Satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) šodien pametis telekanāla TV5 raidījuma tiešraidi, saņemot atteikumu sniegt interviju valsts valodā.

K.Gerhards šodien bija ieradies uz TV5 raidījuma Bez cenzūras tiešraidi, lai runātu par satiksmes jomas aktualitātēm.

Lai arī raidījums „Bez cenzūras” notiek krievu valodā, tā vadītājam tika iepriekš norādīts, ka K.Gerhards runās latviešu valodā. Tomēr sākoties raidījumam ministram tikusi liegta iespēja runāt valsts valodā, informē Satiksmes ministra padomniece Inga Spriņķe.

Televīzijai TV5 Latvia par dažādiem sistemātiskiem pārkāpumiem var draudēt pat darbības apturēšana uz laiku vai pat licences atņemšana, ja telekompānija nesaņemsies un beidzot nenovērsīs pārkāpumus, uz kuriem tai vairākus gadus norādījusi Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP).

NEPLP priekšsēdētāja vietniece Dace Buceniece aģentūrai BNS pastāstīja, ka padome ir iepazinusies ar juristu sagatavoto apkopojumu par TV5 pārkāpumiem, tiesa gan, ir kāda nianse - šogad TV5 piereģistrēta apraides atļauja, un juridiski ir jauna televīzija, «lai gan mēs visi zinām, ka tā ir tā pati».

Šoruden NEPLP uzlikusi divus sodus TV5 - par raidījumu netulkošanu latviešu valodā un arī liegumu toreizējam satiksmes ministram Kasparam Gerhardam raidījuma "Bez cenzūras" tiešraidē izteikties valsts valodā.

Padome tuvākajā laikā nosūtīs brīdinājumu LNT par tai piederošā TV5 rīcību un lūgs sakārtot situāciju. «Lūgsim viņus, lai labojas, citādi tālāk iesim likumisko ceļu,» teica Buceniece, paskaidrojot, ka sekas var būt TV5 darbības apturēšana uz vairākām dienām vai pat licences atņemšana.

Gan Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), gan Valsts valodas centrs (VVC) 9.septembrī ierosinājuši administratīvo pārkāpumu lietu pret TV5.

Telekanālam jāatbild par Valsts valodas likuma iespējamo pārkāpumu un klaju necieņu pret valsts valodu. Abas lietas saistītas ar TV5 rīcību, liedzot satiksmes ministram Kasparam Gerhardam (TB/LNNK) raidījumā Bez cenzūras runāt valsts valodā, raksta Latvijas Avīze.

NEPLP vadītāja vietniece Dace Buceniece pavēstīja, ka lieta ierosināta par Valsts valodas likuma normas pārkāpumu, kas paredz tiesības brīvi lietot latviešu valodu jebkurā dzīves jomā visā Latvijas teritorijā. Telekompānijai par to draud līdz 1,5 tūkst. Ls liels naudas sods. Nākamajā sēdē TV5 pārstāvji tiks aicināti noformēt protokolu, bet lietu padomē skatīs pēc divām nedēļām.

Finansiālu apsvērumu dēļ ir pieņemts «sāpīgs lēmums» – 31. martā tiks pārtraukta kanāla TV5 darbība.

TV5 līdz šim bija viens no nedaudzajiem televīzijas kanāliem Latvijā, kas veidoja informatīvo saturu krievu valodā. «Taču krievu valodā raidošo kanālu tirgus ir ļoti piesātināts un Latvijā ražota satura izmaksas ir augstas, tāpēc, konkurējot ar retranslēto televīzijas saturu un nesaņemot nekādu atbalstu nacionālā satura veidošanai krievu valodā, TV5 jau ilgāku laiku strādā ar ievērojamiem zaudējumiem,» skaidrots paziņojumā.

