loku, kas varēs nopirkt LIZ. Tāpat grozījumu projekts nosaka, ka zemi varēs iegādāties persona, kura vismaz pēdējos trīs gadus pēc kārtas guvusi ieņēmumus no lauksaimnieciskās ražošanas Latvijā un atbilst vienotā platības maksājuma (VPM) saņemšanas nosacījumiem, kā arī šī persona var apliecināt iegādātās zemes izmantošanu lauksaimniecībā nākamos trīs gadus un turpmāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Asociācija: Pieprasījums pēc bioloģiskās pārtikas visā pasaulē turpina pieaugt; Latvijā ir potenciāls to ražot

LETA, 13.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieprasījums pēc bioloģiskās pārtikas ir ļoti liels un visā pasaulē aug, un Latvijai ir potenciāls šādu pārtiku ražot, aģentūrai LETA teica Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis.

Viņš atzina, ka ir liels pieprasījums pēc produkcijas visās bioloģisko lauksaimniecības produktu kategorijās. Visvairāk globālajā tirgū ir pieprasīti tādi bioloģiskās lauksaimniecības produkti, kā piemēram, graudi, piens, gaļa un dārzeņi.

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs piebilda, ka pieprasījums pēc bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas sāka pieaugt jau pirms daudziem gadiem, un arī šobrīd patērētāji arvien vairāk domā par to, kādus produktus lietot uzturā. Arī patērētāju izpratne par veselīgu uzturu aug.

Pēc Norkārkļa teiktā, Eiropas Savienībā (ES) kopumā veidojas ļoti daudz diskusiju par to, cik daudz ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu izmantot konvencionālajā lauksaimniecībā. «Aktualizējas jautājums par ķīmiskajiem augu aizsardzības līdzekļiem, ko izmanto konvencionālajā lauksaimniecībā. Patērētāji un sabiedrība ES ļoti asi iestājas pret ķīmisko preperātu lietošanu lauksaimniecībā, jo tas ietekmē viņu veselību. Tā kā tuvākajos gados būs ļoti asas diskusijas par to, cik daudz ķīmijas lietot,» sacīja Norkārklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas olimpisko spēļu dalībnieku tērpi, iespējams, nokopēti; lūgs KNAB un IUB izvērtējumu

Žanete Hāka, 19.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas olimpiskās komitejas (LOK) izsludinātajā konkursā par sporta apģērbu piegādi Latvijas Olimpiskās delegācijas vajadzībām ziemas Olimpiskajās spēlēs Sočos un Latvijas ziemas sporta veidu izlašu vajadzībām uzvarējis Somijas uzņēmums Halti.

Konkursā tika saņemts viens piedāvājums, un medijos izskanējusi informācija, ka konkursa prasības atbilst tieši Halti piedāvājumam. Reaģējot uz to, Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisija vērsusies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) un Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) ar lūgumu vērtēt LOK amatpersonu rīcību.

«Publiski izskanējusī informācija dod pamatu visai ticamam pieņēmumam, ka olimpiskās komitejas iepirkuma tehniskā specifikācija tika izstrādāta, pamatojoties uz konkursā uzvarējušā Somijas uzņēmuma kataloga piedāvājumu, tādējādi nodrošinot minētajam ražotājam negodīgu uzvaru iepirkumu konkursā,» atzīst Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētājs Aleksejs Loskutovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn decembrī, pieņemot Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likumu, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Reirs paziņoja, ka Valsts ieņēmumu dienestā (VID) nebūs jādeklarē īpašumi, kas jau ir reģistrēti valsts reģistros.

Pretēji valsts amatpersonas izteikumiem likums tomēr uzliek pienākumu lauciniekiem no 1. marta deklarēt šķirnes mājlopus un savvaļas dzīvniekus, šodien raksta laikraksts Latvijas Avīze.

«Kāpēc tas jādara, ja lopiņi jau ir reģistrēti valsts uzturētajā Ganāmpulku reģistrā?» jautājusi Madonas novada Kalsnavas pagasta iedzīvotāja Līga Kārkliņa, kura savā saimniecībā tur 42 govis un 16 jaunlopus, un Varakļānu novada Murmastienes pagasta iedzīvotāja Daina Pelša, kurai pieder 145 slaucamas govis un jaunlopi. Izbrīnīta ir arī Kocēnu novada Dikļu pagasta iedzīvotāja Daiga Liepiņa, kuras īpašumā ir 16 zirgi, kuri tāpat ir reģistrēti Ganāmpulku reģistrā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas Banka šogad iecerējusi izlaist vēl divas 2 eiro piemiņas monētas

Žanete Hāka, 11.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Latvijas Banka plāno izlaist vēl divas 2 eiro piemiņas monētas, db.lv uzzināja centrālajā bankā.

