Transports un loģistika

Lauku ceļiem nauda jāgaida vismaz līdz nākamajam plānošanas periodam

Dienas Bizness, 03.02.2011

Jaunākais izdevums

Autoceļiem šogad pavisam iecerēts tērēt 270 miljonus latu, tostarp 196,5 miljonus latu Eiropas Savienības (ES) fondu naudas, tomēr ceļu sabrukumu tas neapturēs, ceturtdien raksta Latvijas Avīze.

Valstī no aptuveni 60 tūkst. km garā ceļu tīkla ik gadu sabrūk 1 800 – 3 000 kilometru ceļu un ielu, kas veido aptuveni 3 – 5%. Patlaban jau ir sabrukuši 42% no 13 tūkst. km garā valsts vietējo ceļu tīkla un 675 km jeb 40,9% no valsts galveno autoceļu asfalta klājuma. Lai kopējai situācijai neļautu pasliktināties, ceļiem piešķirtās naudas summai gadā vajadzētu aptuveni 400 milj. latu.

VAS Latvijas valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Ivars Pāže norāda, ka šajā gadā pavisam pastiprinās valsts galveno ceļu segumu 336 km garumā. Valsts reģionālajos ceļos ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) atbalstu pabeigs vai sāks īstenot 24 ceļu stāvokļa uzlabošanas projektus 205 km garumā – šajos posmos turpmāk grants seguma vietā būs asfalta segums.

Satiksmes ministrs Uldis Augulis uzsvēra, ka ceļu nozarē darbs tiekot virzīts uz maģistrālo ceļu uzlabošanu, kas došot izaugsmes iespējas arī ostām. Viņš pēc būtības neatbildēja, kāpēc pašvaldību ceļiem, kas veido 39 tūkst km no 60 tūkst. km garā kopējā ceļu tīkla Latvijā, nav paredzēts piešķirt ES naudas atbalstu, neskaitot naudu tranzītielām un satiksmes drošības uzlabošanai. Ministrs norāda, ka pašvaldībām ir piešķirta nauda ceļu uzturēšanai un notiekot grants segas atjaunošanas darbi.

Satiksmes ministrija prezentējusi autoceļu sakārtošanas plānu, kurā iecerēti trīs darbi, tostarp darbs pie nākamā ES fondu programmēšanas perioda plānošanas, kā arī konkrētu projektu apzināšanas, Autoceļu fonda atjaunošana un ceļu kvalitātes uzlabošana.

No I. Pāžes teiktā izrietēja, ka nākamajā plānošanas periodā pašvaldību ceļiem varētu paredzēt 25% no kopējā šā fonda finansējuma. Tātad lauku ceļiem nauda jāgaida vismaz līdz nākamajam plānošanas periodam, kas sāksies 2014. gadā.

Apgūstamās ES fondu naudas atbalsts nākamajos gados strauji samazināsies – 2012. gadā paredzēti 93,7, 2013. gadā – 28,1, bet 2014. gadā – vien 13 miljonu latu liels atbalsts. Satiksmes ministrs norādīja – šo samazinājumu vajadzētu kompensēt ar lielāku valsts ieguldījumu ceļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dobeles novada pašvaldība nepiekrīt Valsts akciju sabiedrības Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) valdes priekšsēdētāja Vladimira Kononova teiktajam, ka Latvijā būtu par daudz ceļu un ir jādomā, kuri ceļi būtu jālikvidē.

Dobeles novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Gunārs Kurlovičs pauda, ka ceļu blīvums uz iedzīvotāju, kā to piemēro Kononovs, nav rādītājs, kas liecina par nepieciešamību pēc autoceļiem.

«Ja iedzīvotāju skaits saruks uz pusi, vai tad Latvijā jālikvidē puse ceļu? Ja ceļi būtu lieki, tie nebūtu izbraukti un nebūtu daudz jāremontē,» secināja Kurlovičs.

Viņš uzskata, ka ir tieši otrādi - problēma ir lielajā ekspluatācijas slodzē, jo pietiekami intensīvās lauksaimnieciskās darbības un smagās tehnikas dēļ grantētie lauku ceļi ir ļoti sliktā stāvoklī, jo nepietiek resursu to uzlabošanai.

«Ceļu infrastruktūra ir būtiska tautsaimniecības attīstībā, tikai problēma tā, ka Latvijā tā ir ļoti slikti uzturēta. Lielu daļu meža ceļu uztur Latvijas Valsts meži,» skaidroja Dobeles novada pašvaldības vadības pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Vēlēšanu greideris

Raivis Bahšteins - DB galvenās redaktores vietnieks, 30.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Būtiski, lai vietējie ceļi netiktu aizmirsti arī pēc šiem trim dāsnajiem gadiem.

Grants ceļi Latvijas laukos no pirmās brīvvalsts laika pastkartēm līdz mūsdienām ir viens no ierastākajiem un arī būtiskākajiem infrastruktūras objektiem. Pašlaik tie ir arī viens no signāliem globālajām klimata pārmaiņām. Ziemām kļūstot siltākām un izzūdot pastāvīga sala periodiem, ceļi mirkst nebeidzamajās lietavās, kas mijas ar atkušņiem, un zaudē nestspēju. Tāpat grūti izbraucamie ceļi ir kā simbols lauku demogrāfijas bedru māktajai līknei.

Pirms pāris gadiem apmeklēju kokzāģētavu Latgalē, kuras saimniekam ceļa stāvoklis biznesam bija izšķirošs. Varbūt autobuss ar pāris skolasbērniem izmaļas cauri dubļu upei, bet lauku uzņēmumu darbu, piemēram, kokzāģētavu darbu, ceļu stāvoklis faktiski paralizē. Grantenes šķīdonī uzrūgst, tiek noteikti smaguma ierobežojumi, un paša uzņēmēja rokās ir noturēt biznesu, neskatoties uz šo Latvijas nacionālo īpatnību. Reģionu attīstības receptē faktiski ir trīs būtiskākās sastāvdaļas: ceļi, uzņēmēji un darbaspēks. Ja izņem pirmo, sašķobās arī abu pārējo pozīcijas. Šogad grants ceļu cerība ir vēlēšanu tuvošanās, jo šis gads nu nebūs tas, kad uzsvērt kārtējo valstisko problēmu. Raustīt reģionus aiz ūsām politiķi, domājams, neuzdrošināsies. Kā man sarunā apgalvoja kāds ceļu nozares eksperts, finansējums grants ceļu tīkla uzturēšanai ir piliens kopējā uzkrātajā ceļu remontdarbu deficītā kopš 1991. gada, kas, ja nemaldos, pārsniedzis 4 miljardus eiro. Miljons šurp vai miljons turp – pie šādas «bedres» tas, acīmredzot, neko nemaina. Vismaz ierastajā skatījumā no Rīgas pozīcijām, bet reālajiem cilvēkiem reģionos, kuriem ceļu stāvoklis vai nu nodrošina vai nobloķē biznesu, ir gluži citas domas. Jau daudzkārt runāts par to, ka Latvijas iedzīvotāju dilstošais blīvums vismaz tuvākajās desmitgadēs neļaus radīt un uzturēt autoceļu tīklu, piemēram, kā Vācijā. Un tomēr, izgriežot ceļus no laukiem (pārsteidzīgi optimizējot), ceļu tīkls tiks saraustīts gabalos. Un tam līdzi – dzīves vide reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētāju Jāni Langi

Lelde Petrāne, 18.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange. VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) pārvalda visu Latvijas valsts autoceļu tīklu, kas ir 20 000 kilometrus garš. LVC nodrošina valsts autoceļu ikdienas uzraudzību, administrē tam piešķirto finansējumu, plāno un vada valsts autoceļu tīkla uzturēšanu un attīstību.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Autoceļi ir valsts vizītkarte, no tiem bieži rodas pirmais un galvenais iespaids par valsti kā tādu. Turklāt ceļinieka darbs ir ļoti pateicīgs tādā ziņā, ka šī darba rezultātus var ieraudzīt un aptaustīt tūlīt, tiklīdz tie ir beigušies. Protams, es vairāk esmu ceļinieks – finansists, administrators. Mans uzdevums ir ierobežota finansējuma apstākļos «izspiest» maksimālu rezultātu – katra gada ietvaros saremontēto ceļu kilometru skaitu. Pirms kļuvu par LVC vadītāju, strādāju par LVC Jelgavas nodaļas vadītāju, pārzinu šo darbu un uzņēmuma specifiku. Uzņēmuma vadītāja amats ir loģiska izaugsme, jaunas iespējas un jauni izaicinājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Vairs tikai sešos ceļu būves objektos darbi tiks līdzfinansēti no ES fondiem

Lelde Petrāne, 29.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad no valsts budžeta valsts autoceļu tīklam būs pieejami 213,2 miljoni eiro, bet no Eiropas Savienības fondiem – 37,3 miljoni eiro, informē "Latvijas Valsts ceļi".

Kopumā šogad valsts autoceļu remontdarbiem un uzturēšanai būs pieejami 250,5 miljoni eiro, kas ir par 1,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2019. gadā. Līdz ar to 95 objektos darbi tiks veikti par valsts budžeta finansējumu, bet sešos objektos darbus līdzfinansēs Eiropas Savienības fondi.

2020. gadā valsts autoceļu tīklā kopumā darbi plānoti 101 objektā, no kuriem 33 objekti ir pārejoši no 2019. gada. Darbi, tai skaitā, noritēs uz desmit valsts galveno autoceļu posmiem, 45 reģionālo un 20 vietējo autoceļu posmiem. Pagājušajā gadā darbi valsts ceļu tīklā noritēja 99 objektos 800 kilometru kopgarumā. Kapitālieguldījumus šogad plānots veikt 477 km autoceļu, kas ir tādā pašā apjomā kā 2019. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

SIA Limbažu ceļi tiek pie teju divus miljonus vērta Latvijas Valsts ceļu iepirkuma

Gunta Kursiša, 13.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts a/s Latvijas valsts ceļi noslēgusi iepirkumu konkursu par valsts pirmās šķiras autoceļu sakārtošanu, par konkursa uzvarētāju pasludinot SIA Limbažu ceļi. Starp abiem uzņēmumiem paredzēts slēgt līgumu 1,848 miljonu latu apjomā.

Ceļu rekonstrukcija paredzēta uz pirmās šķiras autoceļa P21 Rūjiena – Mazsalaca posma Virķēni – Indus (5,20 – 12,40 kilometrs).

SIA Limbažu ceļi piedāvāja zemāko līgumcenu, bet kopumā savus piedāvājumus valsts a/s Latvijas valsts ceļi iesniedza trīs būvfirmas.

SIA Limbažu ceļi ir reģistrēta 1991. gadā Limbažos. Uzņēmuma pamatkapitāls veido 522 tūkst. Ls. 2011. gadā būvuzņēmums apgrozīja 5,6 milj. Ls, bet SIA Limbažu ceļi peļņa bija 90 tūkst. Ls. Saskaņā ar Lursoft datiem, aizpērn kompānijā strādāja 167 darbinieki.

Būvfirmas valdē darbojas tās priekšsēdētājs Andris Garklāvs, kā arī valdes locekļi Guntars Salenieks, Andis Zaļaiskalns un Daina Čapiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietavas atgādina par vienotas pieejas un naudas trūkumu infrastruktūrai

Neplānotais nokrišņu daudzums Latgalē un citviet Latvijā pagaidām piestādījis aptuveni vienādus rēķinus valsts un pašvaldību ceļu saremontēšanai, proti, abos gadījumos izmaksas tiek lēstas ap miljonu eiro. Lai gan šoreiz sliktais infrastruktūras stāvoklis netiek piesaukts kā galvenais ceļu applūšanas vai izskalošanas cēlonis, gan pašvaldību, gan būvnieku pārstāvji norāda uz neatrisinātiem jautājumiem, kas tikai pastiprina lietavu ietekmi.

Precīzi pateikt, cik līdzekļu būs nepieciešams, lai atjaunotu lietavu dēļ bojātos ceļus, varēs tikai tad, kad ūdens pilnībā noies, norāda VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) pārstāve Anna Kononova. Pēc viņas teiktā, šobrīd valstij piederošo ceļu remontdarbos piedalās tikai VAS Latvijas Autoceļu uzturētājs. «Tam nav nekāda sakara ar ceļu kvalitāti,» par izskalotajiem ceļiem saka A. Kononova, piebilstot, ka ūdens masas esot bijušas milzīgas, turklāt ceļi netiek būvēti kā dambji. Kā liecina LVC mājaslapā pieejamā informācija, valsts ceļi Latgalē izskaloti vai joprojām applūduši vismaz 10 vietās. Pēc A. Kononovas teiktā, jautājumi par pašvaldību ceļu stāvokli jāuzdod attiecīgajām pašvaldībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Cemex uzbūvējis pirmo betona ceļu Latvijā un vēlas sadarboties ar ceļu būvniekiem

LETA, 16.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cementa ražotāja SIA Cemex realizējusi pilotprojektu, kaļķakmens karjerā Kūmas uzbūvējot 500 metrus garu ceļa posmu no valčbetona, un ir gatava sadarboties ar ceļu būves uzņēmumiem un VAS Latvijas Valsts ceļi šādu ceļu būvniecībā Latvijā.

Cemex valdes loceklis Ēriks Maikls Trusevics stāstīja, ka betona ceļu izmaksas ir par aptuveni 20% lētākas nekā asfalta ceļu izmaksas, piemēram, šī eksperimentālā ceļa izmaksas bija 45 eiro par kvadrātmetru.

«Betona ceļiem ir arī daudz mazākas uzturēšanas izmaksas. Piemēram, ja asfalta ceļam remonts ir jāveic septiņus līdz desmit gadus pēc uzbūvēšanas, betona ceļš bez remonta var nokalpot līdz pat 20 gadiem. Tāpat betona ceļam var izmantot vietējās Latvijas izejvielas, un nav jāimportē bitumens un granīts. Betona ceļa būvniecībai nav nepieciešama speciāla tehnika, to var veikt ar esošo ceļu būves tehniku,» sacīja Trusevics.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Visunikālākie plānošanas instrumenti ir bezspēcīgi pret valdības vienaldzību

Andris Bērziņš- biedrības «Latvijas Ceļu būvētājs» valdes priekšsēdētājs, 28.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms dažām dienām vairāki autori – Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš, vadošie pētnieki Irina Arhipova un Aldis Ērglis, kā arī Latvijas Mobilā telefona prezidents Juris Binde – prezentēja interesantu pētījumu Latvijas reģionu ekonomiskās attīstības indekss, ar kura palīdzību iespējams iegūt daudz informācijas par ekonomisko aktivitāti Latvijas reģionos.

Faktiski ir izstrādāts vēl viens rīks, ar kura palīdzību, ieguldot papildu līdzekļus datu analīzē, iespējams iegūt informāciju, uz kuriem ceļiem un kad ir lielākā satiksmes intensitāte. Līdz ar to – kuri ceļi ir nozīmīgākie tautsaimniecībai un iedzīvotājiem un būtu jāremontē pirmie.

Šāds neatkarīgs pētījums, protams, ir ļoti pozitīvi vērtējams veikums, jo paver jaunas iespējas uzlabot arī ceļu tīkla remontu plānošanu. Turklāt tas perfekti papildina Satiksmes ministrijas rokās jau esošo rīku klāstu, piemēram, VAS Latvijas Valsts ceļi un Jāņa sētas pagājušā gada rudenī prezentēto valsts autoceļu inventarizāciju, kas arī piedāvāja kritērijus, lai noteiktu prioritātes ceļu remontēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Trīs gadu laikā uz Via Baltica uzstādīs mainīgās elektroniskās ceļa zīmes un attīstīs viedo transporta sistēmu

Dienas Bizness, 17.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs gadu laikā VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) īstenos projektu SMART E67, ieviešot viedās transporta sistēmas uz Via Baltica maršruta. Līdz 2018. gada rudenim plānots uzstādīt mainīgās informācijas ceļa zīmes, modernizēt esošos luksoforus un pielāgot tos adaptīvam darba režīmam (gaismas tiek pārslēgtas, ņemot vērā aktuālo satiksmes situāciju), uzstādīt jaunas laikapstākļu stacijas un modernizēt esošās, kā arī izveidot satiksmes reāllaika videonovērošanu un negadījumu novēršanas risinājumus atsevišķos satiksmes mezglos, informē LVC.

«Šis būs pirmais tik apjomīgs projekts Latvijas valsts autoceļu tīklā. No autovadītājiem jau ilgāku laiku esam saņēmuši pieprasījumus pēc pamanāmām un efektīvām brīdinošām ceļa zīmēm. Tie ceļu lietotāji, kas ir braukuši pa autoceļiem citās Eiropas valstīs, arī bieži atsaucās uz līdzīgu sistēmu efektivitāti. Interreg programma bija viena no iespējām kā Latvijā uzsākt strukturētu darbu pie viedo tehnoloģiju ieviešanas uz autoceļiem, tāpēc uzrunājām Igaunijas kolēģus kopīgam projektam,» stāsta projekta SMART E67 vadītājs, VAS Latvijas Valsts ceļi Satiksmes informācijas centra vadītājs Boriss Jeļisejevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējos ceļus ir iespējams uzturēt un remontēt tikai par valsts budžeta līdzekļiem un tie jau ilgstoši nav pietiekami, raksta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Šobrīd valdība strādā pie nākamā gada valsts budžeta. Publiski izskanējusi informācija, ka finansējumu autoceļiem plāno samazināt par 47 miljoniem eiro, par ko nozarē ir liels satraukums, jo jau tā nepietiekamie resursi neļauj uzturēt ceļus kārtībā.

Pašvaldības, pagastu pārvaldes cenšas, cik spēj tikt galā ar savā pārziņā esošajiem ceļiem, bet aiz pašvaldības ceļa turpinās valsts ceļi un tie nereti ir pat daudz sliktākā stāvoklī. Druvienas pagasta pārvaldes vadītājs Juris Graumanis atzīst, ka arī viņu pagastā uz vietējiem valsts nozīmes ceļiem noteikti prasītos remontdarbi. «Tie visi ir grants ceļi, bet ne uz viena grants nav, būtībā varētu teikt, ka tie ir ceļi bez seguma. Paies vēl kādi gadi un tie tiešām tādi arī būs. Grants tur nav bērta virsū, kopš tie ir uzbūvēti.» J.Graumanis atzīst, ka uzturētājs, protams, pūlas, greiderē, bet neesot jau ko greiderēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būvfirma Ceļi un tilti pērn cietusi zaudējumus

Gunta Kursiša, 24.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būves uzņēmums Ceļi un tilti pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2010. gadu, palielinājis apgrozījumu, tomēr tas nav ļāvis uzņēmumam izvairīties no zaudējumiem, liecina informācija Lursoft.

2011. gadā SIA Ceļi un tilti zaudējumi veidoja 364,1 tūkst. Ls, kas tiks segti no iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas.

Pērn uzņēmuma apgrozījums bija 7,6 milj. Ls, kas ir par 2,28 milj. Ls vairāk nekā 2010. gadā. Kopējo apgrozījumu veido ceļu būvniecība un remonts (6,31 milj. Ls), apgrozāmo līdzekļu realizācija (1,14 milj. Ls) un autotransporta un tehnikas jomas pakalpojuma sniegšana (160 tūkst. Ls).

Uzņēmuma ceļu būvniecības, remontu un apgrozāmo līdzekļu realizācijas apjomi, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir palielinājušies vairāk nekā par 44%.

Uzņēmuma kapitāldaļu vairākums (74,61%) pieder kompānijai a/s A.C.B, kas savukārt pieder uzņēmējam Valdim Lejniekam. Viņš atrodas uzņēmuma Ceļi un tilti valdes locekļa amatā un ieņem vadošus amatus arī citās sev piederošās kompānijās – SIA ABC Holdings, kur viņam pieder 63,17% kapitāldaļu, SIA Salenieku Bloks, kurā viņš ir 0,06% kapitāldaļu turētājs un a/s A.C.B., kas V. Lejniekam pieder pilnībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Liepājas pašvaldību neapmierina Latvijas Valsts ceļu argumenti

Vēsma Lēvalde, 29.03.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas pašvaldību neapmierina VAS Latvijas Valsts ceļi arguments, ka šosejas rekonstrukciju līdz Lietuvas robežai nav iespējams finansēt, jo tā pagaidām nav iekļauta Transeiropas (TEN -T) tīklā.

Liepājas dome ir saņēmusi VAS Latvijas valsts ceļi atbildes vēstuli par valsts galvenā autoceļa A11 posma līdz Lietuvas robežai tehnisko stāvokli un tā sakārtošanas iespējām. Atbildes vēstule apstiprina, ka valsts galvenais autoceļš A11 Liepāja – Lietuvas robeža ( Rucava ) ir neapmierinošā stāvoklī. Valsts akciju sabiedrības valdes loceklis Ivars Pāže vēstulē skaidro, ka autoceļš Liepāja – Lietuvas robeža ir sliktā tehniskā stāvoklī, jo pēdējos 12 gadus nepietiekamo finanšu resursu dēļ ir veikti tikai segas rekonstrukcijas darbi, bet ar to nepietiekot, lai nodrošinātu labus braukšanas apstākļus. Tajā pašā laikā Latvijas valsts ceļi vēstulē informē, ka valsts budžeta autoceļu fonda apakšprogrammas ietvaros šobrīd nav līdzekļu nopietnu rekonstrukcijas objektu īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad atvēlētais finansējums ceļiem joprojām nav pietiekams, taču tendence pēdējos piecos gados ir pozitīva, aģentūrai BNS sacīja Latvijas valsts autoceļu pārvaldītāja Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

«2015.gadā plānojam strādāt tikpat intensīvi [cik pērn], kilometru skaits, ko savedīsim kārtībā, arī būs ap 1000. Gads nebūs sliktāks, jo kopējais finansējuma apjoms ir nedaudz lielāks kā 2014.gadā. Diemžēl, tas joprojām ir nepietiekams, lai panāktu to, ka ceļi Latvijā tiek remontēti ātrāk, nekā tie sabrūk, tomēr pēdējos piecus gadus ir pozitīva tendence, valsts finansējums katru gadu pieaug,» sacīja Lange.

Viņš uzsvēra, ka sakārtots ceļu tīkls ir jebkuras valsts ekonomiskās attīstības pamatā. «Aizbrauciet uz jebkuru reģionu, parunājiet ar cilvēkiem, un viena no pirmajām lietām, par kurām jautās – kad būs savesti kārtībā ceļi?» teica LVC vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Sadalītas Gada balvas ceļu būvniecībā

Zane Atlāce-Bistere, 22.05.2017

Balvu saņēma AS A.C.B. par Tallinas šosejas remontdarbiem (A1) posma no Salacgrīvas līdz Igaunijas robežai.

Foto: Renārs Koris

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot 12 ceļu posmus, pasniegtas ikgadējās ceļu nozares Gada balvas par labākajiem veikumiem ceļu būvniecībā, informē VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Segumu atjaunošanas un pastiprināšanas būvdarbu grupā par ceļa Rīga (Baltezers)–Igaunijas robeža (Ainaži) (A1) posma no Salacgrīvas līdz Igaunijas robežai (89,40.-101,36. km) atjaunošanu Gada balvu saņēma AS A.C.B.

Otro vietu šajā nominācijā saņēma SIA Saldus ceļinieks par Liepājas šosejas (A9) posmu no 24.-38.km. Trešā vieta SIA Ceļi un tilti par autoceļa Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Krievijas rob.(Terehova) (A12) posmu 106.-114.km.

Paplašināto autoceļu būvdarbu grupā Gada balvu saņēma SIA 8 CBR par autoceļa Cēsis–Vecpiebalga–Madona (P30) posma no pārvada pār bijušo dzelzceļa līniju līdz Brežģa kalnam (24,60.-38,00 km) pārbūvi.

Otrā vieta tika piešķirta SIA Igate un SIA Saldus ceļinieks par autoceļa Vecumnieki-Nereta-Subate (P73) posmu 7.-21.km, bet trešajā vietā bija SIA Via par autoceļa Bauska-Aizkraukle (P87) posmiem 76.-77.un 78.-79.km.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ledus biezumam sasniedzot minimumu, 20 – 25 centimetrus, šonedēļ autovadītājiem Igaunijā atvērts ledus ceļš starp Hāpsalas pilsētu un Noarotsi pussalu, kā arī ledus ceļi uz ezeriem Krievijas pierobežā, informē ERR News.

Pa ledus ceļiem drīkst pārvietoties gan automašīnas, gan traktori. Tiesa gan, satiksme uz ledus ceļiem atļauta vien diennakts gaišajā laikā.

Uz šiem ceļiem atļauts pārvietoties ar ātrumu līdz 25 kilometriem stundā vai arī no 40 līdz 70 kilometriem stundā. Tāpat, atrodoties transportlīdzeklī uz ledus, jāatsprādzē drošības jostas, turklāt braucamrīku aizliegts apturēt.

Eiropā garākais ledus ceļš, kas savieno Igaunijas rietumu krastu ar 26 kilometru attālumā esošo Hījumā salu, pašlaik vēl nav pieejams autobraucējiem. Ledus ceļi tiek atklāti tad, kad ledus biezums sasniedz vismaz 20 – 25 centimetrus. Kopumā Igaunijā ir seši oficiāli ledus ceļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

MK ārkārtas sēde par situāciju plūdu skartajās pašvaldībās notiks šovakar

Žanete Hāka, 19.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta pienākumu izpildītājs Artis Pabriks izsludinājis Ministru kabineta (MK) ārkārtas sēdi saistībā ar plūdu radīto apdraudējumu. Sēde notiks piektdien plkst. 20.00.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs piektdien, apmeklējot pašvaldības Daugavas plūdu skartajās teritorijās, pārliecinājās, ka situācija ir dramatiska un lēmums par ārkārtas situācijas izsludināšanu ir vajadzīgs nekavējoties, informēja ministra pārstāvji.

Lēmumu par nepieciešamību izsludināt ārkārtas stāvokli savās domes sēdēs ir pieņēmušas Pļaviņu novadu dome un arī Daugavpils novada dome, situācija neapskaužama ir arī Ogrē, kuru plūdi skāra jau nedēļas sākumā. Lielas teritorijas applūdušas arī Zemgalē, plūdu draudi ir arī vēl virknē citu pašvaldību, norāda ministrs.

Pēc plūdu beigām VARAM izskatīs iespējas palīdzēt cietušajām pašvaldībām ūdeņu izpostītās infrastruktūras sakārtošanā, taču patlaban vissvarīgākie ir operatīvie glābšanas darbi un cilvēku drošība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pēc iespējas efektīvāk reaģētu uz notiekošo valsts autoceļu tīklā, līdzās sociālajiem tīkliem un informatīvajam tālrunim VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) pievienojis jaunu komunikācijas kanālu – aplikāciju "Waze", ar kuras palīdzību turpmāk varēs informēt par notiekošo uz valsts autoceļiem, kā arī redzēt aktuālāko informāciju.

Tā kā LAU apstrādā ziņojumus, kas atbilst autoceļu uzturēšanas darbu specifikai, iesniedzot ziņojumu aplikācijā "Waze", svarīgi norādīt konkrētu bīstamības tēmu jeb apakšsadaļu. Pašlaik "Waze" piedāvā trīs bīstamības sadaļas, no kurām katrai ir savas apakšsadaļas. Ziņojumu apakšsadaļas, kuras izvērtē LAU, ir sekojošas: uz ceļa: šķērslis, bedre, sabraukts dzīvnieks; ceļa malā: pazudusi ceļazīme; laika apstākļi: ledus, plūdi.

Informācijai, kas tiks iesniegta "Waze", sekos līdzi LAU Klientu atbalsta dienests un VAS "Latvijas Valsts ceļi" Satiksmes informācijas centrs, bet tālāk šī informācija tiks nodota atbildīgajām struktūrvienībām iesniegtās informācijas pārbaudei. Ja nepieciešams, pēc autoceļu apsekošanas tiks uzsākts darbs pie neatbilstību novēršanas normatīvo aktu noteiktajā kārtībā un termiņos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Par 1,7 miljoniem Ls atjaunos Krāslava-Preiļi-Madona ceļa posmu

Gunta Kursiša, 18.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts akciju sabiedrība Latvijas Valsts ceļi noslēgusi iepirkumu konkursu par autoceļa P62 Krāslava-Preiļi-Madona posma Rudzēti-Steķi jeb ceļa 82 – 88 kilometra rekonstrukciju, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Konkursā piedalījās seši komersanti, taču viszemāko cenu piedāvāja un tādējādi par uzvarētāju kļuva Rēzeknes novada Čornajas pagastā reģistrētā SIA BF Ceļi un tilti.

Ceļa posma rekonstrukcijas darbu kopsumma ir 1,69 miljoni latu.

SIA BF Ceļi un tilti pērnā gada jūnijā kopā ar SIA Lemminkainen uzvarēja Latvijas Valsts ceļu konkursā par valsts pirmās šķiras autoceļu sakārtošanu (autoceļa P48 Kārsava - Tilža - Dubļukalns posma Kārsava - Salnava 0,00 - 6,55 km rekonstrukciju), piedāvājot zemāko līgumcenu 2,45 miljonus latu. Savukārt 2011. gadā uzņēmums uzvarēja iepirkumu konkursā par autoceļa (P52 Zilupe – Šķaune – Ezernieki 9,7 – 16,29 km) ar sabrukušo melno segumu uzturēšanas darbiem atjaunošanu, piedāvājot darbus veikt par 133 tūkst. Ls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ūdens līmenis Daugavā pie Daugavpils par gandrīz metru pārsniedzis kritisko atzīmi

LETA, 22.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sasniedzot 7,88 metru atzīmi, šorīt ūdens līmenis Daugavā pie Daugavpils par gandrīz metru pārsniedzis kritisko septiņu metru atzīmi. Mežciemā sācis applūst dārzkopības kooperatīvs, 23 kooperatīva pastāvīgajiem iedzīvotājiem piedāvāts evakuēties.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Daugavpils novada padomes priekšsēdētāja Janīna Jalinska, patlaban ar smilšu maisiem un smiltīm turpinās ceļa un dambja stiprināšana, kas aizsargā kooperatīvu no Daugavas palu ūdeņiem.

Ja ceļš vai dambis tiks pārrauts, 232 kooperatīva mājiņas kopā ar tajās dzīvojošajiem un kooperatīva teritorijā esošajām automašīnām applūdīs piecās līdz desmit minūtēs, skaidroja Jalinska.

Tā kā ūdens līmeņa kāpšana Daugavā Latvijas-Baltkrievijas pierobežā, lai arī lēna, tomēr turpinās, varot prognozēt, ka ūdens līmenis upē vēl kādu laiku turpinās celties arī pie Daugavpils.

2010.gada palu maksimums - 7,72 metri - Daugavpilī patlaban ir pārspēts par 16 centimetriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Papildināta - Daugavpils pilsētā un novadā uz nedēļu izsludina ārkārtēju situāciju

LETA, 22.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

22.aprīlī Ministru kabineta ārkārtas sēdē tika izsludināta ārkārtējā situācija uz vienu nedēļu, no 22.aprīļa līdz 29.aprīlim,

Daugavpils pilsētā un Daugavpils novadā.

Lēmums aicināt Ministru kabinetu izsludināt ārkārtējo situāciju tika pieņemts Krīzes vadības padomes ārkārtas sēdē, kurā izskatīja Iekšlietu ministrijas ziņojumu par palu un plūdu izraisīto seku likvidēšanas pasākumos iesaistīto institūciju veiktajiem un plānotajiem drošības pasākumiem valstī, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības ziņojums par situāciju palu un plūdu skartajās pašvaldībās.

Saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu pašvaldībai īpašā tiesiskā režīma (ārkārtējās situācijas) laikā sadarbībā ar Valsts policiju (VP) un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD), ja nepieciešams, ir tiesības veikt iedzīvotāju piespiedu evakuāciju no plūdu skartajām teritorijām, ja ir pamatots apdraudējums iedzīvotāju veselībai vai dzīvībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Piketētāji prasa izvērtēt VAS Latvijas autoceļu uzturētājs lietderību

Vēsma Lēvalde, 13.05.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autovadītāji, kas 13.maijā pulcējās uz Grobiņas – Ventspils ceļa, protestējot pret ceļa kvalitāti, prasa valdībai izvērtēt VAS Latvijas Valsts ceļi atbildību un nekavējoties sākt ceļa kapitālo remontu.

«Autoceļa Nr. P111 Ventspils (Leči)-Grobiņa lietotāji nevar samierināties ar satiksmei bīstamajiem apstākļiem un ar valsts izpildvaras iestāžu attieksmi, kas izpaužas kā bezdarbība- neveicot pietiekamas darbības autoceļa atjaunošanā,» teikts protesta akcijas iniciatoru atklātajā vēstulē Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.

«Pieprasām izvērtēt VAS Latvijas Valsts ceļi, it īpaši [..] Kurzemes reģiona vadības atbildību par autoceļa Nr. P111 nepietiekamu uzturēšanu. Kā atzīst paši autoceļa apsaimniekotāji, ceļa asfalta segums jāatjauno vismaz ik pa desmit gadiem, šādas darbības nav veiktas ne reizi, kopš uzklāts asfalta segums, tas ir - kopš 1985.gada,» teikts vēstulē. Piketētāji uzskata, ka ir pietiekams pamatojums uzskatīt, ka VAS Latvijas Valsts ceļi nav atbildīgi veikusi pienākumus. Piketētāji norāda, ka nepieciešams izvērtēt, vai Latvijas Republikai kā sākotnējai publisko tiesību personai ir jānodarbojas ar uzņēmējdarbību ceļu uzturēšanā, ko Latvijas Republikas vārdā veic atvasināta publiskā persona VAS Latvijas autoceļu uzturētājs. Protesta akcijas iniciatoru uzskata, ka tas novedis pie nepietiekamas paškontroles publiskā resora sistēmā, jo viena resora padotības publiskā persona VAS Latvijas autoceļu uzturētājs izpilda valsts pasūtījumu - autoceļu ikdienas uzturēšanu, bet otra - VAS Latvijas Valsts ceļi, tā paša resora publiskā persona, kontrolē pasūtījuma izpildi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būvniecības kvalitāte Latvijā uzlabojas, intervijā LNT raidījumā 900 sekundes sacīja VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) vadītājs Jānis Lange.

Pēc viņa teiktā, jauno un atjaunoto valsts un reģionālās nozīmes ceļu kvalitāte ir ļoti laba, ko esot atzinuši arī starptautiskie eksperti.

Lange gan atzina, ka vairāk nekā puse Latvijas ceļu ir sliktā tehniskā stāvoklī, tāpēc autovadītāji, iespējams, nepamana atjaunoto ceļu labo stāvokli un kritizē Latvijas ceļus kopumā.

Savukārt kā trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma sacīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss, ceļi sabrūk ātrāk nekā tos spēj atjaunot un līdzekļu apjoms visu ceļu atjaunošanai nav pietiekams.

Patlaban 70% valsts galveno ceļu ir sakārtoti, arī reģionālie ceļi pamazām tiekot sakārtoti. Galveno un reģionālās nozīmes ceļu sakārtošana tikšot pabeigta plānotajā laikā - līdz 2020.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lauksaimnieki: Attīstību lauku reģionos grauj katastrofālais ceļu stāvoklis 

Žanete Hāka, 03.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija ar brūkošajiem lauku ceļiem patlaban ir katastrofāla, ikmēneša valdes sēdē atzina biedrības Zemnieku saeima pārstāvji.

Sagaidot pavasari, ir sajūta, ka šogad ziema nav bijusi, bet ir bijis karš. Tādi laukos izskatās ceļi. Faktiski daudzās vietās ceļi ir iznīcināti. Pavasaris ir labākais laiks, kad var novērtēt ceļu stāvokli. Šobrīd katastrofālie ceļi jau nākamgad būs neceļi un neceļu skaits ar katru gadu tikai pieaug, uzsvēra biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētāja vietnieks un SIA Mežacīruļi saimnieks Juris Cīrulis no Jelgavas novada.

Runājot par situāciju nozarē, viņš uzsvēra, ka piena lopkopībā šobrīd ir vērojama piena iepirkuma cenas pazemināšanās. Nav pamata domāt, ka ilgtermiņā cena būs virs 0,30 eiro. Viņš izteica cerību, ka šoreiz cenu kritums būs saudzīgāks pret lauksaimniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz reģionālā autoceļa Ventspils (Leči)–Grobiņa (P111) posmā no Labraga līdz Mežainei (43,2.-63,0. km) turpinās pērn aprīlī sāktie būvdarbi. Šis ir pašreiz valstī garākais remontposms, kurā ir astoņi ar luksoforiem regulēti posmi, un to izbraukšana prasa vairāk nekā stundu, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Būvdarbu ietvaros tiek veikta segas pārbūve, sākot no pamatiem un beidzot ar divām asfalta kārtām, ūdens novades sistēmas sakārtošana un autobusu pieturvietu atjaunošana. Atjauno arī tiltus pār Saku un Karpu, tiem klājot jaunu hidroizolāciju un brauktuves segumu. Līdz šim ir paveikti aptuveni 70 % no būvdarbu apjoma. Četru kilometru garā posmā no Labraga Pāvilostas virzienā jau ir ieklātas visas asfalta kārtas un tur atlicis vien horizontālais marķējums. Ātruma ierobežojums 70 km/h tur joprojām saglabājas. Šos būvdarbus veic SIA Binders, un to līgumcena ir 10,6 miljoni eiro (ar PVN) ar ERAF līdzfinansējumu. Pilnībā darbus pabeigt plānots līdz rudenim, informē VAS Latvijas valsts ceļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Atsevišķos valsts autoceļu posmos mainītas ziemas uzturēšanas klases

Dienas Bizness, 14.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar pieaugušo satiksmes intensitāti šajā sezonā ir mainītas vairāku autoceļu uzturēšanas klases, informē va/s Latvijas Valsts ceļi Komunikācijas daļa.

Pierīgā pārmaiņas ir skārušas Tallinas šosejas posmu no 21. līdz 36. km un Liepājas šosejas posmu no 17. līdz 23. km, kā arī reģionālo autoceļu uz Jaunmārupi. Šo autoceļu uzturēšana no A1 klases mainīta uz A klasi.

Citur valstī mainītas uzturēšanas klases atsevišķiem posmiem reģionālajos autoceļos.

Autoceļu Inciems–Sigulda–Ķegums (P8), Krāslava–Preiļi–Madona (P62) un Madona–Varakļāni (P84) atsevišķiem posmiem uzturēšanas klase ir paaugstināta uz A1, bet autoceļu Rīga–Ērgļi (P4), Augšlīgatne–Skrīveri (P32), Viļaka–Kārsava (P45), Kārsava–Tilža–Dubļukalns (P48), Višķi–Nīcgale (P64) un P121 Tukums–Kuldīga (P121) atsevišķiem posmiem – uz B klasi.

Komentāri

Pievienot komentāru