Jaunākais izdevums

Konvencionālās lopu kautuves strādā ar nepilnu jaudu, bet bioloģiski sertificētās daudziem lopkopjiem paliek nesasniedzamas, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Klupšanas akmens gaļas tirgošanai no saimniecībām ir tieši kaušanas iespējas (DB par to plašāk rakstīja 09.12.2015.), kas ievada ražotāju «šķēršļu joslu» līdz patērētāju šķīvjiem, jo nokļūšanu pircēja ledusskapī apgrūtina gan importētās gaļas dominance, gan zemā cena, ko kautuves gatavas maksāt par gaļas liellopiem. Šo problēmu neizjūt saimniecības, kuras izveidojušas mazjaudas kautuves, kā to kopš 2013. gada paredz Zemkopības ministrijas izstrādātie noteikumi. Kā liecina Pārtikas un veterinārā dienesta informācija, pērn četrās lielākajās liellopu kautuvēs nokauti 50,5% no visiem Latvijā nokautajiem liellopiem un trīs cūku kautuvēs – 47% no visām nokautajām cūkām.

Uz kautuvju nodrošinājumu var palūkoties no dažādiem skatpunktiem, skaidro Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) gaļas grupas vadītāja Dzintra Lejniece. «Ir daudz kautuvju, kas reģistrējušas savu darbību, bet strādā faktiski tikai puse. Tā ir uzņēmējdarbība, tātad tai jābūt rentablai. Jo mazāks lopu blīvums attiecīgajā novadā, jo augstākas ir kautuves izmaksas, tostarp arī transporta izmaksas. Piemēram, Gulbenē, Balvos, Alūksnē līdz tuvākajai kautuvei ir vairāk nekā 100 kilometru. Arī Mobilā kautuve nerisina situāciju, jo izmaksas ir nesamērīgi augstas,» viņa norāda. «Savukārt ir ļoti neliels skaits bioloģisko kautuvju un nevienmērīgs to pārklājums pa reģioniem Latvijā. Sevišķi to trūkumu izjūt liellopu audzētāji,» piebilst LOSP gaļas grupas vadītāja.

Visu rakstu Jālāpa kautuvju tīkls lasiet 20. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kuri regulē procesu, kādā tiek pieņemtas ekspluatācijā jebkāda veida elektrostacijas, AS «Sadales tīkls» atļauja enerģijas ražošanas iekārtu pieslēgšanai elektrotīklam ir tikai viens posms no visa elektrostacijas pieslēgšanas procesa. Atzinums apliecina enerģijas ražošanas iekārtu un AS «Sadales tīkls» elektrotīkla kopējās darbības pārbaudi 72 h garumā un pēc atzinuma izsniegšanas dokumentu un elektrostacijas darbības pārbaude jāveic būvvaldei, norāda AS «Sadales tīkls» Preses sekretāre Tatjana Smirnova.

«AS «Sadales tīkls» uzdevums elektrostacijas pieslēgšanas procesā ir pārbaudīt, vai ražotāja uzstādītās enerģijas ražošanas iekārtas un izbūvētais pieslēgums atbilst AS «Sadales tīkls» izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem, un pārliecināties, ka ražošanas iekārtu pieslēgšana pie elektrotīkla neietekmēs citu klientu elektroapgādes drošumu un kvalitāti. AS «Sadales tīkls» atzinums neapliecina enerģijas ražotāja gatavību ražot elektroenerģiju vai siltumenerģiju, vai objekta nodošanu ekspluatācijā, jo enerģijas ražotāja komerciāla darbība, tajā skaitā - maksājumu saņemšana par saražoto un elektrotīklā nodoto enerģiju – tiek uzsākta tikai pēc tam, kad stacija ir nodota ekspluatācijā un pašvaldības būvvalde izdevusi aktu,» skaidro kompānijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs Gatis Lazda ir vērsies ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā, norādot, ka AS “Sadales tīkls”, piemērojot jaunos tarifus, iekasē no galalietotājiem maksu par tādas pieslēguma jaudas uzturēšanu, ko uzņēmums patiesībā nemaz nenodrošina.

Līdz ar to “Sadales tīkls”, iespējams, noziedzīgā ceļā gūst virspeļņu, un ir jāvērtē šīs rīcības atbilstība Krimināllikuma 177. panta “Krāpšana” otrajā un trešajā daļā norādītajam noziedzīga nodarījuma sastāvam, teikts presei izplatītajā paziņojumā.

Uzņēmēja ieskatā nepieciešams arī izvērtēt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) amatpersonu rīcību atbilstoši Krimināllikuma 319. panta “Valsts amatpersonas bezdarbība” pirmajā un trešajā daļā norādītajam noziedzīgā nodarījuma sastāvam. 2023. gada 1. jūlijā stājās spēkā jaunie “Sadales tīkla” elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifi, kas mājsaimniecībām ievērojami sadārdzināja elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma izmantošanu. Jūlija rēķinā ir ieviesta jauna komponente – maksa par jaudas uzturēšanu (MJU). Iepriekš “Sadales tīkla” elektroenerģijas pakalpojumu tarifos tāda nebija iekļauta. Tā ir tarifa fiksētā daļa par jaudas uzturēšanu, ko ietekmē pieslēguma fāžu (F) skaits, pieslēguma slodze ampēros (A) un patērēto kilovatstundu apjoms (kWh).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daļa banku klientu pauduši aizdomas par kredītiestāžu īstenoto teritoriālo diskrimināciju, jo tās negribīgi piešķir vai vispār atsaka hipotekāros kredītus lauku māju un lauku viensētu iegādei. Iedzīvotāji banku filiālēs reģionos saņēmuši kreditēšanas atteikumus ar skaidrām norādēm, ka izvēlētie lauku īpašumi pārsniedzot vēlamo kilometru skaitu attālumā no pilsētas vai novada centra, vēsta raidījums LNT TOP10.

Bankas uzsver, ka primārie faktori hipotekārā kredīta piešķiršanā vai noraidīšanā ir cilvēku maksātspējas izvērtēšana, pirmās iemaksas apmērs un īpašuma tirgus vērtība, tomēr raidījumā apkopotās atsevišķās individuālās pieredzes liecina par nepieciešamību īpašumam būt 5 kilometru rādiusa robežās ap pilsētām.

Piemēram, raidījumā intervētajai kurzemniecei Ervitai Stasei kreditēšanu atteikušas trīs bankas, tiklīdz uzzināja īpašuma atrašanās vietu – Medzes pagasts, kas ir 17 kilometrus no Liepājas: «Mēs esam gandrīz atmetuši sapni par lauku māju, jo bankām ir uzstādījums, ka īpašumam ir jābūt 5 kilometru rādiusā ap pilsētu. Viņiem neinteresē, cik ir īpašumam zeme klāt, kāds ir stāvoklis mājai. Viņiem interesē principā šis rādiuss.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc teju 20 gadiem AS «Sadales tīkls» pieņēmusi lēmumu mainīt darbinieku darba apģērbu un līdz šim tik ierastais bordo krāsas darba apģērbs tiks nomainīts uz spilgti dzeltenu, augstas redzamības darba apģērbu, kas kalpos darbiniekiem visos laika apstākļos un nodrošinās arī aizsardzību pret elektriskā loka iedarbību, informē uzņēmumā.

Šogad AS «Sadales tīkls» elektromontieriem plāno iegādāties 750 darba apģērbu komplektus ar aizsardzību pret elektrisko loku. Vidējās darba apģērba komplekta izmaksas ir 503 eiro vienam darbiniekam, kas ir par 10% mazāk kā līdz šim, kad vienam darbiniekam bija nepieciešams darba apģērba komplekts ar 15 dažādām apģērba vienībām. Kopumā elektromontieru vajadzībām paredzēts iegādāties aptuveni 1 315 darba apģērbu komplektus ar aizsardzību pret elektrisko loku, ko AS «Sadales tīkls» iegādāsies līdz 2020. gada beigām, Db.lv informēja uzņēmuma preses sekretāre Tatjana Smirnova.

Jaunie darba apģērbi tiks ieviesti pakāpeniski līdz 2022. gadam un līdz tam laikam tiks izmantoti abi – gan jaunie spilgti dzeltenie, gan arī līdz šim izmantotie bordo krāsas darba apģērbi. AS «Sadales tīkls» darbiniekus jaunajā darba apģērbā var identificēt pēc uzņēmuma logo, kas melnā krāsā izvietots krūšu zonā un uz muguras, darbinieka apliecības, kas šaubu gadījumā jālūdz uzrādīt, un uzņēmuma transportlīdzekļa, uz kura jābūt AS «Sadales tīkls» logo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā lauku saimniecību vidējais lielums bija 43,2 ha, kas ir par 15,5 % vairāk nekā 2013. gadā, kad to vidējā zemes platība bija 37,4 ha. To kopējā standarta izlaide pieaugusi par 24,5 %, lai arī ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits ir samazinājies par 14,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie 2016. gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

Izmantotā lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platība vidēji vienā lauku saimniecībā palielinājās par 20 % (no 23,0 ha 2013. gadā līdz 27,6 ha 2016. gadā). 2016. gadā vienā lauku saimniecībā bija nodarbināti vidēji 2,3 cilvēki, kas ir par 9,5 % vairāk nekā 2013. gadā. Lielākās lauku saimniecības bija Zemgalē un Kurzemē, kur vidēji viena saimniecība apsaimniekoja attiecīgi 35,7 ha un 33,6 ha izmantotās LIZ.

Graudaugu sējumu platības vidēji vienā saimniecībā palielinājās par 3,6 ha – no 24,7 ha 2013. gadā līdz 28,3 ha 2016. gadā. Palielinājušās arī kartupeļu stādījumu platības – no 0,6 ha 2013. gadā līdz 0,9 ha 2016. gadā un lopbarības-zaļbarības kultūru platības par 2,9 ha, 2016. gadā, sasniedzot 17,2 ha vidēji vienā lauku saimniecībā. Rapšu sējumu platības samazinājās par 9,3 ha līdz 50,4 ha vidēji vienā saimniecībā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā produkciju tikai savam patēriņam ražoja 46,2 % saimniecību, bet 53,8 % savu saražoto produkciju pārdeva, kas ir par 9,9 % vairāk salīdzinājumā ar 2013. gadu. Visu saražoto produkciju pārdeva 6 % saimniecību jeb par 2,7 % vairāk nekā 2013. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie 2016. gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma rezultāti.

2016. gadā vidējo un lielo lauku saimniecību skaits kopumā pieaudzis par 26,8 %, kopā apsaimniekojot 71,1 % no visas izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platības jeb par 9,5 % vairāk nekā 2013. gadā.

2016. gadā bija 69,9 tūkst. ekonomiski aktīvu lauku saimniecību (ar izmantoto LIZ lielāku nekā 1 ha vai standarta izlaidi lielāku par 70 eiro neatkarīgi no platības), kas apsaimniekoja 1930,8 ha izmantotās LIZ platības. Salīdzinot ar 2013. gadu, kopējais ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits 2016. gadā samazinājās par 14,5 %, bet izmantotās LIZ platība pieauga par 2,8 %. Būtiski samazinājās mazo lauku saimniecību skaits – par 19,2 % jeb 14,1 tūkst., salīdzinot 2013. gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo 3 gadu laikā Latvijā vidēji vienā lauku saimniecībā apsaimniekotā lauksaimniecības zemes platība pieaugusi par 19,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie 2016. gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

Lauku saimniecības Latvijā kļūst lielākas – 2016. gadā izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platība vidēji vienā lauku saimniecībā bija par 19,6 % vairāk nekā 2013. gadā un par 27,9 % vairāk nekā 2010. gadā. Arī kopējā lauksaimniecības kultūru sējumu platība vidēji vienā lauku saimniecībā pieaugusi no 12,5 ha 2010. gadā līdz 14,0 ha 2013. gadā un 17,4 ha 2016. gadā. Kopumā kultūru sējumu platība vidēji vienā lauku saimniecībā 2016. gadā bija par 24,3 % lielāka nekā 2013. gadā un par 39,2 % lielāka nekā 2010. gadā.

Salīdzinot iepriekšējo struktūras apsekojumu rezultātus, vērojama tendence, ka graudu audzētāju saimniecībās palielinās graudaugu sējumu platības. 2016. gadā vidēji vienā graudaugu audzētāju saimniecībā audzēja 30,4 ha graudaugu jeb par 23,1 % vairāk nekā 2013. gadā un par 51,7 % vairāk nekā 2010. gadā. Turpretim, tehnisko kultūru audzētāju saimniecībās šīs grupas kultūraugu sējuma platība vidēji vienā saimniecībā samazinājās no 57,0 ha 2010. gadā un 55,4 ha 2013. gadā līdz 51,1 ha 2016. gadā. 2016. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, tehnisko kultūru sējumu platības vidēji vienā saimniecībā samazinājušās par 7,7 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Strauji pieaug būvniecības darbu laikā bojātu kabeļu elektrolīniju skaits

Lelde Petrāne, 29.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienlaikus ar būvniecības attīstību pieaug arī dažādu zemes rakšanas darbu laikā bojātu kabeļu elektrolīniju skaits un šogad pusgada laikā kabeļu elektrolīnijas bojātas jau 139 reizes, informē AS «Sadales tīkls».

Uzņēmums akcentē, ka kabeļu līniju bojājumi ir bezatbildības un paviršības sekas, jo būvniecības un citu saimniecisko darbu veicēji rakšanas darbus nesaskaņo ar AS «Sadales tīkls» un to laikā neievēro darbu veikšanas tehnoloģiskās un drošības prasības. Ikviens šāds bojājums izraisa elektroapgādes pārtraukumu klientiem un apdraud cilvēka dzīvību, jo tehnikas saskaršanās ar elektrotīklu tās vadītājam var izraisīt nāvējošu elektrotraumu.

AS «Sadales tīkls» atgādina, ka zemes rakšanas darbus atļauts veikt tikai 1 m attālumā no kabeļu elektrolīnijas, bet mežos 1,5 m attālumā. Turklāt kabeļu līniju aizsargjoslā aizliegts rakt zemi dziļāk par 30 cm, aramzemēs - dziļāk par 45 cm, kā arī nedrīkst veikt grunts planēšanu ar tehniku. Lai noskaidrotu, vai un kurā vietā īpašumu šķērso kabeļu elektrolīnija, plānotais darbs jāsaskaņo ar AS «Sadales tīkls», savukārt, veicot zemes darbus dziļāk par 30 cm, darbs jāsaskaņo arī ar vietējās pašvaldības būvvaldi. Iesniegumu par plānotajiem darbiem var iesniegt mājaslapā sadalestikls.lv. Saskaņojot darbus, AS «Sadales tīkls» būs informēta par aktivitātēm elektrotīkla tuvumā un nepieciešamības gadījumā organizēs elektrolīnijas atslēgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

SPRK: Tarifi izvērtēti ar augstu rūpību

Db.lv, 08.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā iedzīvotāju publiski izskanējušās bažas par jaunajiem elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tarifiem, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apliecina, ka tarifi izvērtēti ar augstu rūpību, uz tiem attiecinot tikai pamatotās izmaksas.

Vērtēšanas gaitā izmaksas abiem operatoriem samazinātas kopumā par 176,1 milj. eiro no sākotnēji operatoru iesniegtajiem tarifu projektiem.

“Likums uzliek par pienākumu Regulatoram noteikt ekonomiski pamatotus tarifus, lai sniegtu lietotājiem drošu, nepārtrauktu un kvalitatīvu pakalpojumu. Tas nozīmē, ka ar tarifiem ir jāsedz pamatotās izmaksas, lai uzturētu elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu infrastruktūru valstī. Regulatoram nav tiesību veikt sociālo funkciju,” uzsver SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola, vienlaikus aicinot politikas veidotājus plānot un ieviest iespējamus atbalsta instrumentus, kas pasargātu un atbalstītu tos iedzīvotājus, kuriem elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu izraisītais izmaksu pieauguma slogs ir pārlieku liels.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

AS Sadales tīkls Rīgas elektrotīkla atjaunošanā ieguldīs 10 miljonus eiro

Ilze Žaime, 12.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pilsētā kopumā paredzēts rekonstruēt zemsprieguma elektrolīnijas 33 km garumā, vidējā sprieguma elektrolīnijas 26 km garumā un veikt 46 jaunu transformatoru apakšstaciju izbūvi. Lai nodrošinātu klientiem nepieciešamo elektrotīkla pieslēgumu jaudu, pilsētā turpinās sadales elektroietaišu pārbūve apakšstacijā «Jāņciems», kas pēc elektroenerģijas patēriņa ir lielākā apakšstacija Latvijā, «Mīlgrāvis» un «TEC-1». Ieguldot elektrotīkla attīstībā 10,1 miljonu eiro, tiks paaugstināta elektroapgādes drošība un kvalitāte vairāk nekā 85 000 klientiem, ziņo AS «Sadales tīkls».

AS «Sadales tīkls» izpilddirektors Sandis Jansons komentē: »Elektrotīkla atjaunošana ir galvenais uzdevums, lai nodrošinātu klientiem nepārtrauktu elektroapgādi un nepieciešamo pieslēguma jaudu. Investīcijas tiek ieguldītas mērķtiecīgi, jo jebkurš elektroapgādes pārtraukums Rīgā var izraisīt krīzes situāciju – uzņēmējiem pārstāj darboties iekārtas, tiek traucēts iestāžu darbs, cieš ne vien iedzīvotāji, bet arī tūristi un galvaspilsētas viesi. Īpaši svarīgi tas ir ražošanas nozares uzņēmējiem, kur aizvien vairāk tiek izmantotas digitālas un jūtīgas tehnoloģijas un pat dažu sekunžu elektroapgādes pārtraukums var radīt būtiskus zaudējumus. Tādēļ, plānojot investīcijas, ņemam vērā virkni faktoru - elektrotīkla stāvokli, vecumu, noslodzi, pilsētas un uzņēmējdarbības attīstību un elektrotīkla nozīmīgumu, kā arī mūsu finansiālās iespējas rekonstrukcijas veikšanai».

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Lauku ceļotājs: Pašvaldību rīcība nereti apdraud vietējo uzņēmējdarbību reģionos

LETA, 25.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldību rīcība, dibinot savus uzņēmumus un iesaistoties tūrisma pakalpojumu biznesā, nereti apdraud vietējo uzņēmējdarbību reģionos, intervijā Latvijas Radio sacīja Lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs valdes priekšsēdētāja Asnāte Ziemele.

Kā norādīja Ziemele, nereti pastāv viedoklis, ka, ja valsts vai pašvaldība ko dara uzņēmējdarbības jomā, tad tas ir labi. Taču tas ne vienmēr ir labi, uzsvēra lauku tūrisma asociācijas vadītāja sakot, ka ir jomas, kurās pašvaldībām nevajagot «bāzties iekšā», bet tās jāatstāj uzņēmēju un brīvā tirgus ziņā.

Kā uzsvēra Ziemele, valstij un pašvaldībām nevajadzētu dibināt viesnīcas, nodarboties ar ēdināšanas pakalpojumiem, velosipēdu nomu un citām lietām, ar kurām labi tiktu galā uzņēmēji. Pretējā gadījumā cilvēki vairs neredz perspektīvu laukos nodarboties ar uzņēmējdarbību un pamet reģionus.

Lauku ceļotājs jau pērn decembrī aktualizēja, ka lauku tūrisma uzņēmējdarbību apdraud negodīga konkurence un pieaugoša birokrātija. Pēc Ziemeles teiktā, situācija pusgada laikā nav uzlabojusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lauku tūrismā joprojām lielākā problēma ir darbinieku trūkums, teica biedrības Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele.

«Darbinieku trūkums mums aizvien ir lielākā problēma lauku tūrismā, un šī problēma šobrīd daudzās vietās tiek risināta, piesaistot cilvēkus no Baltkrievijas, Krievijas. Tā mums ir sāpe, ka cilvēkus nevar noturēt. Protams, to visu iespaido arī sezonalitāte,» teica Ziemele.

Viņa atzina, ka dažkārt vietējie klienti ir neapmierināti ar to, ka Latvijas lauku tūrisma mītnēs tiek nodarbināti ārvalstnieki, kuri nepārzina latviešu valodu. Taču tas drīz vien būs vienīgais iespējamais risinājums, ņemot vērā lielo no Latvijas emigrējušo iedzīvotāju skaitu, kura dēļ Latvijas laukos trūkst darbinieku.

Ziemele arī atzīmēja, ka Latvijas lauku tūrisma uzņēmējiem īpaši trūkst pavāru. «Laukos milzīga problēma ir ar pavāriem, ar šefpavāriem. Labām kafejnīcām ir problēmas noturēt labus apkalpotājus, un tad, protams, mēs dabūjam sūdzības no tūristiem, kas brauc uz piejūras pilsētām ieturēt pusdienas vai vakariņas un ilgi gaida ēdienu. Kapacitāte ir ārkārtīgi vāja - sestdienas, svētdienas tūrisma pieplūdumu nevar pārgremot,» teica Ziemele, piebilstot, ka ne vienmēr uzņēmējs spēj optimizēt izdevumus, vienkāršot ēdienkarti vai padarīt ātrāku apkalpošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Saules paneļu atmaksāšanos nosaka elektroenerģijas cena, nevis sadales pakalpojums

Sandis Jansons, AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs, 17.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz izskanējušo informāciju par jaunā sadales tarifa projekta ietekmi uz saules enerģijas ražotājiem, jāņem vērā daži būtiski fakti. Pirmkārt, AS "Sadales tīkls" izmaksas pieaugušas par 183 miljoniem eiro - primāri pārvades tarifa un elektroenerģijas cenas pieauguma dēļ.

Uzņēmums vairs nespēj izmaksu pieaugumu akumulēt un pirmo pusgadu ir noslēdzis ar zaudējumiem. Otrkārt, jaunā tarifa struktūra iespējami tuvināta pakalpojuma izmaksām. Tāpēc faktiskais izmaksu pieaugums var būt atšķirīgs atkarībā no konkrēta pieslēguma un klienta patēriņa paradumiem.

Jaunie tarifi sagraus saules paneļu uzstādīšanu mājsaimniecībās 

AS Sadales tīkli izstrādātais jaunais tarifu sadārdzinājuma projekts būtiski palielinās izdevumus...

Vai saules paneļi joprojām ir izdevīgi?

Jā. Saules paneļu atmaksāšanos nosaka elektroenerģijas cena, nevis sadales pakalpojums

Tarifa izmaiņas skars visas mājsaimniecības - gan tradicionālos patērētājus, gan t.s., aktīvos klientus - elektrības ražotājus mikroģenerācijā; tas būs atkarīgs no pieslēguma jaudas un elektrības patēriņa paradumiem. Mikroģenerācijas klientiem tāpat kā līdz šim tiks piemērots tāds pats tarifs kā citām mājsaimniecībām ar atbilstošiem pieslēguma parametriem – ne lielāks un ne mazāks. Tomēr tieši mājsaimniecības, kas uzstādījušas saules paneļus, iespējams, saņēmušas arī valsts atbalsta programmas maksājumu vairāku tūkstošu eiro apmērā, pauž īpašu satraukumu par tarifa kāpumu, pat 700% apmērā.

Te nepieciešams viest skaidrību. Ir tiesa, ka mājsaimniecībām ar 3 fāzu pieslēgumu tieši tarifa fiksētās daļas jeb maksas par pašu pieslēgumu sadales tīklam sadārdzinājums būs diezgan būtisks. Jā, tas skars arī mikroģenerācijas klientus. Tomēr kopējo maksu par sadales pakalpojumu veido gan fiksētā, gan mainīgā tarifa komponente. Fiksētā - par pieslēgumu, mainīgā - par pārvadītajām kilovatstundām. Piemēram, mājsaimniecība ar trīs fāzu 32A pieslēgumu un vidējo patēriņu 500 kWh mēnesī, līdz šim par sadales pakalpojumu maksāja 26,78 EUR, no tiem 6,4 EUR fiksētā daļa, 20,38 EUR mainīgā. Atbilstoši izmaiņām maksa pieaugs par aptuveni 145% un būs 65,44 EUR, no kuriem 47,27 EUR fiksētā daļa un 18,18 EUR mainīgā. Ja skatāmies uz pārliecinoši lielāko klientu grupu, aptuveni 600 tūkst. mājsaimniecībām, ar vienas fāzes pieslēgumu un patēriņu ap 100 kWh mēnesī, izdevumi par sadales pakalpojumu varētu pieaugt par 6 līdz 8 EUR.

Ja mājsaimniecība pilnīgi visu sev nepieciešamo elektroenerģiju saražo pati un neko nenodod tīklā, tad, protams, tā maksās tikai fiksēto pakalpojuma daļu - tātad mazāk nekā citas mājsaimniecības, kuras arī saņem elektroenerģiju no tīkla un attiecīgi maksā gan tādu pašu fiksēto tarifa daļu, gan arī mainīgo - atbilstoši patēriņam. Atsakoties no saules paneļiem, mājsaimniecība maksātu gan šo fiksēto, gan mainīgo tarifa daļu, gan turklāt vēl iegādātos elektroenerģiju no tirgotāja. Saules paneļu atmaksāšanos nosaka elektroenerģijas cena, nevis sadales pakalpojums.

Tarifa projekta pamatotību vērtēs SPRK. Arī “Sadales tīkls” cer, ka tā apspriešanas periodā elektroenerģijas cenas prognoze vēl samazināsies, un tas atstās pozitīvu - izmaksas mazinošu iespaidu uz tarifa projektu. Papildus tam, ja tarifa piemērošanas laikā elektroenerģijas cenas turpinās kristies, tad regulējuma projekts paredz sistēmas operatoram pienākumu jau nākamajā gadā koriģēt tarifa vērtības uz leju. Tomēr tas nekādā veidā nemaina faktu, ka sistēmas pakalpojumu nodrošināšanai ir konkrētas izmaksas (tīkla uzturēšana, atjaunošana, attīstība u.tml.) un ka maksa tiek attiecināta uz tiem, kuri šo pakalpojumu izmanto.

Jaunā tarifa struktūra veidota tā, lai mudinātu klientus izvēlēties efektīvu pieslēgumu, samērojot tehniskās iespējas jeb pieslēguma jaudu ar savām faktiskajām vajadzībām. Joprojām samērā liela klientu daļa uztur lielāku pieslēguma jaudu nekā nepieciešams, tas sistēmai rada papildu slogu un palielina izmaksas, kā arī liedz jauniem klientiem izmantot jau izbūvēto, teorētiski aizņemto, bet faktiski nenoslogoto jaudu. Tāpēc aicinām ikvienu klientu pārskatīt savus patēriņa paradumus un attiecīgi nepieciešamo pieslēguma jaudu.

Viena no izskanējušām bažām ir par to, ka mājsaimniecības, uzstādot saules paneļus, tika piespiestas palielināt pieslēguma jaudu, lai varētu saņemt valsts atbalstu, bet tagad būs spiestas maksāt vairāk. Jāņem vērā, ka jaudas ierobežojumi VARAM atbalsta saņēmējiem veidoti, lai nodrošinātu optimālu balansu starp iekārtas ražošanas jaudu, klienta patēriņu un potenciālo ietekmi uz tīklu un tā attīstības izmaksām. Piemēram, lai saules paneļus uzstādīt un saņemt arī valsts atbalstu varētu pēc iespējas lielāks iedzīvotāju skaits, turklāt vasarās neveidotos tīkla pārslodze. Gadījumi, kad klients ir izvēlējies palielināt pieslēguma jaudu, lai uzstādītu lielākas jaudas mikroģeneratoru un vienlaikus saņemtu valsts atbalstu, ir ļoti reti, saskaņā ar "Sadales tīkla” datiem tie ir mazāk nekā 1% gadījumu.

Šīs mājsaimniecības ietekmēs sadales tarifa fiksētās daļas pieaugums, bet tas nenozīmē, ka kļūst neizdevīgi saules paneļi. Saules paneļi neaizvieto sadales pakalpojumu, saules paneļi aizvieto nepieciešamību pirkt elektrību no kāda cita.

Vai plānotās tarifa izmaiņas būs šķērslis lielo zaļās enerģijas projektu attīstībai?

Ir tiesa, ka zaļās enerģijas ražošanas komerciālajiem projektiem (ne mikroģenerācijas klientiem un tiem, kuri ražo elektrību primāri savam pašpatēriņam) tarifs pieaugs par 570%. Par šo arī mēs paši esam pauduši bažas, un turpināsim to darīt. Iemesls ir vienkāršs. AS “Augstsprieguma tīkls” nepiemēro “Sadales tīkls” ražotāju tarifu, attiecīgi par visām jaudām tiek maksāts patērētāju tarifs. Arī situācijās, kad jaudas būtu mazināmas, jo patērētājiem tās nav nepieciešamas, ražotāju rezervētās jaudas liedz samazināt transformatoru jaudas.

Attiecīgi uz ražotājiem ir pamatoti attiecināt tādu izmaksu apjomu, kādu “Sadales tīkls” par jaudu maksā “Augstsprieguma tīkls”. Faktiski "Sadales tīkls" tālāk ir spiests novirzīt šīs izmaksas uz ražotājiem, jo būtu nepamatoti šīs izmaksas izlīdzināt pa dažādām patērētāju grupām. Esam vērsuši gan pārvades operatora, gan SPRK uzmanību, aicinot AS "Augstsprieguma tīkls" pārskatīt šos, mūsuprāt, netaisnīgos izmaksu attiecināšanas principus, jo citiem pārvades operatora klientiem ģenerācijas komponentes maksa ir pat samazināta. Tarifam saskaņā ar Eiropas rekomendācijām ir iespējami jāseko izmaksu struktūrai, jābūt pamatotam un caurspīdīgam. Tāpēc šobrīd tarifa priekšlikumā sadales sistēmai pieslēgtajiem klientiem tarifa pieaugums atbilst pārvades tarifa maksai, kas iekļauta sadales pakalpojumā.

"Sadales tīkls" joprojām ir gatavs darīt visu, lai pieņemtu tīklā ikvienu zaļās enerģijas kilovatstundu, un tam jānotiek sabalansēti gan izmaksu, gan investīcju ziņā, lai ieguvēji ir gan zaļās enerģijas ražotāji, gan patērētāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tīklu izbūvējot ar drošākiem elementiem un vienkāršojot, tas kļūst efektīvāks arī no jaudu izmantošanas viedokļa

To intervijā DB teic a/s Sadales tīkls valdes loceklis Rolands Lūsveris.

Ko nozīmē sadales tīkla operatora pakalpojumu kvalitāte, kas ir tās pamats?

Droša un nepārtraukta elektroapgāde ir tā, kas mūsu klientu interesē visvairāk– pēc tās ikviens Latvijas iedzīvotājs vērtē mūsu darbu. Tieši pēdējo gadu laikā esam ļoti nopietni pievērsušies mūsu pakalpojumu kvalitātei. Ir divi veidi, kā varam uzlabot elektroapgādes kvalitāti. Pirmais, ar ikdienas darbu, ko veicam, uzturot savas iekārtas un elektrolīnijas darba kārtībā. Viscaur Latvijā ir redzams, ka šobrīd tiek intensīvi tīrītas elektrolīniju trases. Nesenajā vētrā, kad paaugstinātā darba gatavībā nostrādājām trīs dienas, pārliecinājāmies, ka bojājumu skaits bija ievērojami mazāks, kāds tas būtu bijis pirms četriem vai pieciem gadiem. Visu laiku veicam arī plānotos remontus, rūpējamies, lai iekārta nevainojami kalpotu, defektus nekavējoties novēršam. Tas ir veids, kā paildzinām esošo iekārtu darba mūžu. Otra lieta ir investīcijas. Ir ļoti svarīgi, kā investējam elektrotīklu atjaunošanā un cik efektīvi to darām. 2013.gadā tika veikts Latvijas elektrotīkla audits. No starptautiskajiem nozares profesionāļiem konkursa kārtībā izvēlējāmies skandināvu konsultāciju kompāniju Sweco, lai iegūtu neatkarīgu skatu uz savu darbu. Tika izanalizētas četras tipiskākās mūsu tīkla teritorijas ar dažādu klientu blīvumu gan pilsētā, gan laukos un saņemtas rekomendācijas, kā attīstīt elektrotīklu nākotnē. Mums ieteica uzlabot elektrotīkla elementu drošumu, lai mazinātu laika apstākļu ietekmi uz elektroenerģijas piegādes kvalitāti. Balstoties uz veiktā elektrotīkla audita ieteikumiem un secinājumiem, 2014.gadā izstrādājām a/s Sadales tīkls desmit gadu attīstības plānu, kas kalpo par pamatu investīciju turpmākai veikšanai un darbības efektivitātes paaugstināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Sadales tīkls» akcionāru sapulce šodien izskatīja Anda Pinkuļa iesniegumu par atkāpšanos no amata un pieņēma lēmumu par viņa atsaukšanu no uzņēmuma valdes priekšsēdētāja pienākumu pildīšanas.

A.Pinkulis iesniegumā, kas adresēts akcionāru sapulcei, savu lēmumu pamato ar atbildības uzņemšanos par trūkumiem uzņēmuma iekšējo normatīvu kontrolē un Sadales tīkla kolektīvam novēl realizēt uzsāktās programmas tīkla modernizācijā un efektivitātes paaugstināšanā.

Līdz jaunu valdes locekļu atlases procedūras noslēgumam AS «Sadales tīkls» valde strādās trīs locekļu sastāvā, darbu turpinot Baibai Priedītei, Ingai Āboliņai un Raimondam Skrebam. Valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja būs B.Priedīte, kura AS «Sadales tīkls» valdē strādā kopš 2016.gada. Iepriekš B.Priedīte veica biznesa procesu vadītājas pienākumus AS «SEB banka», kur realizēja apjomīgus, bankas darbībai nozīmīgus projektus, kā arī attīstīja bankas klientu attiecību un klientu servisa vadību. Par vakantajām AS «Sadales tīkls» valdes locekļu pozīcijām tiks rīkots atklāts konkurss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - Ašeradens rosina izvērtēt Sadales tīkla vadītāja atbildību OIK izkrāpšanas lietā

LETA, 31.10.2017

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (no labās) un AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis

Foto: Ieva Lūka/ LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) rosina izvērtēt AS «Sadales tīkls» valdes priekšsēdētāja Anda Pinkuļa atbildību lietā par iespējamu krāpniecību obligātā iepirkuma komponentes (OIK) lietā.

Papildināta visa ziņa

To šodien žurnālistiem pavēstīja Ašeradens. Ministrs sacīja, ka «Sadales tīklam» ir jāuzņemas atbildība par noteikumu neievērošanu OIK lietā. Tāpat Ašeradens lūgs AS «Latvenergo» padomi izvērtēt tikai «Sadales tīkla» vadītāja, ne visas valdes atbildību šajā lietā.

«Pinkuļa atbildība ir jāvērtē, jo Ekonomikas ministrijas (EM) izvērtējums liecina, ka iespējami OIK krāpšanās gadījumi nebija atsevišķi, bet gan sistēmiski, kas nav pieņemami,» uzsvēra Ašeradens.

EM ziņojumā par iespējamu krāpniecību ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai OIK secināja, ka «Sadales tīkls» ir maldinājis EM par koģenerācijas staciju nodošanu ekspluatācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transportlīdzekļu koplietošanas mobilā lietotne un datorprogramma, kuru izstrādājis uzņēmums SIA Fleet Complete, veiksmīgi izmantota koncerna Latvenergo meitasuzņēmumā AS Sadales tīkls, ļaujot īsā laikā veikt ievērojamu līdzekļu ietaupījumu un samazinot izmantojamo transportlīdzekļu skaitu par aptuveni 30%, informēja SIA Fleet Complete Latvija pārdošanas daļas vadītājs Toms Grundšteins.

No atslēgu skapja līdz viedtālrunim

Ideja par koplietošanas transportu AS Sadales tīkls bijusi jau sen, tomēr tehniskie risinājumi iesākumā bijuši nepietiekami efektīvam darbam. Pirmsākumos uzņēmums lietojis kodētus automašīnu atslēgu skapjus un vienkāršotu datorprogrammu braucienu rezervēšanai, kas summāri nav devis plānoto efektu vairāku iemeslu dēļ.Pirmkārt, pie atslēgu skapja bijusi nepieciešamība pēc administratora. Nereti radušās jukas, kad atslēgas skapī sajauktas vietām vai izņemtas, neievērojot reģistrācijas kārtību. Otrkārt, bija iespējams steigas gadījumā mašīnu paņemt bez reģistrācijas, kas radīja nesaprašanos brīdī, ja kāds auto bija reģistrējis braucienam iepriekš. Rezultātā uzņēmums bija ieguvis grūti administrējamu rīku ar salīdzinoši augstām izmaksām. Gan kodēti atslēgu skapji, gan administrators tā uzraudzībai ir sistēmas izmaksas. SIA Fleet Complete piedāvātā mobilā lietotne, kas kombinēta ar atbilstošu datorprogrammu, administrēšanu vienkāršoja, papildus dodot iespējas sekot noteiktā braukšanas ātruma ierobežojumu pārkāpumiem un darbinieku braucienu maršrutiem. T. Grundšteins atklāja, ka AS Sadales tīkls, uzsākot sadarbību, pieņēmis izaicinošu lēmumu samazināt autoparku no 1066 līdz 659 transporta vienībām, kas pagaidām realizēts daļēji – uzņēmumā ir par 316 mašīnām mazāk, tomēr optimizācija turpinās, un ir cerība, ka, pareizi plānojot un administrējot procesu, būs iespējams sasniegt mērķi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tūrismā situācija ir krietni labāka nekā nozarē kopumā, lauku sētās viesus uzņem, ievērojot drošības noteikumus. Veiktie pakalpojumi nav radījuši jaunus Covid-19 saslimšanas gadījumus. Cilvēkiem ir jādod iespēja strādāt arī citās nozarēs, jo pusgadu ilgu mājsēdi nav iespējams ievērot.

Tā intervijā Dienas Biznesam pauž biedrības Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele.

Fragments no intervijas

Kāda šobrīd, 2021.gada sākumā, ir reālā situācija lauku tūrismā Latvijā?

Lauku tūrisms Latvijā nekad nav bijis slēgts. Tie, kas no biznesa pozīcijām ir varējuši strādāt, tie ir strādājuši. Protams, ir atsevišķi pakalpojumi, kuri bija jāizņem. Piemēram, spa pakalpojumi nav atļauti vai arī pasākumi, kas saistīti ar lielāku cilvēku daudzuma pulcēšanos, bija liegti, kā ballītes, kāzas un tamlīdzīgi. Apkalpošana ar ēdiena piegādi numuriņā ir atļauta. Visu laiku atļautās robežās lauku tūrisms strādā.

Pats nesen biju uz Pokaiņu mežu. Cilvēku bija daudz. Arī ārpusē ļaudis, kas nebija no vienas mājsaimniecības, lietoja maskas, kad pusdienoja pie galdiem, lai arī bija atbraukuši vienā automašīnā. Izskatījās mazliet jokaini, bet tāda bija prasība, un, cik jau nu pusdienojot var lietot maskas pie ozola galda laukā, tik to manā acu priekšā centās cītīgi darīt, jo varot būt policijas kontrole. Kā ir ar šiem noteikumiem?

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Vēlas veidot no bankām neatkarīgu krājaizdevu sabiedrību lauku māju finansēšanai

Db.lv, 15.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Facebook domubiedru grupas «Māja meklē cilvēku/Dzīve laukos» izveidotāji rosina biedrus apsvērt iespēju izveidot pašiem savu no komercbankām neatkarīgu krājaizdevu sabiedrību vai fondu, lai palīdzētu finansēt lauku māju vai lauku viensētu iegādi, tā otrdien vēstīja raidījums 900sekundes.

Facebook grupā šīs idejas nepieciešamība tiek pamatota ar svētdien raidījumā «LNT Top10» aktualizēto problēmu, ka bankas mēdz atteikt kreditēt lauku māju un lauku viensētu iegādi.

Krājaizdevu sabiedrības vai fonda izveide būtu iespēja vai nu pilnībā apiet bankas vai arī ar šo pūļveida finansējumu mazināt banku hipotekārā kredīta piešķiršanas šķēršļus, norāda grupas izveidotāja Inta Blūma: «Tas palīdzētu tiem cilvēkiem, kam nav uzreiz lielas pirmās iemaksas, vai vispār nav naudiņas, lai iegādātos īpašumu laukos, bet sirds deg par laukiem.»

Viens no variantiem paredzētu finanšu krājaizdevu sabiedrību, kad «grupas dalībnieki piedalās ar 5 eiro maksājumu, palīdzot cilvēkiem tikt pie mājām laukos un palīdzēt laukiem tikt pie cilvēkiem,» norāda Blūma. Nepieciešams izstradāt kritērijus, pēc kādiem šī krājaizdevu sabiedrība funckionētu, piemēram, atbalstāmo lauku māju pieteikumu izvēlēšanās un cik lielu summu no kopējā uzkrājuma piešķirt katram pretendentam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien spēcīgais vējš, kas piekrastē brāzmās sasniedza ātrumu 29 m/s, izraisīja lokālus bojājumus arī AS «Sadales tīkls» elektrotīklā, kas atsevišķos novados ietekmē klientu elektroapgādi, informē uzņēmuma pārstāvji.

Pateicoties iepriekšējos gados veiktajiem remontdarbiem, elektrolīniju trašu tīrīšanai un investīcijām elektrotīkla atjaunošanā vēja izraisītie elektrotīkla bojājumi nav lieli un AS «Sadales tīkls» personāls operatīvi veic to novēršanu. Šovakar ap plkst. 17:30 elektroapgāde traucēta aptuveni 3000 AS «Sadales tīkls» klientu visā Latvijā un uzņēmums turpina darbu pastiprinātā režīmā, lai elektroenerģijas piegādi klientiem atjaunotu pēc iespējas ātrāk.

Šovakar, 2.janvārī, ap plkst. 17:30 elektroapgāde ir traucēta aptuveni 3 000 AS «Sadales tīkls» klientu visā Latvijā un tiek veikts aktīvs darbs, lai pēc īsākā laikā atjaunotu elektroapgādi visiem iedzīvotājiem. Dienas laikā situācija elektroapgādē bija mainīga, jo elektrotīkla bojājumi tika reģistrēti atbilstoši vēja stiprumam un pārvietošanās ceļam, tādēļ vēja laikā var būt situācijas, ka pēc bojājuma novēršanas vienā elektrolīnijas posmā elektroapgādes traucējumus klientiem izraisa bojājums citā elektrolīnijas posmā. Lielākie elektrotīkla bojājumi tika reģistrēti ap plkst. 15 valsts centrālajos rajonos, kad elektroapgādes pārtraukums bija aptuveni 5 500 AS «Sadales tīkls» klientu. Elektrotīkla bojājumi pārsvarā ir lokāla rakstura un tos galvenokārt izraisa spēcīgā vēja ietekmē lauzti un elektrolīniju vados iegāzti koki vai ieķērušies vēja nesti koku zari.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 17.septembrī beidzas pilnvaru termiņš vairākiem AS Sadales tīkls valdes locekļiem, tādēļ uzņēmuma akcionāru sapulcē 29.augustā tika vēlēta AS Sadales tīkls valde, kuru turpinās vadīt Andis Pinkulis, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Par valdes priekšsēdētāju iecelts Andis Pinkulis, par valdes locekli ievēlēta Inga Āboliņa, valdē darbu turpinās līdzšinējie tās locekļi Raimonds Skrebs, Rolands Lūsveris, kā arī 2016.gada maijā ievēlētā valdes locekle Baiba Priedīte.

Valde veidota tā, lai būtu pārstāvētas kompetences, kas nodrošinātu sadales sistēmas operatora AS Sadales tīkls vidējā termiņa darbības stratēģijas periodā noteikto mērķu sasniegšanu , t.i. turpināt uz digitālām tehnoloģijām balstīta viedā tīkla attīstīšanu, darbības efektivitātes uzlabošanu un elektroapgādes kvalitātes un drošuma uzlabošanu. Līdzšinējie valdes locekļi Raimonds Skrebs, Rolands Lūsveris un valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis apstiprināti uz jaunu piecu gadu termiņu, izvērtējot viņu iepriekšējo ieguldījumu uzņēmuma attīstībā un darbībā, kompetenču atbilstību nākotnes vajadzībām, kā arī sniegto stratēģisko redzējumu par uzņēmuma nākotnes izaicinājumiem un attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

SPRK apstiprinājusi ST un AST precizētos elektroenerģijas sadales un pārvades tarifus

LETA, 24.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprinājusi elektroenerģijas sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" un pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) jaunos elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tarifus, kas stāsies spēkā 1.jūlijā.

SPRK aģentūrai LETA norāda, ka "Sadales tīkla" jauno tarifu ietekme uz mājsaimniecībām būs atšķirīga. Tas būs atkarīgs no pieslēguma parametriem un patēriņa, tostarp samaksu noteiks, vai ir ir vienas fāzes (1F) vai trīs fāžu (3F) pieslēgums, vai slodze ir 16A, 20A, 25A, 32A, 40A vai vairāk, kā arī no patērētajām kilovatstundām (kWh).

Dzīvokļu īpašniekiem, kuriem ir 1F pieslēgums un patēriņš ir 100 kWh mēnesī, rēķins mēnesī vidēji pieaugs par pieciem līdz septiņiem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Tikpat liels pieaugums ir gaidāms arī privātmāju īpašniekiem ar 1F pieslēgumu un 125 kWh patēriņu mēnesī.

Savukārt elektroenerģijas rēķina pieaugums privātmāju īpašniekiem ar 3F pieslēgumu būs atšķirīgs, ko ietekmēs izvēlētā slodze. Tostarp 3F pieslēgumam (16A vai 20A) gaidāmais rēķina pieaugs ir par apmēram 12-15 eiro bez PVN, bet 3F pieslēgumam ar 25A un vairāk - apmēram 18 eiro un vairāk bez PVN.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Covid-19 krīzes un ārkārtējās situācijas daudzi laukos esošie ēdinātāji varētu vairs neatsākt darbu, pirmdien intervijā Latvijas Radio bažas pauda Latvijas Lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" prezidente Asnāte Ziemele.

"Latvijas laukos jau tāpat mēs nevarējām lepoties ar daudziem restorāniem un krodziņiem. Mēs neesam tauta, kas mīl pavadīt vakarus krogos. Šis trieciens [Covid-19 izplatība un ārkārtējā situācija] būs ļoti, ļoti smags. Mums ir bail, ka pēc šī daudzi vairs neatvērsies," teica Ziemele.

Vienlaikus viņa atzīmēja, ka viesu izmitināšanā strādājošie mazie lauka tūrisma uzņēmēji, proti, tie, kuriem pieder nelielas mītnes vai kempingi, kas uzņem nelielu skaitu viesu, izdzīvos, jo tie turpina apkalpot viesus, taču visgrūtāk klājas lielajiem uzņēmumiem, kuri orientējas uz liela skaita klientu apkalpošanu.

Ziemele norādīja, ka Covid-19 pandēmijas dēļ ir mainījusies cilvēku uzvedība, priekšroku dodot atpūtas vietām, kas nav lielas un atrodas nomaļākās vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nometnes "Annas lauku skola" izveidotāja Sandra Smona ar laiku cer izveidot lielāku kustību, kas palīdzētu bērniem iemīlēt laukus.

S. Smona ar ģimeni dzīvoja pašā Rīgas centrā, bet pirms kāda laika sāka just, ka meitai Annai ir diezgan minimāla izpratne par lauku dzīvi. "Lai gan mēs braucām uz laukiem, pietrūka izpratnes par to, kas ir lauki, kā rodas piens, kā izaug burkāns. Vienreiz uz mūsu lauku mājām Annai atbrauca ciemos draugs, kurš teliņu nosauca par kumeliņu, un mēs sapratām, ka vajadzētu šo situāciju kaut kā risināt. Radās ideja izveidot "Annas lauku skolu", kur bērni nometņu veidā var iepazīties ar lauku dzīvi un šarmu. Vēlamies to darīt gudri un saudzīgi, lai neveidojas kultūršoks – ja bērnu norauj no datora un liek grābt sienu, nekas labs nesanāks, radīsies tikai riebums. Tāpēc mēs bērniem mācām praktiskos lauku darbus izglītojoši-izklaidējošā veidā," viņa stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2023.gada līdz 2027.gadam atbalstam gados jauniem lauksaimniekiem paredzēts novirzīt 55,1 miljonu eiro, ko piešķirs gan tiešo maksājumu, gan lauku attīstības atbalsta pasākumu veidā, informē Zemkopības ministrijā (ZM).

Atbalstu paredz Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskais plāns (KLP SP) 2023.-2027.gadam.

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) norāda, ka tā kā turpina palielināties Latvijas lauku saimniecību vadītāju vidējais vecums un samazinās gados jaunu vadītāju īpatsvars "turpmākai Latvijas lauku attīstībai svarīgi ir radīt priekšnoteikumus, lai motivētu jaunus, uzņēmīgus un darbspējīgus iedzīvotājus dzīvot un veidot ģimenes, attīstīt savu uzņēmējdarbību un radīt darbavietas Latvijas reģionos".

"Sagaidāms, ka piecu gadu laikā, vairāk nekā 2000 jaunajiem lauksaimniekiem būs iespēja pārņemt vai izveidot savas saimniecības," paredz Gerhards.

Komentāri

Pievienot komentāru