Billundā, Dānijā durvis vērusi jaunā LEGO māja. Tās platība ir 12 000 kvadrātmetru. Māja darbosies visu gadu.

Zīmola nama būvniecība Billundā, kas ir LEGO dzimtene, aizņēmusi četrus gadus. Tā iecerēta kā vieta, kurā visu vecumu LEGO fani var gūt iedvesmu rotaļām ar ikoniskajiem klucīšiem.

LEGO mājas «sirdī» ir pieredzes zonas. Tur var atrast divas izstāžu zonas un četras rotaļu vietas. Zonas balstās uz četrām dažādām krāsām, no kurām katra simbolizē īpašu spēles un mācīšanās aspektu. Sarkanā ir radošās prasmes, zilā ir izziņas prasmes, zaļā ir sociālās prasmes un dzeltenā ir emocionālās prasmes.

Visas aktivitātes mājā ir saistītas ar LEGO filozofiju, ka mācīšanās caur spēlēm veicina inovācijas un radošumu. Jebkam, kas tiek darīts LEGO mājā, ir saistība ar rotaļāšanos.

2017. gada 1. ceturkšņa beigās visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars kopējā darbvietu skaitā nozarē bija valsts pārvaldē – 4,7 %, kam seko izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozare – 2,4 %, ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas, būvniecības, finanšu un apdrošināšanas darbību nozares – 2,2 %, veselības un sociālās aprūpes nozare – 2,1 %, apstrādes rūpniecībasun enerģētikas nozares – 2,0 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie uzņēmumu un iestāžu apsekojuma dati.

Tāpat kā gadu iepriekš arī 2017. gada 1. ceturksnī visvairāk vakanču tika piedāvātas dažādu nozaru speciālistu, pakalpojumu un tirdzniecības darbinieku, vecāko speciālistu un kvalificētu strādnieku un amatnieku profesijās. Salīdzinot ar pērnā gada 1. ceturksni, no minētajām profesiju pamatgrupām pieprasījums visstraujāk audzis pēc pakalpojumu un tirdzniecību darbiniekiem – par 15,6 % un vecākajiem speciālistiem – par 15,1%.

No pārējām profesiju pamatgrupām gada laikā straujāk brīvo darbvietu skaits audzis iekārtu un mašīnu operatoru un izstrādājumu montieru pamatgrupā. Savukārt mazāk vakanču šī gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2016. gada atbilstošo periodu tika piedāvātas kvalificētajiem lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbiniekiem un kalpotājiem.

2018. gadā Latvijā vidēji bija 22,7 tūkst. brīvo darbvietu un, salīdzinot ar 2017. gadu, to skaits ir pieaudzis par 5,7 tūkst. jeb 33,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Sabiedriskajā sektorā bija 6,8 tūkst. brīvo darbvietu, privātajā – 15,9 tūkstoši. Gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits palielinājies par 5 tūkst. jeb 45,3 %, bet sabiedriskajā – par 0,7 tūkst. jeb 12%.

Saskaņā ar CSP metodoloģiju par brīvu darbvietu tiek uzskatīta no jauna radīta vai esošā algota darbvieta, kas ir atbrīvojusies vai atbrīvosies tuvākajā laikā, un darba devējs veic aktīvus soļus, lai atrastu piemērotu kandidātu ārpus sava uzņēmuma, un gatavs to aizpildīt nekavējoties vai tuvākajā laikā. Aizņemto un brīvo darbvietu aprēķiniem CSP izmanto uzņēmumu iesniegtos statistikas pārskatus un Valsts ieņēmumu dienesta datus. No visām Latvijā pieejamajām darbvietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 2,4% bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā – 2,3%, bet privātajā sektorā – 2,5%.

2020.gada 2. ceturkšņa beigās Latvijā bija 20 tūkstoši brīvo darbvietu un, salīdzinot ar 2019.gada 2. ceturksni, to skaits ir samazinājies par 10,4 tūkst. jeb 34,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Sabiedriskajā sektorā bija 8,1 tūkst. brīvo darbvietu, bet privātajā - 11,9 tūkst. Gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits samazinājās par 10,0 tūkst. jeb 45,7%, bet sabiedriskajā - par 0,4 tūkst. jeb 4,7%.

Salīdzinot ar 2020.gada 1. ceturksni, brīvo darbvietu skaits palielinājās par 8,2% jeb 1,5 tūkst. Privātajā sektorā tas palielinājās par 11,8% jeb 1,3 tūkst., bet sabiedriskajā - par 3,3% jeb 0,3 tūkst. No visām Latvijā pieejamajām darbvietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 2,2% bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā - 2,8%, bet privātajā sektorā - 1,9%.

Par 4,5% samazinājies aizņemto darbvietu skaits 2020.gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, aizņemto darbvietu skaits samazinājās par 41,6 tūkst. jeb 4,5%. Privātajā sektorā tas samazinājās par 35,7 tūkst. jeb 5,6%, savukārt sabiedriskajā - par 5,9 tūkst. jeb 2,0%.

2017. gada pirmā pusgada beigās Latvijā bija 903,2 tūkst. aizņemto darbvietu, un salīdzinājumā ar 2016. gada pirmā pusgada beigām to skaits ir palielinājies par 9,3 tūkst. jeb par 1,0%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Gada laikā privātajā sektorā aizņemto darbvietu skaits palielinājies par 7,1 tūkst. jeb 1,2 %, sasniedzot 612,2 tūkst. Sabiedriskajā sektorā 2017. gada 2. ceturksnī bija 291,0 tūkst. aizņemto darbvietu, kas ir par 2,3 tūkst. jeb 0,8 % vairāk nekā 2016. gada 2. ceturksnī.2017. gada pirmā pusgada beigās Latvijā bija 17,6 tūkst. brīvo darbvietu un, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo laika periodu, to skaits ir pieaudzis par 2,3 tūkst. 2017. gada pirmā pusgada beigās sabiedriskajā sektorā bija 6,1 tūkst. brīvo darbvietu, privātajā – 11,4 tūkst.

No visām Latvijā pieejamajām darbvietām 1,9 % darbvietu bija brīvas, sabiedriskajā sektorā – 2,1 %, bet privātajā sektorā – 1,8 %. Visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā – 2,7 % un speciālistu pamatgrupā – 2,2 %.

2017. gada 3. ceturkšņa beigās Latvijā bija 17,3 tūkst. brīvo darbvietu un,salīdzinot ar 2016. gada 3. ceturksni,to skaits ir pieaudzis par 3,1 tūkst. jeb 21,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Sabiedriskajā sektorā bija 6,2 tūkst. brīvo darbvietu, privātajā – 11,1 tūkst. No visām Latvijā pieejamajām darbvietām 1,9 % bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā – 2,1 %, bet privātajā sektorā – 1,8 %. Visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku pamatgrupā – 2,7 % un speciālistu pamatgrupā – 2,2 %.

Saskaņā ar CSP metodoloģiju brīva darbvieta ir tā, kurai ceturkšņa beigās pretendents nav izvēlēts un līgums nav noslēgts un darba devējs veic aktīvus pasākumus, lai atrastu tai piemērotu pretendentu, kā arī gatavojas to aizpildīt nekavējoties vai tuvākajā laikā.

CSP dati atklāj, ka 3. ceturkšņa beigās Latvijā bija 898,6 tūkst. aizņemto darbvietu, un salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn to skaits ir palielinājies par 3,3 tūkst. jeb par 0,4 %. Gada laikā privātajā sektorā aizņemto darbvietu skaitspalielinājies par 2,2 tūkst. jeb 0,4 %, sasniedzot 611,5 tūkst. Sabiedriskajā sektorā bija287,2 tūkst. aizņemto darbvietu, kas ir par1,1 tūkst. jeb 0,4 % vairāk nekā 2016. gada 3. ceturksnī.

2018. gada 2. ceturksnī Latvijā bija 24,5 tūkst. brīvo darbvietu un, salīdzinot ar 2017. gada 2. ceturksni, to skaits ir pieaudzis par 7,8 tūkst. jeb 46,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Sabiedriskajā sektorā bija 7,2 tūkst. brīvo darbvietu, privātajā - 17,3 tūkst. Gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits palielinājies par 6,7 tūkst. jeb 63,9 %, savukārt sabiedriskajā - par 1,0 tūkst. jeb 16,8 %.

Saskaņā ar apsekojuma metodoloģiju par brīvu darbvietu tiek uzskatīta no jauna radīta vai esošā algota darbvieta, kas ir atbrīvojusies vai atbrīvosies tuvākajā laikā, un darba devējs veic aktīvus soļus, lai atrastu piemērotu kandidātu ārpus sava uzņēmuma, un gatavs to aizpildīt nekavējoties vai tuvākajā laikā. Aizņemto un brīvo darbvietu aprēķiniem CSP izmanto uzņēmumu iesniegtos statistikas pārskatus un Valsts ieņēmumu dienesta datus.

2019. gada 2. ceturksnī Latvijā bija 30,5 tūkst. brīvo darbvietu un, salīdzinot ar 2018. gada 2. ceturksni, to skaits ir pieaudzis par 5,9 tūkst. jeb 23,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Sabiedriskajā sektorā bija 8,6 tūkst. brīvo darbvietu, privātajā – 21,9 tūkst. Gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits palielinājies par 4,5 tūkst. jeb 25,6 %, bet sabiedriskajā – par 1,4 tūkst. jeb 19,3 %.

No visām Latvijā pieejamajām darbvietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 3,2 % bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā – 2,9 %, bet privātajā sektorā – 3,3 %.

2019. gada 2. ceturksnī aizņemto darbvietu skaits valstī, salīdzinot ar 2018. gada 2. ceturksni, pieauga par 14,0 tūkst. jeb 1,5 %, privātajā sektorā – par 13,7 tūkst. jeb 2,2 %, sabiedriskajā – par 0,4 tūkst. jeb. 0,1 %. Visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā – 5 % no visām darbvietām šajā pamatgrupā, kā arī iekārtu un mašīnu operatoru un izstrādājumu montieru pamatgrupā – 4,1 %. Gada laikā straujāk audzis pieprasījums pēc kvalificētiem lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbiniekiem, kalpotājiem, vienkāršu profesiju darbiniekiem, iekārtu un mašīnu operatoriem un izstrādājumu montieriem un vecākajiem speciālistiem.

Raksta galerijā aplūkojamas fotogrāfijas, kas uzņemtas pasaulē populārā rotaļlietu zīmola Lego rūpnīcā Ķīnas Džedzjanas provincē.

Ķīnas Lego rūpnīca Jiaxingā, kas ir pirmā Lego rūpnīca Āzijā, darbību sāka 2016. gada beigās.

Tās platība ir 165 000 kvadrātmetru. Rūpnīcā strādā 1200 darbinieki.

LASI ARĪ:

Billundā top jauns rotaļlietu ražotāja Lego projekts

Lego ir lielāko peļņu nesošais rotaļlietu ražotājs pasaulē

Rotaļlietu ražotājs "Lego" no 2021. gada sāks plastmasas iepakojumu aizstāt ar papīra maisiņiem, ziņo "BBC"."Lego" uz šādu soli pamudinājušas bērnu vēstules, kurās lūgts atteikties no vienreizējas lietošanas plastmasas maisiņiem.

Uzņēmums paziņojis, ka trīs gadu laikā ieguldīs līdz 400 miljoniem ASV dolāru, lai uzlabotu savu sniegumu ilgtspējības jomā.

Kā zināms, arī "Lego" klucīši ir ražoti no plastmasas, tāpēc uzņēmums šobrīd pēta alternatīvus materiālus.

"Mēs esam saņēmuši daudzas bērnu vēstules par vides jautājumiem, lūdzot atteikties no vienreiz lietojama plastmasas iepakojuma. Mēs jau kādu laiku esam pētījuši alternatīvas, un bērnu iniciatīva iedvesmoja mūs sākt veikt izmaiņas," sacījis "Lego" grupas vadītājs Nīls Kristiansens.

No nākamā gada rotaļlietu uzņēmums kā iepakojumu sāks ieviest pārstrādājamus papīra maisiņus, kurus sertificējusi Meža uzraudzības padome. Tā ir daļa no "Lego" mērķa padarīt visu iepakojumu ilgtspējīgu līdz 2025. gada beigām.

Šā gada pirmajā pusgadā Dānijas rotaļlietu ražotāja Lego ienākumus stabilizēt palīdzējuši dinozauru un Bugatti sporta mašīnu pārdošanas apjomi, raksta Reuters.

Pērn pirmoreiz vairāk nekā desmit gadu laikā ražotāja pārdošanas apjomi saruka, taču šogad uzņēmuma pārdošanas līkne atkal virzās augšup.

Pērn Lego paziņoja, ka biznesa izaugsme kļuvusi sarežģīta, tādēļ uzņēmums pārveido modeli. DB jau rakstīja, ka pērn kompānija arī likvidēja 1400 darbvietu, lai vienkāršotu biznesa modeli. Kompānijas plāniem atjaunot izaugsmi šogad izaicinājumu radījusi ASV lielākā rotaļlietu tirgotāja Toys’R’Us bankrots, taču pieprasījums pēc jauniem produktiem, piemēram, dinozauriem no Jurassic World komplektiem palīdzējis ienākumus audzēt.

«Esmu apmierināts, jo mums šogad izdevies stabilizēt izaugsmi, un to mēs esam darījuši pirmajā pusgadā,» uzsver kompānijas vadītājs Nīls Kristiansens.

Lego® Serious Play® metode dod iespēju ar rotaļīguma elementiem runāt par nopietniem biznesa jautājumiem

Pasaulē ir dažādas metodes, ko var izmantot biznesa treniņiem un citiem mērķiem. Lego® Serious Play® ir viena no tādām. «Tā nav nekāda raķešu zinātne, nekas pilnīgi jauns – tās ir labi zināmas lietas citā «mērcē»,» teic Ieva Treija, Lego® Serious Play® trenere. Kad cilvēkiem noliek priekšā Lego® klucīšus, uzreiz sejā parādās smaids, viņi atceras, kā ar tiem spēlējās bērnībā vai ka ir tos gribējuši. Tas rada labus apstākļus, lai nepiespiestā atmosfērā parunātu par biznesa problēmām un uzņēmuma izaicinājumiem. «Reizēm darbiniekiem ir apnicis par to runāt, bet šādi apstākļi rada pozitīvu vidi sarunai,» saka I. Treija.

I. Treija saskārusies ar situācijām, kad cilvēki stāsta, ka viņi tāpat ikdienā izmanto konstruktorus. «Protams, tos var izmantot tāpat, bet šajā metodē ir vajadzīgs koordinators – cilvēks, kurš ir iemācījies procesu, lai tas būtu aizraujošs. Sākumā ir vienkārši uzdevumi, kas kļūst arvien sarežģītāki. Svarīgi, lai cilvēks, kurš vada šo procesu, nodrošinātu to, ka dalībniekiem visu laiku ir interesanti. Lai gan viss notiek brīvā atmosfērā, galarezultātā jābūt atrisinātam uzdevumam, par ko uzņēmums ir vienojies ar koordinatoru,» viņa skaidro. Grupā darbojas maksimums 12 dalībnieku, lai visiem būtu interesanti un katrs varētu iesaistīties. Sākumā visiem ir vienāds komplekts un pirmie uzdevumi nav tieši saistīti ar gala uzdevumu. Sākumā mērķis ir panākt, lai visi ir vienādās pozīcijās – gan tie, kuri bērnībā ir spēlējušies ar klucīšiem, gan tie, kuri to nav darījuši. «Cilvēki uztraucas, ka nav to bērnībā darījuši un nevarēs tik veikli sastiprināt. Tāpēc pirmie uzdevumi ir prasmju nostiprināšanai. Tālāk notiek pievēršanās galvenajam uzdevumam, un tad cilvēki var izmantot papildu klucīšus,» saka I. Treija.

Spēlējoties ar Lego klučiem, uzņēmuma darbinieki tiek mudināti apkopot domas un ģenerēt jaunas idejas

Dāņu rotaļlietu ražotājs Lego® (Lego Group), mainoties bērnu rotaļāšanās paradumiem, pievērsies pieaugušajiem, kuriem ar spēles elementu palīdzību ļauj risināt problēmas kā profesionālajā darbā, tā privātajā sfērā. «Lego® Serious Play® (LSP) ir metode, kas palīdz komunicēt, formulēt un sakārtot domas un idejas, lai pieņemtu stratēģiskus lēmumus un risinātu problēmas uzņēmumos, komandas darbā, kā arī individuālajā personības attīstības jomā. Metode ir balstīta uz plašiem pētījumiem uzņēmējdarbības, attīstības, psiholoģijas un jaunu iemaņu un zināšanu gūšanas jomā,» stāsta LSP metodes moderatore, sertificēta trenere Linda Kimeiša, kura par to uzzināja, strādājot pie zinātniska kosmosa projekta, jo šādu metodi izmanto situācijās, kad ir grūti pieņemt lēmumus un nepieciešams panākt, lai visa procesā iesaistītā komanda saprot, par ko ir stāsts.

Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas un vadības fakultātē izveidota "Lego® Serious Play®" laboratorija, piedāvājot studentiem un mācībspēkiem radošā ceļā rast efektīvus risinājumus dažādiem izaicinājumiem.

Metode tiks arī izmantota, lai daudzveidotu studiju procesu fakultātes Uzņēmējdarbības inženierijas un vadības institūtā.

"Lego® Serious Play®" metode ir domāšanas, komunikācijas un problēmu risināšanas tehnika, kas izstrādāta, lai sekmētu organizāciju, komandu un indivīdu darbību, stāsta RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes Uzņēmējdarbības inženierijas un vadības institūta direktors, sertificēts "Lego® Serious Play®" treneris Deniss Ščeulovs. Tā ļauj risināt gan tagadnes un nākotnes problēmas, gan modelēt retrospektīvu, lai labāk saprastu pagātnes kļūdas un tās labotu.

Metode balstīta plašos uzņēmējdarbības, organizāciju, attīstības, psiholoģijas un pedagoģijas pētījumos, tās pamatā ir zināšanu atklāsme caur darbošanos ar rokām. Proti, caur it kā vienkāršu rotaļāšanos ar "Lego" klucīšiem, būvējot dažādus modeļus, zinoša trenera vadībā ir iespējams apzināties savas idejas, atraisīt iztēli, atbrīvoties komunikācijai, individuāli un mijiedarbībā ar citiem nonākt pie atbildēm un risinājumiem, cieņpilni reflektēt arī uz negatīvu informāciju. Metode palīdz risinājumu meklēšanā un lēmumu pieņemšanā aktīvi iesaistīt pilnīgi visus dalībniekus, kas palīdz nonākt pie negaidītiem un inovatīviem risinājumiem, vienlaikus novērtēt katra indivīda ieguldījumu un līdzatbildību, tādējādi arī mainot organizācijas kultūru, skaidro universitātē.

ASV autobūves uzņēmums «Ford Motor Co.» ceturtdien paziņoja, ka Eiropā likvidēs 12 000 darbvietu, kompānijai reģionā restrukturizējot darbību, lai uzlabotu rentabilitāti.

Šo darbvietu likvidēšana ir daļa no plašas restrukturizācijas, kas ietver sešu rūpnīcu slēgšanu Eiropā, par ko tika paziņots jau iepriekš.

«Ford» samazina kopējo rūpnīcu skaitu reģionā līdz 18, reorganizējot savu biznesu trīs nodaļās - komerciālo transportlīdzekļu ražošana, vieglo automobiļu ražošana un «Ford» modeļu imports.

Uzņēmums skaidro, ka darba vietas paredzēts likvidēt līdz 2020.gada beigām.

«Ford» jau maijā paziņoja, ka visā pasaulē likvidēs apmēram 10% darbavietu, kas nozīmē, ka līdz augusta beigām kompānijā strādājošo skaits samazināsies par 7000.

Restrukturizācijas pasākumi pasaulē otrajam lielākajam autoražotājam ļaus ietaupīt 600 miljonus ASV dolāru (533 miljonus eiro) gadā.

Ziemeļvalstu banku grupa «Nordea» ceturtdien paziņoja par peļņas kritumu šā gada trešajā ceturksnī un plāniem likvidēt 6000 darbvietu, lai uzlabotu konkurētspēju.

Banka trešajā ceturksnī strādāja ar 832 miljonu eiro tīro peļņu, kas ir par 6% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn.

Peļņas kritums galvenokārt tiek skaidrots ar Zviedrijas centrālās bankas lēmumu jau kopš pērnā gada februāra saglabāt bāzes procentlikmi rekordzemā līmenī.

«Nordea» norāda, ka trešajā ceturksnī bijusi vērojama ekonomisko apstākļu uzlabošanās, neskatoties uz ģeopolitisko risku pieaugumu, taču pieprasījums pēc korporatīvajiem aizdevumiem saglabājies zems.

Tikmēr bankas tīrie procentu ienākumi ceturksnī pieauguši par 1% - līdz 1,18 miljardiem eiro.

Vienlaikus «Nordea» pavēstīja, ka trīs līdz četru gadu laikā tiks likvidēti 6000 darbvietu jeb 13% no kopējā darbvietu skaita.

Regulāri mēdz sevi palutināt gan ar gardu kafiju, gan kādu našķi pie tās? Piekop dabai draudzīgu dzīvesveidu? Atzinīgi novērtē pārtikas produktus no dabīgām izejvielām? Ja tā – pateicoties Es Mīlu Kafiju, tev ir iespēja dzīvot vēl zaļāku dzīvesveidu, parasto un vienreizlietojamo krūzīšu vietā lietojot unikālu alternatīvu – gardu un kraukšķīgu vafeļu kafijas krūzi! Pirmajā mirklī šķiet, ka tas ir kāds sirsnīgs joks vai rotaļīgs izaicinājums, taču ēdama vafeļu krūzīte, kas pildīta ar kvalitatīvu, aromātiski kūpošu kafiju, tik tiešām kļuvusi par mūsdienu realitāti. Kā? Pastāstīsim!

Palīdzi planētai, ēdot kraukšķīgu vafeļu krūzīti

Tas, ka katru dienu visā pasaulē izdzeram vairāk kā 1,6 miljardus krūzīšu kafijas, norāda, ka kafija lielai daļai no mums ir kā neatņemams ikdienas sabiedrotais, kas palīdz būt možiem, stimulē smadzeņu darbību, apgādā mūsu organismu ar antioksidantiem, kā arī kafijas dzeršanas rituāla laikā iedvesmo būt šeit un tagad jeb baudīt mirkli, kas šī brīža steidzīgajā laikmetā ir visnotaļ liela ekstra. Un kāpēc gan neatļauties sevi mazliet palutināt? Tajā pašā laikā satraucošs ir fakts, ka dažādu karsto dzērienu patēriņam katru dienu līdzņemšanai tiek izlietotas vidēji 2,5 miljardi krūzīšu (arī no plastmasas), no kurām tikai trešdaļa ir vienreiz lietojamas, pārstrādājamas un dabai draudzīgas.

Mūsdienās no Lego klucīšiem iespējams uzbūvēt ļoti daudz lietu, taču to var izmantot arī citādā veidā – diversificējot portfeli, raksta Bloomberg.

Trīsdesmit gadu laikā Lego atdeve bijusi lielāka nekā lielās kapitalizācijas akcijām, obligācijām un zeltam, liecina Krievijas Ekonomikas augstskolas profesore Viktorija Dobrinskaja.

Viņas izpēte liecina, ka vecāki Lego komplekti internetā tiek pārdoti daudzreiz dārgāk nekā oriģinālā cena. Tā, piemēram, Star Wars Darth Revan komplekts 2014.gadā maksāja 3,99 dolārus, bet pēc gada eBay tika pārdots par 28,46 dolāriem, kas ir 613% atdeve.

Eksperte analizējusi 2300 komplektus, kas pārdoti no 1987.gada līdz 2015.gadam, un secinājusi, ka komplekti, no kuriem būvē pilis un Džedi zvaigžņu karotāju komplekti gadā radījuši 11% ienesīgumu. Mazie komplekti bijuši pelnošāki nekā vidējie.

Lai rastu jaunus mājokļa risinājumus dažādiem cilvēkiem visā pasaulē, Zviedrijas mēbeļu ražošanas uzņēmums IKEA plāno vairākas sadarbības ar globāliem zīmoliem - LEGO, adidas, H&M un Byredo, paziņojis uzņēmums.

Apvienojot IKEA prasmes mājokļa uzlabošanā un citu nozaru uzņēmumu zināšanas, mērķis ir radīt jaunus un praktiskus risinājumus izaicinājumiem, ar ko ik dienu saskaras cilvēki visur pasaulē: sākot ar nekārtību, ko bērni mājās rada, spēlējoties ar LEGO klucīšiem, līdz pat globālām problēmām, kā atkarība no naftas izcelsmes materiālu izmantošanas audumu ražošanā.

Kopā ar sporta preču zīmolu adidas IKEA vēlas rast jaunus un gudrus risinājumus, kas ļautu cilvēkiem – īpaši domājot par pusaudzēm un māmiņām ar maziem bērniem – piekopt aktīvu dzīvesveidu. Tiek izstrādāti produkti, kas ļaus sportot mazos mājokļos, netraucējot kaimiņus vai citus ģimenes locekļus, un kas padarīs vingrošanu jautru – īpaši iedvesmojot iesaistīt arī bērnus. Gaidāms, ka pirmie šīs sadarbības laikā radītie produkti tiks prezentēti 2021. gadā.

Kanādas sastāvā esošā Kvebekas province, kas cenšas kontrolēt Covid-19 omikrona paveida izplatību, tuvākajās nedēļās ieviesīs jaunu veselības nodokli tiem, kas nav vakcinēti pret Covid-19.

"Mēs strādājam pie ieguldījuma veselībā, kuru dotu visi pieaugušie, kas atsakās vakcinēties," jo viņi rada "finansiālu slogu visiem kvebekiešiem", sacīja Kvebekas premjerministrs Fransuā Lego.

10% pieaugušo kvebekiešu, kas vēl nav saņēmuši nevienu Covid-19 vakcīnas devu, nedrīkst "kaitēt" tiem 90%, kas to ir saņēmuši, sacīja premjers.

"Par to nav jāmaksā visiem kvebekiešiem," Lego teica preses konferencē.

Viņš sacīja, ka Kvebekas provinces valdība grib, lai šis nodoklis būtu "ievērojamā apjomā".

"Es jūtu šo neapmierinātību ar nevakcinēto minoritāti, kura, ņemot visu vērā, noslogo mūsu slimnīcas," teica Lego. Viņš paskaidroja, ka šie 10% nevakcinēto pieaugušo pārstāv 50% no intensīvajā aprūpē esošajiem cilvēkiem, un nosauca šo situāciju par "šokējošu".

Vācijas rūpniecības gigants «Siemens» paziņojis, ka pasaulē plāno likvidēt 6900 darba vietas, lielāko daļu strādājošo paredzot atlaist fosilo kurināmo struktūrvienībā.

Fotogalerijā Siemens darbinieku protesta akcija, kas piektdien risinās Berlīnē

Uzņēmums norāda, ka aptuveni pusi no šīm darbvietām paredzēts likvidēt Vācijā, kur kompānija arī plāno slēgt rūpnīcas valsts ekonomiski nestabilajos austrumos.

«Enerģētikas nozare piedzīvo izmaiņas vēl nepieredzētā apjomā un ātrumā,» pavēstīja «Siemens» padomes locekle Liza Deivisa, uzsverot, ka darbvietu likvidēšana ir nepieciešama, lai saglabātu uzņēmuma konkurētspēju.

Kompānija skaidro, ka pieprasījums pasaulē pēc enerģētikas un gāzes struktūrvienības ražotajām lielajām turbīnām ir ievērojami samazinājies, jo atjaunojamā enerģija kļūst aizvien populārāka. Šī situācija negatīvi ietekmējusi rentabilitāti, jo nav pietiekams pieprasījums darbības nodrošināšanai rūpnīcās.

Zūdot darbvietām, iznīkst arī apdzīvotu vietu ekosistēmas. Latvija ir vienīgā valsts Baltijā, kurā nodarbināto skaits 2022. gadā ir par 91 200 mazāks, nekā tas bija 2005. gadā, savukārt Igaunijā nodarbināto skaits ir teju par 56 000, bet Lietuvā par 31 300 lielāks nekā pirms 17 gadiem.

Šādu pārsteidzošu un šokējošu ainu Saeimas Ilgtspējas attīstības komisijas sēdē, balstoties uz Eurostat datiem, rādīja Latvijas Darba devēju konfederācija. Nodarbināto skaita izmaiņu dinamika rāda, ka visās Baltijas valstīs ekonomiskā recesija, kas izpaudās 2009.–2010. gadā, būtiski samazināja strādājošo skaitu – Latvijā pat par 220 600, Lietuvā par 198 200, bet Igaunijā par 95 300, tomēr jau 2011. gadā atsākās darbinieku skaita pieaugums. Igaunija tā dēvēto pirmskrīzes līmeni sasniedza jau teju 2017. gadā, Lietuva to pārsniedza tikai 2022. gadā, bet Latvija vēl pat nav pietuvojusies 2008. gada strādājošo skaitam (1,055 miljoni cilvēku). Nereti, bet pamatoti darba ņēmēju skaita samazinājumi tiek skaidroti ar inovācijām, tehnoloģisko progresu, zinātniski tehnisko revolūciju. Labi, bet vai tad Igaunija un Lietuva ir stāvējusi ārpus tehnoloģiju progresa? Nē, nav! Spriežot pēc IKP uz vienu strādājošo, var secināt pretējo – tās mūs ir apsteigušas. Iespējams, atbildes jāmeklē Baltijas valstu politiku atšķirībās, valdošo politiķu pieņemtajos un arī nepieņemtajos lēmumos.

ASV autobūves uzņēmums «Ford Motor Co.» paziņojis par plāniem samazināt pasaulē strādājošo skaitu, taču konkrētu likvidēšanai paredzēto darbvietu skaitu neprecizē.

«Mēs esam sākuši īstenot mūsu globālā darbaspēka reorganizāciju, lai atbalstītu uzņēmuma stratēģiskos mērķus, radītu dinamiskāku un stimulējošāku darba vidi, kā arī lai kļūtu spēcīgāks uzņēmums,» norāda «Ford».

«Šīs reorganizācijas dēļ laika gaitā tiks samazināts strādājošo skaits, un darbvietu likvidēšana būs atkarīga no komandas un atrašanās vietas. Sīkāku informāciju publiskosim atbilstošā laikā,» skaidro uzņēmums.

«Ford» jau jūlijā paziņoja par vērienīgu kompānijas restrukturizāciju, kas nākamo trīs līdz piecu gadu laikā radīs vienreizējus izdevumus 11 miljardu dolāru (9,5 miljardu eiro) apmērā.

Tajā laikā uzņēmums nenorādīja, vai šie pasākumi paredzēs darbvietu likvidēšanu vai rūpnīcu slēgšanu.

Vācijas ķīmijas un farmācijas kompānija «Bayer» ceturtdien paziņoja, ka pēc apvienošanās ar ASV lauksaimniecības uzņēmumu «Monsanto» īstenos vērienīgu restrukturizāciju, kuras laikā tiks likvidēti 12 000 darbvietu.

Uzņēmums norāda, ka šie pasākumi tam nodrošinās iespēju no 2022.gada ietaupīt 2,6 miljardus eiro gadā.

Plānotā darbvietu likvidēšana ietekmēs aptuveni katru desmito no grupas 118 200 strādājošajiem.

«Bayer» jūnijā pārņēma «Monsanto», īstenojot vienu no Vācijā visu laiku lielākajiem pārņemšanas darījumiem, tā summai veidojot 63 miljardus dolāru.

Paziņojot par restrukturizāciju, «Bayer» pavēstīja, ka plāno likvidēt dzīvnieku veselības aprūpes biznesu, lai resursus koncentrētu uz pamata biznesiem, tostarp farmāciju, cilvēku veselības aprūpi un augkopības zinātni.

Tāpat uzņēmums plāno atteikties no «Coppertone» sauļošanās līdzekļu zīmola un «Dr. Scholl's» pēdu kopšanas līdzekļu līnijas.