Pašreizējā pabalstu sistēma pašvaldībās bezdarbniekus nerosina pieteikties sezonas lauku darbiem. Viņi tikai imitējot darba meklēšanu, tādēļ pabalstu piešķiršanas kārtība steigšus būtu jāmaina, pēc akcijas Esi nodarbināts laukos noslēguma atzina biedrības Lauksaimnieku apvienība izpilddirektors Dins Cielavs.

Akcijas Esi nodarbināts laukos! laikā darba devējiem bija iespējas tikties ar potenciālajiem strādniekiem un pārrunāt būtiskākos nosacījumus, lai varētu vienoties par darbu saimniecībās. Kopumā akcijā piedalījās 126 darba devēji, 2055 darba ņēmēji, bet kopīgais vakanču skaits bija 1534.

Kā atzina Cielavs, neraugoties uz Nodarbinātības valsts aģentūras ieguldījumu akcijas norisē, informējot bezdarbniekus un apzinot potenciālos darba devējus, kā arī Pašvaldības savienības ieguldījumu iedzīvotāju informēšanā par akciju, konstatēts, ka ne visos reģionos ir bijusi pietiekama atsaucība.

Lielākā darba devēju un darba ņēmēju aktivitāte bija manāma Talsos, Smiltenē, Preiļos un Bauskā, savukārt mazākā - Saldū, Limbažos un Madonā.

Vērtējot pārprodukciju piena tirgū un zemās iepirkumu cenas, arvien vairāk uzņēmumu, kas šobrīd ir sagatavojuši projektus piena lopkopībā, sāk meklēt iespējas pārorientēties uz gaļas ražošanu, kur ir augošs pieprasījums pēc kvalitatīvas liellopu gaļas un stabilāks tirgus, informē Lauksaimnieku apvienības izpilddirektors Dīns Cielavs.

Pēc Lauksaimniecības datu centrā pieejamās informācijas uz 2014.gada 1.janvāri esošais zīdītājgovju skaits bija 29094, savukārt uz 2016.gada 1.janvāri - jau 38870, kas ir liels pieaugums, aptuveni par 34 procentiem. Šī tendence liecina, ka gaļas ražošanas nozare ir ar perspektīvu. Tas savukārt piena nozarei ir signāls, ka agri vai vēlu liels skaits saimniecību pāries un jau tagad pāriet uz gaļas sektoru, kurā ir lielāka pievienotā vērtība, jo prasa mazākus resursus, kas saistīti, piemēram, ar darbaspēka izmaksām.

Taču analizējot esošās tendences saistībā ar gaļas liellopu sektora attīstību valstī, Biedrība Lauksaimnieku apvienība secinājusi, ka jau tagad sāk pietrūkt vaislas dzīvnieku sekmīgai nozares attīstībai un tas norāda uz jaunu tendenci.

Rīgai ir neizmantots potenciāls ielu tirdzniecības jomā, kuras ietvaros pilsētai būtu lieliska iespēja saviem iedzīvotājiem sniegt un saņemt labāko un kvalitatīvāko produkciju no pašmāju ražotājiem un audzētājiem.

Tā uzskata Latvijas lauksaimniecības mežsaimniecības kamera (AgriChamber). Apzinot savus biedrus, secināts, ka lauksaimnieki var un vēlas paši pievest pārtikas produktus un dažādu mājražotāju produkciju uz dažādām Latvijas, it īpaši, Rīgas centru un Rīgas apkaimēm.

Esošās pozitīvās tendences, kuras ir novērojamas publiskajā vidē saistībā ar Rīgas pilsētas būvvaldes darbu, Rīgas attīstības stratēģijas izstrādi un ieviešanu dzīvē, vides pieejamību dažādām sabiedrības grupām, vides kvalitātes uzlabošanu, veselīgas pārtikas pieejamību iedzīvotājiem liecina, ka pilsēta būtu gatava arī daudz dziļākai un efektīvākai lauku un pilsētas iedzīvotāju mijiedarbībai.