Lauksaimnieki: Ziemošanas apstākļi sējumiem optimāli; jācer turpmāk nepiedzīvot krasas temperatūras svārstības 

Ziemošanas apstākļi sējumiem līdz šim šogad ir bijuši optimāli, un atliek cerēt turpmākajās nedēļās līdz pavasarim nepiedzīvot krasas gaisa temperatūras svārstības, aģentūrai LETA pastāstīja aptaujātie nozares pārstāvji.

LETA, 2018. gada 12. februāris plkst. 18:47

Foto: LETA

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vadītājs Oskars Balodis aģentūrai LETA sacīja, ka februāra sākumā situācija uz laukiem nav būtiski mainījusies salīdzinājumā ar janvāri. Sals sējumiem postu nav nodarījis, jo zemi joprojām klāj sniegs, kas ir būtisks priekšnoteikums veiksmīgai pārziemošanai pie pazeminātas gaisa temperatūras. Lai arī vietām, kur kopš rudens uz laukiem bija izveidojušās lielas peļķes, sējumi, visticamāk, gājuši bojā, janvārī un februārī papildu problēmas nav bijušas.

Arī sals bez sniega sējumiem postu nav nodarījis, jo šādi laika apstākļi bija īsu laiku, sacīja Balodis. «Pats galvenais, ka ir sniegs. Kailsals iepriekš nebija tik stiprs, lai kaitētu. Reti kur bija mīnus desmit grādi un tas ir pa maz, lai sējumi ciestu. Ja būtu mīnus padsmit vai pat divdesmit grādu un vējš, tad, jā, bojājumi varētu rasties. Bet tā kā sals bez sniega bija pāris naktis, un aukstākajā vietā Latvijā bija kādi -11 grādi, problēmu nav,» teica Balodis.

Vienlaikus viņš atzina, ka būtiski nepiedzīvot krasas gaisa temperatūras svārstības turpmāk, kad naktī zeme sasalst un dienā atlaižas, kas var bojāt sējumu sakņu sistēmu. «Tagad martā var būt lielākas gaisa temperatūras svārstības. Pa dienu kļūst siltāks, jo dienas kļūs garākas un saule spīdēs spēcīgāk, bet naktīs piesals. Plusi dienā un naktī mīnusi, ir tas, kas ļoti nepatīk augiem, jo tiek saraustīta sakņu sistēma, zemes virspusei atkūstot,» sacīja Balodis. Labāk būtu, ja martā uznāktu siltums, zeme atkustu un vairs nesasaltu. Tomēr izskatās, ka bez gaisa temperatūras svārstībām neizdosies iztikt, tāpēc draudi turpmākajās nedēļās pastāv.

Balodis nevarēja pateikt, cik daudz procentuāli rudenī iesēto ziemāju sējumu pavasarī nāksies pārsēt ar vasarājiem. Tas varētu būt zināms marta sākumā, kad gada aukstākās naktis būs aizvadītas. Līdz šim nav būtiskas ziemošanas atšķirības pa reģioniem. Sniegs klāj laukus visā Latvijā, lai gan Zemgalē un Kurzemē tā ir mazāk nekā Vidzemē un Latgalē.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrības «Latraps» ģenerāldirektors Edgars Ruža aģentūrai LETA pastāstīja, ka Zemgalē snieg. Līdz šim ziemošanas apstākļi reģionā vērtējamai kā pietiekoši normāli, jo laukus sedz neliela sniega sega un gaisa temperatūra nav pārlieku zema. «Kopumā es teiktu, ka tur, kur lauki neslīga ūdenī, graudaugu sējumi ir normālā stāvoklī un nav lielu bažu, ka sējumiem turpmāk notiks kaut kas slikts,» sacīja Ruža.

Ruža piebilda, ka ir pāragri prognozēt laika apstākļus turpmāk. Būtiski, lai gaisa temperatūra nepārsniedz -20 grādus brīdī, kad zemi nesedz sniega kārta. Sinoptiķu solītais nedaudz siltāks laiks turpmāk sējumus neapdraud. «Pa dienu plusi, naktī mīnusi nozīmē, ka veidosies sērsna un arī tas veidos kaut kādu aizsegu,» sacīja «Latraps» ģenerāldirektors.

Viņš gan atzina, ka ziemāju sējumi laukos, kur rudenī labu laiku bija sastājies ūdens, visdrīzāk, ir gājuši bojā. Tomēr tās nav milzīgas teritorijas, bet gan atsevišķas vietas dažos laukos, kas kopainu būtiski neietekmē. Pēc Ružas teiktā, pavasarī ar vasarājiem nenāksies pārsēt vairāk par 20% ziemāju lauku, kas ir labā ziņā. Tomēr negatīvi, ka ziemāju rudenī tika iesēts mazāk nekā citus gadus, līdz ar to tāpat gaidāma apjomīgāka sēja nekā citkārt. Precīzi situāciju varēs novērtēt pavasarī, kad gada aukstais laiks būs aizvadīts.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Nepalaid garām

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

Izdevniecība Dienas bizness ar 12.novembri izdod iknedēļas biznesa žurnālu, kas aizstās laikrakstu...

«Man šķiet, ka šobrīd Baltija ir pats caurspīdīgākais finanšu tirgus dalībnieks visā...

Savu eko māju no salmu paneļiem Raiskuma pagastā būvē arī latviešu modele...

100 straujāk augošie uzņēmumi Latvijā pagājušajā gadā apgrozījuši 335,92 milj. eiro, un...

Viena kleita Andele Mandele kustības piekritēju rokās mēdz nomainīt pat piecas saimnieces...

No šīs sadaļas
2018. gada 09. februāris plkst. 21:11

Cilvēki kļūst aizvien izdomas bagātāki, lai tikai varētu saņemt ES maksājumus.

2018. gada 09. februāris plkst. 14:39

PVN samazināšana Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem ietekmēs ne tikai dārzeņu un augļu cenas veikalos.

2018. gada 09. februāris plkst. 12:41

Konkurences padome (KP) ir saņēmusi apvienošanās ziņojumu par darījumu, ar kuru SIA...

2018. gada 09. februāris plkst. 12:31

«Tas būs interesants izaicinājums Bulduriem, Jūrmalai un visai Latvijai.»

2018. gada 09. februāris plkst. 12:17

Vislielākais slogs rezultatīvo rādītāju sasniegšanā pēc samazinātā PVN ieviešanas Latvijai...

2018. gada 07. februāris plkst. 14:00

SIA Alūksnes putnu ferma izsludinājusi iepirkumu jaunas dējējvistu novietnes būvniecībai....

2018. gada 07. februāris plkst. 10:24

Situācija ir dramatiska, jo naudas nav, bet nodokļi ir jāmaksā.

2018. gada 06. februāris plkst. 15:16

Viens no lielākajiem lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem a/s Ziedi JP par labu a/s...

2018. gada 05. februāris plkst. 17:27

Lauku atbalsta dienests (LAD) četrām saimniecībām prasa atmaksāt kopumā 37 300 eiro...

2018. gada 05. februāris plkst. 17:01

Vienam no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem SIA Latvi Dan Agro pievienoti divi māsas...