«Slēgt kanālu ir sāpīgs lēmums, ir jāpārtrauc ilggadīga sadarbība ar augsti profesionāliem kolēģiem, tāpat jāzaudē kanāla veidošanā un uzturēšanā ieguldītais. Tomēr, lai mazinātu AS LNT zaudējumus, šis lēmums bija jāpieņem,» norāda Baiba Zūzena, MTG TV Latvia vadītāja.

Tuvākajā laikā telekompāniju LNT un TV5 skatītāji varēs izvēlēties filmas un seriālus skatīties oriģinālvalodā vai ar latviešu tulkojumu, informēja LNT Pašreklāmas daļas vadītāja Ingūna Sermole.

Pēc viņas sniegtās informācijas, tehniski iespēja izvēlēties valodu nodrošināta visos kabeļtīklos, taču vēl tiek pieslīpētas nianses, lai abi kanāli to varētu piedāvāt arī praktiski. Patlaban testa režīmā norit konkursa Jaunais vilnis translācija TV5 ar iespēju skatīties to latviešu valodā vai oriģinālvalodā.

Par iespēju izvēlēties valodu minētajos kanālos šodien pavēstīja lielākie televīzijas operatori. Nozares pārstāvji uzsver, ka to var izmantot tikai digitālās televīzijas klienti, bet tā nav pieejama analogās kabeļtelevīzijas skatītājiem.

SIA Izzi informēja, ka no 26.jūlija valodu var izvēlēties atsevišķām TV5 pārraidēm, prognozējot, ka to skaits pieaugs. Šī funkcija pieejama arī TV3 un TV6. Uzņēmuma attīstības direktore Sandra Kraujiņa norāda, ka pasaulē tā ir ierasta prakse, ka populāru televīzijas kanālu raidījumi skatāmi dažādās valodās.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome šodien ierosinājusi divas administratīvā pārkāpuma lietas pret televīzijas kanālu TV5.

Kā pastāstīja padomes locekle Dzintra Geka, viena administratīvā pārkāpuma lieta ierosināta par Monitoringa centra konstatēto 13.oktobrī, kad TV5 ziņās pārraidīts sižets saistībā ar parakstu vākšanu par krievu valodu kā otru valsts valodu, kurā viens no nejauši intervētajiem iedzīvotājiem izteicies par Latviju kā fašistisku valsti.

Saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu mediju programmās un raidījumos nedrīkst ietvert sižetus, kas diskreditē Latvijas valstiskumu un nacionālos simbolus.

Geka stāsta, ka starp padomes locekļiem izvērsušās diskusijas par viedokļu daudzveidības atspoguļošanu, tomēr tika nolemts, ka konkrētais intervētais cilvēks ar saviem izteikumiem ir diskreditējis Latvijas valsti. Turklāt padome uzskata, ka šajā gadījumā tika pārraidīts sižeta ieraksts, tādēļ šī viedokļa nonākšana ēterā nav bijusi nejauša.

Arī raidorganizācija LNT vēl nav veikusi visus maksājumus Latvijas valsts radio un televīzijas centram (LVRTC) par apraides nodrošināšanu analogajā tīklā, DB apliecināja LVRTC pārstāve Ieva Līne.

«Tomēr attiecībā citām raidorganizācijām, tostarp LNT lēmums par maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu tiesā nav pieņemts, tomēr, ja tāda nepieciešamība radīsies, tad LVRTC valde par to lems,» sacīja I. Līne.

DB jau vēstīja, ka LVRTC tiesā ir iesniedzis kanāla TV5 īpašnieka TV Rīga maksātnespējas pieteikumu. Tā ir pieprasīta raidorganizācijas parādu dēļ, kas radušies ilgākā laika periodā par apraides nodrošināšanu analogajā tīklā.

LVRTC noteikto laika termiņu un parādu apmēru neatklāj, vien norādot, ka parādu apjoms ir ievērojams. Tāpat presē izskanējusī informācija, ka TV5 parāda summa ir ap 100 tūkst. Ls, ir nekorekta un nepatiesa.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome LNT piespriedusi 1,5 tūkst. Ls sodu par TV5 rīcību, liedzot satiksmes ministram Kasparam Gerhardam (VL/TB/LNNK) raidījumā runāt latviski.

