Pasaules bagātnieku turībai augot, pēdējos gados periodiski var dzirdēt par gigantisku naudas summu plūšanu mākslas tirgus virzienā

Parasti skaļāk izskan tas, ka turīgie sacenšas par kāda autora darbu visatpazīstamāko izsoļu namu rīkotajos pasākumos. Tiesa gan, šādi darbi savus īpašniekus maina arī nosacīti klusāk – kolekcionāriem savā starpā vienojoties par kādu konkrētu summu. Kopumā mākslas darbu iegāde var ļaut ne tikai izcelties uz pārējo fona un gūt emocionālu gandarījumu, bet arī sabalansēt savus ieguldījumus. DB jau rakstījis – milzīgas daudzmiljonu summas patiesībā gatavs maksāt vien visai ierobežots cilvēku loks par vēl ierobežotāku skaitu mākslinieku mākslas darbu (tādējādi ir deficīta sajūta). Šie rekordi minēto tirgu atspoguļo vien daļēji. Proti, nav garantijas, ka stabili par pievilcīgām summām tiks pārdoti arī mazāk atpazīstamu mākslinieku veikumi.

Ņujorkā pirmdien izsoļu namā «Sotheby's» beļģu sirreālista Renē Magrita glezna «Le principe du plaisir» pārdota par 26,8 miljoniem dolāru (23,8 miljoniem eiro), kas ir rekordaugsta summa šī mākslinieka darbiem, pavēstīja izsoles rīkotāji.

Līdz šim rekords piederēja gleznai «La corde sensible», kas Londonā 2017.gada februārī tika pārdota par 17,9 miljoniem dolāru.

«Sotheby's» par pirmdien pārdoto darbu cerēja saņemt 15 līdz 20 miljonus dolāru. Izsolē piedalījušies septiņi kolekcionāri, kas ir neierasti daudz, skaidroja izsoles rīkotāji.

Samaksa par citām gleznām, kas tika izsolītas Ņujorkas rudens izsoļu otrajā vakarā, arī pārspējušas sākotnējās prognozes.

Krievijā dzimušā mākslinieka Vasīlija Kandinska darbs «Improvisation on Mahogany», kura vērtība sākotnēji tika lēsta 15-20 miljonu dolāru robežās, tika izsolīts par 24,2 miljoniem dolāru.

Tiesa gan, glezna, kas, kā tika prognozētas, piesaistīs vislielāko interesi, tā arī neatrada pircēju.

Franču impresionista Kloda Monē glezna no viņa slavenās sērijas «Siena gubas» («Meules») otrdien tika pārdota izsolē Ņujorkā par 110,7 miljoniem ASV dolāru (98,8 miljoniem eiro), kas ir jauns cenas rekords šī mākslinieka darbiem.

Izsoļu nama «Sotheby's» rīkotajā Impresionisma un mūsdienīgās mākslas izsolē tika sasniegta viena no 10 augstākajām cenām, kādas jebkad pieredzētas izsolēs.

Šī 1890.gadā tapusī glezna iepriekš bija pārdota 1986.gadā «Christie's» izsolē, kad līdzšinējais īpašnieks to nosolīja par 2,53 miljoniem dolāru. «Sotheby's» nesniedza ziņas par jauno pircēju.

Monē uzgleznoja 25 «Siena gubu» kompozīcijas 1890.-1891.gada ziemā savās mājās Živernī Francijas ziemeļu reģionā Normandijā.

Cita šīs sērijas glezna 2016.gada novembrī tika pārdota «Christie's» izsolē Ņujorkā par 81,4 miljoniem dolāru.

No Monē «Siena gubu» gleznām 17 atrodas muzejos, bet pārējās astoņas pieder privātiem kolekcionāriem.

Rīgas Latviešu biedrības namā notikušajā Labdarības ballē izsolīti Džemmas Skulmes, Ivara Heinrihsona, Ilzes Preisas un citu mākslinieku darbi.

Gleznotājas Džemmas Skulmes, kura šā gada 9. novembrī 94 gadu vecumā devās mūžībā, glezna «Tautumeita» tika izsolīta par 1300 eiro, bet glezna «Sēdošā» - par 2200 eiro. Par gleznām «Sēdošā» un «Tautumeita» iegūtie līdzekļi tiks ziedoti mākslinieces piemiņas saglabāšanai.

Mākslinieka Ivara Heinrihsona glezna «Balerīna» pārdota par 450 eiro.

Savukārt, Ilzes Preisas glezna «Īriss» - par 1000 eiro.

Mākslinieka Jāņa Gunāra Kalnmaļa darbs «Venēcija» - par 700 eiro, Anitas Melderes darbs «Pēcpusdiena» - par 350 eiro, Ditas Lūses darbs «Milano Blue» - par 400 eiro, bet Sarmītes Caunes darbs «Ābeļdārzs» - 500 eiro.

Visi ballē iegūtie līdzekļi tiks ziedoti Rīgas Latviešu biedrības nama restaurācijai (līdzšinējās ballēs gūtie ziedojumi tikuši izmantoti Jaņa Rozentāla freskas izgaismošanai virs ieejas RLB namā; RLB vestibila un garderobes pārveidei, RLB Karoga mastu un kāpņu margu izveidei, kā arī RLB Kultūrizglītības centra kapitālajam remontam; RLB ieejas durvju restaurācijai, grāmatai «Rīgas Latviešu biedrība trijos gadsimtos» u.c. mērķiem).

Amerikāņu mākslinieka Endija Vorhola veidotais Merilinas Monro portrets izsolē Ņujorkā pirmdien pārdots par 195 miljoniem dolāru (184,7 miljoniem eiro).

1964.gadā tapušais portrets "Shot Sage Blue Marilyn" kļuvis par dārgāko 20.gadsimta mākslas darbu, kāds pārdots izsolē. Tas balstīts uz aktrises foto portretu un darināts zīdspiedes tehnikā.

Monro portrets, kas ir viens no pazīstamākajiem Vorhola darbiem, pārdots izsoļu namā "Christie's".

Par vēl lielāku summu izsolē pārdota tikai Leonardo da Vinči glezna "Salvator Mundi" ("Pasaules glābējs"), kas 2017.gadā tika izsolīta par 450,3 miljoniem dolāru.

"Shot Sage Blue Marilyn" jaunais īpašnieks nav zināms. Portretu pārdeva Tomasa un Dorisas Ammannu fonds Cīrihē, kas parasti ienākumus no izsolēm ziedo labdarībai.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda ceturtdien ierosināja, ka uz jaunajām eiro banknotēm varētu atrasties Renesanses mākslinieka Leonardo da Vinči un franču politiķes Simonas Veilas portreti.

ECB paziņojusi par plāniem līdz 2024.gadam laist klajā jaunas banknotes, bet debates par Eiropas Savienības (ES) vienotās valūtas dizainu parasti pavada politiska spriedze.

Uz 2002.gadā ieviestās valūtas banknotēm attēloti romānikas un gotikas arhitektūras motīvi, lai izvairītos no debatēm par vēsturiskiem personāžiem.

Bet banknošu dizains tiks mainīts, un ECB tagad uzsākusi dizaina izstrādes un konsultāciju procesu, iesaistot sabiedrību un 19 ekspertu komisiju - no katras eirozonas valsts pa vienam.

Lagarda savas idejas izklāstīja intervijā Francijas radio.

"Mums vēstures gaitā ir jāatrod diži, patiesi eiropieši, lai mēs spētu atpazīt sevi," Lagarda sacīja "France Inter".

Britu grafiti mākslinieka Benksija glezna, kurā attēlotas šimpanzes debatējam Lielbritānijas parlamentā, ceturtdienas vakarā tika pārdots izsolē Londonā par 9,8 miljoniem britu mārciņu (11 miljoniem eiro), kas ir jauns cenas rekords šī mākslinieka darbam.

Izsoļu nams «Sotheby's» bija novērtējis Benksija 2009.gadā radīto eļļas gleznu «Devolved Parliament» ar 1,5 līdz diviem miljoniem mārciņu, tomēr pēc 13 minūšu ilgas vairāksolīšanas tā tika pārdota par 8,5 miljoniem mārciņu, bet ieskaitot izsoles nodevas - par 9 879 500 mārciņām.

Darba sākotnējais nosaukums bija «Question Time» saistībā ar premjerministra iknedēļas jautājumiem parlamentā, bet tas tika pārdēvēts pēc mākslinieka veiktām nelielām izmaiņām.

«Izsolē šovakar uzstādīta rekordcena par Benksija gleznu,» mākslinieks rakstīja «Instagram» ievietotā paziņojumā, kurā viņš kritizēja dārgus mākslas darbus. «Žēl, ka tā nepiederēja man.»»

Glezna martā bija izstādīta Bristoles muzejā, lai atzīmētu datumu, kad Lielbritānijai bija paredzēts izstāties no Eiropas Savienības. Šī izstāšanās gan tika atlikta.

Tīmekļa izsolē itāļu Renesanses mākslinieka Sandro Botičelli glezna pārdota par 80 miljoniem ASV dolāru, (66 miljoni eiro) pavēstījis izsoļu nams "Sotheby's".

Gleznas cena kopā ar komisijas maksu sasniedz 92 miljonus dolāru, un tas ir jauns rekords izsolēs pārdotajiem Botičelli darbiem.

Gleznas jaunā īpašnieka vārdu "Sotheby's" neatklāj.

Mākslas darbs, kurā attēlots jauns vīrietis, tiek uzskatīta par vienu no nozīmīgākajām Renesanses gleznām, kas atrodas privātās nokās, norādīja izsoļu nams.

"Viens no nozīmīgākajiem jebkura perioda portretiem, kas jebkad nonācis izsolē, un viens no zīmīgākajiem Florences Renesanses darbiem izsolē sasniedzis 92,2 miljonus [dolāru]," tviterī pavēstīja "Sotheby's".

Glezna "Jauns vīrietis ar medaljonu" tapusi 15.gadsimta beigās, bet 18.gadsimtā to iegādājies kāds britu aristokrāts.

Pandēmijas apstākļos arvien augstāk un augstāk kāpusi dažnedažādu aktīvu vērtību. Turklāt ne vienmēr par ļoti augstu cenu tiek pārdoti vairāk vai mazāk nosacīti klasiski šādi aktīvi. Cilvēki lielas un pat galvu reibinošas summas pēdējā laikā gatavi izdot, piemēram, par digitālo mākslu un kolekcionējamiem šādiem digitāliem aktīviem.

Tam spilgts apliecinājums bijis nupat notikušā Sotheby"s izsole, kur par 11,75 miljoniem ASV dolāriem tika pārdots šāds digitālais darbs Covid Alien. Faktiski Covid Alien astoņu bitu stilā un 24x24 pikseļu formātā attēlo zilganu personāžu ar masku un cepuri. Tā ir daļa no veseliem 10 tūkstošiem šādiem radītiem virtuāliem personāžiem, kas kā viss kopums tiek saukts par CryptoPunks sēriju. Katrā ziņā kaut kā monetizēšana, ja pēc tā ir pieprasījums, problēmas parasti nesagādā. Īstens trakums tādējādi aptvēris tādu lietu kā "digitālos unikālos žetonus" (Non-Fungible Tokens jeb NFT). Tos izmantojot, tika nopārdots arī minētais Covid Alien darbs.

Pamatā šie NFT "žetoni" paredz to, ka to pircējam pienākas tiesības uz kādu attiecīgo virtuālo veikumu. Citiem vārdiem sakot - tie ir dati, kas reprezentē kādu unikālu digitālo vienību (piemēram, video vai attēlu) un kuri tiek tirgoti līdzīgi tam, kā pēdējos gados arvien lielāku uzmanību sev piesaistošās virtuālās valūtas. Vēl to varētu uzskatīt par tādu kā sertifikātu, kas apliecina īpašumtiesības uz kādu konkrētu digitālu failu, kas tiek iecementētas blokķēdes tehnoloģijā. Šādas digitālās mākslas (un ne tikai) gadījumā tiek cerēts, ka šis unikālais NFT kods kalpos kā oriģināla apliecinājums, kur viss pārējais tad būs vien reprodukcijas.

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai konsolidētajā kopbudžetā šā gada desmit mēnešos bijis 409,9 miljonu eiro deficīts, kamēr pērn attiecīgajā periodā kopbudžetā bija pārpalikums 444 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija (FM).

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumos janvārī-oktobrī saņemti 9 324,7 miljoni eiro, bet izdevumi bija 9 734,6 miljoni eiro. Bilances pasliktināšanos ietekmēja par 117,8 miljoniem eiro jeb 1,2% zemāki ieņēmumi, kā arī izdevumu palielināšanās kopbudžetā par 736,1 miljonu eiro jeb 8,2%, salīdzinot ar 2019.gada janvāri-oktobri.

Atšķirīga situācija vērojama valsts un pašvaldību budžetu līmenī. Ja valsts budžetā šā gada desmit mēnešos bijis 498,4 miljonu eiro deficīts, bilancei pasliktinoties par 835 miljoniem eiro salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, tad pašvaldību budžetā bija 88,5 miljonu eiro pārpalikums, bilancei pasliktinoties par 18,9 miljoniem eiro.

Par slavenām statujām un gleznām bagātnieki gatavi atdot desmitiem miljonu

Pasaules lielākajos akciju tirgos pēdējo dienu laikā vērojama pamatīgāka šūpošanās, un cenas atkāpušās no virsotnēm. Šajā pašā laikā uz branga viļņa «brauc» mākslas tirgus.

Šonedēļ Sotheby’s izsolē par 110,7 miljoniem ASV dolāru pārdota Kloda Monē glezna Siena gubas. Vēl kazino magnāta Stīva Vinna mākslas investīciju uzņēmums Wynn Fine Art par 55 miljoniem dolāru iegādājās Pablo Pikaso veikumu Sieviete ar suni, un kopumā Sotheby’s informē, ka 56 izsoles priekšmeti jau pašā nedēļas sākumā bija nosolīti par 350 miljoniem ASV dolāru. Turklāt šīs nav vienīgās gigantiskās summas, ko šajā pavasarī kāds atlicis mākslas darbu iegādei. Nupat Ņujorkā ar otra lielā izsoļu nama Christie’s starpniecību par 59,3 miljoniem ASV dolāru tika pārdots Pola Sezana darbs Bouilloire et Fruits un par 40 miljoniem dolāru – Vinsenta van Goga darbs Arbres dans le jardin de l’asile. Izskatās, ka šādas summas birst kā no pārpilnības raga, – šo trešdien ASV laikmetīgā mākslinieka Džefa Kūna statuja zaķis, ierēķinot visas saistītās izmaksas, tika pārdota par 91 miljonu ASV dolāru (solīšana sākusies pie 40 miljoniem ASV dolāru; un vēl bija vairāki citi multimiljonu darījumi).

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos divos mēnešos iekasēti 2,304 miljardi eiro, kas ir par 141,5 miljoniem eiro jeb 6,5% vairāk, nekā plānots, informē Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2023.gada pirmajos divos mēnešos bija par 284,3 miljoniem eiro jeb 14,1% lielāki nekā 2022.gada pirmajos divos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos divos mēnešos veidoja 2,184 miljardus eiro, par 149 miljoniem eiro jeb 7,3% pārsniedzot plānu. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem diviem mēnešiem kopbudžetā nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 270,9 miljoniem eiro jeb 14,2%.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos divos mēnešos bija 1,799 miljardi eiro, par 128,4 miljoniem eiro jeb 7,7% pārsniedzot plānoto, kā arī ir par 241,5 miljoniem eiro jeb 15,5% vairāk nekā 2022.gada pirmajos divos mēnešos.

Sotheby’s izsoļu namā svētdien par rekordaugstu summu – 65,2 miljoniem ASV dolāru – pārdota Ķīnas-Francijas mākslinieka Zao Vou-Ki eļļas glezna, raksta Bloomberg.

Glezna pārdota par 28 reizes augstāku cenu nekā iepriekš to iegādājās tās īpašnieks, un tā ir augstākā cena, par kādu izsolē vēsturiski pārdots kāds Āzijas mākslinieka darbs.

2005.gada maijā 10 metru augsto gleznu «Juin-Octobre 1985» iegādājās Taivānas uzņēmējs Čangs Kiu Duns, samaksājot par to 2,3 miljonus dolāru. Tādējādi gleznas atdeve sasniedz 2735%.

Šīs izsoles rezultāts iezīmē tendenci, ka Āzijas mākslinieku darbi tuvojas Rietumvalstu darbu vērtībai, tādējādi kļūstot par nozīmīgu spēlētāju pasaules mākslas ainavā.

Sotheby’s neatklāj informāciju par gleznas pircēju.

Iepriekšējais rekords par Āzijas darbu, kas pārdots izsolē, tika uzstādīts 2010.gadā Pekinā, cenai sasniedzot 64 miljonus dolāru

Aktuālās kriptovalūtu tirgus tendences: ieguldījumu apmērs Bitcoin ETF turpina piedzīvot jaunus rekordus, NFT tirgus uzrāda dzīvības pazīmes un mēmu monētu bums izceļ jaunās platformas BASE potenciālu.

Kopš Bitcoin spot ETF apstiprināšanas šā gada sākumā investīciju ieplūšana tajos ir palielinājusies ar katru nākamo mēnesi. Janvārī vidējā dienas neto plūsma bija 98 miljoni ASV dolāru, februārī 287 miljoni ASV dolāru un martā jau 231 miljons ASV dolāru. Pie tam martā reģistrētas divas dienas ar rekordaugstiem ieguldījumu rezultātiem – 12. martā tika ieguldīts vairāk nekā 1 miljards ASV dolāru, bet 13. martā vairāk nekā 680 miljoni ASV dolāru. Līdz ar to kopējās investīcijas spot Bitcoin ETF pārsniedza 12 miljardus ASV dolāru.

Visveiksmīgākie fondi Bitcoin piesaistē ir BlackRock IBIT un Fidelity FBTC, kas uzkrājuši BTC attiecīgi 13 miljardu un 7 miljardu ASV dolāru apmērā. Abiem līderiem ar visai lielu atrāvienu seko Ark Invest ARKB un Bitwise BITB, kas piesaistīja BTC attiecīgi 2,3 miljardu ASV dolāru un 1,6 miljardu ASV dolāru apmērā. Savukārt citos jaunajos ETF fondos ieplūda noguldījumi no 60 miljoniem līdz vairāk nekā 450 miljoniem ASV dolāru apmērā.

Dimants ar nosaukumu «Rozā mantojums» izsoļu namā Christie’s pārdots par rekordaugstu cenu – 50 miljoniem ASV dolāru, raksta CNBC.

19 karātu dimantu iegādājies ASV luksusa juvelierizstrādājumu ražotājs Harry Winston. Pārdevēja identitāte netiek atklāta.

«Dimants pārdots par ārkārtīgi augstu cenu – 50 miljoniem dolāru jeb 2,6 miljoniem dolāru par karātu, kas ir rekordaugsta cena pasaulē par rozā dimantu,» skaidro Christie’s luksusa grupas vadītājs Fransuā Kjurels. «Šis dimants man ir dimantu Leonardo da Vinči, un es nedomāju, ka pasaulē ir atrodams kas labāks,» viņš uzsver.

Ik pusgadu rīkotajā Ženēvas juvelierizstrādājumu izsolē pārdošanas apjomi sasniedza 110 miljonus dolāru, un 86% no lotēm atrada jaunos īpašniekus, savukārt 11 no objektiem tika pārdoti par vairāk nekā 1 miljonu dolāru.

Pērļu un dimantu kaklarota, kas bija piederējusi karalienei Marijai Antuanetei pirms viņas sodīšanas ar nāvi Francijas revolūcijas laikā, trešdien tika pārdota izsolē Ženēvā par 36 miljoniem ASV dolāru (32 miljoniem eiro), uzstādot jaunu cenas rekordu pērļu rotaslietām un ievērojami pārsniedzot izsoles sākumcenu – apmēram divus miljonus dolāru.

Izsoļu nama «Sotheby's» rīkotā izsole notika luksusa viesnīcā Ženēvas ezera krastā, un tajā tika pārdota Marijai Antuanetei piederējušu 10 rotaslietu kolekcija, no kurām dažas divus gadsimtus nebija redzētas sabiedrībā.

Šīs 10 rotaslietas, kuru kopējā sākumcena bija ap trim miljoniem dolāru (trim miljoniem eiro), tika nosolītas par pavisam 43 miljoniem dolāru (38 miljoniem eiro), paziņoja «Sotheby's».

Dimantu broša, kuru bija cerēts pārdot par apmēram 80 000 dolāru (70 000 eiro), tika nosolīta par 1,75 miljoniem dolāru (1,5 miljoniem eiro).

Izsoles nagla tomēr bija dabisko pērļu un dimantu kareklis, kuru par minēto rekordcenu nosolīja anonīms privāts pircējs.

Lielbritānijas ekspremjera Vinstona Čērčila nozīmīgākā glezna ar Marokas pilsētas Marrākešas skatu pirmdien tika pārdota izsolē Londonā par septiņiem miljoniem britu mārciņu (astoņiem miljoniem eiro), pārspējot prognozes.

Čērčils, kurš bija arī mākslinieks, radīja eļļas gleznu "The Tower of the Koutoubia Mosque" ("Kutubijas mošejas tornis"), kad viņš 1943.gadā Otrā pasaules kara laikā apmeklēja Marrākešu.

Viņš uzdāvināja šo gleznu toreizējam ASV prezidentam Franklinam Rūzveltam dzimšanas dienā. Vēlāk glezna mainīja īpašniekus, un līdz pirmdien notikušajai izsolei tā piederēja Holivudas aktrisei Andželīnai Džolijai.

Izsoļu nams "Christie's" nosauca šo gleznu par "Čērčila nozīmīgāko darbu" un atzīmēja, ka tā ir vienīgā ainava, ko viņš uzgleznojis Otrā pasaules kara laikā.

Vairāksolīšanā, kas lielākoties notika pa telefonu, gleznas cena sasniedza septiņus miljonus mārciņu, ievērojami pārsniedzot pirmsizsoles novērtējumu - no pusotra miljona līdz 2,5 miljoniem mārciņu.

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada deviņos mēnešos izveidojās 521,6 miljonu eiro liels pārpalikums, taču tā apmērs bija par 169,8 miljoniem eiro mazāks nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina Finanšu ministrijas informācija.

Lai gan pērn izdevumi sāka pārsniegt ieņēmumu apjomu, tikai sākot ar septembri, šogad uzkrātā pārpalikuma apmērs kopbudžetā dilst jau kopš jūlija, ko ietekmēja būtiski zemāki nekā pērn jūlijā-septembrī ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi. Trešajā ceturksnī tika veiktas ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu atmaksas jūnijā saņemto Eiropas Komisijas ievērojamo avansu apjoma pārrēķina rezultātā. Kopumā deviņos mēnešos ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumos joprojām ir vērojams pieaugums un ir saņemts par 51,1 miljonu eiro jeb 5,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Mazāka pārpalikuma veidošanos salīdzinājumā ar pagājušo gadu ietekmēja arī mērenais nodokļu ieņēmumu palielinājums kopbudžetā – par 3,2%, kamēr pērn deviņos mēnešos nodokļu ieņēmumi pieauga par 8,7%. Izmaiņas, galvenokārt, saistītas ar uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumu samazināšanos par 269,6 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pagājušo gadu pamatā šī nodokļa reformas rezultātā. Būtiski sarūkot UIN ieņēmumiem, valsts pamatbudžetā samazinājās gan nodokļu ieņēmumi (par 90,9 miljoniem eiro jeb 2,7%), gan kopējie ieņēmumi (par 46,7 miljoniem eiro jeb 1%).

Pagājušajā gadā uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā samaksājuši 9,86 miljardus eiro, tostarp 3,29 miljardus eiro valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās un 1,72 miljardus eiro iedzīvotāju ienākuma nodoklī, liecina "Lursoft" aprēķini, balstoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju.

Lielākās nodokļu iemaksas veikuši degvielas tirgotāji, tiesa, mainījies saraksta līderis. Lursoft izpētījis, ka VID administrētajos nodokļos pagājušajā gadā visvairāk samaksājusi SIA "Orlen Latvija" (278,95 miljoni eiro), kas iepriekšējos gados atradās trešajā pozīcijā aiz SIA "Neste Latvija" un SIA "Circle K Latvia".

Otrajā vietā ir "Neste Latvija" ar 202,84 miljoniem eiro, trešajā - "Circle K Latvia" ar 190,72 miljoniem eiro.

Ceturtajā vietā ir SIA "Baltic Sales Network" ar 142,1 miljonu eiro, piektajā vietā - SIA "Philip Morris Latvia" ar 124,77 miljoniem eiro, sestajā vietā - SIA "Pirmas" ar 109,56 miljoniem eiro.

Septītajā vietā ir AS "Amber Latvijas balzams" ar 86,87 miljoniem eiro, astotajā vietā - AS "Latvijas gāze" ar 78,51 miljonu eiro, devītajā vietā - "Neste Oyj" ar 72,95 miljoniem eiro, bet desmitajā vietā - SIA "MV Group Distribution LV" ar 70,74 miljoniem eiro.

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 71,3 miljonu eiro pārpalikums. Kopbudžeta izdevumi, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, auguši par 7,8%, kamēr ieņēmumi palielinājās par 2,5%, līdz ar ko kopbudžetā pārpalikums bija par 129,3 miljoniem eiro mazāks nekā 2019. gada pirmajā ceturksnī.

Jāatzīmē, ka kopbudžeta ieņēmumi kopumā saņemti tuvu plānotajam, tomēr atsevišķi martā nodokļu ieņēmumi bija par 4,2% zemāki nekā 2019. gada martā, un tas norāda uz negatīvu tendenci turpmākajiem mēnešiem. Kopbudžeta ieņēmumu mēreno pieaugumu pirmajā ceturksnī noteica ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumu samazināšanās par 13,4%, kas lielākā apmērā nekā plānots tika saņemti 2019. gada nogalē, tādējādi ietekmējot ĀFP ieņēmumus šogad. Kopbudžeta izdevumi tikmēr palielinājušies straujāk. To ietekmēja izdevumu palielināšanās valsts speciālajā budžetā, augstāki izdevumi veselības nozarei, kā arī izdevumu pieaugums Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai.

Straujš nodokļu ieņēmumu pieaugums vērojams aprīlī. Ja pirmajos trijos mēnešos nodokļu ieņēmumi kopbudžetā saņemti tuvu 2020. gada attiecīgā perioda līmenim, tad aprīlī tie iekasēti jau par 174,8 miljoniem eiro jeb 25,4% vairāk nekā pērnā gada aprīlī, vēsta Finanšu ministrija (FM).

Atbilstoši Valsts kases datiem par konsolidētā kopbudžeta izpildi šā gada pirmajos četros mēnešos izdevumi kopbudžetā par 674 miljoniem eiro pārsniedza ieņēmumus, kamēr pērn attiecīgajā periodā kopbudžetā deficīts bija būtiski zemāks jeb 11,3 miljoni eiro.

Šā gada sākumā veikta nozīmīga līdzekļu izmaksa no valsts budžeta atbalsta veidā Covid-19 seku mazināšanai, līdz ar ko kopbudžeta izdevumi bija par 800,2 miljoniem eiro jeb 21% augstāki nekā pērn četros mēnešos, veidojot 4 605,1 miljonus eiro.

2021. gadam apstiprinātā atbalsta apjoms līdz 23. maijam jau sasniedza 3,4 miljardus eiro jeb 11,1% no IKP. Faktiski piešķirtā atbalsta apjoms janvārī-aprīlī veido 926 miljonus eiro, tostarp nepilni 800 miljoni eiro kopbudžeta izdevumos.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Latvijas atkārtoti izstrādāto pieteikumu 1,82 miljardu eiro piesaistei no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka, lai arī plāns līdz iesniegšanai Eiropas Komisijā vēl tiks pilnveidots, tomēr viņš pauda gandarījumu par izstrādāto plāna projektu.

Premjers uzsvēra, ka, pateicoties no ES Atveseļošanas fonda piesaistītajiem līdzekļiem, Latvija varēs īstenot "nevis Eiropas, bet mūsu pašu nodomus, kā audzēt ekonomiku nākotnē". "Šis nav politisks, bet gan visas valsts attīstības projekts," piebilda premjers.

No Atveseļošanās plāna gaida ieguvumus sešās jomās 

Šodien, 20. aprīlī, valdība skatīs informatīvo ziņojumu par Latvijas Atveseļošanas un noturības...

Lai Latvija saņemtu ES Atveseļošanas fondā iezīmētos1,82 miljardus eiro, Latvijai ir jāizstrādā ekonomikas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns un tas jāsaskaņo ar EK, savukārt plānu apstiprina ES Padome.

Vēlamais termiņš oficiālai Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāna iesniegšanai EK ir šā gada 30.aprīlis. Paredzams, ka EK divu mēneša laikā izvērtēs plāna atbilstību regulas prasībām pēc plāna oficiālas iesniegšanas. Ja plāns atbildīs šīm prasībām, tad EK sagatavos padomes ieviešanas lēmumu, kas tiek iesniegts ES Padomei apstiprināšanai.

Iepriekš finanšu ministra Jāņa Reira (JV) padomnieks Ints Dālderis (JV) atzina, ka pārstrādātajā ES Atveseļošanās un noturības mehānisma plānā Latvija prasīs 1,82 miljardus eiro līdz šim plānoto 1,65 miljardu eiro vietā.

Viņš skaidroja, ka pārskatītajā plānā integrēti Eiropas Komisijas (EK) un sociālo partneru priekšlikumi - paredzēts lielāks atbalsts privātajam sektoram un stiprināti sociālās noturības elementi.

Tāpat pārstrādātajā plānā lielāka vērība pievērsta Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā (NEKP) paredzētajiem pasākumiem ar skaidrāku ietekmi uz klimata mērķu sasniegšanu, kā arī papildu uzsvars likts uz Nacionālās industriālās politikas 2021.-2027.gada prioritātēm.

Dālderis uzsvēra, ka pilnīgi visus sociālo partneru priekšlikumus plānā nebija iespējams iekļaut.

Vienlaikus Dālderis norādīja, ka, FM ieskatā, nav atbalstāmi EK mudinājumi celt jebkādus nodokļus.

Dālderis skaidroja, ka pārstrādātajā plānā par 40% - līdz 643,21 miljonam eiro palielināts tiešais atbalsts komersantiem, savukārt publiskais pasūtījums komersantiem samazināts līdz 1,154 miljardiem eiro.

Finanšu ministra padomnieks sacīja, ka pārstrādātā plāna tiešā ietekme uz Nacionālās industriālās politikas 2021.-2027.gada prioritātēm pieaugusi par 24% - līdz 1,164 miljardiem eiro. Netiešā ietekme pieaugusi par 1% - līdz 327,681 miljonam eiro.

Pārstrādātajā plāna projektā klimata sadaļā kopējais prasītais finansējums palielināts par 65,707 miljoniem eiro - līdz 676,207 miljoniem eiro.

Šajā sadaļā par 20,652 miljoniem eiro - līdz 57,282 miljoniem eiro paredzēts palielināt prasīto finansējumu daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, bet par 40 miljoniem eiro - līdz 120,586 miljoniem eiro plānots palielināt finansējumu uzņēmējdarbības energoefektivitātei finanšu instrumenta veidā.

Vienlaikus klimata sadaļā tiks prasīts 80 miljonu eiro finansējums elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācijai atjaunojamo energoresursu integrācijai un izmaksu mazināšanai, kas līdz šim plānā nebija paredzēts.

Pārstrādātajā plānā vairs nav paredzēts 40,293 miljonu eiro finansējums biometāna ražošanas un izmantošanas sistēmai, kā arī 21,978 miljonu eiro finansējums meža ekosistēmu noturības un vērtības celšanai.

Tāpat pārstrādātajā plānā klimata sadaļā par 12,674 miljoniem eiro - līdz 20,293 miljoniem eiro samazināts prasītais finansējums plūdu risku samazināšanas pasākumiem.

Pārstrādātā plāna digitālās transformācijas sadaļā prasītais finansējums palielināts par 35,293 miljoniem eiro - līdz 365,293 miljoniem eiro.

Būtiskākais pieaugums - par 54 miljoniem eiro, sasniedzot 94,788 miljonus eiro, šajā sadaļā paredzēts digitālo prasmju attīstībai. Uzņēmumu digitalizācijai un inovācijām prasītais finansējums palielināts par 11,293 miljoniem eiro - līdz 125,143 miljoniem eiro.

Savukārt valsts pārvaldes digitālajai transformācijai prasītais finansējums pārstrādātajā plānā samazināts par 30 miljoniem eiro - līdz 128,862 miljoniem eiro.

Pārstrādātā plāna nevienlīdzības mazināšanas sadaļā prasītais finansējums palielināts par 40 miljoniem eiro - līdz 370 miljoniem eiro.

Šajā sadaļā lielākais pieaugums - par 40 miljoniem eiro, sasniedzot 111,61 miljonu eiro, paredzēts sociālo pakalpojumu attīstībai.

Pašvaldību kapacitātes stiprināšanai nevienlīdzības mazināšanas sadaļā tiks prasīti 2,5 miljoni eiro, kas iepriekš plānā nebija paredzēti, savukārt reģionālajiem industriālajiem parkiem paredzētais finansējums samazināts par 2,5 miljoniem eiro - līdz 80 miljoniem eiro.

Pārstrādātā plāna veselības sadaļā prasītais finansējums saglabāts nemainīgs - 181,5 miljoni eiro.

Savukārt ekonomikas transformācijas un produktivitātes sadaļā prasītas finansējums palielināts par 31 miljonu eiro - līdz 196 miljoniem eiro. Šie līdzekļi paredzēti inovāciju un privāto investīciju veicināšanai pētījumos un attīstībā, kur prasītais finansējums pieaudzis līdz 113,5 miljoniem eiro.

Pārstrādātā plāna likuma varas stiprināšanai prasītais finansējums palielināts par četriem miljoniem eiro - līdz 37 miljoniem eiro. Papildus prasītais finansējums paredzēts jauniem pasākumiem ēnu ekonomikas mazināšanai.

Jau vēstīts, ka no ES Atveseļošanas fonda Latvijai līdz 2026.gadam grantu veidā būs pieejams finansējums līdz diviem miljardiem eiro.

Februāra sākumā Latvija nosūtīja saskaņošanai EK pieteikumu par ES Atveseļošanas fondā pieejamo finansējuma garantēto daļu 1,65 miljardu eiro apmērā. Pēc Finanšu ministrijā sniegtās informācijas, Latvijai pastāv iespēja pieteikties ES finansējuma mainīgajai daļai, kas patlaban aplēsta aptuveni 300 miljonu eiro apmērā. Papildus tam Latvijai būs pieejami aizdevumi indikatīvi 2,5 miljardu eiro apmērā.

No EK puses par iesniegto plāna projektu izskanēja kritika, un Latvijas politiķi atzina, ka tas būs jāpārstrādā un jāpilnveido. Finanšu ministrijā iepriekš atzina, ka valdībā ar EK izdiskutētais Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāns varētu nonākt aprīļa beigās.

Christie’s izsoļu namā pārdota pirmā glezna, ko pilnībā radījis mākslīgais intelekts, raksta Engadget.

Glezna, kuras nosaukums ir Portrait of Edmond Belamy, izsolīta par 432 tūkstošiem ASV dolāru, un tas ir pirmais pilnībā mākslīgā intelekta radītais mākslas darbs, kas izsolīts lielā izsoļu namā.

Tika prognozēts, ka gleznu pārdos par 7000-10000 dolāru, tādējādi galīgā cena ir diezgan šokējoša, norāda eksperti.

Mākslas darbu radīja algoritms Generative Adversarial Networks (GANs), ko radījis Parīzes mākslas apvienība Obvious. Algoritmā tika iekļauti dati par aptuveni 15 tūkstošiem portretu, kas gleznoti laika posmā starp 14. un 20.gadsimtu.

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns šā gada pirmajos septiņos mēnešos izpildīts par 90,8%, tādējādi šajā periodā nav iekasēti 506,2 miljoni eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai, konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos septiņos mēnešos bijuši 6,664 miljardi eiro, bet izdevumi veikti 6,658 miljardu eiro apmērā, tādējādi kopbudžetā veidojies 6,2 miljonu eiro pārpalikums.

FM norādīja, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē pārskata periodā būtiski zemāki nekā plānots bijuši nodokļu ieņēmumi, savukārt valdības apstiprinātie atbalsta pasākumi Covid-19 seku mazināšanai un pieaugums sociālo pabalstu izdevumos veicināja kopbudžeta izdevumu straujāku palielināšanos, kā rezultātā kopbudžetā pārpalikums šogad ir par 591 miljonu eiro zemāks nekā pērn pirmajos septiņos mēnešos.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos septiņos mēnešos saņemti par 133,2 miljoniem eiro jeb 2% zemākā apmērā nekā pērn attiecīgajā periodā, ko galvenokārt ietekmēja nodokļu ieņēmumu samazināšanās par 88,7 miljoniem eiro jeb 1,8%.

Finanšu ministrija, ņemot vērā Valsts kases datus par konsolidētā kopbudžeta izpildi 2018. gadā, ir aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances novērtējumu.

Pērn vispārējās valdības budžeta deficīts bija 0,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 198,9 miljoni eiro. Tas bija ievērojami zemāks nekā likumā par valsts budžetu 2018. gadam pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts – 1% no IKP.

Konsolidētajā kopbudžetā pērn veidojies 215,1 miljona eiro deficīts, ieņēmumiem un izdevumiem pieaugot vienlīdz strauji. Tautsaimniecības izaugsmei un sekmīgai Valsts ieņēmumu dienesta darbībai veicinot nodokļu ieņēmumu straujāku palielināšanos, kā arī nozīmīgi pieaugot ārvalstu finanšu palīdzības un nenodokļu ieņēmumiem, kopbudžeta ieņēmumi bija par 1 258,4 miljoniem eiro jeb 13,1% lielāki nekā 2017. gadā, sasniedzot 10 882,9 miljonus eiro. Savukārt kopbudžeta izdevumi 2018. gadā palielinājās par 1 251,9 miljoniem eiro jeb 12,7% un bija 11 098 miljoni eiro. Izdevumu palielināšanos ietekmēja pieaugošās investīcijas Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai, nozīmīgais izdevumu kāpums veselības nozarē, izdevumu pieaugums pensijām un pabalstiem, kā arī izdevumu līmeņa aizsardzības nozarē palielināšana līdz 2% no IKP.