Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Pēc vairāk nekā divu gadu pārbūves Industra Bank ar individuālu attieksmi un saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu iesaistās konkurences cīņā par klientiem finanšu pakalpojumu segmentā.

To intervijā (pirms ECB lēmuma celt likmes ) Dienas Biznesam stāsta AS Industra Bank valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis. Viņš atzīst, ka sākotnēji bijis liels izaicinājums nevis ieraudzīt gaismu tuneļa galā, bet gan atrast pašu tuneli, kura galā ieraudzīt gaismu, taču pašlaik sasniegtie rezultāti apliecinot pieņemto lēmumu pareizību.

Kāda bija situācija, kad kļuvāt par bankas valdes priekšsēdētāju?

Varu tikai apbrīnot akcionāru Jurija Adamoviča, Anda Kļaviņa un Ralfa Kļaviņa drosmi un vēlmi pārņemt savā kontrolē banku, kuras vērtība tajā brīdī bija negatīva, nevis nulle. Kāpēc? Tāpēc, ka AS Meridian Trade Bank (tāds tobrīd bija bankas nosaukums, līdz tam SMP bank, pirms tam AS Multibanka, kura tika izveidota uz PSRS Ārējo ekonomisko sakaru bankas Latvijas filiāles, kura pēc nacionalizācijas kļuva par Latvijas Bankas Ārzemju operāciju nodaļu) līdz pat Latvijas finanšu sistēmas kapitālajam remontam, ko izraisīja ASV Finanšu ministrijas ziņojums par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskiem, strādāja gandrīz vai tikai ar ārvalstu klientiem, kuriem sniedza finanšu pakalpojumus, kas pēc normatīvo aktu izmaiņām Latvijā juridiski nebija liegti, bet praktiski teju neiespējami īstenojami. Jaunie bankas akcionāri par 180 grādiem mainīja bankas darbības stratēģiju, to virzot kā Latvijas vidējam un mazajam biznesam pieejamu un to saprotošu finanšu pakalpojumu sniedzēju. To, ka šādu pašmāju kapitāla uzņēmumu, kuri ir nepietiekami novērtēti un ne pārāk gaidīti lielajās bankās, ir pietiekami daudz, pierāda arī Industra Bank sekmīgā darbība kredītu izsniegšanā vietējiem vidējiem un mazajiem uzņēmumiem.

Latvijas banku sektorā nākamgad turpināsies konsolidācija, aģentūrai LETA atzina "Rietumu bankas" valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja.

Viņa norādīja, ka 2023.gads iezīmēja izmaiņas Latvijas banku sektorā, kuras ir skaidrojamas gan ar konkrēto banku stratēģiju, gan ar objektīviem ārējiem faktoriem. "Mainoties daudzu banku biznesa modeļiem un atsakoties no ārzemju tirgiem, bankas koncentrē darbību uz vietējo tirgu, kas palielina konkurenci starp kredītiestādēm, it īpaši biznesa klientu segmentā," teica Buraja.

Tāpat "Rietumu bankas" valdes priekšsēdētāja minēja, ka Latvijā turpina dominēt bankas ar ārzemju kapitālu.

"Banku kapitāla lielums tieši ietekmē to, cik lielus projektus konkrētā kredītiestāde var finansēt. Šajā situācijā biznesa klientiem, kuri vēlas piesaistīt resursus vērienīgu projektu realizācijai, ir jāizvēlas partneri starp kredītiestādēm, kuras ir spējīgas finansēt liela mēroga projektus, un šādu partneru Latvijas tirgū objektīvi nav daudz. Tajā pašā laikā pieprasījums pēc lielu projektu finansēšanas no uzņēmumu puses ir augsts," teica Buraja.

Jaunuzņēmumu ekonomiskais ieguvums var tikt vērtēts gan tieši – nomaksāto nodokļu, piesaistīto investīciju, jaunradīto darbavietu skaita ziņā, gan netieši, vērtējot ietekmi uz riska kapitāla nozari, zināšanu pārneses un inovācijas sistēmas veicināšanā

«Jaunuzņēmumu ekosistēma Latvijā attīstās un pieaug tās ekonomiskais ieguvums: gan jaunuzņēmumu skaits, radītās darbvietas, kā arī piesaistītais investīciju apjoms, pārsniedzot 210 miljonus eiro. Saskaņā ar Latvijas Startup uzņēmumu asociācijas «Startin.lv» datiem, šobrīd Latvijā darbojas aptuveni 350 jaunuzņēmumi. Piemēram, tikai 25 lielākie Latvijas jaunuzņēmumi ar apgrozījumu virs 300 tūkstošiem eiro katrs vidēji nodarbina aptuveni 20 pilnas slodzes darbiniekus, turklāt kopumā tie ir veikuši nodokļu iemaksas valsts budžetā piecu miljonu eiro apmērā,» norāda Madara Ambrēna, Ekonomikas ministrijas Jaunuzņēmumu atbalsta nodaļas vadītāja.

Jau otro gadu 12. septembrī Rīgā tiek atzīmēta «Startup diena», lai akcentētu jaunuzņēmumu pienesumu Latvijas inovāciju attīstībai un ekonomikai.

Lielākās mūsu valsts vietējās bankas – Rietumu Bankas – valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja ir pārliecināta, ka bāzes procentu likmju paaugstināšana dod Latvijas ekonomikai daudz lielāku sitienu nekā citām Eiropas valstīm, ka ir jāsamazina vai pat jābeidz skaidras naudas norēķini un ka tomēr ir iespējams pelnīt un attīstīties arī laikā, kad kopējā ekonomikas izaugsme ir gandrīz apstājusies.

Šajās un citās domās viņa padalījās intervijā Dienas Biznesam.

Kas ir lielākās banku problēmas šobrīd Latvijā?

Banku sektoru lielā mērā ietekmē tas pats, kas ekonomiku kopumā: darbaspēka trūkums, inflācija, augstas procentu likmes, birokrātiskais slogs. Jo, tēlaini runājot, bankās atspoguļojas visas to klientu problēmas. Kopumā Latvijas iedzīvotājus un uzņēmumus šobrīd ietekmē vienlaicīgi daudzi izaicinājumi – līdzīgi, kā tas ir citviet Eiropā. Tomēr Latvijā diemžēl ir arī specifiskas, tieši mūsu tautsaimniecībai raksturīgas problēmas, piemēram, augstas procentu likmes, kuras mēs nevaram ietekmēt, jo monetārā politika tiek veidota Eiropas līmenī. Bet realitātē dažādas valstis tā ietekmē dažādi un tieši Latviju – ļoti negatīvi, jo mūsu valstī vairums kredītu tika izsniegti ar mainīgo likmi. Piemēram, pēc Eiropas Centrālās bankas statistikas Latvijā ar mainīgajām likmēm izsniegts ap 90% visu hipotekāro kredītu, savukārt Spānijā – 25%, Vācijā – 16%, Beļģijā – 8%, Francijā – 3,5%, tātad visiem pārējiem kredītiem ir fiksēta likme. Ko tas nozīmē? Kredītņēmējiem ar fiksētu likmi nav maksājumu pieauguma, bet tiem, kuriem likme ir mainīga, tie ir būtiski palielinājušies. Rezultātā uz mūsu uzņēmumiem gulstas liels slogs, viņu ieņēmumi samazinās, viņi neiesaistās jaunos projektos, un netiek radīta jauna ekonomiskā vērtība.

Bankām jāpārdomā biznesa modelis; drošība, ko pieprasa regulatori, liek samazināt banku darbinieku skaitu un audzēt pakalpojumu cenas.

Pasaules lielākie finanšu regulatori cenšas jauno pēckrīzes finanšu sistēmas modeli veidot tā, lai vairs neviena banka nebūtu tik liela un nozīmīga, ka tās bankrots potenciālā bezdibenī ierautu visu pasauli – bankām tiek noteiktas jaunas kapitāla prasības, un finanšu sektora pārraudzība kļuvusi daudz stingrāka. Bankām tiek piespriestas arī milzīgas soda naudas un krietni stingrāki padarīti noteikumi, kas regulē to investīciju nodaļu darbu un to iespējas rīkoties ar klientu naudu. Arvien populārāka ir prasība bankām stingri nodalīt tradicionālo biznesu (kreditēšana) no tirgošanās ar finanšu instrumentiem.

Latvijas mākslas darbu tirgu pērn aktivizējuši solītāji no Krievijas; tajā parādījušies patiesi unikāli mākslas darbi.

Veiksmīgākais izsoļu darījums pērn bijis klasiskās mākslas galerijai Antonija, kurā XX gs. otrās puses Jāņa Pauļuka glezna Pašportrets izsolē pārdota par vairāk nekā 66,8 tūkst. eiro. Tas ir Latvijas rekords – tā ir lielākā jebkad samaksātā summa par kādu no pēckara periodā radītiem darbiem.

«Tā bija milzīga veiksme. Mākslas darba sākuma cena bija 17 tūkst. eiro. To iegādājās privātpersona, kāds pašmāju kolekcionārs. Interesanti, ka izsolē pa telefonu solīja arī divi Maskavas pārstāvji, kuri pie 51 tūkst. eiro solīšanu pārtrauca,» stāsta galerijas Antonija vadītājs Norberts Sarmulis. Otra iespaidīgākā izsoles cena, kas pagājušajā gadā tika piesolīta, bija par Jūlija Klēvera gleznu Vakars, kuru kāds antikvariāta pārstāvis no Maskavas nopirka par 25,6 tūkstošiem eiro. Summa par gleznu varēja būt pat lielāka, uzskata N. Sarmulis. Iemesls – vietējie pircēji to pat neizskatīja kā pirkšanas objektu.

Aprīlī apgrozībā esošo latu kopējais apjoms palielinājies par 1,2% jeb 13,2 miljoniem latu, liecina Latvijas Bankas apkopotā informācija.

Kopējais apgrozībā esošais latu daudzums aprīļa beigās bija 1,146 miljardi.

Centrālās bankas bilancē par 2,7% jeb 104,8 miljoniem latu samazinājušies ārzemju aktīvi, ko galvenokārt ietekmējis Latvijas valdības ārvalstu valūtās noguldīto līdzekļu samazinājums.

Savukārt ārzemju saistību pieaugumu par 9,8 miljoniem latu jeb 40,3% galvenokārt noteica Eiropas Komisijas noguldīto līdzekļu pieaugums. Kopējais ārzemju saistību apjoms bija 34,06 miljoni latu.

Vietējo saistību samazinājumu par 107,2 milj. latu jeb 4.6% galvenokārt ietekmēja Latvijas valdības noguldīto līdzekļu samazinājums par 37,7 milj. latu jeb 3,4%, kredītiestāžu noguldījumu samazinājums par 48,5 milj. latu jeb 4,1% un pārējo vietējo saistību samazinājums par 22 miljoniem latu jeb 91,4%.

Tieši banku sektors, kas ir nesamērojami liels salīdzinājumā ar valsts ekonomiku un kurā riski netiek pienācīgi pārvaldīti, nevis nerezidentu apkalpošanas biznesa modelis, ir fundamentāls Kipras problēmu cēlonis, norāda Latvijas Bankas ekonomists Deniss Titarenko.

Kipras banku sektora specifiku salīdzinājumā ar pārējām eiro zonas valstīm nosaka arī liela atkarība no finansējuma tieši noguldījumu veidā, norāda D. Titarenko, uzsverot, ka noguldījumu pieaugums banku sektorā bija īpaši straujš pirmskrīzes posmā un palēninājās tikai pēdējo divu gadu laikā. Rezultātā piesaistīto noguldījumu apjoms 2012.gada beigās, kā liecina Kipras centrālās bankas dati, sasniedza 70,2 miljardus eiro jeb aptuveni 390% no IKP. Būtisks noguldījumu apjoma pieaugums sācies daudz agrāk par valsts pievienošanos eiro zonai 2008. gadā. Tādējādi nepamatots ir apgalvojums par to, ka tieši dalība eiro zonā ir vainojama Kipras bankas problēmās, un ka Latvija, iestājoties eiro zonā, kļūs par nākamo Kipru, norāda D.Titarenko.

Baltic International Bank respektē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumu par soda piemērošanu bankai un valdes priekšsēdētājai, informē bankas pārstāvji.

Komisijas lēmums attiecas uz klientu pagātnes darījumu izvērtēšanas un dokumentēšanas nepietiekamību, no šodienas skata punkta to vērtējot kā nepietiekošu bankas klientu izpēti. Lēmums ir pieņemts par pārbaudes rezultātiem, kas tika veikta pirms gada.

Pārbaudes laikā nelikumīgi darījumi konstatēti netika. Banka visas konstatētās nepilnības ir jau novērsusi, uzsver bankas pārstāvji.

Savā lēmumā FKTK atzīst, ka banka šobrīd izpilda visas regulējošās prasības un turpina attīstīt savu iekšējo kontroles sistēmu.

FKTK padomes lēmums Baltic International Bank klientus un ikdienas darbu nekādi neietekmē. Stabili finanšu rādītāji un iepriekšējo gadu peļņa ļauj samaksāt uzlikto sodu, skaidro banka.

Noguldījumi, kas pārsniedz valsts garantētos 100 000 eiro, ir 265 licenci zaudējušās Trasta komercbankas klientiem, šorīt Latvijas Radio sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Pēters Putniņš.

No tiem 59 ir Latvijas rezidenti, tostarp 44 privātpersonas un 15 juridiskas personas. Savukārt 206 ir nerezidenti, tajā skaitā 52 privātpersonas un 154 juridiskas personas.

Latvijas valsts bankas klientiem garantē 100 000 eiro izmaksu katram. Putniņš pauda pārliecību, ka bankas likvidācijas procesā tiks atmaksāta arī lielākā daļa no tiem noguldījumiem, kas pārsniedz valsts garantēto summu.

Kopumā Trasta komercbankai ir aptuveni 5800 klientu - aptuveni līdzīgs skaits rezidentu un nerezidentu.

Putniņš uzsvēra, ka Trasta komercbanka nav sistēmiski svarīga banka, tās aktīvi veido tikai 1,3% no kopējiem Latvijas banku sektora aktīviem. Trasta komercbankas iziešana no tirgus negatīvi neietekmēs Latvijas finanšu sistēmu, tādēļ arī nolemts to neglābt.

Lai arī apgalvots, ka eiro ieviešana palīdzēs piesaistīt investīcijas, pagaidām novērojams pretējais.

Jaunākie Latvijas Bankas (LB) dati par ārvalstu tiešajām investīcijām (ĀTI) liecina, ka šā gada pirmajā ceturksnī pirmo reizi kopš 2009. gada piedzīvots investīciju kritums. Marta beigās investīciju atlikums bija 10,26 miljardi eiro – par 10,5% mazāk nekā pirms gada. Samazinājums piedzīvots teju visu valstu investīcijās – izņēmums ir Lietuva un Ungārija. Lielākās investīcijas 2,43 miljardu eiro apmērā joprojām nāk no Zviedrijas.

Samazinājums vērojams visās lielākajās nozarēs, kurās koncentrējas investori. Joprojām dominē finanses un apdrošināšana (1. ceturkšņa beigās 2,7 miljardi eiro), apstrādes rūpniecība (1,24 miljardi eiro) un operācijas ar nekustamo īpašumu (1,16 miljardi eiro).

Beļģijas tiesa izdevusi rīkojumu Latvijas Trasta komercbankai ierasties tiesā saistībā ar līdzekļu zādzību Francijas un Beļģijas finanšu kompānijā Dexia 2008.-2009.gada finanšu krīzes laikā, vēsta laikraksts De Standaard.

Trasta komercbankai tiesas priekšā jāstājas kopā ar hakeriem un atbildīgajiem par līdzekļu zādzību.

Dexia kritusi par upuri krievu un ukraiņu noziedzniekiem. 2009.gada februārī bankas apdrošināšanas uzņēmums konstatēja aizdomīgu darījumu 300 000 eiro apmērā, kas veikts no biznesa klienta konta.

Dexia prokuratūrā iesniedza sūdzību, un tagad tiek uzskatīts, ka noziedznieku banda kopumā nozagusi 1,7 miljonus eiro.

Šie līdzekļi tika pārskaitīti uz Trasta komercbankas kontu. Beļģijas tiesas tiesnesis ieguvis pierādījumus, ka banka zinājusi par šo līdzekļu iegūšanu pretlikumīgā ceļā.

Tiesas prāvu paredzēts sākt nākamgad.

Rietumu Banka, viena no lielākajām finanšu tirgus dalībniecēm, pēc uzņēmējdarbības modeļa maiņas plāno aktīvi strādāt Latvijā un Eiropā, saglabājot savu nišu – uzņēmumu apkalpošanu.

Rietumu Bankas Valdes priekšsēdētājs Rolfs Fulss pastāstīja, kādus klientus banka uzrunās un kādas iespējas viņiem piedāvās.

Rietumu Bankas jaunais biznesa modelis paredz būtisku uzmanību veltīt darbam ar vietējiem klientiem. Tomēr Latvijā jau ir divi desmiti banku, un daļa no tām ir liela mēroga starptautiskas struktūras. Kā jūs domājat ar tām konkurēt?

Patiesi, konkurence Latvijas finanšu tirgū ir sīva. Tomēr tā izpaužas galvenokārt retail segmentā, kur bankas ar ārzemju kapitālu aptver ap 70 % tirgus. Jāatzīmē, ka tas ir tomēr zemāks rādītājs nekā Igaunijā un Lietuvā, kur šis tirgus praktiski ir monopolizēts.

Savukārt, Rietumu Banka tieši retail pakalpojumu jomā konkurēt neplāno. Lai kā mainītos stratēģija, mēs paliekam nišas banka, kas vispirms apkalpo uzņēmējdarbības jomu, kur mums ir daudz priekšrocības un stiprās puses. Svarīgākā no tām, manuprāt, ir tā, ka mēs izprotam biznesu un protam personiski sadarboties ar klientiem. Mēs spējam viņus uzklausīt un sadzirdēt, pieņemt nestandarta idejas, piedāvāt individuālus risinājumus. Nestrādājam pēc standartizētiem modeļiem, un tas ir mūsu spēks.

Jūlijā apgrozībā esošo latu apjoms pieauga par 21,8 miljoniem latu jeb 1,9%, liecina Latvijas Bankas bilances dati.

Kopējais latu apgrozībā apjoms sasniedza 1,158 miljardus.

Ārzemju aktīvi pieauguši par 280 miljoniem latu jeb 7,6%, ko galvenokārt noteica kredītiestāžu ārvalstu valūtās noguldīto līdzekļu pieaugums par 105,3 milj. latu, Latvijas Bankas veiktā ārvalstu valūtas pirkšana par 65 miljoniem latu, Eiropas Komisijas un Latvijas valdības noguldīto līdzekļu pieaugums, skaidro centrālās bankas pārstāvji.

Ārzemju saistību pieaugumu par 67,4 miljoniem latu jeb 161,4% galvenokārt noteica Eiropas Komisijas un kredītiestāžu noguldīto līdzekļu pieaugums, kā arī finanšu instrumentu novērtējuma pārmaiņas.

Savukārt vietējo saistību pieaugumu par 180 miljoniem latu jeb 8,2% galvenokārt noteica Latvijas valdības un kredītiestāžu noguldīto līdzekļu pieaugums.

Jūnijā apgrozībā esošo latu apjoms pieaudzis par 19 miljoniem latu jeb 1,7%, liecina Latvijas Bankas bilance.

Tā rezultātā jūnija beigās apgrozībā bija 1,136 miljardi latu.

Kopējais ārzemju aktīvu apjoms centrālās bankas bilancē jūnija beigās bija 3,685 miljardi latu, taču šie aktīvi samazinājušies par 132,7 miljoniem latu jeb 3,5%, ko galvenokārt ietekmēja Latvijas valdības ārvalstu valūtās noguldīto līdzekļu samazinājums par 121,5 miljoniem latu, skaidro bankas galvenais grāmatvedis Jānis Caune.

Ārzemju saistības samazinājušās par 39,8 miljoniem latu jeb 48,8% līdz 41,74 miljoniem latu, un to galvenokārt ietekmēja finanšu instrumentu novērtējuma pārmaiņas. Savukārt palielinoša ietekme bija kredītiestāžu un Eiropas Komisijas noguldīto līdzekļu pieaugumam.

Latvijas Universitātes (LU) akadēmiskā centra attīstībā līdz šim ieguldīti 130 miljoni eiro, visu iecerēto projektu realizēšanai kopumā paredzēts piesaistīt 250 miljonus eiro.

Akadēmiskā centra attīstības programmas projektu īstenošanas ietvaros ekspluatācijā nodotas jau divas ēkas - Dabas māja un Zinātņu māja, savukārt 2023. gadā savas durvis vaļā vērt varētu arī Rakstu māja, kas šobrīd atrodas projektēšanas posmā. LU Akadēmiskais centrs sevī ietver gan piemērotu vidi mācībām, zinātniskajam darbam, studentu labsajūtai un atpūtai, gan sadarbības iespējas uzņēmējiem jaunu inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrādē.

Plāni lieli

Šobrīd ir skaidrs par to, kādi būvniecības projekti tuvāko gadu laikā tiks īstenoti Torņakalna akadēmiskajā centrā, taču es gribu atgādināt, ka ēkas ir tikai čaula, norāda LU rektors Indriķis Muižnieks. “Mans subjektīvais skatījums ir tāds, ka zinātnes komercializācijas procesā akcentam ir jābūt nevis uz to, cik nopelna konkrētā augstskola vai institūts, bet gan sabiedrība kopumā. Pirms diezgan daudziem gadiem mums bija sadarbības līgums ar kādu vietējo celtniecības uzņēmumu, kura ietvaros mēs spējām piedāvāt veidu augsnes rūpnieciskā piesārņojuma likvidēšanai vienā no Latvijas ostu teritorijām. Universitāte neko daudz nenopelnīja, taču ieguva valsts, jo uzņēmums varēja piedāvāt par savu darbu būtiski zemāku cenu nekā ārzemju konkurenti. Citiem vārdiem sakot - akcentam vajadzētu būt uz kopējo lietderību, nevis peļņu,” domā I.Muižnieks.

Oktobrī apgrozībā esošo latu apjoms samazinājies par 5,8 miljoniem latu jeb 0,5%, liecina Latvijas Bankas (LB) dati.

Ārzemju aktīvi centrālās bankas bilancē samazinājušies par 31,8 miljoniem latu jeb 0,8%, ko galvenokārt ietekmēja mazāks Latvijas valdības ārvalstu valūtās noguldīto līdzekļu atlikums, savukārt palielinoša ietekme bija kredītiestāžu ārvalstu valūtās noguldīto līdzekļu pieaugumam un LB veiktajai ārvalstu valūtas pirkšanai.

Ārzemju saistību pieaugumu par 1,9 milj. latu jeb 7,6% galvenokārt ietekmēja Eiropas Komisijas noguldīto līdzekļu pieaugums, savukārt samazinoša ietekme bija finanšu instrumentu novērtējuma pārmaiņām.

Vietējo saistību samazinājumu par 30,7 milj. latu jeb 1,3% galvenokārt noteica Latvijas valdības un citu finanšu institūciju noguldījumu samazinājums par attiecīgi 107,2 milj. latu jeb 12,3% un 39,9 milj. latu jeb 55,1%. Savukārt palielinoša ietekme bija kredītiestāžu noguldījumu pieaugumam par 116,3 milj. latu jeb 8,6%.

Decembrī apgrozībā esošo latu apjoms pieaudzis par 55,1 miljonu latu jeb 4,7%, liecina Latvijas Bankas (LB) apkopotie dati.

Ārzemju aktīvi pērnā gada beigās pieauguši par 160,5 miljoniem latu jeb 4,1%, ko galvenokārt ietekmēja Latvijas valdības ārvalstu valūtās noguldīto līdzekļu pieaugums, skaidro centrālās bankas galvenais grāmatvedis Jānis Caune. Ārzemju saistību pieaugumu par 9,6 milj. latu jeb 53,1% galvenokārt ietekmēja finanšu darījumu nodrošināšanai saņemtās naudas līdzekļu ķīlas pieaugums.

Savukārt vietējo saistību pieaugumu par 96,1 miljonu latu jeb 4,1% galvenokārt noteica kredītiestāžu noguldījumu pieaugums par 128 miljoniem latu jeb 8,2%. Samazinoša ietekme bija Latvijas valdības noguldīto līdzekļu samazinājumam par 31,6 miljoniem latu jeb 4%.

Janvārī apgrozībā esošo latu apjoms sarucis par 86,8 miljoniem latu jeb 7%, liecina Latvijas Bankas (LB) bilancē apkopotā informācija.

Tādējādi pagājušā mēneša beigās apgrozībā bija 1,147 miljardi latu.

Kā skaidro centrālās bankas eksperti, janvārī par 127,8 miljoniem latu jeb 3,2% samazinājušies ārzemju aktīvi, ko galvenokārt ietekmēja Latvijas valdības ārvalstu valūtās noguldīto līdzekļu samazinājums, savukārt palielinoša ietekme bija kredītiestāžu ārvalstu valūtās noguldīto līdzekļu pieaugumam.

Ārzemju saistību pieaugumu par 23,9 miljoniem latu jeb 86,4% ietekmēja Eiropas Komisijas noguldīto līdzekļu pieaugums.

Vietējo saistību samazinājumu par 60 miljoniem latu jeb 2,4% galvenokārt noteica Latvijas valdības noguldīto līdzekļu samazinājums par 135,8 milj. latu jeb 17,8%. Savukārt palielinoša ietekme bija kredītiestāžu noguldījumu pieaugumam par 74,5 miljoniem latu jeb 4,4%.

Jūlijā apgrozībā esošo latu apjoms sarucis par 32,5 miljoniem latu jeb 3%, liecina Latvijas Bankas dati.

Ārzemju aktīvi LB bilancē samazinājušies par 52,1 miljonu latu jeb 1,3%, un to galvenokārt ietekmēja kredītiestāžu un Latvijas valdības ārvalstu valūtās noguldīto līdzekļu samazinājums, skaidro centrālās bankas eksperti.

Ārzemju saistību samazinājumu par 11,7 miljoniem latu jeb 24,4% galvenokārt noteica Eiropas Komisijas noguldīto līdzekļu samazinājums un finanšu instrumentu vērtības novērtējuma pārmaiņas. Savukārt palielinoša ietekme bija ārvalstu banku latu noguldījumu pieaugumam.

Vietējo saistību samazinājumu par 7,8 miljoniem latu jeb 0,3% galvenokārt noteica Latvijas valdības noguldīto līdzekļu samazinājums par 9,3 miljoniem latu jeb 1,6 %.

Augustā apgrozībā esošo latu apjoms pieauga par 9,6 miljoniem jeb 0,8%, liecina Latvijas Bankas bilances dati.

Kopējais latu apgrozībā apjoms sasniedza 1,167 miljardus.

Kā skaidro centrālās bankas eksperti, ārzemju aktīvi pieauguši par 149,8 miljoniem latu jeb 3,8%, ko galvenokārt ietekmēja kredītiestāžu ārvalstu valūtās noguldīto līdzekļu pieaugums un LB veiktā ārvalstu valūtas pirkšana.

Ārzemju saistības samazinājušās par 75,1 miljonu latu jeb 68,8%, ko ietekmēja Eiropas Komisijas, kā arī ārvalstu banku noguldīto līdzekļu samazinājums.

Vietējo saistību pieaugumu par 210,8 miljoniem latu jeb 8,9% galvenokārt noteica kredītiestāžu un Latvijas valdības noguldīto līdzekļu pieaugums.

Savukārt kapitāla un rezervju apjoma pieaugumu par 4,4 milj. latu jeb 1,3% galvenokārt ietekmēja augustā gūtie procentu ienākumi un finanšu instrumentu pārvērtēšanas rezultāts.

Maijā apgrozībā esošo latu apjoms samazinājies par 16,4 miljoniem latu jeb 1,5%, liecina Latvijas Bankas dati.

Pagājušajā mēnesī ārzemju aktīvi pieauguši par 87,4 miljoniem latu jeb 2,1%, ko galvenokārt ietekmēja kredītiestāžu ārvalstu valūtās noguldīto līdzekļu pieaugums.

Ārzemju saistību samazinājumu par 14,8 miljoniem latu jeb 36,9% galvenokārt noteica Eiropas Komisijas noguldīto līdzekļu un finanšu darījumu nodrošināšanai saņemtās naudas līdzekļu ķīlas samazinājums, skaidro centrālās bankas eksperti.

Vietējo saistību pieaugumu par 125 miljoniem latu jeb 4,7% galvenokārt noteica kredītiestāžu un Latvijas valdības noguldīto līdzekļu pieaugums par attiecīgi 71,6 miljoniem latu jeb 3,6% un par 57 miljoniem latu jeb 9,5%.

Latvijā tirdzniecība internetā pēdējos gados pieaug vidēji 2-3 reizes straujāk nekā mazumtirdzniecība tradicionālajos veikalos, liecina Centrālā statistikas biroja dati, tāpēc banka Citadele aicina pievērst uzmanību drošiem norēķiniem internetā.

Citadeles e-komercijas darījumu statistika liecina, ka Latvijas iedzīvotāji aizvien aktīvāk izvēlas iepirkties internetā, un raksturīgi, ka pirkuma summas kļūst lielākas. Pēc bankas Citadele datiem kopējā summa, par kādu bankas klienti ir iepirkušies internetā 2014. gadā, ir par 70% lielāka nekā 2013. gadā. Ārzemju internetveikalos pirkumu apjoma pieaugums bijis pat par 80%, salīdzinot ar pērno gadu. Latvijas internetveikalos pirkumu apjoms pieaudzis par 49%, informē bankas Citadele valdes locekle Santa Purgaile.

Pēc bankas Citadele statistikas darījumu skaits ārvalstu internetveikalos pieaudzis par 42%, Latvijas internetveikalos – par 9%, salīdzinot 2013. gada un 2014. gada datus. Latvijas iedzīvotāji internetā visvairāk tērē, iegādājoties transporta – autobusu, lidmašīnu, kuģu – biļetes, loterijas biļetes, kā arī veicot dažādus maksājumus. Tāpat aktīvi tiek pirktas dažādu pasākumu ieejas biļetes.

Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozares pakalpojumu eksports aizvadītajā gadā uzrādījis ievērojamu izaugsmi – salīdzinot ar 2014. gadu, pērn kopējais nozares pakalpojumu eksports pieaudzis par 24%, sasniedzot 361,32 miljonus eiro, liecina jaunākie Latvijas Bankas (LB) dati.

«Pozitīvi, ka IKT nozares pakalpojumu eksporta apjomu pieaugums ir vērojams katru gadu, tādējādi liecinot par nozares stabilo, vienmērīgo un mērķtiecīgo attīstību. Turklāt izaugsme ik gadu ir diezgan ievērojama – 2015. gadā Latvijas IKT nozares pakalpojuma eksports audzis par 24%, bet 2014. gadā par 22%. Tas ir lielisks pierādījums IKT nozares konkurētspējai un Latvijas IKT speciālistu kompetencei, ko novērtē arī starptautiskā mērogā. Apsveicama ir uzņēmumu spēja nemitīgi izstrādāt un attīstīt jaunus pakalpojumus, pielāgojot tos katras valsts specifiskajam tirgum. Manuprāt, tas arī ir galvenais panākumu stūrakmens – nepārtraukta attīstība un jaunu prasmju apgūšana,» uzsver Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa.