Transports un loģistika

Lēto lidojumu sabiedrība Go pārvar 500 000 pasažieru robežu jūnijā.

Aivars Mackevics [email protected], 09.07.2002

Jaunākais izdevums

2002. gada jūnijā lēto lidojumu sabiedrība lidsabiedrība Go ir spējusi apkalpot 550 750 pasažierus. Lidmašīnu noslogojums ir 79,5%. Pārdoto biļešu skaists liecina par lidmašīnu noslogojumu ar 84,3%, taču 5,2% ceļotāju savu pirkumu neizmantoja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas 450 lielākie ieķīlātāji

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Baltic Screen sadarbībā ar Lursoft, 29.01.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms diviem gadiem Latvijā bija tikai 150 fiziskās personas, kuru doto komercķīlu apjoms katrai no šīm personām pārsniedza 2 miljonus latu, pirms gada – 220, bet pagājušā gada beigās tādu bija jau 314. Turklāt, kā rāda jaunais Latvijas 450 lielāko ieķīlātāju saraksts, vēl nospiedošākā pārsvarā ir tieši nekustamo īpašumu projektu attīstītāju dotās ķīlas – pirmajā piecdesmitniekā tādu ir 39.

Jauni rekordi

Uz pirkstiem skaitāmi tie uzņēmēji, kuri gada laikā no lielāko ķīlu devēju saraksta izkrituši nevis tāpēc, ka parādījušies vēl milzīgāka apjoma komercķīlu devēji, bet gan tāpēc, ka viņu pašu doto komercķīlu summas būtiski samazinājušās.

No pagājušā gada pirmā piecdesmitnieka tādi ir tikai daži komercķīlu devēji: biroju ēkas Duntes nami projekta realizētāji Gints Gžibovskis, Beslans Krūmiņš un Alberts Ribko (27. vieta iepriekšējā sarakstā, komercķīlas apjoms – 8,54 miljoni latu), tirdzniecības centra Sky&More būvētājs Aivars Rubenis (31., 7,98 miljoni latu) un vairāku nekustamo īpašumu attīstītājs Sergejs Degiļs (45., 5,94 miljoni latu).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Sērijveida dzīvokļu cenas Rīgas mikrorajonos (Latio dati)

Ingrīda Drazdovska [email protected], 02.09.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējās cenas privatizētiem dzīvokļiem Rīgas mikrorajonos augustā, USD Rajons/sērija Purvciems Ziepniekkalns Āgenskalns Imanta Zolitūde Pļavnieki Mežciems Jugla Ķengarags Bolderāja 119.sēr. 1-ist. 30 000 30 000 30 000 29 000 2-ist. 42 000 40 000 40 000 41 000 3-ist. 48 000 45 000 45 000 46 500 4-ist. 58 000 49 000 49 000 55 500 602. sēr. 1-ist. 24 000 23 000 23 000 23 500 23 000 2-ist. 36 000 33 000 33 000 34 333 35 000 3-ist. 41 000 40 000 37 000 38 000 38 000 4-ist. 48 000 43 000 40 000 47 000 44 000 103. sēr. 1-ist. 25 000 24 000 24 000 19 000 2-ist. 42 500 35 000 40 000 25 000 3-ist. 46 000 39 000 45 000 30 000 104. sēr. 1-ist. 30 000 30 000 26 000 30 000 30 000 30 000 2-ist. 42 000 40 000 34 000 40 000 41 000 39 000 3-ist. 50 000 45 000 40 000 45 000 48 000 47 000 Lietuviešu proj. 1-ist. 24 000 23 000 21 000 21 000 22 000 21 000 18 000 2-ist. 37 000 29 000 29 000 29 000 31 000 28 000 23 000 3-ist. 43 000 33 000 34 000 33 000 35 000 33 000 27 000 Hruščova laika mājas 1-ist. 22 500 21 000 21 000 21 000 20 000 18 000 2-ist. 31 000 29 000 27 000 29 000 26 000 21 000 3-ist. 37 000 34 000 33 000 34 000 32 000 26 000 Avots: Latio

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dzīvokļu cenas Rīgas mikrorajonos

Ingrīda Drazdovska [email protected], 21.03.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējās cenas dzīvokļiem Rīgas mikrorajonos uz 12.03.2003. Rajons/sērija 119. sēr. 602. sēr. 103. sēr. 104. sēr. Lietuviešu proj. Hruščova laika mājas 1-ist. 2-ist. 3-ist. 4-ist. 1-ist. 2-ist. 3-ist. 4-ist. 1-ist. 2-ist. 3-ist. 1-ist. 2-ist. 3-ist. 1-ist. 2-ist. 3-ist. 1-ist. 2-ist. 3-ist. Purvciems 26 000 35 000 40 000 46 000 21 000 31 000 36 000 40 000 20 000 32 500 39 000 25 000 34 000 39 000 21 000 28 000 35 000 20 000 27 000 30 000 Ziepniekkalns 25 000 32 000 38 000 42 000 19 000 28 000 34 000 38 000 23 000 30 000 38 000 18 000 25 000 30 000 18 000 24 000 29 000 Āgenskalns 20 000 29 000 35 000 21 000 28 000 33 000 18 000 23 000 29 000 Imanta 19 000 28 000 34 000 38 000 23 000 30 000 38 000 18 000 26 000 33 000 Zolitūde 25 000 33 000 35 000 40 000 25 000 34 000 38 000 Pļavnieki 25 000 33 000 38 000 45 000 20 000 30 000 32 000 37 000 20 000 27 000 34 000 25 000 34 000 38 000 Mežciems 19 000 29 000 32 000 37 000 25 000 34 000 38 000 19 000 28 000 31 000 Jugla 19 000 25 000 29 000 Ķengarags 18 000 25 000 30 000 19 000 25 000 28 000 Bolderāja 15 000 21 000 28 000 15 000 21 000 24 000 14 000 19 000 24 000

Avots: Latio

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Sērijveida dzīvokļu cenas jūnijā (Latio dati)

Ingrīda Drazdovska [email protected], 05.07.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējās cenas privatizētiem dzīvokļiem Rīgas mikrorajoniem jūnijā, USD Rajons/sērija Purvciems Ziepniekkalns Āgenskalns Imanta Zolitūde Pļavnieki Mežciems Jugla Ķengarags Bolderāja 119.sēr. 1-ist. 27 000 27 000 27 000 27 000 2-ist. 40 000 38 000 35 000 38 000 3-ist. 45 000 43 000 39 000 43 000 4-ist. 53 000 47 000 45 000 50 000 602. sēr. 1-ist. 23 000 22 000 22 000 22 000 22 000 2-ist. 32 000 29 000 29 000 30 000 32 000 3-ist. 38 000 35 000 35 000 35 000 37 000 4-ist. 46 000 40 000 40 000 45 000 43 000 103. sēr. 1-ist. 23 000 24 000 23 000 19 000 2-ist. 39 000 31 000 35 000 25 000 3-ist. 43 000 39 000 40 000 30 000 4-ist. 20 000 104. sēr. 1-ist. 26 000 25 000 26 000 27 000 27 000 27 000 2-ist. 40 000 35 000 34 000 35 000 37 000 37 000 3-ist. 46 000 40 000 40 000 45 000 45 000 45 000 4-ist. Lietuviešu proj. 1-ist. 22 000 20 000 20 000 20 000 21 000 20 000 18 000 2-ist. 30 000 25 000 27 000 28 000 29 000 27 000 23 000 3-ist. 37 000 30 000 32 000 32 000 34 000 32 000 27 000 Hruščova laika mājas 1-ist. 21 000 20 000 20 000 20 000 19 000 18 000 2-ist. 28 000 26 000 27 000 27 00