Monētas turpinās Latvijas simtgadei un kultūrvēsturiskajiem apgabaliem veltīto sēriju un būs ar Kurzemes un Latgales ģerboņu atveidu.

Nākamajā gadā tiks izlaista 2 eiro piemiņas monēta ar Zemgales ģerboni, kā arī Baltijas valstu kopīgā dizaina 2 eiro piemiņas monēta (sabiedrības balsojumā tika izvēlēts Justa Petruļa (Justas Petrulis) darbs, kas simbolizē Baltijas valstu kopīgo pagātni, tagadni un nākotni, kas savijas vienā bizē).

Pašlaik apmaiņai LB kasēs aizvien ir pieejamas vairākas īpašā dizaina 2 eiro piemiņas monētas: Latvijas prezidentūra ES Padomē, ES karogam 30 gadu, Stārķis, Latvijas brūnā govs un Vidzeme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Par VADDA valdes priekšsēdētāju atkārtoti ievēl Māri Rēvaldu

Žanete Hāka, 22.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aprūpes un darba devēju asociācijas (VADDA) kopsapulcē otrdien atkārtoti par valdes priekšsēdētāju ievēlēts līdzšinējais asociācijas vadītājs Māris Rēvalds (Veselības centrs 4), informē asociācija.

Tāpat valdē pārvēlēts Māris Andersons (Medicīnas sabiedrība ARS), Jānis Birks (Latvijas Jūras medicīnas centrs), Iveta Ģīle (Plastikas ķirurģijas klīnika), Jānis Bendiks (Latvijas Plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centrs), Ivars Tolmanis (Gremošanas slimību centrs GATSRO), Sandra Dimante (E.Gulbja laboratorija), Natālija Točiļenko (Dziedniecība), Gundars Prolis (Zemgales veselības centrs), Una Brūna (Latvijas Amerikas acu centrs). VADDA valde pārvēlēta uz nākamajiem trīs gadiem.

Veselības aprūpes un darba devēju asociācijas (VADDA) valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds: «Viens no nākamo trīs gadu galvenajiem asociācijas uzdevumiem būs aktivizēt sadarbību ar Veselības ministriju nozarei būtisku normatīvo dokumentu, kā arī lēmumu sagatavošanā un ieviešanā. Tostarp līdzdarbosimies obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas modeļa izstrādē un ieviešanā, e-veselības projekta iedzīvināšanā, pacientu rindu mazināšanā uz valsts garantētajiem pakalpojumiem, dubulto izmeklējumu īpatsvara samazināšanā un citos veselības nozarei akūtos jautājumos. Atbalstīsim arī ministriju stratēģiskos lēmumos par katastrofāli zemā nozares finansējuma palielināšanu, jo naudas trūkumu veselības aprūpes jomā nav iespējams atrisināt, eksperimentējot ar finansējuma pārdali atsevišķu nozares pārstāvju vidū. Šobrīd finansējuma trūkst absolūti visiem, pārliekot naudu no vienas kabatas otrā, tās daudzums nepalielināsies un pacientu veselība neuzlabosies.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Abavas senlejas dabas parkā atrod retu sūnu sugu

Dienas Bizness, 24.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Abavas senlejas dabas parkā atrasta retas sūnu sugas zaļās buksbaumijas (Buxbaumia viridis Mougeot & Nestler, 1823) atradne, kas šobrīd ir tikai piektā zināmā mūsu valsts teritorijā, informē Dabas aizsardzības pārvalde.

Dabas vērtība konstatēta starp Rendu un Sabili, veicot dabas parka Abavas senleja meža biotopu kartēšanu 2015.gada jūlijā dabas aizsardzības plāna izstrādes ietvaros, ko izstrādā SIA Metrum Norvēģu finanšu instrumenta projekta Latvijas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju integrācija teritorijas plānojumā realizācijas ietvaros.

Retuma atradējai - ekspertei Annai Mežakai ir patiess gandarījums par šādu atradumu un cerība turpmākajos izpētes darbos konstatēt ko līdzīgu.

Kopumā Latvijā ir konstatētas nedaudz mazāk nekā 600 sūnu sugu. Retākās no tām bieži vien ir labi indikatori bioloģiski vērtīgu vietu klātbūtnei, jo šo reto sugu «dzīves prasības» ir ļoti specifiskas, piemēram, zaļā buksbaumija parasti aug uz trūdošas koksnes, tai ir savdabīgs izskats - vācelīte eliptiska, 5-8 mm gara, nenobriedusi zaļa, bet nobriedusi kļūst brūngana, sarkanbrūnā kātiņā. Sporu vācelīte veidojas rudenī un nogatavojas nākamā gada pavasarī, kad tā kļūst brūna un sporas izplatās vasaras sākumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Telpu iekārtojuma ietekme uz patērētāju uzvedību Latvijā

Anda Batraga, Jeļena Šalkovska - LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes prof. un docente, 26.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās, kad patērētāju uzvedība būtiski mainās, pārdomāti un efektīvi veikti mārketinga pasākumi ir nozīmīgs faktors, lai pēc iespējas veiksmīgāk uzrunātu savu klientu.

Viens no būtiskiem faktoriem, kas ietekmē patērētāju uzvedību pakalpojumu jomā, ir telpu iekšējais iekārtojums un radītā gaisotne. Uzņēmumā izvēlētais telpu iekārtojums, izmantotās krāsas, smaržas, apgaismojums, mūzika, mēbeles un mākslas darbi var būtiski ietekmēt patērētāju uzvedību gan pozitīvi, gan negatīvi. Noteicošo lomu spēlē patērētāja sensorās sajūtas – redze, dzirde, oža, garša un tauste.

LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes veiktajā pētījumā tika konstatēti būtiski aspekti, kuri var palīdzēt Latvijas pakalpojumu sfēras uzņēmumiem atstāt pēc iespējas pozitīvāku ietekmi uz patērētāju uzvedību. Latvijā esošie eksperti, kuru vidū bija četri interjera dizaineri, trīs mārketinga speciālisti un divi psihologi, atzina, ka telpu iekšējais iekārtojums un gaisotne patērētāju uzvedības ietekmēšanai pakalpojumu sfērā Latvijā tiek izmantoti pietiekami, tomēr ir vēl, kur augt un attīstīties. Pēc ekspertu, kā arī aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vērtējuma, visbiežāk telpu iekšējais iekārtojums un gaisotne patērētāju ietekmēšanai Latvijā tiek izmantots viesnīcu, veselības un skaistumkopšanas, kā arī ēdināšanas nozarē, bet visretāk – valsts sektora, transporta un izglītības pakalpojumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latvijas rupjmaize iekļauta Eiropas tradicionālo īpatnību reģistrā

Gunta Kursiša, 10.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ceptā salinātā rudzu rupjmaize iekļauta Eiropas Savienības (ES) Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā.

Salinātā rudzu rupjmaize un sklandrausis ir pirmie Latvijas produkti, kas iekļauti ES pārtikas kvalitātes shēmā «Produkti ar garantētām tradicionālām īpatnībām».

Tāpat pašlaik norit darbs, lai ES pārtikas kvalitātes shēmās varētu iekļaut arī Carnikavas nēģus un Latvijas lielos pelēkos zirņus. Zemkopības ministrija arī aicinājusi Latvijas tradicionālo produktu ražotājus, kā arī ražotājus, kuru produktam kvalitātes īpašības saistītas ar konkrētu ģeogrāfisko apgabalu, būt aktīviem un pieteikt dalību ES pārtikas kvalitātes shēmās

Salinātā rudzu rupjmaize ir Latvijā cepta dabīgi raudzēta maize no rupjajiem rudzu miltiem, kuras ražošanas tehnoloģijā ir ietverta plaucējuma un ierauga gatavošana. Šo maizi cep uz karsta klona krāsnī, un tā ir veidota iegarena klaipa formā, kas sver vienu vai vairākus kilogramus. Salinātai rudzu rupjmaizei ir gluda, tumša garoza, kuru pēc cepšanas pārziež ar cietes klīsteri vai ūdeni. Viena no salinātās rudzu rupjmaizes īpatnībām ir tā, ka plaucējuma un mīklas gatavošanas laikā pievieno ķimenes, kas maizei piešķir īpašu garšu un aromātu. Rudzu mīklas rūgšana notiek tikai ilgajā raudzēšanas laikā savairojušos mikroorganismu darbības rezultātā, un maizes raugs mīklai netiek pievienots. Vēl viena salinātās rudzu rupjmaizes īpatnība ir cukura pievienošana mīklai. Arī klaipa iegarenā forma, gludā un spīdīgā, ar cietes klīsteri pārsmērētā tumši brūnā garoza un aromātiskais maizes mīkstums ir Latvijā ceptās salinātās rudzu rupjmaizes īpatnība.

Komentāri

Pievienot komentāru