Tas ir maksimālais sods, kādu varēja piemērot par Valsts valodas likuma pārkāpumu, kas paredz tiesības brīvi lietot latviešu valodu jebkurā jomā, raksta Latvijas avīze.

Jāatgādina, ka 31.augustā K.Gerhards pameta telekanāla TV5 raidījuma Bez cenzūras tiešraidi, saņemot atteikumu sniegt interviju valsts valodā. Lai arī raidījums Bez cenzūras notiek krievu valodā, tā vadītājam tika iepriekš norādīts, ka K.Gerhards runās latviešu valodā. Tomēr, sākoties raidījumam, ministram tika liegta iespēja runāt valsts valodā.

Žurnālists Andrejs Mamikins uzdeva jautājumu krievu valodā, bet K.Gerhards atbildēja latviski.. Uz to A.Mamikins aicināja viņu izrādīt toleranci un augstsirdību un pāriet uz krievu valodu. Ministrs uz to savukārt atbildēja, ka esam Latvijā, Latvijas telpā strādājošā televīzijā, kas varēja arī nodrošināt pietiekami kvalitatīvu tulkojumu.

Latvijas valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) tiesā ir iesniedzis kanāla TV5 īpašnieka TV Rīga maksātnespējas pieteikumu, DB apstiprināja LVRTC pārstāve Ieva Līne.

Viņa pastāstīja, ka maksātnespēja ir pieprasīta raidorganizācijas parādu dēļ, kas radušies ilgākā laika periodā par apraides nodrošināšanu analogajā tīklā.

LVRTC noteikto laika termiņu un parādu apmēru neatklāj, vien norādot, ka parādu apjoms ir ievērojams.

DB jau rakstīja, ka LVRTC pērnā gada nogalē brīdināja LNT un TV5, kuras ilgstoši nebija veikušas maksājumus par saņemtajiem pakalpojumiem, iekrājot apjomīgu parādu.

«Abām raidorganizācijām tiek dots noteikts laiks parādu nomaksai. Ja parāds netiks atmaksāts, LVRTC brīdinājumā noteiktā termiņā būs spiests šīm raidorganizācijām atslēgt analogās apraides raidītājus, vienlaikus piesakot maksātnespēju,» iepriekš skaidroja I. Līne.

AS Rīgas kuģu būvētava ir finansiāli stabils uzņēmums, par ko ir viegli pārliecināties, palūdzot komentārus no uzņēmuma vadības vai arī apskatot finanšu atskaites, norāda AS Rīgas kuģu būvētava valde, noraidot iepriekš masu medijos izskanējušo informāciju, ka uzņēmumam būtu finansiālas grūtības.

Iepriekš medijs TV5 nāca klajā ar informāciju, ka AS Rīgas kuģu būvētava tuvu krīzei, un to panākusi pašreizējā uzņēmuma vadība. Tā medijam norādījis uzņēmuma ražošanas vadītājs Aleksandrs Marčenko, kurš kopš 2013. gada novembra jau nepilda savus amata pienākumus. Uzņēmums nav Marčenko atlaidis, taču arī atalgojums netiek izmaksāts.

«Izdzenājuši visus kontraģentus, ar kuriem mēs strādājām. Situācija ar inženieriem ražotnē vienmēr bijusi saspringta, taču šobrīd gandrīz visi vecie darbinieki, kā es, ir bez darba, bet visi pārējie aizgājuši. Un rūpnīcā tagad, pat ja tur būs kuģi, nebūs, kas tos remontē,» TV5 norādījis Marčenko.

Konkurences padome (KP) šobrīd izskata Modern Times Group (MTG) iesniegto ziņojumu par telekanālu LNT, TV5 un Latvijas Mūzikas Kanāla iegādi.KP lēmums jāpieņem līdz maija vidum.