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Latio dati par sērijveida dzīvokļu cenām 2004.g. decembrī

Ingrīda Drazdovska [email protected], 04.01.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privatizētu sērijveida dzīvokļu vidējās cenas Rīgas mikrorajonos decembrī, EUR Rajons/sērija Purvciems Ziepniekkalns Āgenskalns Imanta Zolitūde Pļavnieki Mežciems Jugla Ķengarags Bolderāja 119.sēr. 1-ist. 38 000 34 000 36 000 37 000 2-ist. 49 000 42 000 47 000 47 000 3-ist. 58 000 50 000 55 000 55 000 4-ist. 68 000 60 000 65 000 65 000 602. sēr. 1-ist. 28 000 26 000 30 000 28 000 25 000 2-ist. 39 000 36 000 38 000 39 000 39 000 3-ist. 50 000 42 000 50 000 50 000 50 000 4-ist. 58 000 50 000 55 000 53 000 54 000 103. sēr. 1-ist. 30 000 26 000 28 000 25 000 2-ist. 45 000 38 000 43 000 35 000 3-ist. 52 000 46 000 50 000 40 000 4-ist. 20 000 104. sēr. 1-ist. 37 000 31 000 30 000 31 000 36 000 36 000 2-ist. 47 000 42 000 42 000 42 000 46 000 46 000 3-ist. 58 000 48 000 48 000 48 000 56 000 58 000 4-ist. Lietuviešu proj. 1-ist. 28 000 26 000 26 000 26 000 25 000 25 000 21 000 2-ist. 39 000 34 000 35 000 35 000 38 000 34 000 26 000 3-ist. 47 000 39 000 39 000 39 000 45 000 37 000 32 000 4-ist. Hruščova laika mājas 1-ist. 27 000 23 000 25 000 25 000 22 000 19 00

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajā pusē premium mājokļu tirgū Latvijā tika slēgti 611 darījumi - par 137 darījumiem vairāk nekā pērnā gada pirmajos sešos mēnešos.

To apliecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2022. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Kopā ar darījumu skaitu atbilstoši audzis arī to veidotais apgrozījums – šā gada janvāra-jūnija periodā premium mājokļos investēti 154.6 miljoni eiro, bet ekskluzīvākajā tirgus segmentā ar dzīvokļa vērtību virs 1 miljona eiro darījumu skaits joprojām ir relatīvi mazs – notikuši tikai 5 darījumi.

Datu apkopojumā pētīta informācija par premium nekustamā īpašuma darījumiem, t.i. virs 150,000 eiro dzīvokļiem un apbūvējamai zemei un virs 350,000 eiro privātmājām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Intervija: Lidosta vienosies ar AirBaltic

Egons Mudulis, Līva Melbārzde, 17.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompānijas beidzot vienojušās par izlīguma modeli

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda valsts a/s Starptautiskā lidosta «Rīga» valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, kurš pērnā gada novembrī pārņēma lidostas vadību.

Vai pirmajos darbības mēnešos ir bijuši kādi pārsteigumi, ko pirms nonākšanas amatā negaidījāt?

Nē, lielu pārsteigumu nav. Īpaši kopš 2011. g. beigām, kad biju AirBaltic padomē, ļoti labi zināju, kas notiek lidostā, aviācijā. Pagātnes lietas gan paņem pārāk daudz laika tam, lai veidotu aviācijas stratēģiju kopā ar AirBaltic un Satiksmes ministriju. Ir gan arī lietas, ar ko nebiju rēķinājies, ka jaunajai valdei ar to būs tik daudz jānodarbojas. Piemēram, turpinās Kohēzijas projekts, pirmais perons tiek rekonstruēts operacionāli visgrūtākajā laikā, jo uz prezidentūras pasākumiem būtiski pieaug gan VIP viesu, gan specreisu skaits. Līdz ar to jārisina lidmašīnu stāvvietu un lidostas tehnikas pietiekamības jautājums, lai visus vienā laikā apkalpotu. Būtu loģiski, ja Kohēzijas projekts un pirmais perons būtu bijuši pabeigti 2014. g., lai neievilktos prezidentūrā, vai arī tiktu atlikti uz 2016. g., kas gan nav iespējams struktūrfondu plānošanas dēļ. Grūti saprast, kāpēc piektā kārta tika uzsākta un tad būvniecību bija plānots apturēt. Tagad darām visu, lai piekto kārtu (savienojošā daļa un piestātne) pabeigtu līdz 2017. g. sākumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar 2019. gada deviņiem mēnešiem Covid-19 ietekmē samazinājušies pasažieru pārvadājumi visos transporta veidos, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pasažieru skaita samazināšanos visos transporta veidos noteica Covid-19 pandēmija un ar to saistītie pārvietošanās ierobežojumi.

2020. gada deviņos mēnešos ar sauszemes pasažieru transportu pārvadāja 117,1 milj. pasažieru, par 34,5 % mazāk nekā 2019. gada deviņos mēnešos.

Ar dzelzceļa transportu pārvadāja 10,2 milj. pasažieru, par 28,1 % mazāk. Pasažieru pārvadājumi iekšzemē samazinājās par 27,5 %, bet starptautiskajos pārvadājumos – par 82 %.

Ar regulāras satiksmes autobusiem pārvadāja 66,9 milj. pasažieru, kas ir par 35,9 % mazāk nekā gadu iepriekš. Iekšzemes maršrutos pasažieru skaits samazinājās par 35,9 %, bet starptautiskajos maršrutos – par 35,8 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Polijas gaisa satiksmes tirgu sagaida paplašināšanās

Aivars Mackevics [email protected], 08.01.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas gaisa satiksmes tirgū pirms iestāšanās Eiropas Savienībā vēl ir gaidāma liberalizācija. Uzsākot 2004. gada vasaras lidojumu plānu (marta beigās) tiek paredzēts, ka būs vairāk lidojumu piedāvātāju un lidojumu maršrutu. Tā, piemēram skandināvu lidsabiedrība SAS ir paziņojusi, ka palielinās savu lidojumu skaitu uz Poliju par 40%. Tai skaitā palielinot arī lidojumu skaitu maršrutā Kopenhāgena – Danciga un atverot jaunu lidojumu līniju Kopenhāgena – Krakova. Iestājoties ES, Polija rēķinās ar starptautisko sadarbības kontraktu palielināšanos un jaunu lidojumu līniju atklāšanu. Eksperti prognozē, ka pasažieru skaits varētu palielināties par vienu piekto daļu. No 1999. gada līdz 2002. gadam pasažieru skaits ir palielinājies ik gadu par 7,3%. Saglabājoties pozitīvajai 2003. gada tendencei, 2004. gadā varētu sasniegt septiņus miljonus pasažieru gadā, turpretī optimisti nosauc pat 8,5 miljonus pasažieru gadā. Polijas lielākā lidsabiedrība LOT vēlas palielināt esošo lidojumu maršrutu startu skaitu, kā arī plāno uzsākt lidojumus starp Štetinu – Minheni, Varšavu – Dublinu, Varšavu – Venēciju. Tāpat plānots ir arī biežāk nekā līdz šim veikt lidojumus uz Barselonu, Madridi, Tallinu un Odesu. Patlaban netiks veidoti citi lidojumu maršruti uz Rietumeiropu, jo vietu noslogojums lidmašīnās sasniedz tikai 60%. Lidsabiedrība British Airways plāno palielināt lidojumu skaitu no Londonas uz Krakovu līdz piecām reizēm nedēļā, turpretī lidsabiedrība KLM vēlas trīs reizes nedēļā veikt lidojumus no Amsterdamas uz Varšavu. Poļu pirmā lēto lidojumu lidsabiedrība Air Polonia no vasaras sezonas sāks piedāvāt lētos lidojumus uz Londonu, Madridi, Parīzi, Romu un Atēnām. Avots: Eiropa.lv

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Sērijveida dzivokļu cenas Rigas mikrorajonos 2004. gada augustā pēc Latio datiem

Ingrīda Drazdovska [email protected], 11.10.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējās cenas privatizētiem dzīvokļiem Rīgas mikrorajonos augustā, USD Rajons/sērija Purvciems Zolitūde Mežciems Pļavnieki Āgenskalns Ziepniekkalns Jugla Ķengarags Bolderāja 119.sēr. 1-ist. 31000 30 000 29 000 30 000 2-ist. 43000 40000 41 000 40000 3-ist. 48000 45 000 46 000 45 000 4-ist. 58000 50 000 55 000 49 000 104. sēr. 1-ist. 30000 30 000 30 000 30 000 30 000 2-ist. 42000 40000 39 000 41 000 40000 3-ist. 50000 45 000 47 000 48 000 45 000 103. sēr. 1-ist. 25000 24 000 24 000 20 000 2-ist. 42000 40 000 35 000 25 000 3-ist. 46000 45 000 39 000 30 000 4-ist. 20000 602. sēr. 1-ist. 24000 23 000 23 000 23000 2-ist. 36000 35 000 34 000 33 000 3-ist. 42000 40 000 40 000 40 000 4-ist. 48000 45 000 47 000 43 000 Lietuviešu proj. 1-ist. 24000 22 000 23 000 23 000 22 000 18 000 2-ist. 37000 31 000 30 000 29 000 28 000 23 000 3-ist. 43000 36 000 37 000 33 000 34 000 28 000 Hruščova laika mājas 1-ist. 23000 22 000 21 000 21 000 21 000 18 000 2-ist. 32000 29 000 29 000 29 000 27 000 22 000 3-ist. 37000 35 000 34 000 34 000 32 000 26 000 Avots: Latio

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Latio dati par sērijveida dzīvokļu cenām novembrī

Ingrīda Drazdovska [email protected], 02.12.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sērijveida dzīvokļu vidējās cenas Rīgas mikrorajonos 2004.g. novembrī (USD) Rajons/sērija Purvciems Ziepniekkalns Āgenskalns Imanta Zolitūde Pļavnieki Mežciems Jugla Ķengarags Bolderāja 119.sēr. 1-ist. 37000 34 000 31 000 36 000 2-ist. 48000 40000 40000 47 000 3-ist. 56000 46 000 47 000 55 000 4-ist. 64000 55 000 63 000 63 000 602. sēr. 1-ist. 25000 25000 25 000 25 000 25 000 2-ist. 39000 36 000 36 000 39 000 39 000 3-ist. 46000 40 000 41 000 45 000 46 000 4-ist. 54000 45 000 45 000 53 000 54 000 103. sēr. 1-ist. 28000 24 000 27 000 20 000 2-ist. 44000 35 000 43 000 25 000 3-ist. 50000 42 000 49 000 30 000 4-ist. 20000 104. sēr. 1-ist. 37000 30 000 30 000 31 000 36 000 36 000 2-ist. 47000 40000 40000 40000 46 000 46 000 3-ist. 57000 45 000 45 000 45 000 56 000 56 000 4-ist. Lietuviešu proj. 1-ist. 26000 23 000 23 000 23 000 25 000 23 000 18 000 2-ist. 38000 31 000 33 000 32 000 37 000 30 000 23 000 3-ist. 44000 35 000 37 000 37 000 43 000 37 000 28 000 4-ist. Hruščova laika mājas 1-ist. 25000 23 000 23 000 24 000 22 000 18 000

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lētie lidojumi apdraud standartizētos ceļojumus

Aivars Mackevics [email protected], 18.09.2002

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lēto lidojumu aviosabiedrības un internets atņem tūroperatoriem iespēju cenu manipulācijai. Lēto lidojumu straujā attīstība nopietni sāk apdraudēt standartizētos ceļojumos, kuri no citiem tūrisma piedāvājumiem atšķīrās ar zemāku cenu nekā ceļotāja individuāli noorganizētā atpūta. Čarterlidojums kopā ar viesnīcu dažreiz izmaksāja lētāk nekā lidojuma biļete regulārā gaisa satiksmē. Šāda cenu politika piesaistīja ceļotājus, taču tagad standartizēto ceļojumu lētākās cenas nešķiet vairs tik pievilcīgas, ja tās salīdzina ar lēto lidsabiedrību piedāvājumiem. Piemēram, lidojums ar lidsabiedrību Lufthansa un Eurowings meitas uzņēmumu Germanwings uz 15 Eiropas metropolēm izmaksā ceļotājam lētākajā variantā tikai 29 eiro. Tūroperatori nespēj piedāvāt lētāku variantu un tāpēc standartizētais ceļojums ar piesaisti kādai konkrētai viesnīcai nav vairs neinteresē. Tūristam ir izdevīgi pašam noorganizēt savu ceļojumu, rezervējot lēto lidojumu biļeti un izdevīgāko viesnīcu ar interneta palīdzību. Pašreiz lētās lidsabiedrības piedāvā savus lidojumus galvenokārt uz Eiropas metropolēm, taču arī atpūtas reģioni ir pievilcīgi, lai šīs lidsabiedrības pieteiktu sevi atpūtas tūristu apkalpošanas jomā. Šāds pavērsiens tūrisma tirgū izjauktu gadu gados iestrādāto biznesa mehānismu. Rietumu tūroperatori sāk pamazām pieslieties domai, ka klasiskie, standartizētie ceļojumi pēc būtības ir vakardienas produkts. Tūrisma eksperti iesaka tūroperatoriem intensīvāk piedāvāt atsevišķus ceļojuma komponentus, kurus varētu ērti kombinēt individuālu ceļojumu organizēšanā. Mūsdienu tūrists vēlas pats izvēlēties savu viesnīcu un atpūtas svarīgākos elementus ceļojuma laikā. Ceļojuma biroju loma iegūs lielāku vērtību tieši konsultāciju jomā, lai tūristam izvēloties sarežģītāku ceļojumu, piemēram, Sibīrijas, Amazones vai Latgales tūrēm, būtu iespēja saņemt kavlitātīvu informāciju. Internets samazina starpnieku lomu Pašreiz Eiropas lidojumu tirgū strauji pieaug lēto lidsabiedrību ietekme, kur lielāko lidsabiedrību tirgus daļa kā Easyjet un Ryanair ik ceturksni pieaug par vairākiem simtiem tūkstošu pasažieru. Tradicionālajām lidsabiedrībām kā Lufthansai un British Airways bija nekavējoties jāmaina tarifu politika. Viesnīcu biznesā arī ir vērojamas intensīvas mārketinga aktivitātes internetā, lai savu produktu varētu piedāvātu pa tiešo, bez starpniekiem. Par šo nepatīkamo tendenci liecina dati no ASV, kur kopš pagājušā gada jūnija ir slēgts katrs astotais ceļojuma birojs. 2002. gadā ASV ir reģistrēti 22 miljoni online pircēju, kuri nopirkuši ceļojumus apmēram 26 miljardu ASV dolāru vērtībā. Tas ir par 31% vairāk nekā pirms gada. Eiropā šī jaunā tūrisma biznesa koncepcija aktīvi nostiprinās tādos lielos Eiropas tūrisma un interneta tirgos kā Lielbritānija, Vācija un daļēji arī Francija. Latvijā tuvākajā laikā lielas izmaiņas vēl nav gaidāmas, jo lidojumu tirgus ar valsts palīdzību tiek ierobežots par labu vienai konkrētai lidsabiedrībai un interneta tirgus attīstībai ir vēl jāsagaida lētākas pakalpojumu cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviācijas nozare Latvijā 2019. gadā piedzīvojusi strauju izaugsmi, būtiski palielinoties gan lidostu, gan aviokompāniju apkalpoto pasažieru skaitam, liecina valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" (CAA) apkopotie dati.

Īpaši veiksmīgs pagājušais gads bijis divām lielākajām Latvijā reģistrētajām aviokompānijām "airBaltic" un "SmartLynx Airlines", kuru pasažieru skaita pieaugums ir bijis vairāk nekā 20%, pērn kopā pārvadājot vairāk nekā 8,6 miljonus pasažieru. 2018. gadā abas kompānijas kopā pārvadāja vairāk nekā 7,1 miljonus pasažieru, informē CAA pārstāvis Aivis Vincevs.

"airBaltic" 2019. gadā savā maršrutu tīklā pārvadāja 5 049 317 pasažierus jeb par 22% vairāk nekā gadu iepriekš, kad lidsabiedrība pārvadāja 4 135 711 pasažieri. No tiem 4 483 102 pasažieri pērn, bet 3 782 026 gadu iepriekš pārvadāti no Latvijas starptautiskajam lidostām.

Savukārt "SmartLynx Airlines" pagājušajā gadā pārvadāja 3,6 miljonus pasažieru, bet vēl gadu iepriekš - 3 miljonus pasažierus, par piektdaļu palielinot pārvadāto pasažieru skaitu. No starptautiskās lidostas "Rīga" "SmartLynx Airlines" pērn pārvadājis 83 896 pasažierus, kas ir par 22,19% vairāk nekā 2018. gadā, kad aviokompānija pārvadāja 68 661 pasažieri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Sērijveida dzīvokļu cenas Rigā 2004. gada decembrī (Latio dati; precizēti)

Ingrīda Drazdovska [email protected], 07.01.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privatizētu sērijveida dzīvokļu vidējās cenas Rīgas mikrorajonos decembrī, EUR Rajons/sērija Purvciems Ziepniekkalns Āgenskalns Imanta Zolitūde Pļavnieki Mežciems Jugla Ķengarags Bolderāja 119.sēr. 1-ist. 29 000 26 000 - - 27 000 28 000 - - - - 2-ist. 37 000 32 000 - - 36 000 36 000 - - - - 3-ist. 44 000 38 000 - - 42 000 42 000 - - - - 4-ist. 51 000 46 000 - - 50 000 49 000 - - - - 602. sēr. 1-ist. 21 000 20 000 - 23 000 - 21 000 19 000 - - - 2-ist. 29 000 27 000 - 29 000 - 30 000 30 000 - - - 3-ist. 38 000 32 000 - 38 000 - 38 000 38 000 - - - 4-ist. 44 000 38 000 - 42 000 - 40 000 41 000 - - - 103. sēr. 1-ist. 23 000 - 20 000 - - 21 000 - - - 19 000 2-ist. 34 000 - 29 000 - - 33 000 - - - 27 000 3-ist. 39 000 - 35 000 - - 38 000 - - - 30 000 4-ist. - - - - - - - - - - 104. sēr. 1-ist. 28 000 24 000 - 23 000 24 000 27 000 27 000 - - 2-ist. 36 000 32 000 - 32 000 32 000 35 000 35 000 - - - 3-ist. 44 000 36 000 - 37 000 36 000 42 000 44 000 -

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijas tūrisms par zemo izmaksu lidsabiedrību ienākšanu Latvijā

