Finanses

LB: Cenu noapaļošanas gadījumi vērojami vien precēm un pakalpojumiem, kas nav visbiežāk pirkto grupā

Žanete Hāka, 16.09.2013

Jaunākais izdevums

Cenu noapaļošanas gadījumi novērojami precēm un pakalpojumiem, kas nav visbiežāk pirkto produktu grupā, norāda Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs. Līdz ar to tās ir ar samērā mazu ietekmi uz kopējiem inflācijas rādītājiem.

Pārskatot medijos publicēto, var rasties iespaids, ka cenu noapaļošana uz augšu pirms eiro ieviešanas ir tik plaši izplatīta parādība, ka tā noteikti būtiski paaugstinās kopējos inflācijas rādītājus valstī, tomēr tas ir maldinošs iespaids, saka LB vadītājs, piebilstot, ka ikvienam skaļi medijos atspoguļotam gadījumam, kad precei un pakalpojumam, kuram eiro ieviešanas priekšvakarā cenas tiek noapaļotas augšup, pretī ir arī vesela virkne preču un pakalpojumu, kam cenas līdz ar eiro ieviešanu netiek mainītas.

Cenas netiek mainītas uz augšu absolūtam vairākumam preču. Saskaņā ar statistikas datiem preces un pakalpojumi ar vislielāko ietekmi uz kopējo cenu līmeni ir pārtika (sevišķi – gaļas, maizes un piena produkti), elektroenerģija un gāze, kā arī transporta līdzekļu ekspluatācijas izdevumi. Šo produktu grupā gadījumi, kad cenas tiktu noapaļotas uz augšu, līdz šim ir bijuši reti. Līdz ar to datos līdz šī gada augustam praktiski šī eiro apaļošanas ietekme uz kopējo inflāciju nav bijusi novērojama. Un, pat ja gada pēdējos mēnešos cenu apaļošana augšup ietu plašumā, tās kopējā ietekme uz gada inflāciju šogad būs zem 0,1, varbūt 0,2 procentpunktiem, saka I. Rimšēvičs.

Tādēļ šobrīd Latvijas Banka saglabā līdzšinējo gada vidējās inflācijas līmeņa prognozi – tā nepārsniegs 0,7% līmeni, turklāt jaunākie dati pat ļauj sagaidīt, ka gada inflācijas rādītāji gada beigās būs pat vēl nedaudz zemāki, saka centrālās bankas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvija pagaidām no 1 un 2 centu monētām neatteiksies

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 31.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Attīstoties digitālajām tendencēm, varētu apsvērt atteikšanos no sīkajām monētām, taču risks ir cenu noapaļošana uz augšu.

Mazo nominālu monētu izgatavošana dārga un nereti veltīga, taču Latvija pagaidām no tām atteikties neplāno, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Patlaban ne viena vien valsts Eiropā un pasaulē atteikusies no sīka nomināla monētām, kas rada papildu izdevumus inkasācijai un to izgatavošanai, kā arī apgrūtinājumu tirgotājiem. Nule kā Igaunijas Banka paziņojusi par plānu, kas paredz ierobežot viena un divu centu monētu izmantošanu un eventuāli tās pilnībā izņemt no apgrozības. Latvija pagaidām no tām neplāno atteikties, taču eksperti prognozē, ka nākotnē, attīstoties digitālajām tendencēm, šāds variants varētu tikt apsvērts. Kā iespējamais risks tiek minēta cenu noapaļošana uz augšu, kas sadārdzinātu daļu preču.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Tirdzniecības uzņēmumi vēlas diskusiju pirms viena un divu centu monētu izņemšanas no aprites

LETA, 29.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms viena un divu centu monētu izņemšanas no fiziskās naudas aprites nepieciešama diskusija ar tirdzniecības nozari, kā arī jāizstrādā sabiedrības informēšanas kampaņa, lai nerastos lieki pārmetumi, aģentūrai LETA pauda aptaujātie tirgotāji.

SIA "Elvi Latvija" komercdirektore Laila Vārtukapteine aģentūrai LETA atzina, ka viena un divu centu monētas skaidras naudas apritē veido nesamērīgi lielu īpatsvaru un nav šaubu, ka izmaksas to aprites nodrošināšanai nav efektīvas.

"Šīs mazvērtīgās monētas fiziski veido apjomīgu naudas daudzumu, to inkasācija ir dārga, tieši tāpēc ilgtermiņā atteikšanās no viena un divu eiro centu monētām būs ekonomiski pamatots lēmums," sacīja Vārtukapteine.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka, vērtējot šāda lēmuma ieviešanu, situācija jāanalizē gan no uzņēmēju, gan sabiedrības perspektīvas un ir jāņem vērā vairāki aspekti. Piemēram, tirgotājiem ir nepieciešamas atbildes gan par kasu sertifikācijas procesu, kas prasa daudz resursu, gan citām praktiskām lietām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Vidēji gadā banku pamet divas kravas automašīnas ar viena un divu centu monētām, kas veikalos tiek izdotas kā atlikums un pēc tam tiek izmantotas ļoti maz.

Igaunijas Banka ir izstrādājusi plānu, kas paredz ierobežot viena un divu centu monētu izmantošanu un eventuāli tās pilnībā izņemt no apgrozības.

Igaunijas centrālā banka trešdien nodokļu videi veltītā forumā piedāvāja sākt diskusiju par to, ka tirgotāji kasēs varētu noapaļot preču gala summu līdz tuvākajiem pieciem centiem, lai varētu samazināt viena un divu centu monētu izmantošanu valsts teritorijā.

«Igaunijas Banku vidēji gadā pamet divas kravas automašīnas ar viena un divu centu monētām, kas veikalos tiek izdotas pircējiem kā atlikums un pēc tam tiek izmantotas ļoti maz. Centrālā banka piedāvā apspriest, vai apgrozībā varētu būt mazāk šo centu, kurus cilvēki izmanto reti,» paziņoja Igaunijas Bankas viceprezidents Madiss Millers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka izstrādājusi Maksājuma skaidrā naudā gala summas noapaļošanas likuma projektu, apstiprināja centrālajā bankā.

Latvijas Bankā norādīja, ka jau vairākus gadus Baltijā, tostarp arī Latvijā tiek diskutēts par eiro monētu nominālu sadalījumu un nepieciešamību pēc mazā nomināla - viena un divu centu - monētām. Par šo jautājumu Latvijas Banka diskutē ar naudas apritē iesaistītajām institūcijām un uzņēmumiem kopš 2019.gada.

Tādējādi Latvijas Banka ir izstrādājusi Maksājuma skaidrā naudā gala summas noapaļošanas likuma projektu, par kuru pašlaik notiek sarunas ar Finanšu ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu (VID), kā praktiski varētu ieviest pirkuma gala summas skaidrā naudā apaļošanu.

Tostarp, pēc Latvijas Bankā minētā, šobrīd lielākais izaicinājums ir kases aparātu un kases sistēmu pielāgošana pirkuma gala summas noapaļošanas atspoguļošanai pirkuma čekā. Tirgotājiem izmaiņas sistēmās būtu ne tikai jāievieš, bet tās atbilstoši spēkā esošajam regulējumam arī jāsertificē. Tas būtiski ietekmētu izmaksas un palielinātu ieviešanas laiku. "Šobrīd Latvijas Banka sadarbībā ar Finanšu ministriju meklē labāko šīs problēmas risinājumu," piebilda Latvijas Bankā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pārtikas tirgotāji atbalsta ieceri par viena un divu centu monētu izņemšanu no aprites

LETA, 26.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija (LPTA) atbalsta Latvijas Bankas ieceri no fiziskās aprites izņemt viena un divu centu monētas, atzina LPTA izpilddirektors Noris Krūzītis, komentējot bankas izstrādāto Maksājuma skaidrā naudā gala summas noapaļošanas likuma projektu.

Viņš atzīmēja, ka viena un divu centu monētu izņemšana no skaidras naudas darījumu aprites būs būtisks un pamatots izdevumu ietaupījums, uzturot valsts monetāro sistēmu.

Latvijas Banka piedāvā noapaļot maksājumus skaidrā naudā 

Latvijas Banka izstrādājusi Maksājuma skaidrā naudā gala summas noapaļošanas likuma projektu,...

Krūzītis nenoliedz, ka daļu iedzīvotāju šis lēmums varētu neapmierināt, taču nākotnē no pārmaiņām varētu būt tikai ieguvumi. Līdztekus viņš atzīmēja, ka patlaban ar vien biežāk lietoti tiek bezskaidras naudas norēķini un šī proporcija pret skaidras naudas darījumiem pieaug.

Taujāts par tirgotāju pienākumiem, pieņemot likumprojektu, LPTA vadītājs sacīja, ka tirgotājiem tehniski paredzētā noapaļošanas procedūra ir izpildāma, lai arī sākotnēji tās ieviešana rezultēsies papilu izmaksās.

"Arī kases sistēmu sertifikācija būs papildus izmaksas un esošā kārtība procesu nepamatoti paildzinās," papildināja Krūzītis.

Viņš uzsvēra, ka Finanšu ministrijai (FM) un Valsts ieņēmumu dienestam (VID) būtu jārod risinājumi kasu sistēmas sertifikācijai un jautājums ar tirgotājiem jāpārrunā pirms likuma pieņemšanas. Tas, kā pauda Krūzītis, nepieciešams, lai pārmaiņu procesu nepamatoti nesadārdzinātu un spētu ieviest izmaiņas saprātīgā laikā.

LPTA dibināta 2010.gadā, un tajā apvienojušies pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumi "Narvesen", "Rimi", "Aibe" un "Top!".

Jau vēstīts, ka Latvijas Banka izstrādājusi Maksājuma skaidrā naudā gala summas noapaļošanas likuma projektu, par kura izpildes praktisko pusi pašlaik notiek sarunas ar FM un VID.

Tostarp, pēc Latvijas Bankā minētā, šobrīd lielākais izaicinājums ir kases aparātu un kases sistēmu pielāgošana pirkuma gala summas noapaļošanas atspoguļošanai pirkuma čekā. Tirgotājiem izmaiņas sistēmās būtu ne tikai jāievieš, bet tās atbilstoši spēkā esošajam regulējumam arī jāsertificē. Tas būtiski ietekmētu izmaksas un palielinātu ieviešanas laiku. Šobrīd Latvijas Banka sadarbībā ar FM meklējot labāko šīs problēmas risinājumu.

Centrālajā bankā arī uzsvēra, ka atteikšanās no viena un divu centu monētām nozīmētu noapaļošanas noteikumu ieviešanu, kas būtu nevis cenas, bet gan pirkuma gala summas noapaļošanu. Piemēram, ja pirkuma gala summa būtu 12,23 eiro, maksājot skaidrā naudā pie kases, pirkuma gala summa būtu 12,25 eiro. Savukārt, ja pirkuma kopējā summa būtu 12,22 eiro, pircējs pie kases samaksātu 12,20 eiro.

Pirkuma gala summas, nevis atsevišķu preču cenu, noapaļošana neatstātu ietekmi uz inflācijas rādītājiem, ko apliecina to valstu pieredze, kuras jau īsteno šo ideju, un starp tām var minēt Īriju, Beļģiju, Somiju, Itāliju, norāda Latvijas Bankā.

Par atteikšanos no piecu centu monētām pašlaik Latvijā nav diskutēts un tā netiek plānota līdz brīdim, kad sabiedrība vēlēšoties pārmaiņas eiro naudas zīmju nominālu struktūrā.

Pēc Latvijas Bankā minētā, no šā gada sākuma Latvijas Bankā ir apmainīti 8,7 miljoni jeb 37 tonnas dažādu nominālu monētu, no tām viena un divu centu monētas veidoja 11,3 tonnas.

Komentāri

Pievienot komentāru