Finanses

LB: Uzņēmumi kūtrāk nekā citās ES valstīs izmanto aizdevumus

Žanete Hāka, 25.09.2014

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan pēdējo gadu laikā kompāniju finansiālie rādītāji uzlabojušies, mazie un vidējie uzņēmumi retāk nekā iepriekš un retāk nekā citās Eiropas Savienības valstīs izmanto aizdevumus – daļēji tos aizstāj ar ieguldījumiem uzņēmumu kapitālā, Latvijas Bankas ekspertu sarunās par kreditēšanas tendencēm norāda Latvijas Bankas eksperts Andrejs Kurbatskis.

Lielākoties tie varētu būt uzņēmumu pašu ieguldījumi, tomēr daļēji tas var būt skaidrojums arī ar aktīvāku alternatīvu finansējumu avotu izmantošanu, piemēram, riska kapitālu.

Pētījumā uzņēmumi norāda, ka svarīgākie šķēršļi aizdevuma saņemšanai ir nepietiekams nodrošinājums un pārāk augstas izmaksas – procentu likmes, liecina LB veiktais pētījums.

Lai gan banku procentu likmju uzcenojums salīdzinot ar 2008. gada beigām ir būtiski pieaudzis, un ir pamatots, procentu likmes kredītiem kopumā samazinās, jo naudas tirgus indeksi atrodas ļoti zemā līmenī, skaidro eksperts.

Kā liecina dati, uz Baltijas valstu fona Latvijā ir izteikti vāja mājsaimniecību kreditēšana – kopš pērnā gada 2. pusgada būtiski atpaliek uzņēmumu kreditēšanas attīstība. No ekonomikas izaugsmes skatu punkta Latvijā vajadzētu būt pievilcīgiem aizdevumiem uzņēmumiem, bet tā nav, un Latvijā ir nozīmīgākie mājsaimniecību kreditēšanas krituma tempi, norāda LB.

Uzņēmumu un mājsaimniecību finansiālā situācija gan uzlabojas jau ilgāku laiku, ko veicina algu kāpums mājsaimniecībām un rentabilitātes kāpums uzņēmumiem, norāda eksperti.

Viens no tiem ir tehniska rakstura – izslēdzot norakstīšanas ietekmi kredītiestāžu, kuras atteicās no kredītiestādes licences, vienreizējo ietekmi, kreditēšanas krituma temps ir ievērojami mazāks, taču aizvien negatīvs. Pēdējos 2 gados notika strukturālas pārmaiņas banku sistēmā, jo piecām bankām anulētas licences.

Vāja kreditēšana var aizkavēt tautsaimniecības izaugsmi, tomēr svarīgi saprast faktorus, kas nosaka šībrīza kreditēšanas dinamiku,. Kā būtiskākie šķēršļi tiek minēti augsts aizņēmēju kredītrisks, lielā mērā dēļ līdzšinējās maksājumu disciplīnas, iekšzemes likumdošanas iniciatīvas, piesardzīgas ekonomiskās aktivitātes gaidas, banku stratēģiskie mērķi un starptautisko prasību ieviešana. Kopumā aptaujātas septiņas lielākās kredītiestādes.

Salīdzinot ar pirmskrīzes periodu, banku kredītpolitika kļuvusi stingrāka, tomēr pēdējā laikā tie būtiski nav mainījušies, liecina Latvijas Bankas veiktā kredītiestāžu aptauja.

Pieprasījums saglabājas zems, aizņēmējiem nespējot izpildīt aizdevuma saņemšanas nosacījumus, piemēram, nodrošinājums ir pārāk zems.

Kopumā gan Latvijā gandrīz uz pusi samazinājusies kredītu un noguldījumu attiecība, un pieaugušais noguldījumu apjoms ļauj lielākā mērā finansēt tautsaimniecības kreditēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru