Lauksaimniecība

Lauksaimnieki: Ziemošanas apstākļi sējumiem optimāli; jācer turpmāk nepiedzīvot krasas temperatūras svārstības

LETA, 12.02.2018

Jaunākais izdevums

Ziemošanas apstākļi sējumiem līdz šim šogad ir bijuši optimāli, un atliek cerēt turpmākajās nedēļās līdz pavasarim nepiedzīvot krasas gaisa temperatūras svārstības, aģentūrai LETA pastāstīja aptaujātie nozares pārstāvji.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vadītājs Oskars Balodis aģentūrai LETA sacīja, ka februāra sākumā situācija uz laukiem nav būtiski mainījusies salīdzinājumā ar janvāri. Sals sējumiem postu nav nodarījis, jo zemi joprojām klāj sniegs, kas ir būtisks priekšnoteikums veiksmīgai pārziemošanai pie pazeminātas gaisa temperatūras. Lai arī vietām, kur kopš rudens uz laukiem bija izveidojušās lielas peļķes, sējumi, visticamāk, gājuši bojā, janvārī un februārī papildu problēmas nav bijušas.

Arī sals bez sniega sējumiem postu nav nodarījis, jo šādi laika apstākļi bija īsu laiku, sacīja Balodis. «Pats galvenais, ka ir sniegs. Kailsals iepriekš nebija tik stiprs, lai kaitētu. Reti kur bija mīnus desmit grādi un tas ir pa maz, lai sējumi ciestu. Ja būtu mīnus padsmit vai pat divdesmit grādu un vējš, tad, jā, bojājumi varētu rasties. Bet tā kā sals bez sniega bija pāris naktis, un aukstākajā vietā Latvijā bija kādi -11 grādi, problēmu nav,» teica Balodis.

Vienlaikus viņš atzina, ka būtiski nepiedzīvot krasas gaisa temperatūras svārstības turpmāk, kad naktī zeme sasalst un dienā atlaižas, kas var bojāt sējumu sakņu sistēmu. «Tagad martā var būt lielākas gaisa temperatūras svārstības. Pa dienu kļūst siltāks, jo dienas kļūs garākas un saule spīdēs spēcīgāk, bet naktīs piesals. Plusi dienā un naktī mīnusi, ir tas, kas ļoti nepatīk augiem, jo tiek saraustīta sakņu sistēma, zemes virspusei atkūstot,» sacīja Balodis. Labāk būtu, ja martā uznāktu siltums, zeme atkustu un vairs nesasaltu. Tomēr izskatās, ka bez gaisa temperatūras svārstībām neizdosies iztikt, tāpēc draudi turpmākajās nedēļās pastāv.

Balodis nevarēja pateikt, cik daudz procentuāli rudenī iesēto ziemāju sējumu pavasarī nāksies pārsēt ar vasarājiem. Tas varētu būt zināms marta sākumā, kad gada aukstākās naktis būs aizvadītas. Līdz šim nav būtiskas ziemošanas atšķirības pa reģioniem. Sniegs klāj laukus visā Latvijā, lai gan Zemgalē un Kurzemē tā ir mazāk nekā Vidzemē un Latgalē.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrības «Latraps» ģenerāldirektors Edgars Ruža aģentūrai LETA pastāstīja, ka Zemgalē snieg. Līdz šim ziemošanas apstākļi reģionā vērtējamai kā pietiekoši normāli, jo laukus sedz neliela sniega sega un gaisa temperatūra nav pārlieku zema. «Kopumā es teiktu, ka tur, kur lauki neslīga ūdenī, graudaugu sējumi ir normālā stāvoklī un nav lielu bažu, ka sējumiem turpmāk notiks kaut kas slikts,» sacīja Ruža.

Ruža piebilda, ka ir pāragri prognozēt laika apstākļus turpmāk. Būtiski, lai gaisa temperatūra nepārsniedz -20 grādus brīdī, kad zemi nesedz sniega kārta. Sinoptiķu solītais nedaudz siltāks laiks turpmāk sējumus neapdraud. «Pa dienu plusi, naktī mīnusi nozīmē, ka veidosies sērsna un arī tas veidos kaut kādu aizsegu,» sacīja «Latraps» ģenerāldirektors.

Viņš gan atzina, ka ziemāju sējumi laukos, kur rudenī labu laiku bija sastājies ūdens, visdrīzāk, ir gājuši bojā. Tomēr tās nav milzīgas teritorijas, bet gan atsevišķas vietas dažos laukos, kas kopainu būtiski neietekmē. Pēc Ružas teiktā, pavasarī ar vasarājiem nenāksies pārsēt vairāk par 20% ziemāju lauku, kas ir labā ziņā. Tomēr negatīvi, ka ziemāju rudenī tika iesēts mazāk nekā citus gadus, līdz ar to tāpat gaidāma apjomīgāka sēja nekā citkārt. Precīzi situāciju varēs novērtēt pavasarī, kad gada aukstais laiks būs aizvadīts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iestājoties pavasarim, zemnieki veic ziemāju papildmēslošanas darbus un uzsāk cīņu ar kaitēkļiem un nezālēm. Dažviet jau uzsākta vasarāju sēja. Klimatiskie apstākļi šobrīd piemēroti un darbi rit raiti, vērtē Baltic Agro/Tradecorp tehniskā konsultante Dace Strautiņa.

Pēc viņas rīcībā esošās informācijas, šogad sējumu platībās atkal būtisks ziemāju īpatsvars. Labvēlīgi sējas apstākļi rudenī mudinājuši zemniekus sēt lielākās platībās ziemājus, jo no tiem var iegūt augstāku ražību nekā no vasarājiem.

"Ziemošanas apstākļi bijuši izcili labi. Ziemāju sējumi – gan rapši, gan graudaugi ziemojuši labi, bez kādiem izsalšanas bojājumiem. Tomēr daudzviet novērojami meža zvēru un putnu radīti postījumi. Tie ir apstākļi, kurus nav zemnieka spēkos ietekmēt. Vienīgais risinājums ir sējumu apdrošināšana," uzsver speciāliste.

Viņa paredz, ka ziemājiem šogad gaidāms augsts ražas potenciāls. Ziemas rapši, laicīgi iesētie, šo pavasara sezonu uzsāk ar enerģisku stublāja augšanu. Ziemas kviešu sējumi ir intensīvā cerošanas attīstības stadijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

ZM izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis, 30.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.

Pēc Briselē panāktās vienošanās par atbalsta finansējuma pieaugumu Latvijas lauksaimniekiem par gandrīz 700 miljoniem eiro premjers Krišjānis Kariņš paziņoja, ka 2022. gadā Latvijas lauksaimnieki saņems vidēji 200 eiro par katru hektāru, bet 2027. gadā – jau 215 eiro.

Pret premjera izteikumiem iebilda biedrība "Zemnieku saeima", norādot, ka premjera aprēķini ir nepareizi un tiešmaksājumi, ko saņems lauksaimnieki, būs ievērojami zemāki – tikai 95 eiro par hektāru. Tomēr neprecīzas ir abu pušu nosauktās tiešmaksājumu atbalsta summas.

Zemnieku saeima: Tie ir klaji meli, ka lauksaimnieki saņems 200 eiro par hektāru 

Jaunie tiešmaksājumu nosacījumi liedz Latvijai tiekties uz Eiropas Savienības (ES) vidējo līmeni,...

Tiešmaksājumu summu, ko saņems lauksaimnieki, pašlaik precīzi nevar izkalkulēt, jo atbalsta sistēma ir ļoti komplicēta un lauksaimnieki ir ļoti dažādi.

Zemkopības ministrijas atbildība

Lauksaimniekiem un sabiedrībai būtiski izprast, ka tas, cik lielus tiešmaksājumus patiešām saņems lauksaimnieki un cik naudas sadale būs godīga, ir nevis Briseles, bet gan ZM rokās. Tieši ZM ir galvenais lēmējs naudas pārdalē, bet EK vien izvirza vispārīgos principus. Pašreizējais ZM piedāvājums liecina par to, ka tiešmaksājumu sadalījums nebūs godīgs un visvairāk tiks sekmēta graudkopības konkurētspēja.

Lai gan EK noteikusi, ka 40% no lauksaimniecības subsīdijām jānovirza vides un klimata krīzes novēršanai, izstrādātais tiešmaksājumu saņemšanas nosacījumu piedāvājums vairāk līdzinās "naudas apgūšanai" – bez reāliem piesārņojošās darbības ierobežojumiem. Spilgts piemērs ir atbalsts precīzo tehnoloģiju izmantošanai, kas patiesībā nepieprasa ķīmisko pesticīdu vai sintētisko minerālmēslu lietojuma samazināšanu.

Dažādi atbalsta veidi un nepilnības tajos

Lai izprastu tiešmaksājumu atbalsta sistēmu, jāzina, ka tiešmaksājumus veido dažādi atbalsta veidi: ienākumu pamata atbalsts, eksohēmas, mazo lauksaimnieku shēma, atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem un saistītais atbalsts. Turklāt tiešmaksājumi ir tikai viena daļa no pieejamā publiskā finansējuma lauksaimniekiem, otra daļa jeb pīlārs ir finansējums lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, kas paredz vēl citas atbalsta iespējas lauksaimniekiem.

Ja aplūko tikai vienu pozīciju – ienākumu pamatatbalstu, tad ZM sākotnēji (bez papildus naudas piešķīruma) plānoja, ka tas varētu svārstīties no 96 eiro par hektāru 2022. gadā līdz 113 eiro 2027. gadā plus paredzēta piemaksa atkarībā no darbības reģiona.

Vērtējot ekoshēmu maksājumu (no 10 līdz pat vairāk nekā 1000 eiro par ha), tad šeit atbalsta pretendentiem vajadzētu būt tiem lauksaimniekiem, kas izmanto videi un klimatam labvēlīgas lauksaimniecības prakses. ZM paredzējusi, ka ekoshēmu atbalsts pienāksies par tādiem pasākumiem kā tiešā sēja, precīzās tehnoloģijas un līdzīgiem, taču tehnika maksā dārgi un līdz ar to pie šī atbalsta tiks pamatā tikai lielās saimniecības. Piemērs ir atbalsts par zaļajām joslām, kas paver dāsnas atbalsta saņemšanas iespējas tieši lielajām saimniecībām ar plašajiem monokultūru laukiem.

Sākotnējā piedāvājumā tiešmaksājumos bija paredzēti 60 miljoni eiro bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam, tādējādi tieši veicinot videi un klimatam draudzīgas lauksaimniecības stūrakmeni – bioloģisko metodi, taču šis atbalsts ir sarucis līdz sešiem miljoniem eiro un pieejams tikai tiem, kas saimnieko nitrātu jutīgās teritorijās.

Vēl viens atbalsta veids, ko ietver tiešmaksājumi, ir mazo lauksaimnieku shēma, kur ZM maksājumu plāno palielināt no 500 līdz 1000 eiro, novirzot šim mērķim pat 200 miljonu eiro. Tādējādi ZM gatavojas ar vieglu roku izpildīt EK prasību atbalstīt mazās un vidējās saimniecības, lai mainītu esošo situāciju, kad 11% Latvijas lauksaimnieku saņem 73% subsīdiju (ES vidēji proporcija ir nedaudz labāka – 20/80). LBLA ieskatā šis nav efektīvākais veids, kā risināt vienlīdzīgāku atbalsta sadalījumu. Turklāt ar šo pasākumu tiks atbalstītas arī tās mazās saimniecības un zemes īpašnieki, kuri nav saistīti ar ražošanu, bet netiks izmantotas visas iespējas, ko EK piedāvā, lai veicinātu konkurētspēju vidējo saimniecību sektorā. Piemēram, ZM neparedz iespēju ieviest tiešmaksājumu griestus un pārdalošo maksājumu. Līdz ar to nevienlīdzības problēma netiks risināta pēc būtības.

Politikas veidošanai jākļūst caurspīdīgākai

Aplūkojot tiešmaksājumus veidojošās komponentes, redzams, ka nav iespējams pateikt, cik lielu atbalstu lauksaimnieki saņems, jo tas atkarīgs no katra lauksaimnieka profila. Līdz ar to neviens no iepriekš publiskajā telpā izskanējušajiem skaitļiem nav korekts. Otrs secinājums – diemžēl tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs tieši mazās un vidējās saimniecības.

Pašlaik sabiedrībai grūti izsekot līdzi lauksaimniecības politikas stratēģijas tapšanai, tostarp maksājumu sadalei, tāpēc aicinu ZM padarīt šo procesu ievērojami caurspīdīgāku, diskusijās iesaistot ne tikai lauksaimnieku organizācijas, bet visu sabiedrību, kas ir ieinteresēta kvalitatīvas pārtikas pieejamībā un tīras lauku vides uzturēšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sarkanā un melnā ir svarīgākās jaunā Škoda Kodiaq RS pamatkrāsas neatkarīgi no tā, kādu virsbūves krāsojumu izvēlēsies tā pircējs

Starp citu, virsbūves krāsojumi ir gana pamanāmi un kārdinoši. Pavisam kopā tie ir astoņi: Race Blue, Moon White, Brilliant Silver, Quarz Grey, Steel Grey, Black Magic, Velvet Red un Crystal Black. Visiespaidīgāk, protams, izskatīsies Race Blue, Velvet Red vai Quarz Grey, taču reālajā dzīvē, visticamāk, pirks kādu no tumšajiem Black virsbūves toņiem. Laiks rādīs. Jebkurā gadījumā, pati Škoda ir pārliecināta, ka Kodiaq RS mērķauditorija ir nobrieduši vīrieši pēc četrdesmit, ar stabiliem ienākumiem un lojālu attieksmi pret čehu zīmolu. Pats galvenais, ka šie pircēji skaidri apzinās RS versijas vērtības pieaugumu salīdzinājumā ar ikdienišķajiem Kodiaq. Tādu ir pietiekami daudz, un daudzus no tiem varēs pamanīt, aplūkojot auto jau miera stāvoklī. Vispirms, atbilstoši RS līnijas standartiem, Kodiaq RS būs speciāla dizaina priekšējais un aizmugurējais bampers. Turklāt šis auto koķetēs ar melnas krāsas elementiem, kas lieliski izskatās un nekļūdīgi ļauj atpazīt RS modeļa rokrakstu. Melnas krāsas atpakaļskata spoguļi, melnas krāsas priekšējā dekoratīvā reste, melnas krāsas moldingi, melnas krāsas sānu logu ietvari, jumta reliņi un arī citi dekoratīvie elementi uz virsbūves ir ogļmelnā krāsā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Rada tehnoloģiju pārtikas kvalitātes nepārtrauktai uzraudzīšanai

Lelde Petrāne, 23.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) absolvents Reinis Skorovs biznesā pārvērš bakalaura darbā radītu tehnoloģiju, kas ļauj precīzi izsekot temperatūras izmaiņām pārtikas produkta ražošanā un pārvadāšanā, tā samazinot zaudējumus un riskus veselībai. Jauno tehnoloģiju jau izmanto vairāki pārtikas ražošanas un loģistikas uzņēmumi Latvijā un Austrijā.

R. Skorova uzņēmums «Kedeon Solutions» attīsta blokķēdes tehnoloģijā balstītu biznesa ideju par sensoru tīklu un platformu temperatūras izmaiņu izsekošanai reāllaikā. «Mērķis ir padarīt pārtikas piegādes ķēdi pārskatāmu, bet pašu pārtiku – drošu,» skaidro R. Skorovs. Šogad viņš ieguva bakalaura diplomu RTU, kur studēja Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātē. Janvārī viņš sāks studijas RTU Rīgas Biznesa skolā programmā «Executive MBA».

Pie preču paletes vai dārgāku produktu gadījumā pat pie katra preču iepakojuma tiek pievienots neliels temperatūras sensors, un sensori savstarpēji izveido teritoriālo tīklu. Savukārt ražotnē, kravas automašīnās, noliktavās, vairuma un mazumtirdzniecības vietās tiek izvietotas bāzes stacijas. Produktu pārvietojot no ražotnes uz tirdzniecības vietu, teritoriālais tīkls savienojas ar tuvāko bāzes staciju, līdz ar to nevienā brīdī visā piegādes ķēdē reāllaika temperatūras mērījumi netiek pārtraukti. Sensoru iekārtu iegūtie dati uzreiz tiek nodoti un glabāti blokķēdē, izslēdzot iespēju ar tiem manipulēt. Patlaban industrijā dominējošajās tehnoloģijās katra ķēdē iesaistītā persona temperatūras mērījumus veic pati, tāpēc, ja atklājas, ka produkts ir bojāts, nereti ir sarežģīti pārbaudīt, kurā posmā noticis pārkāpums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā likt savam pensiju 2.līmeņa kapitālam pelnīt gan krītošos, gan augošos finanšu tirgos?

Luminor Pensions Latvia valdes priekšsēdētājs Iļja Arefjevs, 10.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No finanšu tirgus svārstībām nav iespējams izvairīties, un no tām nav arī jābaidās, ja mērķis ir vairot savu kapitālu.

Galvenais ir izvēlēties optimālo ieguldījuma stratēģiju atbilstoši savam ieguldījumu periodam un attieksmei pret risku. Kļūstot negatīvam pensiju plānu ienesīgumam, pirmā reakcija ir sašutums un pat pensiju sistēmas lietderīguma apšaubīšana. Bet ikdienas vai ikmēneša ieguldījumu vērtības svārstības nevar uzskatīt par finansiāliem zaudējumiem, gluži pretēji – tās var ļaut pelnīt ilgtermiņā.

Finanšu tirgus mīnusi nenozīmē zaudējumus klientiem

Izvērtējot finanšu tirgus rezultātus, svarīgi ņemt vērā, ka finanšu ieguldījumi parasti ir ilgtermiņa, tādēļ nevar izdarīt viennozīmīgus secinājumus pēc dažu mēnešu svārstībām. Arī pensiju fondu atdeve jāvērtē ilgtermiņā, līdzīgi kā iegādājoties mājokli vismaz uz 20 gadiem, par tā izdevīgumu nespriedīs, izvērtējot ikmēneša vērtību. Attīstoties ekonomikai kopumā un katram saimniekam kopjot savu nekustamo īpašumu, ir pamats uzskatīt, ka ilgtermiņā tā vērtība pieaugs. Taču šajā posmā sagaidāmi gan kāpuma, gan krituma periodi. Līdzīgi notiek arī finanšu tirgos. Situāciju ar ikdienas vai ikmēneša ieguldījumu vērtības svārstībām nevar īsti uzskatīt par finansiāliem zaudējumiem. Finansiāli zaudējumi gan mājokļa piemērā, gan finanšu ieguldījumos var rasties vien tad, ja ieguldījums tiek pārdots par zemāku vērtību, nekā tika iegādāts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zemnieku saeima: Tie ir klaji meli, ka lauksaimnieki saņems 200 eiro par hektāru

LETA, 27.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunie tiešmaksājumu nosacījumi liedz Latvijai tiekties uz Eiropas Savienības (ES) vidējo līmeni, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš norādīja, ka nosacījumi, kas nāk līdzi paredzētajiem maksājumiem, liedz Latvijas lauksaimniekiem tiekties uz Eiropas vidējo līmeni. "Tie ir klaji meli, ka lauksaimnieki saņems 200 eiro uz hektāra," sacīja Lazdiņš.

Viņš minēja, ka šajā plānošanas periodā Latvijas lauksaimnieki saņem 130-140 eiro par hektāru, bet nākamajā plānošanas periodā tiešmaksājumu apmērs uz hektāru varētu samazināties par 20-25%. "100-105 eiro ir maksimums, ko lauksaimnieki saņems," pauda Lazdiņš.

"Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs skaidroja, ka šobrīd lauksaimniekiem vienoto platībmaksājumu un zaļināšanas prasību izpilde nerada sarežģījumus, bet nākamajā plānošanas periodā šīs abas komponentes katram lauksaimniekam būs obligātas, kā arī par tām papildus maksājumi vairs nepienāksies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Aug neapmierinātība ar valsts vilcināšanos elektroenerģijas problēmjautājuma risināšanā

Biedrības «Zemnieku saeima» priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, 22.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš lauksaimnieki saņēma neadekvāti augstos elektroenerģijas rēķinus, ir pagājuši gandrīz divi mēneši. Šajā laikā ir notikušas neskaitāmas tikšanās un diskusijas, tomēr joprojām nav pieņemts lēmums par problēmas risinājumu. Lauksaimnieki ir neizpratnē par lēmumpieņēmēju neizlēmību tautsaimniecībai tik būtiskā jautājumā.

Teju divu mēnešu laikā vairākkārtīgi esam diskutējuši gan ar Ekonomikas ministrijas pārstāvjiem, gan tikušies ar nozares speciālistiem, lai kopīgi meklētu atbilstošākos risinājumus. Tāpat esam nosūtījuši vēstules ar priekšlikumiem, kas būtu optimāli un pieņemami elektroenerģijas patērētajiem ar izteiktu sezonalitāti. Diemžēl pieņemams risinājums nav rasts un Ekonomikas ministrijas un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izstrādātais priekšlikums ir formāls un problēmu nerisinās.

Elektroenerģijas jaudu problēma ir jārisina pēc būtības, nevis jāveic «kosmētiskais remonts». Šobrīd Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas un Ekonomikas ministrijas piedāvājums problēmu risinātu tikai nelielai daļai lauksaimnieku, kas mums noteikti nav pieņemami. Pēc aptuveni divām nedēļām lauksaimnieki saņems jau trešo nesamērīgi lielo rēķinu par elektroenerģiju un tā turpinās maksāt par ierēdņu nekvalitatīvi paveikto darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmuma "SAF Tehnika" jaunākā inovācija – "Aranet" bezvadu sensori, kas paredzēti attālinātai pacientu ķermeņa temperatūras uzraudzīšanai, nupat uzstādīti Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā. Produkts ievērojami atvieglo mediķu darbu brīdī, kad COVID-19 pandēmijas laikā slimnīcu personāls ir īpaši pārslogots.

"Aranet" medicīnas termometrs ir monitoringa sistēma ar ātru un ērtu uzstādīšanu, precizitāti un automātisku pacientu temperatūras datu savākšanu. Uzstādītie brīdinājuma signāli sniedz medicīnas personālam iespēju ātrāk reaģēt uz akūtām pacientu temperatūras izmaiņām.

Vienai "Aranet" bāzes stacijai ir iespējams pievienot līdz pat 100 sensoriem, dodot iespēju attālināti pārraudzīt pacientus, nenonākot tiešā saskarē. "Aranet" iebūvētā atmiņa nodrošina nepārtrauktu datu reģistrēšanu un uzglabāšanu 10 gadu garumā arī interneta pārrāvumu gadījumā.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš informē: "Šajā ārkārtas situācijā Latvijas uzņēmumiem, tāpat kā ārstniecības iestādēm, ir nācies meklēt inovatīvus risinājumus un jaunu pieeju darba ikdienai. Varam pielāgoties, varam nodrošināt palīdzību mūsu slimnīcas pacientiem, ieviešot ārstu un māsu ikdienas darbā arī dažādus jaunus tehnoloģiskus risinājumus. Tādēļ dubults prieks par saņemto dāvinājumu – Latvijas uzņēmuma radīto ķermeņa temperatūras mērīšanas sistēmu, kas būtiski atvieglos atbildīgo ikdienas darbu mūsu māsām, kuru trūkuma dēļ nereti esošie darbinieki piedzīvo pārslodzi."

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Telpu iekārtojuma ietekme uz patērētāju uzvedību Latvijā

Anda Batraga, Jeļena Šalkovska - LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes prof. un docente, 26.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās, kad patērētāju uzvedība būtiski mainās, pārdomāti un efektīvi veikti mārketinga pasākumi ir nozīmīgs faktors, lai pēc iespējas veiksmīgāk uzrunātu savu klientu.

Viens no būtiskiem faktoriem, kas ietekmē patērētāju uzvedību pakalpojumu jomā, ir telpu iekšējais iekārtojums un radītā gaisotne. Uzņēmumā izvēlētais telpu iekārtojums, izmantotās krāsas, smaržas, apgaismojums, mūzika, mēbeles un mākslas darbi var būtiski ietekmēt patērētāju uzvedību gan pozitīvi, gan negatīvi. Noteicošo lomu spēlē patērētāja sensorās sajūtas – redze, dzirde, oža, garša un tauste.

LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes veiktajā pētījumā tika konstatēti būtiski aspekti, kuri var palīdzēt Latvijas pakalpojumu sfēras uzņēmumiem atstāt pēc iespējas pozitīvāku ietekmi uz patērētāju uzvedību. Latvijā esošie eksperti, kuru vidū bija četri interjera dizaineri, trīs mārketinga speciālisti un divi psihologi, atzina, ka telpu iekšējais iekārtojums un gaisotne patērētāju uzvedības ietekmēšanai pakalpojumu sfērā Latvijā tiek izmantoti pietiekami, tomēr ir vēl, kur augt un attīstīties. Pēc ekspertu, kā arī aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vērtējuma, visbiežāk telpu iekšējais iekārtojums un gaisotne patērētāju ietekmēšanai Latvijā tiek izmantots viesnīcu, veselības un skaistumkopšanas, kā arī ēdināšanas nozarē, bet visretāk – valsts sektora, transporta un izglītības pakalpojumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Desmito gadu uz lineļļas viļņa

Biznesa Plāns, 19.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kalnciema kvartāls, Ludzas novadpētniecības muzejs, Lubānas amatnieku centrs - tās ir tikai dažas no sabiedriskām ēkām, kas ieguvušas izskatīgas un ilgmūžīgas fasādes, pateicoties Iecavas lineļļas pernicas krāsu ražotājam SIA Linum Color.

Uzņēmums Linum Color, kura produkcija tirgū tiek virzīta ar zīmolu Paint Eco, radies pirms deviņiem gadiem. Tolaik augu eļļu ražotājs SIA Iecavnieks, domājot, kā paplašināt lineļļas pielietojumu, izveidoja lineļļas krāsu ražotni, jaunajā projektā investējot aptuveni divus miljonus eiro. Tā radās videi un cilvēka veselībai draudzīga alternatīva ķīmisko krāsu industrijas piedāvājumam.

«Dzīvo» kopā ar koku

Mūsdienās lielāko daļu ēku krāso ar ķīmiskajām krāsām, kas nav ilgmūžīgas, plēves efekta dēļ šāds krāsojums bojā apdares dēļus, turklāt nav labvēlīgs ne videi, ne cilvēkiem. «Lineļļu prata izmantot mūsu senči, bet pēc kara, kad vajadzēja ātri atjaunot ēkas, tika radītas un popularitāti ieguva ķīmiskās krāsas no naftas pārstrādes pārpalikumiem. Jaunās krāsas sniedza iespēju pie rezultāta tikt ātrāk par tradicionālajām metodēm,» stāsta Linum Color direktore Rita Rancāne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc teju 20 gadiem AS «Sadales tīkls» pieņēmusi lēmumu mainīt darbinieku darba apģērbu un līdz šim tik ierastais bordo krāsas darba apģērbs tiks nomainīts uz spilgti dzeltenu, augstas redzamības darba apģērbu, kas kalpos darbiniekiem visos laika apstākļos un nodrošinās arī aizsardzību pret elektriskā loka iedarbību, informē uzņēmumā.

Šogad AS «Sadales tīkls» elektromontieriem plāno iegādāties 750 darba apģērbu komplektus ar aizsardzību pret elektrisko loku. Vidējās darba apģērba komplekta izmaksas ir 503 eiro vienam darbiniekam, kas ir par 10% mazāk kā līdz šim, kad vienam darbiniekam bija nepieciešams darba apģērba komplekts ar 15 dažādām apģērba vienībām. Kopumā elektromontieru vajadzībām paredzēts iegādāties aptuveni 1 315 darba apģērbu komplektus ar aizsardzību pret elektrisko loku, ko AS «Sadales tīkls» iegādāsies līdz 2020. gada beigām, Db.lv informēja uzņēmuma preses sekretāre Tatjana Smirnova.

Jaunie darba apģērbi tiks ieviesti pakāpeniski līdz 2022. gadam un līdz tam laikam tiks izmantoti abi – gan jaunie spilgti dzeltenie, gan arī līdz šim izmantotie bordo krāsas darba apģērbi. AS «Sadales tīkls» darbiniekus jaunajā darba apģērbā var identificēt pēc uzņēmuma logo, kas melnā krāsā izvietots krūšu zonā un uz muguras, darbinieka apliecības, kas šaubu gadījumā jālūdz uzrādīt, un uzņēmuma transportlīdzekļa, uz kura jābūt AS «Sadales tīkls» logo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Piedāvā dabīgas sejas un ķermeņa krāsas

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 08.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Secinot, ka Latvijā ir ierobežotas iespējas iegādāties dabīgas krāsas bērnu seju apgleznošanai, SIA Creative Cosmetics īpašnieces Dace Apse un Antra Rubene nolēmušas apvienot spēkus, izgatavojot dabīgas sejas un ķermeņa krāsas.

Uzņēmums dibināts 2017. gadā, bet aktīvu darbību sācis pavisam nesen – 2018. gada otrajā pusē. Katra no tā īpašniecēm pārstāv savu profesionālo jomu, taču, apvienojot spēkus, izveidojušas zīmolu BioKidd, piedāvājot dabīgas sejas un ķermeņa krāsas. D. Apse līdz šim bijusi saistīta ar uzņēmējdarbību un strādājusi IT sektorā, bet studējusi pavisam citu jomu, iegūstot bakalaura grādu mākslā, zināšanas pēc tam papildinot IT jomā. Savukārt A. Rubene ieguvusi bakalaura grādu ķīmijā RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātē, un viņa ir strādājusi organiskās ķīmijas nozarē, kā arī analītiskās ķīmijas jomā farmācijas uzņēmumā kvalitātes kontroles daļā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Ādažu vidusskolā ierīkos ķermeņa temperatūras mērīšanas ierīci

Zane Atlāce - Bistere, 17.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmums SIA "Baltijas Elektro Sabiedrība" sadarbībā ar Ādažu novada pašvaldību uzsākusi tehniskus darbus pie pirmās digitālās ķermeņa temperatūras mērīšanas ierīces uzstādīšanas Ādažu vidusskolas sākumskolā.

Šī būs pirmā mācību iestāde Latvijā, kas jaunajā mācību gadā varēs savlaicīgi identificēt skolēnus un skolas personālu ar pasliktinātu veselības stāvokli, vienlaikus pasargājot bērnus no Covid-19 un citu infekciju slimību izplatības riskiem skolā.

"Ņemot vērā faktu, ka ar vīrusa pandēmiju būs ilgstoši jāsadzīvo, esam spēruši būtisku soli preventīvu pasākumu nodrošināšanā un paplašinājuši savu darbību sertificētu ķermeņa temperatūras mērierīču uzstādīšanā sabiedriskās ēkās," atzīst SIA "Baltijas Elektro Sabiedrība" valdes loceklis Edgars Bergholcs.

"Ādažu novada dome ir daudzkārt diskutējusi par nepieciešamajiem soļiem, lai veiksmīgi pasargātu novada iedzīvotājus no Covid-19 riskiem un izplatības. Ķermeņa temperatūras mērīšanas iekārta būs nozīmīgs atbalsta instruments nākamā mācību gada uzsākšanai un bērnu vispārīgai drošībai sākumskolā, lai samazinātu jebkādu vīrusu izplatību skolā," norāda Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka uzsākoties jaunam mācību gadam izglītības iestādēs, infekcijas slimības, arī Covid-19, ir aktuāls jautājums, jāievēro jauni veselības drošības standarti publiskās vietās. Jaunie piesardzības pasākumi jāievēro ne tikai skolās, augstskolās un bērnudārzos, bet jebkurā vietā, kur iespējama cilvēku pulcēšanās, kā piemēram, veikalos, birojos, slimnīcās, stacijās un citur.

Izvēloties risinājumus, kā pasargāt sevi, kolēģus un klientus no iespējamiem saslimšanas draudiem, jāmeklē labākais risinājums vai risinājumu kopums. Ir svarīgi izvērtēt piedāvājumus, risinājumu kvalitāti un uzticamību. Lai nekļūdītos ar savu izvēli, vieglākais risinājums ir vērsties pie pārbaudītiem un uzticamiem uzņēmumiem. SIA Tomega, profesionāļi tehnoloģiju jomā ar vairāk kā 15 gadu profesionālo vēsturi, ir izveidojis tehnoloģisku risinājumu, kas maksimāli ierobežo iespējamu vīrusu izplatību – automātiska bezkontakta roku dezinfekcijas iekārta ar distances ķermeņa temperatūras mērīšanas ierīci un sejas atpazīšanas funkciju, kas ir vienīgā pieejamā sistēma, kas atpazīst sejas arī ar uzvilktu sejas masku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākajās dienās Rietumeiropā gaidāma liela svelme, kas - līdzīgi karstuma vilnim jūnijā - vietām pārspēs absolūtos karstuma rekordus, brīdina sinoptiķi.

Spānijā jau vairākas dienas valda karstums līdz +42 grādiem, pirmdien arī Francijas dienvidos gaidāma gaisa temperatūras paaugstināšanās līdz +40 grādiem. Nedēļas vidū nebijusi svelme sasniegs Francijas ziemeļu daļu un Beniluksa valstis.

Pastāv liela iespēja, ka ceturtdien Parīzē tiks pārspēts Francijas galvaspilsētas absolūtais temperatūras rekords - 1947.gada 28.jūlijā reģistrētie +40,4 grādi.

Iespējams, ceturtdien arī Beļģijā un Nīderlandē gaisa temperatūra pakāpsies līdz augstākajai atzīmei novērojumu vēsturē. Pašreizējais nacionālais karstuma rekords Beļģijā ir +38,8 grādi 1947.gadā, Nīderlandē tie ir +38,6 grādi 1944.gadā. Briselē prognozēta gaisa temperatūras paaugstināšanās līdz +39 grādiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz nelabvēlīgajiem laika apstākļiem, 2017.gadā sasniegta Latvijas vēsturē otra augstākā vidējā graudaugu ražība no viena hektāra – 38,3 centneri, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati.

Visaugstākā ražība bija 2015. gadā – 44,9 centneri no hektāra.

Pērn ar graudaugiem apsēti 703,5 tūkst. hektāru, kas ir par 12,5 tūkst. hektāru jeb 1,7% mazāk nekā gadu iepriekš. Lai gan graudaugu sējumu platība samazinājās un nenovākti palika 70 tūkst. ha jeb 10 %, graudu kopraža sasniedza 2,7 milj. tonnu, kas ir tikai par 10,7 tūkst. tonnu jeb 0,4 % mazāk nekā 2016. gadā.

Graudu kopražu būtiski ietekmēja ziemāju vidējās ražības no viena hektāra pieaugums no 46,8 centneriem 2016. gadā līdz 49,9 centneriem 2017. gadā. Ziemāju sējumus paguva novākt pirms nelabvēlīgo laika apstākļu iestāšanās un ziemāju graudu kopraža par 109,8tūkst. tonnu jeb 6,2% pārsniedza iepriekšējā gada ziemāju kopražu. Ziemas kviešu vidējā ražība no viena hektāra sasniedza 51,5 centneri (2016. gadā – 48,0 centneri), un to īpatsvars graudu kopražā pieauga no 58,6 % 2016. gadā līdz 63,3 % 2017. gadā. 45 % no visas ziemas kviešu kopražas novākti Zemgalē, kur to vidējā ražība sasniedza 58,8 centneri no viena hektāra (2016.gadā 55,5 centneri).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Pirmsavārijas stāvoklī esošās Zemitāna kāpnes

Dienas Bizness, 21.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) paziņoja, ka Zemitānatilta nesošajās konstrukcijās konstatēti bojājumi, un tiks veikta padziļināta izpēte.

Galerijā augstāk iespējams aplūkot Zemitāna tilta defektus.

Jau vēstīts, ka BVKB vadītāja Svetlana Mjakuškina sacīja, ka vispirms ir jāveic izpēte un tikai pēc tam, kad pilnībā konstatēts visu bojājumu apmērs, var izstrādāt remontdarbu projektu un sākt tiltu remontu.

Mjakuškina norādīja, ka tiltu bojājumu iemesls ir tas, ka ilgstoši nav veikti nepieciešamie uzturēšanas darbi, nevis krasās temperatūras svārstības, kā to skaidroja Rīgas pilsētas būvvalde. Daugavas labā krasta Vanšu tilta kritiskā tehniskā stāvokļa galvenie cēloņi ir nolaidīga Tilta ekspluatācijas uzraudzība un, iespējams, iepriekš atklāto neatbilstību kritiska nenovērtēšana un to savlaicīga nenovēršana, skaidroja Mjakuškina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijā simtiem lauksaimnieku otrdien ar traktoriem sapulcējušies uz protestiem pret normām, cenu kariem un globāliem tirdzniecības līgumiem, kas zemnieku skatījumā traucē viņiem gūt peļņu un ir vainojami pašnāvību skaita pieaugumā lauksaimniecības sektorā.

Lemānā, Francijas rietumos, lauksaimnieki izgāza sienu un uzraka rotācijas apli pie reģionālās valdības ēkas. Lemānā protesti sākās jau aizvadītajā naktī.

Tie ir otrie masu protesti šomēnes. 8.oktobrī 10 000 zemnieku Francijā bloķēja ceļus.

«Mēs pieprasām beigt (..) padarīt mūsu darbu arvien sarežģītāku un sarežģītāku, pārtraukt bāzt sprunguļus mūsu riteņos un vainot mūs par visu,» norādīja Jauno lauksaimnieku asociācijas prezidente Gāra departamentā Delfīna Fernandesa. "Katru dienu lauksaimnieki atņem sev dzīvību, un izskatās, ka Emanuela Makrona valdība nezina par problēmu,» viņa piebilda.

Francijas veselības aizsardzības dienesti jūlijā apstiprināja, ka 2015.gadā pašnāvību izdarījuši 605 lauksaimnieki. Par pēdējiem gadiem šādi dati pagaidām nav pieejami. Laikā no 2007.gada līdz 2011.gadam pašnāvību izdarīja vidēji 150 lauksaimnieki gadā. Pēdējās nedēļas mediji pievērsuši uzmanību šai problēmai, lielā mērā pateicoties popularitāti ieguvušajai filmai «Au Nom de la Terre», kurā atspoguļots patiess stāsts par lauksaimnieku, kuru līdz pašnāvībai noveda arvien pieaugošās prasības viņa darbības sektorā. Daudzi zemnieki uzskata, ka kļuvuši par mērķi nesaprātīgiem ierobežojumiem pesticīdu izmantošanai, kā arī vegānu aktīvistu kritikai par mājlopu skaita palielināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieki ar traktoriem trešdien nobloķējuši daļu no Parīzes apvedceļa, protestējot pret ierobežojumu pastiprināšanu pesticīdu izmantošanai, neizdevīgajiem noteikumiem tirdzniecībā ar lielveikalu ķēdēm un citām problēmām.

Lauksaimnieki ieradušies Parīzē ar aptuveni 1000 traktoriem, un līdzīgas protesta akcijas sarīkotas arī vairākās citās Francijas pilsētās, radiostacijai RTL pavēstīja lauksaimnieku federācijas FNSEA vadītāja Kristiāna Lambēra.

Elizejas laukos zemnieki nobloķējuši ielu ar siena ķīpām.

Daudzi zemnieki uzskata, ka kļuvuši par mērķi nesaprātīgiem ierobežojumiem pesticīdu un insekticīdu izmantošanai, kā arī vegānu aktīvistu kritikai par mājlopu skaita palielināšanu.

Lauksaimnieki arī iebilst pret brīvās tirdzniecības līgumiem ar valstīm, kas neietilpst Eiropas Savienībā (ES), jo šie līgumi pieļauj lētāku pārtikas produktu importēšanu.

"Mums ir iespaids, ka visi grib mūs mācīt, kā darīt mūsu darbu, lai gan zemnieki nenopelna pietiekami iztikai," sacīja Lambēra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Solis šurp, solis turp. Lielākais risks - iebraucēji, represijas iekšzemes ēdinātājiem

Latvijas Tirgotāju asociācija, 17.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūlijs atnāca ar pozitīvām izmaiņām drošības pasākumos, taču bezrūpība iebraucēju kontrolē un tās sekas izraisīja paniku ierēdņos un pārtrauca uzņēmējdarbības atdzimšanu. Mūsuprāt, vajadzēja ierobežot "berzēšanās" un "rīvēšanās" iespējas, nesodot "miermīlīgos" ēdinātājus.

Ēdinātāji atmesti atpakaļ par mēnešiem, samazinot iespējas atpelnīt zaudējumus, kā arī uzliktas papildus administratīvās prasības, pie kam uzspiežot latviskā vidē obligāti lietot svešvalodas. Pie kam jau šodien uzsāktas policijas pārbaudes par tā esamību.

Kaut Veselības ministrijas eksperti atzīst, ka iebraucēji ir galvenais risks vīrusa izplatībai, vienlaikus tikai tagad uzsākta iebraucēju uzskaite. Iebraucēji no ASV un citām riska valstīm netiek pārbaudīti ar temperatūras mērījumiem. Ne lidostā, ne citos iebraucēju ieceļošanas punktos nav temperatūras mērītāju un informatīvo punktu. Kaut šādas ierīces temperatūras mērīšanai cilvēku plūsmā izmaksā tikai ap 2500 eiro, tomēr 2 miljardu budžetā vīrusa profilaksei naudas nav.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikapstākļi būtiski ietekmē enerģētikas nozari - tā kā šī gada ziema gan Latvijā, gan visā Eiropā bijusi netipiski silta, energoresursu cenas šobrīd kritušās līdz rekordzemām atzīmēm.

Situācija ir izdevīga Latvijas enerģijas patērētājiem, jo sniedz iespēju fiksēt labvēlīgos cenu līmeņus, ļaujot ietaupīt līdz pat 30% no enerģijas izmaksām 2020. un arī tālākos gados, norāda uzņēmumu grupas "AJ Power" pārstāve Gita Deniškāne .

Relatīvi augsts nokrišņu līmenis, ārgaisa temperatūras rekordi un arvien aktīvāka tirdzniecība ar trešajām valstīm ir faktori, kas izraisījuši elektroenerģijas cenu zemo līmeni Latvijā. Siltās temperatūras nodrošina to, ka, sasnieguši zemi, nokrišņi neveido biezas sniega un ledus segas, bet uzreiz uzsāk savu ceļu lejup pa upju baseiniem. Tas, savukārt, nodrošina augstus ūdens pieteces līmeņus visā Eiropas ziemeļu daļā, piepildot ietilpīgos Skandināvijas hidrorezervuārus vai, Latvijas gadījumā, nodrošinot augstu izstrādi Daugavas HES kaskādē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākotnēji tikai viena apslimuša darbinieka dēļ uzņēmuma darbība negaidīti var apstāties pavisam. Lai izvairītos no šādas situācijas rašanās, laikus jāidentificē tie cilvēki, kuri darbā ieradušies neveseli, un jānovērš viņu kontakts ar veselajiem darbiniekiem. Katra darbinieka fiziska temperatūras mērīšana prasa papildu laiku un ne vienmēr sniedz gaidīto rezultātu, tādēļ uzņēmumam nepieciešams efektīvāks risinājums, ko piedāvā Vācijas ražotāja MOBOTIX termokamera.

ALTAS IT (ražotāja oficiālais pārstāvis Latvijā) valdes priekšsēdētājs Māris Balčuns stāsta: “Jau šobrīd vērojams, ka koronavīrusa izplatības novēršanai starp darbiniekiem daudzi uzņēmumi darba laika sākumā pie ieejas mēra temperatūru visiem, kas ierodas. Taču šī metode ievērojami palēnina darbinieku plūsmu, kavējot darba laika sākumu, un ne vienmēr ir efektīvs veids saslimušo darbinieku identificēšanai. Bieži vien pirmie darbinieki tiek pārbaudīti rūpīgāk, bet pēdējiem netiek pievērsta tikpat liela uzmanība. Tas palielina risku ielaist sasirgušo cilvēku darbavietā.”

ALTAS IT termokameru risinājumi, cilvēkam šķērsojot noteiktu zonu, uzreiz nosaka viņa ķermeņa temperatūru, bez kavēšanās ielaižot uzņēmumā tos darbiniekus, kuriem nav konstatēta paaugstināta temperatūra, un apturot tos, kuri nedrīkst doties uzņēmumā, ja viņiem ir drudža pazīmes. Termokameras jutība ir 0,02 grādi pēc Celsija, tādējādi tā ļauj precīzi identificēt potenciāli sasirgušās personas. Konstatējot šādu personu, uz noteiktu ierīci – datoru, tālruni vai citu viedierīci – tiek nosūtīts automatizēts paziņojums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā naktī Alūksnē, Rūjienā un Zosēnos pārspēts, bet Priekuļos atkārtots 12.jūlija minimālās gaisa temperatūras rekords, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra ieraksts Twiter.

Zosēnos ar +4.3 grādiem uzstādīts arī jauns visas Latvijas 12. jūlija rekords. Iepriekšējais 12.jūlija aukstuma rekords valstī bija +4,9 grādi 1965.gadā.

Nedēļas izskaņā, mazinoties zema spiediena ieplakas ietekmei, laika apstākļi uzlabosies - nokrišņu būs mazāk un sestdien gaidāms lielākoties saulains un sauss laiks, tomēr šī brīža prognoze liecina, ka nākamās nedēļas pirmajā pusē Latvijai pietuvosies kārtējais ciklons, līdz ar to atkal līs lietus un vietām ducinās pērkons.

Nedēļas nogalē atmosfēras spiedienam pakāpeniski paaugstinoties, zema spiediena ieplakas ietekme mazināsies un laika apstākļi nedaudz uzlabosies. Mākoņu daudzums mazināsies un dienā bieži starp mākoņiem uzspīdēs saule. Ja vēl naktī uz piektdienu vietām valsts teritorijā ir gaidāms īslaicīgs lietus, tad piektdien dienā un sestdien saglabāsies lielākoties sauss laiks. Pūšot lēnam galvenokārt ziemeļu, ziemeļrietumu vējam, naktī un no rīta vietām veidosies migla.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Kool pievēršas arī uzņēmējiem, kuri māk skaitīt katru centu

Egons Mudulis, 12.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējais DUS tīkls pievēršas korporatīvajiem klientiem; jauni produkti arī ēdināšanas segmentā, to sarunā ar Dienas Biznesu norāda SIA Kool Latvija valdes loceklis un līdzīpašnieks Sandis Šteins.

«Nupat esam iegājuši korporatīvajā segmentā ar caurspīdīgu piedāvājumu, degvielas iepirkuma cenai pieliekot piecus centus, kurā iekļauts arī PVN, » uzsver S. Šteins. Uzņēmuma rīcībā paliek četri centi no katra pārdotā degvielas litra, un par to tiek uzturētas DUS, darbinieki, administrācija. Šis piedāvājums īpaši domāts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, «kuri māk skaitīt katru centu».

Jautāts, kāds ir korporatīvo klientu īpatsvars, viņš norāda, ka parasti tirgū kopumā tas ir lielāks par pusi, bet Kool pagaidām vairāk nekā 90% klientu ir privātpersonas: «Ar korporatīvajiem klientiem – konkrētu piedāvājumu ‒ strādājam tikai otro nedēļu, un proporcija noteikti mainīsies.» Korporatīvā bāze ir būtiska, tostarp sezonalitātes dēļ. Piemēram, ja ir slikts laiks, korporatīvie klienti turpina braukt, bet privātie mēdz palikt mājās. Līdz ar to, lai klientu plūsma būtu līdzsvarota, «mums vajadzēja korporatīvo sektoru stiprināt».

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijas autoservisu pelēkajā sektorā pazūd 64 miljoni eiro

Zane Atlāce - Bistere, 10.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liela daļa Latvijas autoservisu pakalpojumu vēl aizvien tiek sniegti, tā dēvētajā, pelēkajā sektorā, tādējādi valsts makam garām aizpludinot 64 miljonus eiro gadā, liecina Latvijas Auto asociācijas veiktie aprēķini.

Ņemot vērā Latvijas autoparka lielumu, servisu un darbinieku skaitu, mehāniķu darba stundas, rezerves daļu apjomu, kā arī citus parametrus, asociācija aprēķinājusi, ka autoservisu pelēkajā sektorā gadā pazūd 38 miljoni eiro PVN un vēl 26 miljoni eiro iet secen, neveicot darbinieku sociālās iemaksas un IIN.

Pirms vairākiem gadiem, kad ēnu ekonomikai autoservisu nozarē pastiprināti pievērsās Valsts ieņēmumu dienests, tirgus it kā mazliet pierāvās, jo spiediens bija pietiekami liels, teic asociācijas valdes loceklis Ingus Rūtiņš.

«Bet to jau nevar noturēt mūžīgi. Jābūt kādam instrumentam, kas spēj šo spiedienu noturēt arī brīdī, kad kontroles mehānisms atlaižas, bet tāda instrumenta nav. Līdz ko masveida pārbaudes beidzās, tā viss aizgāja vecajās sliedēs un esam turpat, kur bijām 2005., 2006.un citos gados, nekas nav mainījies. Krāpjas gan ar algām, maksājot minimālās, masveidā izvairās no PVN apmaksas, īpaši, ja runājam par rezerves daļu tirdzniecību. Vairāk nekā 98% no visiem servisiem vairāk vai mazāk optimizē nodokļus,» skarbi secina I.Rūtiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru