Jaunākais izdevums

No nabaga rokaspuiša līdz lielrūpniecības īpašniekam — tāds ir Augusta Dombrovska panākumu stāsts. Kad 19. gadsimta beigās latviešu rūpniekiem piederēja galvenokārt kokapstrādes, minerālvielu pārstrādes un pārtikas ražošanas uzņēmumi, lielākā to vidū bija Dombrovska kokzāģētava Mīlgrāvī.

Kas mudināja Augustu Dombrovski kļūt par turīgu vīru? Vai pretīgums pret siļķi, kad bērnībā gadiem ilgi tā bija vienīgais galdā celtais ēdiens? Kas mudināja viņu ar dāsnu roku balstīt pretalkohola kustību? Dzērāja tēva skurbumā raidītās dunkas? Vai tēva krogus brāļu uzjautrināšanās, ar varu lejot mazā Augusta rīklē degvīnu? Kas mudināja kļūt par filantropu, uzturot izglītības iestādes un pabalstot latviešu kultūras darbiniekus? Īstās atbildes vairs nepateiks neviens, taču arī bez tām stāsts par uzņēmēju Augustu Dombrovski ir ievērības cienīgs.

Savādais bagātnieks

Ir 1919. gads. Latvijas Konservatorijas atklāšanas svinības. Mariss Vētra vēro, ka Jāzeps Vītols pastaigājas kopā ar savādu vecīti.

– Viņi sirsnīgi sarunājās, smējās un skaļi trieca. Vecītim bija gari, puspelēki mati, smaga, drukna seja, vēl smagāki un lēnāki soļi. Viss augums viņam bija kā smaga svina pieliets. Viņš izskatījās vecs un neinteliģents. Vislabākās pēckara drānās tērpto viesu vidū smagais vīrs nebūt nekautrējās lepni staigāt pelēkas vilnas kamzolī, ar divi brūnu pogu rindām pār krūtīm. Man šķita, ka no viņa dveš viegla ķiploku smarža. Varu maldīties. Ir iespējams, ka manas nāsis ietekmēja acis. Vecais kungs izskatījās, ka viņš varētu tā smaržot.

Pārsteigts par savādo Jāzepa Vītola draugu, skrēju pie Paula Saksa. Mīlas dziesmu čempions bija mans skolotājs un vienīgais cilvēks, ko pazinu ļaužu drūzmā.

– Kā, vai jūs viņu nepazīstat? – mans meistars izlikās pārsteigts. – Tas ir Augusts Dombrovskis.

Vārda pēc Augustu Dombrovski, saprotams, arī es pazinu. Nevarēju tikai iedomāties, ka tā izskatās tālu daudzinātais filantrops un devīgais bagātnieks, – memuāros raksta Mariss Vētra.

Tobrīd Augusta Dombrovska plecus spieda jau 74 gadi. Tiesa, tikpat labi var teikt – tos augšup cēla filantropijas spārni. Tas pats Mariss Vētra pēc pāris mēnešiem, piedaloties Rīgas aizstāvēšanā pret Bermonta karapūļiem, ar savu pulku pa ceļam uz Bolderājas kāpu ierakumiem apstājās Dombrovska nosacītajā karaļvalstī Vecmīlgrāvī.

– Pirmo reizi redzēju balto tautas namu – Ziemeļblāzmu, pelēko Burtnieku pili un daudzos Vecmīlgrāvja dārzus un namus. To visu sirmais vīrs pelēkā laucinieka vamzī bija uzbūris kailās kāpu smiltīs. Vecais zvejniekzēns no Ķengaraga bija uzcēlis Vecmīlgrāvja pilsētiņu, no savas kabatas uzturēja skolas, izsniedza būvkokus savas zāģētavas strādniekiem namiņu būvei un viņu dārziem augļu koku dēstus neierobežotā vairumā no sava koku dārza. Burtnieku pils bija atvērta ikkatram kultūras darbiniekam, kam vajadzēja bezrūpju atpūtas vai miera bez rūpēm par dzīvokli un maizi – jauniem darbiem. Gadiem ilgi Burtnieku pilī viesojās Krišjānis Barons un bez dzīves sīkajām nepatikšanām krāja un kārtoja latvju dainu simt tūkstošus, – raksta Mariss Vētra.

– Vecais Augusts raksturojams kā oriģināls, kādi mūsu dienās vairs tikai reti satiekami. Galīgi self–made, no nabaga rokas puiša uzstrādājies līdz lielrūpniecības īpašniekam, viņš savā dzīvē un uzstāšanās nepieņēma ne lakas, ne glazūras. Jau ārīgi viņa figūra bija pazīstama visai Rīgai un tās plašai apkārtnei. Ziemu un vasaru garā neaizpogotā pelēkā mētelī, pietiekami nolietotu mīkstu filci galvā, bet galvenais – gargari plivinošos, vairāk reizes ap kaklu tītu biezu villainu šalli – viņš nevarēja nevienam nepalikt nepamanīts, – memuāros atceras komponists Jāzeps Vītols, kurš liecina, ka pat slimības Dombrovskis ārstējis savdabīgi. Kad Vītols atgriezies no Krimas, viņš draugam pastāstīja, ka ārsts ieteicis reimatismu ārstēt, ēdot daudz sīpolu, un tad Dombrovskis tos likvidējis tik cītīgi, ka sīvā aromāta dēļ uzturēties viņa tuvumā bijis gandrīz neiespējami. Par veselīgām viņš uzskatījis kaulu smadzenes – ja pusdienās pasniedza cāļa zupu, Augusts ar paprāvu koka āmuru vistas galvu apstrādājis ar tādu sparu, ka kaulu un smadzeņu druskas šķīda uz visām pusēm. Viņa pastāvīgais pavadonis bijis melns, pluskains šunelis vārdā Kangars, kuru Augusts mazu, izbadējušos un noklīdušu bija atradis mežā.

Ir vēl viens vēl – 1875. gadā Augusts Dombrovskis sāka mācīties vijoļspēli un meklēja sev tīkami skanošu instrumentu. Kopš 1876. gada viņš neatlaidīgi būvēja vijoles, cenšoties izdibināt itāliešu vecmeistaru Amati, Stradivāri un Madzīni noslēpumus. šajos eksperimentos 50 gadu laikā kokrūpnieka prasmīgajās rokās pasaulei piedzima apmēram divi tūkstoši vijoļu, kuras augsti vērtēja mūzikas speciālisti. Pats Augusts publiski atzinās mīlestībā šim mūzikas instrumentam, 1923. gadā uzrakstot un izdodot aizkustinošu grāmatiņu Mana vijole.

Dzīves skolā

Amizantais bagātnieks pasaulē nāca 1845. gada 28. jūlijā trūcīga zvejnieka būdā Ķengaragā pie Daugavas, būdams vecākais no astoņiem bērniem Jāņa Kristjāņa un Juliānas Dombrovsku ģimenē.

– Jau no šūpuļa mazā Augustiņa dzīvi centās nomākt rūpes. Retie graši, ko tēvs nopelnīja, aizripoja uz krogu, maksājot par alkoholu. Mazajam Augustiņam pat bargā ziemas laikā bija plikām kājām jāskrien ne vien pa sētu un pagalmu, bet arī verstīm tālu, bieži vien ar tukšu vēderu. Kad galva sniedzās pār plīti, bija jāpalīdz mātei uzvārīt ēdienu, sacirst žagarus, apkopt un auklēt mazākos brāļus un māsas. Jāiet arī līdzi tēvam zvejot. Ja ar īsajām, neveiklajām roķelēm nepaveicās pēc tēva alkohola satramdītā prāta palaist un izvilkt tīklu, sekoja sitieni un grūdieni. Nedzēris tēvs šķita lāga cilvēks, ar devīgu roku, kam rublis šurp vai turp neko daudz nenozīmē. Bet sievai un bērniem par to bija gadiem jāiztiek ar liesāku siļķi, – lasām Rīgas 31. vidusskolas muzeja vadītājas Olgas Ziemeles apkopotajos materiālos par Augustu Dombrovski.

Skolu apmeklēt Augustam neļāva nabadzība. Māte bija viņa pirmā un pēdējā skolotāja. Viņa iemācīja Augustam lasīt. Rakstīt bija jāmācās pašam, jo vecāki to neprata. Izklausās patētiski, taču Augustu tiešām skoloja dzīve. Bargi, toties efektīvi. Agri nākamais kokrūpnieks kļuva par strādnieku uz Daugavas, bet septiņpadsmit gadu vecumā viņu savā kokzāģētavā pieņēma tēvocis Jēkabs Dombrovskis. Pateicoties apķērībai un izveicībai, Augusts no koku pludinātāja kļuva par darbu uzraugu, mežu uzpircēju, mehāniķi un inkasentu. 24 gadu vecumā viņš apprecēja kaimiņa Kaspara Kronberga meitu Karolīnu Elizabeti, laulībā ar kuru izauga bērni – Augusts, Aleksandrs, Jānis un Katrīna.

Pie tēvoča Augusts nostrādāja 25 gadus – pieredze kokrūpniecībā un iekrātā nauda kļuva par viņa galveno kapitālu. Ak jā, milzīga loma, protams, bija arī šajā vidē strādājot iegūtajiem sakariem, kas pavēra iespēju ķerties pie sava uzņēmuma veidošanas.

– Parādās labs piedāvājums pastāvīgi laist plostus caur tiltiem uz Mīlgrāvi. Tas izvēršas par Augusta Dombrovska mākslas un izveicības gaviļu braucienu. Viņa plosti lepni līgo pa Daugavu līdz Mīlgrāvim. Te viņš saņem pirmo lielo algu par savu darbu. Nu ir prieks strādāt un cīnīties tālāk. Ne jau naudas dēļ, bet tās brīvības un vērtību dēļ, kuras var gūt par godīgi nopelnītu naudu. Rodas līdzekļi iepirkt vērtīgas grāmatas, mācīties un prātot. Pats nevienā skolā negājis, Dombrovskis ar sistemātisku un saprātīgu lasīšanu bija sevi tiktāl izglītojis, ka varēja diskutēt par dziļiem reliģijas un filozofijas jautājumiem un izteikt spriedumus, kas pārsteidza ar savu oriģinalitāti un prāta asumu, – raksta publicists Jānis Kučinskis.

Ar pilnu tvaiku!

Un re – 1888. gada 23. septembrī 43 gadu vecumā Rīgas otrās ģildes tirgotājs Augusts Nikolajs Dombrovskis iesniedza Vidzemes guberņas valdei lūgumu atļaut ar Mīlgrāvja–Iļķenes muižas īpašnieces Friderikas Hammeres piekrišanu muižai piederošās Siena salas dienvidu daļā celt kokzāģētavu ar tvaika dzinēju.

– Atļauja būvēt tvaika kokzāģētavu uz citas salas – Mazās Iļķenes, tika izdota tā paša gada 9. decembrī. Drīzumā tika izstrādāts projekts. Neilgā laikā sākās celtniecība. Fabrikas ēkas nācās būvēt klajā vietā, kas zināmā mērā atviegloja teritorijas plānošanu. Viena pēc otras radās darbnīcu celtnes ar tvaika mašīnu, gateriem un citu vajadzīgo iekārtu, noliktavas un nojumes neapstrādāto kokmateriālu un gatavās produkcijas glabāšanai, – raksta vēsturniece Sarmīte Pijole.

Pirmās precīzās ziņas par fabrikas darbību attiecas uz 1900. gadu – fabrikā strādā 310 cilvēki un darbojas viens tvaika dzinējs, 1913. gadā – 335 strādnieki, bet viena gada ražošanas apjoms sasniedz 800 000 rubļu. šajā laikā fabrikā jau darbojās vairāki gateri, ievērojams skaits darbgaldu koksnes apstrādāšanai (ēvelsoli, virpas, frēzes, slīpripas), daži metālapstrādes darbgaldi. Galvenais fabrikas produkcijas veids – dēļi, slīperi, zāģbaļķi. Kokzāģētavas vajadzībām uzbūvēja velkoni Parats un vairākas laivas. Gatavās produkcijas noliktavas vairs nav izvietotas tikai fabrikas teritorijā, bet arī pie Mīlgrāvja stacijas un 1. Ganību dambī 23/25, Rīgā. Fabrikas kantoris atradās Vecrīgā – Pils ielā 13/15.

