Karjera

LB: Darba iespējas kļūst arvien plašākas

Žanete Hāka, 16.01.2014

Jaunākais izdevums

Darba iespējas kļūst arvien plašākas – to apliecina nodarbinātības un brīvo darbvietu skaita palielināšanās, jaunākajā Makroekonomisko norišu pārskatā norāda Latvijas Bankas eksperti.

Nodarbinātības pieaugums vērojams visos statistisko datu avotos, piemēram, saskaņā ar darbaspēka apsekojuma datiem 2013. gada pirmajos trijos ceturkšņos nodarbinātība pieauga par 21,9 tūkstošiem salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Lielāko ieguldījumu nodarbinātības kāpumā nodrošina būvniecība un apstrādes rūpniecība.

Šajā situācijā Nodarbinātības valsts aģentūras efektīva starpniecība varētu palīdzēt bijušajiem AS Liepājas Metalurgs darbiniekiem (mazāk nekā 0,2% no Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita) pietiekami ātri iekļauties jaunajā darba vidē, uzsver eksperti.

Brīvo darbvietu skaits NVA datubāzēs novembrī saglabājās netipiski augsts – 5,1 tūkstotis (vairāk nekā par trešdaļu pārsniedza iepriekšējā gada atbilstošā perioda rādītāju). Brīvo darbvietu skaits gada laikā pieauga arī saskaņā ar CSP uzņēmumu apsekojuma datiem (līdz 3,7 tūkstošiem 3. ceturksnī), skaidro centrālā banka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez pārējo reģionu darbaspēka importa Rīgai un Pierīgai neiztikt.

Rīga un Pierīga bez darbaspēka «importa» no laukiem, kur sociāli ekonomiskās sistēmas maiņas rezultātā daudz darba vietu ir pazudušas, bet jaunradītās nespēj visiem darbspējīgajiem nodrošināt darba iespējas. Par to liecina Dienas Biznesa veiktais pētījums par darba vietu pieejamību pašvaldībās, izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes datus par aizņemtajām darba vietām šā gada otrajā ceturksnī un iedzīvotāju skaitu darbspējas vecumā (15–61 gads). Aprēķinātais darba vietu pieejamības indekss tikai kārtējo reizi apliecina reģionālās attīstības svarīgo jautājumu.

Rēķinot, ka statistika darbspējīgo vecumā iekļauj arī vidusskolēnus, profesionālās izglītības iestāžu audzēkņus, kā arī augstskolu studentus, var diezgan droši prognozēt, ka Rīgā un Pierīgā darbaspēka deficīts attiecībā pret šajās pašvaldībās dzīvojošajiem (deklarētajiem) darbspējas vecuma iedzīvotājiem ir vēl iespaidīgāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Pirmskrīzes bezdarba līmenis joprojām nesasniegts

Zanda Zablovska, Inguna Ukenābele, Vēsma Lēvalde, 22.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ANO Starptautiskās darba organizācijas jaunākajās prognozēs par darba tirgus attīstību pasaulē Latvijai pārāk iepriecinoša aina netiek zīmēta – būtiska bezdarba samazināšanās nav gaidāma.

Vietējo ekspertu prognozes gan ir optimistiskākas – bezdarba līmenis sarūk, tiek radītas jaunas darba vietas. Jūtams arī algu kāpums, taču ar šiem rādītājiem jābūt uzmanīgiem. «Situācija Latvijas darba tirgū pakāpeniski uzlabojas – to raksturo gan bezdarba kritums, gan arī nodarbināto skaita palielināšanās,» stāsta SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Inese Kalvāne DB norāda, ka Latvijā situāciju joprojām būtiski ietekmē salīdzinoši lielais bezdarbnieku skaits. «Mēs paredzam, ka 2014.gadā bezdarba situācija varētu nostabilizēties un izteikts bezdarbnieku skaita samazinājums vairs nav sagaidāms,» viņa saka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijā trūkst darbaspēka. Vai pensionāri var palīdzēt?

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane, 16.03.2018

1. attēls. Nodarbinātie 65+ g.v. no kopējā nodarbināto skaita, dalījums pa nozarēm

Avots: CSP dati, autores aprēķins. Piezīme: Dati par 2016. gadu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar vietējo darbaspēku vakances aizpildīt nevar

Sliktā ziņa – darbaspēku no ārvalstīm piesaista nevis Latvija, bet caur citām Eiropas Savienības valstīm to dara Lietuva un Polija, uzmanību uz tendenci vērš Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Būvniecība ir nozare, kurā jau vairākus gadus ir visakūtākais darbaspēka trūkums. Augstāko punktu darbaspēka nepietiekamība varētu sasniegt laikā, kad Latvija īstenos tādus projektus kā Rail Baltic un Liepājas cietuma būvniecība, kur būs vajadzīgs liels apjoms darbaspēka, prognozē B. Fromane.

Jau šobrīd darbaspēka trūkst un darbinieki no trešajām valstīm tiek piesaistīti, bet tas ir ilgstošs un sarežģīts process. «Administratīvi birokrātiskie šķēršļi viesstrādnieku nodarbināšanai ir utopija, kas mazina valsts kontroli pār cilvēkiem, kas Latvijā tiek nodarbināti,» stingros noteikumus viesstrādnieku nodarbināšanā Latvijā komentē B. Fromane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būtiski pieaudzis jauniešiem piedāvāto darba vietu skaits vasaras brīvlaikā – skolēni varēs ne tikai nopelnīt, bet arī veidot izpratni par darba attiecībām

2019. gadā Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) līdzfinansēs 6388 darba vietu izveidi skolēnu vasaras darbam, kas ir par 1308 vairāk nekā pērn. 2018. gadā no valsts budžeta šim mērķim atvēlēti 1,24 miljoni eiro, bet šogad uzņēmēji saņems 1,64 miljonus eiro. Šogad pieteikumus nodarbināt skolēnus bija iesnieguši 726 darba devēji, kopumā piedāvājot 8573 darba vietas. Tās ir dažādas – pieprasīti ir palīgstrādnieki, pārdevēji un bibliotekāri, lidostas pasažieru apkalpošanas aģenti, datorsistēmu tehniķi un dažāda veida asistenti.

Ne tikai iespēja nopelnīt

Šogad NVA organizētajā pasākumā viena skolēna dalības ilgums būs mēnesis. Darba devēji saņems dotāciju skolēna mēneša darba algai 50% apjomā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Savukārt, nodarbinot skolēnu ar invaliditāti, dotēta tiek minimālā mēneša darba alga pilnā apjomā. Darba devēji saņems arī dotāciju skolēna darba vadītāja darba algai – vienu desmito daļu no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Par skolēna ar invaliditāti darba vadīšanu darba vadītājs saņems 60% no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Visi skolēni būs apdrošināti pret nelaimes gadījumiem darba vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Otra Workland Telegraph kopstrādes centra izveidē investēts miljons eiro

Monta Glumane, 07.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vecrīgā, Kalēju un Audēju ielu stūrī durvis vēris jau otrais kopstrādes centrs "Workland Telegraph", kura izveidē investēts miljons eiro, informē uzņēmumā.

Jauno telpu oficiālā atklāšana plānota 23.janvārī.

Šobrīd Rīgā jau vairākus gadus darbojas viens pilna servisa biznesa un kopstrādes telpu centrs – "Workland Valdemāra" -, un pēdējā laikā uzņēmums strauji paplašinājies visās Baltijas valstīs, atverot jaunus kopstrādes centrus Tallinā, Viļņā un Kauņā.

"Kopstrādes jeb "co-working" koncepts ir pieprasīts lielpilsētās un daudziem kļuvis par iecienītāko biroju nomas veidu. Līdz ar to jauna centra atvēršana Rīgā bija tikai loģisks solis tālākai izaugsmei. Mūsu jaunākais centrs Rīgā – "Workland Telegraph" – atrodas Kalēju un Audēju ielas stūrī. Šī apkārtne ir viena no pieprasītākajām un novērtētākajām uzņēmēju vidū," komentēja "Workland Group" dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Indreks Hāls (Indrek Hääl).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viesnīcu un tūristu mītņu skaits Latvijā pieaudzis gandrīz četrkārtīgi

Maija Rozīte - Biznesa augstskolas Turība profesore, 28.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju vilnis turpina savu attīstības gaitu un automatizācija ir ikdiena daudzās nozarēs, tāpēc aizvien vairāk tiek diskutēts par to, vai mākslīgais intelekts (roboti) aizstās darbiniekus.

Oksfordas universitātes zinātnieku pētījumā par nodarbinātības nākotni secināts, ka radošo un inovatīvo profesiju pārstāvjiem ir mazāka iespēja tikt aizstātiem ar mākslīgo intelektu. Biznesa augstskolas Turība profesore Maija Rozīte skaidro, ka arī tūrisma nozare ir jaunu darba vietu radītāja – pasaulē strauji aug tūristu skaits, attīstās nozare un tās piedāvātie pakalpojumi, līdz ar to pieaug arī darba vietu skaits.

Analizējot, kā pēdējo 20 gadu laikā ir mainījies viesnīcu un citu tūristu mītņu skaits Latvijā, ir vērojamas ievērojams pieaugums. Ja 1998. gadā Latvijā bija 211 naktsmītnes, tad šobrīd to ir 809. Rīgā naktsmītņu skaits šajā pat periodā audzis no 35 līdz 130. Gultasvietu skaits 1998. gadā bija gandrīz 18 tūkstoši, savukārt šobrīd to ir vairāk nekā 40 tūkstoši, Rīgā naktsmītņu kapacitāte ir pieaugusi no 5 tūkstošiem līdz gandrīz 16 tūkstošiem gultasvietu. Un joprojām tiek atvērtas jaunas viesnīcas. Pērn pasaulē starptautisko tūristu skaita pieaugums sasniedza 7%. Tas liecina, ka salīdzinājumā ar kopējiem ekonomikas attīstības tempiem, pieprasījums šajā nozarē aug straujāk. Arī nākotnē tiek prognozēts starptautisko tūristu skaita pieaugums 4-5% vidēji gadā. Tāpēc darba spēks tūrisma un viesmīlības nozarē ir un būs vajadzīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji nākotnē neplāno pieņemt darbā vai pat samazināt darbinieku skaitu, liecina jaunākais Citadele Index rādītājs.

SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš, prezentējot jauno indeksu, norādīja, ka indekss, kas raksturo uzņēmēju prognozes, vērtējot turpmākās darbinieku skaita izmaiņas, ieslīdējis pesimisma zonā, kas nozīmē, ka darbinieku skaits nākotnē samazināsies. Tādējādi nākotnē varētu palielināties bezdarba rādītāji, viņš paredz. Tiesa gan, viņš uzsver, ka daļa iedzīvotāju varētu pamest valsti darba meklējumos, tādēļ būtiska ietekme uz bezdarba rādītājiem varētu nebūt.

Kopumā Citadele Index šā gada trešajā ceturksnī noslīdējis līdz 47,39 punktiem, kas liecina par pesimismu. Vienīgā nozare, kas jūtas optimistiski, ir ražošana, bet vissliktāk jūtas būvnieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Studenti neatbalsta finansējuma palielināšanu eksaktajām zinātnēm uz sociālo zinātņu rēķina

LETA, 13.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc sarunas ar izglītības un zinātnes ministru Vjačeslavu Dombrovski (RP) par valsts budžeta studiju vietu sadales principiem Latvijas Studentu apvienībai (LSA) aizvien nešķiet atbalstāma iecere palielināt finansējumu eksaktajās un inženierzinātnēs uz sociālo zinātņu rēķina.

LSA prezidents Mikus Dubickis atzina, ka tikšanās laikā studenti precizējuši daudzas neskaidrības, taču budžeta vietu samazināšana sociālajās zinātnēs ir pretrunā ar LSA pozīciju par tuvināšanos valsts apmaksātām studijām visiem studentiem.

M. Dubickis pozitīvi raugās uz to, ka budžeta vietu pārdale notiek katrā augstskolā atsevišķi un neskars pašreiz studējošos. Viņš arī norādīja, ka eksaktajās zinātnēs bāzes finansējums var pieaugt, bet kopējais budžeta vietu skaits, arī sociālajās zinātnēs, sarukt, jo tas finansējums tiktu novirzīts studiju vietas bāzes izmaksu nodrošināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzzini, kurās profesijās par stundas darbu maksā visvairāk

Lelde Petrāne, 13.02.2014

Tālāk galerijā: Informācija par darba vietām ar augstāko stundas likmi atbilstoši Profesiju klasifikatoram. Avots: VID.

1. Gaisa kuģa kapteinis. Vidējā stundas likme, EUR - 30,24.

Foto: sxc

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai informētu sabiedrību par vidējo atalgojumu atsevišķām profesijām, vienlaikus aicinot pievērst uzmanību deklarētās darba samaksas un faktiskās situācijas darba tirgū atbilstībai, Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sagatavojis analītisko aprakstu par profesijām. Tas liecina ka lielākais darba vietu skaits ir profesiju pamatgrupā Vecākie speciālisti (123 660 darba vietas), bet augstākā vidējā stundas likme ir pamatgrupas Vadītāji darba vietās, proti, 8,71 eiro stundā.

Sagatavojot analītisko aprakstu, lietoti dati par nodarbināto ienākumiem un nostrādātajām stundām no darba devēju ziņojumiem un informācija par profesiju kodiem no ziņām par darba ņēmējiem. Analizētais taksācijas periods – 2013.gada novembris. Veicot profesiju analīzi, no iegūtajiem datiem tika izņemtas tās darba vietas, kurās nodarbināto skaits nepārsniedz 10 personas valstī. Šāda korekcija tika veikta, lai saglabātu analīzē pieejamo datu konfidencialitāti, skaidro VID.

Sagatavotajā analītiskajā pārskatā ir atspoguļota informācija par 10 profesiju grupām, kuras iekļautas Profesiju klasifikatorā:

- 0 Nacionālo bruņoto spēku profesijas;

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Samazinājies aizņemto darba vietu skaits

Žanete Hāka, 16.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmā pusgada beigās aizņemto darba vietu skaits bija 872,5 tūkstoši, kas ir par 2,2 tūkst. jeb 0,2% mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā laika periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Jūnija beigās privātajā sektorā bija par 0,6 tūkstošiem jeb 0,1% mazāk aizņemto darba vietu nekā pirms gada, sasniedzot 585 tūkstošus, bet sabiedriskajā sektorā aizņemto darba vietu skaits saruka par 1,6 tūkstošiem jeb 0,5%, samazinoties līdz 287,4 tūkstošiem.

Aizņemto darba vietu skaits visstraujāk samazinājās finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē – par 3,3% (samazinājums par 0,4 tūkstošiem), apstrādes rūpniecības nozarē – par 3% (3,5 tūkstošiem), valsts pārvaldes un aizsardzības nozarē – par 2,8% (1,8 tūkstošiem).

Aizņemto darba vietu skaits visstraujāk palielinājās informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē – par 9,4% (pieaugums par 2,2 tūkstošiem), veselības un sociālās aprūpes nozarē – par 6,1% (3,5 tūkstošiem), nekustamo īpašumu nozarē – par 2,7% (0,7 tūkstošiem).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbaspēka resursu sarukums Latvijā liek meklēt dažādus risinājumus, kur līdzās viesstrādnieku importam ir arī bezdarbnieku armija, mobilitātes risinājumi, kā arī citi valsts politikas instrumenti, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tāda aina tika uzburta Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē, kurā tika apspriests jautājums par darbaspēka nodrošinājumu tautsaimniecībā. Saeimas Analītiskais dienests prezentēja sagatavoto sintēzes ziņojumu, kurā tika izvērtēta Latvijas darba tirgus situācija, vienlaikus liekot uzsvaru tieši uz imigrāciju. Saeimas Analītiskā dienesta pētnieks Visvaldis Valtenbergs deputātiem norādīja, ka uzņēmēju rīcībā ir vairāki instrumenti darbaspēka deficīta slāpēšanai, taču tie ir atkarīgi no daudz dažādiem faktoriem. Vienlaikus V. Valtenbergs uzsvēra, ka statistikas dati rāda pretrunīgas tendences – bezdarbnieku skaits, lai gan sarūk, tomēr saglabājas ievērojami lielāks nekā brīvo vakanču skaits. Viens no risinājumiem ir darbaspēka imports. Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma uzsvēra, ka Saeimas Analītiskā dienesta sagatavotais ziņojums ļauj skatīties uz šiem jautājumiem nevis tikai no viena atsevišķa, bet gan no vairākiem skatupunktiem, kā rezultātā iegūstot pilnīgāku ainu, kas ļaušot arī pieņemt adekvātus lēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienota klientu apkalpošana, iestādes un procesu efektivitāte, draudzīga un izaugsmi veicinoša vide, brīva informācijas apmaiņa, sadarbība un radošums – tā ir tikai daļa no izstrādātā Latvijas valsts Nākotnes biroja koncepta priekšrocībām. Ko īsti grib valsts, un kas to realizēs, un kā tas izskatīsies dabā?

Lai saprastu, kādēļ valsts biroji vairs nevar būt klasiskie kabineti ar rakstāmgaldu un krēslu un kas īsti tuvāko piecu gadu laikā pamazām taps to vietā, Dienas Bizness uz sarunu aicināja Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski un VAS Valsts nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētāju Andri Vārnu. Abu organizāciju sinerģijā savijas pasūtītāja vēlmes un valsts praktiskās iespējas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 19. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc kaut kas ir jāmaina valsts ierēdņu darba vidē?

J.Citskovskis.: Jebkurā darba vietā ir vēlme sasniegt maksimāli labāko darba rezultātu, un tā tas ir arī valsts pārvaldē. Būtiska loma darba procesā ir tieši darba videi. Tas, ka vide ir jāmaina, parādās darbinieku aptaujās. Valsts kanceleja pērn veica visu valsts iestāžu iesaistes pētījumu, un secinājām, ka tas ir nepieciešams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: Eiropā audzis jaunu tiešo investīciju projektu skaits, Latvijā – samazinājies

Žanete Hāka, 26.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Eiropā būtiski audzis jaunu tiešo investīciju apjoms, liecina ikgadējais EY investīciju piesaistes pētījums EY Europe Attractiveness Survey.

Pagājušajā gadā Eiropā īstenoti 5083 jauni investīciju projekti, kas ir par 14% vairāk nekā 2014. gadā, kā arī radītas 217 666 jaunas darba vietas, kas ir par 17% vairāk nekā gadu iepriekš.

EY pētījums atklāj, ka no Baltijas valstīm visvairāk jaunu tiešo investīciju projektu pērn tika īstenoti Lietuvā – 43, kur arī novērots neliels investīciju projektu kāpums, savukārt Latvijā pērn tika īstenots 31 jauns tiešo investīciju projekts, kas ir mazāk nekā 2014. gadā, kad tika realizēti 36 jauni investīciju projekti. Baltijā investīciju ziņā atpaliek Igaunija, kur pērn tika īstenoti 22 jauni projekti.

«Mēs redzam, ka Eiropa piesaista arvien vairāk tiešo investīciju pat laikā, kad tās ekonomiskā izaugsme ir lēna un politiskajā dienaskārtībā dominē bēgļu krīze un terorisma draudi. Tas parāda, ka investori dod priekšroku ekonomiskai stabilitātei, tirgus jaudai, infrastruktūras un darbaspēka kvalitātei pat salīdzinoši nemierīgos laikos, kas valda Eiropā. Savā ziņā šie rezultāti parāda arī investoru fokusa maiņu no straujas attīstības valstīm par labu pārbaudītiem tirgiem,» saka Guntars Krols, EY partneris Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Nāk klajā ar jaunu pieeju biroju tirgū

Anda Asere, 19.05.2020

"MySpotit" vadītājs Latvijā Raivis Ozoliņš (no labās),līdzdibinātāji

Timo Mitts (Timo Mitt) un Miks Pūrmans (Mikk Puurmann) un

programmatūras izstrādātājs Rauls Kristjans Pīroja (Raul-Kristjan

Piiroja).

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas izcelsmes arī Latvijā pārstāvētais jaunuzņēmums "MySpotit" krīzes ietekmē izveido biroju koplietošanas platformu.

"MySpotit" nodrošina sapulču telpu rezervēšanas platformu un saistībā ar Covid-19 krīzi ieviestajiem ierobežojumiem zaudēja visu biznesu.

Komanda nemeta plinti krūmos un, sākoties straujai darba kultūras pārejai attālinātā darba virzienā, izstrādāja biroju koplietošanas platformu, lai, ierobežojumiem mazinoties, atbalstītu cilvēku masveida atgriešanos darbā un veicinātu attālinātā darba kultūras ieviešanu ikdienas praksē.

Biroju loma mainās 

Šajos divos mēnešos no mājām strādājuši arī tie, kuri nekad to nav darījuši,...

"MySpotit" platformā uzņēmumi un nekustamo īpašumu attīstītāji var iznomāt brīvās darba vietas esošajos birojos vai biroja vajadzībām pielāgotās telpās, tādējādi dodot iespēju darbiniekiem iespēju strādāt dažādās vietās. Šī biroju koplietošanas platforma jaunuzņēmuma skatījumā ir unikāla Eiropas mērogā

"Līdzīgi kā mūziku "Spotify", attālinātā darba veicēji katru reizi no plašā biroju klāsta varēs izvēlēties piemērotu darba vietu konkrētajai dienai par fiksētu ikmēneša maksu. "MySpotit" platformā tas būs lētāk, nekā mēnesi nomāt darba vietu kādā konkrētā birojā. Arī darba devējam rodas iespēja savu komandu sasaukt kopā tieši tad, kad tas nepieciešams, izvēloties sanāksmes vietu ar pareizo izmēru un pielietojumu," norāda Raivis Ozoliņš, "MySpotit" vadītājs Latvijā.

Viņš uzskata, ka šāds pakalpojums risina samilzušo problēmu, kad biroju telpu tirgū šobrīd ir vairāk, nekā pieprasījums pēc tām. Daudziem uzņēmumiem biroji ir pustukši un tas rada izdevumus, nevis ieņēmumus.

2008. gada ekonomiskās krīzes laikā ar nu jau globālā uzņēmuma "Airbnb" palīdzību izplatījās mājokļu koplietošana visā pasaulē, palīdzot ceļotājiem būtiski ietaupīt izmaksas, bet esošā krīze ir izraisījusi būtiskas izmaiņas strādāšanas paradumos. R. Ozoliņš novērojis, ka sabiedrību pārņem hibrīds darba modelis, kas ietver gan darbu birojā, gan attālināti.

Ekonomiskās lejupslīdes dēļ uzņēmumi pārskata izmaksu struktūru. Ir uzņēmumi, kas piedzīvo liela apmēra atlaišanas un tāpēc daudziem biroji kļūst par lielu. Tāpat daļa uzņēmumu ir pārdomu priekšā, vai tiem vispār būs vajadzīgs pastāvīgs birojs. Attālināti strādājošo cilvēku skaits kopš 2005. gada ir palielinājies par 159%, liecina "Merchant Savvy" pētījums. R. Ozoliņš spriež, ka kopā ar pandēmijas izraisītajām sekām attālinātais darbs piedzīvo milzīgu lēcienu uz priekšu.

"Mēs visi kopā tikko esam pieredzējuši pasaulē lielāko attālinātā darba eksperimentu, un ir likumsakarīgi, ka mēs neatgriezīsimies pie tā, kā bija agrāk. Pēdējos divos mēnešos darbam attālināti ir noticis vairāku gadu attīstības lēciens. Agrāk darbs attālināti bija vairāk jaunuzņēmumu lauciņš, bet tagad arī lielie uzņēmumi apspriež elastīgu darba metožu ieviešanu," teic R. Ozoliņš.

Piemērs ir tehnoloģiju gigants "Twitter", kas tikko publiski paziņoja par jaunu darba kārtības politiku, ļaujot turpmāk katram darbiniekam, kurš to vēlas, strādāt attālināti.

Twitter ļauj darbiniekiem strādāt no mājām mūžīgi 

Mikroblogošanas vietne "Twitter" informējusi savus darbiniekus, ka viņi drīkst strādāt no mājām...

Viņš gan norāda, ka darbs attālināti nenozīmē strādāšanu no mājām, kur bērni un ledusskapis neizbēgami sāk ietekmēt darba rezultātus. Strādājot pilnu darba laiku no mājām, darba rezultāts var ciest. Lai sasniegtu nepieciešamo efektivitāti un gūtu pašrealizācijas pieredzi, atšķirīgiem darba uzdevumiem nepieciešama dažāda vide un apstākļi.

R. Ozoliņš pieļauj, ka nākotnē birojos darba vietu būs mazāk nekā darbinieku, kuri daļu vai pat visu laiku strādās attālināti. Viņa skatījumā palielināsies kopstrādes telpu skaits. Iespējams, tās nebūs tādā formātā kā šodien, bet ideja saglabāsies – telpa, kur tiek nodrošināti biroja pakalpojumi.

"Šis ir neatgriezenisks process. Jautājums – cik ātri tas notiks," tā R. Ozoliņš.

Viņš uzsver, ka nav liekama vienādības zīme starp attālinātu darbu un strādāšanu mājās, kur esošie apstākļi ne vienmēr ir piemēroti darbam. "Attālinātais darbs ir profesionāļa brīva izvēle laikā un vietā izraudzīties apstākļus, kur strādāt atbilstoši konkrētā uzdevuma vajadzībai," saka R. Ozoliņš.

Viņš paredz, ka ar laiku parādīsies lielāks tirgus "MySpotit" sākotnējai idejai – sanāksmju telpu nomai, jo arvien ik pa laikam kolēģiem būs vajadzība tikties aci pret aci un, iespējams, tas notiks ārpus darba telpām. Ņemot vērā, ka katram uzņēmumam visu laiku nav nepieciešamība pēc šādas telpas, palielināsies pieprasījums pēc šim mērķim piemērotu telpu nomas, kas ilgtermiņā būs lētāk, nekā uzturēt to pašiem.

Šobrīd platforma darbojas Latvijā un Igaunijā. Tuvā nākotnē plānots paplašināties Eiropā.

"MySpotit" ir biroju un sanāksmju telpu koplietošanas platforma, kas piedāvā iespēju rezervēt piemērotu darba vietu par fiksētu ikmēneša maksu. Uzņēmumu 2018. gadā dibināja Hardi Kinns (Hardi Kinnas), Miks Pūrmans (Mikk Puurmann) un Timo Mits (Timo Mitt) ar domu savest kopā organizācijas, kas vēlas atrast neparastas tikšanās vietas, ar telpu īpašniekiem, kuri vēlas nopelnīt, iznomājot savas dīkstāvē esošās sapulču vai pasākumu telpas.

Uzņēmums darbu Latvijā sāka šā gada sākumā. "MySpotit" tiek dēvēta par sapulču telpu "Airbnb".

Šā gada sākumā "MySpotit" noslēdza pirmo investīciju raundu, piesaistot vairāk nekā 100 tūkstošus eiro. Investīciju rezultātā uzņēmuma tirgus vērtība ir pārsniegusi miljonu eiro. Investoru vidū ir transporta pakalpojumu platformas "Bolt" līdzdibinātājs Martins Villigs (Martin Villig), "Kapitel" un Tallinas Tehnoloģiju universitātes uzraudzības padomes loceklis un bijušais "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Igaunijā Roberts Kits (Robert Kitt), pirmais "Bolt" investors Mikko Silventola, "Salv" līdzdibinātājs Tāvi Tamkivi (Taavi Tamkivi), "Technopolis Ülemiste" vadītājs Gerts Jostovs (Gert Jostov), "East Capital Baltics" valdes loceklis Martins Otsa (Martin Otsa) un "Lantmännen Unibake" rīkotājdirektors Asso Lankots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes ieviestās izmaiņas iedzīvotāju paradumos ne tikai sašaurina atsevišķas aktivitātes, bet arī rada jaunas iespējas un vajadzības darba tirgū, teikts Ekonomikas ministrijas sagatavotajās vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēs, kas aptver nozaru nodarbinātības vajadzības profesiju un izglītības griezumā līdz 2040. gadam.

Prognozes izstrādātas, balstoties uz tautsaimniecības izaugsmes mērķa scenāriju un tam atbilstošām demogrāfijas prognozēm. Darba tirgus prognozēs ņemti vērā aktuālie globālās ekonomikas attīstības procesi, tai skaitā arī Covid-19 pandēmijas ietekme uz Latvijas ekonomiku un darba tirgu turpmākajos gados.

Sagaidāms, ka Covid-19 mazāk skartās nozares atgūsies ātrāk un būs galvenais ekonomikas dzinulis tuvākajos gados.

"Latvijas attīstības un labklājības izrāvienu varam panākt ar strauju preču un pakalpojuma attīstību, un te svarīgi priekšnosacījumi būs cilvēkresursu un darba vietu pieejamība, bezdarba un mazkvalificēto darbinieku īpatsvara samazināšana, inovācijas un pētniecības kapacitātes paaugstināšana, digitalizācijas risinājumu un produktivitātes veicināšana,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Labo nodomu kvotas mērķi var nesasniegt

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 03.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labklājības ministre Ramona Petraviča ir nākusi klajā ar ideju (intervija laikrakstā Diena), ka invalīdu nodarbinātību varētu veicināt, nosakot tiem konkrētu darba vietu skaitu – vispirms valsts iestādēs un tad, ja tas strādā, to attiecināt arī uz privāto sektoru.

Ideja, maigi sakot, nejēdzīga, lai gan labu mērķu vadīta. Ministre ir ieguglējusi, ka 20 ES dalībvalstīs no 28 šādas kvotas tiešām eksistē, taču nav izlasījusi pētījumus par kvotu sistēmas efektivitāti. Jau 2014. gadā Eiropas Sociālās politikas un labklājības centra pētnieks Mihaels Fuks ir veicis pētījumu, kurā secināts, ka kvotu noteikšanai ir visai maza ietekme uz cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību. Turklāt nereti darba devēji dod priekšroku soda naudu samaksāšanai par kvotu neievērošanu.

Nav šaubu, ka cilvēki ar invaliditāti ir nozīmīgs darbaspēka resurss un visiem spēkiem jāveicina to iekļaušana darba tirgū. Taču tam ir jāizvēlas pareizi un efektīvi instrumenti, nevis nejēdzīgas kvotas. Nav skaidra arī ministres priekšlikuma praktiskā īstenošana. Ja tiek noteikts, ka valsts iestādēs noteikts darba vietu skaits jāparedz invalīdiem, bet uz konkrēto amata vietu neviens šāds pretendents nepiesakās, kas tad notiek? Vai amata vietas tiek turētas tukšas vai tiek pieņemti kādi pagaidu aizvietotāji, kurus atlaiž, ja piesakās cilvēks ar invaliditāti? Tajā pašā laikā invalīdu nodarbinātība noteikti ir jāveicina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai pagājušajā gadā būtiski izdevies uzlabot rādītājus investīciju piesaistes jomā vairāk nekā četras reizes – līdz 29 - palielinot īstenoto investīciju projektu skaitu, liecina jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) Eiropas investīciju vides pētījums EY Attractiveness Survey.

2012. gadā tika īstenoti septiņi investīciju projekti. Rezultātā pērn radītas piecreiz vairāk jaunu darba vietu (1614) nekā gadu iepriekš (290).

Lai arī Baltijas valstu starpā Lietuva pērn piesaistījusi visvairāk jaunu investīciju projektu – 33, kam seko Igaunija ar 31 un Latvija ar 29, jaunu darba vietu investīciju projektu rezultātā Latvijā pērn radīts visvairāk jaunu darba vietu.

Latvijas jaunradīto darba vietu rādītājam (1614) seko Lietuva ar 1265 jaunām darba vietām un Igaunija ar 500 darba vietām.

«Pētījums parāda, ka Latvija sāk apgūt savu investīciju piesaistes potenciālu. Izaugsmi pagājušajā gadā pozitīvi ietekmēja Latvijas stabilā, ilgtspējīgā ekonomiskā politika un izaugsmes atgriešanās Eiropas ekonomikā kopumā, kas veicināja investīciju lēmumu pieņemšanu. Šogad mums ir visas iespējas saglabāt pozitīvo dinamiku, ņemot vērā Latvijas iestāšanos Eirozonā. Jācer vienīgi, ka Ukrainas krīze nepadziļinās, kas, protams, var negatīvi ietekmēt visu reģionu,» stāsta Guntars Krols, EY partneris Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lielākais darba sludinājumu skaits - pārdošanas un klientu apkalpošanas sfērā

Lelde Petrāne, 24.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014.gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar tādu pašu laika periodu pērn, darba piedāvājumu skaits būtiski palielinājies, savukārt aktīvo darba meklētāju skaits ir sarucis, liecina speciālistu darba portāla Cvmarket.lv apkopotie 2014.gada pirmā pusgada dati.

Vēl aizvien lielākais darba sludinājumu skaits ir pārdošanas un klientu apkalpošanas sfērā. Kopš šā gada sākuma darba piedāvājumu daudzums cvmarket.lv apkalpošanas sektorā pieauga par 39%, savukārt pārdošanas nozarē pat par 45%. Savukārt, aktīvie darba meklētāji, izvietojot savus CV portālā, visvairāk kandidē uz transporta un loģistikas, finanšu un asistēšanas, kā arī administrēšanas vakancēm.

«Situācija valstī uzlabojas, kas atspoguļojas arī darba tirgū - darba devēji pakāpeniski paplašina savu uzņēmumu darbības spektru, tāda veidā aktīvi radot jaunas darba vietas. Savukārt, tas cilvēkiem dod plašākas iespējas atrast sev piemērotu darba vietu,» stāsta speciālistu darba portāla Cvmarket.lv mārketinga menedžere Inga Daliba.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai esam gatavi pazaudēt veselu nozari Lietuvai?

Monta Geidāne - ABSL Latvia izpilddirektore, 26.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemas pievienotās vērtības darba vietas jeb zvanu centri - tā visbiežāk Latvijā tiek raksturoti Starptautiskie biznesa pakalpojumu centri (SBPC), šķietami konsekventi ignorējot to, ka tieši šī ir nozare, kas pēdējos gados sniegusi vienu no lielākajiem ieguldījumiem tādu nozīmīgu jomu attīstībā kā datu zinātne un robotika.

Vēsturiski veidojušies stereotipi ir novecojuši un zināmā mērā bremzē valsts ekonomisko attīstību. Atstājot novārtā šo būtisko nozari, mēs ne vien zaudējam darba vietas ar konkurētspējīgu atalgojumu, starptautisku darba vidi, izaugsmes iespējām, profesionālajām apmācībām un lērumu citu labumu, bet arī labprātīgi atsakāmies no mūsu pašu dzīves apstākļu uzlabošanas, neveicinot tādu saistīto jomu attīstību pilsētā kā modernu biroja ēku būvniecība, dzīvojamo platību attīstība, pilsētas infrastruktūras pilnveide u.c.

Lietuva, īpaši Viļņa, ir bijusi veiksmīgs piemērs tam, lai laikus pārkāptu šiem stereotipiem un jēgpilni valstiskā līmenī strādātu pie šīs nozares uzņēmumu piesaistes. Pēc jaunākajiem datiem Viļņā šobrīd izvietoti 78 SBPC, kas nodrošina 17 tūkstošus darba vietas. Lietuva pat ir gājusi soli uz priekšu un sākusi aktīvi attīstīt arī Kauņu kā pievilcīgu SBPC lokāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc būtiskā bezdarba līmeņa krituma pagājušajā gadā, kad bezdarba līmenis pēc darbaspēka apsekojuma bija samazinājies par 0,9 procentpunktiem, bezdarba samazināšanās turpinās arī šogad un ir pat kļuvusi vēl straujāka. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie darbaspēka apsekojuma dati šā gada pirmajā ceturksnī bezdarba līmenis ir samazinājies līdz 8,2% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem un ir par 1,2 procentpunktiem zemāks nekā pirms gada.

Bezdarba līmeņa samazināšanās pamatā ir jau vairāk nekā gadu vērojamā straujā ekonomikas izaugsme, kas būtiski palielinājusi pieprasījumu pēc darbiniekiem, īpaši tādās pašlaik ļoti strauji augošās nozarēs kā informācijas tehnoloģijas un būvniecība. Kopējais tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits šā gada pirmajā ceturksnī bijis par 15,5 tūkstošiem jeb par 1,8% lielāks nekā attiecīgajā ceturksnī pirms gada.

Šāds nodarbināto skaita pieaugums ir straujākais kopš 2015.gada beigām un vienlaikus atspoguļojas arī augošā darba ņēmēju skaitā, kuri maksā sociālās apdrošināšanas iemaksas vispārējā kārtībā. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem darba ņēmēju skaits šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo ceturksni, palielinājies aptuveni par 2,2%, uzrādot straujāko kāpumu kopš 2012.gada. Līdzās straujajai ekonomikas izaugsmei šādu kāpumu ir veicinājušas arī izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa regulējumā, veicinot strādājošo pāreju no mikrouzņēmumiem uz sociāli daudz aizsargātākajiem darba ņēmējiem parastajā nodokļu maksāšanas režīmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Eksperti: Aizņemto darbavietu skaits augs lēnāk

Žanete Hāka, 18.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn darba vietu pieaugumu galvenokārt noteica darbaspēka pieprasījuma palielināšanās privātajā sektorā, norāda eksperti, prognozējot, ka šajā gadā kāpums būs lēnāks.

«Brīvo darba vietu pieauguma tempi bija straujāki nekā aizņemto darbavietu pieaugums, kas zināmā mērā norāda uz uzņēmumu aizvien pieaugošajām grūtībām aizpildīt vakances,» norāda Ekonomikas ministrijas (EM) eksperti.

Ekonomisti piebilst, ka darbavietu pieaugumu galvenokārt ietekmēja darbaspēka pieprasījuma palielināšanās privātajā sektorā.

«Jau iepriekš gan darbaspēka apsekojuma, gan Valsts ieņēmumu dienesta dati liecināja, ka 2013.gads darba tirgū sākās ar spēcīgu kāpumu, bet gada 2.pusē situācija mainījās,» norāda DNB bankas sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, piebilstot, ka nav pamata teikt, ka situācija būtu slikta, jo aizvien runa ir par pieaugumu, tikai lēnāku. Aizņemto darbavietu skaits kopš 2009.gada beigām skaits ir pieaudzis par 94 tūkstošiem, kas gan joprojām par 169 tūkstošiem atpaliek no 2007.gada beigu līmeņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Desmit profesijas, kurās ir vismazākais atalgojums

Žanete Hāka, 14.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vismazāk Latvijā pelna prāvests, kuram vidējā stundas likme ir 1,83 eiro, karstā metāla novācējs (no velmēšanas stāva), kurš vidēji stundā nopelna 1,86 eiro, kā arī apavu labotājs, kur darbinieks vidēji nopelna 1,87 eiro stundā.

Tā liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sagatavotais analītiskais apskats. Sagatavojot analītisko aprakstu, lietoti dati par nodarbināto ienākumiem un nostrādātajām stundām no darba devēju ziņojumiem un informācija par profesiju kodiem no ziņām par darba ņēmējiem. Analizētais taksācijas periods – 2013.gada novembris. Veicot profesiju analīzi, no iegūtajiem datiem tika izņemtas tās darba vietas, kurās nodarbināto skaits nepārsniedz 10 personas valstī. Šāda korekcija tika veikta, lai saglabātu analīzē pieejamo datu konfidencialitāti, skaidro VID.

Sagatavotajā analītiskajā pārskatā ir atspoguļota informācija par 10 profesiju grupām, kuras iekļautas Profesiju klasifikatorā:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Rīgā joprojām zems bezdarba līmenis

Dienas Bizness, 11.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezdarba līmenis Rīgā turpina saglabāties zems un maija beigās bija 5,0%, kas ir viszemākais rādītājs pēdējo gadu laikā, informē Rīgas dome.

2015. gada 31. maijā Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Rīgas reģionālajā filiālē bija reģistrēti 15 952 bezdarbnieki. Valstī 2015.gada 31.maijā bija reģistrēti 80 567 bezdarbnieki un bezdarba līmenis bija 8,6%. Salīdzinājumā ar 2014.gada maiju, bezdarba līmenis Rīgā samazinājies par 0,5 procentu punktiem.

NVA Rīgas reģionālajā filiālē maija beigās bija pieejamas 3 819 reģistrētas brīvas darba vietas, salīdzinot ar 2014.gada maiju, brīvo darba vietu skaits palielinājies par 145 darba vakancēm. Uz katru brīvo darba vietu Rīgā 2015. gada maija beigās pretendēja 4,2 bezdarbnieki. Valstī 2015. gada 31. maijā pavisam bija pieejamas 6 421 reģistrētas brīvas darba vietas, no tām 60% reģistrētas Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru