Teltis pasākumiem bija nepieciešamas pat krīzes laikā.Tas pēdējos gados ir palīdzējis strauji attīstīties SIA Tent For Event Baltic.

Pašlaik uzņēmums ir pievērsies biznesa paplašināšanai Skandināvijas valstīs. DB un Lursoft veidotajā straujāk augošo uzņēmumu sarakstā Gazele SIA Tent For Event Baltic ierindojas 238. vietāvietā. Trīs gados uzņēmums ir vairāk nekā trīskāršojis savu apgrozījumu.

Krīzes priekšrocības

Tent For Event Baltic nodrošina korporatīvos pasākumus, kāzas, festivālus u.c. sarīkojumus ar lielizmēra teltīm un to labiekārtošanu. Ideja veidot šāda profila uzņēmējdarbību radusies 2006.gadā. «Tolaik ievērojām šādu potenciālu biznesa nišu, kur iespraukties,» stāsta SIA Tent For Event Baltic vadītājs Kaspars Cimermanis. Uzņēmumiem trūcis telpu, kur rīkot korporatīvos pasākumus, savukārt pieejamo piedāvājumu pasākumu telšu tirgū uzņēmuma dibinātāji uzskatījuši par dārgu. Darbību uzņēmums sāka 2008. gadā, tieši sākoties krīzes. «Šim apstāklim bija arī vairāki pozitīvi aspekti, piemēram, nepaguvām neapdomīgi ieguldīt līdzekļus, iepērkot dārgas lielizmēra konstrukcijas, kas nespētu uzreiz sevi atpelnīt, jo pieprasījums krīzei laikā nenoliedzami bija zems,» viņš skaidro. Iespējams, tas bija iemesls, kādēļ vairāki tirgus dalībnieki biznesu pameta. Uzņēmumam palīdzējis fakts, ka tā darbības sākumā bijis viegli atrast darbiniekus. «Izmaksas bija zemākas, nebija daudz darbinieku ar lielām algām, nebija kredītu. Ar pašu līdzekļiem attīstījām biznesu, cik varējām atļauties – nopelnīto uzreiz ieguldījām attīstībā,» stāsta K. Cimermanis.

Pašreizējais Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis, kurš neoficiāli minēts kā iespējamais zemkopības ministra amata kandidāts, būtu gatavs uzņemties šo amatu jaunajā valdībā.

Viņš DB.lv atzina, ka sarunas ir bijušas un «neesmu teicis nē». Ar ko bijušas sarunas, viņš gan neatklāja. M. Cimermanis arī piebilda, ka viņš pats ir bezpartejisks. M. Cimermanis trešdien piedalījās lauksaimnieku piketā pret nevienlīdzīgiem ES tiešmaksājumiem, pārstāvot Latvijas Zemnieku federācijas intereses.

TV raidījums Panorāma jau vēstīja, ka M. Cimermanis pēc neoficiālas informācijas ir viens no kandidātiem uz zemkopības ministra amatu.

Apdzīvotība Latvijas lauku reģionos pēdējo gadu laikā aizvien sarūk, un viens no lauku dzīves balstiem – lauksaimniecības nozare – piedzīvo smagus satricinājumus, proti, ir nepietiekama jaunā lauksaimnieku paaudze, kamdēļ Latvijas «lauki noveco», atklāj Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) veiktais pētījums.

«Pētījuma secinājums ir, ka lauksaimniecības nozare katru gadu kļūst efektīvāka un modernākas tehnoloģijas viennozīmīgi «izspiež» darbaspēku ārā no laukiem. Pēdējo piecu gadu laikā ļoti strauji samazinās nodarbināto skaits tieši lauksaimniecības nozarē,» LNT raidījumā 900 sekundes sacīja LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis, atzīstot, ka nākotnē cilvēkiem arvien mazāk būs ko darīt lauksaimniecības nozarē.

«Visas Latvijas mēroga jautājums ir, vai apdzīvoti lauki ir mūsu vērtība? Vai mēs gribam laukos cilvēkus un līdz ar to veicinām pasākumus citu nodarbinātības veidu attīstībai ārpus lauksaimniecības? Vai arī mēs uzskatām, ka tas ir normāli, ka lauki tiek pamesti?» sacīja LLKC vadītājs.

«40 tūkstoši eiro, kas paredzēti jauno lauksaimnieku atbalsta programmā, ir ļoti maza nauda, ar ko mūsdienās nevar uzsākt neko nopietnu,» komentējot situāciju laukos, kur patlaban lielākā daļa saimniekotāju ir pensijas vai pirmspensijas vecumā, bet jaunie vietā nenāk, norāda Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis.

Viņš uzskata, ka būtiski būtu jāmaina atbalsta sistēma jauniešiem, jo pašreizējie atbalsti ir par niecīgu, lai jaunieši ietu strādāt lauksaimniecībā, ja vien viņiem nav ģimenes saimniecības vai zemes. «Ja jauniešiem nav t.s. ģimenes biznesa jeb saimniecības, tad viņiem ir ļoti grūti ko uzsākt ar 40 tūkstošiem eiro,» tā Cimermanis.

Arī z/s Ceļmalas īpašnieki Inese un Ritvars Gaumaņi uzskata, ka, lai jaunie cilvēki nāktu strādāt laukos, liela nozīme ir atbalsta programmām, kas nedrīkstētu būt ierobežotas līdzekļu ziņā mazāk atbalstāmām vai vairāk atbalstāmām teritorijām. Un ir pārliecināti, ka šādu atbalstu būtu nepieciešams iekļaut nākamajā plānošanas periodā.

Pateicoties Eiropas Savienības (ES) maksājumiem un biogāzes invāzijai, zemes cena Latvijā turpinās augt un ar laiku varētu izlīdzināties ar cenu Eiropā, kur hektārs maksā vairākus desmitus tūkstošu eiro, prognozē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vadītājs Mārtiņš Cimermanis.

Viņš sacīja, ka patlaban labas lauksaimniecības zemes cena par hektāru sasniedz 4000 latu. Turklāt augsta zemes cena nav tikai Zemgalē, bet arī daudzviet Latgalē, kur notiek aktīva saimnieciskā darbība, piemēram, Preiļu novadā tā sasniedz pat 2000 latu par hektāru.

«Zemes cena tuvākā pusgada laikā turpinās augt un ar laiku varētu panākt hektāra cenu - vairākus desmitus tūkstošu eiro - pārējā Eiropas Savienībā. Tikmēr cena, ko varētu atļauties maksāt vietējais zemnieks, būtu apmēram 500 lati. Ārkārtīgi slikti, ka zemes pārdošanas un arī nomas cenu ietekmē ES maksājumi. Jau pašreizējās diskusijas par tiešo maksājumu līmeņa kāpumu liek zemes iznomātājiem un pārdevējiem pārskatīt cenas uz augšu,» sacīja Cimermanis.

Paplašinot savu darbību, viens no Latvijas lielākajiem stikloto būvkonstrukciju projektēšanas un ražošanas uzņēmumiem SIA "Uppe" sācis jaunas stikloto elementu fasāžu ražotnes būvniecību Brankās.

Kopējās projekta investīcijas ir 350 000 eiro, no kuriem publiskais līdzfinansējums ir 120 000 eiro. Jaunā ražotne būs vairāk kā 1000 m2 liela un tajā ražos stikloto elementu fasādes.

Ražotnes būvniecību plānots pabeigt līdz 2024.gada beigām.

Projektu līdzfinansē Lauku atbalsta dienests.

19.martā, klātesot Jelgavas domes priekšsēdētāja vietniecei Ilzei Vītolai un Tūrisma un uzņēmējdarbības nodaļas vadītājai Ilzei Matusai, kā arī SIA “Uppe” vadībai un kolektīvam, topošās ražošanas ēkas pamatā tika iemūrēta laika kapsula. Kapsulā ievietotais vēstījums atklāj uzņēmuma stāstu - caur stiklotajām ēkām padarīt apkārtējiem pasauli par nedaudz labāku vietu.

Krievijas embargo dēļ samazinātās piena iepirkuma cenas Latvijas piena ražotājiem – lauksaimniekiem – rada zaudējumus 7 līdz 9 miljonu eiro apmērā katru mēnesi, lecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) aprēķini.

«Pagaidām neizskatās, ka situācija piena tirgū Latvijā ātri varētu uzlaboties, tādēļ varam teikt, ka šis ir izšķirošs brīdis nozares turpmākai eksistencei. Pie pašreizējām piena iepirkuma cenām saimniecības ilgāk par sešiem līdz desmit mēnešiem «izvilkt nespēs. Ja situācija nemainīsies un nozarei netiks sniegta palīdzība, pastāv liela iespēja, ka daļa piena ražotāju likvidēs ganāmpulkus līdz nākamā gada ziemas periodam,» saka LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis.

LLKC iepriekš veiktie aprēķini liecina, ka Latvijā piena ražošanas pašizmaksa ir vidēji 27 eiro centu par kg piena. Centrā uzsver, ka šis ir vidējais rādītājs, jo piena pašizmaksa katrā saimniecībā ir atšķirīga un ir diapazonā no 22 līdz 35 eiro centiem par piena kg, atkarībā no saimniecības lieluma un darba efektivitātes. Taču piena iepirkuma cenas kritums no vidēji 27 eiro centiem par kg augustā uz vidēji 22 eiro centiem par kg oktobra sākumā iespaido katras piena saimniecības ekonomisko dzīvotspēju.

Par spīti tam, ka auto tirdzniecībai un ar to saistītām nozarēm ir finansiāli grūti laiki no 29. aprīļa līdz 2. maijam Ķīpsalā norisināšoties 11. Rīgas Starptautiskais autošovs.

Šogad izstādes organizatori cer izstādi veidot kā plašu un atraktīvu pasākumu, ietverot gan ekspozīciju, gan plašu pasākumu un izklaides programmu, kur sev noderīgo atradīšot gan profesionāļi, gan jebkurš automīļotājs. 11. Rīgas Starptautiskajam autošovam šogad būs četras sadaļas – Auto Exotica, Auto Exclusive, Auto Sale un šī gada jaunums – Auto Profi, kas ietver automobiļu piederumus un iekārtas gan profesionāļiem, gan ikdienas autolietotājam.

«Atceltās Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas (LPAA) rīkotās autoizstādes Baltic International Motorshow Riga 2010 vietā Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1 šogad, tāpat kā 2006., 2008. un 2009. gadā, rīkos 11. Rīgas Starptautisko autošovu,» sola BT 1 autoizstāžu projektu grupas direktors Kaspars Cimermanis. «Tā kā šobrīd vairums autodīleru nav gatavi paši aktīvi uzņemties iniciatīvu un rīkot OICA kalendāra izstādi Baltijas tirgum, lai iekustinātu jaunu auto pārdošanas tirgu un informētu par savu produktu priekšrocībām un pieejamību, tad izstāžu platības tiks aktīvākajiem un uz biznesa attīstību orientētajiem uzņēmumiem, kuru produkcijai ir pieprasījums,» sola Kaspars Cimermanis. Jācer, ka BT1 pārstāvja solījumiem būs lemts piepildīties, jo, piemēram, finansiālu apsvērumu dēļ Lietuvā, Igaunijā un citviet Austrumeiropā iepriekš plānotās izstādes šogad nenotikšot.

Pēdējo mēnešu laikā vairāki lauksaimnieki saskārušies ar gadījumiem, kad ārvalstnieki piedāvā juridiski sarežģītus zemes nomas līgumus, kur atsevišķu noteikumu neizpildes gadījumā zemes īpašnieks zaudētu gan zemi, gan visus attiecīgos valsts un Eiropas Savienības atbalstus par šo zemi, informē Zemnieku federācijas vadītāja Agita Hauka.

«Lūdzam zemniekus ļoti uzmanīgi pārlasīt piedāvātos nomas līgumus, jo uzticēšanas var maksāt ļoti dārgi. Atklājies, ka vairākos līguma nosacījumos iestrādāts, ka līguma izbeigšanas gadījumā bez atlīdzības un nekavējoties nomniekam jānodod Iznomātājam vai Iznomātāja norādītajai personai visas esošās un līguma darbības laikā Nomniekam piešķirtās Eiropas Savienības un valsts vai citas atbalsta tiesības, tajā skaitā atbalsta maksājumi,» sacīja Hauka.

«Lai arī Latvija ir izmantojusi iespēju piemērot ierobežojumus ārvalstu pilsoņiem iegādāties zemes Latvijā, tomēr pārejas periods būs beidzies, un no 2014.gada Latvijas zemi varēs iegādāties jebkurš Eiropas Savienības pilsonis. Citu valstu lauksaimniekiem zemes iegāde Latvijā ir kārdinoša, jo šeit zeme salīdzinājumā ar citu dalībvalstu lauksaimniecības zemes cenu joprojām ir lēta, turklāt labas kvalitātes, arī klimats Latvijā ir piemērots, un augu ražība pat pārsniedz citu valstu rādītājus. Tomēr lauksaimniecības zeme ir viens no būtiskajiem dabas resursiem Latvijā, un tā ir vajadzīga mūsu pašu - Latvijas - lauksaimnieku un iedzīvotāju izdzīvošanai un dzīvošanai,» akcentēja federācijas vadītāja.

SIA Tent for Event Baltic apgādā ar teltīm vērienīgus svētkus; nākamo apgrozījuma izrāvienu uzņēmums gaida līdz ar Latvijas simtgades svinībām, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Tent for Event Baltic iespaidīgais apgrozījuma kāpums no 477 tūkst. eiro 2011. gadā līdz 1,5 miljoniem eiro 2015. gadā ir nodrošinājis kompānijai iekļūšanu strauji augošu uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā, ko veido laikraksts Dienas Bizness un SIA Lursoft.

Uzņēmuma apgrozījuma kāpumu pēdējos gados nodrošināja tas, ka Latvijā notika vairāki Eiropas mēroga pasākumi – Rīga bija Eiropas Kultūras galvaspilsēta, bet Latvija bija Eiropas Parlamenta prezidējošā valsts. «2016. gada sezonu plānojam ar kritumu vietējā tirgū, bet pieaugumu ārvalstu tirgos. Eksporta apjomu šogad palielināsim par 15%, salīdzinot ar pagājušo gadu, un tas sasniegs 65% no apgrozījuma. Vietējā tirgus kritums jau bija paredzams, zinot, ka 2016. un arī 2017. gadā Latvijā nenotiks lieli Eiropas mēroga pasākumi. Nākamais, ko mēs gaidām, ir Latvijas simtgade,» stāsta SIA Tent for Event Baltic valdes priekšsēdētājs Kaspars Cimermanis.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) aprēķini par piena pašizmaksu liecina, ka viena kilograma piena saražošanai Latvijas piensaimniecībās iztērē vidēji 24,9 eiro centus. Līdz ar to piena cena, kādu patlaban piedāvā piena iepircēji Lietuvā un Latvijā, vairs nesedz ražošanas izmaksas, un saimniecībās jāsāk pārskatīt dažādas taupīšanas iespējas.

Kā apliecināja LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis, Krievijas embargo dēļ atsevišķi piena iepircēji Lietuvā patlaban ir vai nu atteikušies no piena iepirkuma Latvijā, vai būtiski samazinājuši piena iepirkuma cenu.

«Vēl jūlijā vidējā piena iepirkuma cena bija 29,3 eiro centi par vienu kilogramu, bet augusta vidū daudziem tā tika samazināta līdz 19-24 eiro centiem. Šāda cena vairs nesedz piena ražošanas pašizmaksu - 24,9 eiro centus. Samazinoties ienākumiem, saimnieki var sākt izvēlēties nepārdomātus taupības pasākumus, kas var atstāt negatīvu iespaidu uz ganāmpulku efektivitāti,» norādīja Cimermanis.

Laikraksta Dienas Bizness abonenti ceturtdien, 22. martā, kopā ar laikrakstu saņem žurnāla «Biznesa Plāns» Zemgales numuru.

Jaunās paaudzes betona izstrādājumi, automašīnu riepu otrā dzīve, puķkopība ārpus standartiem, kā arī kvalitātes virsotnes LED gaismekļu ražošanā, stikla konstrukcijās, akustiskajos paneļos, auto kardānos un koka māju būvniecībā.

Biznesa Plāns pēc ekspedīcijas Zemgalē aicina kopā ar žurnāla veidotājiem izjust reģiona inovatīvāko uzņēmumu vibrācijas, kas iekustina būtiskas pārmaiņas ne tikai domāšanā, bet jau materializējušās tirgū pieprasītos produktos. Zemgales inovatīvāko produktu tapšanas procesu krāšņās fotokolāžās iemūžinājis Biznesa Plāna fotogrāfs Matīss Markovskis.

Centāmies lūkoties nevis plašāk, mēģinot aptvert Zemgales lielsaimniecību tūkstošhektāru plaknes, bet, tieši pretēji, sašaurinājām gaismas staru kūli līdz bioloģiskās saimniecības Vizbuļi ar rokām aprūpēto burkānu vagu skaustiem.

Noslēdzoties sanācijas projektam, Jelgavā agrākās šķidro bīstamo atkritumu izgāztuves Kosmoss teritorija jāuztur vēl piecus gadus, bet tās novērošana turpināsies 30 gadus.

Ķīmisko atkritumu izgāztuves sanācijas projekta noslēguma pasākumā Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektore Inga Koļegova pauda, ka, sākot darbu jaunajā VVD vadītājas amatā, šā projekta noslēgums ir ļoti patīkams notikums.

Viņa pauda prieku, ka Jelgava vairs nebūs starp valstī piesārņotākajām vietām. Viņa īpaši pateicās VVD Administratīvā departamenta direktoram Didzim Lībietim, kā arī novēlēja nākotnē lietderīgi izmantot bijušās izgāztuves uzbēruma teritoriju, protams, ievērojot atbilstošos ierobežojumus.

Pēc pasākuma Koļegova aģentūrai LETA pastāstīja, ka ķīmiskie atkritumi joprojām atrodas zem uzbēruma un ir svarīgi nesabojāt kārtas, aiz kurām atkritumi apglabāti, tāpēc saistībā ar šā projekta nosacījumiem turpmākos piecus gadus šajā teritorijā, kuru speciāli turpinās novērot, neko citu nedrīkstot darīt.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā (LLKC) lauksaimniecības pamatus tālmācībā šobrīd apgūst rekordliels interesentu skaits – vairāk nekā 400, informē LLKC pārstāvji.

Pēdējo divu nedēļu laikā 170 stundu mācību programmai pieteikušies vairāk nekā 150 interesentu.

Lielā interese par lauksaimniecības pamatu apguvi lielā mērā saistīta ar nesen Eiropas Komisijā apstiprinātā Lauku attīstības plāna nosacījumiem, kas paredz noteiktās programmās atbalstu piešķirt tiem pretendentiem, kuri apguvuši lauksaimniecības pamatzināšanas. Lai veicinātu lauksaimniecības izglītības pieejamību, LLKC īsteno akreditētas profesionālās pilnveides izglītības programmu Lauksaimniecības pamati 170 stundas pēc tālmācības principiem. Sadarbībā ar 26 LLKC konsultāciju birojiem, eksāmenu komisijas un klātienes konsultācijas tiek rīkotas reģionos, lai samazinātu izmaksas klausītājiem līdz minimumam.

Kopš ABLV Bank slēgšanas banku sektors piedzīvo dramatiskas pārmaiņas, taču ne vienmēr tās ir pamatotas, un Latvija pārmērīgās klientu sijāšanas dēļ zaudē ne tikai riskanto nerezidentu naudu, bet arī vietējo, ilggadīgi strādājošo uzņēmēju līdzekļus, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pati ABLV Bank, savukārt, vēl gaida uzrauga lēmumu par pašlikvidācijas plānu, FKTK sola to paziņot maija vidū. DB jau iepriekš rakstīja, ka, neļaujot bankai pašlikvidāciju, pastāv risks, ka pieslēgsies maksātnespējas administratori un, pēc iepriekš piedzīvotiem piemēriem, arī ABLV Bank var tikt izlaupīta, kas būtu vēl viens ļoti nevēlams un Latvijas uzņēmējdarbības vides reputāciju graujošs precedents.

Dodas projām

Šā gada aprīļa beigās banku piesaistīto noguldījumu apjoms bija 17,792 miljardi eiro, kas ir par 13% mazāk nekā februāra sākumā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati. Tas nozīmē, ka kopš februāra no banku sektora aizplūduši 2,6 miljardi eiro. Notikumi saistībā ar ABLV Bank slēgšanu veicinājuši aktīvāku klientu sijāšanu, taču ir pazīmes, ka konti tiek bloķēti ne tikai riskantiem ārvalstu klientiem, bet arī Latvijā strādājošiem uzņēmumiem. Tas ir negatīvi vērtējams faktors, jo jau vairāki uzņēmēji paziņojuši par to, ka pārcels savu naudu uz ārvalstīm. Tas kārtējo reizi rada sāpīgu triecienu valsts reputācijai un pastiprina ārzemju investoru šaubas par vēlmi šeit ieguldīt, ņemot vērā apziņu, ka pat vietējo uzņēmumu nauda nav vēlama un pastāv šķēršļi netraucētai darbībai.

Noslēgusies pirms pusgada uzsāktā iniciatīva Latvijas reģionos City Up, kuras ietvaros jaunieši tika aicināti izstrādāt reģionālajiem uzņēmumiem informācijas tehnoloģiju risinājumus. No 18 pieteiktajiem projektiem, uzvarētāju laurus plūkuši cēsnieki Jānis Rečs un Kaspars Ivanovs. Puiši Cēsu veselības un sporta centram Aura palīdzējuši modernizēt klientu uzskaites un atskaišu sistēmu, pārejot no arhīva papīra formātā uz mūsdienīgu un digitālu risinājumu.

Projekta ietvaros uzrakstītas vairāk nekā 1500 rindiņas koda, realizēts elektroniskais pacientu pieraksts pie konkrēta ārsta, iespējama citu ārstniecības personu pievienošana, pacientu informācijas ievade un pacientu talona aizpildīšana, dažādu klasifikatoru ievade u.c. iespējas.

Otrās vietas apbalvojums aizceļoja uz Siguldu pie Ralfa Cimermaņa no Siguldas Valsts ģimnāzijas. Lai Siguldas vietējam uzņēmumam Pixelbags atvieglotu piekļūšanu preču datiem, Ralfs Cimermanis izveidojis jaunu noliktavas uzskaites risinājumu tiešsaistē. Projekta izstrādes laikā tika izmantota programma Pyton, jo tā ir viena no populārākajām programmēšanas valodām un programma MySQL, kas savukārt ir viena no populārākajām datubāžu programmām. Projekta rezultātā izveidota funkcionējoša uzskaites sistēma, kas ir pieejama tiešsaistē, ievērojami atvieglojot uzņēmuma ikdienu.

ZGI Capital alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks ir parakstījis līgumu par 3 miljonu eiro investīciju piešķiršanu Igaunijas uzņēmumam Corle OÜ.

ZGI Capital darbību veic kopš 2005. gada. Šobrīd ZGI Capital pārvalda ceturtās paaudzes riska kapitāla fondu ZGI-4, kura lielākais investors ir Attīstības finanšu institūcija ALTUM.

Corle OÜ pamatdarbība ir elektro un interneta optisko kabeļu inženiertehnisko sistēmu projektēšana, celtniecība un uzturēšana. Uzņēmuma apgrozījums 2018. gadā veidoja 7,1 miljonu eiro (27% pieaugums pret iepriekšējo gadu), un tuvāko gadu laikā to ir plānots vairāk nekā dubultot. Uzņēmuma mājas tirgus ir Igaunija un Somija, kā arī veiksmīgi ir noslēgts pirmais pilotprojekts Zviedrijā. Šobrīd tiek runāts par projekta uzsākšanu arī Vācijā.

9. jūlijā - dienu pirms Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma Latvijas Nacionālajā bibliotēkā - ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs sveica diasporas uzņēmējus, kas ieradušies Latvijā apspriest eksporta veicināšanas, investīciju piesaistes un ekonomiskās attīstības perspektīvas, informē Ārlietu ministrija.

Uzrunājot pasākuma dalībniekus, ministrs uzsvēra trīs galvenās valdības un ārlietu dienesta prioritātes: «Pirmā - Latvijas un Baltijas reģiona drošības nostiprināšana, otrā - ekonomisko sakaru veicināšana gan ES, gan ārpus tās, trešā - saiknes stiprināšana ar Latvijas diasporu ārvalstīs.» Ministrs E. Rinkēvičs pateicās par diasporas ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā, tās izaugsmes veicināšanā, kas ik gadu sasniedz ap 600 miljonu eiro.

«Prezidentūra ir noslēgusies, bet ārlietu dienests turpina aktīvi darboties. Nopietni strādājam pie vēstniecību tīkla paplašināšanas, kas arī ir būtiski, lai stiprinātu saikni ar diasporu. Šobrīd Latvijas pilsoņi dzīvo 120 pasaules valstīs», atzīmēja ministrs.

Piena produktu ražotājam AS «Jaunpils pienotava» iecelta jauna padome, kura turpmāk darbosies nevis trīs, bet septiņu cilvēku sastāvā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Līdzšinējie padomes locekļi - Lilija Bērtulsone, Tamāra Karlberga un Egīls Seņkāns - atcelti no amatiem.

Par jauno AS «Jaunpils pienotava» padomes priekšsēdētāju iecelts Mārtiņš Neibergs, bet par padomes priekšsēdētāja vietniekiem iecelti Anrijs Aumalis un Jānis Bērtulsons. Padomes locekļu amatos apstiprināti Diāna Broka, Mārtiņš Cimermanis, Anda Kanča un Guntars Senkāns.

Izmaiņas padomē ierakstītas 26. augustā.

AS «Jaunpils pienotava» dibināta 1997. gadā un tā nodarbojas ar piena pārstrādi un piena produktu ražošanu. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 853 723 eiro. AS «Jaunpils pienotava» mātes uzņēmums ir lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības «Piena ceļš».

Kontinentālās hokeja līgas (KHL) Latvijas komanda Rīgas Dinamo jaunās sezonas pirmajā spēlē ceturtdien savā laukumā ar rezultātu 2:1 (2:0, 0:0, 0:1) uzvarēja Baltkrievijas klubu Minskas Dinamo, pirmajās divās trešdaļās dominējot pār saviem pretiniekiem, bet cīņas izskaņā pašaizliedzīgi nosargājot pārsvaru.

Rīgas Dinamo labā vārtus guva Gints Meija un Kails Vilsons, bet Minskas kluba rindās izcēlās Džeikobs Mikflikērs.

Laukuma saimnieki spēli un jauno sezonu sāka ļoti veiksmīgi, kad jau otrajā minūtē pēc Marcela Hosas metiena pirmais pie Kevina Lalanda atsistās ripas piesteidzās Meija, kurš ļoti pārliecinoši raidīja to vārtu tīklā un guva ātrākos Dinamo vārtus visu KHL sezonu ievadmačos. Turpinājumā Rīgas klubs divas minūtes bija spiests spēlēt mazākumā, tomēr viena vīra deficīts tika izturēts, reizi spēlē veiksmīgi iesaistoties Mīkaelam Telkvistam. Pēc tam noraidījumu pretinieku rindās izpelnījās Andris Džeriņš, bet rīdzinieki spēles desmitajā minūtē spēja to pārvērst vārtu guvumā un panākt 2:0 savā labā, kad Krišjāņa Rēdliha piespēli no aizvārtes vārtu guvumā pārvērta Latvijas kluba debitants Vilsons.

Lai iepazītu Latvijas pieredzi fermu darba organizācijā, veterinārā un meža dienesta darbībā, kā arī lauku tūrisma nozarē, aizvadītajā nedēļā Latvijā viesojās Ukrainas lauksaimniecības eksperti, informē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs.

Vizīte notika Valsts Attīstības sadarbības politikas plāna ietvaros realizētā projekta Zināšanu un pieredzes pārnese ES likumdošanas ieviešanā lauksaimniecības konsultāciju sistēmas izveidei un lauku teritoriju līdzsvarotai attīstībai Ukrainā laikā. Ar dažādo nozaru pārstāvjiem ukraiņus iepazīstināja LLKC speciālisti.

Mārtiņš Cimermanis, LLKC valdes priekšsēdētājs: «Šis bija pirmais Latvijas pilnībā finansētais palīdzības projekts ukraiņiem. Decembra sākumā plānota vēl 20 cilvēku vizīte Latvijā. Viņi pārstāvēs kooperatīvus un vietējās pašvaldības, kas strādā ar lauksaimniekiem. Esmu pārliecināts, ka ukraiņiem mūsu pieredze noderēs, un mēs labprāt tajā dalīsimies.»

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) izveidojis elektronisku katalogu novadagarsa.lv, lai interesenti katrā valsts reģionā varētu atrast sev tuvāko vietējās pārtikas ražotāju, kurš nodrošina arī savas produkcijas piegādi, informē LLKC pārtsāve Ilze Rūtenberga-Bērziņa.

Katalogā var atzīmēt izvēlni "Iespējama piegāde" un atrast sev tuvāko vietējo produktu ražotāju. Interaktīvajā kartē var uzklikšķināt uz izvēlētās saimniecības nosaukuma un redzēt, kādi tieši produkti pieejami pašlaik, kā tos iespējams pasūtīt, kā veicama apmaksa.

"Lai izmantotu kataloga sniegtās iespējas, aicinām ar sev interesējošo saimnieku sazināties individuāli. Tādējādi uzreiz kļūs skaidrs, vai viņam pieejami jūs interesējošie produkti, kā tieši viņš tos piedāvā saņemt un - kā veikt apmaksu. Šādā veidā katrs pats var izveidot savu pārtikas piegādātāju sarakstu, ko izdrukāt, likt pie ledusskapja un lietot," norāda Elīna Ozola, LLKC Lauku attīstības nodaļas vadītāja.

Lauksaimnieki pozitīvi vērtē jaunās valdības apņemšanos panākt vienlīdzīgus Eiropas atbalsta maksājumus un vietējās produkcijas patēriņa veicināšanu, īpašu uzmanību pievēršot bioloģisko un nišas produktu, kā arī importu aizstājošu produktu ražošanai.

Tā uzskata Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP), vērtējot jaunās valdības deklarāciju.

Eiropas Savienības (ES) finansējuma un valsts atbalsta programmu pilnīga izmantošana, tādējādi daudzpusīgi veicinot lauksaimniecības attīstību, ir vērtējama kā solis uz priekšu, lai attīstītu un sakārtotu lauku vides infrastruktūru. Tāpat pozitīvi vērtējami valdības noteiktie mērķi, veicinot kredītresursu un valsts garantiju pieejamību ES finansēto projektu īstenošanai. Tomēr LOSP iesaka valdībai veidot vienotu valstisku skatījumu par lauku teritoriju attīstību un mijiedarbību ar pilsētām. LOSP uzskata, ka joprojām ir neatrisināts jautājums par lauku teritoriju apdzīvotību, tāpēc LOSP aicina valdību īpaši pievērst uzmanību nozaru politiku skatot kompleksi, veicinot un saglabājot ekonomisko aktivitāti un apdzīvotību laukos.

Stabiliem, zināmu attīstības pakāpi sasniegušiem un godprātīgiem lauksaimniecības nozares uzņēmumiem Latvijā ir pieejami banku aizdevumi, tā sarunā par lauksaimniecības nozares kreditēšanu Latvijā atzina Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Kreditēšanas komitejas un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKIC) vadītāji.

Citāda situācija ir biznesa uzsācējiem, jo katrā uzņēmuma attīstība stadijā ir cits atbilstošs finansējuma veids, un uzņēmuma darbības sākumposmā lauksaimniekiem, tāpat kā citu nozaru uzņēmumiem, jālūkojas gan riska kapitāla, gan valsts atbalsta programmu, gan mezanīna aizdevumu virzienā, norāda banku speciālisti.

LKA Kreditēšanas komitejas apkopotie dati par kreditēšanu Latvijā liecina, ka 2015. gadā lauksaimniecībai izsniegti jauni kredīti 90,96 miljonu eiro apmērā, un tas ir par 20% vairāk nekā 2014. gadā. Kopumā aizdevumi lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarei veido 6% no Latvijas uzņēmumiem iesniegto banku aizdevumu apjoma (Latvijas IKP šī nozare veido divreiz mazāku apjomu ~3%).