Konkurences likums nosaka, ka KP aizliedz apvienošanos, kuras rezultātā rodas vai nostiprinās dominējošais stāvoklis vai var tikt būtiski samazināta konkurence jebkurā konkrētajā tirgū. Taču likums arī paredz, ka KP ir tiesīga atļaut šādu apvienošanos, nosakot tirgus dalībniekam saistošus noteikumus, kuri novērš apvienošanās negatīvās sekas attiecībā uz konkurenci. Tātad darījums var tikt atļauts, ja KP spēj formulēt tādus saistošos noteikumus, kuri novērš apvienošanās negatīvās sekas.

Kas būtu jādara KP, lai pienācīgi izvērtētu šo darījumu un izlemtu, vai to atļaut? Latvijā nav formālu vadlīniju apvienošanās darījumu izvērtēšanai, taču, līdzīgi kā citās konkurences lietās, KP būtu jāņem vērā ES regulējums un Eiropas Komisijas prakse.

Konkurences padome (KP) ir atļāvusi darījumu, kurā mediju koncerns MTG Broadcasting (MTG) plāno pārņemt Latvijas Neatkarīgo televīziju (LNT) un TV5.

Tiesa, atļauja dota, izvirzot stingrus nosacījumus, kas pagaidām netiek publiskoti. Līdz ar to nav zināms, vai MTG tiem piekritīs. Mediju koncerns, kura paspārnē jau darbojas kanāli TV3, TV6 un citi, par lēmuma saturu vēl oficiāli nav informēts.

KP amatpersonas atklāj vien to, ka lēmums šajā lietā ir pieņemts un tiks publiskots divu nedēļu laikā. Jautāts, vai lēmums ir pozitīvs, KP priekšsēdētājs Dzintars Striks biznesa portālam Nozare.lv sacīja: «Šo informāciju nevaru ne apstiprināt, ne noliegt, taču rezultāts būs ļoti interesants.»

Neoficiāli zināms, ka apvienošanās atļauja varētu būt dota uz pieciem gadiem, pēc kuriem lēmums tiktu vēlreiz pārskatīts. Apvienošanās atļauja varētu tikt atcelta arī šo piecu gadu laikā, ja netiktu īstenots kāds no KP izvirzītajiem nosacījumiem, piemēram, attiecībā uz reklāmas tirgu u.c.

Apvienošanās gadījumā TV3 un LNT jābūt pieejamām bezmaksas apraidē vismaz līdz 2013.gada 31.decembrim, turklāt abām programmām jāsaglabā neatkarīgas un patstāvīgas ziņu raidījumu redakcijas, kā arī jāsaglabā ziņu raidījumu daudzums šobrīd esošajā apjomā. Savukārt programmu redaktoriem amata aprakstā jābūt atsevišķi nostiprinātai redakcionālajai neatkarība no mediju īpašnieka.

Tā ir viena no Konkurences padomes (KP) noteiktajām prasībām, pie kā ir dota zaļā gaisma MTG Broadcasting AB un AS Latvijas Neatkarīgās Televīzijas (LNT) iegādes darījumam.

KP arī noteikusi, ka LNT un TV3 vismaz 21% no raidlaika jāaizpilda ar oriģinālu, Latvijā veidotu saturu.

Attiecībā uz reklāmas tirgu, apvienošanās dalībniekiem liegts paaugstināt reklāmas raidlaika cenas kanālos TV3, TV6, 3+ vismaz līdz 2012.gada beigām, bet, ja līgums ar kādu reklāmdevēju ir spēkā ilgāk, tad līdz šī līguma termiņa beigām. Savukārt pēc 2012.gada reklāmas cenu drīkst palielināt ne vairāk kā par gada inflācijas koeficientu. Būtiski arī, ka apvienošanās dalībnieki attiecībā pret reklāmdevējiem nedrīkst savas programmu pakas sasaistīt – tā, piemēram, ja reklāma tiek ievietota LNT programmu grupā, reklāmdevējam nedrīkst uzspiest šīs reklāmas ievietošanu arī citos MTG kanālos, tai skaitā Igaunijā un Lietuvā.

Šī gada augustā skatītākais kanāls bijis TV3, kura skatīšanās laika daļa bija 12,3%, liecina jaunākie TNS dati. Otrs skatītākais kanāls bijis LNT ar 10,1%, bet trešais – kanāls PBK ar 9,9% lielu skatīšanās laika daļu.

Šī gada augustā viens televīzijas skatītājs pie televizora ekrāna pavadījis vidēji 4 stundas un 25 minūtes dienā, kas bija par minūti mazāk nekā šī gada jūlijā, liecina TNS dati.

Pagājušajā mēnesī kanālam LTV1 veltīti 8%, bet kanālam NTV Mir Latvija - 6,8% un kanālam RTR Planeta Baltija - 5,7% no visa kopējā TV skatīšanai veltītā laika.

Savukārt kanāla REN Baltija skatīšanās laika daļa bija 4,4%, kanāla LTV7 – 3,6%, kanāla TV6 – 3,5% un kanāla 3+ - 3,3%.

Savukārt kanālam TV5 veltīti 3,2%, Kanālam 2 – 1,9%, 1BM kanālam – 0,6% un CTC Baltija – 0,5% no kopējā TV skatīšanai veltītā laika.

Zviedru mediju koncerns Modern Times Group (MTG) ir noslēdzis LNT iegādes darījumu; liecina MTG paziņojums medijiem. «Jā, no 1.jūnija LNT īpašnieks ir MTG,» DB apliecināja MTG Baltijas direktors Kaspars Ozoliņš.

Tādējādi MTG Broadcasting AB Latvijā, atbilstoši Konkurences padomes (KP) datiem, realizēs izšķirošu ietekmi pār SIA TV3 Latvia, VIASAT AS, SIA Star FM, kā arī pār AS Latvijas Neatkarīgā Televīzija, kas realizē izšķirošu ietekmi SIA TV5, SIA Latvijas Ziņu Kanāls un SIA Mūzikas Kanāls.

LNT valdē un padomē darbosies tikai MTG darbinieki, atklāja K. Ozoliņš, paskaidrojot, ka viņš no 1.jūnija ir arī LNT ģenerāldirektors. LNT finanšu direktors ir Mārcis Balodis (MTG), bet izpilddirektors ir Guntars Traubergs (LNT).

Lai LNT grupa varētu turpināt veiksmīgi darboties, tiks veidota stratēģiskā padome, kurā būs LNT darbinieki, tostarp līdzšinējais LNT šefs Andrejs Ēķis. Tādējādi MTG grupa pārņem no 1.jūnija LNT biznesa vadību un konsolidē tā finanšu rādītājus. Detalizēta informācija par darījuma detaļām netiek sniegta.

Skatītākais kanāls šī gada septembrī bijis TV3, kuram veltīti 12,8% no kopējā TV skatīšanās laika, liecina TNS dati.

Otrs skatītākais kanāls bijis PBK, kura skatīšanās laika daļa bija 10,7%. Savukārt trešajā vietā ierindojies kanāls LNT ar 9,7% lielu skatīšanās laika daļu.

Kanālam LTV1 veltīti 8,9% un kanālam NTV Mir Latvija - 6,8% no kopējā TV skatīšanai veltītā laika. Savukārt kanālam RTR Planeta Baltija veltīti 5,7%, bet REN Baltija – 4,6% skatītāju laika.

Kanāla TV5 skatīšanās laika daļa bija 3,5%, kanāla 3+ - 3,4%, kanāla TV6 – 3,2%, kanāla LTV7 – 2,9% un Kanāla 2 – 1,6%.

Savukārt kanāliem 1BM, CTC Baltija un Fox katram veltīti pa 0,5% no kopējā TV skatīšanās laika. Kanāla National Geographic Channel skatīšanās laika daļa bija 0,4%, bet Fox Life – 0,1%.

Skatītākie kanāli šā gada augustā bijuši LNT, TV3 un PBK, liecina pētījumu aģentūras TNS Latvia apkopotie dati.

Tie liecina, ka 15,2% no kopējā TV skatīšanās laika ir veltīti LNT vērošanai, 12,3% – TV3 un 10,1% PBK skatīšanai. Kanālam LTV1 veltīti 8,8%, kanālam RTR Planeta Baltija – 5% un kanālam TV5 Rīga - 4,8%.

Laiks, ko vidēji dienā viens TV skatītājs pavadījis pie TV ekrāna augustā, bija četras stundas un 36 minūtes vidēji dienā, kas ir par sešām minūtēm mazāk, nekā jūlijā.

TNS Latvia mediju pētījumu lielo klientu direktors Mārtiņš Traubergs norāda, ka: «Pēc vasaras brīvdienām, augusta beigās, TV ekrānos ir atgriezušies iemīļoti skatītāju raidījumi. Tie arī ir nodrošinājuši LNT un TV3 auditorijas pieaugumu. Taču tie ir tikai pirmie jaunās TV sezonas vēstneši, īstā cīņa sāksies tikai septembrī.»

Skatītākais kanāls novembrī bijis TV3, kura vērošanai veltīti 14,2% no kopējā TV skatīšanās laika. Otrs skatītākais kanāls bija LNT ar 12% lielu skatīšanās laika daļu. Trešais skatītākais kanāls bija PBK ar 10,7%, liecina TNS Latvia dati.

Kanālam LTV1 veltīti 8,1%, kanālam NTV Mir Latvija – 6,4%, kanālam TV5 Rīga - 4,9% no visa kopējā TV skatīšanās laika. Kanāla RTR Planeta Baltija skatīšanās laika daļa bija 4,7 %, kanāla 3+ – 4,6%, kanāla LTV7 – 4,5%, kanāla REN Baltija – 3,5% un kanāla TV6 – 2,7%.

Kanāla LMK, kurš TV auditorijas pētījumā tika iekļauts no 1.novembra, skatīšanās laika daļa bija 0,8%. 1BM kanālam veltīti 0,7%, National Geographic Channel veltīti 0,7%, Fox Crime – 0,5%, OE – 0,2 un Fox Life – 0,1% no visa kopējā TV skatīšanās laika. Visu pārējo kanālu skatīšanās laika daļa novembrī bija 18,1%, bet video un DVD – 2,6%.

Nākamo gadu laikā Latvijas Neatkarīgajā televīzijā (LNT) tiks pastiprināts informatīvais bloks, bet radikālu atšķirību telekanāla darbībā nebūs, sacīja Modern Times group (MTG) vadītājs Baltijas valstīs Kaspars Ozoliņš.

Raidījumā Dienas rīts viņš norādīja, ka LNT un TV3 tiks saglabātas atsevišķas redakcijas, lai tādējādi nodrošinātu viedokļu daudzveidību. Tāpat saturiskajā LNT attīstībā MTG vēlas redzēt līdžinējo telekanāla vadītāju Andreju Ēķi. «Andreju mēs redzam kā TV profesionāli, gribam redzēt saturiskajā attīstībā. Mēs Andreju satura jomā gribam redzēt mūsu komandā,» sacīja K. Ozoliņš.

MTG vadītājs arī norādīja, ka tiks sapludinātas TV3 un LNT administrācijas, lai tiktu samazinātas to izmaksas.

Db.lv jau vēstīja, ka no 1. jūlija LNT pāriet MTG sastāvā. Tādējādi MTG Broadcasting AB Latvijā, atbilstoši Konkurences padomes (KP) datiem, realizēs izšķirošu ietekmi pār SIA TV3 Latvia, VIASAT AS, SIA Star FM, kā arī pār AS Latvijas Neatkarīgā Televīzija, kas realizē izšķirošu ietekmi SIA TV5, SIA Latvijas Ziņu Kanāls un SIA Mūzikas Kanāls.

Pērnā gada decembrī skatītākais bija kanāls TV3, kura vērošanai veltīti 14,6% no kopējā TV skatīšanās laika, liecina TNS Latvia dati.

Otrajā vietā ierindojies kanāls LNT, kura skatīšanās laika daļa bija 10%, savukārt trešajā vietā ierindojies kanāls PBK ar 9,6% lielu skatīšanās laika daļu.

Kanāla LTV1 skatīšanās laika daļa bija 9,4%, kanāla NTV Mir Latvija – 6,3%, kanāla RTR Planeta Baltija – 5,9% un kanāla TV5 – 4,6%. Kanālam REN Baltija veltīti 4,4%, kanālam 3+ - 4,2%, kanālam TV6 – 3%, kanālam LTV7 – 2,8% un Kanālam 2 – 0,9% no kopējā TV skatīšanās laika. Kanāliem 1BM, CTC Baltija, Fox un National Geographic Channel katram veltīti pa 0,5% no kopējā TV skatīšanās laika. Kanālam Fox Life veltīti 0,2%, TVOE – 0,05%, bet visu pārējo kanālu skatīšanai – 17,3%. Savukārt video satura vērošanai veltīti 4,8% no visa kopējā TV skatīšanai veltītā laika decembrī.

Starptautiskā raidorganizāciju koncerna Modern Times Group (MTG) un Latvijas Neatkarīgās televīzijas (LNT) grupas apvienošanās, visticamāk, palielinās televīzijas reklāmas cenu, taču skatītāji lielas izmaiņas nejutīs, norāda aptaujātie mediju aģentūru pārstāvji.

Kā pastāstīja reklāmas aģentūras Alpha Baltic mediju direktors Ivars Sudmalis, apvienošanās rezultātā zaudētāji būs reklāmdevēji, jo reklāmas cenas neizbēgami pieaugšot.

«Šāds koncerns savās rokās turētu 67% no Latvijas televīziju reklāmas tirgus daļas - principā tiks kontrolēts nozares reklāmas tirgus,» sacīja Sudmalis, kurš nav pārliecināts, ka Konkurences padome (KP) sankcionēs šādu darījumu.

Viņš arī norāda, ka lielāka naudas plūsma kanālos nozīmētu arī kvalitatīvāku saturu, turklāt, ņemot vērā, ka kanālu grupām ir dažādas mērķauditorijas un raidījumu formāti, visticamāk, skatītājus LNT pārdošana konkurējošam uzņēmumam neietekmēšot.

Šā gada jūnijā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, TV reklāmu gadījumu skaits pieaudzis par 28%, bet sponsorreklāmu skaits mazinājies par 7%, kopumā minētajā periodā gada griezumā nodoršinot 23% pieaugumu.

Jūnijā televīzijā reģistrēti vairāk nekā 147 tūkst. reklāmu un vairāk nekā 15 tūkst. sponsorreklāmu (visi reklāmdevēju logo, kā arī raidījumu vai filmu reklāma ar atbalstītājiem), saskaņā ar TNS Reklāmu reģistru.

Pretēji ierastajam, šā gada jūnijā TV raidīts vairāk reklāmu nekā maijā, bet sponsorreklāmu apjoma samazināšanās nav ļāvusi pārspēt kopējo reklāmu gadījumu skaitu, norāda TNS Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters.

Jūnijā lielākā daļa reklāmu (46,5%) tiek noraidītas «dienas» laikā (no 9:00-18:00). Būtiskākās svārstības notikušas pārvietojoties reklāmām no «rīta» (7:00-9:00) uz «nakts» (00:00-07:00) periodu. Naktī novērojams arī straujākais reklāmu skaita pieaugums, salīdzinot ar 2011. gada jūniju - par 58%, analizējis TNS.

Tie, kas ir noguruši no dažādām politiskajām svārstībām Latvijā un ikgadējām vēlēšanām, var būt mierīgi – acīmredzot tādas nav gaidāmas tuvākā nākotnē, jo Andrejam Ēķim atkal nevajag LNT. Bet ko nozīmē šis darījums plašākai sabiedrībai?

Saskaņā ar tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia datiem, aizvadītā gada decembrī abi uzņēmumi – LNT un MTG - bija tirgus līderi, raugoties pēc to īpašumā esošo TV kanālu skatīšanās laika. LNT (11,4%), TV5 (4,7%) un TV3 (14,1%), TV6 (2,8%), 3+ (4,7%) kopā aizņēma vairāk nekā trešdaļu jeb 37.7% kopējā TV skatīšanas laika. Vai tā ir pietiekami liela koncentrācija, lai MTG koncernam tirgū veidotos dominējošas stāvoklis, kuru Konkurences padome nedrīkst pieļaut?

Pirms atbildēt uz šo jautājumu, ir svarīgi precizēt, kas ir tirgus, par kuru runājam. Uz bezmaksas «nacionālajā apraidē» esošiem kanāliem pilnā mērā attiecas teiciens «ja tu nemaksā par pakalpojumu, tu neesi klients, tu esi prece». Skatītāji nav TV klienti. Viņi ir prece, ko TV kanāli pārdod saviem klientiem - reklāmdevējiem. Tāpēc tirgus, kas ir jāapskata darījuma kontekstā, viennozīmīgi ir TV reklāmas tirgus.

Zviedrijas mediju koncerna Modern Times Group (MTG) peļņa šā gada otrajā ceturksnī bija 454 miljonu zviedru kronu (37,3 milj. Ls), kas ir par 5,2% mazāka nekā pirms gada attiecīgajā laika posmā, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai.

Savukārt kompānijas apgrozījums otrajā ceturksnī bija 3,517 miljardi kronu (289 milj. Ls), kas ir teju līdzvērtīgs rādītājs kā pirms gada attiecīgajā laika posmā – 3,531 miljardu kronu apmērā.

Kopumā pirmo pusgadu MTG noslēdza ar 6,776 miljardi kronu (557 milj. Ls) apgrozījumu, kas ir par 2% vairāk nekā pērn šajā laika posmā, bet peļņa veidoja 908 miljardus kronu (74,6 milj. Ls), kas ir par 6,3% mazāka nekā pirms gada.

MTG darbību Latvijā uzsāka 1998.gadā. MTG galvenā darbības joma ir televīzija. No 1.jūlija arī AS Latvijas Neatkarīgā Televīzija (LNT) ir MTG sastāvā. Tādējādi MTG Broadcasting AB Latvijā, atbilstoši Konkurences padomes datiem, realizē izšķirošu ietekmi pār SIA TV3 Latvia, VIASAT AS, SIA Star FM, kā arī pār AS LNT, kas savukārt realizē izšķirošu ietekmi SIA TV5, SIA Latvijas Ziņu Kanāls un SIA Mūzikas Kanāls.

Mediju grupa Modern Times Group (MTG) un Lattelecom pēdējā brīdī mēģina panākt vienošanos par jaunu retranslācijas līgumu.

Kā pastāstīja Lattelecom sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Līga Bite, abu pušu pārstāvji šodien tiekas, lai pārrunās mēģinātu vienoties par Lattelecom, MTG un skatītājiem izdevīgu līgumu. To, vai vienošanos varētu panākt šīs dienas laikā un kādi varētu būt jaunā līguma nosacījumi, Bite neatklāja, norādot, ka patlaban plašāk nekomentēs, lai «neietekmētu sarunu turpmāko gaitu».

Iepriekšējais līgums ir spēkā līdz 1.aprīlim ieskaitot, līdz ar to ir vēl divas dienas laika, norādīja Bite.

Arī MTG sabiedrisko attiecību vadītāja Marta Zandersone apstiprināja, ka šodien paredzēta abu pušu tikšanās, lai mēģinu vienoties par jaunu līgumu.