Šonedēļ Maskavā notiekošajā izstādē Prodexpo 2015 Maskavā Latviju pārstāv 11 uzņēmumi, informē Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts (LVAEI).

LVAEI izstāžu projekta vadītāja Daina Saktiņa norāda, ka izstādes dod iespēju uzņēmumiem satikt esošos un jaunos klientus, kā arī panākt rezultātus, kurus sniedz tikšanās uz vietas.

Šogad Prodexpo izstādē Latviju pārstāv SIA Almava zīmols Grāvendāle, SIA NP Food zīmols Laima, SIA Staburadzes konditoreja zīmols Old Town Bakery, SIA Kronis, SIA Mosenc. SIA Ilgezeem zīmols Tanheiser, SIA Camadenu strukturētais ūdens Memory water, SIA Cido grupa, SIA Pure Chocolate, SIA Velte L, AS Latfood zīmols Taffel.

Latvijā lielākais saldumu ražotājs Laima izstādē Prodexpo 2013 prezentē jaunu darbības virzienu un jaunu eksporta zīmolu.

Laima savu darbību gadskārtējā Krievijas un Austrumeiropas izstādē Prodexpo 2013 sāk pirmdien un tajā tiks prezentēts jauns darbības virziens: toršu un kūciņu eksporta iespējas. Šim nolūkam radīts jauns eksporta zīmols Laima Old Town Bakery jeb Laima Vecpilsētas Beķereja.

Uzņēmuma eksporta direktore Ieva Jonsone uzsver, ka, izmantojot Staburadzes konditorejas pieredzi un apvienojot tās ar inovāciju – īpašu sasaldēšanas tehnoloģiju eksporta tirgos tiks piedāvātas tortes un kūciņas. Jaunais Laima eksporta zīmols Old Town Bakery jau šobrīd piedāvā 12 produktus - svaigus vai saldētus, tostarp tortes Cielaviņa un Roko. Šogad zīmols tiks papildināts vēl ar trim jauniem produktiem.

Pārtikas ražotājs Rāmkalni saņēmis Zelta medaļu Maskavā notiekošajā starptautiskajā pārtikas un dzērienu izstādē ProdExpo par produktu Sukāžu Asorti.

Rāmkalni izstādē piedalās ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalstu, piedaloties LIAA organizētajā nacionālajā stendā.

Rāmkalnu īpašnieks Viktors Grūtups stāsta, ka izstādes laikā tika nodibināti vairāki kontakti ar interesentiem no Krievijas un citām valstīm.

Rāmkalnu produktu grozā ir sukādes, pastilas, sīrupi un sulas, kā arī jaunumi - dabīgās limonādes un sukādes šokolādē. Tiek ražoti arī pelmeņi, saldējums, kūpinājumi, konditorejas un kulinārijas izstrādājumi.

ProdExpo ir lielākā Krievijas un Austrumeiropas pārtikas un dzērienu izstāde, kura Maskavā norisinās jau 23. Reizi. Izstāde norisinājās no š.g. 8.februāra līdz 12.februārim. Šogad izstāde izvietota vairāk nekā 100 000 kv. m ar apmēram 2 000 dalībniekiem no 65 valstīm.

No 10.līdz 14. februārim Maskavā notiek ikgadējā pārtikas nozares izstāde “Prodexpo 2020”, kur piedalās arī Latvijas ražotāji.

Izstādē savu produkciju prezentē pārtikas, dzērienu un pārtikas izejvielu ražotāji un tirgotāji. Šajā gadā izstāde notiek jau 27.reizi, un tajā piedalās 2600 dalībnieki no 70 valstīm, savukārt apmeklētāju skaits sasniedz 67 000, pārstāvot 112 valstis. Izstādē piedalās arī vairāk nekā 120 starptautiskās un Krievijas mazumtirdzniecības veikalu ķēdes.

Izstādē piedalās arī Latvijas uzņēmumi, pārstāvot gan zivju pārstrādes, gan saldumu nozares un citas. Daļa Latvijas uzņēmēju izstādē piedalījušies jau vairākus gadus un norāda, ka iepriekš izdevies atrast jaunus sadarbības partnerus, tādēļ piedalās atkal.

SIA “Ilgezeem” (“Iļģuciema” medalus, kvass) mārketinga vadītājs Rihards Jablokovs stāsta, ka uzņēmums izstādē piedalās jau vairākus gadus pēc kārtas. “Apmeklētāju un potenciālo sadarbības partneru ir ļoti daudz, un mūsu produkcija – kvass, iesala dzērieni, alus – vienmēr izraisa lielu interesi,” viņš skaidro.

Saldumu fabrika Laima starptautiskajā saldumu izstādē Ķelnē ISM 2015 prezentējusi jauno produkciju eksporta tirgiem. Šonedēļ Laima kopā ar citiem Latvijas pārtikas ražotājiem piedalās starptautiskajā izstādē Gulfood 2015 Dubaijā, AAE un Prodexpo 2015 izstādē Maskavā.

Ieva Jonsone, Laima eksporta direktore, stāsta: «Šis ir Laimas jubilejas gads, līdz ar to, piedaloties starptautiskajā saldumu izstādē Ķelnē, vēlējāmies klientiem piedāvāt ko jaunu un interesantu, prezentējot ne tikai jauno eksporta produktu sortimentu, bet arī atklājot Laimas šokolādes radīšanas 145 gadus seno vēsturi. Dalība šādās izstādēs ir būtiska uzņēmuma eksporta attīstības veicināšanai. Par to liecina arī tas, ka pērn, aktīvi strādājot lielākajās pasaules saldumu un pārtikas izstādēs, izdevies eksportu palielināt par 11%, salīdzinot ar 2013.gadu.»

Vislielāko interesi un novērtējumu izstādes ISM 2015 apmeklētāju vidū ieguva jaunās produktu līnijas – Desserts by Laima un Moments by Laima, kas sākotnēji tika radītas tieši ASV tirgum, taču šobrīd to plānots piedāvāt arī citās valstīs. Papildu tam Laimai bija iespēja izstādīt savu produkciju speciālos izstādes organizētāju piedāvātos stendos Additional Theme Area, kur varēja parādīt arī jauno kategoriju produktus. Laima prezentēja sasaldēto torti Lukss un jauno kakao krēmu Lukss.

«Prodexpo» ir Krievijā lielākā pārtikas un dzērienu izstāde, kas šogad norisinās jau 26. reizi. Izstāde notiek Maskavā no 11. līdz 15. februārim, pulcējot vairāk nekā divus tūkstošus dalībnieku no 69 valstīm.

Izstādē piedalās arī Latvijas šokolādes un konditorejas izstrādājumu, kā arī uzkodu ražošanas uzņēmums «Orkla Confectionery & Snacks Latvija», iepazīstinot ar zīmolu «Laima» un «Selga» jaunumiem.

«Krievija ir mūsu lielākais eksporta tirgus, līdz ar to «Prodexpo» izstāde ir nozīmīga platforma, kurā prezentēt mūsu sortimentu esošajiem un potenciālajiem sadarbības partneriem, kā arī iepazīties ar tendencēm un aktualitātēm tirgū. Šogad mēs izstādē prezentējam «Laimas» jauno piena šokolādes līniju «Mad Milk», «Maigums» zefīrus, «Prozit» konfektes un eksporta konfekšu kārbas, kā arī citus «Laimas» tumšās un piena šokolādes saldumus. Papildu tam iepazīstinām arī ar «Selga Nature» līniju,» stāsta «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» pārstāve Lineta Mikša.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut a/s Citadele banka grupas uzņēmumiem iegādāties GE Money grupas aktīvu un saistību kopumu, kurā ietilpst aizdevuma līgumi, noguldījumu līgumi, finanšu līzinga līgumi, brokeru pakalpojumu līgumi un valsts fondēto pensiju un privāto pensiju shēmas pensiju fondi, un atvērtā ieguldījuma fonds.

«KP atļāva apvienošanos, jo tirgus izpēte apliecināja, ka tā nerada kaitējumu konkurencei nevienā no tirgiem, kuros darbojas konkrētie uzņēmumi,» lēmumu pamato padomes pārstāvji.

Apvienošanās rezultātā a/s Citadele banka, Ieguldījumu pārvaldes a/s Citadele Asset Management un a/s Citadele atklātais pensiju fonds iegūs a/s GE Money Bank, Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības GE Money Asset Management un a/s GE Money atklātais pensiju fonds aktīvus.

Apvienošanās rezultātā Citadele grupa pārņems konkrētus GE Money grupas aktīvus, integrējot tos savos uzņēmumos, un tādējādi varēs sniegt izmaksu ziņā efektīvus un piemērotus pakalpojumus GE Money grupas klientiem. Savukārt GE Money grupa tuvākajā laikā plāno izbeigt darbību Latvijā.

Daļa ceļu, kam finansējums no jaunā Eiropas plānošanas perioda iezīmēts jau šogad, faktiski varētu tikt rekonstruēti nākamgad

No 24 objektiem, kam šogad ieplānoti Eiropas līdzekļi, līgumi noslēgti par vienpadsmit, izriet no va/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) informācijas. Divi no tiem attiecas uz projektiem, kas tiek īstenoti ar jaunā plānošanas perioda 2014. – 2020. gadam līdzfinansējumu. Kā zināms, ceļu nozare ir vienīgā, kam jaunā ES plānošanas perioda naudu ļauts sākt apgūt jau šogad. Šogad no šī avota pieejami ap 40 milj. eiro, LVC ieplānojuši 14 projektus, kas varētu tikt līdzfinansēti no šiem līdzekļiem.

Jūlija sākumā tika noslēgts pirmais līgums par valsts galvenā autoceļa A9 Rīga (Skulte) – Liepāja posma 22,5 km garumā rekonstrukciju ar piegādātāju apvienību ACBR78. Kopējās būvdarbu izmaksas ir 9,3 milj. eiro (ieskaitot PVN).Darbi šobrīd notiek, un tiek paredzēts, ka tie tiks pabeigti līdz 2015. gada rudenim. Kā līguma parakstīšanas brīdī norādīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss, tas ir arī viens no pirmajiem projektiem visā Eiropā, kas tiek finansēts no 2014. - 2020. gada ES fondiem, jo tobrīd bija pagājušas vien divas nedēļas kopš brīža, kad Latvija parakstīja partnerības līgumu ar Eiropas Komisiju.

Lai arī nedaudz pieaudzis, aizvadītajā gadā reģistrēto laulāto mantisko attiecību līgumu skaits nav spējis pietuvoties 2009. gada rekordam, kad tika reģistrēti 1 410 laulību līgumi.

Pagājušajā gadā Latvijā reģistrēti 872 laulāto mantisko attiecību līgumi. Visaktīvāk jauni līgumi reģistrēti vasaras izskaņā un rudens sākumā, kad to skaits atsevišķos mēnešos pārsniedzis pat 80. Vismazākais laulību līgumu skaits aizvadītajā gadā fiksēts jūnijā, kad reģistrēti vien 50 jauni līgumi, liecina Lursoft dati.

Lielākā daļa jeb 95,48% no visiem noslēgtajiem aktuālajiem līgumiem paredz mantas šķirtību. Lursoft pārstāvji skaidro, ka šāda līguma noslēgšana nosaka, ka katrs laulātais patur ne tikai viņam pirms laulībām piederējušo mantu, bet arī laulību laikā ar to var pastāvīgi rīkoties neatkarīgi no otra laulātā. Kā liecina prakse, šādu laulību līgumu bieži vien izvēlas slēgt personas, kuras iesaistījušās biznesā, lai tādejādi pasargātu otru no riska zaudēt savu mantu biznesa neveiksmes gadījumā. 2013. gadā no visām personām, kuras noslēgušas laulāto mantisko attiecību līgumu, 627 personas ieņēmušas amatus vai arī bijušas kāda Latvijā reģistrēta uzņēmuma dalībnieces.

Ikdienā uzņēmējiem jāslēdz dažāda veida līgumi. Kaut arī darbības jomas ir dažādas un atšķirīgi ir arī slēdzamie līgumi, tomēr ir vienoti jautājumi un aspekti, kas jāņem vērā visiem.

«Seminārā aplūkosim atslēgjautājumus un noteikumus, kuriem jāpievērš uzmanība, kā, piemēram, līguma spēkā stāšanās noteikumi, atliekošie noteikumi, līguma izbeigšanas noteikumi un citi noteikumi, kas būtiski ietekmē darījuma veiksmīgu īstenošanu un nodrošinājumu,» stāsta Anita Tamberga, «Tamberga & Partneri», Latvijas Zvērinātu Advokātu kolēģijas Disciplinārlietu komisijas locekle.

«Seminārā tiks aplūkotas arī tiesu prakses tendences un atziņas attiecībā uz līgumu noteikumiem un to sekām,» akcentē Lāsma Šimanska, «Tamberga & Partneri», Zvērināta advokāte, personas datu aizsardzības speciāliste.

Viņas par šo tematu runās DB HUB organizētajā seminārā: Līgumi un «zemūdens akmeņi» tajos

Jau kādu laiku dzīvojam laikmetā, kad naudas tirgus likmes ir atgriezušās pozitīvā teritorijā un pakāpušās līdz līmeņiem, kas kredītņēmēju maciņus padarījuši krietni vien plānākus. Daudzi kredītņēmēji nepacietīgi gaida, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) sāks mazināt likmes.

Pēc ECB Padomes 11. aprīļa sanāksmes paziņojumā presei pieļauts iespējams procentu likmju samazinājums. Runājot par likmju samazināšanu, ECB prezidente Kristīne Lagarda uzsver, ka ECB Padomes lēmums atkarīgs no ienākošajiem datiem, tostarp par novērtējumu, kad inflācija atgriezīsies ECB noteiktā mērķa – 2 % vidējā termiņā – līmenī. Daudziem no mums šāda komunikācija varētu šķist pārāk abstrakta un gribētos konkrētākas atbildes par procentu likmju attīstību nākotnē.

Šajā rakstā iepazīstināšu ar vairākiem avotiem, kam ne vien seko līdzi politikas veidotāji, bet kas ikvienam ekonomikas dalībniekam var sniegt informāciju par procentu likmju virzību nākotnē.

Latvija, atšķirībā no citām Baltijas un Eiropas valstīm, neizmanto atkritumu reģenerācijas iespējas, tādējādi ik gadu neiegūst apmēram 2 TWh enerģijas ekvivalenta, līdztekus tam turpina piepildīt atkritumu poligonus, tieši tāpēc situācija jāmaina.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ziemeļeiropas zaļās enerģijas uzņēmuma Gren biznesa vadītājs Latvijā, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) biedrs, reģenerācijas virziena pārstāvis Andris Vanags. Viņš norāda, ka daudzus gadu desmitus Latvijā atkritumu reģenerācija ir bijusi savdabīga aizliegtā teritorija, taču ir jāsaprot, ka šī nozare ir būtiska tautsaimniecības attīstībai, tajā tiek izmantotas labākās tehnoloģijas un bez tās nav iespējams sasniegt vairākus Eiropas Savienības uzstādītos mērķus.

Kāda ir situācija ar atkritumu izmantošanu enerģētikā?

Eiropas atkritumu reģenerācijas uzņēmumu asociācijas (CEWEP) veidotās statistikas dati rāda, ka Latvijā tikai aptuveni 3% atkritumu tiek izmantoti enerģētikā, Lietuvā — 26% bet Igaunijā - pat 43%. Vienlaikus atkritumu pārstrādē Latvija ar 40% ir ļoti tuvu Somijai (42%), Dānijai (45%). Protams, Latvijai ir iespējas palielināt atkritumu pārstrādi, tādējādi tos pārvēršot par izejvielām jaunu produktu ražošanai, tomēr būtiskākais jautājums Latvijā bija un būs par to, kā samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu, kas pašlaik ir vairāk nekā 50% no savāktajiem sadzīves atkritumiem, jo līdz 2035. gadam šis apjoms ir būtiski jāsamazina līdz 10%. Līdz šādam poligonos apglabājamo atkritumu apjomam nevar nonākt ar atkritumu neradīšanu un samazināšanu vien.

Starptautiskās Inženierkonsultantu federācijas (International Federation of Consulting Engineers, turpmāk – FIDIC) izstrādātā būvniecības līgumu pakete (turpmāk - FIDIC līgumi) ir tapusi ilgākā laika periodā, apkopojot augsti kvalificētu būvniecības nozares ekspertu zināšanas un pieredzi.

Līgumi piedāvā līdzsvarotu līgumslēdzējpušu attiecību regulējumu, efektīvu strīdu izskatīšanu mehānismu, kā arī elastīgu un pārdomātu līguma saistību izpildes procesu.

Runājot par FIDIC līgumu ieviešanu Latvijā publiskajos iepirkumos, ir jāņem vērā vairāki apsvērumi. FIDIC līgumi satur universālo līgumtiesisko attiecību regulējumu, līgumi nav piesaistīti kādas konkrētās valsts likumdošanai. Tieši tāpēc tos sauc par vispārīgajiem līgumu noteikumiem, ļaujot līgumslēdzējpusēm ar speciālajiem noteikumiem pielāgot regulējumu konkrētās valsts regulējumam, kā arī konkrētās būvniecības ieceres vajadzībām. Tā ir gan priekšrocība, gan trūkums, jo pārāk plaša atkāpšanās no vispārīgajiem noteikumiem

Sarunu procedūrā starp trim atkritumu apsaimniekotājiem Rīgas dome «sadalījusi» arī atlikušos 4% Rīgas teritorijas, ceturtdien žurnālistiem pavēstīja Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR).

Sarunu procedūrā pieteikušies bija trīs no līdzšinējiem četriem atkritumu apsaimniekotājiem - SIA «Clean R», «Eco Baltia vide» un «Lautus». Pirmie divi uzņēmumi līdz šim apsaimniekoja jau aptuveni 88% Rīgas teritorijas, savukārt «Lautus» - aptuveni 8%. Tas nozīmē, ka sarunu procedūrā «jāsadala» bija aptuveni 4%, kurus līdz šim apsaimniekoja SIA «Pilsētvides serviss». Pārsvarā «Pilsētvides serviss» apsaimniekojis kapsētas un privātmājas.

Pēc mēra teiktā, 96% iedzīvotāju, kuriem nemainās līdzšinējie atkritumu apsaimniekotāji, nekas nav jādara un jauni līgumi nav jāpārslēdz. Visiem šiem iedzīvotājiem paliek līdzšinējie tarifi un nekādas citas izmaiņas nav gaidāmas.

2013. gada pirmajā ceturksnī Latvijā lielāko saldumu ražotāju Laima un Staburadze produktu eksports pieaudzis par 22%, salīdzinot ar šo laika posmu pērn.

Būtiskāko eksporta apjoma pieaugumu izdevies sasniegt Izraēlā, noslēdzot līgumu ar jaunu sadarbības partneri. Papildus jau esošajam Laima šokolādes produkcijas un Selga cepumu eksportam, uzsākta Laima zefīru un ar jauno eksporta zīmolu Laima Old Town Bakery (Laima Vecpilsētas Beķereja) produktu - Staburadze ražoto kūciņu un toršu - eksportēšana. Tā rezultātā eksports uz šo valsti palielināts 2,5 reizes. Turpmāku perspektīvu un izaugsmes iespējas dod arī saņemtie Košera sertifikāti Laima asorti septiņu veidu konfektēm, informē kompānija. Jau šobrīd tas devis rezultātu - Laima produktu paplašināta sortimenta pārdošanu arī Ben Guriona starptautiskajā lidostā Izraēlā.

Piedaloties vienā no nozīmīgākajām pārtikas izstādēm Krievijā Worldfood, saldumu ražotājs Laima saņēmis augstāko novērtējumu.

Godalgoti visi Laimas jaunie konkursam Gada prece nominētie produkti. Ar zelta medaļu novērtēta ekskluzīvā šokolādes konfekšu izlase Maestro R.Pauls un zefīrs Maigums ar aveņu kraukšķiem, sudraba medaļa piešķirta zīmola Old Town Bakery jaunajām kūciņām Skudrupūznīši, ko ražo Staburadze.

Uzņēmuma eksporta direktore Ieva Jonsone komentē: «Worldfood ir viena no nozīmīgākajām pārtikas izstādēm Krievijā. Ieguldītais darbs šī gada sākumā, piedaloties izstādē Prodexpo 2013, jau devis rezultātu – pieauguši pārdošanas apjomi Maskavā un Maskavas reģionā par 30%, kopš vasaras nodrošināta produktu pārdošanas pārstāvniecība ne tikai Pēterburgā, bet arī Maskavā. Eksportējamo produktu portfelis paplašināts, eksportējot arī zefīru Maigums , Selgas cepumus un marcipānu. Dalība izstādē Worldfood ir mērķtiecīgā darba turpinājums, jo 2014. gadā plānojam eksporta pieaugumu uz Krieviju palielināt par 30%, salīdzinājumā ar 2013. gadu. Gada beigās plānojam sasniegt pirms krīzes eksporta apjomu uz Krieviju, toreiz augstākais rezultāts tika sasniegts 2007. gadā.»

Latvijas saldumu ražotājs Laima Krievijas un Austrumeiropas izstādē Prodexpo 2013 ieguvis trīs sudraba medaļas un atzinības diplomu par izcilu produktu kvalitāti izstādes ietvaros notiekošajā degustācijas konkursā «Labākais produkts».

Sudraba medaļa piešķirta jaunā eksporta zīmola «Laima Old Town Bakery» (Laima Vecpilsētas Beķereja) kūciņām «Skudru pūznīši» Šos saldumus Laima drīzumā plāno piegādāt Krievijas tirgum.

Sudraba medaļu saņēmusi Laima ekskluzīvo konfekšu sērija: Exclusive marcipāna šokolādes konfekšu izlase un Exclusive Sirdskārba.

Laima Exclusive šokolāde ar zaļo tēju un avenēm ieguvusi atzinības rakstu.

Konkursā piedalās ap 200 dalībnieku, tādēļ Laima eksporta direktore Ieva Jonsone uzsver, ka saņemtie apbalvojumi ir ļoti augsts novērtējums, kas iegūts sīvā konkurencē.

Latvijas Pārtikas eksportētāju apvienības valdes loceklis, SIA Karavela īpašnieks Andris Bite aicina atteikties no Latvijas dalības starptautiskajā izstādē World Expo 2015 un izstādei paredzētos līdzekļus novirzīt citām eksportu stimulējošām aktivitātēm.

«Pārtikas pārstrādes joma Eiropā šobrīd piedzīvo būtiskas izmaiņas – ir novērojama ilgstoša stagnācija un konkurētspējas kritums, kas saistīts ar ļoti augstām ražošanas un darbaspēka izmaksām. Tas dod Latvijas ražotājiem iespēju relatīvi ātri ieņemt virkni eksporta tirgu. Lai to panāktu, ir jārīkojas nekavējoties. Tādēļ pārtikas eksportētāju vārdā aicinu valdību atteikties no Latvijas dalības World Expo un izstādei paredzētos līdzekļus novirzīt citām eksportu stimulējošām aktivitātēm, kuras jau pierādījušas savu efektivitāti un atdevi Latvijas ekonomikā,» norāda A. Bite.

Latvijas Pārtikas eksportētāju apvienība atbalsta ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas viedokli, ka Latvijas dalība starptautiskajā izstādē World Expo 2015 ir pārāk dārga un ieguldītajiem līdzekļiem nebūs atbilstoša atdeve, tādēļ aicina valdību šos līdzekļus piešķirt citām, efektīvākām eksporta aktivitātēm.

Transportā un loģistikā pēdējo gadu laikā ir notikušas pārmaiņas, kuras turpināsies arī perspektīvā, nozarei ir jāizmanto jaunās iespējas.

Tādu ainu rāda diskusijas SIA Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar VAS Latvijas dzelzceļš, VAS Latvijas Pasts, SIA Omniva un SIA Hansab organizētajā profesionāļu konferencē Loģistika un transports.

Jauni izaicinājumi

Transports un loģistika bija un ir viena no būtiskākajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm. Tā saskaras ar vairākiem būtiskiem izaicinājumiem vienlaicīgi. Proti, Covid-19 pandēmija ir izraisījusi straujas pārmaiņas globālajās piegādēs, vienlaikus epidemioloģisko prasību un cilvēku veselības risku mazināšanas nolūkā ir pieaudzis pieprasījums pēc šādu piegāžu pakalpojumiem. Bez tam jāņem vērā, ka perspektīvā arvien lielāka ietekme transporta segmentā būs Eiropas Savienības Zaļajam kursam.

Ātro kredītu nozarē pērn tika izsniegti kredīti par vairāk nekā 114 miljoniem latu, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) informācija.

Arī citās nebanku kreditēšanas pakalpojumu jomās ir vērojams augsts patērētājiem izsniegtās kredītu kopējās summas apmērs - patēriņa kredīti pērn kopā izsniegti 47 miljonu latu apmērā, bet līzinga, nomas un auto komercķīlas kredīti 46 miljonu latu apmērā. Nedaudz mazāks apjoms ir izsniegts kredītos pret kustamas lietas ķīlu (lombarda kredītos) - 29 miljoni lati, kā arī hipotekārajos kredītos - 10 miljoni latu.

Kopumā visu 52 licencēto nebanku kreditēšanas tirgus dalībnieku izsniegto kredītu apjoms veido 246,97 miljonus latu, kā arī noslēgti 1,8 miljoni kreditēšanas līgumi.

Vislielākais noslēgto līgumu skaits tika noslēgts ātro kredītu jomā, kas veidoja 49,81% no kopējiem noslēgtajiem kreditēšanas līgumiem. 38,61% no noslēgtajiem kreditēšanas līgumiem bija kredīta līgumi pret kustamas lietas ķīlu, 11,07% patēriņa kredīta līgumi, 0,43% līzinga, nomas un auto komercķīlas līgumi un 0,08% hipotekārās kreditēšanas līgumi.

2016. gada laikā līzinga portfelis Latvijā pieaudzis par 11,4% jeb 241 miljonu eiro, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) apkopotie dati.

Nozīmīgāko pienesumu devis auto līzings, par ko gada laikā noslēgti jauni līgumi 366 miljonu eiro apmērā.

Līzinga portfeļa apjoms 2016. gada beigās Latvijā bija 1,34 miljardi eiro. No tā 76% jeb 1,02 miljardi eiro ir finanšu līzings, bet 24% jeb 320 miljoni eiro – operatīvais līzings. Faktoringa portfelis 2016. gada beigās bija 166 miljoni eiro, kas ir par 9,2% vairāk nekā 2015. gada beigās. Kopējais līzinga un faktoringa portfelis pērnā gada beigās bija 1,509 miljardi eiro, kas ir par 11,4% vairāk nekā 2015. gada nogalē.

2016. gada laikā noslēgti jauni līzinga līgumi par 699,7 miljoniem eiro. Lielākais jauno darījumu apjoms joprojām ir auto līzinga segmentā – noslēgti jauni līzinga auto pirkuma līgumi 366 miljonu eiro vērtībā, kas veido vairāk nekā pusi (52%) no visiem jaunajiem pirkumiem. Seko iekārtu līzings ar jauno līgumu apjomu 169,4 miljoni eiro (īpatsvars 24%) un komerctransporta līzings ar jauno līgumu apjomu 145 miljoni eiro (īpatsvars 21%). Salīdzinot ar 2015. gadu, proporcionāli lielākais jauno darījumu pieaugums bijis tieši komerctransporta līzingam – 2016. gadā noslēgto līgumu apjoms par 14,8% pārsniedz 2015. gada apjomu.

2016. gada pirmo deviņu mēnešu laikā līzinga portfelis Latvijā pieaudzis par 10,4% jeb 125 miljoniem eiro, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) apkopotie dati.

Nozīmīgāko pienesumu devis autolīzings, par ko trīs ceturkšņu laikā noslēgti jauni līgumi 280 miljonu eiro apmērā.

Līzinga portfeļa apjoms 2016. gada septembra beigās bija 1,33 miljardi eiro. No tā 76% jeb 1,015 miljardi eiro ir finanšu līzings, bet 24% jeb 313 miljoni eiro – operatīvais līzings. Faktoringa portfelis pirmā pusgada beigās bija 168,8 miljoni eiro, kas ir par 11% vairāk nekā pērnā gada beigās. Kopējais līzinga un faktoringa portfelis trešā ceturkšņa beigās bija 1,5 miljardi eiro, kas ir par 10,4% vairāk nekā 2015. gada nogalē.

2016. gada pirmo deviņu mēnešu laikā noslēgti jauni līzinga līgumi par 533 miljoniem eiro. Lielākais jauno darījumu apjoms joprojām ir autolīzinga segmentā – deviņu mēnešu laikā noslēgti jauni līzinga auto pirkuma līgumi par 280 miljoniem eiro, kas veido vairāk nekā pusi (53%) no visiem jaunajiem pirkumiem. Seko iekārtu līzings ar jauno līgumu apjomu 134 miljoni eiro (īpatsvars 25%) un komerctransporta līzings ar jauno līgumu apjomu 104 miljoni eiro (īpatsvars 19%).

2018. gada laikā līzinga portfelis Latvijā pieaudzis par 7,3%, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) apkopotie dati. Nozīmīgāko pienesumu devis auto līzings - gada laikā noslēgti jauni līgumi 401 miljona eiro apmērā.

Līzinga portfeļa apjoms 2018. gada beigās Latvijā bija 1,67 miljardi eiro. No tā 70.1% jeb 574 miljardi eiro ir finanšu līzings, bet 23% jeb 190 miljoni eiro – operatīvais līzings. Faktoringa portfelis 2018. gada beigās bija 173 miljoni eiro, kas ir par 13.7% vairāk nekā 2017. gada beigās. Kopējais līzinga un faktoringa portfelis pērnā gada beigās bija 1,850 miljardi eiro, kas ir par 7,9% vairāk, salīdzinot ar 2017.gadu.

2018. gada laikā noslēgti jauni līzinga līgumi par 820,4 miljoniem eiro. Lielākais jauno darījumu apjoms joprojām ir auto līzinga segmentā – noslēgti jauni līzinga auto pirkuma līgumi 401 miljonu eiro vērtībā, kas ir gandrīz puse - 49% no visiem jaunajiem pirkumiem. Seko iekārtu līzings ar jauno līgumu apjomu 238,8 miljoni eiro (īpatsvars 29%) un komerctransporta līzings ar jauno līgumu apjomu 175 miljoni eiro (īpatsvars 21%).

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments (RD MVD) sarunu procedūras rezultātā ir panācis vienošanās ar SIA "Clean R", SIA "Eco Baltia vide" un SIA "Lautus" par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma nodrošināšanu visiem rīdziniekiem ar līdzšinējiem noteikumiem arī pēc 11. decembra, kad beigsies Ministru kabineta izsludinātā ārkārtējā situācija.

RD MVD līgumus ar atkritumu apsaimniekošanas kompānijām noslēdza 26. un 27. novembrī. Tie stāsies spēkā 12. decembrī un darbosies līdz dienai, kad tiks noslēgts jauns atkritumu apsaimniekošanas līgums/i ar komersantu/tiem, kas būs izraudzīts jaunā atklātā konkursā, vai arī līdz brīdim, kad stāsies spēkā Konkurences padomes gala lēmums par starp Rīgas pilsētas pašvaldību un AS "Tīrīga" noslēgto koncesijas līgumu.

Noslēgtie līgumi paredz, ka atkritumu apsaimniekotājiem ir pienākums ar 2019. gada 12. decembri nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanu, nepasliktinot pakalpojumu sniegšanas būtiskos nosacījumus, kādi klientiem bija spēkā līdz 2019. gada 11. decembrim.

Jaunā dzīvojamo telpu īres likuma nozīmīgākie mērķi ir līdzsvarot izīrētāju un īrnieku intereses un veicināt mājokļu pieejamību.

Likumprojekta autori ir trāpīgi identificējuši būtiskākās pašreizējā īres likuma problēmas – izīrētājs sastopas ar augstu risku, ka īrnieks var nenorēķināties par īri vai saistītiem izdevumiem, kā arī – strīdu risināšanas process ir nesamērīgi ilgstošs. Minēto trūkumu sekas ir lēnāka nekustamo īpašumu tirgus attīstība, jo potenciālie investori īres namus uzskata par augstāka riska ieguldījumu un daļa no potenciālajiem īres namiem savu funkciju nepilda. Tas savukārt noved pie dzīvojamā fonda novecošanās (vairāk nekā puse no Latvijas daudzdzīvokļu namiem ir tapuši okupācijas laikā; vēl 45% uzbūvēti līdz 1941. g., liecina Ekonomikas ministrijas informācija). Latvijā pēdējo 5–6 gadu laikā bijis vismazākais no jauna uzbūvēto daudzdzīvokļu ēku skaits Baltijas valstīs.