Aivars Mackevics [email protected], 29.01.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā masu mēdijos un profesionāļu vidū plašu diskusiju izraisījis jautājums par, t.s., lēto aviokompāniju iespējamo "ienākšanu" Latvijas tirgū. Atbalstām viedokli, ka iespējas nokļūt uz Latviju ir jāpaplašina un lidojumu izmaksas ir jāsamazina. Starptautiskajos tūrisma tirgos mēs bieži dzirdam pārmetumus par dārgajām lidojumu cenām un aviokompāniju trikiem tikai dažas vietas uz katru reisu pārdot lēti, lai būtu ko reklamēt. Lētās aviokompānijas noteikti būtu pievilcīgs ceļošanas piedāvājums tūristiem. Un tad arī Latvijas reģioniem tiktu vairāk tūristu, jo tur ir lētākas viesnīcas un divzvaigžņu viesnīcu celtniecībai Rīgā būtu lielāks biznesa pamatojums. Taču, atbalstot viedokli, ka jānodrošina arvien vairāk un dažādas Latvijas kā tūrisma galamērķa sasniedzamības iespējas, lēto aviokompāniju piedāvājums varētu būt tikai viens no piedāvājumiem. Jautājums ir: cik tas ir reāli? Nekādā gadījumā tirgū nav pieļaujamas monopoltiesības kādai vienai aviokompānijai, jo tas mazinātu konkurenci, izkropļotu brīvā tirgus attiecības, bet rezultātā negatīvi ietekmētu pašu galveno – Latvija (kā arī citas valstis, uz kurām gribam ceļot mēs paši) nekļūtu vieglāk sasniedzama, jo no tirgus aizietu citi aviopārvadātāji, samazinot piedāvājumu kopumā, nerunājot par draudiem pakalpojumu kvalitātei un drošībai. Latvijas salīdzinoši mazais tūrisma tirgus nevar dot lielas pasažieru plūsmas garantijas. Tāpēc liekas nepamatoti kādas lētās aviokompānijas apgalvojumi, ka tā gada laikā varētu atvest uz Rīgu vairāk kā 600 000 pasažieru. 2002.gadā Latvijas valsts robežas šķērsoja 2 273 000 ārzemnieki, no tiem tikai 7% ieradās ar lidmašīnām, t.i. 159 110 pasažieru. Savukārt pēc Rīgas lidostas datiem 2003. gadā no Rīgas uz Frankfurti izlidoja 66 403 pasažieri, uz Stokholmu – 55 312, bet uz Helsinkiem – 77 941. Tas, ka tūristu skaits uz Latviju ar katru gadu pieaug, ir visu tūrisma uzņēmēju daudzu gadu pūliņu rezultāts Latvijas reklamēšanā, kā arī pēdējo veiksmīgo notikumu norise – Eirovīzija, uzvaras futbola starptautiskajās spēlēs, iestāšanās Eiropas Savienībā un citos, kuri veidojuši Latvijas atpazīstamību. Taču tā visa vēl ir par maz, lai pēkšņi daudzi simti tūkstoši tūristu no vienas valsts vēlētos apmeklēt Latviju. Pat valsts papildus atvēlētie līdzekļi tūrisma mārketingam šajā gadā rezultātus dos ne uzreiz, bet pakāpeniski. Vēlamies arī vērst sabiedrības uzmanību uz to, ka lētās aviosabiedrības parasti nodrošina pārlidojumus tikai Eiropas valstu ietvaros, un tad arī tikai no punkta A uz punktu B. Tas nozīmē, ka sekmējot kādas lētas aviokompānijas ienākšanu tirgū uz nevienlīdzīgiem noteikumiem, mēs pazaudētu iespējas sasniegt pārējo pasauli. Lēto aviokompāniju lidojumu saraksti nav saskaņoti ar citiem starptautiskiem reisiem, tām nav savstarpējo līgumu ar citām aviokompānijām par pārvadājumiem, tās izmanto lidlaukus, kuri ir 80 - 100 km attālumā no lieliem starptautiskiem lidlaukiem, daudzos gadījumos cena par lidojumu kopā ar lidostas nodokļiem un transportu no attālā lidlauka līdz ceļojuma galamērķim ir tāda pati kā citām aviokompānijām utt. Šādi noteikumi ir pilnīgi pieņemami tūristiem, kuri dodas atpūtā uz Eiropas valstīm, bet pilnīgi nepieņemami tiem, kuri dodas biznesa darīšanās vai lai piedalītos kongresā. Taču tieši šie tūristi ir mums visvajadzīgākie, jo tie arī atstāj valstī visvairāk naudas. Pēc CSB datiem katrs ārzemju tūrists 2002.gadā Latvijā iztērējis 19,9 LVL, bet katrs biznesa tūrists 40,9 LVL. Tas nozīmē, ka nekādā gadījumā nedrīkstētu pieļaut izspiest no tirgus lielos starptautiskos pārvadātājus, bet tiem arī jānodrošina labvēlīga biznesa vide Latvijā. Jau šodien daudzas no tām piedāvā arvien lētākus lidojumus gan Eiropas maršrutos, gan starpkontinentālajos pārlidojumos. Pozitīvi vērtējam lidostas "Rīga" attīstību pēdējos gados, uzskatām, ka tā arī turpmāk jāattīsta kā starptautisks lidojumu centrs, kuru ar vienādiem noteikumiem izmanto visas aviosabiedrības un kura kalpo par Rīgas vārtiem dažādu kategoriju tūristiem: atpūtniekiem, biznesmeņiem, kongresu dalībniekiem un citiem. Uzskatām, ka "lēto

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aviokompānijas mēģina paplašināt savas darbības nišas

Dace Preisa, 17.07.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lēto aviosabiedrību parādīšanās nenoliedzami ir izdarījusi apvērsumu avio tirgū, taču apgalvot, ka zemo cenu kompānijas ir aviācijas nākotne, nevar. Lēto aviokompāniju galvenā priekšrocība: tās piedāvā klientiem elastīgu cenu struktūru, proti – tie maksā tikai par to, ko vēlas saņemt. Savukārt tradicionālās aviosabiedrības šobrīd iestrēgušas, «piedāvājot visu», bet zemo cenu kompānijas dod iespēju pirkt biļeti par pārdesmit eiro, par to saņemot sēdvietu lidmašīnā, savukārt maksājot vairāk, pasažieri var pasūtīt sev ēdienu u.t.t. Paplašina lidojumu tīklu Lētās aviosabiedrības ir panākušas jaunu lielu tirgu rašanos tur, kur tas netika uzskatīts par iespējamu, it sevišķi Eiropas iekšzemes lidojumos. Mēneša sākumā EasyJet paziņoja, ka paplašina savu lidojumu tīklu no Parīzes, atklājot jaunus lidojumus uz Milānu, Barselonu un Marseļu, papildus jau trim esošajiem maršrutiem, kas tiek apkalpoti četras reizes dienā. Tikmēr no bankrota gruvešiem atjaunotā Šveices nacionālā aviokompānija Swiss paziņojusi, ka rudenī samzinās maršrutu skaitu par ceturto daļu. Piemēram, EasyJet šobrīd piedāvā 105 virzienus Eiropā, Ryanair no deviņām bāzes lidostām Eiropā veic ap 100 maršrutiem Eiropas iekšienē. Šo kompāniju piedāvātās cenas ir visnotaļ dažādas: bieži reklāmas akcijas piedāvā lidojumu no viena Eiropas gala līdz otram par padsmit mārciņām, taču ikdienā plānots ceļojums ar EasyJet, piemēram, no Kopenhāgenas uz Londonu turp virzienā maksās 20 mārciņas, savukārt atpakaļ 70 mārciņas. Taču lēto aviokompāniju klupšanas akmens lielākoties ir faktā, ka tām savā darbībā jāpaļaujas uz veiksmi. Lai spētu nodrošināt zemās cenas, kompānijas darbības izmaksām jābūt vēl zemākām. Tāpēc tās nevar atļauties rezerves lidmašīnas un operatīvu tehnisko apkopi. Ja lidmašīnai rodas tehniska problēma pāris stundu pirms pacelšanās, tad tas nozīmē, ka pasažieri droši var doties uz tuvāko ostu, dzelzceļa staciju vai citas aviokompānijas kasi, jo lētajām kompānijām rezerves lidmašīnu nav. Tādējādi brauciens var izvērsties ne tikai dārgāks, nekā iecerēts, bet arī dārgāks, nekā lidojot ar veco un dārgo kompāniju. Protams, kļūme var arī nenotikt. Dilemmas priekšā Kamēr tradicionālās Eiropas aviokompānijas norāda, ka vēl jāpaiet laikam, lai redzētu, kurš izdzīvos, kurš ne, cita pēc citas tās paziņo par jaunu cenu politiku un izmanto svētkus, lai piedāvātu zemākas cenas. Piemēram, British Airways britu laikraksta The Guardian veiktajā aptaujā par lētāko aviosabiedrību Lielbritānijā ieņēma pirmo vietu — acīmredzot, reklāmas poltika par cenu struktūras maiņu ir bijusi veiksmīga. Turklāt gandrīz visas Eiropas aviosabiedrības pirms pāris gadiem izveidoja savus meitas uzņēmumus – lētās aviokompānijas, lai uzsāktu novēlotu konkurenci ar lētajiem censoņiem. Iedvesmojušās no EasyJet, Ryanair un Virgin Express spējas gadā ievērojami palielināt pārvadāto pasažieru skaitu, tradicionālās aviokompānijas pirms pāris gadiem sāka strādāt abās frontēs. Vācu aviokompānija Lufthansa izveidoja lēto meitas uzņēmumu German Wings, SAS izveidoja Snowflake, arī Swiss paziņoja par lētās aviokompānijas izveidi. Savukārt British Airways pagājušajā gadā pārdeva savu jau krietni senāk izveidoto lēto atvasi Go. Aviokompānijas Ziemeļeiropas, Centrāleiropas un Austrumeiropas ģenerālmenedžeris Robins Heiss skaidro, ka šāda kompānijas struktūra atzīta par aplamu. «Tas nozīmē, ka ar laiku mēs sākam konkurēt paši ar sevi. Tas ir destruktīvi,» viņš norāda. Ja tradicionālā aviokompānija ir nodibinājusi zemo cenu meitas uzņēmumu, tā var rēķināties, ka šādas kļūmes gadījumā pasažieri dosies uz biļešu kasi un prasīs apmainīt, piemēram, Go biļeti pret British Airways biļeti atpakaļceļam. Tas kaitē imidžam, secinājuši tradicionālo aviokompāniju pārstāvji. Nenovērtēja konkurentu R. Heiss uzskata, ka šobrīd komplicētajos tirgus apstākļos vainojami paši lielie avio tirgus veterāni, nepievēršot īpašu uzmanību jaunajiem lētajiem censoņiem to rašanās brīdī. Speciālisti atzīst, ka lēto aviosabiedrību radītās pārmaiņas tirgū ir lielākās un ietekmīgākās, kopš brīža, kad Eiropā sāka darboties b

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

No jūnija militārie gaisa kuģi veiks zemos lidojumus Latvijas gaisa telpā

Dienas Bizness, 29.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

8.jūnijā militārie gaisa kuģi veiks pirmos zemos lidojumus, kas līdz šim ārpus gaisa telpas virs Ādažu poligona citviet Latvijas gaisa telpā netika veikti, bet ir nepieciešami, lai to piloti uzturētu kvalifikāciju un atbilstošas spējas, kas nepieciešamas kaujas un citu lidojumu veikšanai, informē Aizsardzības ministrija.

Pirmo zemo lidojumu Latvijas gaisa telpā veiks ASV lidmašīnas A-10 Thunderbolt II, kas šā gada februārī tika nosūtītas uz Eiropu operācijas Atlantic Resolve ietvaros, kas izveidota pēc NATO samitā Velsā pieņemtā lēmuma par sabiedroto spēku pastiprinātu klātbūtni alianses austrumos. Daļa no šīm lidmašīnām pašreiz ir izvietotas Igaunijas Gaisa spēku bāzē Emari.

Zemie lidojumi notiks tikai šādiem lidojumiem paredzētās lidojumu zonās un tikai iepriekš saskaņotos datumos un laikos, informācija par kuriem sabiedrībai jau ir pieejama Nacionālo bruņoto spēku interneta vietnē www.mil.lv.

Bruņotie spēki uzsver, ka gan zemie lidojumi, gan vispārējās un operacionālās gaisa satiksmes lidojumi, Latvijas gaisa telpā notiek tikai normatīvajos aktos noteiktajā augstumā un ātrumā, līdz ar to militāro gaisa kuģu radītais troksnis ir īslaicīgs un nenodara kaitējumu cilvēkam un īpašumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pasažieru vilciens 2005.gadā darbojies ar peļņu

Vēsma Lēvalde [email protected], 24.07.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/S „Pasažieru vilciens” 2005.gadu noslēdza ar 374 000 latu lielu peļņu, kas ieguldīta uzņēmuma tālākā attīstībā – ritošā sastāva atjaunošanas un modernizācijas programmās. 2005.gada ietvaros uzņēmums ar vilcieniem Latvijas teritorijā pārvadājis 25,5 miljonus pasažieru, kas ir par 8,76% vairāk nekā 2004. gadā. 2005.gadā katru dienu A/S „Pasažieru vilciens” ir nodrošinājis pakalpojumus 65 tūkstošiem elektrovilcienu klientu un 8-9 tūkstošiem dīzeļvilcienu klientu. Vidēji dzelzceļu kā pārvietošanās līdzekli valsts teritorijā ir izmantojuši 6% no kopējā pasažieru skaita. Šis rādītājs atbilst vidējam Eiropas Savienības rādītājam, kas ir 6-10%. „Analizējot tendences pasažieru pārvadājumu jomā pa dzelzceļu, secinām, ka šis pārvietošanās veids kļūst arvien populārāks iedzīvotāju vidū. Par to liecina ne vien pieaugošais pasažieru skaits gadā, bet arī vidējais attālums, ko pasažieri nobrauc. Pasažieru nobrauktais attālums pa dzelzceļu kilometros ir palielinājies par 10,6%, pērn sasniedzot 786 miljonus pasažieru kilometru. Uzskatām, ka pārvadāto pasažieru skaita un pasažieru apgrozības rādītāju pieaugums ir izskaidrojams ar to, ka 2005. gadā dzelzceļa pasažieru pārvadājumos saglabājām nemainīgu braukšanas maksu, salīdzinot ar autobusu pasažieru pārvadājumiem,” 2005.gada rezultātus skaidro Linda Baltiņa, A/S „Pasažieru vilciens” valdes priekšsēdētāja. Dzelzceļa priekšrocības spilgti izceļas, salīdzinot transporta veidus nevis tieši, bet ievērojot transporta ārējās izmaksas – kaitējumu dabai un sabiedrībai. No ārējām izmaksām 92% gulstas uz autotransportu, savukārt, uz dzelzceļu tikai 4%. A/S „Pasažieru vilciens” 2005. gadā nodarbināja vidēji 1 175 darbinieku, no tiem Tehniskajā departamentā (mašīnistu brigādes un citi tehniskie darbinieki) 24 % darbinieku, Pasažieru apkalpošanas departamentā (kasieri, konduktori kontrolieri, darba rīkotāji) 58% darbinieku, Administrācijas 7% darbinieku. 2005. gadā Finanšu ministrijas Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) Vadības komiteja apstiprināja ERAF nacionālo programmu "Rīgas piepilsētas dzelzceļa pasažieru pārvadājumu attīstība 2005.-2013. gadam.", kas paredz līdz 2008. gada modernizēt elektrovilcienu vagonus. ERAF piešķirtais finansējums (7,73 milj. Ls) un uzņēmuma līdzfinansējums (6,02 milj. Ls) elektrovilcienu modernizācijai ļauj piedāvāt pasažierim kvalitatīvāku pakalpojumu – braucienu ērtākā vilcienā. A/s «Pasažieru vilciens» izveidota 2001. gadā, no VAS «Latvijas dzelzceļš» nodalot iekšzemes pasažieru pārvadājumus. Uzņēmuma galvenais darbības virziens ir iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumi. A/s „Pasažieru vilciens” ilgtermiņa darbības pamatiezīme – „Uz pasažieru vajadzībām vērsts, efektīvs uzņēmums, kurš nodrošina kvalitatīvus iekšzemes pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu.” A/s „Pasažieru vilciens” 2005. gads bija piektais darbības gads, kurš pagaidām bijis finansiāli veiksmīgākais, jo savā pastāvēšanas vēsturē pirmo gadu uzņēmums strādājis ar peļņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā lidostā «Rīga» un Liepājas starptautiskajā lidostā pirmajā pusgadā kopā apkalpoti 3,563 miljoni pasažieru, kas ir par 9,6% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina valsts aģentūras «Civilās aviācijas aģentūra» (CAA) apkopotie dati.

2019. gada pirmajos sešos mēnešos Latvijas starptautiskajās lidostās kopumā apkalpoti 3 563 189 pasažieri un 43 155 lidojumi salīdzinājumā ar 3 251 023 pasažieriem un 40 117 lidojumiem pērn šajā pašā laika posmā.

Vairāk nekā 45% apkalpoto pasažieru skaita pieaugumu uzrādījusi starptautiskā lidosta «Liepāja». Pērn pirmā pusgada laikā lidosta ir apkalpojusi 4205 pasažierus, turpretim šā gada pirmajos sešos mēnešos lidostā apkalpoti jau 6104 pasažieri. Būtiskais pasažieru skaita pieaugums skaidrojams ar to, ka nacionālā aviosabiedrība «airBaltic» ar šā gada 31. martu no trīs līdz piecām reizēm nedēļā palielinājusi regulāro lidojumu skaitu uz un no Liepājas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

A/s Pasažieru vilciens pārvadājusi vairāk

, 13.02.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2007. gadā a/s Pasažieru vilciens pārvadājusi 26,975 milj. pasažieru. Salīdzinot ar 2006. gadu, pārvadāto pasažieru skaits pieaudzis par 10 tūkstošiem, liecina sniegtā informācija medijiem.

No kopējā pārvadāto pasažieru skaita 2007. gadā 89% pasažieru tika pārvadāti ar elektrovilcieniem, bet 11% - ar dīzeļvilcieniem. Salīdzinājumā ar 2006. gadu, nenozīmīgi (par 0,2%) ir samazinājies pārvadāto pasažieru skaits dīzeļvilcienos, bet pieaudzis elektrovilcienos.

Pamatojoties uz pasažieru skaita pieaugumu pēdējo gadu laikā, 2007. gada sākumā tika prognozēts, ka gada beigās pārvadāto pasažieru skaits pārsniegs 27 milj. robežu, taču savas korekcijas ieviesa aukstā vasara un būtisks pasažieru pārvadājumu samazinājums decembrī. Tā pērn vasaras mēnešos (jūnijs-augusts) tika pārvadāti 7,7 milj. pasažieru, kas ir par 0,2 milj. mazāk nekā 2006. gada attiecīgajā periodā. Savukārt novembrī un decembrī tika pārvadāti 4,16 miljoni pasažieru, kas bija par 0,16 milj. mazāk nekā šajā laika posmā 2006. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2026.gadā «Rail Baltica» maršrutus provizoriski izmantos 10,513 miljoni pasažieru, liecina «Rail Baltica» kopuzņēmuma «RB Rail» pētījums par projekta pasažieru pārvadājumu prognozēm.

Pētnieki prognozē, ka 2026.gadā pasažieru skaits maršrutā no Tallinas līdz Pērnavai būs 407 000, no Pērnavas līdz Rīgai - 337 000, no Rīgas centrālā stacijas līdz Rīgas lidostai - 7,56 miljoni, bet no Rīgas lidostas līdz Panevēžai - 373 000 pasažieru.

Turklāt no Panevēžas līdz Kauņai prognozēti 648 000 pasažieri, no Kauņas līdz Viļņai - 845 000, savukārt maršrutā no Kauņas līdz Polijai - 341 000 pasažieru.

Kopumā prognozēts, ka 2026.gadā «Rail Baltica» maršrutus izmantos 10,513 miljoni pasažieru.

Savukārt 2036.gadā pēc pētnieku aplēsēm pasažieru skaits vairumā maršrutu pieaugs. Kopumā prognozēts, ka šajā gadā «Rail Baltica» maršrutus izmanos 9,774 miljoni pasažieru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

«airBaltic» paplašina vasaras sezonā lidojumu plānu

Aivars Mackevics [email protected], 21.03.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot no šā gada 27. marta līdz 29. oktobrim stāsies spēka airBaltic vasaras sezonas lidojumu saraksts, kurā ir paredzētas izmaiņas lidojumu grafikā, trīs jaunu tiešo lidojumu uzsākšana, kā arī iekšzemes lidojumu atklāšana uz Liepāju. Vasaras sezonā airBaltic no Rīgas kopumā veiks 26 tiešos lidojumus, bet no Viļņas - 11. airBaltic prezidents Bertolts Fliks komentē vasaras sezonas lidojumu saraksta izmaiņas: “Vasaras sezonā airBaltic pasažieri noteikti pamanīs ievērojamas izmaiņas, kas galvenokārt saistītas ar lidojumu skaita pieaugumu, trīs jaunu maršrutu atklāšanu - uz Barselonu, Minheni un Parīzi. Domāju, ka nozīmīgs notikums būs arī airBaltic lidojumu uzsākšana uz Liepāju, kas uztverams kā pilotprojekts iekšzemes gaisa satiksmes attīstībā. Mēs ceram, ka mūsu pasažieri pozitīvi novērtēs visas šīs izmaiņas un tas veicinās aviopasažieru skaita pieaugumu uz un no Latvijas, kā arī uz un no Lietuvas.” Vasaras sezonā galvenās izmaiņas lidojumos no Rīgas būs saistītas ar lidojumu skaita palielināšanu, piemēram, uz Helsinkiem un Tallinu līdz šim veikto divu lidojumu vietā airBaltic vasaras sezonā veiks trīs lidojumus katru darba dienu. airBaltic uz Pēterburgu lidos sešas reizes nedēļā katru dienu, izņemot sestdienas, bet uz Dublinu - piecas reizes nedēļā. Savukārt uz Stambulu airBaltic vasaras sezonā palielina reisu skaitu līdz trīs reisiem nedēļā līdzšinējo divu reisu vietā. Vasaras sezonā airBaltic uzsāks četrus jaunus tiešos lidojumus no Rīgas. Neilgi pirms vasaras sezonas sākuma, 24. martā airBaltic uzsāks tiešos lidojumus uz Barselonu, kas tiks veikti trīs reizes nedēļā. airBaltic sāks tiešos lidojumus uz Minheni, kas tiks veikti četras reizes nedēļā sākot no 27. aprīļa. Pirmais reiss uz Parīzi būs sestdien, 30. aprīlī un tiks veikts trīs reizes nedēļā. Savukārt, aprīlī airBaltic uzsāks pirmo iekšzemes lidojumu uz Liepāju. Sakarā ar AVRO RJ -70 tipa lidmašīnu izņemšanu no airBaltic flotes šī gada 4. martā, vairākos maršrutos AVRO RJ -70 lidmašīnu vietā tiks izmantotas Boeing 737 - 500 tipa lidmašīnas. Turpmāk no Rīgas uz Kijevu, Oslo, Briseli, Stokholmu, Berlīni, Štutgarti un Vīni airBaltic lidos ar Boeing 737 -500 tipa lidmašīnām. Vasaras sezonā, sākot no maija, airBaltic atsāks tiešos lidojumus no Viļņas uz Helsinkiem divas reizes dienā, bet pārtrauks lidojumus uz Ķelni. Tāpat vasaras sezonā airBaltic veiks divus reisus dienā uz Tallinu, bet uz Kopenhāgenu - trīs reisus dienā līdzšinējā viena reisa vietā. Sākot no 16. maija, airBaltic veiks lidojumus no Viļņas uz Dublinu katru dienu, līdzšinējo trīs reisu vietā. Savukārt uz Minheni airBaltic no Viļņas nodrošinās sešus lidojumus nedēļā. Pārējos airBaltic maršrutos gan no Rīgas, gan Viļņas vasaras sezonā nav paredzētas nekādas izmaiņas salīdzinājumā ar ziemas lidojumu sarakstu. Avots: airBaltic

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pasažieru vilciens megalīgumu ar CAF parakstīs mēneša laikā; pirmo vilcienu redzēsim 2013. gadā

Māris Ķirsons, 25.10.2011

AS "Pasažieru vilciens" valdes priekšsēdis Nils Freivalds piedalās AS "Pasažieru vilciens" rīkotajā preses konferencē Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā uz perona, kurā informē par jauno vilcienu iegādes tālāko gaitu.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumu uzraudzības birojs atļāvis a/s Pasažieru vilciens slēgt līgumu ar konkursā uzvarējušo Spānijas Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles S.A. (CAF), un, kā šorīt preses konferencē informēja Pasažieru vilciens valdes priekšsēdētājs Nils Freivalds, līgums tiks parakstīts aptuveni mēneša laikā.

Tādējādi noslēdzas teju divus gadus ilgušais jaunu pasažieru vilcienu iepirkuma konkurss, kurā bez sūdzībām IUB ir notikusi arī Pasažieru vilciena (PV) valdes nomaiņa, veiktas vairākārtējas konkursa nolikuma izmaiņas.

Šobrīd sākts darbs pie dokumentācijas, lai vilcienus iepirktu.

Pirmais testa vilciens Latvijā varētu nonākt 2013. gadā, bet regulārus pārvadājumus ar jaunajiem vilcieniem var gaidīt 2014. gadā.

Konkursa pirmajā kārtā pieteicās trīs pretendenti -CAF (Spānija), a/s RVR sadarbībā ar Bombardier un Stadler Bussnang AG (Šveice). Visi pretendenti ieguva tiesības startēt otrajā kārtā. Tiesa, vienam pretendentam RVR sadarbībā ar Bombardier tiek izvirzīts nosacījums, proti, RVR sadarbības partnerim Bombardier būs jāuzņemas atbildība par iepirkuma līguma izpildi. Otrajā kārtā savu piedāvājumu iesniedza tikai CAF.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) noraidījis Spānijas uzņēmuma «Patentes Talgo S.L.» («Talgo») sūdzību par AS «Pasažieru vilciens» elektrovilcienu iepirkumu un atļāvis slēgt līgumu ar Čehijas uzņēmumu «Škoda Vagonka» («Škoda»), liecina IUB publicētais Iesnieguma izskatīšanas komitejas lēmums.

IUB vadītāja Dace Gaile norādīja, ka «Talgo» vairs šajā iepirkumā «uz tā paša pamata» sūdzību iesniegt nevar.

«Es vairs nevaru iedomāties, ko viņi [«Talgo»] vēl varētu izdomāt,» teica Gaile, piebilstot, ka, protams, šo lēmumu vēl var pārsūdzēt tiesā.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) aģentūrai LETA pauda gandarījumu par to, ka «esam pavirzījušies soli tuvāk jaunu elektrovilcienu iegūšanai».

Arī viņš atzina, ka vēl ir iespējams pārsūdzības tiesā, «bet šis ir labs solis uz priekšu, lai mēs šos vilcienus iegūtu».

Lēmumā teikts, ka «Talgo» iesniegums par «Pasažieru vilciena» rīkotās sarunu procedūras rezultātiem ir nepamatots, tāpēc nav pamata atcelt šo lēmumu. IUB atļāvis «Pasažieru vilcienam» slēgt iepirkuma līgumu ar sarunu procedūrā «Piepilsētas pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegāde un personāla apmācība» izraudzīto uzvarētāju «Škoda» un atstājis spēkā iepirkuma komisijas lēmumu par sarunu procedūras rezultātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

2010. gadā Eiropas lēto lidojumu tirgus pieaugs līdz 25%

Aivars Mackevics [email protected], 27.05.2002

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lēto lidojumu tirgus Eiropā 2010. gadā sasniegs 25% pašreizējo 5% vietā, prognozē uzņēmumu konsultāciju firma Mercer Management Consulting. Mercer Management Consulting savā pētījumā norāda, ka avio tirgus ir lielu pārmaiņu priekšvakarā. Lēto lidojumu piedāvājumu tirgus koncentrēsies divu vai triju aviokompāniju okās. Par to liek domāt, piemēram, nesenais darījums, kad aviokompānija EasyJet nopirka Go. "Pasažieri dažādiem ceļojuma mērķiem izvēlēsies arī dažādas aviosabiedrības.Īsiem lidojumiem individuālie ceļotāji un biznesa darījuma cilvēki orientēsies uz lētajiem lidojumu piedāvājumiem, taču tradicionālās aviosabiedrības piedāvās iekšējos Eiropas un transkontinentālos lidojumus,» teikts pētījumā. Lai lielās aviokompānijas varētu cīnīties pret lēto aviokompāniju intervenci, konsultāciju firma lielajām iesaka samazināt cenas,atsacīties no nerentabliem lidojumu maršrutiem,dibināt meitas uzņēmumus lēto lidojumu sektorā. Pētījuma studijas rezultāti parāda, ka Eiropas reģionā lidostām ir labas attīstības perspektīvas un min šādus faktorus: laba satiksme, intensīva apkārtnes urbanizācija un elastīga lidostas nodokļu un biznesa politika.

Komentāri

Pievienot komentāru