Jaunākais izdevums

Strādā kā zirgs un līksmojies kā ķēniņš! — cienīga devīze vīram, kurš pagrabstāva konditorejas cehu spēja pacelt līdz cienījamai akciju sabiedrībai. Vilhelms Ķuze radīja savu karalisti tāpēc, ka nevēlējās mūžu nokalpot kā ierēdnis.

Kas zina, vai nacionālā vēsture maz varētu lepoties ar šī veiksmīgā uzņēmēja pieredzi, ja Krievijā 1. pasaules kara beigu pusē varu nebūtu sagrābuši lielinieki. Vilhelmam Ķuzem tur juku laikā klepus konfekšu ražošana veicās tik teicami, ka viņš iegādājās divus nekustamos īpašumus un uz Maskavu ataicināja pat brāļu bērnus – palīdzēšot izskolot. Lielinieku laikā cukura trūkuma dēļ Ķuze no konfekšu ražošanas pārmetās uz apavu krēmu un šķita esam nogruntējies uz ilgu palikšanu. Kaut arī 1919. gada nogalē privātuzņēmējdarbību aizliedza, Vilhelms Ķuze slepeni ražoja sveces, gumiarābika līmi, ziepes un cerēja.

Jau 1918. un 1919. gadā viens otrs latvietis bija atradis iespēju nokļūt no Maskavas Latvijā, bet mums negribējās visu iedzīvi: divus namus, dzīvokļa iekārtu u.t.t. atstāt, jo vienmēr vēl cerējām, ka apstākļi grozīsies uz labo pusi. Bet kad nacionalizēja namus un ierēdnis ar aršīnu rokās ieradās dzīvoklī, lai izmērītu grīdu platību un izvestu dzīvokļa uplotņeņije, tad jutām, ka palikšana vairs nebūs – atzina Vilhelms Ķuze.

Uzņēmīgā latvieša plānus laika elpa izjauca jau otro reizi. Pirmo reizi viņa ieceres sagrāva pirmais pasaules karš – Vilhelmam Ķuzem ar sievu Olgu, divām meitiņām (ģimeni viņš nodibināja 1901. gadā, apprecot pazīstamā gleznotāja Voldemāra Zeltiņa māsu Olgu Zeltiņš) un ražošanas iekārtām 1915. gada augustā nācās evakuēties uz Maskavu. Taču neatlaidīgajam latvietim bija pamatīgs krampis. Pēc pieciem gadiem, atstājis Maskavā kreņķos zaudētās savas 100 mārciņas svara (evakuējoties uzņēmējs svēra 245 mārciņas, bet pārbraucot vairs 145), viņš Rīgā lietai ķērās klāt trešo reizi. Un tapa nacionālās ekonomikas leģenda – Vilhelma Ķuzes saldumu karaļvalsts, zināma kā konditorejas fabrika V. Ķuze.

Tas viss, pateicoties viņa atziņai – gribu strādāt patstāvīgi, nevis kādam kalpot.

Matemātiķa paziņas

Vilhelms Ķuze dzimis 1875. gada 6. septembrī Zaubes pagasta Inģistēnos kā saimnieka vidējais dēls. Viņa vectēvs Jānis bija brandvīna meistars Jaunpils muižas spirta dedzinātavā, bet tēvs Kārlis – skroderis un veikls amatnieks. Desmit gadu vecumā Vilhelmu nodeva mācībā Jaunpils draudzes skolā. Pēc trim gadiem – Nītaures ministrijas skolā, bet piecpadsmit gadu vecumā – Cēsu pilsētas skolā. Vilhelms nebija gluži teicamnieks, taču arī arjergardā nevilkās. Allaž bija viens no pirmajiem matemātikā. Pēc diviem gadiem viņš skolu beidza, un ar to skološanai tika pielikts punkts, jo vecākiem skolā vajadzēja laist arī jaunāko brāli. Vilhelms prātoja par kāda aroda apgūšanu, tomēr mātes mudināts nolēma kļūt par skolotāju – tos neiesauca zaldātos, kam aktīvais karadienests tolaik ilga četrus piecus gadus. Viņš nokārtoja pilsētas draudzes skolotāja eksāmenu.

Taču skolotāja darbā pavadītais laiks nākamā fabrikanta karjerā nebūt nebija zemē nomests – pirmkārt, Vilhelms ieguva draugus, kuri palīdzēja spert pirmos soļus uz uzņēmējdarbības pusi. Otrkārt, izvilka laimīgo lozi rekrūšu ņemšanas komisijā, kas nozīmēja, ka skolotāja arodu var droši mainīt pret kādu citu ienesīgāku.

Kļuvis par palīgskolotāju pie skolotāja Jāņa Auškāpa Baižkalnos Raunas pusē, Vilhelms skoloja viņa jaunāko dēlu Jūliju, kurš nākamībā kļuva par izglītības ministru Kārļa Ulmaņa režīmā. Savukārt pēc Auškāpa vidējā dēla Hermaņa, Otto Erbes fabrikas kantora ierēdņa Rīgā, ieteikuma 1897. gada 9. maijā Vilhelms Ķuze sāka strādāt šajā kantorī ar 30 rubļu algas mēnesī.

Dzīves skola

Vairāk nekā 14 gadus – līdz 1911. gada 15. augustam viņš nostrādāja Erbes fabrikas kantorī. Te nākamais saldumu karalis guva nenovērtējamu pieredzi. Karjeru sāka kā algu aprēķinu nodaļas darbinieks, beidza kā uzņēmuma kalkulators (rēķinvedības darbinieks, kurš kalkulē iepirkšanas un pārdošanas cenas – aut.). Laiku pa laikam strādāja par korespondentu, ceļojošu aģentu un grāmatvedi, izpildīja arī citus kantora darbus. Galu galā apguva fabrikas darbvedību no A līdz Z. Erbe, ievērojis, cik veikli Vilhelms Ķuze rēķina algas, uzticēja viņam kalkulāciju, ko līdz tam vadīja pats.

Pārliecinājies, ka šefa kalkulācijas metode ir neapmierinoša, jaunais speciālists izrakstīja no Vācijas attiecīgu literatūru, taču nevienu aprakstīto metodi neatzina par labu esam, tāpēc izstrādāja pats savējo, par kuru 1898. gadā rūpniecības kalkulācijas konkursā Frankfurtē pie Mainas saņēma pat godalgu.

Starta mācība

Kā patstāvīgs uzņēmējs Vilhelms Ķuze sāka strādāt 1906. gadā. Ar mazu iemaksu un parādu pārņemšanu ieguva īpašumā nelielu koka divstāvu namu Rīgā, Laboratorijas ielā 7 un atvēra tajā pārtikas veikalu. Kapitāla jaunajam censonim nebija, bet tirgotājam paša namā piegādātāji labprāt deva kredītu. Tirgojās sieva un sievasmāte, bet pats īpašnieks turpināja strādāt Erbes fabrikas kantorī. Veikala apgrozījums bija liels, bet gaidītās peļņas vietā – zaudējumi.

Šis ir pirmais un vienīgais gadījums Ķuzes dzīvē, kad tas nodarbojās ar tirdzniecību tīrā veidā un cieta neveiksmi. Ķuze nāk pie pārliecības, ka tirdzniecība nav viņa īstais darba lauks, tādēļ tālākā dzīvē viņš vairs nekad ar tirdzniecību vien nav nodarbojies, bet piegriezies savai sirdslietai – ražošanai un tikai savu ražojumu pārdošanai, – raksta Vilhelma Ķuzes znots Rūdolfs Veidemanis.

Vilhelms Ķuze namu pārdeva, nopirka lielāku Mazajā Palisādu ielā, iekārtoja un pārdeva ar dažiem tūkstošiem rubļu peļņas. Pazīšanās latviešu kredīta iestādēs deva iespēju saņemt kredītu. Nokalpot mūžu kā ierēdnis viņš negribēja. Bet ko iesākt? Tirdzniecība viņu vairs neinteresēja, bet vienīgais amats, ko Vilhelms Ķuze prata, bija tēva mājās iemācītais maiznieka darbs – 1910. gadā viņš noīrēja telpas Avotu ielā 16 un atvēra maiznīcu konditoreju. Viņš nolēma noārdīt atkāpšanās ceļu – aizgāja no darba Erbes fabrikā, lai ar visu sirdi un dvēseli darbotos savā uzņēmumā. Kauliņi bija mesti, taču sākumā bija grūti savilkt kopā galus.

Lēmums turēties

Kāds veikala draugs man deva padomu uzņēmumu likvidēt un iet atkal svešā darbā. Tādā gadījumā cerības uz patstāvību būtu uz mūžu apraktas, jo reiz zaudētu uzticību un kredītu būtu grūti atkal kādreiz atgūt. Nolēmu turēties līdz beidzamai iespējai. Nācās atstāt sliktās darbnīcas telpas Avotu ielā un pārcelt ceptuvi uz citu labāku vietu, – stāstīja Vilhelms Ķuze.

Viņš nopirka namu Krāsotāju ielā 25 un uzbūvēja plašu darbnīcu ar tvaika cepamo krāsni, kas bija viena no pirmajām Rīgā. Paralēli veikalam Avotu ielā 16 atvēra vēl dažas pārdotavas pilsētā, bet galvenokārt apkalpoja daudzas pārtikas preču tirgotavas. Preču izvadāšanai nodarbināja četrus zirgus. Taču – apgrozījums bija liels, bet peļņa – atkal niecīga. Sapratis, ka lielās konkurences dēļ labāku panākumu nebūs, Vilhelms Ķuze nolēma līdztekus sākt konfekšu un šokolādes ražošanu. Un trāpīja desmitniekā. Tikai ar grāmatās gūtām zināšanām bagāžā 1912. gadā nākamais fabrikants ierīkoja nelielu konfekšu darbnīcu, pieņēma meistaru un sāka strādāt. 1913. gadā iegādājās pirmās šokolādes mašīnas, pieņēma šokolādes meistaru un sāka ražot arī šokolādi. 1914. gadā konditorejas fabrika V. Ķuze nodarbināja jau 60 cilvēku.

Karalistes tapšana

Pirms kara Rīgā iegūtā uzticība deva viņam iespēju tikt pie neliela kredīta – 1920. gada decembrī Vilhelms Ķuze atjaunoja darbu pagaidām tikai biskvītu ceptuvē ar 5 vai 6 strādniekiem. Bija pats sev grāmatvedis, kalkulators un kantorists. 1921. gadā Vilhelms Ķuze deva darbu jau 15 strādniekiem. Nākamajā gadā atjaunoja konfekšu un karameļu nodaļas, pēc gada – arī šokolādes nodaļu, strādnieku skaitam pieaugot līdz simtam, un sāka būvēt jaunu plašu fabriku. Taču šī 1924. gadā jaunapgūtā ēka bija par šauru, tāpēc 1928. gadā guldīja pamatakmeni jaunai trīsstāvu fabrikas ēkai. Pēc gada tā bija gatava. Fabriku nemitīgi paplašināja un aprīkoja ar modernākajām ražošanas iekārtām. 1930. gadā Vilhelma Ķuzes fabrika sāka ražot kafiju, 1936. gadā – kakao, togad strādnieku skaits pārsniedza jau 500, bet dienas raža bija pieci tūkstoši kilogramu, un preču apgrozījums vietējā tirgū vidēji sasniedza 2,5 miljonus latu gadā.

Sākot ar 1935. gada 1. janvāri, V. Ķuzes uzņēmumu pārveidoja akciju sabiedrībā ar vienu miljonu divsimt tūkstošu latu lielu pamatkapitālu. Savus ražojumus sabiedrība eksportēja uz dažādām Eiropas valstīm, Ziemeļameriku, Āfriku, Āziju, Austrāliju. Produktu sarakstā bija 500 nosaukumu: 50 biskvītu, 65 šokolādes, 90 šokolādes konfekšu šķirnes; karameles, monpansjē, augļu un dažādas citas konfektes ražoja ap 150 šķirnēm, vēl 25 šķirņu vafeles, 30 šķirņu kafiju, piparkūkas, eglīšu konfektes, figūras (pildītas un nepildītas) un citus kārumus.

Iekarot un paturēt

Darbā Vilhelms Ķuze ieradās ik rītu agri līdz ar pārējiem kantora darbiniekiem, bet darbu bieži beidza pēdējais. Svarīgākos uzdevumus veica personīgi, bet labprāt ieskatījās arī mazāk nozīmīgos. Problēmas analizēja, bet necieta garas runas un tukšu pļāpāšanu. Prasīja konsekventi izpildīt pieņemtos lēmumus. Fabrikas darbā iesaistīja visu ģimeni – sieva Olga bija akciju sabiedrības valdes kandidāte un fabrikas galvenā kasiere, meitas – Erna, zobārste pēc izglītības, un Velta strādāja akciju sabiedrības kantorī par kasieres palīdzēm. Vecākās meitas vīrs Rūdolfs Veidemanis bija sabiedrības tirdzniecības direktors, bet jaunākās – Jūlijs Muške – strādāja par tehnisko direktoru.

Ārpus darba Vilhelms Ķuze atļāvās saprātīgas izpriecas – ilgus gadus nodarbojās ar medībām un makšķerēšanu, bieži bija redzams operas un teātra izrādēs, mākslas izstādēs. Veselības kopšanas nolūkos pa mēnesim pavadīja ārzemju kūrortos. Kopš darba Otto Erbes fabrikā Vilhelms Ķuze iesaistījās arī sabiedriskajā dzīvē, mūža gaitā darbojoties vairāk nekā 50 dažādās saimnieciskās, kultūras un ar sabiedriskiem mērķiem saistītās organizācijās, kā arī atbalstot tās ar prāviem ziedojumiem.

Vilhelms Ķuze neslēpa savu veiksmes formulu. Lūk, tā – iekarot un paturēt tirgu, ražojot tikai labu preci par iespējami lētām cenām! To panāk ar solīdu rīcību tirdzniecībā un rūpniecībā, pirmklasīgām izejvielām, modernākajām ražošanas iekārtām, kas dod iespēju ražot lēti un, visbeidzot, ar augsti kvalificētiem, labi atalgotiem, apmierinātiem un kopējā darbā ieinteresētiem meistariem un strādniekiem. Taču izšķirošais faktors ir pareiza vadība un organizācija! Ak, jā, un precīzi aptverta reklāmas nozīme. Vilhelma Ķuzes fabrikas ražojumu reklāmas jau 1924. gadā parādījās sporta presē.

Sportisti! Ķuzes šokolādē barībvielu saturs, rēķinot pēc kalorijām, apmēram 4 reizes lielāks nekā olās vai vidēji treknā vēršu gaļā. Tāpat arī Ķuzes biskvītu un vafeļu barības vērtības pārsniedz 3,5 līdz 4 reizes gaļas un olu barības vērtību. Tāpēc, kad mums spēks un izturība vajadzīgi, nekad neaizmirsti Ķuzes ražojumus!

Sports reklamēja Vilhelmu Ķuzi, un Ķuze neaizmirsa sportu. Sākotnēji – 20. gados – viņa fabrikas futbola komandā spēlēja amatieri, bet jau kādā 1934. gada dienā pēc fabrikanta sarunas ar toreizējo futbola karali Albertu Šeibeli Latviju pāršalca sensācija – augstākās līgas spožākā zvaigzne Rīgas Vanderera kapteinis piekritis pāriet uz necilu komandu, kas knapi apsildījusies zemākajā līgā. Ķuzes meistarkomanda drīz spēlēja virslīgā, bet 30. gadu vidū avīzēs parādījās virsraksti, kas reklamēja viņa ražojumu brendu: V. Ķuze – joprojām 2. līgas meistarības priekšgalā!, V. Ķuze – mūsu jaunā virslīgas vienība!

Lēģera receptes

Tāpat kā daudzus tūkstošus citu latviešu Vilhelmu Ķuzi apcietināja 1941. gada naktī no 13. uz 14. jūniju un iegrūda lopu vagonā ar parašu vidū. Etapos izmocītais saldumu rūpnieks Usoļlaga lēģerī Prižim nonāca slims. Resns, pamaza auguma viņš caurām dienām sēdēja lēģera vidū uz bluķa, kaut ko pierakstot ar zīmuļa galu uz baltu lapu strēmelēm. Meža darbos nevarīgo fabrikantu nedzina. Šķiet, pat trūcīgā ēdiena izsniegšanas reizēs viņš sapņaini ik pēc kāda laika kaut ko pierakstījis. Izrādījās, ka top receptes konfektēm, vafelēm, cepumiem. Kādu dienu Vladislavs Urtāns pret avenēm iemainīja divas konfektes, ko bijušais pulkvedis Jirgensons, tīrot čemodānu, bija atradis starp finiera salaidumiem.

– Man ienāca prātā uzdāvināt vienu konfekti Ķuzem. Pieeju un saku, ka gribu viņu pacienāt ar Saivu, kas nākusi no viņa kādreizējās rūpnīcas. Ķuze neticēdams skatās uz mani, uz konfekti, tad kaut kur debesīs un atkal uz konfekti. Drebošām rokām, piespiedis Saivu pie krūtīm, Ķuze teica: Mīļais draugs, tā ir visdārgākā konfekte manā mūžā. Ja nu mēs vēl satiktos brīvē, tu varēsi ēst, kādas tik gribi konfektes, visu mūžu!, – raksta Vladislavs Urtāns.

Vilhelma Ķuzes lēģerī pierakstītās receptes nekad nav pārtapušas jaunās saldumu šķirnēs. Viņš nomira 1941. gada 4. oktobrī.

Toties uzņēmēja īpašums tika pārdēvēts par komunistiskā darba uzņēmumu 17. jūnijs, pēc valsts neatkarības atgūšanas konditorejas fabrika ieguva Staburadzes vārdu, bet šobrīd ir iekļauta akciju sabiedrībā Laima.

picturegallery.a5029d55-d64a-4ff6-9f0c-7b6c667ab8e5

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Staburadze" ir vadošais konditorejas zīmols Latvijā, kas 2020. gadā atzīmē 110 gadu jubileju. Zīmola meistari ikdienas izgatavo aptuveni 13 līdz 17 tūkstošus produktu, no kuriem daļa tiek eksportēta uz kādu no astoņām pasaules valstīm.

Kopš zīmola pirmsākumiem un arī šodien viss "Staburadzes" sortiments, kura klāstu veido vairāk nekā 80 tortes, kūkas, kūciņas, kēksi un citi saldie un sāļie konditorejas izstrādājumi, tiek radīts ar prasmīgu meistaru rokām. Zīmola nosaukums cēlies no Latvijas leģendas ar dziļām un senām saknēm – Staburadzes. Teiksma par dievību, kas dzīvojusi stāvā klintī Daugavas krastā, izskan mūsu nacionālajā eposā "Lāčplēsis". Arī zīmols "Staburadze" iedzīvina senas Latvijas tradīcijas, stāstu par mīlestību, pieredzi un meistarību.

Saimnieka dēla uzņēmums

Konditorejas zīmola pirmsākumi meklējami 19.gadsimta sākumā, ko iedibināja pazīstamais tautsaimnieks, rūpnieks un sabiedriskais darbinieks Vilhelms Ķuze (1875-1941). Vilhelms Ķuze dzimis 1875. gada 6.septembrī Zaubes pagastā Inģistēnos, četru bērnu ģimenē. Vilhelma tēvs Kārlis Ķuze nodarbojies ar tirdzniecību – pircis un pārdevis, no sākuma gan nopirkto preci pārstrādājot tālāk. Ap 1885. gadu Kārlis Ķuze izbūvēja otru dzīvojamo ēku un saimniecības ēkas, lai iegūtu papildus līdzekļus. Divus gadus šo ēku iznomāja maiznieks Strazdiņš. Pēc tam, kad viņš pārtrauca nomāt ēkas, Kārlis Ķuze algoja maiznieka zeļļus, kuru uzraudzībā strādāja visa ģimene (sadalot laiku ar lauksaimniecību). Ar laiku darbu pilnībā pārņēma Kārlis Ķuze. Lieli palīgi darbā ceptuvē bija arī abi Kārļa dēli – Jānis un Vilhelms, kas bija labi apguvuši maiznieka amatu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Noderīga informācija Latvijas studentiem Apvienotajā Karalistē pēc Brexit

Lelde Petrāne, 30.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārlietu ministrija sadarbībā ar Apvienotās Karalistes vēstniecību Rīgā ir apkopojusi informāciju studentiem, kuri uzsākuši vai plāno uzsākt studijas Apvienotajā Karalistē 2019./2020. mācību gadā un 2020./2021. mācību gadā.

Eiropas Savienības (ES) pilsoņiem – studentiem, kuri uzsākuši vai uzsāks studijas 2019./2020. mācību gadā un 2020./2021. mācību gadā, studiju maksa un pieeja studiju kredītam saglabājas līdzšinējā kārtībā. Šajā periodā mācību maksa ES, tostarp Latvijas, pilsoņiem būs tāda pati kā Apvienotās Karalistes studentiem. Studiju maksa iepriekšējā līmenī saglabāsies visu studiju programmas laiku.

Lai novērstu iespējamos šķēršļus Erasmus+ mācību mobilitātes aktivitāšu norisei gadījumā, ja Apvienotā Karaliste izstājas no ES bez vienošanās, Eiropas Savienības Padome un Parlaments 2019. gada 25. martā pieņēma ārkārtas pasākumu regulu (2019/499). Šī Regula nodrošina, ka tiem studentiem, kuri brīdī, kad Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības, atradīsies ārzemēs Erasmus+ programmā, iesāktais mobilitātes periods netiks pārtraukts, ja tas nepārsniedz 12 mēnešus. Sīkāka informācija par regulu latviešu valodā atrodama Eiropas Komisijas mājaslapā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Staburadze investē 30 tūkstošus latu jauna veida tortēs

Nozare.lv, 25.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saldumu ražotājs SIA Staburadze ieviesusi jaunu šokolādes toršu ražošanas tehnoloģiju, kas ļauj pilnveidot izstrādājumu garšu, struktūru, kā arī veidot netipisku formu tortes, informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis.

«Jaunā šokolādes izsmidzināšanas metode ļauj gatavot jauna veida tortes. Latvijā plaša patēriņa segmentā līdzīgu piedāvājumu nav. Tā ļauj radīt produktus ar maigu, samtam līdzīgu faktūru. Pasaulē šāda veida produkti ir populāri desertu piedāvājumā restorānos. Šī metode arī ļauj piedāvāt tortes dažādās neklasiskās formās,» sarunā ar Nozare.lv sacīja R. Gulbis.

Viņš arī norādīja, ka pirmās ar jauno tehnoloģiju radītās tortes tirdzniecībā būs pieejamas šajās dienās Rimi, Maxima, Elvi un citos lielveikalu tīklos, kā arī AS Laima saldumu veikalos.

Tāpat R. Gulbis sacīja, ka turpmāk Staburadzes izstrādājumiem tiks izmantota jauna grafiskā identitāte un iepakojums, kurā ieguldīti 15 tūkstošus latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Kriss Normens Rīgā un Daugavpilī prezentēs savu jauno albumu Junction 55

Db.lv, 26.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā un Daugavpilī notiks neaizmirstami “Smokie” leģendārās oriģinālbalss Krisa Normena koncerti viņa grupas pavadībā.

Dziedātājs izpildīs ne tikai “zelta” hitus, bet arī prezentēs Latvijas iedzīvotājiem dziesmas no sava jaunā albuma “Junction 55”, kas iznāks 2024. gada pavasarī.

Svētku noskaņu vairos pozitīvs lādiņš, ar kuru pirms leģendas uzstāšanās dalīsies 80. gadu diskotēku zvaigzne grupa “Ottawan”. Poproka leģenda Kriss Normens vienu koncertu sniegs 2024. gada 5. martā Rīgā (Arēnā “Rīga”) un Daugavpilī 2024. gada 9. martā (Daugavpils Olimpiskajā centrā). Biļešu izplatītājs - www.bilesuparadize.lv

Mūzikas fanus visā pasaulē nav īpaši nepieciešams daudz iepazīstināt ar Krisu Normenu. Viņa īpašās aizsmakušās balss dēļ grupa "Kidness", pēc grupas menedžeru ieteikuma, savulaik tika pārdēvēta par "Smokey" un vēlāk par "Smokie".

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Ķelnē vilina ar produktu līnijām Desserts by Laima un Moments by Laima

Lelde Petrāne, 11.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saldumu fabrika Laima starptautiskajā saldumu izstādē Ķelnē ISM 2015 prezentējusi jauno produkciju eksporta tirgiem. Šonedēļ Laima kopā ar citiem Latvijas pārtikas ražotājiem piedalās starptautiskajā izstādē Gulfood 2015 Dubaijā, AAE un Prodexpo 2015 izstādē Maskavā.

Ieva Jonsone, Laima eksporta direktore, stāsta: «Šis ir Laimas jubilejas gads, līdz ar to, piedaloties starptautiskajā saldumu izstādē Ķelnē, vēlējāmies klientiem piedāvāt ko jaunu un interesantu, prezentējot ne tikai jauno eksporta produktu sortimentu, bet arī atklājot Laimas šokolādes radīšanas 145 gadus seno vēsturi. Dalība šādās izstādēs ir būtiska uzņēmuma eksporta attīstības veicināšanai. Par to liecina arī tas, ka pērn, aktīvi strādājot lielākajās pasaules saldumu un pārtikas izstādēs, izdevies eksportu palielināt par 11%, salīdzinot ar 2013.gadu.»

Vislielāko interesi un novērtējumu izstādes ISM 2015 apmeklētāju vidū ieguva jaunās produktu līnijas – Desserts by Laima un Moments by Laima, kas sākotnēji tika radītas tieši ASV tirgum, taču šobrīd to plānots piedāvāt arī citās valstīs. Papildu tam Laimai bija iespēja izstādīt savu produkciju speciālos izstādes organizētāju piedāvātos stendos Additional Theme Area, kur varēja parādīt arī jauno kategoriju produktus. Laima prezentēja sasaldēto torti Lukss un jauno kakao krēmu Lukss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Koka ēkas grausta vietā Āgenskalnā top 3 miljonu projekts

Lelde Petrāne, 21.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Āgenskalna tirgus rajona vēsturiskajā centrā, Nometņu ielā 61, šovasar sākušies jaunas ēkas būvniecības darbi, kas paredz atjaunot un daļēji rekonstruēt vecās, vēsturiskās koka ēkas fasādes risinājumu. Vecā ēka jau gadiem atradās ļoti sliktā tehniskā stāvoklī un tika nojaukta, taču raksturīgās koka fasādes daļas tiks restaurētas un integrētas jaunajā ēkā, maksimāli saglabājot vēsturisko ēkas arhitektūru un apjomus. Jaunajā ēkā plānots izveidot mazumtirdzniecības, pakalpojumu un biroju centru, liecina biznesa portālam db.lv sniegtā informācija.

Ēkas, Nometņu ielā 61, īpašnieks ir SIA RE.ORG, kas paredzējis jaunajā projektā ieguldīt aptuveni 3 miljonus eiro. Projektu realizē investīciju un biznesa konsultantu firma SIA Agents And Advisors. Ēku plānots nodot ekspluatācijā 2015. gada vasarā.

Jaunajā ēkā 2300 kv. m. platībā tiks izbūvēti trīs stāvi, pirmajā stāvā izveidojot vairākas tirdzniecības platības, 2. stāvā - dažādus pakalpojumu sniedzējus (frizētavu, skaistumkopšanas salonu un doktorātu), bet 3. stāvā – birojus. Piegulošajā ēkas teritorijā tiks izveidotas stāvvietas aptuveni 30 automašīnām, teritorija tiks labiekārtota un apzaļumota. Ieeja ēkā tiks nodrošināta gan no Nometņu ielas, gan no Pilsoņu ielas puses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz Valsts drošības dienesta (VDD) konstatētiem riskiem Latvijas nacionālajai drošībai, iekšlietu ministrs Māris Kučinskis (AS) trīs uzņēmuma SIA "Pobeda Confectionery" īpašniekus ir iekļāvis to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijā ir aizliegta, informē VDD.

Martā VDD sāka pārbaudi saistībā ar aizdomām par Latvijā reģistrētā uzņēmuma "Pobeda Confectionery" iespējamu iesaisti atbalsta sniegšanā Krievijas bruņotajiem spēkiem.

Dienesta rīcībā bija nonākusi informācija, ka Krievijā bāzētā saldumu ražotne "Pobeda", iespējams, ir ziedojusi lielu apjomu produkcijas Krievijas bruņotajiem spēkiem, kuri veic kara noziegumus, noziegumus pret mieru un noziegumus pret cilvēci Ukrainā.

Latvijā kopš 2014.gada ir reģistrēts ar Krievijas saldumu ražotni saistīts uzņēmums "Pobeda Confectionery", kas arī ražo un tirgo "Pobeda" zīmola produkciju. Pārbaudes gaitā VDD atbilstoši savai kompetencei vērtēja Latvijā reģistrētā uzņēmuma, tā īpašnieku un patieso labuma guvēju iespējamo iesaisti atbalsta sniegšanā Krievijas armijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Atklās Latvijas Lielbritānijas Tirdzniecības palātu Apvienotajā Karalistē

Ritvars Bīders, 02.12.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 3. decembrī Lielbritānijā tiks atklāta nesen nodibinātā Latvijas un Lielbritānijas uzņēmēju un nozares speciālistu interešu pārstāvošā organizācijā – Latvijas Lielbritānijas Tirdzniecības palāta Apvienotajā Karalistē (The Latvian British Chamber of Commerce in the UK) jeb LBCC.

LBCC izveide aizsākās 2009.gada rudenī. 2010. gada 13. oktobrī LBCC tika atzīta un reģistrēta Apvienotajā Karalistē.

Latvijas Lielbritānijas Tirdzniecības palāta oficiāli tiks atklāta 2010.gada 3. decembrī ar Latvijas Vēstniecības Apvienotajā Karalistē un tās pašreizējā vēstnieka Eduarda Stiprā piedalīšanos.

Jaunizveidoto organizāciju ir akreditējusi Nacionālā Britu Tirdzniecības Palāta, un 2010. gada 14. oktobrī starp abām palātām tika parakstīts sadarbības un saprašanās memorands. LBCC ir pirmā divu valstu pārstāvošā Tirdzniecības palāta no Baltijas valstīm Apvienotajā Karalistē un tikai trešā Latvijas ārvalstu tirdzniecības palāta ārvalstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saldumu ražotājs "CAPS! Chocolate" savu sortimentu papildina ar meistarklasēm.

"Esam attīstījušies visās jomās - gan ražošanas apjomos, gan produktu piedāvājumā. Labi pieprasītas ir meistarklases. Domāju, ka šī niša - "nopirkt" sajūtas - ir šī brīža tendence tirgū," spriež Ilze Garanča, SIA "CAPS! Chocolate" īpašniece. Uzņēmums piedāvā šokolādes meistarklases, kuras izvēršas kā interesantas komandu sarunas. "Tāds ir meistarklašu mērķis - iepazīt vienam otru mājīgā, garšīgā kopā būšanā," tā viņa.

Pērn uzņēmums pārcēlās uz jaunām telpām Jaunajā teikā, kur šobrīd "CAPS! Chocolate" jau ir iedzīvojies. "Ražošanu var redzēt garāmgājēji - esam saņēmuši daudz komplimentus no vietējiem. Īpaši bērni labprāt stāv pie logiem un vēro. Manuprāt ražošana iedveš dzīvīgumu "rajonā", kā tas Teikā bijis izsenis," viņa saka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA NP Foods eksporta pārstāvji šobrīd piedalās starptautiskā saldumu izstādē Sweet and Snacks, kas norisinās Čikāgā, ASV, no 19. līdz 21.maijam. Šajā izstādē tiek prezentēti sezonālie saldumu fabrikas Laima produkti Ziemassvētkiem un Valentīndienai, kā arī speciāli ASV tirgum izstrādātās saldumu produktu līnijas – Desserts by Laima un Moments by Laima, informē uzņēmumā.

Sweets and Snacks ir lielākais saldumu nozares notikums ASV, kuru ik gadu apmeklē ap 16 tūkstošiem industrijas profesionāļu un ap 650 ražotāju izstāda savu produkciju. «Mūsu stratēģija šajā izstādē ir iepazīstināt ASV patērētāju ar Eiropas šokolādes garšu. Pirmā diena izstādē pagāja tiekoties ar lielākajiem klientiem, kā arī iepazīstoties ar jauniem potenciāliem klientiem,» stāsta NP Foods komunikācijas direktore Dana Erciņa – Užāne.

AS Laima savu produkciju eksportē uz vairāk nekā 37 pasaules valstīm – ASV, Kanāda, Ķīna, Izraēla, Lielbritānija, Īrija, Krievija, Baltkrievija, Azerbaidžāna, Kazahstāna un Turkmenistāna. Eksporta apjomi kopumā veido 40% no saražotās produkcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saldumu ražotājs Laima šī gada laikā dubultojis eksporta apjomus uz ASV tirgu, eksportējot 140 tonnas saldumu salīdzinājumā ar 70 tonnām saldumu 2014.gadā, informē uzņēmumā.

Divu gadu laikā Laima paplašinājusi saldumu tirdzniecību no beznodokļu (duty free) tirdzniecības vietām uz lielveikaliem, kā arī uzsākot privātās preču zīmes (private label) produktu ražošanu ASV klientiem.

«Kopš 2013.gada esam uzsākuši intensīvu darbu, lai iekļūtu un nostiprinātu savas pozīcijas ASV tirgū. Šis darbs prasa produktu adaptāciju, rūpīgu sagatavošanās darbu un zināšanas. Ja gada sākumā lielāko Laima produktu noietu veidoja pārdošana beznodokļu tirdzniecības vietās Ņujorkā, Maiami un Dallasā, tad tagad Laima šokolāde un zefīri nopērkami tādos lielveikalos kā TJ Max, Dollar Tree, Tuesday Morning, Christmas Tree un citos. Specifisks noieta kanāls Laima produkcijai ir ASV militārās bāzes un jūras karaspēks,» komentē NP Foods komunikācijas direktore Dana Erciņa–Užāne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Laimas un Staburadzes eksports pieaudzis par 22%

Sandra Dieziņa, 22.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2013. gada pirmajā ceturksnī Latvijā lielāko saldumu ražotāju Laima un Staburadze produktu eksports pieaudzis par 22%, salīdzinot ar šo laika posmu pērn.

Būtiskāko eksporta apjoma pieaugumu izdevies sasniegt Izraēlā, noslēdzot līgumu ar jaunu sadarbības partneri. Papildus jau esošajam Laima šokolādes produkcijas un Selga cepumu eksportam, uzsākta Laima zefīru un ar jauno eksporta zīmolu Laima Old Town Bakery (Laima Vecpilsētas Beķereja) produktu - Staburadze ražoto kūciņu un toršu - eksportēšana. Tā rezultātā eksports uz šo valsti palielināts 2,5 reizes. Turpmāku perspektīvu un izaugsmes iespējas dod arī saņemtie Košera sertifikāti Laima asorti septiņu veidu konfektēm, informē kompānija. Jau šobrīd tas devis rezultātu - Laima produktu paplašināta sortimenta pārdošanu arī Ben Guriona starptautiskajā lidostā Izraēlā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kokrūpnieku neparedz tūlītēju eksporta kritumu saistībā ar situāciju Apvienotajā Karalistē pēc ārkārtas vēlēšanām, taču bažījas par ieņēmumu kritumu valūtas - britu mārciņas - vērtības samazināšanās dēļ, aģentūrai LETA pauda Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

«Apvienotajā Karalistē izveidojusies politiskā nestabilitāte īstermiņā neietekmē darījumus. Mēs turp vairāk eksportējam produkciju kā celtniecības materiālus. Un celtniecība, būvniecība ir kā kuģis ar diezgan lielu inerci - ja tas ir sācis braukt, tas turpina braukt. Arī, neraugoties uz Brexit, māju celtniecības darbi turpinājās, neviens neatstāja māju pusuzceltu,» sacīja Klauss.

Vienlaikus viņš piebilda, ka Latvijas kokrūpnieki bažījas par valūtas vērtības kritumu Apvienotajā Karalistē, jo darījumi lielākoties tiek slēgti britu mārciņās. «Valūtas vērtības kritums uz mums neatstāj tūlītēju, paliekošu iespaidu. Ja valūtas vērtība krīt īslaicīgi saistībā ar to, ka briti nemācēja ievēlēt vairākuma valdību, un pēc laika valūtas tirgus atgriežas iepriekšējā līmenī, jūtamu zaudējumu mums nav. Taču, ja šāds lēmums izraisa paliekošu britu mārciņas kritumu, tad šodien noslēgtie līgumi naudas izteiksmē mums ienesīs mazāk nekā bijām plānojuši,» sacīja Klauss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Studiju maksa un stipendijas Eiropas valstīs joprojām krasi atšķiras

Lelde Petrāne, 31.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Studiju maksas, stipendijas un aizdevumi Eiropas valstīs joprojām ļoti atšķiras, secināts Eiropas Komisijas izglītības informācijas tīkla Eurydice jaunākajā ziņojumā. Kamēr Latvijā ir salīdzinoši augsta studiju maksa, citviet par izglītību maksā tikai studenti, kas nespēj nokārtot akadēmiskās saistības.

Eurydice ziņojumā, raksturojot situāciju 33 Eiropas valstīs, konstatēts, ka studiju maksas sistēma ar dažiem izņēmumiem pēdējā akadēmiskā gada laikā īpaši nav mainījusies. Piemēram, Vācija ir vienīgā valsts, kura nesen ir atcēlusi studiju maksu, neraugoties uz to, ka tā tika ieviesta tikai 2007. gadā.

Igaunija 2014. gadā būtiski mainīja savu finansēšanas sistēmu, saistot studiju maksu ar studentu sekmēm: par studijām tagad maksā tikai nesekmīgie studenti, proti, tie, kas nav ieguvuši noteiktu kredītpunktu skaitu gadā. Līdzīgi citās valstīs, piemēram, Čehijā, Spānijā, Horvātijā, Ungārijā, Austrijā, Polijā un Slovākijā, studiju maksu piemēro tādiem studentiem, kas nespēj nokārtot akadēmiskās saistības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Panākta vienošanās par Breksita nosacījumiem

LETA--DPA/BBC/REUTERS/AFP, 08.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānija un Eiropas Komisija (EK) piektdien beidzot panākušas vienošanos par nosacījumiem, uz kādiem Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības (ES).

Papildināts viss teksts

Sarunās panākts «apmierinošs progress» visos trijos svarīgākajos izstāšanās jautājumos, un EK iesaka ES dalībvalstīm pāriet uz «Breksita» saruna otro fāzi, kurā tiks spriests par bloka turpmākajām attiecībām ar Lielbritāniju, tostarp par pārejas periodu pēc Lielbritānijas aiziešanas no bloka un par jauno savstarpējās tirdzniecības līgumu, paziņojis EK prezidents Žans Klods Junkers.

Lai sarunās pārietu uz to otro posmu, Brisele pieprasīja vienoties par trīs izstāšanās pamatjautājumiem - par šobrīd Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesībām, par tā dēvēto izstāšanās rēķinu un par Ziemeļīrijas robežu ar Īriju.

Galīgo lēmumu par pāreju sarunās pie abu pušu nākotnes attiecībām jāpieņem dalībvalstu līderiem, kas nākamnedēļ pulcēsies Briselē uz kārtējo samitu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Brexit patērētāju tiesības, iepērkoties Apvienotajā Karalistē, pārsvarā saglabāsies nemainīgas, bet tomēr būs vairāki aspekti, kas var ietekmēt iepirkšanās pieredzi un preču cenas, uzmanību vērš Patērētāju tiesību aizsardzības centrā.

Neskatoties uz to, ka Apvienotā Karaliste vairs nebūs Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, gadījumā, ja tās jurisdikcijā esošs uzņēmums mērķēs savu mārketingu uz ES pilsoņiem, komersantam būs jāievēro visi ES patērētāju aizsardzības normatīvie akti. Tas pats attiecas arī uz gadījumiem, kad ES patērētāji iepērkas Apvienotās Karalistes interneta veikalos un slēdz distances līgumus. Patērētāji varēs sagaidīt, ka tiem būs pieejamas jau ierastās 14 dienu atteikuma tiesības un citas tiesības, ko garantē, piemēram, Eiropas Savienības Patērētāju tiesību direktīva.

Ja patērētājam radies strīds vai pretenzijas pret komersantu, kurš darbojas Apvienotajā Karalistē, par kādas preces vai pakalpojuma iegādi, tas jārisina līdzīgi kā iepriekš: sākotnēji jāvēršas rakstveidā pie komersanta ar pretenziju, ja neizdodas rast risinājumu, tad var vērsties Eiropas Patērētāju informēšanas centrā (ECC Latvia). Pašlaik ir zināms, ka līdzīgs centrs kā iepriekš turpinās darboties arī Apvienotajā Karalistē un palīdzēs atrisināt pārrobežu sūdzības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ādažos 9.septembrī svinīgi atklāta jaunā “Laimas” ražotne, kuras izveidē, kā arī zīmola “Laima” turpmākajā attīstībā pēdējo trīs gadu laikā investēti 20 miljoni eiro.

Šīs ir vienas no lielākajām investīcijām pārtikas nozarē Latvijā.

Ražotnes kopējā platība ir vairāk nekā 7200 m2. Tā ir moderna un energoefektīva ražotne ar precīzi un ērti plānotu ražošanas plūsmu, kas nodrošina efektivitāti un augstu produktu kvalitāti. Tāpat tā ir funkcionāla un ērta darba vide vairāk nekā 100 ražotnē strādājošajiem.

Papildus tam, šajā ražotnē ir izbūvēta arī mūsdienīga produktu attīstības laboratorija, kas ļaus attīstīt un pilnveidot arvien jaunus produktus saldumu zīmola “Laima” klāstā, ko baudīt ģimenēm gan Latvijā, gan arī citviet pasaulē.

““Laima” ir tradīcijām bagāts un Latvijā patiesi iemīļots saldumu zīmols, kas šogad svin savu 151. jubileju. Pusotra gadsimta laikā ir bijuši neskaitāmi nozīmīgi notikumi un pavērsieni gan uzņēmuma, gan saldumu ražošanas nozarē. Šodien mēs kopīgi baudām darba augļus, pie kura “Orkla” komanda kopā ar sadarbības partneriem strādāja pēdējos pāris gadus, lai “Laimai” būtu jaunas mājas. Viss līdz šim iecerētais būvniecības procesā un attīstības plānā ir veiksmīgi paveikts, un ar šo jauno “Laimas” ražotni mēs ne vien pāršķirsim jaunu lapaspusi Latvijas saldumu rūpniecības vēsturē, bet uzsāksim jaunu nodaļu,” norāda Toms Didrihsons, “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Papildināta - Laimai un NP Foods aizdomas par reiderisma mēģinājumiem; apķīlāti vairāki uzņēmumu konti

LETA, 17.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saldumu ražotājas AS Laima un citu NP Foods grupas uzņēmumu valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis nosūtījis iesniegumu valsts amatpersonām ar lūgumu apturēt reiderisma mēģinājumu, kas vērsts pret Latvijas lielākajiem saldumu ražotājiem Laima, AS Staburadze un citiem NP Foods grupas pārtikas uzņēmumiem.

(Ziņa papildināta ar Miķelsona komentāru.)

Kā informēja Laimas sabiedrisko attiecību speciāliste Rita Voronkova, pret nacionālā mēroga uzņēmumiem Laima un Staburadze reiderisma jeb uzņēmuma darbības paralizēšanas un pārņemšanas shēmu mēģinājuši realizēt jau iepriekš reiderisma uzbrukumos aizdomās turētais advokāts Mārcis Miķelsons un tiesu izpildītājs Jānis Lazdāns, kurš arī vairākkārt iesaistījies reiderismā.

Miķelsona vārds iepriekš izskanējis vairākiem Latvijā pazīstamiem arhitektu birojiem piederošās SIA Latvijas Projektēšanas sabiedrība lietā. 2010.gadā šim uzņēmumam nelikumīgi ievēlēta jauna valde, kas pusotra mēneša laikā noslēgusi vairākus līgumus, tostarp ieķīlāja īpašumus, uzlika komercķīlu uz visiem aktīviem, deva aizdevumus, mēģinot panākt maksātnespēju, faktiski nodarbojoties ar «reiderismu».

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Igaunijā šogad Ziemassvētkiem saldumus pasūta mazāk

Vēsma Lēvalde, Db, 07.12.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikali Igaunijā no saldumu ražotāja Kalev šogad pieprasījuši aptuveni par 15 procentiem mazāk saldumu nekā pērn, ziņo Postimees.

Bērniem domātās saldumu izlases jeb Ziemassvētku paciņas pircēji šogad pasūta gausāk, bet pasūtījumu apjoms atšķiras pa reģioniem, atzīmē Kalev padomes priekšsēdētājs Maits Nīlsons. «Liekas, ka smagākas problēmas ir Dienvidigaunijā, jo tur bērnudārzu vadītāji norāda, ka dāvanu nebūs, jo vecākiem nav naudas, lai par tām samaksātu, » novērojis Kalev vadītājs. Tomēr Kalev vadītājs ir pārliecināts, ka saldumu paciņas būs pēdējā dāvana, no kuras vecāki atteiksies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

FOTO: Viena no lielākajām pārtikas ražotnēm Igaunijā

Anda Asere, 21.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemassvētku laikā saldumu ražotājs Kalev plāno pārdot vairāk nekā 700 tonnas našķu; lielāko daļu apēdīs Igaunijā, bet daļa nonāks arī pie citu valstu kārumniekiem

Uzķert ilgtermiņa tendenci ir daudz sarežģītāk, nekā saražot šokolādi, kas būs populāra dažas sezonas, saka AS Kalev pārdošanas direktors un valdes loceklis Janeks Kalbins (Janek Kalbin).

Pašlaik Kalev ietilpst Orkla uzņēmumu grupā, kurā ir vairāki virzieni, tostarp pārtika (Orkla Foods), saldumi un uzkodas (Orkla Confectionery & Snacks). Lielāku valstu tirgū katrs virziens tiek vadīts atsevišķi. Piemēram, tā ir Latvijā, savukārt Igaunijā abiem virzieniem ir kopīga vadība, kas atbild par visu produktu ražošanu un zīmolu virzīšanu tirgū. Uzņēmums pārstāv šādus zīmolus – Kalev, Laima, Selga, Staburadze, Ādažu Čipsi, Taffel, Felix, Gutta, Spilva, kā arī pārtikas piedevas Möller’s, Livol, Gerimax u.c. «Mūsu pārvaldes modelis ir diezgan unikāls un interesants. Izaicinājums ir tas, ka produktu portfelis ir tiešām liels un dažāds un ir jautājums, kā to vadīt,» saka J. Kalbins. Pašlaik Kalev ir viena no lielākajām pārtikas ražotnēm Igaunijā, kas uzbūvēta pēc neatkarības atgūšanas. Tā aizņem vairāk nekā 2,5 ha. Tajā ražo aptuveni astoņus tūkstošus tonnas saldumu gadā. Apjomus ir iespējams dubultot, efektīvi vadot ražošanu; ir iespējas augt gan Igaunijā, gan eksportā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsevišķu veikalu Maxima saldumu plauktos vairs nav nopērkamas Laimas šokolādes.

Kā novēroja Db, dažos Maxima Latvija veikalos nav pieejamas nekādas Latvijā lielākā saldumu ražotāja a/s Laimas šokolādes. Veikalā Db sacīja, ka Laima pārtraukusi piegādes. Arī kādā citā nelielā tirgotavā Pārdaugavā pārdevēja sacīja, ka lielākā saldumu ražotāja piegāžu apjomi sarukuši, neskatoties uz to, ka pasūtījumi tiek veikti līdzšinējos apjomos.

Db mēģināja noskaidrot, kāpēc izveidojusies šāda situācija. Maxima Latvija preses sekretārs Ivars Andiņš skaidroja, ka vasarā, kad siltajā laikā cilvēki šokolādes pērk mazāk, Maxima tīkla mazākajos veikalos sortiments ir samazināts un tas skāris arī Laimu, kamēr lielākajā Maxima veikalu daļā, kur tiek uzturēts plašāks sortiments, izmaiņas šīs šokolādes nav skārušas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc renovācijas durvis atkal vēris viens no senākajiem Laima saldumu veikaliem Rīgā - Valdemāra ielā. Veikala renovācijā ieguldīti vairāk nekā 60 tūkstoši eiro, informē uzņēmums.

Tas šogad ir ceturtais veikals, kas renovēts atbilstoši jaunajam Laimas Mīlestības vēstniecību konceptam. Līdz gada beigām atbilstoši šim konceptam tiks renovēts arī saldumu veikals Tallinas ielā. Savukārt, nākamnedēļ tiks atvērts pavisam jauns Laima saldumu veikals Jūrmalā uz Jomas ielas. Kopējā investīciju summa plānota 300 tūkstošu EUR apjomā.

Kopumā šobrīd darbojas 26 Laimas saldumu tirdzniecības veikali.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ferrero par 2,3 miljardiem eiro nopērk Nestle saldumu biznesu ASV

Zane Atlāce - Bistere, 17.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šveices ražotājs Nestle piekritis par 2,3 miljardiem eiro pārdot savu ASV saldumu ražošanas biznesu Itālijas saldumu ražotājam Ferrero, vēsta ārvalstu mediji.

Līdz ar to Ferrero kļūs par trešo lielāko saldumu ražotāju ASV tirgū. Darījumu plānots pabeigt līdz marta beigām.

Db.lv jau rakstīja ka Nestle plāno fokusēties tādām kategorijām kā kafija un mājdzīvnieku barība. Kaut arī Šveices kompānija virzās veselīgākas pārtikas virzienā, tā turpina ražot saldumus, saldējumu un globālos konditorejas izstrādājumus. Šīs produktu kategorijas pagājušajā gadā veidoja apmēram 40 procentus no kopējā pārdošanas apjoma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas saldumu ražotāji pagaidām neredz pamatu cukura cenas samazinājumam.

Saldus pārtikas kombināta vadītāja Līga Grīsle novērojusi nelielu cukura cenas kritumu iepriekšējos mēnešos, bet pēdējā laikā tā esot stabila un nekādas izmaiņas nav vērojamas. Cik ilgi būs šāda stabilitāte, pagaidām gan esot grūti spriest. L. Grīsle arī norāda, ka uzņēmums cukuru nepatērē tik daudz, lai globālās cenu izmaiņas to būtiski ietekmētu. Pretstatā cukura cena stabilitātei cenas palielinājums šobrīd vērojams cietes sīrupam, piebilst saldumu ražotāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nosvinēti «Laimas» jaunās ražotnes spāru svētki, godinot pēdējā celtniecības posma uzsākšanu.

«Jau pavisam drīz – 2020. gada otrajā pusē – Laimas ielā 6 atklāsim ražotni, kas zīmīgi notiks gadā, kad atzīmēsim arī zīmola «Laima» 150. jubileju. Patiess lepnums un prieks par to, kas paveikts līdz šim, kā arī to, kas mūs vēl sagaida!» «Laimas» ražotnes spāru svētkos sacīja «Orkla Latvija» valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Kopējās investīcijas projektā veido 20 miljonus eiro, par ko veikta sākotnējās infrastruktūras izbūve, komunikāciju ierīkošana un noslēgts līgums ar būvkompāniju «Merks» 8,9 miljonu eiro apmērā. Šajā summā ietilpst arī investīcijas, kas tiks ieguldītas tālākā zīmola attīstībā un jaunu ražošanas iekārtu iegādei, norāda «Orkla Latvija» komunikācijas direktore Lineta Mikša.

Komentāri

Pievienot komentāru