Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Padomju laikā celtajām tipveida daudzdzīvokļu mājām noteiktais vidējais kalpošanas laiks strauji tuvojas noslēgumam. Patlaban gan skaidras atbildes uz jautājumu, ko iesākt tālāk, nav – tās lietderīgāk nojaukt vai piespiedu kārtā likt atjaunot.

Ņemot vērā faktu, ka dzīvokļu iegādei šādās mājās daudzi iedzīvotāji ņēmuši un joprojām turpina ņemt kredītu, db.lv lūdza banku viedokli šajā jautājumā.

1. Vai ir tādas tipveida padomju laika daudzdzīvokļu mājas, kuru dzīvokļu iegādei banka kredītus vairs neizsniedz? Piemēram, jau pirms vairākiem gadiem dzirdēts, ka finansējumu tā saukto hruščovku dzīvokļiem cilvēkam ar vidējiem ienākumiem gandrīz nav iespējams iegūt, vai tā ir patiesība?

Sandra Rasnača, Nordea bankas Mājokļu kredītu pārdošanas nodaļas vadītāja: «Līdz šim Nordea bankā nav vērsies neviens klients, kuram būtu vēlme sliktas kvalitātes ēkā iegādāties īpašumu. Pieņemu, ka šādās ēkās cilvēkiem nav vēlme neko iegādāties vai arī summas ir tik nelielas, ka spēj segt saviem līdzekļiem, jo īpašums nelikvīds. Jā, ir bankā klientu interese par konkrētu dzīvokļu iegādi, kuri ir sliktā tehniskā stāvoklī, bet tādā gadījumā šādiem dzīvokļiem tiek plānots remonts, un banka finansējumu izsniedz, pamatojoties uz nākotnes vērtību, kontrolējot remonta procesu. Tāpat banka nenodala konkrētu ēku sēriju tipus, kuros klientiem izsniedz vai neizsniedz kredītus dzīvokļu iegādei. Nordea banka, pirmkārt, analizē klienta maksātspēju. Ja klienta ienākumi ir atbilstoši bankas kredītpolitikai, tad aizdevumu mājokļa iegādei iespējams saņemt. Ja tiešām potenciālajam klientam būtu interese iegādāties dzīvokli sliktas kvalitātes ēkā, tad aizdevums visdrīzāk netiktu izsniegts, jo īpašums nav likvīds.»

Fonda sākotnējais izmērs ir 21 miljons eiro, bet to plānots palielināt līdz 25 vai 30 miljoniem eiro; paredzēts veikt aptuveni 15 investīcijas Baltijas valstīs strādājošos uzņēmumos

Fonda investori ir finanšu attīstības iestāde "Altum", vairāki privātie institucionālie ieguldītāji un "FlyCap" komanda. Paredzēts, ka investīciju apjoms vienā uzņēmumā būs viens līdz trīs miljoni eiro un ieguldījums varētu tikt veikts vairākos etapos. Fondam nepieciešamības gadījumā pie laba attīstības scenārija būs iespēja veikt papildu ieguldījums.

Fonds izsniegs aizdevumus uzņēmumiem, kam pēdējo 12 mēnešu laikā ir bijis apgrozījums vismaz viena miljona eiro apmērā un kam ir labs izaugsmes un rentabilitātes potenciāls. Fonds izskatīs dažādas nozares, bet to īpaši interesē veselības aprūpe, IT, ražošana un biznesa pakalpojumi uzņēmumiem, kā arī jau eksporta tirgos sevi pierādījuši uzņēmumi. "Fonds priekšroku dos videi draudzīgiem uzņēmumiem, CO2 samazinošiem projektiem," piebilst Jānis Skutelis, "FlyCap" partneris. Fonds piedāvāšot aizdevumus ar elastīgāku atmaksas grafiku nekā to piedāvā bankas, t.i., pamatsummas atmaksu varēs veikt termiņa beigās vai sākot ar otro vai trešo gadu. Mezanīna likmi veido fiksētā un mainīgā daļa, kas būs atkarīga no biznesa pieauguma, lai nodrošinātu interešu līdzsvaru starp fondu un uzņēmumu.

Lavijas sabiedrība mūžsenis dalījusies divās frontēs. Vienā pusē ir tie, kas skandē, cik pie mums viss labi: tautsaimniecībā «uzrāviens» (IKP pieaugums, pēc ātrā novērtējuma, šajā pusgadā palielinājās par 2,1%), algas – lielākas (šogad pusgadā +7,8%, sasniedzot 1036 EUR par pilnas slodzes darbu), bezdarbs samazinās (šogad pusgadā tas bija 6,4%, gada laikā – 1,3 procentu kritums), pircēju optimisms palielinās, nekustamā īpašuma tirgus aug. Iepretim ir ļoti piesardzīgie, sakot: ārējā vide ir nestabila, korupcija – augsta, izaugsme bijusi pārāk lēna un ilga.

Vēsu prātu aplūkojot pašreizējo Latvijas mājokļu tirgus situāciju un nozares pašreizējos izaicinājumus, SIA Latio vēlētos izcelt vairākas problēmas, kuru risināšanas atlikšana var novest pie sniega bumbas izraisītas lavīnas efekta.

• Latvijā jaunu mājokļu iegāde netiek kreditēta pienācīgos apjomos. Mums patīk sevi salīdzināt ar kaimiņvalstīm, taču diemžēl uz Lietuvas un Igaunijas fona izskatāmies bēdīgi. Latvijā izsniegto kredītu apjoms ir teju uz pusi mazāks nekā kaimiņos. Ja salīdzinām situāciju 2008. un 2017. gadā, redzam, ka Latvijā pirms teju 10 gadiem mājsaimniecību ilgtermiņa kredītu apjoms bija 9,3 miljardi eiro, bet 2017. gadā tas bija samazinājies par 42% – līdz 5,4 miljardiem eiro. Lietuvā atskaites punkts bijis līdzīgs kā pie mums: 9,1 miljards eiro, bet 2017. gadā pat neliela izaugsme – 9,2 miljardi eiro. Igaunijā attiecīgi 7,9 un 8,8 miljardi eiro.

«Sākotnēji neviena banka mums pat virsū neskatījās, taču, kad fonds deva garantijas, uzreiz bija piekrišana,» tā Lauku Attīstības fonda (LAF) nozīmi vērtē z/s Kalna Dambrāni saimnieks Ivars Tīrumnieks. Arī citi uzņēmēji uzteic LAF devumu lauksaimniecības attīstībā.

Kopumā LAF izsniegto kredītu garantiju skaits pērn pieaudzis par 54,6% salīdzinājumā ar gadu iepriekš - pavisam izsniegtas 207 kredītu garantijas par 16,28 miljoniem latu. Ja salīdzina izsniegtās garantiju summas, tad 2011. gadā tās izsniegtas gandrīz divas reizes vairāk nekā 2010. gadā, un tik liels garantiju pieprasījums nav bijis kopš 2006. gada.

LAF vadība saredz, ka 2012.gadā pieprasījums pēc fonda kredītu garantijām palielināsies, kas skaidrojams ar vairākiem faktoriem. Un, proti, šobrīd vērojama Latvijas ekonomikas izaugsme ar tam sekojošu uzņēmēju kreditēšanas pieaugumu. Kredītiestādēs ir pieejami brīvi finanšu līdzekļi pa salīdzinoši zemākiem procentiem nekā tas bija pēdējos gados, kuru iegūšanai lauku uzņēmējiem nepietiekama nodrošinājuma gadījumā ir iespēja pieteikties LAF kredītu garantijām.

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Lielākās mūsu valsts vietējās bankas – Rietumu Bankas – valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja ir pārliecināta, ka bāzes procentu likmju paaugstināšana dod Latvijas ekonomikai daudz lielāku sitienu nekā citām Eiropas valstīm, ka ir jāsamazina vai pat jābeidz skaidras naudas norēķini un ka tomēr ir iespējams pelnīt un attīstīties arī laikā, kad kopējā ekonomikas izaugsme ir gandrīz apstājusies.

Šajās un citās domās viņa padalījās intervijā Dienas Biznesam.

Kas ir lielākās banku problēmas šobrīd Latvijā?

Banku sektoru lielā mērā ietekmē tas pats, kas ekonomiku kopumā: darbaspēka trūkums, inflācija, augstas procentu likmes, birokrātiskais slogs. Jo, tēlaini runājot, bankās atspoguļojas visas to klientu problēmas. Kopumā Latvijas iedzīvotājus un uzņēmumus šobrīd ietekmē vienlaicīgi daudzi izaicinājumi – līdzīgi, kā tas ir citviet Eiropā. Tomēr Latvijā diemžēl ir arī specifiskas, tieši mūsu tautsaimniecībai raksturīgas problēmas, piemēram, augstas procentu likmes, kuras mēs nevaram ietekmēt, jo monetārā politika tiek veidota Eiropas līmenī. Bet realitātē dažādas valstis tā ietekmē dažādi un tieši Latviju – ļoti negatīvi, jo mūsu valstī vairums kredītu tika izsniegti ar mainīgo likmi. Piemēram, pēc Eiropas Centrālās bankas statistikas Latvijā ar mainīgajām likmēm izsniegts ap 90% visu hipotekāro kredītu, savukārt Spānijā – 25%, Vācijā – 16%, Beļģijā – 8%, Francijā – 3,5%, tātad visiem pārējiem kredītiem ir fiksēta likme. Ko tas nozīmē? Kredītņēmējiem ar fiksētu likmi nav maksājumu pieauguma, bet tiem, kuriem likme ir mainīga, tie ir būtiski palielinājušies. Rezultātā uz mūsu uzņēmumiem gulstas liels slogs, viņu ieņēmumi samazinās, viņi neiesaistās jaunos projektos, un netiek radīta jauna ekonomiskā vērtība.

Pieejama mazo uzņēmumu kreditēšana arvien vairāk kļūst par visu Eiropas valstu izaicinājumu. Pašlaik bankās ir daudz brīvas naudas, tā nav dārga, iespējams kreditēt bez problēmām. Taču reālajā dzīvē mazo uzņēmumu kreditēšana buksē.

Bankas ir lielas finanšu institūcijas, un tām ir ērtāk un vienkāršāk izsniegt, piemēram, vienu miljonu eiro lielu kredītu, nevis nokomplektēt tāda paša lieluma kredītu portfeli, izsniedzot vairākiem desmitiem uzņēmumu 10 – 20 tūkstošus eiro lielus kredītus.

Turklāt banka mazam uzņēmumam parasti prasa tieši to pašu, ko lielam – nepieciešams sagatavot daudz dokumentu, tos ilgi pārbauda, vajadzīga arī ķīla, ko mazie uzņēmumi bieži vien savas darbības specifikas dēļ nespēj dot, jo tiem, piemēram, nelielām frizētavām, nemaz nav vērtīgu īpašumu.

Bankas arī nemīl riskēt, un 3-5 procentu risks bieži tiek uzskatīts par pārāk lielu ne tikai Lietuvā un Latvijā, bet arī visā pasaulē. Rezultātā izveidojas situācija, kad aptuveni 80 procentiem ekonomikā strādājošu uzņēmumu (ar darbinieku skaitu līdz 10 cilvēkiem) ir apgrūtināta pieeja kredītiem un līdz ar to ierobežotas attīstības iespējas.

Lauku atbalsta dienests (LAD) pārtraucis pieņemt pieteikumus Kredītu fonda aizdevumiem pasākumā Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana, aģentūrai BNS pastāstīja LAD Lauksaimniecības un lauku attīstības departamenta direktore Aiga Smiltāne.

Viņa paskaidroja, ka pieteikumu pieņemšana beigusies, jo minētajā pasākumā beidzies pieejamais finansējums. Tā kā netika pieņemts lēmums par finansējuma palielināšanu šajā pasākumā, nolemts pieteikumu pieņemšanu pārtraukt, sacīja Smiltāne.

Tomēr pārējos Lauku attīstības programmas 2007.–2013. gadam pasākumos vēl ir pieejami līdzekļi Kredītu fonda aizdevumiem – pasākumā Lauku saimniecību modernizācija vēl ir pieejams 8,301 miljons latu, pasākumā Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai – 6,088 miljoni latu, bet pasākumā Tūrisma aktivitāšu veicināšana – 656,5 tūkstoši latu.

Lai gan publiskajā dienaskārtībā arvien aktuāls jautājums par nepietiekamiem kreditēšanas apjomiem, vienlaicīgi uzsākta iniciatīva mainīt nodokļu režīmu (faktiski — palielināt šobrīd maksājamo nodokļu apjomu) Latvijas komercbankām, jo tām ir pārāk labi peļņas rezultāti. Tikmēr Saeimas Budžeta un finanšu komisija jau atbalstījusi grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas bankām liek uz pusi samazināt hipotekāro kredītu likmes (kredītiem līdz 250 tūkstošiem eiro).

Ārēji tas tiek pamatots ar samērīguma un taisnīguma principiem, bet neviļus rodas arī asociācijas ar Mihaila Bulgakova stāsta “Suņa sirds” galvenā varoņa slaveno frāzi: “Visu ņemt un sadalīt”. Vai šis nebūs kārtējais ar labiem nodomiem bruģētais ceļš uz elli?

Pieņemot jebkādu regulāciju, jāizvirza sasniedzamie mērķi. Ja mērķis ir papildināt 2024. gada budžetu, tad tas, protams, tiks sasniegts — pēc aptuvenām aplēsēm iegūtā summa varētu būt ap 140 miljonu eiro. Ja mērķis ir par vienu vai dažiem simtiem samazināt ikmēneša procentu maksājums (bet lielākiem kredītu ņēmējiem par dažiem tūkstošiem), tad arī tas varētu tikt sasniegts. Bet vai šie mērķi ir gana saprātīgi, ņemot vērā visus blakus efektus?

Uzbekistānas lauksaimniecības reformu perspektīvas

Rakstā ir sniegti dati par lauksaimniecības nozares attīstību Uzbekistānas Republikā, kā arī izklāstīti valdības veiktie pasākumi nozares paplašināšanai un interešu aizstāvībai Covid-19 pandēmijas apstākļos.

Darja Iļjina, Prognozēšanas un makroekonomisko pētījumu institūts

Lauksaimniecība Uzbekistānā ir viena no vadošajām ekonomikas nozarēm, kas nodrošina vairāk nekā 28% valsts iekšējā kopprodukta, nodarbinātību un ražo sociāli nozīmīgas preces — pārtiku iedzīvotājiem un izejvielas rūpniecībai. Lauksaimniecības izaugsme vairāk nekā jebkurš cits ekonomikas sektors ļauj samazināt nabadzības līmeni, darbojoties kā multiplikators. Katrs ekonomiskās izaugsmes procents agrārajā jomā ir ekvivalents kopējā nabadzības līmeņa samazinājumam par 1,5%.

Pārdodot banku Citadele agrāk, valdība varēja iegūt vairāk, uzskata eksperti

Fonds, kas ir potenciālais bankas Citadele pircējs, mērķēts uz kompāniju iegādi, lai pēc tam dārgāk tās pārdotu tālāk.

Palielinās tālāk

Pašlaik izskanējusi informācija, ka pagājušajā nedēļā pēc valdības sēdes ministri vienojušies dot iespēju ASV fondam Ripplewood Holdings izvērtēt iespēju iegādāties banku. Domājamā cena ir 113 miljoni eiro. Šis ASV investīciju uzņēmums veic dažādus ieguldījumus, pārsvarā pērkot uzņēmumus, kuri vēl netiek kotēti biržās, un nodarbojas ar dažādu darbības sfēru uzņēmumu privatizāciju. Šāda tipa firmas, iegādājoties kādu uzņēmumu, mēdz izmantot gan savu naudu, gan aizņēmumu (parasti tā ir kombinācija), un to mērķis mēdz būt iegādātā uzņēmuma pārdošana pēc vairākiem gadiem, bet jau krietni dārgāk. Bieži vien pēc līdzīga principa darbojas arī riska kapitāla fondi un uzņēmumi. Tādējādi nākotnē Citadele var nonākt vēl cita īpašnieka rokās. Kā stāsta Bank M2M Europe vadītājs Roberts Idelsons, minētais potenciālais pircējs ir visnotaļ respektabls investīciju fonds, kuram ir liela pieredze darījumu veikšanā un biznesu attīstībā dažādos sektoros, tādēļ, izmantojot pieredzi, fonds droši vien varēs nodrošināt efektīvu bankas attīstību. Savukārt Nordea bankas vadītājs Latvijā Jānis Buks min, ka šī brīža ģeopolitiskajos apstākļos ASV fonda ienākšana zināmā mērā ir arī valsts drošības jautājums, jo fonds lēmumus un darbību, visdrīzāk, bāzētu uz ekonomiskiem, nevis politiskiem faktoriem.

Jau drīzumā tiek plānota higiēnas preču ražotāja iCotton obligāciju slēgta emisija, kas cita starpā izceļas ar divām lietām. Pirmkārt, iCotton būs viens no nedaudzajiem Latvijas ražotājiem, kas emitēs obligācijas, otrkārt, obligāciju emisijas mērķis ir divu valstu banku kredītu refinansēšana, izmainot finansējuma struktūru un atbrīvojot papildu apgrozāmos līdzekļus.

Par uzņēmumu, par izaicinājumiem un to, kas mudinājis tieši šobrīd veikt obligāciju emisiju, Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma iCotton padomes locekli Jāni Bormani. Materiāls tapis sadarbībā ar Signet Bank.

Pastāstiet par pirmsākumu, kā radās iCotton ideja un kam?

Uzņēmuma patiesā labuma guvējs un īpašnieks ir Marelbeks Gabdsattarovs. Viņš, būdams Kazahstānas pilsonis no Vidusāzijas reģiona, kur kokvilna kā produkts ir plaši izplatīts, biznesu bija izveidojis šā gadsimta sākumā, iegūstot dažādu pazīstamu higiēnas preču zīmolu izplatīšanas tiesības NVS valstīs. Viņš sāka ar higiēnas preču izplatīšanu un tad attīstību turpināja ar to ražošanu. 2011.gadā, būdams ambiciozs un moderni domājošs, viņš savlaicīgi saprata, ka: 1) ir nepieciešams diversificēt naudas plūsmas riskus un strauji attīstīt biznesu Eiropā, 2) ja ir vēlme tirgot preces Eiropā, tad arī ražotnēm jābūt šeit, turklāt arī NVS valstīs/Āzijā un citos reģionos Eiropā ražotai precei ir augstāks emocionāls novērtējums un attiecīgi arī lielāks uzcenojums . Tāpēc varam šo nosaukt par Rietumu tirgu «iekarošanas» plāna sākumu un viņš meklēja vietu šī plāna realizācijai. Lai arī Latvija kopumā daudzām ražošanas nozarēm nav interesanta zemā iedzīvotāju skaita un darbaspēka trūkuma dēļ, tieši šai nozarei, kas ir ar augstu automatizācijas pakāpi, Latvija savas ģeogrāfiskās lokācijas dēļ bija un ir piemērota.

A/s Swedbank parakstījusi līgumu ar VAS Lauku Attīstības Fonds par sadarbību Kredītu fonda līdzekļu izmantošanā, DB informēja bankas pārstāve Kristīne Jakubovska.

Kredītu fonda mērķis ir stimulēt ES fondu līdzekļu apguvi lauksaimniecības un zivsaimniecības nozarē.

«Šī programma veicina investīciju ieplūdi tautsaimniecībā, lauksaimniecības un zivsaimniecības sektora attīstību,» norāda Swedbank valdes loceklis un Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Daniils Ruļovs. Savukārt Lauku Attīstības Fonda valdes priekšsēdētāja Zigrīda Elksnīte stāsta, ka līdzekļu apguve jau sākusies.

Kredītu fonda aizdevumi tiek piešķirti Lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam pasākumos: Lauku saimniecību modernizācija, Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana, Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai un Tūrisma aktivitāšu veicināšana. Kopējā pieejamā kredītu fonda līdzekļu summa 1.kārtai, kas atvērta līdz 31.decembrim, ir 25,83 milj. Ls.

Igaunijas lauku lietu ministrs Marts Jerviks plāno novirzīt 100 miljonus eiro Lauku attīstības fondam, lai atbalstītu cilvēku pārcelšanos uz dzīvi laukos.

Kā norādījis ministrs, kas pārstāv Konservatīvo tautas partiju (EKRE), saskaņā ar šo plānu fonds par 50 miljoniem eiro iepirktu zemi, lai tad to iznomātu vai pārdotu cilvēkiem, kuri būs gatavi pārcelties uz laukiem, bet vēl 50 miljoni eiro tiktu izmantoti, lai dotu viņiem aizdevumus.

«Lai fonds varētu iegādāties zemi, nepieciešami likuma grozījumi, un naudu nevar piešķirt tieši no valsts budžeta,» viņš sacījis ziņu aģentūrai BNS, piebilstot, ka šajā procesā var iesaistīt jaunā budžeta perioda aizdevumu līdzekļus vai Eiropas Savienības naudu un novirzīt to fondam.

Pusi naudas paredzēts izmantot zemes pirkšanai, turklāt privātpersonām, kas pārdos zemi, nebūs jāmaksā ienākuma nodoklis, ja tiks veikti attiecīgi grozījumi likumā, izteicies Jerviks.

Iespējams, ka AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") paspārnē varētu veidot Hipotekāro kredītņēmēju aizsardzības fondu, 22.augustā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atzina Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja biedrs Artūrs Butāns (NA) un komisijas deputāts Andris Šuvajevs ("Progresīvie").

Šādu risinājumu raidījuma diskusijā piedāvāja Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore Līga Leitāne, norādot, ka gadījumā, ja mājsaimniecība zaudēs īpašumu, tad valsts zaudēs iedzīvotājus. Attiecīgi šāds fonds dotu garantiju, ka, kredītņēmējs pakāpeniski maksājot, tomēr varētu saglabāt savā īpašumā vienīgo mājokli.

Fonda darbības mērķis būtu nepiedzīvot situācijas, ka kredītņēmēji augsto kredīta maksājumu dēļ sāk zaudēt savus vienīgos mājokļus. Šāds fonds varētu pārņemt no komercbankām problemātiskos aizdevumus, vienoties ar aizņēmēju par kredīta atmaksas termiņiem, tādējādi saglabājot īpašumu.

Šuvajeva ieskatā šāds fonds būtu atbalstāms, jo, viņaprāt, "Altum" šī ir neizmantota iespēja. Tāpat Šuvajevs uzskata, ka "Altum" varētu pārveidot par nacionālu banku, kas varētu veicināt konkurenci banku sektorā ar kreditēšanu, jo jau patlaban 80% hipotekāro kredītu ir izsniegti ar "Altum" garantiju.

Starptautiskais valūtas fonds (SVF) rosina Latviju vēlreiz pārdomāt priekšlikumus Maksātnespējas likuma grozījumiem, kas nākotnē varētu bremzēt kreditēšanu.

Saeima otrajā lasījumā ir atbalstījusi neatkarīgo deputātu grupas priekšlikumu par tā dēvēto nolikto atslēgu principu mantai, kas kalpojusi kā nodrošinājums. Grozījumi paredz, ka pēc šādas mantas, piemēram, parādnieka dzīvokļa, pārdošanas nodrošinātais kreditors zaudēs savas prasījuma tiesības un atlikušās parādnieka saistības līdz ar izsoles akta apstiprināšanu tiks dzēstas. Tāpat parlaments atbalstījis priekšlikumu, kas paredz dzēst ne tikai parādnieka saistības, bet arī ar to saistītos galvojumus. Komercbankas prognozē, ka pēc šāda regulējuma pieņemšanas ievērojami augs hipotekāro kredītu pirmā iemaksa.

Latvijas Krājbanka kopš nonākšanas Snoras īpašumā audzējusi aktīvus par 193%, nepilnos piecos gados nopelnot 11 miljonus latu, šodien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Krievijas izcelsmes uzņēmējam Vladimiram Antonovam piederošās Lietuvas komercbankas Snoras īpašumā Latvijas vecākā komercbanka nonāca 2005.gada septembrī. 2005.gada beigās Krājbankas kopējais aktīvu apjoms bija 241,65 miljoni latu, kas tolaik bija 11. lielākais banku sektorā. Kopš tā laika bankas aktīvi auguši teju trīs reizes, šogad jūnija beigās sasniedzot 709 miljonus latu, liecina Krājbankas finanšu pārskati.

Krājbanka pēc aktīvu apjoma patlaban atrodas desmitajā vietā, kas liecina, ka bankas izaugsme iespēju robežās notikusi līdzīgi kā sektorā kopumā, tostarp arī tā sauktajos treknajos gados, kad bankas audzēja savus aktīvus, galvenokārt pateicoties izsniegtajiem kredītiem.

Sarežģītā atgūšanas procesa dēļ Krājbankas un Parex kreditori naudu var gaidīt vēl gadiem un galu galā tā arī nesagaidīt.

Patlaban Latvijas krājbankas maksātnespējas procesā atgūti 170 miljoni eiro, kas ir vien aptuveni ceturtā daļa no kopējās kreditoru prasījumu summas, taču bankas maksātnespējas administrators pagaidām atturas prognozēt, cik lielu naudas summu nāksies zaudēt kreditoriem. Savukārt Parex gadījumā zaudētās summas varētu būt mērāmas vairākos simtos miljonu.

Sāk norēķinus

Neskatoties uz to, ka patlaban izsolīta puse no Krājbankas īpašumā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, kā arī visi pieci kredītu portfeļi, kopš bankas maksātnespējas procesa sākšanas ir atgūti vien 170 miljoni eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un KPMG Baltics sniegtie dati. Kā stāsta KPMG Baltics pār- stāvis Oskars Fīrmanis, kopējais kreditoru prasījumu tiesību apjoms pret Krājbanku ir vairāk nekā 700 miljoni eiro, no kuriem lielākā daļa jeb aptuveni 470 miljoni eiro ir jāsaņem Noguldījumu garantiju fondam (NGF), un administrators jau sācis norēķinus ar fondu, līdz pērnā gada nogalei atmaksājot 193 miljonus eiro (fonds saskaņā ar likumu ir pirmais prasītājs, kas saņem līdzekļus no bankas aktīvu pārdošanas. Tālākā kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtība ir šāda: bankas darbinieki, nodokļu maksājumi, neizpildītie maksājumi valsts un pašvaldību budžetos, valsts prasījumi par garantētajiem kredītiem, pārējie likumīgie prasījumi, procentu maksājumi kreditoriem, kreditoru prasījumi, kas pieteikušies pēc termiņa, sub- ordinētie aizdevumi un visbeidzot akcionāri). NGF saņemtā summa pārsniedz admini- stratora atgūtos līdzekļus tādēļ, ka, uzsākot maksātnespējas procesu, jau bija pieejama daļa līdzekļu, kas nebija jāatgūst, piemēram, bankas kontā Latvijas Bankā esošie līdzekļi, skaidro FKTK.

Eirozonas bankām nepieciešams fundamentālas biznesa modeļu izmaiņas, paziņoja Starptautiskais Valūtas fonds, norādot, ka aizdevēji aizvien, sešus gadus pēc finanšu krīzes nav atlētu pozīcijā, lai atbalstītu ekonomikas atveseļošanos.

Kā raksta Financial Times, ikgadējā Pasaules finansiālās stabilitātes ziņojumā fonds norāda, ka bankām vienotās valūtas reģionā ir jāpalielina dažu aizdevumu izmaksas. SVF brīdina, ka zemās likmes eirozonā nav atbilstošas, lai balstītu tādu risku uzņemšanos, kas ļautu veicināt ekonomikas izaugsmi.

SVF norāda, ka, kamēr pasaulei bija nepieciešamas zemas likmes, lai atbalstītu izaugsmi, zemās aizņemšanās izmaksas riskē veidot tālāku nesabalansētību. Bankas, īpaši eirozonā ir kļuvušas pārlietu drošas tā saucamai normālai dzīvei, taču nav pietiekami spēcīgas, lai būtu atlēti, kas var pamatīgi atbalstīt ekonomikas atveseļošanos.

Vācija Eiropas stabilizācijas mehānismā ieguldīs līdz pat 25 miljardiem eiro, atsaucoties uz izdevuma Süddeutsche Zeitung ziņoto, vēsta thelocal.de. Fonda, kas plānots uz 2013.gadu, mērķis ir aizsargāt eiro no finanšu krīzēm nākotnē.

Laikraksts, kurš atsaucies uz avotiem valdošajā koalīcijā, informējis, ka, iespējams, fonda sākotnējā pamatsumma būs no 80 - 100 miljardiem eiro. Šāds naudas apjoms nepieciešams, lai glābšanas fonds no lielajām reitingu aģentūrām saņemtu AAA kredītreitingu.Tas savukārt vajadzīgs, lai fonds varētu aizņemties kredītu tirgos ar pēc iespējas izdevīgākiem nosacījumiem.

«Ja tik daudz kapitāla patiesi būs nepieciešams, tad mums jāpieņem, ka Vācijai būs jāuzņemas no 18 līdz 25 miljardiem eiro,» sacījis informācijas avots.

Eiropas stabilitātes mehānisms (ESM) ir pastāvīga institūcija, kas pārņems eirozonas krīzes menedžmentu 2013.gadā no Komisijas pagaidu Eiropas finanšu stabilitātes mehānisma (EFSF), kas tika izveidots, kad Grieķiju skāra parāda krīze. Jaunais fonds tiek uzskatīts par izšķirošo faktoru, lai nodrošinātu Eiropas vienotās valūtas dzīvotspēju.

Atšķirībā no 2015.gada, kad Latvijas apvienošanās un pārņemšanas (M&A) darījumu tirgū vērā ņemama aktivitāte sākās tikai pavasarī, pērn tā visa gada garumā bija salīdzinoši vienmērīga, jaunākajā Murinus Advisers apskatā norāda uzņēmuma eksperti.

Kopumā publiski izziņoti tika aptuveni 50 darījumi - aptuveni tikpat, cik gadu iepriekš. Augstākā darījumu aktivitāte gada garumā acīmredzami koncentrējās trīs nozarēs. Veselības aprūpes sektorā biržā kotētais farmācijas uzņēmums Olainfarm AS kļuva par gada darbīgāko pircēju, iegādājoties četrus uzņēmumus, tostarp organiskās kosmētikas un medicīnas piederumu ražotājus, kā arī privātu medicīnas klīniku.

Pēdējais no tiem - Klīnika DiaMed SIA - vienlaikus bija arī viena no gada ievērojamākajām privātā kapitāla ieguldījumu realizācijām; 74,98% uzņēmuma kapitāla daļu Olainfarm AS iegādājās no Eko Investors pārvaldītā Otrā Eko Fonda.

Papildus šiem darījumiem, vairāki briļļu, lēcu un optometrijas instrumentu tirgotāja Optometrijas Centrs SIA vadības komandas dalībnieki iegādājās uzņēmuma kontrolpaketi darījumā, ko finansēt palīdzēja mezanīna kapitāla fonds BPM Capital, kas iegulda Baltijas valstīs un Polijā.

Zeme būs viens no pēdējiem nekustamā īpašuma tirgus segmentiem Rīgā un tās apkārtnē, kur varētu gaidīt cenu pieaugumu, spriež Nira fonds speciālisti.

Bankas pašlaik īpaši nevēlas šādus pirkumus kreditēt, turklāt banku «rokās» pašlaik atrodas liels skaits kredītu parādnieku zemes gabalu, ko būs nepieciešams realizēt.

Raksturojot pašreizējo situāciju zemes gabalu tirgū, Nira fonds norāda, ka pavasara otrajā pusē bija parādījusies interese par zemi Rīgas rajonā. Iespējams, ka vasarā tā varētu pat pieaugt, taču tā nebūs zemes tirgus «reaminācija».

Potenciālie pircēji vienkārši pētot situāciju tirgū: viņus interesē 1200 – 1500 m2 lieli zemes gabali ar komunikācijām. Klienti būtu gatavi maksāt par tādiem objektiem 15 – 20 tūkst. eiro. Diezgan reti šādam pieprasījuma atbilstoši piedāvājumi gadoties (piemēram, Sunīšos un Babītē).

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) trešdien aicināja Lielbritānijas valdību pieņemt skaidru plānu pārdot tai piederošās akcijas valsts glābtajās bankās Royal Bank of Scotland (RBS) un Lloyds Banking Group (LBG), taču brīdināja, ka tai vispirms var nākties iepludināt papildu kapitālu.

«Skaidra stratēģija ir nepieciešama divām valsts glābtajām bankām ar plānu atgriezt tās privātajā pārvaldībā,» norādīja SVF.

Lielbritānijas valdība RBS un LBG glāba 2008.gada globālās finanšu krīzes laikā, kad ASV augsta riska hipotēku krīze izraisīja starptautisku kredītu krīzi, kas negatīvi ietekmēja pasaules banku nozari.

SVF tagad vēlas, lai Lielbritānijas finanšu ministrs Džordžs Osborns atbrīvojas no valdībai piederošajiem 81% RBS akciju un 39% LBG akciju.

Fonds atzinīgi novērtējis abas bankas par to īstenotajām restrukturizācijas programmām, kuru ietvaros tās likvidējušas vairākus tūkstošus darba vietu un pārdevušas aktīvus.

Lai pievienotos eirozonai, Latvijai nāksies Eiropas stabilitātes fondā iemaksāt četrus miljardus eiro, aprēķinājis Ventspils mērs Aivars Lembergs.

«[..] šobrīd tos cilvēkus – valsts vadītājus, kas runā par pāreju uz eiro, atvainojos, es viņus nevaru nosaukt par garīgi veseliem,» preses konferencē Ventspilī paudis Aivars Lembergs. Viņaprāt, arguments pret pievienošanos eirozonai 2014.gadā būs nevis fakts, ka nav izpildīti Māstrihtas kritēriji, bet tas, ka Latvijas eirozonas stabilitātes fondā būs jāiemaksā nauda - 0,4 % no Stabilitātes fonda kopējā apjoma. «Stabilitātes fonda kopējais apjoms, kas jāizveido, ir viens triljons eiro jeb tūkstotis miljardu. Cik ir 0,4 % no viena triljona? Tātad tūkstotis ir jāreizina ar 0,4, rezultāts ir četri miljardi eiro, kas Latvijai būs jāsamaksā par Eiropas stabilitāti. Citiem vārdiem sakot, Latvija finansēs ekonomikas caurumu lāpīšanu, ko ir radījušās Grieķijas, Itālijas, Spānijas un Portugāles valdības,» sašutis Ventspils mērs. Pēc viņa aprēķiniem, tas nozīmē, ka katrs Latvijas iedzīvotājs vidēji tur iemaksās 2000 eiro jeb Latvijai būs jāiemaksā apmēram septiņu mēnešu valsts budžets. Konsolidēt nākšoties 2,8 miljardus latu.