Kramplauži ASV kremēta vīrieša un divu suņu pelnus sajaukuši ar kokaīnu un tos atbilstoši arī izmantojuši, atsaucoties uz Floridas policijas sniegto informāciju, vēsta Reuters.

Pelni nozagti no kādas sievietes mājas ASV Floridas štata centrālajā daļā 15.decembrī. Zagļi līdz ar elektriskajām iekārtām un juvelierizstrādājumiem paņēmuši arī urnu, kurā bija sievietes tēva pelni, kā arī vēl vienu urnu, kur atradās viņas divu suņu pelni.

Izmeklētāji uzzinājuši, kas noticis ar pelniem, pēc tam, kad saistībā ar citu laupīšanas mēģinājumu arestēja piecus tīņus. Viņi pagājušajā nedēļā bija mēģinājuši apzagt blakus esošo māju.

«Aizdomās turētie sajauca pelnus ar vai nu kokaīnu, vai heroīnu. Viņi daļu pelnu bija šņaukuši, ticot, ka lieto narkotikas,» stāstījis šerifs.

Stājoties spēkā Eiropas Savienības (ES) Vispārīgās datu aizsardzības regulai, palielinājies pieprasījums pēc seifiem dokumentu un datu nesēju glabāšanai.

Seifi sen vairs nav tikai ugunsdrošas metāla kastes, kurās glabāt naudu no garnadžiem. Tie ir aprīkoti ar elektronisku vadību, tajos ir iestrādātas slēdzenes ar biometriskās piekļuves kontroli, autentificējot lietotāja pirkstu nospiedumus. Skaidras naudas darījumu apjoma samazināšanās nebūt nav ietekmējusi seifu ražotāju un tirgotāju biznesu, jo seifi arvien biežāk tiek izmantoti, lai bēdzinātu dažādus datu nesējus.

Kopš šā gada 25. maija, kad sājās spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula, uzņēmumu un privātpersonu interese par slēdzamo metāla mēbeļu un seifu iegādi ievērojami pieauga, stāsta SIA Eurosafe valdes loceklis Iļja Sapožņikovs.

SIA Eurosafe ir bulgāru ražotāja Promet pārstāvis Latvijā. Pieprasītākie ir uguns un uzlaušanas drošie seifi un metāla skapji. «Cilvēki vēlas pasargāt savu naudu un dokumentus no abiem iespējamajiem ļaunumiem – nozagšanas un sadegšanas. Tāpat šobrīd pastiprināti tiek sargāti arī visi datu nesēji,» viņš klāsta. Biežāk seifus pērk finanšu institūcijas, valsts iestādes, lombardi un privātpersonas. Tā kā bankās seifu izmantošana ir dārga un ne visi tām uzticas, ir privātpersonas, kas iegādājās seifus.

Īpašuma saimnieki pietiekami neapzinās, ka suns zagļiem iedveš lielākas bailes nekā apsardzes signalizācija vai videonovērošana, apliecina pētījums, kurā par īpašuma drošību iztaujāti gan iedzīvotāji, gan paši kramplauži, vēsta Latvijas Avīze.

Kamēr daudzi īpašuma saimnieki esot pārliecināti, ka drošākās pret zagļiem ir apsardzes signalizācijas un videonovērošanas kameras (tā domā 21% aptaujāto), 39% aptaujāto laupītāju, kas pieķerti un saukti pie atbildības, atzinuši, ka visvairāk baidās no suņa. Aptaujāto iedzīvotāju vidū tikai 14% apzinājušies sargsuņa īpašo nozīmi. Pilsētās zagļi iekļūšanai mājoklī visbiežāk izmantojot balkonus un logus, laukos galvenokārt apzog mājas, kurās cilvēki pastāvīgi neuzturas (lai slēptu pēdas, mājas nereti tiekot arī nodedzinātas). Visvairāk zādzību fiksēts Rīgā, Pierīgā un Vidzemē.

Īpašumu apdrošināšanas pārstāvis Kristians Pudans kā īpaši satraucošas laikrakstam akcentējis divas lietas: 44% garnadžu ir pārliecināti, ka zagšanu Latvijā izdarīt ir viegli (Lietuvā šis procents esot vēl lielāks – ap 60) un ka 65% gadījumu informācijas avots ir novērošana un personu izsekošana.

Ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV LV) paustais par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) darbinieku iesaisti Eiropas Savienības (ES) fondu izkrāpšanā grauj valsts reputāciju un rada miljoniem eiro zaudējumus, piektdien preses konferencē pauda LIAA direktors Andris Ozols.

Valsts policija (VP) otrdien aizturēja piecas personas aizdomās par aptuveni četru miljonu eiro izkrāpšanu no ES fondiem. Izskanējusi informācija, ka lietā iesaistīts «Ditton» holdings. Otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Viens pret vienu» ekonomikas ministrs teica, ka šajā lietā iesaistīti arī LIAA darbinieki.

Ozols norādīja, ka ministrs paudis kļūdainu informāciju un aicināja Nemiro to atsaukt.

«Tas, ko teica Nemiro, ir meli. Ir liela atšķirība tajā vai LIAA, sadarbojoties ar Valsts policiju, palīdzējusi novērst nelikumības, vai LIAA ir piedalījusies nelikumībās. Virsrakstiem, ka LIAA darbinieki ir piedalījušies krāpšanā, ir lielas negatīvas sekas. Iespējams, Nemiro ir jauns un nepieredzējis, bet LIAA nav iesaistīta krāpšanā,» uzsvēra Ozols.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) vadītājs Andris Ozols Latvijas paviljona veidotājiem izstādē World Expo 2010 prasījis 8% no projekta līguma summas, tā norāda Aerodium vadītājs Ivars Beitāns, kurš ar pierādījumiem par kukuļa prasīšanu no A.Ozola puses vērsīsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB).

A.Ozols apsūdzības kukuļa pieprasīšanā noraida. Viņš apgalvo, ka kukuli vēlējies dot I.Beitāns, lai piesegtu nelikumības projektā, ko ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu Jelgavā īstenojusi cita Aerodium vadītāja dibinātā firma.

«A.Ozols konkrēti pateica, ka mēs tev ļoti palīdzam un nekas tā vienkārši nenotiek,» apgalvoja I.Beitāns portālam diena.lv. Uz kukuli LIAA vadītājs esot norādījis pērn rudenī. Sākumā runa bijusi par kukuli 6-10% apmērā no līguma summas, pēcāk nonāca pie 8%. «Viņš arī ne tikai procentu pieprasīja, bet arī daļas no uzņēmuma. Teica, ka ies vēl labāk, ja piedalīsies,» noteica I.Beitāns.

Pelēkās ekonomikas īpatsvars Latvijā ir gana liels, nākamgad tas varētu kļūt vēl lielāks - saistībā ar valdības iecerēto nodokļu politiku. Šādas frāzes pēdējā laikā ir dzirdētas neskaitāmas reizes komplektā ar atbildīgo valsts institūciju amatpersonu skaidrojumu, ka apkarot ēnu ekonomiku esot neizsakāmi sarežģīti un ilgstoši, tāpēc 2011. gadā no tās atdot baltajai ekonomikai varēšot vien 15 milj. Ls.

Tiesa, pelēkā ekonomika, un tās ietvaros strādājošie atrodas visā valstī, un nereti šādus biznesmeņus ir iespējams identificēt, kā mēdz teikt, pēc elektrības kabeļa. Plus vēl šā visa kontekstā ir kāds aspekts, kuru izprast ir pavisam grūti. Redz, ir tikai loģiski, ka līdz ar valstī notiekošajiem ekonomiskajiem procesiem situācija pasliktinās arī Latvijas tirgos. Arvien biežāk dzirdamas sūdzības, ka Rīgas Centrāltirgū strādājošajiem tirgotājiem nav dažādu nepieciešamo atļauju, ka precēm var būt beidzies derīguma termiņš, ka čeks par pirkumiem izsists netiek utt. Piedevām vēl pretī VID darbiniecēm nostājas tirgotājs ar saviem «miesassargiem», skaidri liekot saprast, ka viņas teiktais vērā ņemts netiks.

Saistībā ar Rīgas sabiedriskā transporta uzņēmuma Rīgas satiksme (RS) nano tehnoloģisko līdzekļu iegādi sabiedrisko transporta līdzekļu tīrīšanai un apstrādei no uzņēmuma MJ Partneri, uzsākts kriminālprocess, pastāstīja Prokuratūras sabiedrisko attiecību speciāliste Una Rēķe.

Kā norādīja Rēķe, 3.februārī Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrā tika izvērtēts Valsts policijā 21.janvārī pieņemtais lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu saistībā ar MJ Partneri piegādāto nano tehnoloģisko ķīmiju RS.

Lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu atcelts un uzsākts kriminālprocess, piebilda Rēķe.

Jau vēstīts, ka RS ierosinājis dienesta pārbaudi par nanotehnoloģisko līdzekļu iegādi sabiedrisko transporta līdzekļu tīrīšanai un apstrādei, informēja RS preses sekretārs Viktors Zaķis.

«Patlaban Rīgas satiksme nevar apstiprināt, ka nav saņēmusi tos nanotehnoloģiskos mazgāšanas līdzekļus, par kuriem tika noslēgts līgums, vai ir notikušas kādas citas nelikumības saistībā ar līguma izpildi,» norādīja Zaķis.

Latvijā strādājošie uzņēmēji jau ir pieraduši – lai saņemtu būvatļauju un varētu sākt reālus celtniecības darbus, proti, attīstīt kādu projektu, ir jāizskraida neskaitāmi kabineti, no viena uz otru pārnēsājot papīra ķīpas. Varētu šķist, ka brīdī, kad visas nepieciešamās atļaujas beidzot ir saņemtas, var mierīgi nodarboties ar būvniecību, ne par ko citu nedomājot. Naivi!

Vēl pastāv iespēja, ka jebkurš valsts iedzīvotājs var tiesā apstrīdēt būvatļaujas izsniegšanas likumību, kas automātiski nozīmē arī projekta realizācijas apturēšanu, nodarot investoram lielākus vai mazākus zaudējumus. Protams, tiesiskā valstī ir tikai normāli, ka jebkura persona var meklēt savu taisnību tiesā, un šo principu nekādā gadījumā nevajag likvidēt. Tajā pašā laikā ir jāņem vērā, ka Latvijā dažādu projektu, atļauju un konkursu rezultātu apstrīdēšana jau ir kļuvusi par nacionālo sportu jeb, vienkāršāk sakot, instrumentu savu vēlmju īstenošanai.

Nav taču noslēpums, ka savulaik neskaitāmi valsts vai pašvaldību iestāžu rīkotu iepirkumu rezultāti tika apstrīdēti Iepirkumu uzraudzības birojā nevis tāpēc, ka tiešām būtu aizdomas par nelikumību, bet gan tādēļ, lai pabojātu dzīvi konkurentam, kuram ir izdevies uzvarēt. Savā ziņā līdzīga situācija ir arī saistībā ar jau izsniegtām būvatļaujām... Nereti būvatļaujas tiek apstrīdētas nevis tāpēc, ka būtu vērojama kliedzoša nelikumība, bet gan tādēļ, ka prasības iesniedzējs tādējādi vēlas izsist kādu labumiņu sev. Piemēram, vienoties – samaksā man «uz rokas» dažus desmitus tūkstošus latu, un nekādas tiesvedības nebūs. Investors tādējādi nonāk dilemmas priekšā – vai nu jākļūst faktiski par šantāžas upuri, vai arī jāiekonservē būvniecība un jāstaigā pa tiesas zālēm. Ciniskāk sakot, jāizrēķina, kas iznāk lētāk.

Jūrmalas kapitālsabiedrībās ir iespējamas nelikumības, tā intervijā DB apgalvo Jūrmalas domnieks Romualds Ražuks, par kura iecelšanu šīs kūrortpilsētas mēra amatā, visticamāk, tiks lemts šodien.

Uz jautājumu, vai pieļaujat, ka domē varētu būt jaunas aizturēšanas, R. Ražuks atbild: «Grūti pateikt. Redziet, Munkevicam bija darba stils visos svarīgos amatos iecelt tā saucamos savējos cilvēkus, mēģinot ieviest Dienvidkaukāzā ierasto klanu principu. Tāpēc, liekot roku uz sirds, pateikt, ka nekas tāds vairs nenotiks, es nevaru».

«Pavisam cita lieta ir Jūrmalas kapitālsabiedrības… pateicoties tam, ka Munkevics bija vienīgais šo kapitālsabiedrību daļu turētāju pārstāvis. Viņš viens pats pildīja dalībnieku sapulces lomu. Viņš pārējiem domniekiem nekādu informāciju nesniedza. Tādējādi pieļauju, ka kapitālsabiedrībās nelikumības ir iespējamas. Līdz ar to iespējamas ir arī dažādas darbības no likumsargājošo iestāžu puses. Piemēram, paskatoties internetā, var redzēt, ka uzņēmums Namsaimnieks pēdējo dienu laikā ir noslēdzis piecus līgumus, no kuriem katrs ir par vienu un to pašu summu — 19 990 Ls. Ir redzams, ka tur ir notikusi kaut kāda drudžaina darbība,» brīdina R. Ražuks.

Pirms pāris dienām konstatēts kārtējais gadījums, kad taksometra šoferis aplaupa Rīgas viesi, šoreiz – Kontinentālās Hokeja Līgas viesspēlētāju no Zviedrijas, atsaucoties uz Zviedrijas laikrakstu Aftonbladet, informē SIA BalticTAXI līdzīpašnieks Bertolts Fliks.

Taksometru pakalpojuma sniedzējs SIA BalticTAXI ar atklātu vēstuli ir vērsušies pie Rīgas pilsētas Domes amatpersonām un Rīgas Pašvaldības policijas ar aicinājumu aktīvi rīkoties, lai izskaustu bandītismu un nelikumības taksometru pārvadājumu nozarē Rīgā.

«Kā vienu no efektīvākajiem risinājumiem iesakām taksometru šoferu licencēšanas ieviešanu darbam Rīgas pilsētā, līdzīgi kā tas ir daudzās citās atbildīgās nozarēs - medicīnā, aviācijā, citos transporta pakalpojumos,» tā B. Fliks. Viņaprāt, viens no būtiskiem risinājumiem ir taksometros ieviest tādus skaitītājus, ar kuriem nevar izdarīt nekādas manipulācijas, lai sagrozītu tarifus, tādējādi maldinot klientus un no tiem pieprasot nepamatoti paaugstinātu cenu par pakalpojumu. Būtu jāpārtrauc lietot skaitītājus, kuri nenodrošina čeku izdruku par braucienu, neuzrādot nobraukumu, tarifu un citu būtisku informāciju.

Konkurss neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) transporta pakalpojumu iepirkumu jomā bija likumīgs, jo - «ja būtu kāda nelikumība, līgums nebūtu noslēgts».

To LNT raidījumam 900 sekundes sacīja bijusī veselības ministre, Latvijas Infektoloģijas centra vadītāja Baiba Rozentāle. «Konkurss bija starptautisks, atklāts, piedāvājumus izņēma 18 pretendenti, bet tajā pieteicās tikai viens,» klāstīja B. Rozentāle, piebilstot, ka viņai radies iespaids, ka «vajadzēja uzvarēt kādam citam, bet tas cits nebija sagatavojies».

Jau ziņots, ka konkursa noteikumi par automašīnu īri ātrajai palīdzībai radīja aizdomas, ka tie rakstīti konkrētai firmai - Rīgas Sanitārā transporta autobāzei. Lai arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), gan Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) konkursa nolikumā konstatēja smagu un būtisku konkurenci ierobežojošu normu esamību, 29.aprīlī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītājs Armands Ploriņš ar Rīgas Sanitārā transporta autobāzes īpašnieku noslēdza līgumu par 21 miljonu latu lielu naudas summu uz pieciem gadiem. Gan KNAB, gan IUB atzina, ka pie situācijas, kad šantāžas rezultātā ir parakstīts valstij neizdevīgs līgums, vainojama ir konkursa novilcināšana.

Latvijas energokompānijas Latvenergo lietā apcietinātais uzņēmējs Andrejs Livanovičs piektdienas priekšpusdienā pametis Rīgas Centrālcietumu.

Livanovičs ar presi runāt nevēlējās. Viņam, iznākot no cietuma, līdzi bija soma un divi maisiņi. Uzņēmējs kopā ar advokātu cietuma teritoriju pameta sudrabotā Mercedes. Livanoviča advokāts Ziedonis Ūdris aģentūrai BNS pastāstīja, ka viņam nav informācijas par to, vai Livanovičs vērsīsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kur sūdzību jau iesniedzis Latvenergo lietā iesaistītais bijušais energokompānijas valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons.

Ūdris teica, ka arī Livanovičam joprojām nav skaidrības, ko tieši viņš ir izdarījis pretlikumīgi. Advokāts klāstīja, ka likumā ir noteikts, ka aizdomām ir jābūt konkrētām. «Ja piemēro analoģiju par to, kam ir jābūt apsūdzībā, tad tur ir jābūt norādītam kad, kur un ar kādām konkrētām darbībām. Tas, kas ir atreferēts presē, tas arī tajā lēmumā par atzīšanu par aizdomās turamo ir, un tur nekā konkrēta nav. Protams, tas aizdomās turamos neapmierina, jo katrs taču grib zināt, ko viņš ir nepareizi izdarījis un kādā veidā - vai nepareizā vietā ielu pārgāja, vai pārsniedza braukšanas ātrumu, nevis vienkārši aptur par to, ka brauc un tikai tad sāk meklēt,» paskaidroja Ūdris.

«Pēc prettiesisiki izmaksātajām kompensācijām SIA Rīgas Satiksme (RS) valdes priekšsēdētājam Leonam Bemhenam tiks samazināta alga 30% apmērā,» pēc RS akcionāru sapulces šoden vēstīja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Saskaņā ar Valsts Ieņēmuma dienesta majaslapā esošajiem datiem L. Bemhena alga 2009.gadā bija 46 152 lati. Pēc N. Ušakova sniegtās informācijas šobrīd L.Bemhena alga pirms nodokļu apmaksas ir 2800 lati mēnesī, pēc 30% samazinājuma - 1960 lati.

Ar diviem RS darbiniekiem darba tiesiskās attiecības ir izbeigtas, un četriem darbiniekiem četrus mēnešus būs samazināta alga.

N.Ušakovs uzskata, ka L.Bemhana atstādināšana no amata nav aktuāls jautājums, un 30% algas samazināšana ir adekvāts sods par nepamatotu kompensāciju izmaksāšanu.

RD opozīcijā esošā Vienotības bloka deputāti uzskata, ka, neatstādinot L.Behmenu no amata, N.Ušakovs ir «skaidri parādījis sabiedrībai, ka piesedz L.Behmena nelikumības». Opozīcija uzskata, ka «ar šīs dienas lēmumu Ušakovs uzņemas pilnu atbildību par visām nelikumībām uzņēmumā Rīgas satiksme un turpmāk par visu atbildēs Ušakovs un viņa politiski ieceltā uzņēmuma valde».

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(416).jpg

Tā nu ir sanācis, ka amatpersonas Latvijā iedalāms trīs kategorijās. Vienā gadījumā, pieminot noteiktu cilvēku vārdus, var dzirdēt nievas un pat lamas. Par otriem lielākā daļla sabiedrības pat nenojauš, ka tādi eksistē. Savukārt trešie viena vai otra iemesla dēļ tiek teju vai heroizēti, un viņu nepārvēlēšana vai izmešana no darba var tikt nodēvēta pat par traģēdiju valsts līmenī.

Atcerēsimies, kāda brēka bija laikā, kad no darba KNAB atlaida Alekseju Loskutovu. Tāpat gluži vai par nacionālo traģēdiju tika pasludināta Jāņa Maizīša nepārvēlēšana ģenerālprokurora amatā, turklāt uz trešo termiņu. Un kas tad ir noticis?! Kā zināms, KNAB turpina strādāt tikpat (ne)veiksmīgi kā Loskutova laikā, bet Ēriks Kalnmeiers vada prokuratūru vismaz ne sliktāk kā Maizītis.

Pirmā nauda ir jānopelna vienā biznesā, un tad jāķeras pie augstāka līmeņa uzņēmējdarbības – lai strādātu grāmatvedības jomā, jau ir jābūt visnotaļ specifiskām zināšanām, tā uzskata kompānijas Amaija līdzīpašniece un valdes priekšsēdētāja Dzintra Uibo.

Viņa naudu nopelnījusi, izveidojot, attīstot un veiksmīgi pārdodot bērnu preču tirdzniecības kompāniju Amaija, bet nu jau vairākus gadus sekmīgi vada grāmatvedības un finanšu pakalpojumu uzņēmumu ar tādu pašu nosaukumu. „Viss notika ļoti vienkārši – 2007. gadā tika pārdots iepriekšējais bizness, kuru nopirka liela starptautiska kompānija Danone. Jaunais īpašnieks skaidri pateica, ka uzņēmumu iegādājās, lai tajā īstenotu savu stratēģiju, padarot to par bērnu pārtikas tirdzniecības pārstāvniecību Latvijā,” stāsta Dz. Uibo. Bērnu preču tirdzniecības uzņēmums mums piederēja divām līdzīpašniecēm – Dz. Uibo un kompānijas galvenajai grāmatvedei Anitai Melderei. Abas vienojušās, ka, lai gan visi pārējie darbinieki nu jau nopirktajā uzņēmumā paliek, viņām jāiet prom. Laika gaitā vēlmi strādāt kopā ar viņām izteikusi arī galvenās grāmatvedes nu jau bijusī vietniece.

Izmaiņas reģistrētas arī AS Rīgas kuģu būvētava valdes sastāvā, liecina Lursoft dati.

Valdes locekļa pienākumu pildīšanu pārtraucis Vladimirs Kozlovs, kurš amatā tika ievēlēts vien pirms nedaudz vairāk kā diviem mēnešiem, proti, 6.janvārī. Pēc Lursoft pieejamajām ziņām, V. Kozlovs savulaik atradies arī pie nu jau reorganizētās SIA Kuģu remonta bāze vadības grožiem.

Lursoft izziņas dati liecina, ka pēc V. Kozlovska aiziešanas no AS Rīgas kuģu būvētava valdes darbu uzņēmuma valdē turpina četras amatpersonas – Larisa Artemenko, Vladislavs Blūms, Einārs Buks un Vasilijs Meļņiks.

2012.gadā AS Rīgas kuģu būvētava apgrozījusi (262,178 miljonus eiro un guvusi 220,233 tūkstošu eiro lielu peļņu. Uzņēmumā aizpagājušajā gadā strādājuši 643 darbinieki.

#Tas, ko «Norvik banka» patlaban dara, ir provokācija.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) AS «Norvik banka» vadības aktivitātes ārvalstu medijos uzskata par provokāciju un vēršanos pret valsti.

Pievienota 4. un 5. rindkopa

Šodien pēc Ministru kabinets sēdes Kučinskis žurnālistiem atzina, ka «tas, ko «Norvik banka» patlaban dara, ir provokācija». Pēc Kučinska teiktā, tā ir vēršanās pret valsti.

Pēc premjera domām, bankas vadības aktivitātes ir vērstas uz viņa paša interesēm.

Pēc Kučinska teiktā, ja «Norvik bankas» īpašniekam Grigorijam Guseļņikovam ir kādi pierādījumi, viņam jau sen vajadzēja vērsties tiesībsargājošajās iestādēs. «Šobrīd nevienā no mūsu drošības dienestiem nekas nav iesniegts, izņemot vispārīgu aicinājumu,» piebilda premjers.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir pabeigusi pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» audita analīzi un aicinās tiesībsargājošās iestādes izvērtēt, vai nav notikusi fiktīva nodarbinātība un citi pārkāpumi, vēsta «TV3 ziņas».

Analīzē esot secināts, ka «Rīgas satiksmes» finanšu darbībā ir nopietnas problēmas, savukārt Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) kā kapitāldaļu turētājs nav organizējis pietiekamu pārraudzību pār uzņēmuma darbu.

«Tur ir acīmredzamas norādes uz fiktīvi nodarbinātību uzņēmumā, par to, ka viens vai otrs lēmums attiecībā uz uzņēmumu kredītu ņemšanu un attīstību ir pieņemts, neievērojot procedūru. Šie ir jautājumi, kas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam būtu jāizvērtē,» sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).

Secinājumiem pagaidām ir ierobežotas pieejamības statuss. Tie patlaban tiekot apkopoti, veidojot gala ziņojumu, kuru šonedēļ kā pieprasījumu paredzēts nosūtīt Ušakovam. Atbilžu sniegšanai viņam būšot nedēļa laika un, visticamāk, marta beigās ministrija lems, vai ir pamats rosināt Ušakova atlaišanu, vēsta raidījums.

Maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizdomās turētais Mihails Uļmans atcelts no daudznozaru kompānijas SIA "Mono" valdes priekšsēdētāja amata, liecina "Firmas.lv" informācija.

Izmaiņas reģistrētas no otrdienas, 5.jūlija.

Uļmana vietā valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Germans Savickis.

"Mono" valdē turpina darbu valdes loceklis Biomins Kajems.

Rīgas apgabaltiesa 13.jūnijā lēma negrozīt drošības līdzekli - apcietinājumu - maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizturētajam Uļmanam.

Daudznozaru kompānija "Mono" izsludinājusi miljona eiro atlīdzību par slepkavības lietas atklāšanu. Kompānijas pārstāvji norāda, ka "Mono" izsludina viena miljona eiro atlīdzību par Bunkus slepkavības īstenotāju, pasūtītāju un atbalstītāju atklāšanu, tādējādi faktiski apšaubot Valsts policijas darba rezultātu, kas ir paziņojusi, ka tai ir izdevies noskaidrot minētajā noziegumā faktiski visu iesaistīto personu ķēdi, sākot no pasūtītāja līdz organizētājam un izpildītājam.

Ar mērķi iekasēt pēc iespējas vairāk naudas valsts budžetā, pērn tika pieņemti daudzi dažādi lēmumi, būtiski palielinot nodokļu slogu. Šogad, laikā, kad jaunie nodokļi jāsāk iekasēt, arvien vairāk sāk atklāties dažādas nepilnības, bet attiecībā uz tā saucamo dienesta auto nodokli tā vien izskatās, ka ar to kaut ko prātīgu vispār izdarīt nav iespējams.

Proti, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir konstatējis, ka, liekot šo nodokli maksāt valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem, kas dienesta auto izmanto privātajām vajadzībām, faktiski tiktu atļauts veikt nelikumības.

Redz, likumdošana nosaka, ka minētās personas dienesta līdzekļus privātajām vajadzībām vispār nedrīkst izmantot. Protams, Latvijā ir gan bijušie, gan arī esošie valdības pārstāvji (ar dažādām partiju piederībām), kas uzskata, ka ar dienesta auto vest savus bērnus uz skolu vai bērnudārzu esot gandrīz vai pašsaprotami, taču diez vai kāds nodokļu maksātājs vēlas apzināties, ka šāda vizināšanās notiek uz viņa iemaksātās naudas rēķina. To pašu var attiecināt arī uz braukāšanu, piemēram, posmā ministrija — ministra mājas un otrādi (kaut gan droši vien ir amatpersonas, kas uzskata, ka šādi braucieni ir valstiski svarīgi). Nu nav nodokļu maksātājiem jāsedz izdevumi, kas rodas, amatpersonai dodoties no rīta uz darbu. Savukārt, saprotot, ka valsts kabatā noteiktu papildu naudas summu tomēr vajag iegūt, būtu ieteicams rūpīgi pārskatīt, vai tiešām dienesta auto ir nepieciešams visām tām personām, kam tie ir piešķirti. Tāpat, paskatoties, ar kādas klases auto pārvietojas mūsu amatpersonas, kļūst skaidrs, ka jēdzienu «ekonomiska darbība» tās līdz galam neizprot. Būtu tikai normāli, ja ministri (par pārējām amatpersonām nemaz nerunājot) tik mazā un ne īpaši turīgā valstī, kāda ir Latvija, pārvietotos ar salīdzinoši lētām mazlitrāžas automašīnām.

Pēc iepazīšanās ar Valsts kontroles (VK) revīzijas ziņojumu par Iekšlietu ministrijas 2009.gada pārskata sagatavošanas pareizību, iekšlietu ministre Linda Mūrniece tiksies ar VK vadītāju Ingunu Sudrabu, lai pārrunātu ziņojumā minētās nepilnības Iekšlietu ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu darbībā.

«Savā ziņojumā Valsts kontrole norāda uz vairākām nepilnībām Iekšlietu ministrijas un tās pakļautībā esošo dienestu darbībā, tāpēc vēlos tās pārrunāt ar valsts kontrolieri, lai pilnībā izprastu lietas būtību un jau drīzākajā laikā atbildīgās amatpersonas šīs nelikumības novērstu,» skaidro L.Mūrniece.

Iekšlietu ministre ar valsts kontrolieri pārrunās revīzijas rezultātus, būtiskākās revīzijā konstatētās nepilnības un Valsts kontroles sniegtos ieteikumus situācijas uzlabošanai.

Iekšlietu ministrija, lai nodrošinātu Valsts kontroles ieteikumu ieviešanu, jau ir izstrādājusi ieteikumu ieviešanas laika grafiku.

Apkrāpti uzņēmēji kompāniju kapitāldaļu pirkšanas - pārdošanas darījumos, vairākumakcionāri, kam nav reālas ietekmes attiecīgajās firmās, neskaidrības saistībā ar notikušām vai nenotikušām akcionāru sapulcēm utt. Pēdējo gadu laikā par daudz dažādām problēmām šādu likstu kontekstā DB ir rakstījis teju nepārtraukti.

Iemesli tam galvenokārt ir divi. Pirmkārt, pie vainas, protams, ir negodīgi cilvēki, tostarp komersanti, kas cenšas sev labumu gūt nevis cītīgi strādājot, bet gan apkrāpjot citus. Otrkārt, tā ir nesakārtota likumdošana, kas faktiski ļauj krāpniekiem īstenot savas vēlmes. Rezultātā līdz brīdim, kamēr tiesībsargājošās institūcijas tiek ar kādu no šādām lietām galā un taisnība it kā var svinēt uzvaru, attiecīgais uzņēmums jau ir kļuvis maksātnespējīgs.

Lai risinātu šādas problēmas, ir tikai loģiski, ka šobrīd tiek virzīta iecere veikt būtiskus grozījumus Komerclikumā. Protams, ne visiem šobrīd tapušajiem priekšlikumiem ir pilnībā skaidra praktiskā jēga, tomēr ir jūtams, ka briest nopietna soļa speršana uz priekšu, lai vismaz kaut kādā mērā izskaustu nelikumības komercdarbībā.

Bijušais Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietnieks un Muitas kriminālpārvaldes priekšnieks, pašlaik apcietinājumā esošais Vladimirs Vaškevičs 2007. gadā saņēmis materiālus par kādas ārvalstu farmācijas kompānijas finanšu līdzekļu izmantošanu gan šīs firmas medikamentu lobēšanas pasākumiem Latvijā, gan tās pārstāves privātiem tēriņiem, taču šā gada sākumā izrādījies, ka oficiāli nodotā informācija VID struktūrās ir pazudusi, vēsta portāls pietiek.com.

Tas izrietot no ārsta Andra Baumaņa iesnieguma, ko LR Ģenerālprokuratūras Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļa nosūtījusi izvērtēšanai Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokuroram.

Baumanis ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram nosūtījis iesniegumu, no kura izrietot, ka jau 2006. gadā viņš vērsies VID Finanšu policijā ar iesniegumu par Austrijas farmaceitiskās firmas Sigmapharm Arzneimittel GmbH@Co KG pārstāvniecības Latvijā «iespējamām nelikumīgām naudas atmazgāšanas shēmām».

Šajā iesniegumā cita starpā uzrādīts konts Austrijas komercbankā, uz kuru pārstāvniecības vadītājai Ditai Baumanei - Auzai – Baumaņa bijušajai dzīvesbiedrei – Sigmapharm Arzneimittel GmbH@Co KG ik mēnesi esot ieskaitījusi finanšu līdzekļus 10-15% apmērā no kompānijas medikamentu apgrozījuma Latvijā. Tālāk minētā nauda izņemta dažādos bankomātos Latvijā un tikusi tērēta gan firmas medikamentu lobēšanas pasākumiem, gan privātiem tēriņiem. Turklāt lielas summas esot izņemtas, izvairoties no nodokļu nomaksas.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 19.aprīlī sācis kriminālprocesu pret trim personām saistībā ar kukuļa došanu valsts amatpersonai kādā izmeklēšanas iestādē, informēja KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs. Izmeklēšanas laikā atklājies arī kāds fiktīvs Valsts policijas (VP) darbinieks, kurš saņem algu, bet nestrādā.

Pirmstiesas izmeklēšanā iegūtā informācija liecina, ka komercuzņēmuma īpašnieks starpniekiem nodevis kukuli vairāku tūkstošu latu apmērā tālākai nodošanai izmeklēšanas iestādes amatpersonai, lai šīs iestādes lietvedībā esošajā krimināllietā tiktu pieņemts viņam labvēlīgs kriminālprocesuāls lēmums. KNAB neatklāj, kuras izmeklēšanas iestādes amatpersonai šis kukulis bijis domāts.

Lietā ir arī otra epizode. Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka komercuzņēmuma īpašnieks ir pieņemts darbā kā VP reģionālās pārvaldes darbinieks, kurš faktiski nav veicis amata pienākumus, bet ir saņēmis atalgojumu laika posmā no 2010. gada marta līdz 2012. gada aprīlim. Izmeklēšanā konstatēts, ka kādas VP reģionālās pārvaldes vecākais inspektors, kurš nodarbojas ar personāla vadību, izmantojot savu dienesta stāvokli, iespējams, nodrošinājis personai amatu VP un atbalstījis šo personu naudas izkrāpšanā.

Par spīti atbildīgo institūciju solījumiem piedalīties konfliktsituācijas risināšanā, no centra uz Ķengaragu regulāri turpina kursēt SIA Eko Bus mikroautobusi ar neregulāro pārvadājumu licenci. SIA Taksi.lv, kas šajā virzienā nodrošina regulāros reisus 216. maršrutā, ir vērsusies dažādās institūcijās, bet bez panākumiem, raksta laikraksts Diena.

Solījumi, ka situāciju risinās, gan skanot joprojām.

Līdztekus Taksi.lv no centra uz Ķengaragu sākuši kursēt mikroautobusi ar uzrakstu Eko Bus, kas it kā pārvadā studentus un pasniedzējus, iekasē 40 santīmus par braucienu un nemaksā PVN, bet patiesībā brauc kā regulārie pārvadātāji 216. maršrutā, nevaicājot, vai pasažieris ir students, vai nav.

«Situācija nav mainījusies, tikai Eko Bus autobusu skaits pieaudzis līdz sešiem. Esam rakstījuši Valsts ieņēmumu dienestam (VID), Konkurences padomei, Rīgas satiksmei, Valsts policijai, Satiksmes departamentam, bet vienīgais, kas tiešām cenšas vismaz kaut ko darīt, ir Satiksmes departamenta Kontroles dienests,» Dienai stāstījis SIA Taksi.lv pārstāvis Dmitrijs Solovjovs.