Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā februāra vidū notikušais kiberdrošības pasākums ir būtisks ievads pieredzes pārņemšanai no Izraēlas kritiskās infrastruktūras aizsardzībā, Dienas Bizness pārliecinājās sarunā ar trīs Izraēlas uzņēmējiem, kuru firmas nodarbojas ar praktisku rīku un paņēmienu izstrādi aizsardzības sistēmām.

Dienas Bizness intervēja Jigalu Govetu, uzņēmuma SCADASudo vadošo ekspertu un konsultantu kiberdrošības jomā, Amosu Halfonu, uzņēmuma Boura fiziskās drošības ekspertu, kā arī Danielu Ērenreihu, kurš pārstāv uzņēmumu SCCE (Secure Communications and Control Experts), vadīja Izraēlas uzņēmēju delegāciju un nodarbojas tieši ar cilvēku apmācību un sagatavošanu.

Kiberdrošības pasākuma organizators esat jūs, Ērenreiha kungs. Pastāstiet īsumā, ar ko nodarbojaties Izraēlā un ko atvedāt uz Latviju, lai pateiktu, parādītu mūsu uzņēmējiem un kritiskās infrastruktūras turētājiem.

D.Ē.: Izraēlā esmu labi zināms eksperts stratēģisko objektu aizsardzībā. Mani misijas organizēšanai Latvijā pamudināja Izraēlas Ārlietu ministrija, lūdzot mani organizēt iepazīstinošu pasākumu Latvijas ieinteresētajām organizācijām. Jau esam organizējuši līdzīgus pasākumus – pirms gada Lisabonā, pirms trīs mēnešiem Zagrebā. Šobrīd esam Rīgā, un oficiāli to organizē Izraēlas vēstniecība Latvijā. Mēs apzināti uzaicinājām atbilstošu kritiskās infrastruktūras turētāju, kā ūdensapgādes, gāzes apgādes, elektrības apgādes un citu uzņēmumu, pārstāvjus. Es izvēlējos vairāku Izraēlas uzņēmumu pārstāvjus, kuri var vislabāk un kompleksi pārstāvēt kritiskās infrastruktūras aizsardzības pasākumus. Mūsu mērķis, braucot uz draudzīgām valstīm, ir piegādāt zināšanas un tehnoloģijas, kas var kalpot kritiskās infrastruktūras aizsardzībai.

Digitālā transformācija izglītībā notiek strauji – skolās ienāk jaunas platformas, rīki, mākslīgais intelekts. No malas izskatās, ka skola kļūst modernāka, un lielā mērā tā arī ir.

Tehnoloģijas patiešām var palīdzēt ietaupīt laiku, dažādot mācību procesu un sniegt skolēniem mūsdienīgu pieredzi. Taču šīs iespējas pilnībā atklājas tikai tad, ja skolotājs nejūtas ar tām viens. Tehnoloģijas pašas par sevi nav ne labas, ne sliktas. Izšķirošais ir tas, kā tās tiek ieviestas – vai kā pienākums, vai kā atbalsts. Brīdī, kad līdz ar jaunu rīku parādīšanos skolotājam tiek piedāvāts arī saprotams ceļš, kā to lietot, pārmaiņas no spriedzes avota pārtop par iespēju.

No “jālieto” uz “varu izvēlēties”

Digitālās pārmaiņas vislabāk darbojas tad, ja tās nav balstītas uz uzspiešanu, bet uz sapratni. Skolotājs ikdienā pieņem desmitiem lēmumu – kā veidot mācību stundu, strādāt ar klasi un atbalstīt katru bērnu. Tehnoloģijas kļūst vērtīgas tad, ja tās iekļaujas šajā profesionālajā brīvībā, kā palīgs, nevis kā vēl viens noteikums. Ne visur un ne vienmēr rīks ir vajadzīgs. Ir brīži, kad cilvēka klātbūtne ir neaizstājama. Taču ir arī situācijas, kur digitāls risinājums var atvieglot darbu, saīsināt sagatavošanās laiku vai palīdzēt labāk sasniegt skolēnu. Izšķiroši ir nevis tas, ka tehnoloģija “jālieto”, bet tas, ka skolotājs saprot, kāpēc un kad tā ir vērtīga.

Pēdējo gadu laikā banku nozare ir mainījusies straujāk nekā vairākās iepriekšējās desmitgadēs kopā. Šīs pārmaiņas nav tikai par jauniem digitāliem risinājumiem vai tehnoloģiju ieviešanu – tās iezīmē būtisku domāšanas un darbības modeļa maiņu.

Mūsdienās konkurences priekšrocība veidojas krustpunktā starp klientu gaidām un tehnoloģiju iespējām. Taču izšķirošais jautājums nav par to, kādas tehnoloģijas banka izmanto, bet gan, kādam mērķim tās tiek izmantotas.

Finanšu tehnoloģijas nosaka tempu, nevis noteikumus

Banku klienti sagaida pakalpojumus reāllaikā, intuitīvu pieredzi un vienkāršību, kas neprasa piepūli. Tajā pašā laikā bankām ir jāspēj nodrošināt drošību, stabilitāti un uzticību. Viens no svarīgākajiem mūsdienu banku darbības izaicinājumiem ir vienmērīga, intuitīva un droša lietotāja pieredze digitālajā vidē. Bankas arvien vairāk investē tehnoloģijās, automatizācijā un mākslīgajā intelektā, jo klienti to jau ir pieraduši saņemt no finanšu tehnoloģiju (“fintech”) uzņēmumiem – ātrus un ērtus risinājumus, kas darbojas reāllaikā.

Latvijā ir zinātnieki, kuri spēj pārbaudīt idejas, izstrādāt jaunus inovatīvus produktus, to tehnoloģiskos risinājumus laboratorijas mērogā, taču pietrūkst pārejas uz rūpnieciskajiem izmēriem, kas ļautu īstenot straujāku izaugsmi.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju rīkotajā diskusijā par zinātnes, biznesa un valsts sinerģijas impulsu Latvijas ekonomikas izaugsmei. Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts sadarbībā ar zinātnisko partneri - Nobela prēmijas laureātu kalvi Kalifornijas Bērklijas universitāti - no 5 līdz 7. martam rīko 8. Starptautisko ekonomikas forumu Inovāciju ekonomika ģeopolitisko transformāciju laikā, kurā tiks prezentēti un analizēti Latvijas investīciju projekti ar kopējo vērtību 500 miljoni eiro, un tajā pulcēsies vadošie zinātnieki, uzņēmēji, investori, finanšu institūciju un diplomātiskā korpusa pārstāvji no Eiropas Savienības, ASV, Centrālāzijas un Kaspijas jūras reģiona valstīm.

Mazumtirdzniecība šobrīd atrodas punktā, kur tehnoloģiju attīstība, mainīgā klientu uzvedībaun pieaugošais izmaksu spiediens satiekas vienā realitātē. Uzņēmumiem arvien biežāk jāpieņem stratēģiski lēmumi ne tikai par to, ko pārdot, bet arī par to, kā veidot klientu pieredzi,optimizēt procesus un saglabāt konkurētspēju ilgtermiņā. Šīs pārmaiņas nav teorētiskas – tās jau šobrīd nosaka nozares attīstības virzienu un liek pārskatīt līdzšinējos biznesa modeļus arī Latvijas tirgū.

Tieši šo pārmaiņu mērogs un virziens īpaši spilgti iezīmējas mazumtirdzniecības nozarē pēdējos gados, kad attīstības temps būtiski pārsniedzis iepriekšējos digitalizācijas viļņus.Mainās ne tikai tehnoloģijas, bet arī veids, kā uzņēmumi plāno krājumus, komunicē ar klientiem un integrē fizisko un digitālo vidi. Šo procesu koncentrēts atspoguļojums ir pasaulē vadošā mazumtirdzniecības izstāde EuroShop 2026, kas 2026. gada februārī Diseldorfā pulcēs nozares profesionāļus, inovatorus un lēmumu pieņēmējus no visas pasaules. Latvijas uzņēmumiem šis notikums nav tikai starptautisks forums, bet arī praktiska iespēja saprast, kādi risinājumi tuvākajos gados ietekmēs vietējo tirgu un konkurences vidi.

No 2026. gada 7. līdz 13. maijam globālā pārstrādes un iepakošanas nozare pulcēsies, lai apmainītos ar pieredzi par mākslīgo intelektu, automatizāciju, inovatīviem materiāliem un jaunām prasmēm. Tirgus līderi un jaunpienācēji no visiem vērtību ķēdes posmiem gatavojas dalībai. Biļešu tirdzniecība jau ir atvērta.

Sagatavošanās darbi izstādei interpack 2026 rit pilnā sparā. Aptuveni 2800 izstādes dalībnieku no visas pasaules maijā Diseldorfā prezentēs savus jaunākos risinājumus un dos impulsu nozares nākotnei.

Globālā dinamika, izaicinājumi un iespējas

Plašāks skatījums uz nozari rāda, ka tās attīstības apstākļi ir daudzslāņaini. Iedzīvotāju skaita pieaugums, urbanizācija un mainīgi patēriņa paradumi palielina pieprasījumu pēc efektīviem pārstrādes un iepakošanas risinājumiem. Vienlaikus izejvielu trūkums, regulējums, piegādes ķēžu riski un kvalificēta darbaspēka deficīts palielina spiedienu uz uzņēmumiem.

Martā Latvijā norisinās Digitālā nedēļa, kas tiek organizēta plašākas Eiropas mēroga iniciatīvas “ALL Digital Weeks 2026” ietvaros. Tas ir piemērots brīdis, lai atskatītos uz sasniegto digitālajā attīstībā.

Mūsdienās, runājot par digitālo transformāciju, mākslīgo intelektu (MI) un datu ekonomiku, nereti šķiet, ka tā bijis vienmēr, tomēr patiesībā laika posms, kurā Latvija ir kļuvusi par digitāli attīstītu valsti, ir salīdzinoši īss. Esam piedzīvojuši ceļu no datoriem, kas aizņēma veselas telpas, līdz risinājumiem, kas sekundes laikā apstrādā miljonus datu vienību. Un daudzi no mums ļoti labi atceras, kā Latvijā veidojās tehnoloģiju kultūra – no pirmajiem programmētājiem līdz IT uzņēmumiem, kas ir spējīgi konkurēt pasaules līmenī, no dokumentu ķīpām līdz valsts pakalpojumu digitalizācijai.

Tehnoloģiju attīstība nemaina cilvēka nozīmi

Lai gan vairākas desmitgades tehnoloģiju vēsturē ir tikai mirklis, Latvijai tas ir bijis fundamentālu pārmaiņu periods. Arī IT uzņēmums “Helmes Latvia”, kas šogad atzīmē trīsdesmit piecu gadu pastāvēšanu, ir attīstījies līdzās šīm pārmaiņām, pārliecinoties, ka tehnoloģijas mainās ļoti strauji, taču viena lieta paliek nemainīga - cilvēka loma. Ne algoritmi, ne MI paši par sevi nepieņem atbildīgus lēmumus. Aiz katras sistēmas ir cilvēki, kuri to projektē, uzrauga un koriģē. Tehnoloģijas var palīdzēt analizēt, paātrināt un strukturēt procesus, taču galīgais spriedums, vērtējums un atbildība vienmēr paliek cilvēka rokās. Šodien mūsu uzņēmums strādā ar sarežģītu informācijas sistēmu, tostarp, kritiskās infrastruktūras, izstrādi un modernizāciju publiskajam sektoram un uzņēmumiem, datu analītiku un mākslīgā intelekta risinājumiem, tāpēc varam palūkoties uz tehnoloģiju nozares attīstību gan no savas pieredzes, gan daudz plašākā kontekstā.

Ap mākslīgo intelektu (MI) šobrīd ir sacelts liels troksnis, gandrīz tāds pats kā ap internetu deviņdesmito gadu beigās. Saskaņā ar Eurostat datiem 2025. gadā 20% ES uzņēmumu ar vairāk nekā desmit darbiniekiem izmanto mākslīgo intelektu - tas ir par 6,5 procentpunktiem vairāk nekā 2024. gadā un trīs reizes vairāk nekā 2021. gadā. ES mērķis ir līdz 2030. gadam sasniegt 20 miljardu eiro gada investīciju apjomu (publiskais un privātais finansējums) MI tehnoloģijās, tostarp aptuveni viens miljards eiro gadā plānots kā publiskais atbalsts.

Tirgus aug, tehnoloģiju milži no “Lieliskā septiņnieka” (un ne tikai) tērē simtiem miljardus datu centriem, mikroshēmām, serveriem un enerģijai, kā arī infrastruktūras attīstīšanai ap šiem projektiem, savukārt jaunuzņēmumi vairojas kā sēnes pēc lietus. Šodien tikai pilnīgs sliņķis nemēģina kaut ko radīt ar MI palīdzību vai vismaz tajā investēt.

Taču svarīgākais jautājums, kas jāapsver ar vēsu prātu: vai mēs vērojam jaunas globālās ekonomikas infrastruktūras rašanos, kas ir “uz palikšanu”, vai arī redzam kārtējo burbuli?

Uz jautājumiem par burbuli, par to, kā investēt MI uzņēmumos, vai to vispār ir vērts darīt un kādā apjomā, atbildēja trīs eksperti: Oļegs Andrejevs, CFA, SEB bankas Uzkrājumu, ieguldījumu un pensiju piedāvājuma vadītājs, Voldemārs Strupka, Signet Bankas ieguldījumu eksperts, un Andris Pavlovs, tehnikas nomas uzņēmuma Storent līdzdibinātājs.

Analizējot mazumtirdzniecības nozares attīstību Latvijā, arvien spilgtāk iezīmējas paaudžu maiņas ietekme. Jaunie patērētāji, kuru ikdiena nav iedomājama bez digitāliem risinājumiem, ir kļuvuši par galveno nozares tehnoloģiju attīstības virzītājspēku.

Viņi sagaida, ka iepirkšanās būs tikpat ātra un intuitīva kā viņu digitālā vide – bez rindām, lieka kontakta un ar elastīgām preču saņemšanas iespējām. Tieši spēja sistemātiski pielāgoties šīm prasībām šogad noteiks nozares spēlētāju konkurētspēju. Latvijas mazumtirdzniecībā šobrīd iezīmējas trīs savstarpēji saistītas tendences, kas noteiks jaunus nozares standartus. Tās atspoguļo gan patērētāju paradumu maiņu, gan nepieciešamību uzņēmumiem straujāk pielāgoties tehnoloģiju attīstībai un darba tirgus realitātei.

Reāllaika dati un mākslīgais intelekts (MI) – no ekstras par nepieciešamību

Mazumtirdzniecībā tehnoloģiju integrācija, kas balstīta reāllaika datos un mākslīgā intelekta risinājumos, no izvēles ir kļuvusi par obligātu profesionālās pārvaldības priekšnoteikumu. Uzņēmumi, kas joprojām paļaujas uz manuālām krājumu uzskaites metodēm un fragmentētu informācijas apriti, riskē zaudēt pozīcijas pret konkurentiem, kuri ikdienas lēmumu pieņemšanu veic uz datiem balstītas pārvaldības pamata. Jau šobrīd Baltijā arvien plašāk tiek ieviesta radiofrekvences identifikācijas (RFID) tehnoloģija, automatizēta krājumu pārvaldība un MI algoritmi pieprasījuma prognozēšanai un resursu optimizēšanai. Mazumtirgotāji izmanto arī MI risinājumus klientu plūsmas optimizēšanai, tostarp vecuma noteikšanai pašapkalpošanās zonās, kas ļauj nodrošināt gan drošības standartus, gan uzturēt iepirkšanās ātrumu. Igaunijā šāds risinājums jau darbojas un būtiski samazina gaidīšanas laiku pie kases, savukārt Lietuvā tie tiek testēti un tuvākajā laikā kļūs pieejami plašākam klientu lokam. Tas apliecina tehnoloģijas pakāpenisku nostiprināšanos Baltijas tirgū.2026. gadā redzēsim, ka MI sistēmas arvien vairāk palīdzēs koordinēt loģistiku, personalizēt piedāvājumus un automatizēt ikdienas procesus. Tas būtiski maina veidu, kā mazumtirdzniecības uzņēmumi plāno darbību, pārvalda resursus un pieņem lēmumus, balstoties uz reāllaika datiem.

Latvijā trūkst koordinētas un mērķtiecīgas politikas klimata mērķu sasniegšanai transporta nozarē, informē Valsts kontrolē, atsaucoties uz veikto revīziju "Klimata mērķu sasniegšana transporta nozarē".

Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē.

Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē, jo no 35 paredzētajiem pasākumiem 66% pasākumu nav noteikta ietekme uz siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazinājumu, 69% ir ar augstu vai vidēji augstu izpildes risku, bet 31% nav sākti.

Vienlaikus ieplānoto pasākumu īstenošanai nepieciešami aptuveni 2,9 miljardi eiro, bet patlaban identificēts 41% no nepieciešamā finansējuma. Turklāt daļa ierobežoto līdzekļu novirzīti pasākumiem bez ietekmes uz klimata mērķiem, uzsver revidenti.

Latvijas LED apgaismojuma risinājumu ražotājs SIA Vizulo piesaistījis 4 milj. eiro finansējumu no vietējās bankas Signet Bankas, lai attīstītu energoefektīvus un ilgtspējīgus apgaismojuma risinājumus un stiprinātu uzņēmuma konkurētspēju starptautiskajos tirgos.

SIA Vizulo specializējas energoefektīvu LED gaismekļu ražošanā, piedāvājot risinājumus ielu, teritoriju, komerciālam, industriālam un arhitektūras apgaismojumam. Uzņēmums dibināts 2012. gadā, kopš tā laika ir strauji attīstījies, pakāpeniski paplašinot ražošanas jaudas un eksporta tirgus.

Šobrīd SIA Vizulo nodrošina 160 darba vietas un Iecavā ražotie apgaismojuma risinājumi tiek eksportēti uz 47 valstīm visā pasaulē.

SIA Vizulo valdes priekšsēdētājs Jānis Zeltiņš par šo būtisko soli saka: “Piesaistītais finansējums ļaus Vizulo mērķtiecīgi turpināt investīcijas jaunu produktu izstrādē un laišanā tirgū uzņēmumam stratēģiski nozīmīgos segmentos – dizaina pilsētvides apgaismojumā, kā arī industriālajā apgaismojumā lidostām, ostām un sporta infrastruktūrai. Pēdējos gados esam konsekventi strādājuši pie dizaina ārtelpu produktu izstrādes, un 2026. gadā plānojam tirgū laist vairākus jaunus šīs sērijas produktus.”

Nākotnes loģistikas arhitekts – KIA PV5 Cargo

Pēdējās desmitgades laikā uzņēmumu autoparki un loģistikas nozare ir piedzīvojusi krasas pārmaiņas: pieaugošas prasības pēc ilgtspējas, pilsētvides ierobežojumi iekšdedzes dzinējiemun e-komercijas straujā attīstība ir radījusi nepieciešamību pēc uzticama palīga, kas nav vienkārši transportlīdzeklis, bet gan mobils biznesa risinājums. Dienvidkorejas auto ražotājs KIA uz šo izaicinājumu ir atbildējis ar PV5 Cargo, kas ar vienu uzlādi spēj nobraukt vismaz 416 kilometrus.

Mazāk nekā mēnesi pēc debijas vieglā komerctransporta industrijā pirmais pilnībā elektriskais furgons KIA PV5 Cargo ir ieguvis ne tikai prestižāko balvu konkursā "International Van of the Year", bet arī uzstādījis pasaules Ginesa rekordu vieglo elektrisko furgonu klasē. Rekorda braucienam, kas notika 2025. gada 30. septembrī pa koplietošanas ceļiem Frankfurtes ziemeļos, Vācijā, tika izmantots četrdurvju PV5 Cargo Long Range, kas aprīkots ar 71,2 kWh akumulatoru. PV5 ar vienu uzlādi un maksimālo pieļaujamo kravu spēja nobraukt 693,38 kilometrus.

Par mākslīgā intelekta ietekmi šodien un nākotnē, tostarp uzņēmējdarbības procesu efektivizēšanā stāsta kompānijas SAP inovāciju evaņģēlists Timo Eliots.

Jāsāk šajā gadījumā acīmredzami ir ar jautājumu – kas īsti slēpjas aiz formulējuma «inovāciju evaņģēlists»?

Piekritīšu, ka šāds amata tituls var šķist nedaudz neparasts, taču tas vienlaikus labi raksturo mana darba uzņēmumā būtību – mans darbs ir runāt par to, kā jaunās tehnoloģijas maina uzņēmējdarbības pasauli.

Kādas ir jūsu prognozes par mākslīgā intelekta (MI) attīstību tuvākajos gados? Kāds ir tā potenciāls uzņēmumu transformācijai?

Visi zina fabulu par skriešanās sacensībām starp zaķi un bruņurupuci. Izmantojot šo līdzību, mans viedoklis ir, ka pašlaik mēs atrodamies sacensības starp zaķi un bruņurupuci vidū. Zaķis pārstāv tos cilvēkus, kuri izmanto MI kā indivīdi savā darbā. Un gandrīz visas publikācijas presē, lietošanas gadījumi u. c. ir saistīti ar šo ģeneratīvā MI jomu, kura ir ievērojami palīdzējusi atsevišķiem cilvēkiem, bet ne vienmēr ir radījusi gaidīto atdevi uzņēmumiem, tostarp tāpēc, ka to ir bijis grūti pielāgot uzņēmumu vajadzībām. Tāpēc šobrīd ir daudz rakstu par to, kā organizācijas cīnās, lai iegūtu pilnu vērtību no šīm jaunajām tehnoloģijām.Mēs, es domāju kompāniju SAP, tikmēr uzskatām, ka ir pienācis bruņurupuča laiks. Jūs zināt – bruņurupucis beigās uzvar. Patiesā MI vērtība parādās tad, kad tas tiek integrēts esošajos biznesa procesos. Un tas ir grūtāk nekā pielāgot to viena cilvēka vajadzībām un prasa ilgāku laiku. Organizāciju rīcībā ir jābūt pareiziem datiem, noteiktas darbības ir jāveic īstajā laikā, vietā un veidā u. c. Tas visbiežāk nozīmē virzīšanos uz priekšu bruņurupuča gaitā. Vienlaikus tas nozīmē arī to, ka šīs organizācijas, uzņēmumi tiešām vēlas ieviest MI, vēlas panākt no tā reālu atdevi saviem biznesiem. Tāpēc mēs esam koncentrējušies uz dažādām mūsu lietojumprogrammām, esam nodrošinājuši vairāk nekā 300 dažādu moduļu, no kuriem iespējams izvēlēties sev nepieciešamos, lai savos korporatīvajos procesos gūtu reālu atdevi no MI.

Latvija sirgst ar to, ko es saucu par "datu dīķu" sindromu. Katrai ministrijai un katrai iestādei ir sava sistēma, savas prioritātes, savs IT plāns, savukārt iedzīvotājam joprojām dati jāvada manuāli, jāpievieno e-pastam izziņas, ko jau ir izsniegusi cita valsts iestāde.

2026. gadā tas vairs nav tehnoloģisks ierobežojums, bet gan plānošanas un politiskās gribas jautājums.

Vienota IT pārvaldība

Es uzskatu, ka Latvijai vajadzīga centralizēta IT pārvaldība. Tā nav valsts aparāta paplašināšana – tā ir pretēja kustība. Šobrīd katrs resors plāno paralēli, dublē risinājumus, atkārto kļūdas. Centralizēts modelis ļauj definēt, ka procesu digitalizācija ir valstiska prioritāte, ko nedrīkst atstāt vienas ministrijas izlemšanai. To pašu mēs redzam citos lielos valsts projektos, piemēram, Rail Baltica – bez vienota redzējuma katrs skatās tikai savas organizācijas sienās un neviens neredz kopainu.

Vienota institūcija ar atbilstošu mandātu nodrošinātu vienotu arhitektūru, kvalitātes kontroli, projektu vadību un risku pārvaldību. Tā strādātu ciešā sadarbībā ar CERT.lv un Aizsardzības ministriju kiberdrošības jautājumos, un konsolidētu kompetences, kas šobrīd ir izkliedētas. Un, kas ir vissvarīgāk, tā ļautu novērtēt valsts IT investīcijas no viena skatu punkta – vai tās dod ieguvumu sabiedrībai, vai dublējas, vai dod eksporta potenciālu. Piecu gadu laikā šāda pieeja varētu mainīt Latvijas valsts IT līdz nepazīšanai. Labs piemērs ir Ukraina, kas lielāko digitālās pārvaldes izrāvienu pieredzēja kara laikā, jo saprata, ka nav vairs laika strīdēties, ir laiks vienoties par mērķi. Pašlaik Ukrainai ir viena no modernākajām e-pārvaldēm pasaulē. Mums ir, ko no viņiem mācīties.

Skaidra redze ir viens no dzīves kvalitātes stūrakmeņiem, taču bieži vien optika un tās sniegtās redzes korekcijas iespējas tiek atliktas līdz brīdim, kad ikdienas diskomforts kļūst traucējošs. Mūsdienu dinamiskajā vidē, kur liela dienas daļa tiek pavadīta pie ekrāniem, mūsu acis piedzīvo ievērojamu slodzi. Šis raksts apskata būtiskākos simptomus, kas var liecināt par redzes izmaiņām, skaidro speciālistu lomu veselības saglabāšanā un iepazīstina ar mūsdienīgiem risinājumiem, ko piedāvā profesionāls optikas salons, lai jūs varētu baudīt pilnvērtīgu dzīvi.

Optikas salons METROPOLE, ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi Latvijas tirgū, atgādina, ka savlaicīga rīcība var palīdzēt novērst nopietnākas redzes problēmas nākotnē. Regulāras rūpes par acu veselību nav tikai jautājums par brillēm; tas ir ieguldījums jūsu produktivitātē un labsajūtā. Optometrists vizītes laikā ne tikai nosaka redzes asumu, bet arī novērtē vispārējo acu veselību, kas ļauj piemeklēt atbilstošāko risinājumu katra pacienta individuālajām vajadzībām un dzīvesveidam.

Galvenās pazīmes, ka nepieciešams apmeklēt optikas salonu

Pirmās pazīmes, kas liecina par to, ka nepieciešams apmeklēt speciālistu, bieži vien ir saistītas ar redzes komforta samazināšanos ikdienas darbos. Ja pamanāt, ka teksta lasīšana kļūst apgrūtinoša vai ceļa zīmes tālumā vairs nav skaidri saskatāmas, tas var norādīt uz redzes asuma izmaiņām. Miglaina redze tālumā vai tuvumā ir viens no izplatītākajiem iemesliem, kāpēc cilvēki vēršas pie speciālista. Tāpat arī acu nogurums, kas rodas pēc ilgstoša darba pie datora vai lasīšanas, var liecināt, ka acīm nepieciešams atbalsts.

Mazumtirdzniecības nozare piedzīvo posmu, kurā tehnoloģijām nav tikai sekundāra loma, bet tās kļuvušas par būtisku nepieciešamību. Automatizācija un datu vadīti risinājumi kļūst par pamata priekšnoteikumu uzņēmumu ilgtspējīgai izaugsmei.

Skandināvijas valstu pieredze liecina, ka mērķtiecīgi ieviesti automatizācijas risinājumi spēj nodrošināt līdz pat 60% lielāku efektivitāti (AutoStore, 2025). Igaunijā vairāk nekā trešdaļa pircēju ikdienas iepirkšanos veic mobilajās lietotnēs, kas vienlaikus ietaupa pircēju dārgo laiku, gan ievērojami mazina darbinieku slodzi (StrongPoint, 2025).

Šādi piemēri demonstrē, ka tehnoloģiju ieviešana ilgtermiņā ir uzņēmuma attīstības veiksmes pamats, kas pilnībā pārveido mazumtirdzniecības procesus. Latvijā šī izpratne vēl tikai nostiprinās, un, lai arī aktīvākie tirgus spēlētāji – galvenokārt pārtikas mazumtirdzniecībā – jau investē modernizācijā, kopējais attīstības temps joprojām ir lēns un atpaliek no tirgiem, kuri tehnoloģijas uzskata par stratēģisku nepieciešamību.

Iedomājies parastu darba dienas rītu - pārbaudi e-pastu “Gmail”, apstiprini tikšanos “Google” kalendārā, atver “LinkedIn”, lai apsveiktu kolēģi ar darba jubileju. Paralēli fonā darbojas “Microsoft Teams”. Atpūtas brīžos paskaties “Instagram” vai “Facebook”, atbildi uz ziņām “WhatsApp”. Pirms pusdienām jau esi izmantojis vismaz piecus ASV uzņēmumu pakalpojumus, par to pat neiedomājoties. Tieši tāda ir Eiropas digitālās realitātes ikdiena - ērta, pazīstama un, jāatzīst, ļoti atkarīga.

Cik bieži un vai vispār aizdomājamies, kam pieder tehnoloģijas un kas tās spēj kontrolēt? Liela daļa pieder ASV. Piemēram, vai zināji, ka Globālā pozicionēšanas sistēma (GPS) pieder Amerikas valdībai? “Visa” un “MasterCard maksājuma kartes nodrošina Amerikas tehnoloģijas. Trīs ASV uzņēmumi - “Amazon”, “Microsoft,” un “Google” - kopā glabā 70% Eiropas mākoņserveru datus, jo tie tieši šādā apjomā kontrolē serveru tehnisko infrastruktūru.

Lieki piebilst, ka absolūta ASV dominance attiecas arī uz mākslīgā intelekta (MI) rīkiem un tādu digitālajos risinājumos neatņemamu sastāvdaļu kā mikročipiem. Arī mūsu ierīču operētājsistēmas - gan “iOS” (“iPhone”, “iPad”), gan “Android”, gan “Microsoft”, kas dominē Eiropā viedtālruņu un datoru segmentā - tas viss pieder amerikāņiem. Starp citu “Microsoft” kontekstā jāpiemin 2025. gada 10. jūnijā Francijas Senātā sniegtā liecība. “Microsoft” Francijas Korporatīvo, ārējo un juridisko lietu vadītājs Antons Karnjo (Anton Carniaux), atbildot uz jautājumu, vai viņš var garantēt, ka dati nekad netiks nodoti ASV iestādēm bez Francijas varasiestāžu skaidras piekrišanas, nepārprotami atzina - to garantēt nevar.

Mūsdienu digitālajā vidē mājas lapas izveide ir viens no svarīgākajiem soļiem jebkura biznesa attīstībā. Tomēr daudzi uzņēmēji joprojām pārmaksā par risinājumiem, kas neatnes gaidīto atdevi. Īstenībā profesionāla mājas lapa var būt gan kvalitatīva, gan ekonomiski pamatota – ja pieeja ir stratēģiska.

Gudra mājas lapas izveide nozīmē fokusēties uz to, kas patiešām ietekmē rezultātu: ātrdarbību, lietotāja pieredzi, SEO un konversiju. Nevajadzīgi dizaina eksperimenti vai pārslogotas funkcijas bieži vien tikai palielina izmaksas, bet ne peļņu.

Skaidrs mērķis – pamats izmaksu optimizācijai

Pirms sākt tehnisko izstrādi, vienmēr jādefinē mājas lapas galvenais mērķis. Bez šī soļa mājas lapas izveide bieži kļūst dārgāka nekā nepieciešams.

Galvenie jautājumi, uz kuriem jāatbild:

• Vai mājas lapa paredzēta pārdošanai vai klientu piesaistei?

• Kāda ir galvenā mērķauditorija?

Ēku uzturēšanas, inženiertehnisko un digitālo pakalpojumu grupa Civinity, kas darbojas Ziemeļeiropā un Baltijas valstīs, ienāk Dienvideiropā. Grupa iegādājas Horvātijā bāzēto uzņēmumu Metus, kas specializējas liftu ražošanā, uzstādīšanā un apkopē, no Zviedrijas infrastruktūras tehnoloģiju uzņēmuma Sdiptech.

Metus darbojas Horvātijā un Slovēnijā, kā arī realizē projektus Vācijā un citās Eiropas valstīs.Pagājušajā gadā Metus apgrozījums sasniedza aptuveni 19 miljonus eiro, un uzņēmumā strādāja ap 280 cilvēku. Kā pirmais solis ir parakstīts iegādes līgums, un darījuma noslēgums paredzēts tuvāko mēnešu laikā. Galīgā darījuma vērtība tiks apstiprināta pirms noslēguma.

Metus iegāde ir pirmais šāda mēroga solis Civinity Group ārpus Baltijas valstīm un Ziemeļeiropas. Grupa ienāk Horvātijā nevis kā pasīvs finanšu investors, bet kā reģionāls konsolidators, kas jau ir izveidojis operatīvo pakalpojumu platformu un kam ir pieredze ēku uzturēšanas, inženiertehnisko, digitālo un mobilitātes pakalpojumu uzņēmumu apvienošanā.Saskaņā ar auditētajiem 2025. gada rezultātiem Civinity ieņēmumi sasniedza 100,4 miljonus eiro, EBITDA bija 8,3 miljoni eiro. Grupā strādā 1 565 cilvēki, tā apsaimnieko vairāk nekā 5 miljonus kvadrātmetru dzīvojamās platības, apkalpo vairāk nekā 1 600 komercklientu un ir realizējusi vairāk nekā 2 000 inženierprojektu.

Apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmuma Balcia valdes komandā notikušas izmaiņas – tai pievienojies Balcia Lietuvas filiāles ģenerāldirektors Arturs Senčenko (Artur Senčenko).

Jaunajā amatā viņš koncentrēsies uz inovāciju ieviešanu apdrošināšanas atlīdzību procesā Balcia grupas uzņēmumos Eiropā – stratēģiski nozīmīgu jomu, kas tieši ietekmē klientu uzticību, darbības efektivitāti un Balcia ilgtermiņa konkurētspēju.

“Balcia turpina attīstīties, tāpēc valdes paplašināšana ir loģisks un praktisks solis ceļā uz turpmāko izaugsmi. Tas atspoguļo mūsu mērogu, starptautisko klātbūtni un ambīcijas mērķtiecīgi stiprināt kritiskās uzņēmējdarbības jomas. Arturs līdz šim ir sekmīgi vadījis uzņēmuma Lietuvas filiāli un sasniedzis ievērojamus rezultātus, tāpēc esam gandarīti, ka viņš ar savu pieredzi pievienojas vadības komandai, kura pārrauga un virza visu Balcia Eiropas uzņēmumu attīstību,” uzsver Balcia valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus.

Lai padarītu apdrošināšanas lēmumus skaidrākus un vienkāršākus, banka Citadele sadarbībā ar Zviedrijas finanšu tehnoloģiju partneri Insurely ir izveidojusi jaunu digitālu apdrošināšanas portālu, kas klientiem vienuviet nodrošina tūlītēju pārskatu par esošo īpašuma apdrošināšanas segumu un polises atjaunošanas iespējām.

Tradicionālie apdrošināšanas piedāvājumu pārbaudes rīki parasti koncentrējas tikai uz jauniem piedāvājumiem un cenām, savukārt klientiem reti ir vienkārša iespēja pārbaudīt savu esošo apdrošināšanas polisi līdzās jaunam piedāvājumam. Lai pārbaudītu polises, klientiem bieži jāmeklē informācija e-pastos, papīra dokumentos vai apdrošinātāju pašapkalpošanās portālos, lai noskaidrotu savu pašreizējo segumu, polises termiņu un iepriekšējās apdrošināšanas izmaksas.

Lai risinātu šo izaicinājumu, banka Citadele sadarbībā ar Insurely ir izstrādājusi jaunu digitālu apdrošināšanas portālu, kas maina apdrošināšanas iegādes un polišu atjaunošanas pieredzi. Portāls ļauj klientiem vienuviet un bez papildu piepūles uzreiz pārbaudīt savu esošo īpašuma apdrošināšanas polisi līdzās jaunam apdrošināšanas piedāvājumam – tostarp segumu, aizsardzības līmeni un cenu.

Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas, attīstīšanas un būvniecības uzņēmums “HAGBERG” Baltijā un Spānijā attīsta jaunu tehnoloģiju virzienu “HAGBERG Technologies”, kas izveidots kā kompetences centrs tehnoloģiju risinājumu integrēšanai profesionālā īpašumu apsaimniekošanā.

Partnerībā ar uzņēmumu “Air Technologies” tiek nodrošināta risinājumu ieviešana, apmācības un tehniskais atbalsts, vienlaikus paplašinot tehnoloģiju izmantošanu ikdienas procesos.

Attīstot tehnoloģiju virzienu, “HAGBERG” investējis vairāk nekā 500 000 eiro. Investīcijas veiktas tehnoloģiju ieviešanai nepieciešamajā aprīkojumā – dronu risinājumos un darbam paredzētajā komplektācijā, profesionālu telpu uzkopšanas robotu iegādē, automatizācijas un kvalitātes kontroles rīkos.

“Pēdējos gados esam strauji auguši un mērķtiecīgi paplašinām darbības mērogu. Pakalpojuma attīstīšana ārpus Latvijas mums ir nozīmīgs izaugsmes solis, un tehnoloģiju virziens to padara praktiski īstenojamu. Kopā ar grupas uzņēmumu “Air Technologies” mēs stiprinām kompetenci un vienlaikus ieviešam praksē balstītus risinājumus, noturot augstu, mūsdienām atbilstošu kvalitātes standartu,” norāda Ivars Lukaševičs, “HAGBERG” valdes loceklis.

Vides pakalpojumu uzņēmumu grupa AS “CleanR Grupa” 2025. gadu noslēgusi ar stabilu izaugsmi – uzlaboti finanšu rādītāji, nostiprinātas pozīcijas reģionos, turpināti ieguldījumi infrastruktūrā un tehnoloģijās, kā arī startēts “Nasdaq” Baltijas regulētajā tirgū, liecina 12 mēnešu neauditētais pārskats.

“CleanR Grupas” konsolidētais apgrozījums 2025. gada divpadsmit mēnešos pieauga par 20 %, sasniedzot 144,8 miljonus eiro, saglabājot stabilu izaugsmes dinamiku.

Būtiski uzlabojās arī darbības efektivitātes rādītāji. EBITDA pārskata periodā palielinājās par 8,2 miljoniem eiro – no 25,5 miljoniem eiro 2024. gadā līdz 33,7 miljoniem eiro 2025. gadā. EBITDA rentabilitāte pieauga līdz 23,3 %, kas ir par 2,2 procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš.

Savukārt bruto peļņa sasniedza 31,1 miljonu eiro, kas ir par 6,8 miljoniem eiro vairāk nekā 2024. gadā, bet bruto peļņas rentabilitāte palielinājās līdz 21,5 %.

2025. gada nogalē “CleanR Grupa” refinansēja obligācijas 15 miljonu eiro apjomā. Publiskā piedāvājuma laikā investoru pieprasījums 2,5 reizes pārsniedza piedāvāto apjomu – kopējais pieprasījums sasniedza 37,8 miljonus eiro. Emisija iezīmē pirmo soli 50 miljonu eiro obligāciju programmā, kas paredzēta Grupas ilgtermiņa izaugsmes finansēšanai. 2026. gada sākumā uzņēmums pievienojās “Nasdaq” Baltijas regulētajam tirgum, nostiprinot pārvaldības standartus un kapitāla pieejamību turpmākai attīstībai.

Mūsdienu dinamiskajā biznesa vidē finansējuma pieejamība un lēmumu pieņemšanas ātrums bieži ir izšķiroši faktori uzņēmuma konkurētspējas stiprināšanā. Kamēr tradicionālie finanšu modeļi turpina slīkt smagnējā birokrātijā, alternatīvie finanšu iespēju risinājumi ir kļuvuši par vienīgo racionālo izvēli uzņēmumiem, kuru mērķis ir attīstīties, nevis tikai eksistēt.

Lonzo Finance pēdējo divu mēnešu laikā ir finansējis vietējo uzņēmumu attīstības projektus vairāk par 1,5 miljonu eiro. Tas apliecina, ka pieprasījums pēc elastīga un profesionāla finanšu partnera šobrīd ir augstāks nekā jebkad agrāk.

Latvijas biznesa vidē vairs nav vietas ilūzijām par “ideālo brīdi”. Tāds neeksistē. Uzņēmumu izaugsme ir tiešas rīcības un savlaicīgu investīciju rezultāts. Tie uzņēmumi, kas šodien vilcinās investēt attīstībā, rītdienas tirgū būs zaudētāji. Alternatīvais finansējums šeit vairs nav “plāns B”, bet gan efektīvs instruments, kas ļauj realizēt projektus tagad, rīkojoties ātri un mērķtiecīgi, neiestrēgstot ilgstošos saskaņošanas un vērtēšanas procesos.

Straujā atjaunīgo energoresursu izmantošanas attīstība un pieaugošais pieprasījums pēc elektroenerģijas kļūst par lielāko izaicinājumu Baltijas valstu elektrotīkliem. Tajā pašā laikā liela daļa elektroenerģijas pārvades un sadales infrastruktūras ir 40-80 gadu veca, tāpēc rodas jautājums, vai esošie tīkli spēs tikt galā ar nākotnes energosistēmas pieprasījumu. Kādi šodien ir svarīgākie modernizācijas virzieni, kādus riskus rada kavēšanās un kā nodrošināt noturīgu enerģētikas nākotni reģionā? Šos jautājumus uzdevām enerģētikas ekspertam Petram Hermanam (Petr Hermann), Schneider Electric Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona prezidentam. Šo uzņēmumu žurnāls TIME un korporatīvais žurnāls Corporate Knights vairākkārt ir atzinis par vienu no ilgtspējīgāko enerģijas pārvaldības risinājumu piegādātājiem pasaulē.

Kādi ir lielākie izaicinājumi, ko jūs pašlaik saskatāt Baltijas enerģētikas nozarē – vai tie ir tehnoloģiski, regulatīvi vai ar investīciju trūkumu saistīti? Kādi konkrēti pasākumi, jūsuprāt, varētu palīdzēt ātrāk un efektīvāk risināt šīs problēmas?

Baltijas valstis jau ir spērušas galvenos un būtiskākos soļus, lai iegūtu neatkarību no Krievijas tīkla un izveidotu savienojumus ar Eiropas valstīm: Poliju, Zviedriju un Somiju.

Bet viss vēl nav paveikts enerģētikas nākotnei. Joprojām ir daudz darāmā, lai nostiprinātu savienojumus ne tikai elastības nodrošināšanai, bet arī šeit saražotās enerģijas brīvākai tirdzniecībai. Nākotnē Baltijas valstis var kļūt arī par enerģijas eksportētājām.