Mobilo tālruņa lietotājiem nākamā gada vasarā par īsziņu sūtīšanu no ārzemēm ES teritorijā būs jāmaksā daudz mazāk.

Eiropas Komisija otrdien, 23. septembrī ierosināja no 2009. gada 1. jūlija samazināt īsziņu viesabonēšanas maksu par 60 %. ES iedzīvotājiem, kas uzturās citās ES valstīs, nevajadzētu maksāt vairāk kā EUR 0.11 par vienu īsziņu, salīdzinot ar pašreizējo pakalpojuma maksu, kas ES vidēji ir EUR 0.29.

Komisija arī vēlas uzlabot pārredzamību attiecībā uz sērfošanu tīmeklī un datu lejupielādēšanu mobilajā telefonā, atrodoties ārzemēs — klientiem, kas pieraduši pie lētākiem datu pārraides pakalpojumiem savā valstī, jābūt labāk pasargātiem pret šokējošiem viesabonēšanas rēķiniem, kas var sasniegt vairākus tūkstošus euro. Priekšlikumi tiks iesniegti Eiropas Parlamentam un Padomei, kuriem tie ir jāapstiprina pirms tie kļūst par tiesību aktiem. ES jau 2007. gada vasarā par 60 % samazināja maksu par zvanu veikšanu un saņemšanu ārzemēs (balss pakalpojumu viesabonēšana).

Sociālo tīklu popularitāte un viedtālruņu izplatība nezāģē īsziņu biznesu Latvijā.

Lai arī globālā mērogā kopumā novērojama tendence, ka robus mobilo sakaru operatoru īsziņu (SMS) biznesā ir iecirtušas mobilās aplikācijas, sociālie tīkli un saziņas kanāli, Latvijā īsziņu sūtīšanas apmērs nav sarucis. Gluži pretēji – SMS tiek sūtītas vairāk. Latvijas Mobilā telefona (LMT) provizoriskas aplēses liecina, ka Latvijā ik dienu iedzīvotāji nosūta vidēji 3,5 milj. īsziņu.

«Nav tā, ka sociālie mediji mainījuši īsziņu sūtīšanas popularitāti. Turklāt kopumā LMT tīklā izsūtīto īsziņu skaits nevis samazinās, bet pat pieaug,» stāsta LMT Biznesa vadības dienesta direktors Vīgants Radziņš.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), izvērtējot SIA Bite Latvija, SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT) un SIA Tele2 balss telefonijas pakalpojuma un īsziņu pakalpojuma veikto pakalpojuma kvalitātes mērījumu rezultātus, secinājusi, ka balss telefonijas pakalpojuma kvalitātes rezultāti vērtējami kā ļoti labi, īsziņu pakalpojuma rādītāji līdzīgi kā iepriekšējos gados – nevainojami, informē SPRK.

Lai noteiktu balss telefonijas pakalpojuma kvalitāti mobilajā tīklā, SPRK vērtē tādus parametrus kā nesekmīgo savienojumu koeficientu, savienošanas laiku, kā arī vidējo runas pārraides kvalitāti.

Apkopojot Bite Latvija, Tele2 un LMT balss telefonijas pakalpojuma kvalitātes mērījumu rezultātus, secināts, ka kopumā tie vērtējami kā ļoti labi vietās, kur nodrošināts stabils mobilā elektronisko sakaru tīkla pārklājums. Operatoru mobilajos elektronisko sakaru tīklos savstarpējā salīdzinājumā vērojamas vien nelielas atšķirības balss telefonijas pakalpojuma kvalitātes rādītāju nodrošināšanā, kas liecina par līdzvērtīgu pakalpojuma kvalitātes līmeni visu operatoru sniegtajam balss telefonijas pakalpojumam.

No trešdienas, 13.jūnija, Valsts ieņēmumu dienests (VID) ikvienam interesentam piedāvā jaunu pakalpojumu - informācijas sniegšanu ar teksta īsziņu starpniecību par transportlīdzekļu skaitu rindās uz Latvijas – Krievijas robežas Terehovas un Grebņevas muitas kontroles punktos, informē VID komunikāciju daļa.

Lai saņemtu informāciju par to, cik automašīnu gaida rindā pie Terehovas un Grebņevas muitas kontroles punktiem, interesentiem jānosūta pieprasījuma īsziņa ar tekstu BORDER uz īso numuru 157. Apmēram 30 sekunžu laikā pēc pieprasījuma īsziņas saņemšanas klientam uz mobilo telefonu tiks nosūtīta atbilde, kurā būs norādīts informācijas aktualizēšanas datums un laiks, automašīnu skaits abos muitas kontroles punktos, kā arī aptuvenais gaidīšanas laiks rindā.

Atbildes īsziņas teksts izskatīsies šādi: Info 13.06.2007. 8:00 Terehovas MKP – 740 (~44 h); Grebnevas MKP – 470 (~53 h).

Vairs aiz kalniem nav Līgo svētki un Jāņu diena. Tuvojoties vasaras saulgriežiem Latvijas uzņēmumi sveic savus klientus un iedzīvotājus. Daļa no tiem izveidojusi arī interaktīvus apsveikumus.

Banka DNB izveidojusi interaktīvu vietni, kurā piedāvā izvēlēties divas tēmas, kuras dominēs lietotāja Līgo svētkos. Pēc tam, kad atlasītas tēmas – kas var būt gan alus un siers, gan Jāņa māte un papardes zieds, vietnē tiek atrasta šīm tēmām piemērotākā tautasdziesma, kuru pēc tam iespējams nosūtīt saviem draugiem.

Sakaru operators Lattelecom Dziesmu svētkiem un Līgo izveidojis speciālu mobilo sadziedāšanās lietojumprogrammu. Ar tās palīdzību iesildīt balsis Dziesmu svētkiem iespējams jau Jāņu naktī. Lietojumprogramma satur dziesmu vārdus.

Otru gadu pēc kārtas ASV īsziņu rakstīšanas čempionātā uzvarējis 16. gadus vecais Ostins Vierške (Austin Wierschke). Kā pirmās vietas ieguvējs viņš balvā saņēmis 50 tūkstošus ASV dolāru.

Sacensības aizritējušas trīs kārtās – dalībniekiem vajadzējis rakstīt īsziņas ar aizsietām acīm, turot rokas aiz muguras un censties atminēties uz īsu brīdi demonstrētu frāzi.

Īsziņu rakstīšanas čempionātā piedalījās vienpadsmit dalībnieku no visas ASV. Dalībniekiem vajadzējis izmantot vienādus telefonus un tikušas vērtētas trīs īsziņu rakstīšanas prasmes – ātrums, precizitāte un veiklība.Uzvarētājs 149 simbolu garu īsziņu, ievērojot visus pareizrakstības noteikumus, uzrakstījis 39 sekundēs.

Ostins Vierške par ASV īsziņu rakstīšanas čempienu kļuva jau pagājušajā gadā.

Sociālais tīkls Facebook, kurā reģistrējušies vairāk nekā 800 miljoni lietotāju, ir lieliska platforma, kur nopelnīt. Daudzi cilvēki uzdod jautājumu – «Vai sociālajā tīklā tiešām ir nauda?», Facebook un mārketinga eksperts Braiens Kārters (Brian Carter) īsumā izklāsta peļņas veidus sociālajā tīklā Facebook portālā mashable.com.

Grāmatas Kā uzņēmumi var pelnīt, izmantojot Facebook (How Businesses Make Money With Facebook) autors un grāmatas Facebook izmantošana tavā mārketinga kampaņā (Leveraging Facebook’s Features For Your Marketing Campaings) līdzautors raksta, ka tad, kad uzņēmumam jau ir izveidots savs Facebook profils, būtu jāsaprot, kas atšķir peļņu nesošas un nerentablas mārketinga kampaņas. Vispirms jānoskaidro, kādi soļi liks patērētājam pirkt jūsu produktu, kā piesaistīt viņu uzmanību, kā arī - kā Facebook var palīdzēt uzlabot jau esošās mārketinga aktivitātes, piemēram, īsziņu un e-pastu sūtīšanu, un nest peļņu.

2018. gada decembrī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, interneta patēriņš mobilajos telefonos uz vienu lietotāju palielinājies par 82%, sasniedzot 8GB, liecina mobilo sakaru operatora Bite dati.

Mobilo telefonu lietošanas paradumu maiņu ikdienā, bet īpaši – svētkos, ietekmē galvenokārt dažādu savstarpējās saziņas platformu un aplikāciju pieaugošā popularitāte. Aizvien biežāk tā vietā, lai Ziemassvētkos un gadu mijā apsveiktu radus, draugus un paziņas, piezvanot vai nosūtot tradicionālo īsziņu, Latvijas iedzīvotāji dod priekšroku tādām savstarpējās saziņas platformām kā WhatsApp, Facebook Messenger, Snapchat, Viber, Skype un citām.

Ja 2017. gada decembrī viens mobilā telefona lietotājs Bites tīklā patērēja vidēji 4,5 GB, šogad šis apjoms ir teju dubultojies, sasniedzot 8,2 MB. Ar šādu datu apjomu viens mobilā tālruņa lietotājs mēnesī apmeklēt vidēji 2000 interneta vietnes, saņemt vai sūtīt vidēji 1000 labas kvalitātes fotogrāfijas, lejupielādēt 500 dziesmas vai divas filmas, kā arī 32 stundas straumēt mūziku.

Akcijas Bezmaksas autostāvvieta laikā, no 29. janvāra līdz 25. februārim, visi jaunie klienti, kas reģistrējās CiTYCREDiT sistēmā, saņēma divus latus. Tie, kas šajā laikā papildināja savu CiTYCREDiT kontu, piedalījās izlozē. Tajā varēja laimēt piecus 100 latu laimestus un vienu galveno balvu - 1000 latus stāvvietas apmaksai ar īsziņu.

Galveno balvu - 1000 latus - izlozes kārtībā ir ieguvis Gints Mucenieks. 100 latus norēķiniem par stāvvietu ar īsziņu, savukārt, ir laimējuši Dmitrijs Poļiščuks, Igors Ščavļevs, Juris Ducens, Kristīne Pabērza un Arvīds Ozols.

Starp laimestu ieguvējiem ir arī vadošā Latvijas IT vairumtirdzniecības uzņēmuma, GNT Latvia Valdes priekšsēdētājs Juris Ducens, kurš izteicās: "Esmu priecīgs par iegūto laimestu. CiTYCREDiT izmantoju jau labu laiku, jo tas ir ērti - nav jāmeklē makā sīknauda, nav jāiet turp un atpakaļ līdz maksāšanas automātam un nav jādomā, cik ilgi tieši es plānoju stāvvietā atstāt automašīnu Ja arī nebūtu laimējis, esmu pārliecināts, ka turpinātu apmaksāt stāvvietu ar īsziņu, jo pie ērtībām pierod ātri. "

Uzzinot par Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes pārstāvja Bruno Barona sūtīto nekorekto un rupjo īsziņu ar draudiem zemnieku saimniecības Pērles īpašniecei Dacei Pastarei, zemkopības ministrs Mārtiņš Roze asi nosoda šādu B. Barona rīcību.

„Ja šāda īsziņa tiešām ir sūtīta, tad šī rīcība nekādā gadījumā nav attaisnojama. Aicinu Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomei nekavējoties izlemt vai šāda persona var turpināt darbu kā zemnieku pārstāvis Briselē. Zemkopības ministrija jau daudzkārt vērsusi LOSP uzmanību, ka Bruno Barons neveic sev uzticētos pienākumus un pietiekami neinformē lauksaimniekus par notiekošo Briselē, nepārstāv Latvijas lauksaimnieku intereses. Vai tomēr nav pienācis laiks izvēlēties citu, atbilstošāku kandidātu šo pienākumu veikšanai?”, jautā zemkopības ministrs Mārtiņš Roze.

Izanalizējot 2015. gada pirmajā ceturksnī atklātos kiberdraudus, Kaspersky Lab eksperti konstatējuši krasu finansiālo uzbrukumu skaita pieaugumu - salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni lietotāju skaits, kuri ir saskārušies ar mēģinājumiem nozagt naudu no banku tiešsaistes kontiem, šā gada pirmajos trijos mēnešos ir pieaudzis par 64%.

Kopumā laikposmā no janvāra līdz martam Kaspersky Lab risinājumi ir bloķējuši vairāk nekā piecus miljonus mēģinājumu inficēt lietotāju datorus ar ļaunprogrammatūrām, kas ir paredzētas kontu iztukšošanai tiešsaistes banku sistēmās.

Pēdējā laikā uzbrucēji īpaši aktīvi cenšas ar visiem iespējamajiem līdzekļiem jebkurā ļaunprogrammatūrā ieviest konfidenciālās informācijas pārtveršanas funkcijas piekļuvei banku kontiem un maksājumu sistēmām. Īpaši spilgti šī tendence ir izpaudusies mobilo ierīču draudu vidū.

Tiek modificēts arvien vairāk īsziņu un spiegošanas Trojas zirgu, tos apgādājot ar instrumentiem, kas ir piemēroti uzbrukumiem lietotāju banku kontiem. Piemēram, uzbrucēju vidū populārais īsziņu Trojas zirgs Opfake, kas pirms diviem gadiem zaga naudu tikai no mobilo tālruņu kontiem, tagad prot uzbrukt aptuveni 30 banku un finansiālajām lietojumprogrammām. Turklāt daži īsziņu Trojas zirgi sāk uzvesties kā izspiedējprogrammas. Iespējams, lielā mērā tieši tāpēc pirmajā ceturksnī ir ievērojami krities «tīro» banku Trojas zirgu skaits — to īpatsvars salīdzinājumā ar iepriekšējo atbilstošo periodu ir samazinājies vairāk nekā četras reizes un veido tikai 1,1%. Vienlaikus īsziņu Trojas zirgu īpatsvars vien ir sasniedzis 21%.

Lai gan Latvijas Pastam darbīgākais gada laiks nupat tikai sācies, tomēr jau tagad secināms, ka tas būs vēl veiksmīgāks nekā pērn

Decembris uzņēmumam jau vēsturiski saistās ar lielāko darba apjomu. VAS Latvijas Pasts valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns secina, ka gads ir noslēdzies veiksmīgi. Vairākos rādītājos uzņēmums ir sasniedzis būtiski labākus rezultātus nekā jebkad iepriekš. Ja pērn uzņēmums bija sasniedzis savu vēsturiski lielāko apgrozījumu, tad šogad tas būs pieaudzis vēl vairāk. «Ierasts, ka nozīmīga darba apjoma pieauguma gadījumā citi rādītāji cieš, jo ir jāspēj adaptēties un tikt galā ar jaunajiem apstākļiem. Mūsu gadījumā ir bijis pat otrādi, jo papildus apjoma pieaugumam mēs vienlaikus esam kāpinājuši arī kvalitātes rādītājus. Tas bija viens no mūsu šā gada stratēģiskiem mērķiem, kas būs izpildīts, jo esam panākuši klientu apmierinātības pieaugumu. Tas liecina, ka mēs dodamies pareizā virzienā. Lielākais izaicinājums būs šo ceļu turpināt un izdarīt vēl vairāk un vēl ātrāk,» komentē M. Vilcāns. Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs norāda, ka tagadējās uzņēmuma valdes viena no būtiskākajām prioritātēm ir klientu apkalpošanas kvalitāte un ātrums. Joprojām šis jautājums ir uzņēmuma dienaskārtībā, turpinot uzlabojumus un jaunu piedāvājumu īstenošanu.

No šā gada 13.jūnija pārvadātājiem dota iespēja, sūtot īsziņu, iegūt informāciju par transportlīdzekļu rindām, kas gaida rindā izbraukšanai uz Krieviju pirms muitas kontroles punkta Terehova un muitas kontroles punkta Grebņeva. Laika posmā līdz šā gada 19.augustam (ieskaitot) ir saņemtas 6932 informācijas pieprasījuma īsziņas, liecina Valsts ieņēmumu dienesta sniegtā informācija medijiem.

Informāciju par transportlīdzekļu rindām īsziņu veidā pieprasa vidēji 70 personas diennaktī (jūnijā – vidēji 65 īsziņas diennaktī, jūlijā – 66, augustā – 76, septembrī (no 1.līdz 19.septembrim) – vidēji 73 īsziņas diennaktī).

Tā kā rindā stāvošo transportlīdzekļu vadītāju vidū visai augsts ir Lietuvas pārvadātāju īpatsvars, no 2007.gada 5.jūlija jebkuram muitas klientam, arī atrodoties Lietuvā, ir iespēja īsziņu veidā saņemt informāciju par situāciju

uz Latvijas – Krievijas robežas.

Informācija par transportlīdzekļu rindām katru darba dienu tiek publiskota arī VID mājas lapā. Tomēr jāņem vērā tas, ka internetā pieejamā informācija tiek aktualizēta vienreiz dienā, savukārt SMS datubāzē – divreiz dienā.

Latvijas Republikas Valsts ieņēmumu dienests INFORMĒ

No šā gada 13.jūnija pārvadātājiem dota iespēja, sūtot īsziņu, iegūt informāciju par transportlīdzekļu rindām, kas gaida rindā izbraukšanai uz Krieviju pirms muitas kontroles punkta „Terehova” un muitas kontroles punkta „Grebņeva”. Laika posmā līdz šā gada 19.augustam ieskaitot ir saņemtas 6932 informācijas pieprasījuma īsziņas.

Informāciju par transportlīdzekļu rindām īsziņu veidā pieprasa vidēji 70 personas diennaktī (jūnijā – vidēji 65 īsziņas diennaktī, jūlijā – 66, augustā – 76, septembrī (no 1.līdz 19.septembrim) – vidēji 73 īsziņas diennaktī).

Tā kā rindā stāvošo transportlīdzekļu vadītāju vidū visai augsts ir Lietuvas pārvadātāju īpatsvars, no 2007.gada 5.jūlija jebkuram muitas klientam, arī atrodoties Lietuvā, ir iespēja īsziņu veidā saņemt informāciju par situāciju

Ir pagājis pusgads, kopš ikviens Latvijas vai Lietuvas iedzīvotājs, kuram ir mobilais tālrunis un kuru interesē aktuālā informācija par automašīnu rindām pie Latvijas un Krievijas robežas, var to saņemt īsziņas veidā. Autopārvadātāju un loģistikas speciālistu ikdienas darbā noderīga ir ne vien informācija par transportlīdzekļu, kas gaida rindā izbraukšanai uz Krieviju pirms Terehovas un Grebņevas muitas kontroles punktiem, skaitu, bet arī aptuveno gaidīšanas ilgumu, norāda Valsts ieņēmumu dienests.

Uzzināt par transportlīdzekļu rindām iespējams, no sava mobilā tālruņa uz numuru 157 nosūtot pieprasījuma īsziņu – vārdu BORDER. Atbildes īsziņa tiek nosūtīta dažu sekunžu laikā.

No šī gada 13.jūnija, kad tika radīta iespēja pa mobilo tālruni iegūt minēto informāciju, līdz 13.decembrim (ieskaitot) ir saņemtas 15 294 informācijas pieprasījuma īsziņas.

Šomēnes informāciju par transportlīdzekļu rindām īsziņu veidā diennaktī pieprasījuši vidēji 90 interesenti. Diennaktī saņemto pieprasījuma īsziņu skaits pakalpojuma pieejamības laikā ir būtiski pieaudzis: jūnijā – tika saņemtas vidēji 65 īsziņas, oktobrī - vidēji 103 īsziņas. Turklāt nepārtraukti pieaug no Lietuvas saņemto īsziņu skaits.

2017.gadā par 20,6% jeb 12,9 miljoniem eiro palielinājies Latvijas Pasta neto apgrozījums, liecina uzņēmuma 2017.gada pārskats, ko revidējusi auditorkompānija KPMG Baltics.

Tas ir vēsturiski lielākais uzņēmuma apgrozījums - 75,6 miljoni eiro.

Apgrozījuma pieaugumu nodrošinājuši Latvijas Pasta īstenotie pasākumi uzņēmuma ilgtermiņa attīstības veicināšanā, aktīvi darbojoties pakalpojumu digitalizācijā, e-komercijas sūtījumu piesaistē, kā arī radot jaunus produktus un papildu servisus, piemēram, iesaistoties tranzīta pakalpojumu sniegšanā Āzijas sūtījumu piegādēs uz trešajām valstīm.

Latvijas Pasta neto peļņa pārskata periodā veido 1,7 miljonus eiro. Būtiskākie pakalpojumu segmenti, kuros vērojams lielākais ieņēmumu kāpums, 2017.gadā bija pasta paku sūtījumi – pieaugums par 398% jeb 11,3 miljoniem eiro, norēķinu sistēmas pakalpojumi – par 38,1% jeb vairāk nekā miljonu eiro, vēstuļu korespondence – par 2,1% jeb 0,6 miljoniem eiro.

Piecu dienu laikā informāciju par automašīnu skaitu rindās uz Latvijas - Krievijas robežas, izmantojot jauno Valsts ieņēmumu dienesta (VID) piedāvāto pakalpojumu, izmantojuši jau 416 cilvēki, Db.lv informēja VID.

VID jau informēja, ka, sākot no šī gada 13.jūnija, lai operatīvi, neatkarīgi no klienta atrašanās vietas, informētu pārvadātājus, loģistikas speciālistus un citus interesentus par transportlīdzekļu rindām uz Latvijas - Krievijas robežas pie Terehovas un Grebņevas muitas kontroles punktiem, VID piedāvā klientiem jaunu pakalpojumu - informācijas sniegšanu ar teksta īsziņu starpniecību.

Lai saņemtu informāciju par to, cik automašīnu gaida rindā pie Terehovas un Grebņevas muitas kontroles punktiem, interesentiem jānosūta pieprasījuma īsziņa ar tekstu BORDER uz īso numuru 157. Atbildes īsziņā tiek norādīts informācijas aktualizēšanas datums un laiks, automašīnu skaits abos muitas kontroles punktos, kā arī aptuvenais gaidīšanas laiks rindā. Īsziņas saturs sistēmā tiek aktualizēts divas reizes dienā - aptuveni pulksten 8:00 un pulksten 20:00.

Neskatoties uz to, ka viesabonēšanas cenas patērētājiem ir ievērojami samazinājušās, joprojām netiek piedāvāti tarifi, kas būtu ievērojami zemāki par ES noteikumos paredzētajiem, tādēļ secināts, ka ES viesabonēšanas tirgū konkurence nav pietiekami liela, lai piedāvātu patērētājiem labāku izvēli un vēl izdevīgākus tarifus, teikts Eiropas Komisijas (EK) ziņojumā.

Viesabonēšanas zvanu izmaksas kopš 2005. gada ir samazinājušās par vairāk nekā 70 %, savukārt īsziņu sūtīšana uz kādu no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm izmaksā par 60 % mazāk.

Komisijas priekšsēdētāja vietniece Nēlī Krusa, kura atbild par digitālās programmas īstenošanu, norāda, ka mobilo tālruņu un ierīču lietošanas izmaksas ārzemēs, ceļojot pa ES valstīm, ir nepārtraukti mazinājušās, kopš tika pieņemti pirmie viesabonēšanas noteikumi. Tomēr pēc trim gadiem kopš šo noteikumu ieviešanas lielākā daļa operatoru piedāvā mazumtirdzniecības cenas, kas ir tuvu tiesību aktos noteiktajiem maksimālajiem ierobežojumiem. «Lielāka konkurence ES viesabonēšanas tirgū patērētājiem nodrošinātu labāku izvēli un vēl izdevīgākus tarifus,» tā viņa.

Lauku atbalsta dienests (LAD) informē, ka noslēgusies pieteikšanās platību maksājumiem, informē LAD.

Tā kā LAD šogad aicināja lauksaimniekus iesniegt pieteikumus elektroniski, izmantojot Elektronisko pieteikšanās sistēmu (EPS), tad kopā EPS šogad iesniegti 61 055 pieteikumi, bet papīra formātā 287 (kopā LAD saņēmis 61 343 pieteikumus).

Par 17 000 ha ir pieaudzis pieteikto platību apjoms, salīdzinot ar 2015.gadu, šogad lauksaimnieki atbalstam pieteikuši 1,685 milj.ha lielas platības.

LAD šā gada pavasarī rīkoja apjomīgu informatīvo kampaņu un palīdzēja klientiem klātienē aizpildīt pieteikumus EPS, tāpēc lauksaimnieki savlaicīgāk iesniedza pieteikumus. Rezultātā būtiski ir samazinājies to klientu skaits, kas pieteicās atbalstam ar kavējuma sankciju. 2015.gadā tādi bija 3245 lauksaimnieki, šogad tikai 1469.

Darbu Latvijā sāks Krievijā veidotais anonīmo īsziņu jeb SMS atsauksmju serviss DaSMS, ar kura palīdzību apkalpojošās jomas uzņēmumu klienti varēs nosūtīt anonīmu atsauksmju īsziņu uzņēmuma vadībai, informē servisa pārstāvis Latvijā Rolands Romanovskis.

Kā stāstīja Romanovskis, DaSMS potenciālie klienti ir visi tie uzņēmumi, kuros tiek apkalpoti klienti un sniegti servisa pakalpojumi. «Tie ir veikali, bāri, frizētavas,» uzskaitīja Romanovskis, piebilstot, ka ar DaSMS palīdzību uzņēmumi varēs uzlabot klientu apkalpošanas kvalitāti.

«Latvijā esam izveidojuši servisa mājaslapu dasms.lv un nākamās nedēļas laikā plānojam sākt pilnvērtīgu darbu,» atklāja Romanovskis. «Pašlaik apzinām pirmos klientus, esam sākuši ar tiem komunicēt un sadarboties.»

Runājot par DaSMS darbību, Romanovskis sacīja, ka pakalpojuma sniegšanas vietās būs izvietoti informatīvi paziņojumi ar aicinājumu nosūtīt anonīmu SMS ar savu atsauksmi uzņēmuma vadībai. Maksa par īsziņu būs standarta, bet DaSMS serviss noslēps sūtītāja numuru, un uzņēmuma vadība vai kāda cita atbildīgā persona servisa vadības vietnē saņems tikai anonīmas atsauksmes, uz kurām varēs atbildēt personīgi vai reaģēt citā veidā.

Krāpnieki joprojām turpina ar mobilo tālruņu īsziņu palīdzību censties apkrāpt lētticīgos Latvijas iedzīvotājus. Ar dažu dienu intervālu portālam par šādām īsziņām sūdzējušies divi lasītāji, turklāt viens ar krāpniekiem arī sazinājies.

Kāda sieviete rādīja, ka no numura 27421569 saņēmusi īsziņu ar sekojošu tekstu: «Apsveicam! Jusu numurs akcija laimeja 300Ls.Lai sanemtu laimestu zvaniet 5min.laika pec SMS atversanas INFO-27578963.Ar cienu LMT,Tele2,ZZ.Okarte.» Viņai gan nav bijušas nekādas šaubas, ka tā ir ziņa no krāpniekiem, bet smieklus izraisījis tas, ka īsziņas beigās uzrādīti divi konkurējoši operatori - LMT un Tele2. Viņa teica, ka uz nevienu no numuriem noteikti nezvanīs.

Savukārt kāds vecāka gadagājuma vīrietis, kurš arī saņēmis īsziņu ar iepriecinošu vēsti par 300 latu laimēšanu, noticējis un steidzies to pavēstīt savai dzīvesbiedrei, kura gan bija dzirdējusi par šādu krāpnieku uzdarbošanos un brīdināja «neiekrist viņu nagos». Vīrietis tomēr ziņkārības pēc nolēmis piezvanīt uz norādīto numuru. Tur viņam laipni atbildēts, ka jādodas iegādāties divas, kā stāstīja vīrietis, dārgas Zelta Zivtiņas, bet pēc tam uz norādīto numuru jānosūta īsziņa ar atjaunošanas kodiem un konta numuru. Tad, kad vīrietis sacījis, ka viņš pēc naudas aizbrauks pats, lai pasaka adresi, saruna pārtrūkusi.

Ekonomikas ministrija aicina visus interesentus uz Informācijas dienu par aktualitātēm būvniecības likumdošanā.

Informācijas diena notiks š.g. 22. augustā plkst.10.00 Ekonomikas ministrijas 207.telpā.

Lai nodrošinātu iekļūšanu Ekonomikas ministrijas telpās, informāciju par dalību (vārds, uzvārds, institūcija) ministrija lūdz sūtīt līdz 21.augustam uz e-pasta adresi: [email protected] vai zvanīt uz tālr. 67013042, 67013032.

Informācijas dienā interesenti varēs saņemt informāciju un konsultācijas par šādiem jautājumiem:

Grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumos Nr.112 Vispārīgie būvnoteikumi

Grozījumi stājušies spēkā š.g. 29.jūnijā. Kopumā grozījumi virzīti uz trīs galvenajiem blokiem:

- vienkāršota kārtība inženiertīklu pievadu un iekšējo inženiertīklu izbūvei, rekonstrukcijai vai renovācijai;

Ekonomikas ministrija aicina visus interesentus uz Informācijas dienu par aktualitātēm būvniecības likumdošanā.

Informācijas diena notiks š.g. 22. augustā plkst.10.00 Ekonomikas ministrijas 207.telpā.

Lai nodrošinātu iekļūšanu Ekonomikas ministrijas telpās, informāciju par dalību (vārds, uzvārds, institūcija) lūdzu sūtīt līdz 21.augustam uz e-pasta adresi: [email protected] vai zvanīt uz tālr. 67013042, 67013032.

Informācijas dienā interesenti varēs saņemt informāciju un konsultācijas par šādiem jautājumiem:

Grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumos Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi"

Grozījumi stājušies spēkā š.g. 29.jūnijā. Kopumā grozījumi virzīti uz trīs galvenajiem blokiem:

- vienkāršota kārtība inženiertīklu pievadu un iekšējo inženiertīklu izbūvei, rekonstrukcijai vai renovācijai;

Biedrība Zemnieku saeima (ZS) publiski izplatījusi informāciju, kurā pauž sašutumu par partijas Zaļo Zemnieku savienība (ZZS) pārstāvju 2. un 3. februārī publiski paustajiem mēģinājumiem sašķelt lauksaimniekus.

"Cita starpā dažādos veidos mēģinot iedzīt ķīli zemnieku starpā, ZZS ir izdomājusi zemnieku prasību, ka atbalsts pienāktos tikai saimniecībām ar 50 govīm un 5000 litru izslaukumu no govs. Pie tam ZZS vadītājs Augusts Brigmanis šo ideju ir piedēvējis biedrībai Zemnieku saeima, kas rīko lauksaimnieku protestus," teikts izplatītajā informācijā.

ZSA priekšsēdētājs Juris Lazdiņš norāda: „Šobrīd ZZS cenšas izplatīt informāciju, ka protestu rīkotāji biedrība „Zemnieku saeima” rosina atbalstu piešķirt tikai lielajām saimniecībām. Tie ir nekrietni meli. Mēs neesam par to lēmuši, un tā nav mūsu prasība. Šādi partija cenšas lauksaimniekus šķelt un izvairīties no zemnieku prasīto pasākumu īstenošanas ZZS līdz šim ilgstoši un neveiksmīgi pārraudzītajā jomā.”

Tuvākajos gados lauksaimniecībā sāksies būtiskas pārmaiņas, kas saistītas ar jaunajām Eiropas iniciatīvām, kuru iedzīvināšanā tiek saredzēti konkurētspējas riski, to novēršanai zemniekiem un lēmumu pieņēmējiem jāstrādā kopā.

Tādu ainu iezīmē DB aptaujātie dažādu jomu lauksaimnieki. Vienlaikus skanēja atziņa, ka pārtika bija, ir un būs vajadzīga cilvēkiem neatkarīgi ne no kādiem apstākļiem. Neskaidrību migla Latvijas Cūku audzētāju asociācijas valdes locekle Dzintra Lejniece par lielāko nākamo gadu izaicinājumu uzskata Eiropas Zaļā kursa ļoti ambiciozo uzstādījumu ieviešanu dzīvē. “Dzīvnieku labturība, vide, klimata pārmaiņas,” būtiskākos izaicinājumus min D. Lejniece.

Viņa atgādina, ka cūkkopība Eiropā ir ļoti industriāla sfēra. “Turklāt uzstādījumi un gaidas nereti ir augstākas, nekā ražotāju iespējas tās ieviest, un pat augstākas nekā nepieciešamība pēc tām,” skaidro D. Lejniece. Kā vēl vienu būtisku izaicinājumu viņa min vegānu kustību pasaulē. Paēdušas planētas kontekstā ir jautājums par proteīnu no dzīvniekiem vai augu valsts. “Ja raugās uz proteīnu no dzīvniekiem, tad jautājums ir, kādā veidā to ražot tā, lai pietiktu visiem un cilvēku pirktspēja būtu tāda, kas ļautu to iegādāties,” skaidro D. Lejniece. Viņa nenoliedz, ka pašreizējais produktu pašizmaksas līmenis nevarēs saglabāties, un tas nozīmē, ka cenu pieaugums nākotnē būs neizbēgams. Ražotāji uztraucas par savu konkurētspēju nākotnē, it īpaši, ja nav skaidrs, kas ir sākotnējais references atskaites punkts – gads, dzīvnieku blīvums, augu aizsardzības līdzekļu lietošanas apmērs? “Neesam vienīgie, jo arī citu valstu, piemēram, Somijas ražotāji, jautā, kā samazināt antibiotiku lietošanu dzīvniekiem par 50%, ja tās nelieto – nav, no kā ražot,” tā D. Lejniece.