Jaunākais izdevums

9.Saeimas deputāts Kārlis Leiškalns (PLL), kurš jaunajā Saeimā nav ievēlēts, nākotnē vēlas pretendēt uz Jūrmalas mēra amatu.

Kā aģentūrai LETA atzina Leiškalns, viņam kā jūrmalniekam esot daudz par ko domāt, piemēram, par grandiozo nekustamā īpašuma nodokli, "kas drīz gāzīsies pār kūrortpilsētu". Tāpēc viņš pamazām varētu gatavoties nākamajām pašvaldību vēlēšanām un pat pretendēt uz Jūrmalas domes priekšsēdētāja amatu.

Leiškalns norādīja, ka situāciju Jūrmalā labi pārzinot. Vēlēšanu rezultāti gan viņam šajā pilsētā nekad neesot bijuši īpaši labi, bet viss ar laiku varot mainīties.

Tagad, pēc Saeimas deputāta amata atstāšanas, Leiškalns varētu turpināt darboties Latvijas Ostu asociācijas vadībā. Viņš pieļāva, ka arī strādās kompānijā "MRS".

Leiškalns dzimis 1951.gadā, pagājušā gadsimta nogalē ieguvis politisko zinātņu bakalaura grādu Latvijas Universitātē.

Leiškalns ievēlēts vairākās Saeimās un bijis vairākās partijās, bet 9.Saeimā iekļuva no Tautas partijas saraksta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Bagāts Jūrmalas kūrorts kā Latvijas ekonomikas virzītājspēks un eksporta prece

Aldis Lezdiņš, Jūrmalas kūrorta un tā attīstības patriots, 02.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju piesaiste un eksports ir šī brīža valsts un pašvaldību ekonomikas aksioma un izdzīvošanas jautājums (eksportē vai mirsti), un nedrīkst būt politiskā tirgus maiņas monēta.

Pārskatāmā nākotnē Jūrmalas nekustamo īpašumu tirgum, tā attīstības tempu, pieprasījuma un cenu līmeņa ziņā, Latvijā nebūs konkurējošas alternatīvas, jo daudzu unikālu faktoru kopums: liels kūrortpilsētas statusam atbilstošs dabas īpatsvars - meži, parki, skvēri, Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjosla, ar brīnišķīgu publiski pieejamu pludmali visā tās ~ 30 km garumā, attālums no Rīgas un lidostas, Jūrmalas kūrorta paaudzēm krātā atpazīstamība, vasaras koncertsezonas pasākumu daudzveidība, patīkama sociālā vide u.c. nosaka Jūrmalas, ne tikai Latvijas mēroga ekskluzivitāti, prestižu un dzīvesvietas pievilcību, piesaistot ne tikai Latvijas iedzīvotāju, bet aizvien vairāk arī nerezidentu (pārsvarā Krievijas un NVS valstu pilsoņu) interesi iegādāties savai (ģimenes) lietošanai «brīvdienu īpašumus» tieši Jūrmalā. Kā nerezidentu interesi izraisošos papildus faktorus varētu minēt: krievu valodas vidi, ne tik pārmērīgi lielo attālumu no Maskavas, ērto vilcienu un lidmašīnu satiksmi, iespēju atbraukt arī ar automašīnu, personīgo drošību, attīstīto banku sistēmu, īpašumtiesību neaizskaramību, un 2010. gada 1. jūlijā spēkā stājušos grozījumus Imigrācijas likumā, kuri paredz iespēju ārvalstniekiem un viņu ģimenes locekļiem saņemt termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā (Šengenas zonā), ja Latvijā ir nopirkts noteiktas vērtības nekustamais īpašums. Būtisks izvēles faktors par labu Jūrmalai (Latvijai) ir «mentāli tuva», labvēlīga un nepiespiesta cilvēku savstarpējā komunikācija krievu valodā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Jūrmalas iedzīvotāji par siltumenerģiju varēs norēķināties bez namu apsaimniekotāja starpniecības

Žanete Hāka, 05.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Konkurences padomes (KP) brīdinājuma SIA Jūrmalas siltums novērsusi nevienlīdzību namu apsaimniekotāju un iedzīvotāju norēķinu kārtībā, informē KP.

Tādējādi turpmāk visiem Jūrmalas iedzīvotājiem būs iespēja par patērēto siltumenerģiju norēķināties tieši ar SIA Jūrmalas siltums, bez namu apsaimniekotāja starpniecības.

KP uzsāka pārrunas ar SIA Jūrmalas siltums pēc tam, kad vairākas Jūrmalas dzīvokļu īpašnieku biedrības, kā arī namu apsaimniekotāji vērsās KP, norādot uz SIA Jūrmalas siltums atšķirīgo attieksmi pret namu apsaimniekotājiem – pašvaldības uzņēmumu un privātajiem apsaimniekotājiem.

Ar SIA Jūrmalas siltums nepastarpināti norēķinājās tikai pašvaldības uzņēmuma SIA Jūrmalas namsaimnieks klienti. Savukārt privāto namu apsaimniekotāju klientiem tika liegta iespēja veikt nepastarpinātus norēķinus tieši ar SIA Jūrmalas siltums, un tie par siltumu maksāja apsaimniekotājam, kas tālāk norēķinājās ar SIA Jūrmalas siltums. Tādējādi privātie namu apsaimniekošanas uzņēmumi tika nostādīti nevienlīdzīgā konkurences situācijā, salīdzinot ar pašvaldības SIA Jūrmalas namsaimnieks, jo tiem bija jāsagatavo iedzīvotājiem rēķini, kā arī jānodrošina parādu piedziņa par labu SIA Jūrmalas siltums, turklāt iedzīvotāji bija motivēti izvēlēties tieši SIA Jūrmalas namsaimnieks pakalpojumus, ja tie vēlējās paši kontrolēt savu norēķinus, maksājot tieši SIA Jūrmalas siltums, nevis uzticot to privātajam apsaimniekotājam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Jūrmalas atkritumu apsaimniekotāja maiņu atsevišķās vietās pilsētā vērojama atkritumu uzkrāšanās un pašvaldībā tiek saņemtas iedzīvotāju sūdzības par nesakārtotu pilsētu, informēja Jūrmalas domē.

Pašlaik atsevišķās vietās Kauguros pie daudzdzīvokļu mājām vērojama atkritumu uzkrāšanās. Pēc pašvaldības pārstāvju teiktā, tas saistīts ar to, ka iepriekšējais atkritumu apsaimniekotājs SIA Eco Baltia vide nav pildījis līguma saistības un daudzviet nav izvedis atkritumus arī līdz pašu noteiktajam datumam - 16.janvārim.

Jūrmalas pilsētas dome saņēmusi daudzas sūdzības no iedzīvotājiem un iestādēm, tostarp izglītības iestādēm, daudzdzīvokļu namiem, par to, ka Eco Baltia vide noteiktajos datumos nav izvedusi atkritumus, uzsvēra pašvaldībā.

Eco Baltia vide pārstāve Jana Kralliša savukārt stāstīja, ka uzņēmums kā pilsētas bijušais apsaimniekotājs pēdējās dienās saņēmis daudz jautājumu un sūdzību no Jūrmalas iedzīvotājiem par neskaidro situāciju pilsētā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jūrmalas dome atlaidusi vairākus pašvaldības uzņēmumu valdes locekļus, arī Hlevicki

LETA, 26.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas dome samazinājusi pašvaldības kapitālsabiedrības locekļu skaitu, tostarp amatus zaudējis Jūrmalgeitas lietā par kukuļošanu notiesātais un sodu izcietušais eksmērs Juris Hlevickis, raksta LETA.

Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja un uzņēmumu kapitāla daļu turētāja pārstāvja Gata Trukšņa (ZZS) lēmumu mazākajās kapitālsabiedrībās turpmāk darbosies tikai viens valdes loceklis, bet lielākajās kapitālsabiedrībās darbosies divi līdz trīs valdes locekļi.

Līdz ar to šonedēļ veiktas izmaiņas trijās Jūrmalas pašvaldības kapitālsabiedrībās - SIA Jūrmalas slimnīca no valdes locekļa amata atcelts Juris Hlevickis, kurš šajā amatā iecelts pavisam nesen, 12.augustā. Slimnīcas valdē turpinās darboties valdes priekšsēdētājs Egons Liepiņš.

Hlevickis kopā ar Jāni Poļaku atcelts arī no SIA Veselības un sociālās aprūpes centrs - Sloka valdes locekļa amata. Aprūpes centra valdē turpinās darboties valdes priekšsēdētājs Aivars Smagars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar mērķi pieteikt Latvijā ražotās mēbeles ārvalstīs veikta Rīgas Krēslu fabrikas zīmolu un prečuzīmju apvienošana.

Turpmāk Rīgas Krēslu fabrikas zīmoli būs pazīstami ar vienotu nosaukumu – ARTICUL. Ar jaunu zīmolu un mūsdienīgu identitāti plānots paplašināt darbību eksporta tirgos un stiprināt attiecības ar pasūtītājiem vietējā tirgū.

Rīgas Krēslu fabrika dibināta 1999. gadā kā interjera dizaina uzņēmuma un sabiedrisku telpu iekārtošanas Coppa Ltd māsas uzņēmums. Laika gaitā uzņēmums būtiski attīstījis ergonomisko biroja mēbeļu ražošanas tehnoloģijas, pilnveidojis un paplašinājis produktu klāstu, šobrīd produktu portfelim sasniedzot 150 vienības.

Tuvojoties Rīgas Krēslu fabrikas 25. jubilejai, uzņēmuma vadība izlēma apvienot tā atsevišķos zīmolus un prečuzīmes – Rīgas Krēslu fabrika, Coppa Ltd, Riga ChAIR un SKOLAI.LV, lai turpmāk darbotos kā ARTICUL. Uzņēmuma darbības fokuss paliek nemainīgs – nodrošināt pilna cikla kvalitatīvu un ergonomisku mēbeļu ražošanu no plānošanas un idejas līdz gatavam produktam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jūrmalas siltumā un Jūrmalas ūdenī amati tiek mākslīgi radīti un dāļāti radiniekiem

Gunta Kursiša, speciāli Db, 25.03.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības uzņēmumā Jūrmalas siltums papildus pieņemti darbā astoņi cilvēki, par 6 tūkst. latiem mēnesī palielinot algu fondu. Nodaļas pārstāvji vēstulē Valsts kontrolei norāda, ka amatos piņemtie cilvēki ir deputātes Dzintras Homkas radinieki vai draugi, un atsevišķi amati ir izveidoti tieši viņiem, tādu viedokli pauda Jūrmalas Vienotības reģionālās nodaļu apvienības pārstāvji.

Par Jūrmalas siltuma ražošanas direktoru ar atalgojumu 1480 lati mēnesī kļuva deputātes Dzintras Homkas civilvīrs Arvīds Knislis. Ierosinātā kriminālprocesa par uzņēmuma Dubultu šķelda izsaimniekošanu dēļ no pienākumiem Jūrmalas siltumā A.Knislis tika atstādināts, tomēr jaunizveidotais ražošanas direktora amats pašvaldības uzņēmumā tika saglabāts. Turklāt kopš A.Knislis zaudēja uzņēmuma vadītāja amatu Dubultu šķeldā, Jūrmalas siltums vairs neiepērk uzņēmuma saražoto lētāko siltumenerģiju – tādā veidā Jūrmalas siltums zaudējot ap 30 tūkst. latu apkures sezonā, tā ir aprēķinājuši Jūrmalas nodokļu maksātāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Prokuratūra par korupciju apsūdz Krūmiņu un viņa meitu

LETA, 08.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģenerālprokuratūra par korupciju nolēmusi sākt kriminālvajāšanu pret uzņēmēju Jūliju Krūmiņu, viņa meitu Maiju Čerņavsku un kādu Veselības inspekcijas (VI) amatpersonu, lai gan pret Jūrmalas domes priekšsēdētāju Gati Truksni (ZZS) pagaidām apsūdzību nolemts necelt un viņa kriminālprocess nodots atpakaļ Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) papildu izmeklēšanai, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB šodien paziņojumā presei raksta, ka 20.aprīlī lūdzis Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret VI amatpersonu, Jūrmalas pašvaldības amatpersonu, fizisku persona, kā arī komercsabiedrības valdes locekli. Aģentūrai LETA zināms, ka pašvaldības amatpersona ir Truksnis, fiziska persona ir Krūmiņš, bet komercsabiedrības valdes locekle ir Čerņavska.

VI amatpersonu lūgts apsūdzēt par diviem noziegumiem, kas saistīti ar kukuļņemšanu un vienu noziegumu, kas saistīts ar dienesta viltojumu. Jūrmalas pašvaldības amatpersonu bija ierosināts apsūdzēt par diviem noziegumiem, kas saistīti ar kukuļņemšanu.

Tāpat koruptīvā noziegumā lūgts apsūdzēt komercsabiedrības valdes locekli, bet pret viņa radinieku ierosināts sākt kriminālvajāšanu par trīs noziegumiem, kas saistīti ar kukuļdošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bijušajam Jūrmalas mēram būs jāstrādā 200 stundas piespiedu darbs

BNS, 15.11.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākās tiesas (AT) Senāts pirmdien noraidījis dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā apsūdzētā bijušā Jūrmalas mēra Ģirta Trenča kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru viņam piespriests piespiedu darbs.

Līdz ar to apgabala tiesas spriedums atstāts negrozīts un vairs nav pārsūdzams, aģentūra BNS uzzināja tiesā.

Izskatot prokurora protestu par Jūrmalas tiesas spriedumu, ar kuru Trencis attaisnots, Rīgas apgabaltiesa maija sākumā apsūdzētajam piesprieda 200 stundas piespiedu darba un noteica arī gadu ilgu liegumu ieņemt amatus valsts un pašvaldību iestādēs.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļa aģentūru BNS iepriekš informēja, ka biroja izmeklētājs Jūrmalas prokuratūrai nosūtījis kriminālprocesa materiālus, ierosinot saukt pie kriminālatbildības toreizējo Jūrmalas domes Ekonomikas un attīstības nodaļas vadītāju Trenci par dienesta pilnvaru pārsniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Eco Baltia Vide vērsies tiesā, lai piedzītu zaudējumus no Jūrmalas domes; dome pārmetumus noraida

Žanete Hāka, 06.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas atkritumu apsaimniekotājs – personu apvienības SIA Jūrmalas ATU un SIA Eko Rīga saistību pārņēmējs SIA Eco Baltia Vide – lauzis līgumu ar Jūrmalas domi tā nesamērīguma dēļ un iesniedzis prasību Administratīvajā rajona tiesā, lai piedzītu no Jūrmalas domes zaudējumus, informē uzņēmuma pārstāvji.

Zaudējumi uzņēmumam radušies pašvaldības neizdarības dēļ, poligonā noglabājamo atkritumu apjoma samazināšanā, uzsver kompānijas pārstāvji. Par attiecīgo situāciju informācija nosūtīta arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

«Atkritumu apsaimniekošanas līguma izpilde Jūrmalas pilsētā, par tarifiem, kādi tie ir uz šo brīdi, kļuvusi par nesamērīgi lielu slogu apsaimniekotājam, līdz ar ko faktiski neiespējama. Kopš līguma slēgšanas 2011.gadā mainījušies ne vien faktiskie apstākļi – piemēram, pieaugošais cenu kāpumus par atkritumu tonnas noglabāšanu poligonā, – bet arī tiesiskie apstākļi. Jūrmalas dome nav pildījusi ne valsts, ne Piejūras reģiona atkritumu apsaimniekošanas plānos minētos pasākumus, lai samazinātu poligonos noglabājamo atkritumu apjomu. Līdz ar ko auga gan atkritumu apjoms, gan apsaimniekošanas izmaksas, sasniedzot līgumā noteikto summu ātrāk nekā tas bija paredzēts – 2016.gadā,» uzsver Eco Baltia Vide.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FOTO: Krūmiņš uz tiesas sēdi ierodas cietumnieka kostīmā ar nogrimētu seju un galvu

LETA, 23.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par kukuļošanu apsūdzētais uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš šodien uz tiesas sēdi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ieradās tērpies 20.gadsimta 30.gadu cietumnieka kostīmā, ko papildināja plastmasas rokudzelži, nogrimēta seja un galva.

Tiesas ārpusē Krūmiņš sanākušajiem žurnālistiem atstāstīja sengrieķu teiku par Diogēnu, kurš meklējis taisnību ar lukturi, Krūmiņš sacīja «es esmu ieradies uz šo tiesu meklēt savu taisnību, jo esmu absolūti nevainīgs».

Tiesas sēdi apmeklēja arī bijušais politiķis Jānis Jurkāns, kurš sēdēja blakus Krūmiņam un tiesai norādīja, ka ieradies, lai uzņēmēju atbalstītu.

Bez Krūmiņa šajā lietā apsūdzēta arī viņa meita Maija Krieviņa un Veselības inspekcijas (VI) amatpersona Tatjana Morozova.

Jau vēstīts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērn aprīlī presei izplatīja paziņojumu, kurā bija norādīts, ka birojs lūdz Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret VI amatpersonu, Jūrmalas pašvaldības amatpersonu, fizisku personu, kā arī komercsabiedrības valdes locekli. Aģentūrai LETA zināms, ka pašvaldības amatpersona ir Jūrmalas mērs Gatis Truksnis, fiziska persona ir Krūmiņš, bet komercsabiedrības valdes locekle ir Krieviņa, savukārt VI amatpersona ir Morozova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms astoņiem gadiem dibinātais Jūrmalas pašvaldības uzņēmums Jūrmalas attīstības projekti par nekā nedarīšanu firmas darbiniekiem algās izmaksājis vairāk nekā 200 tūkstošus latu, ziņoja raidījums Nekā Personīga. Raidījums šai firmai pievērsis uzmanība pēc Valsts kontroles paziņojuma, ka uzņēmuma pamatkapitālā nelietderīgi ieguldīti 768 tūkstošus latu vērti zemes gabali.

Jūrmalas attīstības uzņēmums esot dibināts ar labu mērķi – būvēt dzīvokļus trūcīgākajiem pilsētas iedzīvotājiem. Taču labie plāni palikuši tikai uz papīra – būvniecība nenotika, tomēr algas atbildīgie saņēma. Kopš dibināšanas uzcelts neesot nekas.

Pašvaldības ieceres daudzu gadu garumā bremzējusi politisko līderu maiņa un korupcijas skandāli.

Kad 2010.gadā Jūrmalas mēra amatā nonāca Romualds Ražuks, viņš izlēma nevajadzīgo uzņēmumu likvidēt, informēja raidījums.

«Attīstības projekti bija tāda metode, kā to naudu paslēpt, lai tā nebūtu pašas domes budžetā. (..) Paslēpt no Valsts Kontroles, no jebkuras instances, kas skatītu šīs naudas izlietošanas lietderību,» Nekā Personīga skaidrojis tagad jau Saeimas deputāts Ražuks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kolīziju saistībā ar juridiski neesošā nākamā gada valsts budžeta tēriņiem nebūtu, ja esošā valdība būtu jaunajai 13. Saeimai iesniegusi 2019. gada valsts budžeta projektu un ar to saistīto likumu grozījumu paketi. Daļa aptaujāto šādu iespēju nepieļauj, citi redz izeju no pretrunīgās situācijas.

Saeimas Budžeta un un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē LDDK sociālo un darba lietu eksperts Pēteris Leiškalns norādīja uz paradoksālo situāciju, proti, Latvijā ir rīcībspējīga valdība, kas jau ir sagatavojusi un iesniegusi parlamentā 2019. gada valsts budžeta ietvaru, bet nav iesniegusi jaunajai 13.Saeimai valsts budžeta projektu un to pavadošo likumprojektu paketi, aizbildinoties ar to, ka šis darbiņš ir jaunās valdības kompetencē. «Tas ir neatbilstoši Satversmei,» tā P. Leiškalns.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts, nosakot dīkstāves pabalstus 75% apmērā no iepriekš saņemtā atalgojuma, radījusi sistēmu, kurā personas ar apgādājamajiem saņem mazāk, turklāt netiek ņemts vērā apgādājamo skaits, stāstīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns.

"Manuprāt, sākotnēji nosakot valsts pabalstu 75% no iepriekšējā atalgojuma, ir radītas dažas interesantas situācijas. Vieni turpina iet uz darbu, citi neiet un, ja personai nav apgādājamo, pie atalgojuma, kas tuvs vidējai algai, abi saņem identiskus ienākumus," norādīja Leiškalns.

Viņš sacīja, ka šādos gadījumos būtu normāli, ja tie, kam uz darbu nav jāiet, saņemtu nedaudz mazāk, nekā tie, kuriem tas ir jādara. Tāpat ieviestā sistēma paredzot, ka personas bez apgādājamajiem saņem tādus pašus ienākumus kā iepriekš, savukārt personas ar apgādājamajiem saņem mazāk.

"Piemēram, pie bruto ienākumiem 955 eiro apmērā, personai bez apgādājamajiem neto ienākumi ir 700 eiro, kas sakrīt ar krīzes pabalstu. Savukārt personai ar vienu apgādājamo pie bruto ienākumiem 955 eiro apmērā, neto alga bija 750 eiro, ar diviem - 800 eiro, bet ar trijiem un vairāk bērniem - 849 eiro," uzsvēra sociālās drošības eksperts, norādot, ka pabalsts ir līdz 149 eiro mazāks par iepriekšējiem ieņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Sanatorijas Ķemeri attīstībai vēlas atrast stratēģisko investoru

Žanete Hāka, 04.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Efektīvākais veids sanatorijas Ķemeri tālākās attīstības nodrošināšanai ir investora piesaiste, un sanatorijas kompleksa izsole notiks 26.martā, informē Ekonomikas ministrija (EM).

EM sagatavojusi un otrdien Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināta MK atbildes vēstule Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijai par Ķemeru sanatorijā veicamajiem darbiem un sanatorijas kultūrvēsturiskā kompleksa darbības ilgtspēju, informējot par turpmāko rīcību sanatorijas Ķemeri tālākai attīstībai.

Sanatorijas Ķemeri komplekss ir svarīgs kurortoloģijas objekts kūrorta un tūrisma attīstībai Ķemeros un Jūrmalas pilsētā kopumā. Tādejādi valsts interesēs ir nodrošināt, ka sanatorijas Ķemeri kompleksu iegūst īpašnieks, kas gatavs veikt nepieciešamās investīcijas īpašuma sakārtošanā un nodrošināt tā darbības profila saglabāšanu, skaidro EM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Jūrmalas namsaimnieku par gandrīz 3 miljoniem eiro izsolē iegādājies Lietuvas uzņēmums

Dienas Bizness, 30.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas pašvaldībai piederošās privatizējamās SIA Jūrmalas namsaimnieks 100% kapitāla daļu pārdošanai atklātā izsolē pieteicies viens pretendents - Lietuvā reģistrēta kompānija UAB Būsto valda. Saskaņā ar privatizācijas projekta noteikumiem, izsoles rīkotājs pieņēma lēmumu par kapitāla daļu paketes pirkuma līguma slēgšanu ar šo pretendentu par izsoles sākumcenu – 2 959 461 eiro, informē Jūrmalas pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ieva Aile.

Tālāk izsoles rezultāti tiks virzīti apstiprināšanai nākamajā Jūrmalas pilsētas domes sēdē šā gada 9.oktobrī. Savukārt līguma slēgšana un norēķini par Jūrmalas namsaimnieks kapitāla daļu iegādi veicami divu mēnešu laikā no privatizācijas rezultātu apstiprināšanas.

Jūrmalas pilsētas domes izpilddirektors Artūrs Grants norāda, ka dzīvojamo māju pārvaldīšanas un apsaimniekošanas jomā pieredzējušu pretendentu atlasei, izsoles kritērijos tika noteiktas prasības gan pēc pieredzes dzīvojamo māju apsaimniekošanā, gan pēc finansiālās stabilitātes. Pēc publiski pieejamās informācijas (Lursoft, Firmas.lv) un Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas sniegtās informācijas, kritēriju prasībām atbilst vismaz četri Latvijas uzņēmumi, kā arī vairākas kompānijas no tuvākajām kaimiņvalstīm – Igaunijas un Lietuvas. Pēc izsoles izsludināšanas par privatizējamās SIA Jūrmalas namsaimnieks 100% kapitāla daļu privatizāciju interesi izrādīja trīs iespējamie pretendenti, tostarp pretendents no Lietuvas, iesniedzot papildus jautājumus par privatizācijas projektu un izsoles nosacījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kvalitatīvs biroja krēsls ne vien padara darba vidi ērtāku, bet arī nodrošina ergonomisku pozu. Vēlies iegādāties biroja krēslu sev vai saviem darbiniekiem, taču neesi pārliecināts, kādu modeli no plašā piedāvājuma izvēlēties? Iepazīsties ar svarīgākajiem šo biroja mēbeļu aspektiem šajā rakstā!

Noteikums #1: ņem vērā krēsla mehānismu

Biroja krēsliem ir dažādi mehānismu veidi, kas ļauj ieņemt ergonomisku darba pozīciju, pielāgojoties ķermeņa kustībām. Izplatītākie no mehānismiem ir:

• slīpuma fiksācija – sēdeklis un atzveltne ir vienādā leņķi arī kustību laikā. Krēsla pozīciju var nofiksēt vai arī atstāt šūpošanās režīmā;

• atzveltne ar pastāvīgu saskari – krēsla sēdeklis ir fiksēts, bet atzveltne kustas līdztekus ķermeņa augšējās daļas kustībām;

• sinhronais mehānisms – sēdekļa un atzveltnes mijiedarbības proporcija ir 1:2. Tas nozīmē, ka, sēdekļa pozīcijai izmainoties par vienu grādu, atzveltnes pozīcija mainīsies par attiecīgi diviem grādiem. Krēslu var arī nofiksēt;

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Atbilde krīzei - pašu dizains

Anda Asere, 17.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes laikā, sajūtot būtisku apgrozījuma kritumu vietējā tirgū, SIA Rīgas krēslu fabrika izlēma ražot produktus ar augstu pievienoto vērtību, ko piedāvāt arī ārvalstu tirgos.

«Nonācām pie secinājuma, ka jāstrādā pie produktiem, mēbelēm, kam būtu krietni augstāka pievienotā vērtība, nekā mēs darījām līdz šim - tā bija biroja krēslu ražošana, kas pamatā balstās uz iepriekš specializētos uzņēmumos ražotu komponentu kopā salikšanu, kam pievienotā vērtība varētu būt 30%,» saka Aldis Circenis, SIA Rīgas krēslu fabrika valdes priekšsēdētājs. Uzņēmums nolēma pievērsties liekti līmētā saplākšņa mēbeļu dizainam, ražošanai un izplatīšanai, ko varētu piedāvāt arī eksporta tirgos. Eksports šobrīd veido līdz 15% no SIA Rīgas krēslu fabrika apgrozījuma. 2012. gadā paredzēts apgrozīt aptuveni par 20% vairāk nekā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Rīgas krēslu fabrika" saņems 48 125 eiro Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu akciju emisijai, lai tās iekļautu biržas "Nasdaq Riga" alternatīvajā tirgū "First North", liecina Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) informācija.

Projekta par "Rīgas krēslu fabrikas" pārveidošanu par akciju sabiedrību un akciju emisiju biržas "Nasdaq Riga" alternatīvajā tirgū "First North" kopējās izmaksas ir 116 462,5 eiro, no kuriem attiecināmās izmaksas ir 96 250 eiro. No tiem 48 125 eiro ir piešķirtais ES fondu finansējums.

Projekta plānotie rezultāti ir veiksmīga "Rīgas krēslu fabrikas" akciju emisija, piesaistot finansējumu 1,5 miljonu eiro apmērā.

Projekta mērķis ir veicināt investoru un kapitāla piesaisti "Rīgas krēslu fabrikas" akciju privātā izvietojuma ietvaros. Projekta galvenās darbības ir "Rīgas krēslu fabrikas" sagatavošana vērtspapīru iekļaušanai "First North" sarakstā, tostarp emisijas organizētāja konsultācija un kapitāla piesaistīšana, juridisko pakalpojumu sniedzēja konsultācija un dokumentu sagatavošana, padziļinātā izpēte, dokumentu sagatavošanas, apstiprināšanas un publicēšanas izmaksas, kā arī zvērinātā revidenta konsultācija un dokumentu sagatavošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rīgas krēslu fabrikai neliels apgrozījuma pieaugums

Žanete Hāka, 22.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krēslu ražotājs SIA Rīgas krēslu fabrika pērn nedaudz palielinājis savu apgrozījumu, liecina dati Lursoft.

Uzņēmuma neto apgrozījums pērn palielinājies līdz 461,9 tūkstošiem latu, kas salīdzinājumā ar 2011.gadu ir par nepilnu procentu jeb 4,23 tūkstošiem latu. Analizējot uzņēmuma neto apgrozījumu pa ģeogrāfiskajiem tirgiem, redzams, ka lielāko daļu ieņēmumu SIA Rīgas krēslu fabrika guvusi Latvijā, taču produkcija eksportēta arī uz Norvēģiju, Vāciju, Poliju, Somiju, Zviedriju, Lielbritāniju, Nīderlandi un Lietuvu.

Pārskata gadā SIA Rīgas krēslu fabrika veikusi būtiskus ieguldījumus tehnoloģisko iekārtu iegādē, jaunu produktu dizaina un tehnoloģiju izstrādē, kā arī virzībai starptautiskajā tirgū. Kā norāda uzņēmuma vadība, pērn izstrādāti un ieviesti ražošanā vairāk kā pieci jaunu krēslu modeļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krēsls ir viena no vissvarīgākajām mēbelēm ikvienam darbiniekam, jo tieši krēsls nosaka to, cik ērti darbā cilvēks jūtas un cik efektīvi var strādāt. Ja nepieciešami biroja krēsli, svarīgi ņemt vērā ne tikai ergonomikas pamatprincipus, bet arī katra konkrētā darbinieka ķermeņa īpatnības. Uzņēmums AJ Produkti ir apkopojis ieteikumus, kas jāņem vērā, izvēloties biroja krēslu.

Darba laiks un specifika

Pirmkārt, jāizvērtē, cik ilgu laiku katru dienu darbinieks pavada, sēžot krēslā. Jo vairāk laika tiek pavadīts sēžot, jo svarīgāk ir izvēlēties ergonomisku krēslu ar pēc iespējas plašākām pielāgošanas iespējām.

Ja šis laiks ir līdz četrām stundām, bet pārējā laikā darbinieks atrodas kustībā, ja krēsls tiek izmantots vien īsiem brīžiem, droši var izvēlēties kādu no ekonomiskākajiem krēslu modeļiem, ergonomikai un papildfunkcijām būtisku nozīmi nepievēršot.

Izplatītākie ir biroja krēsli astoņu stundu darba dienai. Šādi krēsli ir pieejami vidējā cenu kategorijā, tiem ir pietiekami plašas pielāgošanas iespējas un mehānismi paredzēti intensīvai ikdienas lietošanai. Šis krēslu segmants ir plaši pārstāvēts arī AJ Produkti sortimentā un lielākā daļa šo krēslu ir aprīkoti ar sinhrono mehānismu, kas nodrošina augstu pielāgojamību un nepieciešamo atbalstu mugurai, rokām, pleciem un kaklam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Apsaimniekotāju «kariņi» Jūrmalā rezultējas ar dubultiem rēķiniem iedzīvotājiem

Dienas Bizness, 17.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš pagājušā gada oktobra deviņstāvu namā Putnu ielā 2 Jūrmalā iedzīvotāji saņem divus apsaimniekošanas rēķinus, vēsta laikraksts Diena.

Tos sūta gan uzņēmums Jūrmalas namu serviss, kas uzskata, ka māju pārņēmis pērnajā rudenī, gan līdzšinējais apsaimniekotājs - privatizējamā SIA Jūrmalas namsaimnieks (JN).

Kā skaidro laikraksts, ir juceklis, jo cilvēkiem nav skaidrs, kam zvanīt, kurš par ko atbild un kam par ko maksāt. Daļa iedzīvotāju maksā vienam uzņēmumam, daļa - otram, bet ir arī tādi, kas, baidoties no soda sankcijām, visu šo laiku maksājot abiem.

Antoņinai Zīlītei par trīsistabu dzīvokļa apsaimniekošanu jau kopš oktobra rēķini pienākot gan no SIA Jūrmalas namsaimnieks, gan SIA Jūrmalas namu serviss. Viņu arī mulsinot jautājums, kura uzņēmuma izliktajā kastītē ievietot skaitītāju rādījumus. A. Zīlīte zvanījusi gan SIA Jūrmalas ūdens, gan SIA Jūrmalas siltums, kur saņēmusi atbildi, ka viņiem ir līgumi ar Jūrmalas namsaimnieku. Tomēr A. Zīlītes novembrī saņemtajā Jūrmalas namu servisa rēķinā iekļauta maksa par astoņiem kubikmetriem aukstā ūdens, kurus viņa it kā patērējusi. «Nezinu, kurp lai eju, laikam jādodas uz policiju,» viņa spriedusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas dome nolēma par domes priekšsēdētāju iecelt bijušo pilsētas izpilddirektoru Gati Truksni (LZS, KDS, LPP/LC).

Par Trukšņa iecelšanu Jūrmalas mēra amatā nobalsoja astoņi deputāti, bet par otru mēra amata kandidātu Romualdu Ražuku (PS) - septiņi deputāti.

Trukšņa kandidatūru izvirzīja pilsētas domes deputāte Larisa Loskutova (SC), kura pauda uzskatu, ka Truksnim piemītot pilsētas vadītāja un līdera īpašības. Savukārt opozīcija, kā savu kandidātu izvirzīja nulle kā mēra amatu zaudējušo Romualdu Ražuku (PS), kurš norādīja, ka būtu jāturpina iesāktais darbs.

Atbildot uz deputātu jautājumiem, Truksnis skaidroja, ka viņa galvenais darbības pamatprincips kā mēram būšot deputātu apvienošana kopīgā darbā. "Tie 15 deputāti, kas esam, esam vienādi, nav labāki un sliktāki, nav izredzēto un trešās šķiras deputātu, visiem deputātiem jāpiedalās darbā un lēmumu apspriešanā, lai nav kauns pašiem un jūrmalniekiem nav jākaunas par domes darbu," sacīja Truksnis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībai līdz šā gada 1. maijam ir jāsagatavo piedāvājums nekustamā īpašuma nodokļa liktenim attiecībā uz iespējamo vienīgā vai primārā mājokļa neaplikšanu ar to.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmums, izskatot kolektīvo iesniegumu par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam īpašumam, kas kalpo par dzīvesvietu tās īpašniekam.

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi projektu par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vai samazinājumu primārajam mājoklim un to nodevusi sabiedriskajai apspriešanai. Tā ieviešanas gadījumā jautājums ir par prognozētajiem pašvaldību ieņēmumiem no šī nodokļa 2022. gadā.

Jāatgādina, ka jau iepriekš ir bijuši vairāki mēģinājumi "atbrīvot" vienīgo mitekli no NĪN maksāšanas, taču neviens no tiem nav beidzies ar uzvaru. Proti, 2019. gadā parlamentā bija pašlaik opozīcijā esošās ZZS deputātu iesniegtais grozījumu projekts Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kurš paredzēja no šī nodokļa maksāšanas ar 2020. gadu atbrīvot mitekli, kurā cilvēks ir deklarēts un dzīvo, un tam piekrītošo zemi pilsētās un ciemos līdz 1,5 ha, bet viensētās līdz 2 ha ar kopējo kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro. Taču attiecīgie grozījumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu un nenonāca pat līdz izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd atbalsta modeļi Covid-19 seku mazināšanai Latvijā ir kļuvuši ievērojami labāk un precīzāk mērķēti nekā pavasarī, bet vēl arvien atbalsta sistēmā ir vairāki neatrisināti jautājumi, uzskata sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns.

Leiškalns uzsvēra, ka pašlaik ir ļoti būtiski, ka atbalsts tiek sniegts arī tiem, kuri turpina darbu, tomēr, pēc viņa domām, joprojām nav izstrādāti un ieviesti skaidri un iepriekš zināmi algoritmi - kas un pie kādiem apstākļiem mainās un kā katrai no iesaistītajām personām ir jārīkojas.

"Rezultātā lēmumi ir pēkšņi, iepriekš neparedzami un gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem tie rada veselu virkni neskaidrību gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem. Piemēram, plkst.21 vakarā aptaujas veidā tiek pieņemts ierobežojums, kas stājas spēkā nākamajā rītā un attiecas uz simtiem darbinieku," sacīja eksperts.

Viņš teica, ka nereti pēc lēmumu pieņemšanas nav iespējams pietiekami ātri saņemt nepieciešamo informāciju, proti, pēc kārtējiem ierobežojumiem, kas skāra vairākas nozares. Kā piemēru eksperts minēja Ministru kabineta 10.novembra sēdē pieņemtos normatīvos aktus, kad "uzņēmējiem veselu nedēļu nebija pieejamas apstiprinātās noteikumu versijas, līdz ar to viņiem nebija skaidrs, vai uz viņiem attieksies jaunie noteikumi, vai arī ir jāpieņem lēmums atlaist darbiniekus". "Tāda situācija bija pilnībā attaisnojama martā, tomēr šobrīd labā prakse būtu tāda, ka ir iepriekš zināmi atbalsta nosacījumi, kas stājas spēkā vienlaikus ar konkrētajai nozarei noteiktiem ierobežojumiem," sacīja Leiškalns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

CFLA un LAD jārisina arī projektu darbības termiņu pagarināšana

Māris Ķirsons, 17.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Latvijā strādājošie uzņēmumi pārvarētu koronovīrusa iespējamo ietekmi ir nepieciešams pasākumu plāns, kurā būtiska loma būs valsts rīcībai, gan attiecībā uz nodokļu un darbinieku slimības lapu samaksu, gan ar dīkstāvi saistītām izmaksām un arī vīrusa skarto uzņēmumu spējām kārtot kredītsaistības.

Db.lv jau rakstīja, ka pašlaik straujā tempā norit darbs pie iespējamiem atbalsta instrumentiem.

LDDK sociālo un darba lietu eksperts Pēteris Leiškalns par svarīgāko uzskata darbinieku un uzņēmēju spēju saglabāšanu strādāt gan koronovīrusa izplatības laikā, gan arī pēc tam. Lai to īstenotu, identifcēti iespējamie pasākumi:

  • noteikt nodokļu brīvdienas uzņēmumiem, kuru darbību ievērojami skārušas COVID-19 negatīvās sekas. Atcelt kavējuma/soda naudas nodokļu maksājumiem;
  • apmaksāt Darba nespējas lapas COVID-19 pacientiem un karantīnā esošajiem darbiniekiem no valsts sociālās apdrošināšanas budžeta, kā B slimības lapas, nevis no uzņēmēju maka (kā A slimības lapu);
  • samazināt darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas (daļēji vai pilnībā subsidējot no valsts pamatbudžeta) uz krīzes periodu, lai darbiniekiem varētu izmaksāt algas, no kā dzīvot, ja arī uzņēmumā ir dīkstāve. Ja to nevar, tad varbūt noteikt VSAOI brīvdienas, vienlaikus risinot ar darbinieku sociālajām garantijām saistītos jautājumus;
  • kredītu brīvdienas un nodokļu atvieglojumi nozarēm noteiktām nozarēm (pēc kodiem) situācijā, kad uzņēmēmiem sarūk ienākumi un līdz ar to rūk to iespējas kārtot savas saistības. Ir jārada mehānisms, kurš ļauj atlikt kredīta pamatsummas un ar to saistīto kredītprocentu maksājumu;
  • uzņēmumu "tekošo" maksājumu iesaldēšana vai pārcelšana, piemēram NĪN u.c.;
  • nomas maksas subsīdijas par uzņēmējdarbībā izmantotajām telpām;
  • vienreizējas dotācijas smagāk skarto nozaru uzņēmumiem, lai palīdzētu segt uzņēmējdarbības fiksētās izmaksas krīzes apstākļos;
  • Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai (CFLA) un Lauku atbalsta dienestam (LAD) jārod risinājumi par projektu darbības termiņu pagarināšanu un projekta līgumu grozījumiem saistībā ar sasniedzamajiem rezultātiem un iespējamu finansējumu dīkstāvēm, kas no projektu realizētājiem neatkarīgu iemeslu dēļ radušās krīzes ietekmē;
  • piešķirt subsīdijas/atbalstu, sedzot daļu no atalgojuma izmaksām tiem uzņēmumā nodarbinātajiem, kam darba devējs, neraugoties uz krīzes izraisītu dīkstāvi, saglabā darba vietu uzņēmumā. Tas ļautu mazināt darbinieku atlaišanas risku un valstij nebūtu jāuzņemas tik lielas bezdarbnieku pabalstu izmaksas;
  • jāplāno pasākumi pēckrīzes periodam. Piemēram, īpašajām nozarēm nodrošināt bezprocentu aizdevumus apgrozāmajiem līdzekļiem uzņēmuma darba atjaunošanai pēc ārkārtas situācijas beigšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru