Tallink Latvija prāmis Festival, kurš maršrutā Rīga – Stokholma nomainījis līdz šim kursējošo Vana Tallinn, uz Rīgu varētu piesaistīt daudz lielāku tūristu plūsmu no Zviedrijas.

Tallink pārstāvji uzsver, ka jaunais prāmis atbilst visām prasībām un skandināvu gaumei. Jau šobrīd esot vērojama liela interese par Festival sniegtajām iespējām – pirmajā reisā uz Rīgu prāmis atvedis vairāk nekā 1 000 pasažierus, no kuriem vairums bijuši zviedru tūristi.

Tallink Grupp valdes priekšsēdētājs Enns Pants norādīja, ka Rīga šobrīd kļuvusi par vienu no galvenajām kompānijas prioritātēm un nākotnē Rīgas virziens tikšot attīstīts arvien vairāk.

Festival marštutā Rīga – Stokholma sāka kursēt no 2.augustā, jo iepriekšējo prāmi Vana Tallinn vajadzēja nomainīt pret lielāku un jaunāku kruīza prāmi.

No 2021. gada Rīgā plānots ieviest tūrisma nodevu, lai gūtu finansējumu Rīgas kā tūrisma galamērķa attīstībai un pilsētas popularizēšana, paredz trešdien, 18.septembrī, Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejā akceptētais saistošo noteikumu projekts.

Noteikumu projektā paredzēts, ka nodevas likme visām tūristu mītnēm būs viens eiro no katra atpūtnieka un tūrista diennaktī, bet ne vairāk kā desmit eiro par kopējo nepārtraukto uzturēšanās laiku.

Ar nodevu netiks aplikta bērnu līdz 12 gadu vecumam uzņemšana. Nodevas maksātājam katru mēnesi pašvaldības portālā būs jāiesniedz atskaiti par iepriekšējā mēnesī uzņemto atpūtnieku un tūristu skaitu un aprēķināto nodevu. Atbilstoši veiktajam aprēķinam, nodevas maksātājs katru ceturksni saistošo noteikumu norādītajos termiņos iemaksās nodevu pašvaldības budžetā. Tāpat nodevas maksātājam būs pienākums pašvaldības portālā iesniegt paziņojumu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanas sākšanu un pārtraukšanu. Visām tūristu mītnēm būs jāreģistrējas portālā kā nodevas maksātājām.

No 2021. gada Rīgā ieviesīs tūrisma nodevu, lai gūtu finansējumu Rīgas kā tūrisma galamērķa attīstībai un pilsētas popularizēšanai. To paredz trešdien, 25. septembrī, Rīgas domes sēdē pieņemtie saistošie noteikumi.

Noteikumos paredzēts, ka nodevas likme visām tūristu mītnēm būs viens eiro no katra atpūtnieka un tūrista diennaktī, bet ne vairāk kā desmit eiro par kopējo nepārtraukto uzturēšanās laiku. Ar nodevu netiks aplikta bērnu līdz 12 gadu vecumam uzņemšana.

Nodevas maksātājam katru mēnesi pašvaldības portālā eriga.lv būs jāiesniedz atskaiti par iepriekšējā mēnesī uzņemto atpūtnieku un tūristu skaitu un aprēķināto nodevu. Atbilstoši veiktajam aprēķinam, nodevas maksātājs katru ceturksni saistošo noteikumu norādītajos termiņos iemaksās nodevu pašvaldības budžetā.

Tāpat nodevas maksātājam būs pienākums pašvaldības portālā iesniegt paziņojumu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanas sākšanu un pārtraukšanu. Visām tūristu mītnēm būs jāreģistrējas portālā kā nodevas maksātājām.

Sākot ar 7.augustu, maršrutā starp Rīgu un Stokholmu turpmāk nekursēs prāmis Romantika, un tā pēdējais reiss no Rīgas paredzēts 6.augustā plkst. 17.30, informēja Tallink Latvija pārdošanas un marketinga direktore Baiba Muceniece.

Viņa informē, ka prāmis Isabelle turpinās kursēt saskaņā ar esošo grafiku. Līdz ar to patlaban Tallink jūras ceļojumus uz Stokholmu piedāvās ar kuģi Isabelle ar atiešanu no Rīgas katru otro dienu.

Uz jautājumu par Tallink tālākiem plāniem attiecībā uz Rīgas maršrutu, Muceniece norādīja, ka, lai optimizētu uzņēmuma flotes un maršrutu efektīvu darbību, uzņēmums turpināšot izvērtēt dažādas alternatīvas, kas varētu radīt izmaiņas arī turpmāk. «Mēs neizslēdzam iespēju, ka nākotnē maršrutā starp Rīgu un Stokholmu varētu atkal kursēt divi prāmji, tomēr šobrīd šāds lēmums nav pieņemts,» uzsver uzņēmuma pārstāve.

Kruīza prāmis M/S Festival, kas līdz šim nodrošināja satiksmi līnijā Stokholma – Turku, maršrutā Rīga – Stokholma sāks kursēt 2. augustā.

Prāmis M/S Festival nomainīs prāmi M/S Vana Tallinn un, sākot ar 2. augustu līnijā kursēs prāmji M/S Regina Baltica un M/S Festival, Db.lv informē Baiba Muceniece, AS Tallink Latvija, Tirdzniecības un mārketinga vadītāja.

Līdz šim M/S Festival nodrošināja satiksmi starp Stokholmu un Turku. 23. jūlijā līnijā Stokholma - Turku sāka kursēt prāmis M/S Galaxy, kuru maršrutā Tallinn – Helsinki nomainīja jaunais kruīza prāmis M/S Baltic Princess. Kruīza prāmis M/S Festival kursēs ar Latvijas karogu un Tallink zīmolu.

M/S Festival ir 171 m garš un 27.6 m plats. Uz M/S Festival ir 9 klāji un 588 kajītes. Prāmis var uzņemt 1750 pasažierus un transporta līdzekļus 885 līniju metru garumā. M/S Festival ir augstākā 1A Super ledus klase. Kursēšanas ātrums ir 22 mezgli. Uz M/S Festival ir dažādas atpūtas un izklaides iespējas: konferenču centrs ar 12 telpām, 4 restorāni un kafejnīcas, 3 veikali, bērnu rotaļu istaba un saunas komplekss ar baseinu.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem tūristu skaits Jūrmalā 2006. gadā bija 124 638, kas ir par 23 procentiem vairāk nekā 2005.gadā.

Analizējot tūristu skaita pieaugumu 2006.gadā pa ceturkšņiem, svarīgi atzīmēt, ka pirmajā ceturksnī pieaugums bija 65%, bet otrajā ceturksnī - 25%, kas liecina par to, ka salīdzinājumā ar 2005. gadu tūristi arvien vairāk izvēlas Jūrmalu apmeklēt arī ziemas un pavasara sezonā.

"Mums ir prieks par katru tūristu, kas apmeklē Jūrmalu, lai arī kādas valsts pilsonis viņš būtu. Tieši tāpēc ir patiesi svarīgi, ka mēs spējam nodrošināt Jūrmalā dažādas aktivitātes, lai izklaidētu tūristus ne tikai vasaras sezonā, bet arī ziemas un pavasara laikā," skaidro atbildīgais par tūrisma nozari Jūrmalas pilsētā, domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Aigars Tampe.

20.novembrī atklātā prāmju līnija Liepāja - Trāveminde darbību sākusi veiksmīgi, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde. Pagaidām lielāka kravu plūsma vērojama virzienā no Liepājas uz Vāciju.

Piemēram, 7. decembrī prāmis AVE Liepaja uz Liepāju atveda 19 kravas automašīnas un 22 pasažierus, bet uz Travemindi aizveda 55 kravas automašīnas un 60 pasažierus. Prāmis darbojas testa režīmā, tomēr kravu plūsma esot lielāka nekā gaidīts, apgalvo LSEZ pārvalde.

Prāmis AVE Liepaja ir pasažieru – kravas prāmis, kas būvēts 1998. gadā un tas brauc zem Lielbritānijas karoga. Uz prāmja ir 2000 kravu līniju metri un 396 pasažieru vietas, no kurām 270 ir kajītēs. Prāmis ir 180 m garšs un ceļā no Trāvemindes uz Liepāju pavada aptuveni 20 stundas. Šobrīd prāmis AVE Liepaja kursē trīs reizes nedēļā – otrdienās, ceturtdienās un svētdienās.

No Liepājas ostas jau no pagājušā gadsimta 90. gadu vidus sadarbībā ar prāmju operatoru Scandline notika regulāri reisi uz Rostoku (Vācijā) un Karlshamnu (Zviedrijā), taču 2005. gada nogalē Scandline nolēma atstāt Liepāju un organizēt prāmju līnijas no Ventspils.

AS Tallink Grupp un Meyer Turku Oy ziņo, ka šodien, 4. augustā, ar metāla griešanas ceremoniju Turku kuģu būvētavā ir uzsākta jaunā Tallink LNG ātrgaitas prāmja būvniecība. Prāmi paredzēts izmantot satiksmei maršrutā starp Tallinu un Helsinkiem.

Prāmis bruģēšot ceļu jaunai ērai ātrgaitas prāmju satiksmē Tallina – Helsinki maršrutā.

Turku kuģu būvētavai 2016. gadā šis pasūtījums palielinās produkcijas apjomu par 30%, salīdzinot ar 2015. gadu.

Prāmis būs aptuveni 212 m garš ar 2 800 pasažieru vietām. Prāmja būvniecība izmaksās aptuveni 230 miljonus eiro. Prāmis tiks būvēts Turku kuģu būvētavā Meyer Turku Oy, un tā piegāde ir plānota 2017. gada sākumā. Uz jaunā prāmja tiks nodrošinātas aptuveni 300 darbavietas. Jaunais prāmis kā degvielu izmantos sašķidrināto dabasgāzi (LNG). Ar bruto tonnāžu 49 000 t un ātrumu 27 mezgli jaunais prāmis būs ar būtiskiem uzlabojumiem energoefektivitātē. Korpusa forma samazinās straumes pretestību un nodrošinās prāmim labu kursēšanu ledus apstākļos.

No 26.aprīļa maršrutā Rīga - Stokholma - Rīga sāks kursēt otrs Tallink prāmis - M/S Vana Tallinn, Db.lv informēja AS Tallink Grupp. Šobrīd M/S Vana Tallinn kursē maršrutā Tallina - Helsinki, bet tas tiks nomainīts pret jaunu prāmi.

Līnijā Rīga - Stokholma turpinās kursēt arī prāmis M/S Regina Baltica.

"No 26.aprīļa pasažieriem un kravu pārvadātājiem vairs nebūs jāskaitļo, kurā dienā izmantot prāmju satiksmi no Rīgas uz Stokholmu, un atpakaļ uz Rīgu. Prāmis maršrutā Rīga - Stokholma - Rīga kursēs katru dienu, piedāvājot ceļojuma iespējas visu nedēļu. Otrs prāmis palielinās pieprasīto pasažieru, transporta un kravu pārvadājumu servisu. Papildus tiks nodrošināta arī saistītā satiksme ar citiem maršrutiem, piemēram, Tallink prāmju satiksme no Zviedrijas uz Somiju un Igauniju," stāsta Tallink Latvija izpilddirektors Hillard Taur.

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem tūristu skaits Jūrmalā 2006. gadā bija 124 638, kas ir par 23 procentiem vairāk nekā 2005.gadā.

Analizējot tūristu skaita pieaugumu 2006.gadā pa ceturkšņiem - pirmajā ceturksnī pieaugums bija 65%, bet otrajā ceturksnī - 25%, kas liecinot par to, ka salīdzinājumā ar 2005. gadu tūristi arvien vairāk izvēlas Jūrmalu apmeklēt arī ziemas un pavasara sezonā.

Joprojām pirmo vietu ar 9% pieaugumu salīdzinājumā ar 2005. gadu tūristu skaita ziņā ieņem tūristi no Latvijas, kas veido 32% no kopējā tūristu skaita Jūrmalā. Tūristi no Lietuvas ar 15% pieaugumu salīdzinājumā ar 2005. gadu ieņem otro vietu ar 13% no kopējā tūristu skaita. Tūristi no Igaunijas veido13% no kopējā pilsētas viesu daudzuma, uzrādot 50% pieaugumu salīdzinājumā ar 2005. gadu.

Prāmis Max Mols, kurš no piektdienas kursē līnijā Rīga - Nineshamna, Zviedrijā varētu tikt arestēts, raksta Zviedrijas laikraksts Dagens industri. Zviedrijas augstākajā apelācijas tiesā iesniegts pieteikums uzsākt Dānijas arbitrāžas tiesas sprieduma atzīšanu un izpildīšanu zviedru sagrieztā kuģa lietā. Zviedrijas apelācijas tiesas ierēdnis Mons Edlings uzskata, ka tiesas spriedums varētu tikt pieņemts līdz vasaras sākumam vēl pirms tūristu sezonas sākšanās. Lai gan prāmis Max Mols ir nevis Latvijas uzņēmuma a/s Rīgas jūras līnija, bet gan Dānijas prāmju operatora Mols Linien īpašums, Dagens industri norāda, ka tas varētu attiekties arī uz šo prāmi. Arī laikraksta galvenais redaktors Hase Olsons (Hasse Olsson) Db apstiprināja, ka īpašuma arests varētu attiekties uz nomātu vai līzingā paņemtu īpašumu, kā prāmis, jo Dānijas kompānija no šī aresta necietīs. Proti, Rīgas jūras līnijām nomas maksa, kas pēc biznesa plāna ir 579,5 tūkstoši Ls mēnesī, jāmaksā neatkarīgi no tā, vai prāmis tiek izmantots vai arī tas arestēts ostā. "Tās ir muļķības, jo prāmis pieder Dānijai un Latvijas puse to ir tikai nofraktējusi, līdz ar to prāmi nevar arestēt. Turklāt domei nav nekāda sakara ar sagrieztā kuģa lietu," Db teica Rīgas mēra Gundara Bojāra preses sekretārs Guntars Kukuls.

No 16.septembra oficiāli sāk kursēt prāmis Petersburg līnijā Zasnica-Liepāja - Ustjluga.

Prāmja līnijas operators ir Krievijas dzelzceļa meitasuzņēmums BFI, savukārt ģenerālaģents ir privātkapitāla SIA Alfastar.

Prāmis pēc pagaidu grafika reizi divās nedēļās kursē no 9.septembra, taču pēc oficiālās atklāšanas 16. septembrī tā grafiks tiks apstiprināts. Tuvākajā laikā tiks nodrošināta prāmja kustība abos virzienos, sagatavošanā ir otrs prāmis, db.lv pastāstīja SIA Alfastar valdes priekšsēdētājs Valērijs Onatskis.

Db.lv rakstīja, ka Petersburg ir kravas un pasažieru prāmis. Prāmja garums ir vairāk nekā 150 līnijmetri (aptuveni 100 kravas treileriem) un uz tā ir arī 110 pasažieru vietas.

Jaunajam prāmim uzņēmums devis vārdu Star, Db.lv informēja Tallink Grupp pārstāvis Peters Rūzs (Peter Roose). Jaunais prāmis sāks kursēt maršrutā Helsinki-Tallina 2007.gada pavasarī.

Atbilstoši Tallink Grupp sniegtajai informācijai, jaunais prāmis ir videi draudzīgāks nekā tie kuģi, kas darbojas patlaban. Star neradīšot tik lielus viļņus, kas ir vieni no galvenajiem krastu erozijas cēloņiem un jūras dzīvības traucētājiem. Arī motoru radītais trokšņu līmenis ir zemāks.

Star arī aprīkots ar jaunāko navigācijas sistēmu.

Jaunais prāmis ir ledus klases, līdz ar to tas kursēšot visu gadu. Prāmis ir mazāk jūtīgs pret vēju un ledu, kā rezultātā tas var darboties arī ziemas periodā.

Līdz ar jauno prāmi kompānija radījusi jaunu pakalpojumu, kas nodēvēts par Tallink Shuttle. Sākot ar 2007.gadu, pasažieri varēs izvēlēties no trim pārvietošanās veidiem: Tallink Shuttle, Tallink Express vai Tallink Cruise.

Jūras pasažieru pārvadātājs Tallink, visticamāk, nevarēs piemeklēt otru prāmi, lai atjaunotu divu prāmju ikdienas satiksmi maršrutā Rīga-Stokholma, sacīja Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks (GKR).

Grūtības joprojām saistāmas ar pakalpojumam piemērota ledus kuģa piemeklēšanu, skaidroja brīvostas valdes priekšsēdētājs.

Kā ziņots, kuģniecības uzņēmums Tallink meklējot otru prāmi, lai varētu atjaunot ikdienas satiksmi maršrutā Rīga-Stokholma, aprīļa sākumā vēstīja laikraksts Dienas Bizness.

Kā laikrakstam sacījis Ameriks, bijis iecerēts, ka jau šī gada 16.martā šajā maršrutā sāks strādāt otrs prāmis. Pēc viņa teiktā, kompānijai joprojām esot interese šo maršrutu saglabāt, tomēr esot grūtības atrast piemērotu ledus klases kuģi. Tiklīdz tāds būs pieejams, līnijā atgriezīšoties otrs prāmis.

Prāmju kompānijas Scandlines prāmī URD, uz kura atradās arī kravas automašīnas no Latvijas, Travemindes ostā Vācijā ietriecies prāmis Nils Holgersons.

Kompānija Scandlines līdz šim četras reizes nedēļā nodrošināja pārvadājumus no Liepājas ostas. Patlaban no Liepājas kursē tikai viens prāmis nedēļā, savukārt transporta palīgdarbību nozares kompānijai Terrabalt uz pusi samazinājies kravu apgrozījums, vēsta Latvijas Radio.

No Liepājas turpina kursēt otrs prāmis ASK, kas ļauj nodrošināt pārvadājumus, taču notikušais uzņēmumam Terrabalt radīs īslaicīgus zaudējumus.

Liepājas ostas kapteiņa vietnieks Kārlis Ludāns norādīja, ka «līdzīgi gadījumi ostās mēdz notikt».

Scandlines mājas lapā scandlines.lt izmainītajos prāmju līnijas kursēšanas grafikus redzams, ka prāmis URD atsāks kursēt maršrutā Liepāja - Traveminde jūnija sākumā. Liepājas ostas kapteiņdienesta rīcībā esošā informācija liecina, ka prāmja avārija aizkavēs normāla kustības grafika atjaunošanu vismaz uz mēnesi. Plānots, ka prāmis pēc remonta līnijā atgriezīsies 15. jūnijā, noskaidroja Db.lv.

Krievu tūrists, kas apmeklē Igaunijas galvaspilsētu Tallinu ir īpašs viesis mūsu kaimiņvalstī. Pēc Igaunijas statistikas departamenta datiem vidējais krievu tūristu vecums, kas ierodas Tallinā ir no 25 līdz 44 gadiem. Salīdzinājumā ar citu valstu tūristiem 8% krievu tūristu ir vecumā virs 55 gadiem, bet no citām valstīm šajā vecumā ir 16% tūristu. Neliels skaits krievu tūristu vidū ir skolnieki un studenti, taču bieži uz Igauniju dodas darījumu ceļotāji, proti, 38% no visiem krievu tūristiem. Kā ceļojuma mērķis visbiežāk tiek minēts draugu un radinieku apmeklējums, taču statistikā netiek ne reizi minēts, ka Igaunijā krievu tūrists ierastos iepirkumu tūrē. Praktiski visi krievu tūristi Tallinā pārnakšņo vienu nakti, bet viena ceturtā daļa Tallinu min kā galveno ceļojuma mērķi. Vairāk kā 60% krievu tūristu izvēlas Tallinā pavadīt savas brīvdienas (no citām valstīm tikai 14%). Informāciju par Igauniju visvairāk sniedz saviem tautiešiem radinieki un draugi – 68%, bet oficiālo tūrisma reklāmu iedvesmoti ierodas tikai 5% krievu tūristu. Neskatoties uz to, ka lielāka daļa krievu nakšņo pie saviem radiniekiem vai draugiem, tomēr luksus viesnīcu pakalpojumus izmanto 16% tūristu, 22% vidējas klases viesnīcas. Visvairāk krievu tūristi mīl pastaigas Tallinas vecpilsētā, nelielu iepirkumu veikšanu kā arī naktsklubu apmeklēšanu. Vidēji krievu tūrists Tallinā atstāj mazāk naudas nekā citu valstu tūristi, proti, 1345 igauņu kronas (apmēram 96 ASV dolārus). Visvairāk tērējas Tallinā norvēģi – apmēram 186 ASV dolārus dienā kā arī briti – gandrīz 160 ASV dolārus dienā, bet vismazāk lietuvieši un latvieši, proti, gandrīz 74 ASV dolārus dienā. Krievu tūristi salīdzinājumā ar citu valstu tūristiem vismazāk tērē ēšanai un iepirkumiem, bet vairāk izklaidei. No tūristu iecienītām vietām vislielāko piekrišanu ir izpelnījusies Pirita un tās apkārtne, mazāk populāra krievu tūristu vidū ir Aleksandra Ņevska katedrāle un sabiedriskās ēdināšanas iestādes. Krievu tūristu vērtējumā Tallinu pēc 10 ballēm, 40% tūristu novērtē ar 10 ballēm, bet 53% tūristu dod no 7 līdz 10 ballēm. Avots: Travel

Par spīti pasaulē notiekošajam saistībā ar Covid-19, Pāvilosta vasaras sezonu aizvadīja vēl aktīvāk. Šo faktu apstiprina Centrālās statistikas pārvaldes datubāze, kur 2020. gada 2. un 3. ceturkšņa dati par viesu māju, viesnīcu un citu tūristu mītņu apmeklētību pārsniedza 2018. un 2019. gada statistikas datus.

Pasaulē notiekošais saistībā ar Covid-19 pandēmiju, kuras dēļ tika ieviesti dažādi ierobežojumi, smagi skāra arī tūrisma nozari. Tomēr ieviestie pārvietošanās ierobežojumi ļāvuši attīstīties vietējam tūrismam. Pozitīvas sekas izjuta arī tā dēvētā vasaras paradīze – Pāvilosta, kur vasaras sezonā netika reģistrēts neviens Covid-19 slimnieks.

Aizvadītā vasara liek izdarīt dažādus secinājumus par tūrisma nozari Pāvilostā. Atpūtnieku aizvadītajā vasarā bija krietni vairāk, nekā ierasts. Tomēr, pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem, kopš 2020. gada 3. marta līdz pat 2020. gada 23. oktobrim netika reģistrēts neviens Covid-19 gadījums.

Arī lielam testēšanas pieprasījumam nebija pamata. Tūrisma nozarei Pāvilostā attīstoties un pilnveidojoties, nākas saskarties ar dažāda veida pārmaiņām. Svarīgi, augot pieprasījumam, ir paplašināt piedāvājumu un rūpēties par dažādu problēmu savlaicīgu risinājumu. Arvien vairāk ceļotāju izvēlas apskatīt dažādas lauku teritorijas un izmantot tur piedāvātās iespējas. Aptaujājot kafejnīcu vadītājus un darbiniekus, ir skaidrs, ka peļņa palielinājusies.

2.aprīlī Ministru kabinets akceptēja Ekonomikas ministrijas izstrādātos MK noteikumus "Noteikumi par ārzemnieka deklarācijas veidlapas aizpildīšanas, glabāšanas un nodošanas kārtību", kas noteiks deklarācijas aizpildīšanas, parakstīšanas un uzglabāšanas kārtību un termiņu, kā arī kārtību, kādā deklarāciju nodod tiesībaizsardzības iestādēm (t.i. Valsts policijai un Valsts robežsardzei, jo atbilstoši Šengenas konvencijai minētās iestādes veic policijas un migrācijas kontroles funkcijas).

Jaunie noteikumi, atšķirībā no līdzšinējās darbības, paredz, ka komersants vai saimnieciskās darbības veicējs nodrošina, ka tūristu mītnēs izmitinātie ārzemnieki personīgi aizpilda un paraksta deklarācijas veidlapu un uzrāda derīgu ceļošanas dokumentu.

Attiecīgo noteikumu prasība personīgi aizpildīt un parakstīt deklarāciju neattiecas uz ārzemnieku laulātajiem, nepilngadīgajiem bērniem un tūristu grupas dalībniekiem. Ja tūristu mītnē ierodas laulātie, deklarāciju par abām personām aizpilda viens no tiem. Nepilngadīgo vietā deklarāciju aizpilda viens no tā vecākiem, likumiskais pārstāvis vai persona, kura pavada viņu. Deklarāciju par ārzemnieku, kas ceļo tūristu grupā, aizpilda tūristu grupas vadītājs.

Prāmju satiksmi starp Rīgu un Stokholmu plānots atjaunot šā gada 20. decembrī, kad prāmis Baltic Kristina zem Latvijas karoga varētu doties pirmajā reisā uz Stokholmu. Līdz tam gan prāmis, gan tā apkalpe tiek sagatavota darbam atbilstoši jaunākajiem starptautiskajiem drošības standartiem jūras satiksmes jomā. Rekonstruētais pasažieru - kravu prāmis Baltic Kristina pirmajā reisā no Rīgas Pasažieru ostas uz Frīhamnenas ostu Stokholmas centrā varētu dosies šā gada 20. decembrī. Precīzs prāmja izbraukšanas laiks tiks paziņots decembra sākumā pēc prāmja kustības grafika apstiprināšanas Zviedrijas ostas administrācijā. Līdz šim ir veikta prāmja rekonstrukcija, kas paredzēja nelielu interjera kosmētisko remontu, atsevišķa sēdvietu salona izveide, kā arī papildu augstākā līmeņa kajīšu un kazino telpu ierīkošanu. Patlaban turpinās servisam nepieciešamā tehniskā aprīkojuma uzstādīšana, kā arī prāmja apkalpojošā personāla un ekipāžas apmācības un sagatavošanas darbi eksaminācijai. Prāmim ir 9 klāji, šobrīd tas ir paredzēts 512 pasažieru pārvadāšanai, kuri ceļošanai varēs izvēlēties kādu no 195 dažāda līmeņa kajītēm vai sēdvietu aptuveni 80 pasažieriem speciāli ierīkotā sēdvietu salonā. Prāmis nodrošina arī iespēju vienā reisā pārvadāt līdz 50 vieglajām automašīnām un līdz 30 kravas treileriem vai autobusiem. Baltic Kristina no Rīgas uz Zviedriju varētu doties trīs reizes nedēļā – pirmdienās, trešdienās un piektdienās, bet plānotais brauciena ilgums ir 17,5 stundas. Prāmja kustības grafiks ir izveidots tā, lai nodrošinātu ceļotājiem iespēju katru otro nedēļu pavadīt nedēļas nogali Stokholmā vai Rīgā. Plānotās Baltic Kristina pārvadājumu cenas Pasažieru biļešu cenas būs atkarīgas no izvēlētās kajītes klases, kā arī brauciena laika. Speciālie piedāvājumi būs pieejami ģimenēm un pasažieru grupām ar autotransportu, kā arī vienas dienas vai nedēļas nogales ceļojumam (kruīzam) uz Stokholmu vai Rīgu. Atlaides biļetēm varēs saņemt studenti, bērni, pensionāri, cilvēki ar invaliditāti un pasažieru grupas (no 10 personām). Bezmaksas brauciens sēdvietu salonā paredzēts bērniem līdz 5 gadu vecumam. Lētākā brauciena biļete tiks piedāvāta sēdvietu salonā. Biļete vienai personai maksās tikai Ls 20 vienā virzienā, bet abos virzienos Ls 40. Pasažieru grupām, kam paredzētas atlaides, biļetes cena būs Ls 18 braucienam vienā virzienā un Ls 36 - abos. RJL plāno, ka sēdvietu salons būs populārs aktīvo tūristu un studentu vidū. RJL piedāvās trīs klašu kajītes. Lētākā biļete kajītē vienā virzienā maksās tikai Ls 25 vienai personai, bet abos virzienos - Ls 49. Tas ir piedāvājums trīsvietīgajā C klases kajītē. Vidējās (B) un augstākās (A) klases kajītēs ir tualete un duša, un tās ir izvietotas uz 5. un 7. klāja. To biļešu cenu amplitūda braucienam vienā virzienā ir no Ls 40 līdz Ls 50, bet abos virzienos no Ls 70 līdz Ls 85. Automašīnas pārvadājumu cena būs Ls 35 vienā virzienā un Ls 60 abos. Papildu pasažieru un autotransporta pārvadājuma cenai ir jāmaksā arī ostas nodeva Ls 1,50 (vienā virzienā). Izstrādāti arī kravu pārvadājumu tarifi. Kravas treilera pārvadājuma cena būs atkarīga no treilera tipa un garuma. Ir paredzēti speciālie piedāvājumi treileru regulārajiem pārvadājumiem gan ar, gan bez kravas. Prāmja biļešu rezervēšanu un iegādi, kā arī kravu pārvadājumu pakalpojumu noformēšanu plānots uzsākt decembra sākumā RJL biļešu tirdzniecības kasēs. Avots:A/s Rīgas jūras līnija

Apkopojot Igaunijas Tūrisma padomes datus par 2014. gadu, redzams, ka ievērojami palielinājies ārvalstu tūristu skaits. Visievērojamāk pērn palielinājies vācu tūristu segments, bet kā nākamie Igauniju visvairāk iemīļojuši tieši Latvijas tūristi.

Kā liecina Igaunijas Tūrisma padomes datu apkopojums, 2014. gads tūrisma nozarē bijis veiksmīgākais pēdējo piecu gadu laikā. Igaunijā pērn 1,98 miljoni ārvalstu tūristu izmantoja šīs valsts naktsmītņu pakalpojumu, kas ir par 2% vairāk nekā 2013. gadā. Kopumā naktsmītņu pakalpojumi izmantoti 3,92 miljonus reižu, kas liecina par to, ka vairākums tūristu Igaunijā izvēlas pavadīt vairākas naktis. Turklāt 2014. gadā rekords sasniegts gan reģistrēto ārvalstu, gan vietējo tūristu kategorijās. Kopumā visvairāk palielinājies vācu tūristu skaits, kuri pērn izmantojuši naktsmītņu pakalpojumus, tam seko Latvijas, ASV un Japānas tūristi.

Veiksmīgo gadu apliecina arī Igaunijas Bankas dati – ar 1,39 miljardu eiro tūrisma ieņēmumiem 2014. gads bijis veiksmīgākais pēdējo 4 gadu laikā.

Ekonomikas ministrija prognozē, ka līdz šī gada beigām Latvijā iebraukušo tūristu skaits būs aptuveni 3 miljoni, kas ir par 20 % vairāk, nekā 2003.gadā. Nozares attīstības pēdējo gadu laikā šāds kāpums notiek pirmo reizi. Piemēram, 2003.gadā, salīdzinot ar 2002.gadu, ārvalstu tūristu skaita pieaugums bija ap 10%. Savukārt, 2002.gada pieaugums – 11,5 %, un 2001.gadā – 6,5 %. EM izstrādājot tūristu skaita pieauguma prognozi 2004. gadam par pamatu ņem Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datus par tūristu skaita pieaugumu šī gada 1.pusē un potenciālo kāpumu 2004.gada 3. un 4.ceturksnī attiecībā pret 2003. gadu, ņemot vērā sezonalitātes koeficientu. Ieceļojušo tūristu gada kopējā apsekojumā tieši jūlijs, augusts un septembris uzrāda būtiskāko pieaugumu. Tāpat, prognozējot Latvijā 2004. gadā iebraukušo tūristu skaitu, jāņem vērā fakts, ka rudenī lidojumus uz Latviju sāks Īrijas ekonomisko jeb zemo cenu aviokompānija Ryanair. Pēc CSP datiem, šī gada pirmajā pusgadā Latvijā ieradās 1,2 miljoni ārvalstu ceļotāju, kas ir par 13% vairāk nekā pagājušā gada pirmajā pusgadā. Prognozējot ieceļojušo tūristu skaitu 2004. gadā 3 milj. apmērā, pagājušā gada kopapjoms, proti, 2,5 milj. tiks sasniegts jau rudenī. Saglabājot ārvalstu ceļotāju skaita ikgadējo pieaugumu 10 - 15% gadā, EM ietur Tūrisma pamatnostādnēs definēto nozares attīstības kursu: panākt tūrisma sektorā strādājošo skaita pieaugumu vidēji par 500 cilvēkiem gadā, tūrisma pakalpojuma eksporta pieaugumu vidēji par 10 – 15% gadā, kā arī ieņēmumu no ārvalstu ceļotājiem pieaugumu vidēji par 15% gadā, lai konsekventi tuvotos EM mērķim: tuvāko 4 gadu laikā ieceļojušo tūristu skaits 8 - 10 milj. un nozares ieguldījums IKP 5 - 7%. Salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu, Latvija ir līdere tūristu piesaistīšanā un uzņemšanā. 2003.gadā Igaunijai bija 3% tūristu skaita pieaugums, salīdzinot ar 2002.gadu. Savukārt, Lietuvā pagājušajā gadā bija vērojams pat kritums - par 9% mazāk. Avots: Ekonomikas ministrija

Tūristu skaits Rīgā pērn sasniedzis rekordu - 3,5 miljonus gadā, informē Rīgas tūrisma zīmols Live Rīga.

Vislielāko viesu skaitu Rīgā 2018. gadā veidoja tūristi no Vācijas - 176,9 tūkstoši jeb 11,9% no visiem ārvalstu viesiem Rīgā. Viņiem seko viesi no Krievijas (173,8 tūkstoši jeb 11,7%), Igaunijas (109,8 tūkstoši jeb 7,4%), Lietuvas (100,4 tūkstoši jeb 6,7%) un Lielbritānijas (98,7 tūkstoši jeb 6,6%).

«Tūristu pieaugums Rīgā ir apliecinājums tam, ka izvēlētā tūristu piesaistes stratēģija un mērķa valstis ir izvēlētas pareizi un potenciālais Rīgas viesis ir mūs sadzirdējis,» skaidro Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja valdes priekšsēdētāja Vita Jermoloviča.

Pērn būtiski audzis viesu skaits no RTAB prioritārajiem mērķa tirgiem. Salīdzinot ar 2017. gadu, pērn par 15% audzis viesu skaits no Francijas. Vērienīgs pieaugums bijis viesiem no Lielbritānijas (13,6%), Vācijas (10,6%), kā arī Zviedrijas (4,2%) un Itālijas (4%). Par 10,6% pieaudzis viesu skaits arī no ASV, kas ir viens no RTAB mērķa tirgiem ar lielāko nākotnes potenciālu.

Ceļojumu aģentūras VIA HANSA DMC & PCO direktore Jevgenija Puļķe stāsta par Latvijas tūrisma priekšrocībām un trūkumiem, kā arī politikas ietekmi uz tūrisma nozares attīstību.

Lai strādātu tūrismā, jāmīl cilvēki

Lai varētu darboties tūrisma nozarē noteikti jāmīl cilvēki! Ja mīl cilvēkus, vēlas iepriecināt un darīt savu darbu tā, lai klienti to atcerētos ar pozitīvām emocijām, tad droši var strādāt tūrisma jomā. Ja nepatīk darbs ar cilvēkiem, tad labāk meklēt iespējas citā jomā, jo tūrismā nekas nesanāks.

Lai strādātu tūrisma nozarē, nepietiek tikai ar valodu zināšanām, jābūt arī augstai atbildības sajūtai un, protams, arī komunikablam. Mūsu darbā pats lielākais gandarījums ir tad, kad viesi priecīgi un apmierināti aizbrauc mājās. Protams, ļoti patīkami saņemt arī pateicības vēstules – tas ir gandarījums, ko nevar nopirkt ne par kādu naudu!