Cenu noapaļošanas gadījumi novērojami precēm un pakalpojumiem, kas nav visbiežāk pirkto produktu grupā, norāda Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs. Līdz ar to tās ir ar samērā mazu ietekmi uz kopējiem inflācijas rādītājiem.
Pārskatot medijos publicēto, var rasties iespaids, ka cenu noapaļošana uz augšu pirms eiro ieviešanas ir tik plaši izplatīta parādība, ka tā noteikti būtiski paaugstinās kopējos inflācijas rādītājus valstī, tomēr tas ir maldinošs iespaids, saka LB vadītājs, piebilstot, ka ikvienam skaļi medijos atspoguļotam gadījumam, kad precei un pakalpojumam, kuram eiro ieviešanas priekšvakarā cenas tiek noapaļotas augšup, pretī ir arī vesela virkne preču un pakalpojumu, kam cenas līdz ar eiro ieviešanu netiek mainītas.
Cenas netiek mainītas uz augšu absolūtam vairākumam preču. Saskaņā ar statistikas datiem preces un pakalpojumi ar vislielāko ietekmi uz kopējo cenu līmeni ir pārtika (sevišķi – gaļas, maizes un piena produkti), elektroenerģija un gāze, kā arī transporta līdzekļu ekspluatācijas izdevumi. Šo produktu grupā gadījumi, kad cenas tiktu noapaļotas uz augšu, līdz šim ir bijuši reti. Līdz ar to datos līdz šī gada augustam praktiski šī eiro apaļošanas ietekme uz kopējo inflāciju nav bijusi novērojama. Un, pat ja gada pēdējos mēnešos cenu apaļošana augšup ietu plašumā, tās kopējā ietekme uz gada inflāciju šogad būs zem 0,1, varbūt 0,2 procentpunktiem, saka I. Rimšēvičs.
Tādēļ šobrīd Latvijas Banka saglabā līdzšinējo gada vidējās inflācijas līmeņa prognozi – tā nepārsniegs 0,7% līmeni, turklāt jaunākie dati pat ļauj sagaidīt, ka gada inflācijas rādītāji gada beigās būs pat vēl nedaudz zemāki, saka centrālās bankas vadītājs.