Lielākajā daļā gadījumu iesniedzēja prasības tiesā nav pamatotas, turklāt tādu gadījumu skaits tikai pieaug.
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) biedru kopsapulcē ģenerāldirektora amatā apstiprināts Kaspars Gorkšs, informē LDDK pārstāvji.
Sapulcē LDDK biedri balsojumā apstiprināja organizācijas 2022.gada pārskatu, budžetu, LDDK statūtu jauno redakciju, kā arī lēma par Gorkša kandidatūru kā LDDK ģenerāldirektoru. LDDK biedri uzklausīja Gorkša redzējumu par LDDK darba virzieniem un pēc diskusijas ar amata kandidātu balsojumā apstiprināja viņu amatā. Gorkšs darbu LDDK plāno sākt šā gada 10.aprīlī.
LDDK biedru sapulcē apstiprinātā LDDK statūtu jaunā redakcija stāsies spēkā šā gada 9.martā. Saskaņā ar jauno LDDK statūtu redakciju turpmāk LDDK padomes sastāvā būs 15 padomes locekļi (LDDK biedri) - prezidents un 14 padomes locekļi. Turpmāk LDDK valdē būs divi locekļi - valdes priekšsēdētājs (ģenerāldirektors) un valdes priekšsēdētāja vietnieks, kurus ievēl uz pieciem gadiem un atsauc LDDK padome.
Lai uzlabotu pastāvošo patērētāju individuālo strīdu risināšanas sistēmu, Ministru kabineta sēdē otrdien tika atbalstīti Ekonomikas ministrijas sagatavotie likumprojekti, kas paredz jauna patērētāju strīdu risināšanas mehānisma izveidi un nosaka minimālās prasības privāto patērētāju ārpustiesas strīdu risināšanas mehānismu izveidei, informē EM.
Jaunā mehānisma izveide, radot alternatīvu strīdu izskatīšanai tiesā, samazinās izmaksas un paātrināts strīdu izskatīšanu, kā arī veicinās patērētāju ārpustiesas strīdu risināšanas mehānismu izmantošanu (mediāciju, samierināšanu, arbitrāžu, vienošanos).
Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredz līdz 2016. gada 1. janvārim pie Patērētāju tiesību aizsardzības centra izveidot jaunu neatkarīgu lēmējinstitūciju - Patērētāju strīdu risināšanas komisiju, kas izskatītu patērētāja un pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēja strīdus.
Jaunā strīdu izskatīšanas kārtība ļaus patērētāju strīdus risināt ātrāk, orientējoši 90 dienās (šobrīd strīdi tiek risināti administratīvā procesa ietvaros, kas var ilgt līdz pat 3 gadiem), kā arī strīdu skatīšanā iesaistīt nozares ekspertus - patērētāju un komersantu nevalstisko organizāciju pārstāvjus, padarot strīdu izskatīšanas procesu ātrāku un mazāk formālu, kas būs vērsts uz pušu vienošanās panākšanu.
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) šā gada prioritātes būs cilvēkkapitāla attīstība, konkurētspējīgas uzņēmējdarbības vides izveide, kā arī sociālā dialoga stiprināšana, piektdien LDDK rīkotajā pasākumā pavēstīja organizācijas prezidents Andris Bite.
Viņš norādīja, ka cilvēkkapitāls Latvijā netiek pietiekami attīstīts un izmantots, tāpēc šajā gadā plānots likt uzsvaru uz šī procesa attīstīšanu, tostarp darba tirgū piesaistot tos resursu, kas ir uz vietas.
Bites ieskatā Latvijā ir pietiekami daudz darbaspēka rezervju, tomēr "katrai pusei ir jāiziet no komforta zonas". Kā piemēru Bite minēja, ka darba tirgū varētu iesaistīt jauniešus, starp kuriem ir liels procents bezdarbnieku, pensionārus, ilgstošos bezdarbniekus, kā arī cilvēkus ar invaliditāti. Tomēr nepieciešamas vairākas izmaiņas, tostarp arī motivējošas sistēmas, kas varētu sniegt pienesum Latvijai.
Runājot par konkurētspējīgas uzņēmējdarbības vides izveidi, Bite sacīja, ka "tas lielā mērā ir valsts jautājums - kā pārliecināsim, ka konkurētspējīgas vides attīstība ir absolūti nepieciešama, lai attīstītos".
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) nosūtījusi Valsts prezidentam aicinājumu neizsludināt 27.oktobrī Saeimā apstiprināto likumprojektu "Grozījumi Darba likumā", kas paredz minimālās algas palielināšanu, informēja LDDK pārstāvji.
LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone norāda, ka likumprojekta sagatavošanā nav ievēroti labas likumdošanas principi, kā arī Latvijas regulējumā noteiktā minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība.
"LDDK vairākkārt uzvērusi konceptuālu atbalstu minimālās algas pieaugumam, norādot uz nepieciešamību noteikt attiecību pret vidējo darba samaksu iepriekšējā gadā un izstrādājot sabalansētus kritērijus minimālās algas prognozētai noteikšanai. LDDK rosina izstrādāt ilgtspējīgu mehānismu minimālās algas noteikšanai, jo minimālās algas pieaugumam ir jābūt prognozējamam un plānveidīgam," pauž Meņģelsone.
Tāpat LDDK norāda, ka, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā par adekvātu minimālo algu Eiropas Savienībā, kas pieņemta Eiropas Savienības Padomē 4.oktobrī, noteikto, dalībvalstīm divu gadu laikā kopš direktīvas spēkā stāšanās jāpārņem direktīvas nosacījumi, kas norāda uz 13.Saeimas pretēju pieeju minimālās algas noteikšanas procesā atbilstoši Direktīvā noteiktajiem principiem.
Neiebilstot minimālās algas pakāpeniskai celšanai Latvijā, LDDK aicina Valsts prezidentu ņemt vērā, ka Latvijā darbaspēka izmaksas ir augstākas nekā Baltijas reģiona kaimiņvalstīs. Minimālās algas palielinājums radīs būtisku slogu atsevišķu nozaru un reģionu darba devējiem, un Latvijā piemērotais diferencētais neapliekamais minimums būtiski ietekmē nodokļu slogu pie atšķirīgiem atalgojuma līmeņiem, kā arī ietekmē bruto un neto attiecību pie vidējās un minimālās algas.
Strauja minimālās algas paaugstināšana rada spiedienu uz lielāku atalgojuma pieaugumu citās algu grupās un palielina darbaspēka izmaksas, ņemot vērā virsstundu apmaksu, minimālo VSAOI, darba nespējas lapu apmaksu un dīkstāvi.
Vienlaikus LDDK norāda, ka likumprojekta virzībā nav ņemta vērā līdz šim pastāvošā kārtība un prakse minimālās algas noteikšanā. Atbilstoši Darba likumam, minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros, kā arī minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu nosaka Ministru kabinets.
Vienlaikus Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka sākotnēji priekšlikumu par minimālās mēneša darba algas noteikšanu izskata Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Sociālās drošības apakšpadomes sēdē, un pēc tam priekšlikums tiek iesniegts izskatīšanai Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes sēdē, savukārt pēc izskatīšanas Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē tas tiek izskatīts Ministru kabinetā. Tāpat Labklājības ministrija kopīgi ar Finanšu ministriju un Ekonomikas ministriju katru gadu izvērtē ekonomisko situāciju valstī un izstrādā priekšlikumus par minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajam gadam.
LDDK uzskata, ka, sākotnēji iesniedzot likumprojektu priekšvēlēšanu laikā un virzot tālāk pieņemšanai likumprojektu par tik nozīmīgiem jautājumiem aizejošajam Saeimas deputātu sasaukumam, tas pieņemts sasteigti, neiesaistot sociālos partnerus izsvērta un aprēķinos balstīta lēmuma pieņemšanā, īstenojot demokrātisku un visā Eiropā plaši izmantotu konsultāciju mehānismu. Lēmuma pieņemšanas procesā nav uzklausīti darba devēju iebildumi par konsekvencēm, kādas varētu rasties, enerģētikas krīzes apstākļos radot darba devējiem vēl lielāku papildu slogu.
Tāpat LDDK vērš uzmanību, ka tik būtiska lēmuma pieņemšanā ignorēt sociālos partnerus, kuri būtībā ir tie, kas rada valsts iekšzemes kopproduktu un ir sociāli atbildīgi pret valsti neprognozējamos apstākļos, saglabāt uzņēmumu un vienlaikus nodrošināt darba vietas, liecina par aizejošā parlamenta deputātu aroganci.
LDDK ir nacionāla līmeņa darba devēju pārstāvis, sociālekonomisko sarunu partneris Ministru kabinetam un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai, kā arī organizācija pārstāv darba devēju intereses Saeimā.
Par Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidentu atkārtoti ievēlēts Vitālijs Gavrilovs, bet par LDDK viceprezidentiem kļuvuši – Juris Biķis, A/S Latvijas Finieris, Uģis Magonis, A/S Latvijas Dzelzceļš, Vasilijs Meļņiks, SIA Eiroholdings, Ivars Strautiņš, A/S Turība, Mārtiņš Bičevskis, Latvijas Komercbanku asociācija, Aiva Vīksna, SIA Lietišķais informācijas dienests.
22. martā ikgadējā LDDK biedru sapulcē vienkopus pulcējās nozaru asociāciju un uzņēmumu pirmās personas, kas ievēlēja jauno LDDK padomi uz nākamajiem trīs gadiem.
LDDK padomē darbu vairs neturpina pirmais LDDK prezidents un ilggadējs padomes loceklis Jānis Bertrands, Logu un durvju ražotāju asociācijas prezidents, Guntis Liepiņš, Latvijas Pašvaldību darba devēju organizācijas vadītājs, Gundars Strautmanis, SIA Lattelecom pārstāvis, kā arī savu dalību padomē pārtrauca A/S Latvijas Balzams.
Par jaunajiem padomes locekļiem kļuva Ināra Šure, A/S Aldaris valdes priekšsēdētāja, kā Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas pārstāve, Imants Kanaška, Jelgavas uzņēmēju biedrības prezidents, Leonīds Ribiskis, Rīgas Tehniskās universitātes rektors, Juris Gulbis, SIA Lattelecom valdes priekšsēdētājs.
Lai ieviestu alternatīvu patērētāju un pakalpojuma sniedzēju strīdu izskatīšanai, Saeima ceturtdien, galīgajā lasījumā pieņēma jaunu likuma projektu - Patērētāju ārpustiesas strīdu risinātāju likumu.
Jaunais likums paredz ārpustiesas strīdu risināšanas mehānismu.
Likumā noteiktas vienotas prasības ārpustiesas strīdu risinātājiem, lai nodrošinātu patērētājiem iespēju īstenot un aizsargāt savas likumīgās tiesības, izmantojot neatkarīgu, objektīvu, pārredzamu, efektīvu, ātru un taisnīgu ārpustiesas strīdu risināšanu.
Ārpustiesas strīdu risinātājs būs fiziska vai ilgstošai darbībai izveidota juridiska persona, kā arī institūcija, kas piedāvā ārpustiesas strīdu risināšanu.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) uzturēs ārpustiesas strīdu risinātāju sarakstu.
Patērētāji līdz šim strīdus tiesā risinājuši reti, jo tas bija ilgs un dārgs process, tādēļ ir būtiski nodrošināt efektīvu ārpustiesas strīdu risināšanas mehānismu, iepriekš norādīja PTAC pārstāvji.
Latvijas valdībai ir divi sociālie partneri jautājumos par ekonomiskās politikas veidošanu - Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). Darba devēju izsenis rosinātie un pēdējā laikā plaši apspriestie grozījumi darbaspēka nodokļu jautājumos turpina ar plašu rezonansi izskanēt dažādos plašsaziņas līdzekļos, nereti ar ievērojamu devu emocionāliem un tēlaini izteiksmīgiem līdzekļiem.
Un patiesi – LDDK ar LBAS un citām uzņēmēju organizācijām ir vienā laivā, jo mūsu visu interesēs ir Latvijas cilvēku labklājība, ko var nodrošināt tikai ekonomikas izaugsme. Tomēr pagaidām mēs domājam un spriežam atšķirīgās kategorijās. Lai šī publikācija kalpo kā sociālā dialoga turpinājums plašākā sabiedriskajā telpā, jo slēgtās darba grupās pie kompromisiem nudien neizdodas nonākt.
Viena no metodēm, kā tirgus ekonomikā novērtēt valstī pastāvošo uzņēmējdarbības vidi kopumā, tostarp nodokļu sistēmu un darba attiecību regulējumu ir ekonomikas rezultāts, ko var novērtēt pēc iekšzemes kopprodukta uz iedzīvotāju. Latvijas rezultāts, maigi izsakoties, nav labākais Baltijā (pēc Eurostat datiem1, IKP uz vienu iedzīvotāju (pret ES vidējo) Lietuvā ir 90%, Igaunijā 86,5%, bet Latvijā 73,1%. Par mums sliktākā situācijā ir tikai Slovākija, Grieķija un Bulgārija). Un tam ir konkrēti iemesli, ko uzņēmēji, konkurējot ar citu valstu komersantiem gan starpvalstu tirgū, gan tepat Latvijā, ir apzinājuši. Ja gribam, lai kaut kas mainītos, nosacījumi ir jāmaina. Un tas ir gan darba devēju, gan darba ņēmēju interesēs. Bet, ja nosacījumi netiks mainīti, tad ir diezgan naivi cerēt, ka mainīsies ekonomikas rezultāts.
Ar šī brīža valdības pārstāvjiem diskusijas un komunikācija notiek daudz atklātāk un aktīvāk salīdzinājumā ar iepriekšējo valdību, kā arī ir redzama vēlme uzlabot situāciju un attīstīt ekonomiku, pauda Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite, komentējot premjera Krišjāņa Kariņa (JV) Ministru kabineta darbības 100 dienas, kas aprit šodien.
"Pozitīvi ir tas, ka dienaskārtībā ir nonācis jautājums, ka ir vajadzīga ekonomikas transformācija. Beidzot runājam par to, kā audzēt ekonomiku, lai kopumā varētu apmierināt tās komforta un drošības vajadzības, kuras mums kā valstij ir," norādīja Bite.
Tāpat viņš sacīja, ka Ministru prezidents ir noformulējis jēdzienu "ekonomikas transformācija" un LDDK cenšas saprast, ko premjers domā ar šo jēdzienu, kā arī sniedz informāciju par to, kā LDDK šo jēdzienu saprast, tādējādi cenšoties atrast kopīgu pasākumu plānu, kā panākt ekonomikas transformāciju.
Bite norādīja, ka nepieciešams ekonomikas uzrāviens, lai attīstības tempi būtu ātrāki nekā kaimiņiem un lai zināmā laika periodā ekonomikas labklājībā izdotos noķert kaimiņvalstis.
Jaunās valdības atbalstītie nodokļu politikas priekšlikumi 2024.-2026.gadam apdraud vairāku nozaru iespējas ne tikai konkurēt, bet arī eksistēt, teikts Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) izplatītā paziņojumā.
Organizācija ir aicinājusi ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS) trešdien, 4.oktobrī, piedalīties konfederācijas padomes sēdē, lai uzklausītu viņa skaidrojumu par publiskajā telpā izskanējušo informāciju par nodokļu pamatnostādnēm. LDDK biedru lokā esot vairāki uzņēmumi un nozares, kuriem "iepriekš nesaskaņotās un ar darba devējiem neapspriestās nodokļu izmaiņas" radot ne tikai ievērojamu finansiālo, bet arī birokrātisko slogu.
Kā norāda LDDK, kopš 2023.gada sākuma LDDK un citas iesaistītās puses, tajā skaitā Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvji, piedalījās Finanšu ministrijas (FM) darba grupā, kur tika analizēti dažādi nodokļi Latvijā un potenciālā fiskālā ietekme šo nodokļu izmaiņu gadījumā. LDDK un partneri, tajā skaitā partijas skaidri iezīmēja mērķi - celt Latvijas konkurētspēju Baltijas valstu vidū, kā galveno virzītājspēku nosakot darba spēka nodokļu režīma pilnveidi.
Mūsdienu saspringtajā situācijā, kad katrs uzņēmums cīnās par izmaksu samazināšanu un dažkārt pat par izdzīvošanu, noteikti nedrīkst aizmirst arī par drošību uzņēmumā un katra nodarbinātā darba vietā. Līdzekļu taupīšana uz darbinieku drošības rēķina nebūs nedz efektīvs, nedz ilgtermiņā pārdomāts risinājums, lai arī nereti notiek savādāk un līdzekļi tiek taupīti arī uz darba aizsardzības izmaksu samazināšanas rēķina. Turklāt atbildību par sekām, kas var rasties šādas rīcības rezultātā (nelaimes gadījumi darbā, iekārtu bojājumi, uzņēmuma darbības apturēšana u.c.), protams, būs jāuzņemas darba devējam.
No darba devēja puses nereti izskan apgalvojumi, ka Latvijas Republikā spēkā esošie normatīvie akti dažkārt ir nepārdomāti, nav savstarpēji saskaņoti un lielai daļai uzņēmumu tādēļ rodas lieki izdevumi. Turklāt nereti šiem apgalvojumiem ir pamats. Kā situācijas uzlabojums vērtējams 2010.gada 25.martā Saeimā pieņemtie un 28.aprīlī spēkā stājušies grozījumi Darba aizsardzības likumā (turpmāk tekstā grozījumi), kas būtiski atvieglos uzņēmumu darbību un samazinās izdevumus.
Darba aizsardzības organizatoriskā struktūra
Būtiskākās izmaiņas minētajā normatīvajā aktā ir saistītas ar grozījumiem likuma 9.pantā «Darba aizsardzības organizatoriskā struktūra». Tie nosaka, ka iespējama situācija, kad pats darba devējs ir darba aizsardzības speciālists uzņēmumā.
LDDK prezidents Andris Bite.
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina Labklājības ministriju nekavējoties virzīt sagatavotos grozījumus Darba likumā par virsstundu piemaksas apmēru.
Augusta izskaņā LDDK nosūtījusi vēstuli Labklājības ministrijai (LM), atkārtoti vēršot uzmanību uz iepriekš rosinātajiem un apspriestajiem darba devēju priekšlikumiem par grozījumiem Darba likumā. LDDK norāda uz nepieciešamību risināt Latvijas uzņēmējdarbības konkurētspēju veicinošus piecus prioritāros jautājumus: virsstundu apmaksa; dīkstāves regulējums; nepilnais summētais darba laiks; darba līguma uzteikšana darbinieku arodbiedrības biedram; koplīguma spēks laikā.
“Nepieciešams tāds darba apmaksas noteikumu regulējums, kas atbilst realitātei, kurā dzīvojam, un iedarbojas uz izaicinājumiem, ar ko saskaramies. Darba likumam ir jābūt ekonomiski pamatotam un tādam, ko Latvijas uzņēmēji spētu izpildīt, negraujot savu konkurētspēju Baltijas valstu vidū, un kas neveicinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru,” pamato LDDK prezidents Andris Bite.
Jau otro reizi pasniegta Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) Gada balva labākajiem darba devējiem un viņus atbalstošajām institūcijām visā Latvijā, informē LDDK.
Īpašo Gada tautsaimnieka balvu par nozīmīgu ieguldījumu uzņēmējdarbības vides attīstībā ieguva uzņēmējs, UPB koncerna Padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns.
Uzrunājot LDDK Gada tautsaimnieka balvas ieguvēju un citus laureātus, Valsts prezidents Raimonds Vējonis teica: «Darbs ir tā saikne, kas vieno darba devējus, darba ņēmējus un valsti. Liela māka ir darbu darīt, bet vēl lielāka – darbu radīt. Te vajadzīgas zināšanas, uzņēmība, liela drosme un uzdrīkstēšanās. Mēs Latvijā varam lepoties ar jums – ar uzņēmīgiem, talantīgiem, spējīgiem cilvēkiem, kuru zināšanas, pieredze un centība, izveidojot spēcīgus uzņēmumus, palīdz arī radīt darbavietas. Tas dod neatsveramu ieguldījumu mūsu tautsaimniecībā un arī valsts atpazīstamībā pasaulē. Tāpēc aicinu jūs iesaistīties Latvijas simtgades svētku veidošanā un ceru, ka tas palīdzēs ne tikai kopīgā darbā sapost un cienīgi parādīt mūsu valsti pasaulei, bet arī likt pamatus attīstībai nākamajā simtgadē.»
2016.gadā Latviju sagaida līdz šim vērienīgākā nodokļu sistēmas pārskatīšana, uzsver Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK).
Pārskatā par darīto 2015.gadā LDDK iezīmē arī 2016.gada prioritātes uzņēmējdarbības vides sakārtošanā, konkurētspējas celšanā un sociāli ekonomiskās vides sakārtošanā.
LDDK 2016.gada prioritātes ir atjaunot un uzturēt aktīvu sociālo dialogu ar valdību, vienoties un īstenot nodokļu politikas stratēģiju 2017.-2020.gadam, panākt uzņēmējdarbību veicinošo Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu pieejamību, kā arī sabalansēt darba devēju un darba ņēmēju intereses darba tiesiskajās attiecībās.
LDDK ieskatā 2016.gadā Latviju sagaida līdz šim vērienīgākā nodokļu sistēmas pārskatīšana, ko plānots paveikt Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes darba ietvaros. LDDK iestājas par prognozējamu nodokļu sistēmu un darba nodokļu mazināšanu. Tāpat LDDK ieskatā nepieciešams īpašs nodokļu režīms uzņēmējdarbības sācējiem.
Lai mazinātu ēnu ekonomikas apjomu un atbalstītu godīgu uzņēmējdarbības praksi Latvijā, nepieciešams pakāpeniski pārnest nodokļu slogu no darbaspēka uz nekustamo īpašumu, šodien Saeimā notiekošā konferencē informēja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvji.
LDDK šodien konferencē iepazīstināja ar priekšlikumiem, kas izstrādāti kampaņas «Pret ēnu ekonomiku - par godīgu konkurenci» laikā, apkopojot dažādu nozaru pārstāvju un Latvijas iedzīvotāju izteiktos viedokļus. Tika uzsvērts, ka ēnu ekonomiku ļoti ietekmē tieši nodokļu politika.
LDDK savā prezentācijā norādīja uz nepieciešamību pārskatīt darbaspēka nodokļus. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa efektīvās likmes samazināšana būtu svarīgs nosacījums legālās nodarbinātības pieaugumam. Sākotnēji tā būtu īstenojama, paaugstinot ar nodokli neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošajām personām, vēlāk - pazeminot nodokļa likmi.
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) vēstulē Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) aicinājusi premjeru atlikt ostu pārvaldības reformas skatīšanu Ministru kabineta sēdē ceturtdien, 1.aprīlī.
LDDK ieskatā, likumprojekts "Grozījumi Likumā par ostām" satur būtiskus nesaskaņotos jautājumus ar nozari, pašvaldībām un ministrijām, kas atspoguļotas likumprojekta izziņā.
Lai panāktu kompromisa risinājumus par dažādu iestāžu un organizāciju paustajiem iebildumiem un nesaskaņotajiem jautājumiem, kam ir būtiska nozīme ostu darbības attīstībā un nonāktu pie vienotas izpratnes par nepieciešamajiem reformu virzieniem, LDDK aicina nesaskaņotos Latvijas lielo ostu pārvaldības reformas jautājumus izrunāt Transporta un sakaru trīspusējās sadarbības apakšpadomē, kas varētu tikt organizēta 7. vai 8.aprīlī, panākt vienošanās par kompromisa risinājumiem Latvijas ostu, tranzīta un loģistikas padomē, kā arī nepieciešamības gadījumā jautājumu iekļaut apspriešanai nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.
Speciālajā nodokļu režīmā strādājošo, piemēram, mikrouzņēmumu, patentmaksu veicēju un autoratlīdzību saņēmēju plašāka iesaiste veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanā ir apsveicama, pauda Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK), komentējot attiecīgo Veselības ministrijas (VM) ieceri.
Jau ziņots, ka VM plāno viena procentpunkta sociālo iemaksu likmi veselības aprūpei attiecināt ne tikai uz vispārējā nodokļa režīmā strādājošajiem, bet arī uz speciālajā nodokļu režīmā strādājošajiem.
"Citos nodokļu režīmos nodarbināto personu plašāka iesaiste valsts nodrošināmo pakalpojumu, tostarp veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanā ir apsveicama, tomēr ir jārēķinās, ka atsevišķiem režīmiem procentuāla maksājuma noteikšana var nebūt vienkārša," norāda LDDK.
LDDK vērš uzmanību, ka sarežģījumi ar procentuāla maksājuma noteikšanu varētu būt patentmaksu veicējiem, jo tā nav tieši sasaistīta ar personas ikmēneša ienākumiem, tāpēc šajos gadījumos ir jānosaka fiksēts lielums vai teorētiski jāpieņem kaut kāds sagaidāmais ienākums.
Par jauno Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektori ārkārtas biedru sapulcē ievēlēta Līga Meņģelsone.
L.Meņģelsone strādājusi privātajā un nevalstiskajā sektorā. Viņa vadījusi ziņu aģentūru BNS-Latvija, a/s Diena žurnālu izdevniecību un laikrakstu Telegraf, kā arī strādājusi SIA Noord Natie Ventspils termināls u.c, norādīts LDDK paziņojumā.
LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs norāda: «Pārmaiņas LDDK vadībā ir svarīgas un uzliek padomei un man kā prezidentam atbildību izvēlēties atbilstošāko cilvēku, kas var turpināt iesākto darbu un sniegt organizācijai pievienoto vērtību.»
Savukārt jaunā ģenerāldirektore atzīmē, ka LDDK stratēģiskie mērķi 2009.-2013.gadam ir definēti un apstiprināti biedru kopsapulcē un tiek atbilstoši realizēti izstrādātajiem uzdevumiem. Viņas uzdevums būs nodrošināt šo mērķu un uzdevumu kvalitatīvu izpildi arī turpmāk.
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) biedru sapulcē piektdien par LDDK prezidentu ievēlēts zivju pārstrādes uzņēmuma SIA "Karavela" valdes loceklis un līdzīpašnieks Andris Bite, sociālajā vietnē "Twitter" informē Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Bite nomainīs Vitāliju Gavrilovu, kurš LDDK prezidenta amatā bija kopš 1998.gada.
Kariņš izsaka pateicību Gavrilovam par līdzšinējo sadarbību un ieguldījumu sociālā dialoga sekmēšanā un Latvijas tautsaimniecības attīstībā.
LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone aģentūrai LETA sacīja, ka prezidenta vēlēšanās bija divi kandidāti - Gavrilovs un Bite, un Bite saņēmis vairāk balsu.
Meņģelsone stāstīja, ka Bites redzējums par veicamajiem uzdevumiem LDDK prezidenta amatā saskan ar LDDK vidējā termiņa un ilgtermiņa virzienu, kura galvenais mērķis patlaban ir novērst kara Ukrainā un energoresursu cenu krīzes ietekmi uz Latvijas uzņēmumiem, kā arī novērst traucējumus, kurus rada pārrāvumi piegāžu ķēdēs.
Sankcijas pret Baltkrieviju ik gadu radīs vairāk kā 20 milj. Ls zaudējumus Latvijas transporta un loģistikas uzņēmumiem, kā arī nesīs zaudējumus 0,14% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), aprēķinājusi Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK).
Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomē šā gada 23. martā ES dalībvalstis lēma par ierobežojošiem pasākumiem pret Baltkrieviju. Baltkrievijas uzņēmēju un uzņēmumu vārdi tika publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā žurnālā sestdien, 24.martā. Starp minētajām 29 kompānijām un 12 personām ir vairāki ilggadēji sadarbības partneri Latvijas uzņēmumiem, kas izmantojuši Latvijas infrastruktūru - dzelzceļa un ostu pakalpojumus, pārvadājot naftu un naftas produktus, un nodrošinājuši darba vietas darba ņēmējiem, teikts LDDK paziņojumā.
«Nav skaidrs, kādam ES piedāvātajam kompromisam par ekonomiskajām sankcijām pret Baltkrieviju ir piekritusi Latvija un kādas būtiskas Latvijas ekonomiskās intereses ir tikušas ņemtas vērā. LDDK biedri neuzskata, ka Latvijas atbalstītajiem ES lēmumiem nav negatīvas ietekmes uz Latvijas ekonomiku un ka noteikto pasākumu ietekme uz Latvijas uzņēmējiem nav nozīmīga,» norādīts LDDK paziņojumā.
Darba vides drošība tiek reglamentēta virknē normatīvo aktu, un darbinieku drošība darba vietās valstī tiek pakāpeniski paaugstināta - tiek izmeklēti nelaimes gadījumi, reģistrētas arodslimības un veikti citi pasākumi, lai novērstu turpmāku nelaimes gadījumu atkārtošanos.
Nelaimes gadījumu izmeklēšana ir būtisks darba vides drošības uzlabošanas nosacījums. Jāņem gan vērā tas, ka uzsvars šādā veidā tiek likts uz jau notikušu nelaimes gadījumu radīto seku novēršanu. Tai skaitā var būt smagas traumas, invaliditāte, bojātas iekārtas, uzņēmuma dīkstāve un virkne citu faktoru, kas var negatīvi ietekmēt uzņēmuma darbību un cilvēku turpmākās darba spējas.
Veicot risku novērtējumu un plānojot darba aizsardzības pasākumus, iespējamo nelaimes gadījumu skaits tiek ievērojami samazināts, tomēr jāņem vērā tas, ka risku novērtējums ir jāveic vienu reizi gadā un bieži vien to veic uz līguma pamata pieaicinātas kompetentas institūcijas vai kompetenti speciālisti, kas ikdienā neatradīsies uzņēmumā, kura darba vidi vērtē.
Aizvadīto gadu no uzņēmējdarbības vides attīstības viedokļa raksturo virkne notikumu, kuru ietekmi uz tautsaimniecību un uzņēmējiem varēs novērtēt tikai ilgākā laika periodā. 2016.gada pozitīvās tendences vērtē Latvijas Darba devēju konfederācija.
Šī gada sākumā darbu sāka Māra Kučinska vadītais Ministru Kabinets, un jau pirms apstiprināšanas amatā M. Kučinskis un sociālie partneri vienojās par kopīgām prioritātēm. LDDK aicināja valdību strādāt, lai jau nākamajā gadā sasniegtu izaugsmi apliecinošus rādītājus, kas veicinātu IKP pieauguma straujāku palielināšanos, lai sasniegtu uz vienu iedzīvotāju 70% apmērā no Eiropas Savienības vidējā rādītāja. Šajā ziņā gan nav veicies tik labi kā cerēts un, jāatzīst, ka Lietuva un Igaunija šo rādītāju uzlabo daudz straujāk.
Viens no gada svarīgākajiem notikumiem ir kļūšana par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalsti, kas noslēdza vairākus gadus ilgo pievienošanās procesu. Pievienošanās process OECD ir devis konkrētus ieguvumus un uzlabojumus – tas ir bijis dzinējspēks valsts kapitālsabiedrību pārvaldes reformai un kalpojis kā papildu stimuls, lai celtu valsts iestāžu kapacitāti cīņā ar kukuļošanu starptautiskajos biznesa darījumos.
Finanšu ministrija (FM) pārbauda iespējas nodokļu strīdu risināšanā ieviest alternatīvu strīdu risināšanas metodi - mediāciju, liecina FM sagatavotais informatīvais ziņojums par "Alternatīvas nodokļu strīdu risināšanas metodes - mediācijas - ieviešanas gaita un rezultāti".
Patlaban Latvijā izplatītākās alternatīvās strīdu risināšanas metodes ir apstrīdēšana, samierināšana, mediācija, mierizlīgums, arbitrāža, tiesībsargs, konferences, pārrunas, uzklausīšana un konsultācijas. Savukārt mediācijas loma strīdu risināšanā arvien pieaug. Mediācija ir konfliktu risināšanas process, kurā konfliktējošās puses savstarpēji cenšas panākt strīda risinājumu ar neitrālas trešās personas starpniecību.
Patlaban Latvijā, izmantojot mediāciju, iespējams risināt civiltiesiskus strīdus, taču netiek liegts mediāciju izmantot arī citos tiesību sektoros, piemēram, administratīvajās un krimināltiesiskajās attiecībās. FM norāda, ka pēdējā laikā arvien biežāk izskan viedoklis, ka arī nodokļu strīdu risināšanā Latvijai būtu jāizmanto ārvalstu pieredze nodokļu mediācijā, tādējādi strīdus ar nodokļu administrāciju risinot ātrāk, nekā tiesājoties. Pēc ekspertu domām Latvijā mediāciju varētu izmantot, lai vienotos par strīda faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem pirmstiesas stadijā.
Svinīgā ceremonijā Melngalvju namā trešdien, 16. novembrī, pasniegtas Latvijas Darba devēju konfederācijas Gada Balvas, godināti reģionu un visas Latvijas labākie darba devēji, kā arī jau trešo gadu par īpašu ieguldījumu uzņēmējdarbības vides uzlabošanā pasniegta gada tautsaimnieka balva.
Gada tautsaimnieka balvu šogad saņēma divas spēcīgas personības – SIA Mikrotīkls priekšsēdētājs Džons Mārtins Talijs (John Martin Tully) un valdes loceklis Arnis Riekstiņš.
«Gada tautsaimnieka balvas saņēmēji ir izcils paraugs, kā sadarbībā iespējams izveidot plaukstošu uzņēmumu, kas rada darba vietas, dod pienesumu tautsaimniecībā un vienlaikus rod iespēju ieguldīt inovācijās, zinātnes attīstībā un palīdzēt arī tiem, kam atbalsts nepieciešams visvairāk. Mikrotīkls vadītāji ar savu rīcību veido mūsdienīga un atbildīga uzņēmēja kodu,» par balvas saņēmējiem pauž LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs.
Ikgadējās Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) biedru kopsapulces laikā tika ievēlēta jauna LDDK padome turpmākajiem trim gadiem, informē LDDK.
Par LDDK Prezidentu atkārtoti ievēlēts līdzšinējais prezidents Vitālijs Gavrilovs, LDDK viceprezidentu amatus arī turpmāk ieņems SIA Lietišķās informācijas dienesta biznesa attīstības vadītāja Aiva Vīksna, Biznesa augstskolas Turība līdzīpašnieks Ivars Strautiņš, AS Latvijas Finieris padomnieks Juris Biķis, SIA Latvijas Mobilais telefons prezidents Juris Binde, Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis, VAS Latvijas Dzelzceļš prezidents Uģis Magonis un AS „Rīgas kuģu būvētava valdes priekšsēdētājs Vasilijs Meļņiks.
Savukārt LDDK padomē līdz 2018.gadam darbosies Cēsu uzņēmēju kluba prezidents Arkādijs Suškins, AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs, AS Olainfarm padomes locekle Gunta Veismane, SIA Clean-r padomes priekšsēdētājs Guntars Kokorevičs, Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Imants Kanaška, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas valdes loceklis Jānis Naglis, Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs, SIA Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, Rīgas Tehniskās universitātes rektors Leonīds Ribickis, Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs, AS Latvijas Valsts meži valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks, Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Krēsliņš un Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš.
Latvijas Darba devēju konfederācija šodien jau ceturto gadu godinās labākos darba devējus reģionos un valstī, kā arī nosauks Gada tautsaimnieku.
Tā ir kvalitātes novērtējuma balva īpaši veiksmīgiem un sociāli atbildīgiem uzņēmumiem. 2016.gadā LDDK Gada balvas finālā tika izvirzīti 22 spēcīgākie kandidāti. Šogad nominācijām tika izvirzīti 32 darba devēji.LDDK Gada balvai izvirzītie uzņēmumi izvēlēti sadarbībā ar Lursoft, izvērtējot uzņēmumu apgrozījuma, peļņas un darbinieku skaita pieaugumu vairāku gadu dinamikā, kā arī ņemot vērā Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Valsts darba inspekcijas (VDI) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pieredzi sadarbībā ar konkrētajiem uzņēmumiem.
Tāpat tika ņemta vērā uzņēmumu pašu sniegtā informācija par savu izaugsmi, attīstības plāniem, darba vides organizāciju un sociāli atbildīgajām aktivitātēm savā reģionā. Savukārt pašvaldību institūciju kategorijās balvas nominantus izvirzīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).Gada tautsaimnieka balvu šovakar pasniegs Valsts prezidents Raimonds Vējonis. LDDK uzsver, ka šīs balvas saņēmēji ir izcils paraugs, kā iespējams izveidot plaukstošu uzņēmumu, kas rada darba vietas un dod pienesumu tautsaimniecībā. Jāatgādina, ka Gada tautsaimnieka balvu 2016. gadā saņēma divas spēcīgas personības – SIA Mikrotīkls priekšsēdētājs Džons Martins Talijs un valdes loceklis Arnis Riekstiņš, 2015. gadā industriālā koncerna UPB holdings padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns, savukārt 2014. gadā tradīciju iesāka ilggadējais AS Latvijas Finieris vadītājs Juris Biķis.