Jaunais rūpnieks sava darba augļos nolēma dalīties – 1900. gadā Augusts Dombrovskis sāka filantropisko darbību, atverot Mīlgrāvī bērnudārzu un pamatskolu. 1904. gadā viņš par 100 000 zelta rubļu uzcēla staltu koka namu paša dibinātajai atturības kustībai Ziemeļblāzma. Kad 1906. gadā soda ekspedīcija šo namu nodedzināja, Dombrovskis tūlīt pēc revolūcijas to atjaunoja kā pagaidu paviljonu, bet 1913. gadā uzcēla jaunu mūra namu. Lai to nevarētu atkal nodedzināt, namā nebija nevienas koka daļas. Filantropisko darbību Dombrovskis paplašināja, uzceļot Burtnieku namu, kur dzīvokļus ierādīja latviešu rakstniekiem. 1908. gadā viņš nodibināja Mīlgrāvī proģimnāziju.

Atdzimšanas grūtības

Līdz ar 1. pasaules kara sākumu kokapstrādes rūpniecībā un tirdzniecībā pieauga pasūtījumi, par ko gādāja kara rūpniecība. Taãu 1915. gada vasarā, kad fronte tuvojās Rīgai, tie strauji samazinājās. 23. jūnijā tika izdots rīkojums par visu rūpnīcu un fabriku evakuāciju uz Krievijas aizmugures rajoniem. Izbrauca arī Dombrovskis, saudzīgi aizvedot līdzi savu vijoļu kolekciju. 1917. gadā fabrika nodega līdz pamatiem, saglabājoties tikai mūra ēku karkasam.

Karš plaukstošajam Dombrovska uzņēmumam sagādāja lielus zaudējumus. Taču, saņēmis 5 miljonus rubļu lielu valsts aizdevumu, Dombrovskis 1922. gadā fabriku uzbūvēja no jauna. Tajā darbojās trīs gateri un viens slīperu zāģis, strādāja 150 – 200 cilvēku. Izejmateriālu trūkuma dēļ kozāģētava strādāja caurmērā sešus mēnešus gadā. Pirms kara slēgto malkas un kokmateriālu eksporta veikalu Augustam Dombrovskim vairs neizdevās atvērt. Firma izpildīja gan lielu firmu, gan privātpersonu pasūtījumus. Tai piederēja vairākas noliktavas un zemesgabali.

– Nav tomēr tie darba apstākļi kā pirms kara, pats Dombrovskis arī jau paguris visam sekot tik rūpīgi kā jaunākos gados. Nāk kundzes nāve 1923. gadā, paša grūta slimība ar plaušu iekaisumu, kuru nepacietīgais pacients neizguļ un kura tāpēc atstāj smagas sekas organismā. Sklerotiskās parādības kļūst arvien spilgtākas, vēl Dombrovska organisms cīnās ar tām trīs gadus, bet tad viņa pretestība ir salauzta, un 1927. gadā lielais darba rūķis tiek aizsaukts uz mūža dusu, – raksta J. Akmens.

Nelaiķa izvadīšana pēdējā gaitā kļūst par lielu notikumu visai sabiedrībai. Kā Mīlgrāvja kultūras cēlēju un radītāju nelaiķi apglabā turpat paša darbu vidū – Ziemeļblāzmas dārzā, zem paša stādītiem kokiem.

Daļu savas mantas – Ziemeļblāzmu un Burtnieku namu – testamentā Augusts Dombrovskis novēlēja latviešu tautas vajadzībām.

Taču līdz ar īpašnieku sāka izdzist arī viņa fabrika. Augusta Dombrovska kompanjons K. Plāte turpināja vadīt firmu. 1929. gadā viņš izstājās no uzņēmuma un visa komerciālā darbība nonāca Augusta dēlu – Augusta un Aleksandra Dombrovsku rokās. Bet viņu pieredze liela uzņēmuma vadīšanā un plašas klientūras apkalpošanā bija nepietiekama. Visus jautājumus risināja pārvaldnieks.

1929. – 1933. gada ekonomiskā krīze smagi skāra kokapstrādes rūpniecību – Latvijas eksportēto kokmateriālu kopapjoms samazinājās par gandrīz 80 %.

– 1933. gadā pasūtījumu praktiski nav. Īpašnieki mēģina vēl kaut ko uzsākt, lai izkļūtu no radušās situācijas, taču nespēj uzņēmumu paplašināt vai pilnveidot – jūtams gandrīz pilnīgs apgrozāmā kapitāla trūkums. Firmas stāvoklis kļūst arvien sliktāks, un beidzot pienāk brīdis, kad īpašnieki nespēj laikus apmaksāt pat nelielus rēķinus. Firmai paliek tikai pavisam neliels skaits sīku eksporta pasūtījumu. 1934. gada aprīlī firma pārstāj pildīt savas maksājuma saistības, firmas vekseļi tiek noprotestēti. 1935. gada 5. martā, pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu, kokzāģētava pārgāja Zemkopības ministrijas Mežu departamenta īpašumā, bet kopš 1937. gada 1. oktobra iekļāvās akciju sabiedrībā Latvijas Koks. Turpmāk tās nosaukums bija Akciju sabiedrības Latvijas Koks kokzāģētava Mīlgrāvī, – raksta Sarmīte Pijole.

2. pasaules kara beigās vācu karaspēks atkāpjoties to uzspridzināja, bet padomju vara atjaunoja kā mēbeļu ražošanas apvienības Rīga kokapstrādes kombinātu Mīlgrāvis, kļūstot par vienu no nozares lielākajiem uzņēmumiem.

picturegallery.3a6ec135-6a71-434b-911e-6bd6def2ecda

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jaunos veloceliņus Rīgā iemēģinās ar neparasta dizaina velosipēdiem

, 26.06.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sakarā ar divu jaunu veloceliņu izbūvi sestdien, 27.jūnijā, Rīgā notiks neparasta dizaina velosipēdu parādes brauciens.

Brauciena beigās tiks rīkots velopikniks. Veloparādes braucienā piedalīsies domubiedru apvienība Apokalipses jātnieki ar neparasta dizaina velosipēdiem, ko izgatavojuši paši jaunieši no vecu velosipēdu detaļām, automašīnu riepām un citiem priekšmetiem, informēja Rīgas domes Satiksmes departamenta preses sekretāre Ieva Prauliņa.

Veloparādes brauciens sāksies sestdien plkst. 15.00 Šmerļa ielas un Sergeja Eizenšteina ielas krustojumā un turpināsies pa Šmerļa ielas veloceliņu, Brīvības gatvi, Krustabaznīcas ielu, Viskaļu ielu, Ezermalas ielu, Meža prospektu, Atpūtas aleju, Ostas prospektu, pāri Mīlgrāvja tiltam līdz Sūnu salai. Veloparādes laikā no Šmerļa ielas veloceliņa uz velopiknika norises vietu tiks vests arī īpašs velogrils. No plkst.16.00 līdz plkst. 20.00 Sūnu salā pie Mīlgrāvja tilta notiks velopikniks ar velotriāla priekšnesumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Kriss Normens Rīgā un Daugavpilī prezentēs savu jauno albumu Junction 55

Db.lv, 26.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā un Daugavpilī notiks neaizmirstami “Smokie” leģendārās oriģinālbalss Krisa Normena koncerti viņa grupas pavadībā.

Dziedātājs izpildīs ne tikai “zelta” hitus, bet arī prezentēs Latvijas iedzīvotājiem dziesmas no sava jaunā albuma “Junction 55”, kas iznāks 2024. gada pavasarī.

Svētku noskaņu vairos pozitīvs lādiņš, ar kuru pirms leģendas uzstāšanās dalīsies 80. gadu diskotēku zvaigzne grupa “Ottawan”. Poproka leģenda Kriss Normens vienu koncertu sniegs 2024. gada 5. martā Rīgā (Arēnā “Rīga”) un Daugavpilī 2024. gada 9. martā (Daugavpils Olimpiskajā centrā). Biļešu izplatītājs - www.bilesuparadize.lv

Mūzikas fanus visā pasaulē nav īpaši nepieciešams daudz iepazīstināt ar Krisu Normenu. Viņa īpašās aizsmakušās balss dēļ grupa "Kidness", pēc grupas menedžeru ieteikuma, savulaik tika pārdēvēta par "Smokey" un vēlāk par "Smokie".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts Policija pēdējā laikā regulāri saņem sūdzības par krāpšanas gadījumiem, ņemot elektroniskos kredītus uz citas personas vārda, informē policijas pārstāvji. Ņemot to vērā, izstrādāts pakalpojums, kas turpmāk varētu iegrožot šādu pārkāpumu izplatību.

«Šim nozieguma veidam varētu būt augsta latentitāte: cilvēki bieži vien par notikušo izvēlas policijai neziņot, jo jūtas vainīgi, ka paši labprātīgi kādam ir iedevuši savus datus, tostarp internetbankas pieejas kodus un paroles, saka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Preses un sabiedrisko attiecību sektora vadītājs Toms Sadovskis. Policija gan aicina upurus nebaidīties un par krāpšanas gadījumiem ziņot policijā, jo kredītu krāpnieki ir sava aroda profesionāļi, kas atrod pieeju dažādiem cilvēkiem dažādās dzīves situācijās.

Leģendas, ko noziedznieki izmanto krāpšanā, ir dažādas. «Viena leģendu grupa ir saistīta ar solījumiem pieņemt darbā. Šajos gadījumos cilvēkam tiek teikts, ka, lai sagatavotu darba līgumu vai izmaksātu algu, ir nepieciešams zināt internetbankas pieejas kodu. Leģendai notic cilvēki, kuri minimāli lieto internetbanku un nepārzina tās darbību. Otra leģendu grupa ir saistīta ar konta izīrēšanas pakalpojumu, orientējoties uz cilvēkiem, kuri zina internetbankas darbības pamatprincipus. Šajos gadījumos upuris notic krāpnieka stāstam par tīra konta nepieciešamību, piemēram, prasītājs stāsta, ka VID nobloķējis viņa kontu un tāpēc nav, kur ieskaitīt naudu u.tml. Par palīdzēšanu parasti tiek solīti 10 – 20 lati mēnesī,» krāpnieku leģendas skaidro T. Sadovskis. Līdzās krāpniecībai ar labprātīgi nodotiem datiem, pastāv arī krāpniecība ar zagtiem datiem, bet tā ir mazāk izplatīta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Ingman sāk ražot Latvijas leģendas

Sandra Dieziņa, 11.02.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Ingman Saldējums, investējot 20 tūkstošus Ls, sācis ražot jaunu salējumu Latvijas leģendas.

Jaunie saldējumi izstrādāti, balstoties uz latviešu nacionālo garšu īpatnībām. Jaunajā sērijā ir trīs veidu saldējumi – ar rupjmaizes kārtojuma, ābolkūkas - kanēļa un konfektes Gotiņa garšām. Jaunās saldējumu sērijas ražošanā izmantotas tādas sastāvdaļas kā īsts krējums, Lāči rupjmaize un Pure Food ievārījumi. Latvijas leģendas saldējumi šobrīd pieejami ģimenes iepakojumos.

Ingman Saldējums ir Somijā populārā ģimenes uzņēmuma Ingman Ice Cream Oy Ab meitas uzņēmums. Ingman grupas uzņēmumi darbojas Somijā, Zviedrijā, Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Baltkrievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien neilgi pirms pulksten 12 Valsts policija saņēma izsaukumu uz Mīlgrāvja ielu, kur apgāzusies alus krava, informē policija.

Sākotnējā informācija liecina, ka automašīna Scania braukusi Ezera ielas virzienā un līkumā krava sasvērusies.

Šajā ceļu satiksmes negadījumā personas nav cietušas, taču satiksme gan ir daļēji ierobežota.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvija Statoil no Viada iegādājusies degvielas uzpildes staciju

Elīna Pankovska, 22.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas tirgotājs SIA Latvija Statoil noslēdzis darījumu par vienas SIA Viada degvielas uzpildes stacijas (DUS) Mīlgrāvī iegādi. Darījuma summa netiek atklāta.

Paredzams, ka darbu Latvija Statoil DUS tīkla ietvaros jaunā stacija sāks šā gada septembra beigās vai oktobra sākumā, DB informēja uzņēmuma komunikācijas konsultante Margrieta Akmens.

Lēmumu pārdot vienu no sev piederošās 21 DUS SIA Viada vadība pieņēmusi ar mērķi palielināt uzņēmuma apgrozāmos līdzekļus sakarā ar degvielas iepirkumu cenu kāpumu, nodokļu palielināšanos un kredīta limitu nodrošināšanu klientiem.

Savukārt Latvija Statoil iegādājās DUS Mīlgrāvī, lai uzlabotu savu preču un servisa pieejamību konkrētajā Rīgas pilsētas daļā. Līdz šim Mīlgrāvja un Vecāķu iedzīvotājiem tuvākā Latvija Statoil DUS atradās Sarkandaugavā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Biznesa vieta: Kolorītā Sarkandaugavas realitāte

Linda Zalāne, 04.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sarkandaugavā uzņēmējiem jābūt ar īpaši lielu pacietību, jo domas par biznesa attīstību aizēno dažādas ikdienas likstas.

B viesojās pie vairākiem uzņēmumiem, kas savu biznesa vietu atraduši Rīgā, Tilta un Alekša ielas krustojumā, kas uzskatāms par Sarkandaugavas vēsturisko centru. Ielas malā pie Alekša skvēra, netālu no sabiedriskā transporta pieturas, novietots stends, kurā lasāma informācija un apskatāmas fotogrāfijas no apkaimes sendienām, kas atklāj dažādus vēsturiskus faktus. Ikviens garāmgājējs vai cilvēks, kas kādu brīdi pavada šajā vietā, lai sagaidītu pieturā autobusu vai trolejbusu, var izlasīt, ka Sarkandaugava ir Rīgas ziemeļu daļas apkaime, kas nosaukumu ieguvusi no Sarkandaugavas upes.

Pašreizējo Sarkandaugavas apkaimi Rīgas pilsētā administratīvi iekļāva tikai 1828. gadā. Vēlāk tā veidojās kā viens no pirmajiem Rīgas rūpniecības rajoniem – industrializācijas šūpulis, kurā gar Ganību dambi un Sarkandaugavas upi XIX gs. 30. gados sāka koncentrēties lielas fabrikas. Pēc Otrā pasaules kara Sarkandaugavā turpinājās aktīva rūpnieciskā darbība, kas cita starpā piesārņoja Sarkandaugavas upes ūdeņus un augsni. 200 gadu laikā piesārņojums veicinājis to, ka Sarkandaugavas upe ir zaudējusi savu atpūtas vietas nozīmi. Savukārt nesenākie vēstures notikumi notikuši 2014. gada pavasarī, kad Alekša skvērs ieguva jaunu izskatu – Sarkandaugavas attīstības biedrība, IdejuTalka un Laikmetīgās Arhitektūras informācijas centrs kopīgi ar apkaimes iedzīvotājiem izveidoja skvēra iekārtojuma koncepciju. Skvērā tika iekārtoti vairāki nelieli laukumi spēlēm un atpūtai, ka arī pie sienas piestiprināti vertikāli stieņi. Ēkas sienu rotā uzraksts «Vingrotava». Tā dizainu veidojuši Design Catering un Rijada. Alekša skvēra labiekārtošanas projekts tapa «Rīga – Eiropas Kultūras galvaspilsēta 2014» programmas ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Šodien Rīgā notiks veloparāde un velopikniks

, 27.06.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 27.jūnijā, pulksten 15.00 Rīgā notiks neparasta dizaina velosipēdu parādes brauciens no Šmerļa ielas uz Sūnu salu pie Mīlgrāvja tilta, informēja Rīgas domes pārstāve Ieva Prauliņa.

No pulksten 16.00 līdz 20.00 Rīgas domes Satiksmes departaments aicina ikvienu uz velopikniku Sūnu salā.

Velopiknika laikā būs velotriāla priekšnesumi, konkurss ar balvām no veikalu tīkla Fans. Tāpat ikvienam būs iespēja izbraukt pa veloceliņu ar neparasta dizaina velosipēdiem un nobaudīt piknika uzkodas no AS Rīgas Miesnieks, ko uz īpaša velogrila pagatavos meksikāņu restorāna Tex-Mex galvenais šefpavārs Havjers Garsija. Pasākumu vadīs Roberts Gobziņš un par patīkamu mūziku gādās dīdžejs Mārtiņš Rubenis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir vairākas vietas, kurās pašlaik sākta vai drīzumā tiek plānota attīrīšana no bīstamām ķīmiskām vielām, - Inčukalna gudrona dīķi ir tikai viena no tām. Rīgas brīvostas teritorijā Sarkandaugavā, pie Tvaika ielas, sākta vēsturiskā piesārņojuma attīrīšana, lai turpmāk augsnē un gruntsūdeņos nonākušie naftas produkti neizplatītos tālāk un nenokļūtu Daugavā, vēsta laikraksts Diena.

Konstatēts, ka pavasaros, rudeņos un pēc spēcīgiem lietiem naftas produktu piesārņojums no Tvaika ielai pieguļošās Rīgas brīvostas teritorijas nonāk Sarkandaugavas ūdeņos un tālāk Daugavā un Baltijas jūrā, laikrakstam stāstījis projekta vadītājs Klāvs Brangulis.

Piesārņotās vielas šajā vietā akumulējušās vairāk nekā gadsimta garumā. Lai nenotiktu to izplatība, plānots atsūknēt aptuveni 900 tonnu naftas produktu, kas pašlaik veido gruntsūdeņu virsējo slāni, ir arī paredzēts attīrīt augsni no šīm piesārņojošajām vielām, dažviet to plānots darīt, veicot īpašu skalošanu, bet citviet to izgrābs un aizstās ar tīru zemi. Darbi notiks 77 000 m2 lielā teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biznesa kalendārs 1.jūlijam

Dienas Bizness, 01.07.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

10:00 Vides ministrijā Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Universitātes zinātnieki energotaupības jautājumiem veltītā seminārā prezentēs pētījumu «Latvijas atjaunojamo energoresursu izmantošanas un energoefektivitātes paaugstināšanas modelis un rīcības plāns», kā arī informēs par energoresursu taupīšanas iespējām gan katra enerģijas lietotāja līmenī, gan valsts līmenī.

11.00 klubā Ozo Golf Club, Rīgā, Mīlgrāvja ielā 16, notiks preses konference, kurā lauksaimniecisko produktu uzņēmums SIA Kemira GrowHow prezentēs firmas jauno nosaukumu – SIA Baltic Agro, kā arī informēs par kompānijas līdzšinējiem darbības rezultātiem un turpmāko biznesa attīstības stratēģiju.

Rīgā, Liepājā, Ventspilī, Valmierā, Cēsu novadā u.c. Latvijas pašvaldībās notiks jauno domju pirmās sēdes.

Ekspremjers Aigars Kalvītis atstās Lattelecom padomes priekšsēdētāja amatu.

No 1.jūlija būvkomersantu reģistrāciju, pārreģistrāciju, atkārtotu reģistrāciju, izslēgšanu no reģistra un reģistrā iekļautās informācijas aktualizēšanu veiks Ekonomikas ministrija. Dokumentu pieņemšanas adrese: Ekonomikas ministrijas Klientu apkalpošanas centrs, Brīvības iela 55.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sadala mērķdotācijas līdzekļus Rīgas ielām

, 16.07.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja apstiprināja Satiksmes departamenta sagatavoto „Mērķdotāciju pašvaldības autoceļiem un ielām” izlietojuma programmu, Db.lv informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

771 238 lati no šīs programmas nesadalītā līdzekļu atlikuma 2008. gadam tika piešķirti vairākiem objektiem:

1. Ls 34 100 sabiedriskā transporta pieturvietas Skola pārcelšanai Zentenes ielā 26;

2. Ls 20 000 Satekles un Visvalža ielas krustojuma rekonstrukcijai;

3. Ls 47 000 Laimdotas ielas un Tālivalža ielas krustojuma rekonstrukcijai;

4. Ls 68 300 apgriešanās vietas izveidei Mīlgrāvja ielā pie Ostas prospekta;

5. Ls 52 000 ar luksoforu aprīkotas gājēju pārejas izbūvei 11. Novembra krastmalas un Poļu gātes krustojumā;

6. Ls 48 000 jaunu luksoforu izbūvei Kr.Barona un Ērgļu ielas krustojumā;

7. Ls 52 000 jaunu luksoforu izbūvei Gaujas ielā 23;

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sakarā ar grupas Prāta vētra koncertu ierobežos satiksmi

, 07.08.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā 9. augstā no plkst. 17.30 līdz plkst. 24.00 Rīgā Mežaparka Lielajā estrādē notiks grupas Prāta Vētra koncerts.

Noteikts, ka no 9. augusta plkst. 7.30 līdz 10. augusta plkst. 00.30 transportlīdzekļiem būs aizliegts apstāties un stāvēt (izņemot transportlīdzekļus ar pasākuma organizatoru izsniegtajām speciālām caurlaidēm):

– Ostas prospektā, posmā no Mīlgrāvja ielas līdz Mores ielai;

– Mežaparka teritorijā (izņemot pasākuma organizatoru speciāli norādītās autostāvvietas).

– Meža prospekta posmā no Ezermalas ielas līdz Varoņu ielai;

– Kokneses prospekta posmā no Meža prospekta līdz Siguldas prospektam;

Policija 9. augustā nepieciešamības gadījumā regulēs, ierobežos vai slēgs transportlīdzekļu satiksmi:

– Mežaparka teritorijā;

– Meža prospekta posmā no Ezermalas ielas līdz Varoņu ielai;

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Eko Osta apgalvo: avārijas sekas ostas akvatorijā pilnībā likvidētas jau 9.janvārī

Lelde Petrāne, 12.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svētdienas naktī notikušās avārijas sekas Rīgas brīvostas akvatorijā - Maltas kuģa Bitten Theresa avārijas rezultātā izplūdusī eļļa Mīlgrāvja kanālā - pilnībā likvidētas jau 9.janvāra vakarā. To apgalvo bīstamo atkritumu apsaimniekotāji SIA Eko Osta.

Ekoloģiskā katastrofa Latgalē aizēnojusi šā gada lielāko ekoloģisko nelaimi galvaspilsētā, Rīgas brīvostas teritorijā, iepriekš vēstīja Latvijas Televīzija. No piestātnē ieskrējuša kuģa Daugavā esot ieplūdusi tonna eļļas.

Kuģa īpašniekam draudot pat 10 tūkstoš latu liels naudas sods, bet vides uzraugus vairāk uztrauc eļļas savācēju - uzņēmuma Eko osta nepietiekamā reakcija, ziņoja televīzija.

«Publiski izskanējušais paziņojums par to, ka avārijas seku likvidēšana ir bijusi novēlota, nav objektīvs, jo šajā gadījumā runa ir par pilnīgu citu vēsturisku piesārņojumu, kas ik pa brīdim tiek konstatēts ostā,» akcentē Eko Osta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

10 lielākie NĪ pirkumi laikā no 04. augusta līdz 10. augustam (tabula)

, 11.08.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā aplūkot desmit lielāko pirkumu, kas reģistrēti zemesgrāmatā laika posmā no 04. augusta līdz 10. augustam, sarakstu.

10 lielākie pirkumi reģistrēti zemesgrāmatā (04.08.2008-10.08.2008)
nr.DatumsĪpašuma tipsDarījuma summa (LVL)PlatībaTeritorijaIela
12008.08.05Zemes nekustams īpašums1 440 748RīgaDuntes iela
22008.08.05Zemes nekustams īpašums1 019 066RīgaDuntes iela
32008.08.08Zemes nekustams īpašums878 50510000 kvmRīgaTīraines iela
42008.08.06Zemes nekustams īpašums554 39211783 kvmRīgaMīlgrāvja iela
52008.08.07Zemes nekustams īpašums392 4703019 kvmJūrmalaJūrkalnes iela
62008.08.08Zemes un ēkas nekustams īpašums281 1222811 kvmRīgaVolguntes iela
72008.08.06Dzīvokļa īpašums231 223123,4 kvmJūrmalaMadonas iela
82008.08.07Zemes un ēkas nekustams īpašums222 648Babītes pag.Kālavu iela
92008.08.06Patstāvīgs ēkas nekustams īpašums210 841800 kvmJūrmalaMeža prospekts
#2008.08.07Zemes un ēkas nekustams īpašums203 8131606 kvmVentspilsTalsu iela

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sakarā ar skrējienu ierobežos satiksmi Mežparkā

, 19.09.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sakarā ar SIA Experimential iesniegumu par pasākuma rīkošanu ir sagatavots Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojums, kurā ņemts vērā, ka 20. septembrī no plkst. 6.00 līdz plkst. 22.00 Mežaparkā notiks SIA Experimential rīkotais pasākums – Rudens izaicinājuma skrējiens.

Rīkojumā noteikts, ka 20.septembrī no plkst.11.30 līdz plkst.13.30 nepieciešamības gadījumā tiks ierobežota transportlīdzekļu un gājēju satiksme (izņemot pasākuma dalībniekus):

– Ostas prospektā, posmā no Mīlgrāvja ielas līdz Janševska prospektam;

– Janševska prospektā, posmā no Meža prospekta līdz Ostas prospektam;

– Atpūtas alejā, posmā no Janševska prospekta līdz Ostas prospektam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas tirgotāja SIA Statoil Fuel & Retail Latvia apgrozījums pērn bijis 279,775 miljoni latu, bet peļņa - 3,01 miljons latu, liecina Firmas.lv informācija.

Kompānijas apgrozījums samazinājies par 2,6% - 2010.gadā "Statoil" apgrozījums bija 287,12 miljoni latu.

Savukārt "Statoil" peļņa samazinājusies par 43,8% - 2010.gadā kompānija nopelnīja 5,36 miljonus latu.

Uzņēmuma vadības ziņojumā pagājušais gads novērtēts kā sekmīgs. Tirgū bija vērojams degvielas cenu pieaugums un konkurences saasināšanās degvielas mazumtirdzniecības nozarē, tomēr Statoil izdevās stiprināt savu konkurētspēju, veicināt efektivitāti un saglabāt līderpozīcijas tirgū.

2012.gada sākumā Latvijā darbojās Statoil pilna servisa degvielas uzpildes stacijas (DUS), automātiskās DUS, Rīgas naftas terminālis, aviācijas terminālis lidostā Rīga, kā arī Statoil DUS, kas darbojās uz franšīzes līguma pamata.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Plāno apzaļumot un labiekārtot Vecmīlgrāvja krastmalu

Gunta Kursiša, 23.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiek plānots labiekārtot Vecmīlgrāvja teritoriju, izveidojot apzaļumotu skvēru, bērnu rotaļu vietu un aktīvās atpūtas zonu ar sporta laukumu, informē Rīgas domes pārstāvji.

Projekta ietvaros paredzēts labiekārtot 7800 kvadrātmetru krastmalas teritoriju pie Meldru ielas.

Mīlgrāvja skvēra un krastmalas attīstības un labiekārtošanas projekts tapis sadarbībā ar Vecmīlgrāvja attīstības biedrību. Skvēra izveidi finansiāli atbalsta Rīgas Brīvostas pārvalde.

Apkaimes iedzīvotāji aicināti pārrunāt Vecmīlgrāvja labiekārtošanas darbu projektu ar Rīgas domes pārstāvjiem 24. oktobrī pulksten 10.30 Meldru ielā 3.

Jau rakstīts, ka Vecmīlgrāvī norit arī kultūras pils Ziemeļblāzma un tās teritorijas vairāk nekā deviņus miljonus latu vērtie labiekārtošanas un renovācijas darbi. Darbus plānots pabeigt līdz 2013. gadam, kad kultūras pils svinēs savu simtgadi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nelegālā degviela, kas, visticamāk, tirgota Trest degvielas uzpildes stacijās, nākusi no Krievijas vai Baltkrievijas, ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums de facto. Tā tranzītā bija jāved tālāk. Taču, īstenojot shēmas, tikusi notirgota autovadītājiem Rīgā.

Jau vairāk nekā nedēļu darbība pārtraukta sešās Trest degvielas uzpildes stacijās Maskavas, A.Deglava, Duntes, Mīlgrāvja, Dzelzavas ielās un Brīvības gatvē. Šīs vietas tur aizdomās par nelegālās degvielas tirdzniecību. Autovadītāji, iespējams, pat nav nojautuši, ka savos spēkratos ielējuši tikai benzīnam līdzīgu maisījumu. Toties samaksājuši par to kā par īstu preci. Muitas kriminālpārvaldes darbinieki kopumā konfiscējuši apmēram 100 tonnu nelegālās degvielas, no tās tikai 3 tonnas bijis dīzelis, pārējais – benzīns.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvaldes direktors Edijs Ceipe norāda, ka «tā ir trešo valstu degviela, visticamāk, no tuvākajām valstīm - no Krievijas vai Baltkrievijas. Latvijai vesta cauri tranzītā – nafta, eļļas un dažādi citi šķīdumi vai degviela. Tad, jau dažādas viltības izmantojot, nonākusi iekšējā tirgū.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

No Vides aizsardzības fonda līdzekļiem finansēs 32 projektus

Zane Atlāce - Bistere, 14.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Rīgas vides aizsardzības fonda līdzekļiem 2017. gadā plānots finansēt 32 projektus, kas saistīti ar vides labiekārtošanu, dzīvnieku uzraudzību, gaisa un ūdens aizsardzību. Kopējā summa pirmās kārtas projektiem plānota 789 392 eiro apmērā, informē Rīgas domē.

Vairāk nekā puse no šīs summas tiks izmantota, lai atjaunotu un uzturētu infrastruktūru pilsētas parkos un skvēros. Līdzekļi ir paredzēti arī aizsargājamo dabas teritoriju labiekārtošanai, koku sakopšanai, meliorācijas sistēmu sakārtošanai. Sagaidot Latvijas simtgadi, tiks sakopta Aizsaules iela, godinot daudzu Latvijas ievērojamo cilvēku piemiņu, kas atdusas Raiņa, Meža un Rīgas Brāļu kapos. Aizsaules ielā daudzus kokus ir bojājusi trupe un tie ir jānozāģē, taču vietā ir paredzēts iestādīt 67 lauku kļavas dižstādus, informē Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko.

Par vides fonda līdzekļiem plānots veikt dabas parka Piejūra un dabas lieguma Daugavgrīva putnu novērošanas torņa kapitālo remontu, kam atvēlēti 51 152 eiro, Aizsaules ielas koku zāģēšanai un apstādījumu atjaunošanai paredzēti 52 877 eiro, dažādiem meliorācijas sistēmu sakārtošanas darbiem rezervēti 44 000 eiro, bet parku un skvēru infrastruktūras atjaunošanai plānots izlietot 300 036 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Rīgas dome nesekmīgi izsola zemes gabalus

Aisma Orupe, 17.05.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome izsludinās kārtējo nomas tiesību izsoli uz pašvaldībai piederošu zemi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Trēziņš: galvenokārt jāgādā, lai notīrīti būtu tranzītceļi

Nozare.lv, 18.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autopārvadājumu biznesā kravas ir jāved neatkarīgi no laika apstākļiem un nevar gaidīt, kamēr kāds notīrīs, piemēram, sanesumus, norāda Latvijas starptautisko autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto prezidents Valdis Trēziņš, komentējot situāciju uz autoceļiem, kur šī gada pēdējos mēnešos nereti notiek autoavārijas, kurās iesaistīts smagais autotransports.

«Tas ir pārmetums ceļu īpašniekiem, kuriem ceļi būtu jāsakārto un jānotīra. Galvenokārt jāgādā, lai notīrīti būtu tranzītceļi, uz kuriem galvenokārt ir aktīvāka kustība. Ceļi ne vienmēr tiek notīrīti operatīvi, un tas arī ietekmē drošību uz ceļiem,» atzīst eksperts.

Viņš gan arī norāda, ka šogad ir neparasti agra ziema un autovadītāji, iespējams, psiholoģiski līdz galam nebija gatavi.

Kā ziņots, decembrī notikušas vairākas autoavārijas, kurās iesaistītas kravas mašīnas. Avārijā Brocēnu novadā, grāvī ieslīdot kravas automašīnai, bojā gāja tās vadītājs. Uz šosejas Ventspils-Rīga pie pagrieziena uz Ķemeriem notika sadursme starp vieglo un kravas automašīnu. Negadījumā bojā gāja 1966.gadā dzimusi sieviete, vēl divas sievietes nogādātas slimnīcā. Netālu no Tūjas krustojuma savukārt notika frontāla sadursme starp vieglo un kravas automašīnu, kā rezultātā gāja bojā 1967. gadā dzimušais vieglās automašīnas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas pašvaldība apzinājusi ielas, kas drīzumā kļūs sevišķi bedrainas

Gunta Kursiša, 29.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar gaisa temperatūras paaugstināšanos, tiek prognozēta strauja bedru veidošanās ielās ar novecojušu asfaltbetona segumu un augstu satiksmes intensitāti, informē Rīgas domes Satiksmes departaments, kurš apzinājis ielas un to posmus, kas drīzumā varētu kļūt sevišķi bedrainas.

Departamenta speciālisti norāda - lai uzsāktu visaptverošu bedrīšu likvidēšanu pilsētas ielās, nepieciešama pastāvīga diennakts gaisa temperatūra – vismaz plus septiņi grādi pēc Celsija skalas, kas Latvijas laika apstākļos parasti ir marta, aprīļa mēnešos.

Satiksmes departamenta speciālisti aicina transportlīdzekļu vadītājus būt īpaši uzmanīgiem šādos ielu posmos:

Kurzemes rajonā:

Daugavgrīvas ielā starp dzelzceļa pārbrauktuvēm (pie Podraga ielas);

Jūrmalas gatvē posmā no Kurzemes prospekta līdz Zolitūdes ielai;

Kleistu ielā posmā no Kurzemes prospekta līdz Buļļu ielai;

Slokas ielā posmā no Valdemāra ielas līdz Kandavas ielai – pie bruģētās josla gar tramvaja sliedēm;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notiks mākslas darbu izsole

Privātajā Latviešu Mākslas muzejā 3.jūlijā 19:00 tiek rīkota Latvijas vecmeistaru un mūsdienu mākslas darbu izsole.

Šodien Rīgā notiks veloparāde un velopikniks

Šodien, 27.jūnijā, pulksten 15.00 Rīgā notiks neparasta dizaina velosipēdu parādes brauciens no Šmerļa ielas uz Sūnu salu pie Mīlgrāvja tilta, informēja Rīgas domes pārstāve Ieva Prauliņa.

Notiks plazmas virsmas inženierijas jautājumiem veltīta konference

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Lielajā aulā, Kaļķu ielā 1, 9.jūnijā un 10.jūnijā notiks pirmā starptautiskā RTU un Eiropas Plazmas un virsmas jonu inženierijas komitejas organizētā zinātniskā konference Plazmas virsmas inženierija - aizsardzības un dekoratīvie pārklājumi, kurā ar priekšlasījumiem piedalīsies aptuveni 45 zinātnieki no 12 pasaules valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Koksnes resursu pieejamība — nozares attīstības stabilizators

Māris Ķirsons, 09.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts var spēlēt būtisku lomu meža nozares un jo īpaši tās pārstrādes segmenta – kokapstrādes – attīstībā, to īstenojot ar saprātīgu rīcību un tai atbilstošiem lēmumiem, jo īpaši tik būtiskā jautājumā kā koksnes resursu pieejamība ilgtermiņā un adekvāta rīcība tirgus nepilnību novēršanā.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par tēmu Koksnes resursu pieejamība Latvijā kā nozares attīstības stabilizators. Latvijā koksnes resursi bija, ir un būs svarīgākais jautājums, kā īstenot saprātīgu, ekonomiski pamatotu, videi draudzīgu to ieguvi, ko ietekmē ne tikai ES Zaļais kurss, bioloģiskas daudzveidības un klimata mērķi, bet arī pašu mājās pieņemtie lēmumi, attieksme un rīcība.

Pašreizējais izaicinājums — cena

“Pašlaik būtiskākā problēma ir nevis pieejamos kubikmetros, bet gan to cenā. Lai arī pēdējā gada laikā apaļkoku cena ir kritusies no ekstrēmi augsta līmeņa uz vienkārši augstu, no privātā meža īpašnieka skatupunkta svarīgākais šajā faktā ir cena ir kritusies, un, cerot, ka tā atgriezīsies kosmosā, tie nogaida ar mežizstrādi. Savukārt AS Latvijas Valsts meži (LVM) gadījums ir īpašs, jo cenu indekss, kas bija izstrādāts pirms kara un centrālo banku bezprecedenta refinansēšanas likmju kāpuma, vienkārši nespēj absorbēt straujās tirgus svārstības. Tādēļ šobrīd ir situācija, ka LVM zāģbaļķu cenu reizinot ar divi (nepieciešamais m3 apjoms, lai saražotu vienu m3 zāģmateriālu), iegūst pašreizējo viena m3 dēļu cenu tirgū, lai gan normāli baļķa izmaksām dēlī vajadzētu būt ~60%,” situāciju skaidro Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss. Viņš norāda, ka skujkoku zāģmateriālu ražotāji pašlaik ekonomiski nevar samaksāt šādu apaļkoksnes cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru